Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44.panta ceturto daļu publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai (kopīpašniekiem) piederošas ēkas (būves), var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam (visiem kopīpašniekiem proporcionāli viņu kopīpašuma daļām).
2021.gada 11.janvārī VNĪ lietvedībā iereģistrēts būves īpašnieka 2020.gada 16.decembra iesniegums ar lūgumu izskatīt iespēju pārdot viņam valsts nekustamo īpašumu – zemes vienību Baložu ielā 8, Baložos, Ķekavas novadā. Ar 2021. gada 12.janvāra atbildes vēstuli Nr. 4/3-1/327 VNĪ informējusi būves īpašnieku, ka, pamatojoties uz būves īpašnieka 2011.gada 28.marta Zemesgabala atsavināšanas ierosinājumu (reģistrēts VNĪ lietvedībā 2011.gada 28.martā ar Nr.3020), VNĪ valde 2011.gada 18.maijā pieņēma lēmumu Nr.301 (turpmāk lēmums) par atteikumu nodot atsavināšanai būves īpašniekam valstij piederošo zemes vienību Baložu ielā 8, Baložos, Ķekavas novadā. Minētais lēmums ir stājies spēkā un līdz ar to kļuvis neapstrīdams, ievērojot minēto, VNĪ vēstulē norādīja, ka tā kā tā pati persona – būves īpašnieks, par to pašu objektu – zemes vienību, uz tiem pašiem pamatiem ir iesniegusi atsavināšanas ierosinājumu, VNĪ nav pamata atkārtoti uzsākt administratīvo procesu lietā par kuru jau ir pieņemts lēmums.         
VNĪ 2011.gada 18.maija lēmumā atteikums nodot atsavināšanai valsts nekustamo īpašumu – zemes vienību Baložu ielā 8, Baložos, Ķekavas novadā, tika pamatots ar Meža likuma 44.panta trešo un ceturto daļu. Lēmumā norādīts, ka zemes vienības Baložu ielā 8, Baložos, Ķekavas novadā, meža zemes platība sastāda 0,1993 ha.  
VNĪ lēmuma pieņemšanas un VNĪ 2021. gada 12.janvāra vēstules Nr. 4/3-1/327 nosūtīšanas brīdī spēkā bija Meža likuma redakcija, atbilstoši kurai 44.panta trešā daļa noteica, ka valsts meža zeme pastāvīgā lietošanā netiek piešķirta un nav atsavināma vai privatizējama, izņemot šā panta ceturtajā daļā noteiktos gadījumus – Zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, ja atsavina zemi pilsētās, ko aizņem ēkas (būves) tādā platībā, kādā ir šī zeme ēku (būvju) īpašnieka likumīgā lietošanā (apbūvei), līdz 0,12 hektāru platībā.
2021.gada 19.maijā stājās spēkā grozījumi Meža likuma 44.panta ceturtajā daļā, paplašinot likumu ar gadījumiem, kad valsts meža zemi var privatizēt un atsavināt. Atbilstoši šobrīd spēkā esošajai Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta b apakšpunkta redakcijai Zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, ja atsavina zemi pilsētās, ko aizņem būves tādā platībā, kādā šī zeme ir būvju īpašnieku likumīgā lietošanā (apbūvei), līdz 0,12 hektāru platībā vai vairāk, ja ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība vai ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
VNĪ nav saņemts Būves īpašnieka atkārtots  valsts zemes vienības Baložu ielā 8, Baložos, Ķekavas novadā, atsavināšanas ierosinājums.

Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44.panta piekto daļu, ja šā panta ceturtajā daļā minētā persona savas pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu nevar izmantot vai neizmanto, tai ir zemes nomas tiesības uz šo zemesgabalu un pienākums maksāt nomas maksu par to. Minētais zemesgabals netiek atsavināts citām personām, izņemot gadījumu, kad publiska persona apbūvētu zemesgabalu nodod bez atlīdzības citai publiskai personai valsts pārvaldes funkciju veikšanai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 42. panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā. Ministru kabinets lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kādu atvasinātas publiskas personas funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots. Nostiprinot atvasinātas publiskas personas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, zemesgrāmatā izdarāma atzīme par Ministru kabineta lēmumā noteiktajiem tiesību aprobežojumiem.
Ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā norādīto funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 43.panta ietvertajam regulējumam šā likuma 42. pantā minētajos gadījumos lēmumu par valsts mantas nodošanu īpašumā bez atlīdzības pieņem šā likuma 5. pantā minētā institūcija, t.i., Ministru kabinets.
Ievērojot to, ka zemes vienībā Baložu ielā 8, Baložos, Ķekavas novadā, ietilpst mežs 0,1993 ha platībā, valsts nekustamā īpašuma nodošanai Pašvaldības īpašumā piemērojams Meža likumā ietvertais regulējums. Saskaņā ar Meža likuma 44.panta
ceturtās daļas 2.punktu zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, ja valsts meža zeme nepieciešama likumā "Par pašvaldībām" noteikto šādu pašvaldības autonomo funkciju veikšanai:
a) ceļu būvniecība vai atsavinot tādu valsts meža zemi, uz kuras atrodas ceļš,
b) kapsētu izveidošana vai paplašināšana,
c) parku ierīkošana un uzturēšana;
d) mežaparku ierīkošana un uzturēšana pilsētu un ciemu teritorijās.
Ķekavas novada domes lēmumā norādīts, ka  valsts nekustamais īpašums Baložu ielā 8, Baložos, Ķekavas novadā, Pašvaldībai nepieciešams  likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 1.punktā un 2.punktā noteikto pašvaldības autonomo funkciju realizēšanai.
Likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 1.punktā noteikta pašvaldības autonomā funkcija -  organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds; un 2.punktā noteikta pašvaldības autonomā funkcija: 2) gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana).
Ar Saeimas 2021.gada 22.aprīlī pieņemto likumu “Grozījumi Meža likumā” (stājās spēkā 2021. gada 19.maijā) Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 2.punkta a) apakšpunkts tika papildināts ar vārdiem "vai atsavinot tādu valsts meža zemi, uz kuras atrodas ceļš", līdz ar to šobrīd Meža likums paredz tiesības pašvaldības īpašumā nodot arī valsts meža zemi, uz kuras jau atrodas ceļš. Likumprojekta attiecībā par minēto grozījumu anotācijā skaidrots, ka “Tomēr praksē ir gadījumi, kad pašvaldības vēlas iegūt jau esošu ceļu, kas atrodas uz valsts meža zemes, un būvdarbus neveikt, bet attiecīgo ceļu uzturēt lietošanas kārtībā (tīrīt, laistīt u.tml.), taču spēkā esošā likuma redakcija neļauj nodot pašvaldībām valsts meža zemi un uz tās esošu ceļu. […] attiecīgie grozījumi likumā ir nepieciešami, jo, ceļam vai ceļa posmam nonākot pašvaldības īpašumā, tas tiks uzturēts un pašvaldības tādējādi nodrošinās likuma „Par pašvaldībām ” 15. panta (pirmās daļas) 2. punkta normas izpildi, t.i., viena no pašvaldību autonomajām funkcijām ir gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana). Pašvaldība, uzturot un rūpējoties par jau esošu ceļu, ne tikai pilda iepriekšminēto autonomo funkciju, bet arī netieši nodrošina šādas likumā „Par pašvaldībām” 15. pantā minētās pašvaldības autonomās funkcijas:
1)      gādāt par iedzīvotāju izglītību;
2)      nodrošināt veselības aprūpes pieejamību;
3)      sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu;
4)      organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus."(http://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/79B11881FF2C1333C22585C8002D9E3E?OpenDocument#B).
Saskaņā ar Ķekavas novada domes lēmuma konstatējošā daļā norādīto informāciju nekustamais īpašums Baložu ielā 8, Baložos, Ķekavas novadā, nepieciešams, lai Pašvaldība attīstītu un apkalpotu transporta infrastruktūru Baložu pilsētā. Nekustamo īpašumu paredzēts sadalīt mazākos zemesgabalos - zem veloceliņa, stāvlaukumiem un apkalpojošajai infrastruktūrai.
Ievērojot minēto, Ķekavas novada domes lēmumā norādītais mērķis, kuram paredzēts izmantot valsts zemes vienību Baložu ielā 8, Baložos, Ķekavas novadā,  un lēmumā norādītais pamatojums – likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2.punktā minētā pašvaldības autonomā funkcija atbilst Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 2.punkta a) apakšpunktā ietvertā regulējuma mērķim.
Atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 19. septembra noteikumu Nr. 776 "Valsts meža zemes atsavināšanas kārtība" 5.3. apakšpunktam pašvaldības ierosinājumam par valsts meža zemes atsavināšanu pievieno Valsts vides dienesta izdotos tehniskos noteikumus vai Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, ja to paredz normatīvie akti par ietekmes uz vidi novērtējumu. Saskaņā ar Pašvaldības 2022.gada 6.septembra vēstulē Nr. 1-7.1/22/2079 sniegto informāciju, nekustamajā īpašumā Baložu ielā 8, Baložos, Ķekavas novadā, netiek plānotas darbības, kurām ir nepieciešami Valsts vides dienesta izdotie tehniskie noteikumi vai Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu.
Ķekavas novada dome 2012.gada 13.decembrī ar lēmumu Nr. 1.§3. un 1.§ 4. (protokols Nr.25) ir apstiprinājusi Ķekavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam (https://kekava.lv/uploads/filedir/Attistiba/kekavas_nov_ias_2030_isej_strategija.pdf. Saskaņā ar Ķekavas novada domes 03.12.2020.gada lēmumu Nr.7 (protokols Nr. 32) Nepieciešams uzsākt jaunā Ķekavas novada Stratēģijas aktualizāciju, integrējot tajā Ķekavas novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam un Baldones novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2030. Vienlaicīgi plānots uzsākt jaunveidojamā Ķekavas novada Attīstības programmas 2021.-2027.gadam izstrādi.)(turpmāk – Stratēģija) un Ķekavas novada Attīstības programmu 2014.-2020. gadam (https://kekava.lv/pub/index.php?id=395&id=395).
Ķekavas novada Attīstības programmas 5.sadaļā “Infrastruktūra” norādīts, ka Ķekavas novadā paredzēta pakāpeniska novada veloceliņu tīkla attīstība. 2011. gadā ar ERAF atbalstu ir izbūvēts apvienotais gājēju un veloceliņš Baložu pilsētā 2 kilometru garumā no Titurgas līdz Baložiem.
Viens no Ķekavas novada Attīstības programmā noteiktajiem rīcības virzieniem ilgtermiņa attīstības prioritātes – “Ilgtspējīga apdzīvojuma struktūra ar attīstītu, vidi saudzējošu infrastruktūru” vidēja termiņa prioritātes (VTP 2.) “Kvalitatīvas infrastruktūras izveide” mērķu sasniegšanai norādīts rīcības virziens (RV2.1.) “Satiksmes infrastruktūras attīstība”. Minētā rīcības virziena ietvaros Ķekavas novada Attīstības programmas Rīcības plānā norādīti uzdevumi (U2.1.3.) “Palielināt gājēju ietvju, veloceliņu garumu, veidot to savienojamību vienotā tīklā” un (U2.1.2.) “Palielināt autostāvvietu skaitu un labiekārtot esošās autostāvvietas novadā”.
Saskaņā ar Pašvaldības 2021.gada 23.decembra vēstulē Nr.1-7.1/21/3028 sniegto papildus informāciju Stratēģijas 5.2. nodaļā noteikts, ka Ķekavas novadā nozīmīgas dabas vērtības ir mežu resursi, kas vienlaikus uzskatāmi par jutīgām teritorijām, atsevišķas koku grupas, Daugavas, Sausās Daugavas, Ķekavas, Misas u.c. upes, to krasti. Vērtīga un ainaviski izteiksmīga ir Daugmales kultūrvēsturiskā telpa un Daugavas krastu zona. Savukārt no ekoloģiskā viedokļa par jutīgām vietām ir uzskatāmas pēdējo gadu laikā intensīvi apbūvētās privātmāju teritorijas Daugavas lejtecē gar autoceļu A7. Augstais gruntsūdens līmenis un teritoriju nepietiekošs nodrošinājums ar centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, kā arī ne visu iedzīvotāju godprātīgā attieksme jautājumā par sadzīves notekūdeņu savākšanu rada ekoloģiskus draudus ne tikai paši sev, bet arī pārējiem apkaimes iedzīvotājiem. Otrs aspekts, kas aktualizējies intensīvas būvniecības rezultātā, ir daudzviet bojātas meliorācijas sistēmas, radot paaugstinātu mitruma režīmu gruntī, teritoriju pārpurvošanās un aplūšanas draudus, ietekmējot apaugumu un ainavu. Jutīgas ir arī apbūves rezultātā izveidojušās urbānās un suburbānās ainavas ar dažviet neizteiksmīgām vai nekvalitatīvām arhitektūras formām, mijoties ar pastāvīgiem būvlaukumiem. Sākot no Valdlaučiem, ap Rāmavu, Mākoņkalns, Ziedonis, Kaļķu ceplis, bijusī Akmensala, Krustkalni starp Rīgu un Baložiem, Lapenieki, Krogsils, Loreķu lauks utt. Visās apkaimēs sastopama vienveidīga apbūve, privātās ielas, bez publiskām ārtelpām, bez norādēm uz gājēju vai veloceliņiem. Iedzīvotāju aptaujās minēta nepieciešamība labiekārtot apkārtni, tiek norādīts, ka daudzviet norobežotie īpašumi liedz piekļuvi pie Daugavas krastiem. Lai veiktu uzlabojumus minētajā jomā, jānosaka, ka dzīves telpas un privātā īpašuma kvalitātes rādītāji ir tiešā tuvumā esošas kultūrainavas, brīvās ārtelpas un zaļās parku sistēmas, labiekārtotas piekļuves publiskajiem ūdeņiem, kas savstarpēji ir savienotas vienotā tīklā ar kājāmgājēju un velosipēdistu tīklu, savukārt Stratēģijas 5.4. attēlā ir noteiktas zili zaļās struktūras un kultūrvēsturiskās vērtības, kurā redzamas, ka nekustamais īpašums Baložu ielā 8 un īpašumi ap to ir atzīmēti kā parku un rekreācijas tīkla potenciāls un attīstāmo objekta potenciāls. Stratēģija nesatur detalizētu informāciju, kuros uzskaitīti konkrēti nekustamie īpašumi ar detalizētu attīstības raksturojumu.
Saskaņā ar Stratēģijā norādīto informāciju, lai uzrunātu sabiedrību, iedzīvotājus iesaistītu diskusijās, noskaidrotu, viedokļus novada attīstības interešu definēšanā un izteiktos priekšlikumus nākotnē īstenotu, Stratēģijas un programmas izstrādes ietvaros notika vairākas aktivitātes - iedzīvotāju aptaujas, situācijas analīzes utml. un kā primārais aptaujās un diskusijās tika izvirzīts satiksmes infrastruktūras sakārtošanas jautājums (ceļi, ielas, velobraucēji, krustojumi, gājēju un bērnu drošība, satiksmes dalībnieki ar īpašām vajadzībām – bērnu rati, invalīdu iespējas utt.). Vienlīdz svarīgs jautājums iedzīvotājiem - attīstīt aktīvās atpūtas un rekreācijas iespējas, uzņēmējdarbības attīstība, izglītības kvalitāte un kvantitāte, centralizēto ūdensvadu un kanalizācijas tīklu attīstība, vides un īpašumu sakārtošana, sociālās aktivitātes, novada identitāte un kultūrvēsturisko vērtību uzturēšana un kopšana.
Atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2.punktam, pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošana un sanitārās tīrības nodrošināšana (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana) ir pašvaldības autonomā funkcija.
Tātad pastāv leģitīmas sabiedrības intereses, kas ir prioritāras attiecībā pret atsevišķas privātpersonas (pirmpirkuma tiesīgās personas) interesēm. Līdz ar to ir secināms, ka sabiedrības ieguvums ir lielāks nekā privātpersonu tiesību vai tiesisko interešu ierobežojums un apbūvētā zemes vienība ir nododama bez Pašvaldībai Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 2.punkta a) apakšpunktā un    likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai, jo apbūvētais zemesgabals izmantojams transporta infrastruktūras Baložu pilsētā attīstībai un uzturēšanai.
Saskaņā ar Pašvaldības 2021.gada 23.decembra vēstulē sniegto informāciju nekustamo īpašumu Baložu ielā 8, Baložos, plānots izmantot vairākām funkcijām:
-        Transporta piekļuves nodrošināšanai Pašvaldībai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem Baložu iela 4, 4A, 4B, Baložos, Ķekavas novadā. Šobrīd esošā piekļuve ir pa nekustamo īpašumu Baložu iela 6, kas pieder vairākām privātpersonām, un tas dažkārt rada domstarpības par ceļa izmantošanu piekļuves nodrošināšanai pie iepriekšminētajiem Pašvaldības nekustamajiem īpašumiem. Kaut gan nekustamais īpašums Baložu iela 4, Baložos, Ķekavas novadā, tieši robežojas ar autoceļu, tomēr jauna pieslēguma izveide nav atbalstāma, ja tajā vietā plānots pārcelt autobusa pieturu un aprīkot to ar “kabatu”.
-        Teritorijas labiekārtojuma ierīkošana pie izbūvētā veloceliņa, kas būtu aprīkota ar dažādiem vecumiem paredzētiem rotaļu elementiem, cita starpā, velotrasēm, apstādījumiem, vai jebkāda cita veida elementu uzstādīšanai, kas saistīta ar rekreāciju un aktīvo atpūtu, vai mākslas objektu uzstādīšanu un plenēru rīkošanu.
-        Inženierkomunikāciju ierīkošana, kas saistīta ne tikai ar tīklu ieguldīšanu īpašumā, bet teritorijas apgaismošanu, brīvkrānu un publisku tualešu ierīkošanu.
Ievērojot minēto un saskaņā ar Ķekavas novada domes lēmumu, nekustamais īpašums Baložu ielā 8, Baložos,  Ķekavas novadā, ir nepieciešams arī likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 1.punktā norādītās funkcijas īstenošanai - organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds, izpildei.
Vienlaikus Pašvaldība 2021.gada 23.decembra vēstulē norādījusi, ka uz īpašuma (zemes vienības ar kadastra apzīmējums 8007 001 1202) atrodas privātpersonai piederoša būve, artēziskā aka (būves kadastra apzīmējums 8007 001 1202 001) un, ja īpašums Baložu ielā 8, Baložos, tiks nodots Pašvaldībai, būs jārisina jautājums par zemes daļas nomas vai piespiedu nomas tiesībām, kas nepieciešamas privātpersonai būves uzturēšanai. Vēstulē norādīts, saprotot, ka Pašvaldība nav tiesīga būves īpašniekam atsavināt vai iznomāt zemi komercdarbībai, Pašvaldība paredz, ka tiks uzsāktas sarunas par esošās artēziskās akas atsavināšanu par labu Pašvaldībai. Ja nebūs iespējams vienoties ar privātpersonu par būves cenu, tiks noslēgts zemes nomas līgums ar privātpersonu par esošās artēziskās akas uzturēšanu. Noslēgtais zemes nomas līgums neliegs Pašvaldībai izmantot īpašumu ārpus iznomātās zemes un realizēt plānotos objektus uz nekustamā īpašuma – zemes vienības Baložu ielā 8, Baložos, Ķekavas novadā.
Nekustamā īpašuma Baložu ielā 8, Baložos, Ķekavas novadā, nodošana Pašvaldībai nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, jo attiecībā uz to nekustamā īpašuma daļu, uz kuras atrodas citam īpašniekam piederoša būves, gadījumā, ja uz šo nekustamā īpašuma daļu Pašvaldībai rodas piespiedu nomas attiecības, piespiedu nomas gadījumi nav darījumi tirgū un tādējādi neietekmē Eiropas Savienības iekšējo tirgu. Pašvaldība 2021.gada 23.decembra vēstulē nav norādījusi, ka, izmantojot Pašvaldības norādītajām funkcijām nekustamo īpašumu, tā plānotu veikt  saimniecisko darbību, piemēram, maksas autostāvvietu izveidošanu, nekustamā īpašuma iznomāšanu, ievērojot minēto, nekustamā īpašuma nodošana Pašvaldības īpašumā nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts.
Nekustamajam īpašumam – zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 8007 001 1202) noteikta aizsargjosla - Vides un dabas resursu ķīmiskās aizsargjoslas teritorija ap pazemes ūdens ņemšanas vietu, visā tās platībā  - 0,3565 ha.
Turklāt jāņem vērā, ka atbilstoši NĪVKIS datiem zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem ietver gan mežu platību 0,1993 ha, gan arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību 0,1556 ha, gan zemes zem ēkām platību, 0,0016 ha.
Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 9.panta pirmo daļu aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām nosaka, lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanos un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamo ūdens resursu kvalitāti visā ūdensgūtnes ekspluatācijas laikā (ne mazāk kā uz 25 gadiem).
Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 20.janvāra noteikumu Nr.43 “Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika” (turpmāk – MK noteikumi Nr.43) 3.punktu aizsargjoslas nosaka esošām, projektējamām un rekonstruējamām ūdens ņemšanas vietām un ūdens padeves iekārtām no ūdens ņemšanas vietām uz apdzīvotām vietām vai atsevišķiem saimniecības objektiem, izņemot šo noteikumu 5.punktā noteiktos gadījumus. MK noteikumu 43 5.punktā noteikts, ka ap akām, urbumiem un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie ūdens lietotāji (fiziskās personas), aizsargjoslas nenosaka, ja apkārtne ir labiekārtota un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens piesārņošana.
Atbilstoši minēto noteikumu 13.2. apakšpunktam ūdens ņemšanas vietu aizsargjoslas uztur un par aizsargjoslu režīma ievērošanu ķīmiskajās aizsargjoslās ir atbildīgi aizsargjoslā esošās zemes īpašnieks, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, - zemes lietotājs, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
Ievērojot visu iepriekš minēto, saglabājot apbūvēto zemes vienību Baložu iela 8, Baložos, Ķekavas novadā, valsts īpašumā un nododot to Pašvaldībai, tiek ievērots samērīguma princips un tiek sasniegts sabiedrības interesēm atbilstošs mērķis, labiekārtota infrastruktūra, uzlabota iedzīvotāju dzīves kvalitāte.
Ņemot vērā minēto, rīkojuma projekts paredz, ka valsts nekustamais īpašums Pašvaldībai tiek nodots gan likuma “Par pašvaldībām”15.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajai funkcijai, gan arī minētā likuma 15.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajai funkcijai.
Ja tiktu ierosināta valsts nekustamā īpašuma Baložu ielā 8, Baložos, Ķekavas novadā, atsavināšana un tas tiktu atsavināts pirmpirkuma tiesīgajai personai – uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8007 001 1202) esošās būves īpašniekam, Pašvaldībai sabiedrības vajadzībām minētā zemes vienība būs jāatpērk no attiecīgās privātpersonas, lai Pašvaldība varētu veikt tās paredzētās darbības. Tādā gadījumā Pašvaldībai tiktu radīti papildu izdevumi, kas var tikt kvalificēti kā pašvaldības finanšu resursu izšķērdēšana, jo pastāv iespēja apbūvēto zemes vienību iegūt bez maksas. Minētie izdevumi Pašvaldībai var tikt novērsti, ja nekustamais īpašums tiek nodots Pašvaldībai bez atlīdzības. Vienlaikus gan valsts pārvaldei, gan privātpersonai tiek novērsts administratīvais slogs, kas rastos, ja tiktu īstenota nekustamā īpašuma atsavināšanas procedūra sabiedrības vajadzībām.
Vienlaicīgi Pašvaldībai jāņem vērā, ka tai pēc nekustamā īpašuma ierakstīšanas zemesgrāmatā uz Pašvaldības vārda, kā nekustamā īpašuma īpašniecei, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem būs jānodrošina tiesības būves īpašniekam lietot zemes vienību tam piederošās būves uzturēšanai un apsaimniekošanai vai jārisina jautājums par būves – artēziskās akas iegūšanu pašvaldības īpašumā.