25-TA-1040: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 381 "Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta izstrāde nepieciešama, lai precizētu Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam (turpmāk – Programma) pārtikas preču komplektos iekļaujamo zivju konservu izgatavošanai izmantojamo izejvielu, nosakot to zivs ģints līmenī un nekonkretizējot tās sugas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Precizēt Ministru kabineta (turpmāk - MK) 2022. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 381 "Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam īstenošanas noteikumi"" (turpmāk – noteikumi Nr. 381) 1.pielikuma 23. punkta 23.1.4.apakšpunktā norādīto zivju konservu izgatavošanai izmantojamo zivi (makrele) ģints (Scomber) līmenī.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Noteikumu Nr. 381 1. pielikuma 23. punktā ir noteikti produkta ražošanas, nekaitīguma un kvalitātes kritēriji un viens no tiem ir zivju konservu izgatavošanai izmantojamā makreles suga – Scomber scombrus (Atlantijas makrele).
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Scomber scombrus krājumi sarūk. Eksperti (https://www.theguardian.com/environment/2025/apr/09/mackerel-stocks-near-breaking-point-because-of-overfishing-say-experts) atzīst, ka Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā iegūtas makreles (Scomber scombrus) krājumi sarūk satraucošā tempā. Atbilstoši informācijas avotā paustajam situācija skaidrojama ar intensīvo nozveju, ko veic tādas valstis kā Lielbritānija, Norvēģija, Islande un Fēru salas.
Savukārt publikācijā https://www.la.lv/satraucosa-iemesla-del-no-veikalu-plauktiem-var-pazust-latvija-iecienita-zivs norādīts, ka jūras aizsardzības biedrības dati liecina, ka pēdējos četros gados nozveja vidēji par 23% pārsniegusi zinātniski noteiktos ilgtspējas limitus, bet dažos gados pat 80%. Tā rezultātā Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā ar trali zvejoto makreļu ilgtspējības novērtējums ir pazemināts no 3. uz 4. līmeni.
Atbilstoši publiski pieejamiem datiem jau vairākus gadus pēc kārtas tiek samazināta makreles (Scomber scombrus) zvejas kvota (TAC) Atlantijas okeāna Ziemeļaustrumu reģionā, turklāt, 2025. gadā zinātnieku ieteiktais zvejas apjoma (Advice) samazinājums ir ievērojamāks nekā 2024.gadā.
Makreles TAC 2025. gadam ir noteikta 576 958 tonnu apmērā, kas ir par 22 % mazāk nekā 2024. gada TAC (avots: https://oceans-and-fisheries.ec.europa.eu/news/north-east-atlantic-coastal-states-reach-agreement-mackerel-blue-whiting-and-atlanto-scandian-2024-10-25_en).
Ņemot vērā iepriekš minēto un ievērojot mainīgo tirgus situāciju, kopējo makreles zvejas kvotu samazināšanos un izejvielu pieejamību tirgū, kā arī vērtējot to nākamo gadu perspektīvā, ir nepieciešams paredzēt noteikumu Nr. 381 1.pielikuma 23.punktā plašākas iespējas izejvielas izmantošanai zivju konservu ražošanā, proti, nenosakot konkrētu makreles sugu (Scomber scombrus - Atlantijas makrele), bet iezīmējot tikai zivs dzimtas ģinti - makrele (Scomber). Tādējādi Programmas ietvaros būtu iespējams iepirkt zivju konservus, kas varēs būt ražoti no jebkuras makreles sugas un kas ir pieejamas tirgū attiecīgajā laika posmā.
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Scomber scombrus krājumi sarūk. Eksperti (https://www.theguardian.com/environment/2025/apr/09/mackerel-stocks-near-breaking-point-because-of-overfishing-say-experts) atzīst, ka Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā iegūtas makreles (Scomber scombrus) krājumi sarūk satraucošā tempā. Atbilstoši informācijas avotā paustajam situācija skaidrojama ar intensīvo nozveju, ko veic tādas valstis kā Lielbritānija, Norvēģija, Islande un Fēru salas.
Savukārt publikācijā https://www.la.lv/satraucosa-iemesla-del-no-veikalu-plauktiem-var-pazust-latvija-iecienita-zivs norādīts, ka jūras aizsardzības biedrības dati liecina, ka pēdējos četros gados nozveja vidēji par 23% pārsniegusi zinātniski noteiktos ilgtspējas limitus, bet dažos gados pat 80%. Tā rezultātā Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā ar trali zvejoto makreļu ilgtspējības novērtējums ir pazemināts no 3. uz 4. līmeni.
Atbilstoši publiski pieejamiem datiem jau vairākus gadus pēc kārtas tiek samazināta makreles (Scomber scombrus) zvejas kvota (TAC) Atlantijas okeāna Ziemeļaustrumu reģionā, turklāt, 2025. gadā zinātnieku ieteiktais zvejas apjoma (Advice) samazinājums ir ievērojamāks nekā 2024.gadā.
Makreles TAC 2025. gadam ir noteikta 576 958 tonnu apmērā, kas ir par 22 % mazāk nekā 2024. gada TAC (avots: https://oceans-and-fisheries.ec.europa.eu/news/north-east-atlantic-coastal-states-reach-agreement-mackerel-blue-whiting-and-atlanto-scandian-2024-10-25_en).
Ņemot vērā iepriekš minēto un ievērojot mainīgo tirgus situāciju, kopējo makreles zvejas kvotu samazināšanos un izejvielu pieejamību tirgū, kā arī vērtējot to nākamo gadu perspektīvā, ir nepieciešams paredzēt noteikumu Nr. 381 1.pielikuma 23.punktā plašākas iespējas izejvielas izmantošanai zivju konservu ražošanā, proti, nenosakot konkrētu makreles sugu (Scomber scombrus - Atlantijas makrele), bet iezīmējot tikai zivs dzimtas ģinti - makrele (Scomber). Tādējādi Programmas ietvaros būtu iespējams iepirkt zivju konservus, kas varēs būt ražoti no jebkuras makreles sugas un kas ir pieejamas tirgū attiecīgajā laika posmā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 381 1.pielikuma 23.punktā ir noteikti produkta ražošanas, nekaitīguma un kvalitātes kritēriji, kas nosaka, ka zivju konservu izgatavošanai izmanto saldētas makreles konkrētu sugu - Scomber scombrus (Atlantijas makreli).
Risinājuma apraksts
Nepieciešams precizēt noteikumu Nr. 381 1.pielikuma 23.punktu, nosakot zivju konservu izgatavošanai izmantojamo zivi (makrele) ģints (Scomber) līmenī, tādējādi neierobežojot zivju konservu ražošanā izmantojamo zivi (makreli) konkrētas vienas sugas līmenī.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr.381 1.pielikumā konstatētas neprecizitātes numerācijas apzīmējuma (vērtības) norādīšanā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr.381 1.pielikumā veikti formatēšanas un numerācijas precizējumi, aizstājot, numerācijas simbolu/vērtību ār skaitlisko vērtību, piemēram, simbolus a), b), c) nomainot uz kārtas skaitli, vai to svītrojot. Formatēšanas un numerācijas precizējumi skatāmi pievienotajā datnē TAP sadaļā "Papildu dokumenti".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 218. punktam pievienotajā MK sēdes protokollēmuma projektā iekļauts 3.punkts: "
"Atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 45 49. §) "Informatīvais ziņojums "Par Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam finansēšanu 2025.–2027. gadā" 5. punktā doto uzdevumu.".
Minētā protokollēmuma 5.punktā MK dotais uzdevums “Labklājības ministrijai sagatavot informatīvo ziņojumu par ESF + Programmas finansēšanu 2026.–2029. gadā un labklājības ministram līdz 2025. gada 1. septembrim iesniegt to izskatīšanai Ministru kabinetā” (24-UZ-662) ir zaudējis aktualitāti, jo ar rīkojuma projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 16. maija rīkojumā Nr. 276 "Par Eiropas Sociālā fonda Plus programmu materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam"" (24-TA-2698) pieņemšanu MK sēdē (10.12.2024. sēdes protokols Nr. 52, 72. §) rasts risinājums Programmas finansēšanai turpmākajos gados, pārdalot papildu finansējumu ES fondu ietvaros.
"Atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 45 49. §) "Informatīvais ziņojums "Par Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam finansēšanu 2025.–2027. gadā" 5. punktā doto uzdevumu.".
Minētā protokollēmuma 5.punktā MK dotais uzdevums “Labklājības ministrijai sagatavot informatīvo ziņojumu par ESF + Programmas finansēšanu 2026.–2029. gadā un labklājības ministram līdz 2025. gada 1. septembrim iesniegt to izskatīšanai Ministru kabinetā” (24-UZ-662) ir zaudējis aktualitāti, jo ar rīkojuma projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 16. maija rīkojumā Nr. 276 "Par Eiropas Sociālā fonda Plus programmu materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam"" (24-TA-2698) pieņemšanu MK sēdē (10.12.2024. sēdes protokols Nr. 52, 72. §) rasts risinājums Programmas finansēšanai turpmākajos gados, pārdalot papildu finansējumu ES fondu ietvaros.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Līdz šim ieviestās, no ES tiesību normām izrietošās prasības netiek mainītas vai ietekmētas.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Noteikumu projektā paredzētām izmaiņām nav ietekmes uz sabiedrību, jo ar Noteikumu projektu netiek mainīti Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 381 "Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam īstenošanas noteikumi"" 10.2. apakšpunkta nosacījumi par atbalsta saturu (pārtikas preču komplekta saturs) un 30.punkta nosacījumi par mērķa grupai (sabiedrībai) sniedzamā atbalsta apjomu.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi