Anotācija (ex-ante)

Datu apstrāde jaunajā informācijas sistēmā ir identificēta un izvērtēta, balstoties uz Noteikumiem Nr.805 un Noteikumiem Nr.381. Esošais regulējums nenodrošina pilnvērtīgu datu apjomu atbilstoši Projektā veiktajiem informācijas sistēmas pilnveidojumiem. Noteikumu projekts paredz paplašināt un precizēt informācijas sistēmā uzkrājamos datus, bet neveikt izmaiņas informācijas sistēmas darbībā un funkcionalitātē.

Noteikumu projekts nosaka informācijas sistēmā iekļaujamos datus, to apjomu, datu apstrādes noteikumus, kārtību un institūciju sadarbības noteikumus. Informācijas sistēmā tiek iekļauti dati par Valsts komisijā iesniegtajiem iesniegumiem, personām, kurām nosaka prognozējamu invaliditāti, invaliditāti, t.sk., darbspēju zaudējumu, invaliditātes ekspertīzes procesu, noteikto prognozējamo invaliditāti, invaliditāti, darbspēju zaudējumu, izsniegtajiem atzinumiem, invaliditātes apliecībām un invaliditātes ekspertīzes procesā iesaistītajiem ģimenes (vispārējās prakses) vai ārstējošiem ārstiem (turpmāk – ārsts) un Valsts komisijas ārstiem, kā arī par informācijas sistēmas lietotājiem.
Noteikumu projekta 6.punktā noteikts informācijas apjoms, kādu Valsts komisija apstrādā par personu, kura ar iesniegumu vērsusies Valsts komisijā.
Noteikumu projekta 6.8.apakšpunkts, paredz no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošās Fizisko personu reģistra informācijas sistēmas saņemt datus par personām izsniegto uzturēšanās atļauju derīguma termiņiem, lai pārliecinātos par personas, kura pretendē uz invaliditātes ekspertīzes veikšanu, atbilstību Likuma 7.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam personu lokam un Valsts komisijas izdotā administratīvā akta darbības termiņš nepārsniegtu uzturēšanās atļaujas derīguma termiņu.
Ja invaliditātes ekspertīze veicama nepilngadīgai personai vai personai ar ierobežotu rīcībspēju vai personai, kurai noteikta pilnvarotā persona vai aizgādnis, Noteikumu projekta 6.13.apakšpunkts paredz, ka papildus tiek apstrādāti arī likumiskā pārstāvja vai pilnvarotās personas dati. Ja invaliditātes ekspertīzes procesā tiek iesaistīta pilnvarotā persona, piemēram, saņemt dokumentus, tad attiecībā uz pilnvarojuma datiem minētais apakšpunkts paredz ietvert informāciju ar pilnvarojuma nosaukumu, mērķi un uzglabāšanas ilgumu, lai informācijas sistēmā nepamatoti neglabātu datus par pilnvaroto personu, ja datu apstrādes mērķis būs sasniegts.
Noteikumu projekta 7.punktā noteikts informācijas apjoms, kādu Valsts komisija uzkrāj un apstrādā par saņemtajiem iesniegumiem.
Noteikumu projekta 7.7.apakšpunktā ir noteikts informācijas sistēmā iekļaujamo dokumentu tipu uzskaitījums, kas salāgots atbilstoši Noteikumos Nr.805 noteiktajiem iesniedzamo dokumentu veidiem.
Tāpat noteikumu projekta 7.8.apakšpunktā noteikts, ka informācijas sistēmā tiek uzkrāti dati par ģimenes (vispārējās prakses) ārstu vai ārstējošo ārstu, kurš nosūtīja personu uz invaliditātes ekspertīzi Valsts komisijā.
Noteikumu projekta 8.punktā noteikts informācijas apjoms, kādu informācijas sistēmā uzkrāj par veikto invaliditātes ekspertīzi, datums, informācija par to vai ekspertīze  veikta personas klātbūtnē, jo saskaņā ar MK noteikumu Nr.805 8. un 14.punktu ekspertīze tiek veikta bez personas klātbūtnes, personas klātbūtnē invaliditātes ekspertīze tiek veikta tikai tad, ja Valsts komisijas rīcībā nav pietiekamas informācijas vai tā ir pretrunīga.
Noteikumu projekta 9. un 10.punktā noteikts informācijas apjoms, kādu informācijas sistēmā uzkrāj par Valsts komisijas sniegtajiem atzinumiem un par Valsts komisijas ārsta veikto slēdzienu atzinumam.
Noteikumu projekta 11.punktā noteikts informācijas apjoms, kādu informācijas sistēmā uzkrāj par invaliditātes apliecībām. Personai, kurai  noteikta invaliditāte, ir tiesības saņemt invaliditātes apliecību, tās derīguma termiņš ir vienāds ar personai noteikto invaliditātes periodu.
Noteikumu projekta 12.punktā noteikts informācijas apjoms, kādu informācijas sistēmā uzkrāj par informācijas sistēmas iekšējiem un ārējiem lietotājiem. Institūciju uzskaitījums, kurām ir tiesības apstrādāt (saņemt, izmantot, glabāt u.tml.) informācijas sistēmā uzkrātos personas datus ir uzskaitīts Likumā.
Tāpat Noteikumu projektā noteikts, ka informācijas sistēmā iekļaujamos datus iegūst no personas vai tās likumiskā pārstāvja un no Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes (Noteikumu projekta 13.punkts).
Noteikumu projekta 14.punktā, atbilstoši Likuma 3.1 pantā iekļautajam institūciju uzskaitījumam, ir noteiktas iestādes, kurām ir tiesības apstrādāt informācijas sistēmā uzkrātos datus, kā arī ir noteikts datu apjoms, kādu tām ir tiesības apstrādāt.
Atbilstoši Likuma grozījumiem 3.¹ panta trešā daļā tika precizēts iestāžu saraksts, kurām ir tiesības apstrādāt informācijas sistēmas datus, tostarp tika noteikts, ka aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniedzējam un elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram vairs nav tiesības apstrādāt informācijas sistēmā uzkrātos datus, jo saskaņā ar 2021.gada 1.jūnijā Ministru kabineta noteikumi Nr.345 “Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi”, kuri stājās spēkā 2021.gada 1.septembrī, aizsargātā lietotāja pakalpojuma sniedzējs var būt jebkurš elektroenerģijas tirgotājs, kuram ir noslēgts līgums ar Būvniecības valsts kontroles biroju.
Lai nodrošinātu institūcijām normatīvajos aktos noteikto funkciju un deleģēto uzdevumu izpildi, Noteikumu projekta 14.punktā ir noteiktas 30 institūcijas, kurām ir tiesības apstrādāt (saņemt, izmantot, nodot, glabāt u.tml.) informācijas sistēmā uzkrātos datus:
1)    Labklājības ministrijai, kuras funkcija atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 14.panta pirmās daļas 4.punktam ir pārraudzīt šā likuma īstenošanu, kontrolēt sociālo pakalpojumu sniegšanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī sociālo pakalpojumu kvalitāti un sociālo pakalpojumu sniedzēju atbilstību normatīvo aktu prasībām un administratīvi sodīt sociālo pakalpojumu sniedzējus par izdarītajiem pārkāpumiem, bet atbilstoši šīs daļas 1.punktam un Ministru kabineta 2004.gada 27.janvāra noteikumu Nr.49 “Labklājības ministrijas nolikums” 4.punktam – piedalīties politikas izstrādē un īstenošanā darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politikā;
2)    Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, kura atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”, likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Valsts sociālo pabalstu likumam, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumam un citiem normatīvajiem aktiem nodrošina valsts sociālās apdrošināšanas pensiju, pabalstu, atlīdzību, valsts izdienas pensiju un valsts sociālo pabalstu piešķiršanu;
3)    Valsts darba inspekcijai, kura atbilstoši Valsts darba inspekcijas likumam uzrauga un kontrolē darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības noteikumu ievērošanu, veic nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanu un vienotu reģistrāciju, piedalās arodsaslimšanas gadījumu izmeklēšanā atbilstoši Valsts darba inspekcijas likuma 3.pantam;
4)    Nodarbinātības valsts aģentūrai, kura atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam un Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.876 “Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums” nodrošina aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu un īstenošanu, tai skaitā veicinot nodarbinātību personām ar invaliditāti;
5)    Sociālās integrācijas valsts aģentūrai, kura atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam (15.1pants) un Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.914 “Sociālās integrācijas valsts aģentūras nolikums” īsteno valsts politiku personu ar invaliditāti un personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālās integrācijas jomā un īsteno pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības, pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas izglītība), profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas personām ar invaliditāti;
6)    Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, kuras funkcijās ietilpst aizsargāt bērnu ar invaliditāti tiesības iekļauties sabiedrībā un nodrošināt viņu izglītību, veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumam un Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumiem Nr.611 “Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nolikums”;
7)    Izglītības kvalitātes valsts dienestam, kurš atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 4.augusta noteikumiem Nr.871 “Obligāto izglītības vecuma sasniegušo bērnu uzskaites kārtība” veic izglītojamo uzskaiti, tai skaitā par bērniem ar invaliditāti;
8)    valsts akciju sabiedrībai “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, kura atbilstoši Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumam atbrīvo personas ar invaliditāti no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas, kā arī, pamatojoties uz Valsts komisijas atzinumu, izsniedz stāvvietu izmantošanas kartes personām ar invaliditāti, kā arī atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumiem Nr.1000 „Valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" publisko maksas pakalpojumu cenrādis” nodrošina noteiktas atlaides personām ar invaliditāti;
9)    biedrībai “Latvijas Nedzirdīgo savienība”, kura pamatojoties uz deleģējumu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. panta 21.daļā, nodrošina personu ar dzirdes invaliditāti sociālo rehabilitāciju un tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumus. Papildus biedrība “Latvijas Nedzirdīgo savienība” nodrošina surdotulka pakalpojumus personām ar dzirdes invaliditāti saskaņā ar Likuma 12.panta pirmās daļas 6.punktā un 13.panta 11daļā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto;
10)    biedrībai “Latvijas Neredzīgo biedrība”, kura, pamatojoties uz deleģējumu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.panta 2.1 daļā, nodrošina personu ar redzes invaliditāti sociālo rehabilitāciju, tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumus;
11)    Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldei, kuras pārziņā ir Iedzīvotāju reģistrs, lai piemērotu samazinātas valsts nodevas personām ar invaliditāti atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumiem Nr.1004  „Noteikumi par valsts nodevu par atteikšanos no Latvijas pilsonības un Latvijas pilsonības atjaunošanu”, Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumiem Nr.849 „Noteikumi par valsts nodevu naturalizācijas iesnieguma iesniegšanai”, Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumiem Nr.133 “Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu” un Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija noteikumiem Nr.485 “Noteikumi par valsts nodevu par informācijas saņemšanu no Fizisko personu reģistra”;
12)    Valsts ieņēmumu dienestam, lai nodrošinātu nodokļu papildu atvieglojumus personām ar invaliditāti atbilstoši 1997.gada 8.aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr.138 „Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumiem personām ar invaliditāti, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem”;
13)    Iekšlietu ministrijas informācijas centram, kurš atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 25.marta noteikumiem Nr.157 “Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas noteikumi” nodrošina datus par nepilngadīgā invaliditātes attēlošanu atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 67.2 panta pirmajai daļai, kas nosaka, ka Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēmas “Integrētā iekšlietu informācijas sistēma” sastāvdaļa, kurā iekļauta bērnu tiesību aizsardzībai nepieciešama informācija, integrējot valsts un pašvaldību institūciju, kā arī ārstniecības personu informāciju par nepilngadīgajiem, kuriem vajadzīgs atbalsts, un gadījumiem, kad veicami preventīvi pasākumi bērnu tiesību aizsardzībai;
14)    valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija”, kura atbilstoši Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 14.1pantā un 2018.gada 21.novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.717 “Noteikumi par valsts noteikto braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju informācijas sistēmu” noteiktajam ir Braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju informācijas sistēmas uzturētāja un atbilstoši deleģētajai funkcijai jāveic informācijas apstrāde par pasažieriem, kuriem ir tiesības izmantot normatīvajos aktos noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus;
15)    Nacionālajam veselības dienestam, kurš atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 11.marta noteikumiem Nr.134 “Noteikumi par vienoto veselības nozares informācijas sistēmu” iekļauj veselības datus, kā arī datus par invaliditāti (cēloni atbilstoši SSK-10, invaliditātes grupu, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmuma datumu un numuru, amatpersonas vārdu (vārdus), uzvārdu, datumu, ar kuru noteikta invaliditāte, un invaliditātes termiņu) vienotajā veselības nozares informācijas sistēmā;
16)    Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 43. panta pirmajai daļai sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēmas sekmīgu darbību valstī atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem nodrošina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs. Atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 14. panta otrajai daļai personām ar invaliditāti tiek noteikti atvieglojumi civiltiesiskās atbildības obligātajai apdrošināšanai;
17)    Valsts probācijas dienestam, kurš atbilstoši Valsts probācijas dienesta likumam īsteno valsts politiku kriminālsoda – piespiedu darbs – un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildē, kā arī probācijas klientu uzraudzībā un sociālās uzvedības korekcijā. Tāpat arī atbilstoši minētā likuma 25.pantā noteiktajam Valsts probācijas dienesta ierēdņiem ir tiesības saņemt informāciju par probācijas klienta invaliditāti. Valsts probācijas dienesta funkciju īstenošanas ietvaros (Ministru kabineta 2018. gada 13. novembrī noteikumi Nr.693 “Noteikumi par Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas iekļaušanas tiesisko pamatu, saturu, apjomu un apstrādes kārtību”) un, organizējot soda izpildi, ņem vērā probācijas klienta invaliditāti un funkcionālo traucējumu veidu (piespiedu darba devēja izvēlē vai uzraudzības nosacījumu noteikšanā);
18)    Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai, kura atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības likuma 12.pantā noteiktajām tiesībām un pienākumiem, nodrošina datu uzkrāšanu valsts informācijas sistēmā „Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma 2014.-2020. gadam”, lai uzraudzītu un izvērtētu Eiropas Savienības struktūrfondus un Kohēzijas fondu;
19)    Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai, kura ir valsts informācijas sistēmas „Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrs” pārzinis un atbilstoši Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 5.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajām tiesībām saņem informāciju par personas (fonda parādnieku) invaliditāti Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma mērķa īstenošanai. Personas ar invaliditāti neiekļaušana publicētajā parādnieku reģistrā uzskatāma par valsts atvieglojumu personām ar invaliditāti;
20)    pašvaldībām, tai skaitā, sociālajiem dienestiem, kas ir pašvaldības izveidotas iestādes, kuras atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 15. pantam un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 12. panta trešajai daļai nodrošina savā teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus, tai skaitā, personām ar invaliditāti, kā arī pašvaldību pārvaldes izveidotajām kapitālsabiedrībām, kuru funkcijās ir atvieglojumu administrēšana un to piemērošana, kas tādējādi atbilst informācijas sistēmas noteiktajiem mērķiem;
21)    bāriņtiesām, kuras atbilstoši Civillikumam (piemēram, aizgādība, adopcija, aizgādnība), Bāriņtiesu likumam un Bērnu tiesību aizsardzības likumam (piemēram, V, VI, VII nodaļa) nodrošina bērna vai aizgādnībā esošas personas (personas ar ierobežotu rīcībspēju) tiesību un tiesisko interešu aizsardzību;
22)    Izglītības un zinātnes ministrijai, kura atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 9.oktobra  noteikumiem Nr.695 “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē” nodrošina  asistenta pakalpojumu izglītības iestādēs izglītojamajiem ar invaliditāti (Invaliditātes likuma 12.panta pirmās daļas 4.punkts) un nodrošina asistenta pakalpojuma izglītības iestādē apmaksu;
23)    valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”, kura atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 21.decembra noteikumos Nr.878 “Tehnisko palīglīdzekļu  noteikumi” noteiktajai kārtībai veic Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.panta 2.2 daļā deleģēto uzdevumu – nodrošina personas ar tehniskajiem palīglīdzekļiem piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros;
24)    valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” aroda un radiācijas medicīnas centram, lai veiktu datu apkopojumu, cik personas ar arodsaslimšanu ir atzītas par personām ar invaliditāti;
25)    Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, atbilstoši Militārā dienesta likuma 64.pantā un 2007.gada 20.novembra Ministru kabineta noteikumos Nr.779 “Kārtība, kādā rezerves karavīrus un rezervistus reģistrē, uzskaita un iesauc aktīvajā dienestā, kā arī pieprasa un izsniedz informāciju par rezerves karavīriem un rezervistiem” noteiktajam, kas dod tiesības pieprasīt un saņemt bez maksas no Iedzīvotāju reģistra, valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, veselības aprūpes iestādēm un citām juridiskajām personām nepieciešamo informāciju par militārā dienesta uzskaitei pakļauto personu;
26)    Sabiedrības integrācijas fonda sekretariātam, lai ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti, varētu izsniegt “Goda ģimenes” apliecību un tām tiktu nodrošināti tādi paši atbalsta un atlaižu pakalpojumi kā daudzbērnu ģimenēm, atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 1.jūnija noteikumos Nr.352 “Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība” noteiktajam;
27)    Būvniecības valsts kontroles birojam, lai nodrošinātu aizsargātā lietotāja pakalpojumu personām ar I invaliditātes grupu un ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 1.jūnija noteikumiem Nr.345 “Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi”;
28)    Izmeklēšanas iestādēm un prokuratūrai, lai personai ar invaliditāti nodrošinātu Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā noteiktās tiesības un garantijas attiecībā uz normu piemērošanu gadījumā, ja tai ir invaliditāte, un lai netiktu pieļauta situācija, ka tiek pieņemts lēmums par nepamatota un neatbilstoša procesuālā piespiedu līdzekļa vai soda piemērošanu;
29)    Slimību profilakses un kontroles centa, lai nodrošinātu iespēju veikt iedzīvotāju invaliditātes un darba nespējas pieauguma izpēti un analīzi, kā arī lai stiprinātu rehabilitācijas lomu ārstniecībā un izveidotu to kā veselības aprūpes pakalpojumu neatņemamu sastāvdaļu un uzlabot sadarbību ar Labklājības ministriju, kā arī, lai rastu risinājumu datu un informācijas apmaiņas uzlabošanai un nodrošinātu standartizētu mērījumu un vienotu principu izmantošanu valstī vispusīgas informācijas apkopošanai;
30)    apdrošināšanas sabiedrībām, kuras veic sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, lai tās saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu (turpmāk – OCTA likums) varētu izvērtēt ceļu satiksmes negadījuma (turpmāk – CSNg) cietušajai personai noteiktās invaliditātes saistību ar CSNg gūtajām traumām un pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar OCTA likumu.
 
Lai nodrošinātu informācijas sistēmā iekļauto datu nodošanu 14.punktā noteiktajām iestādēm, attiecīgā iestāde un Valsts komisija vienojas par datu apstrādes noteikumiem un kārtību (Noteikumu projekta 15.punkts).
Ņemot vērā minēto, informācijas sistēmā iekļaujamo datu apstrāde saskaņota ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas paredz iestādes normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildi.