22-TA-1767: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 1999. gada 5. janvāra noteikumos Nr. 7 "Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Grozījumi Ministru kabineta 1999. gada 5. janvāra noteikumos Nr. 7 "Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība" (turpmāk - noteikumi) paredz papildināt reģistrējamās infekcijas slimības un zoonozes ar pērtiķu bakām, kā arī noteikt laboratoriskās izmeklēšanas metodes un izmeklējamos paraugus aizdomu gadījumā par cilvēka inficēšanos pērtiķu bakām.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Papildināt reģistrējamās infekcijas slimības ar pērtiķu bakām.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropā un citās pasaules valstīs strauji izplatās pērtiķu baku uzliesmojums.
Šī gada maija sākumā Apvienotajā Karalistē kādam indivīdam, kas nesen bija atceļojis no Nigērijas, tika diagnosticētas pērtiķu bakas. 2022. gada 15. maijā Pasaules Veselības organizācija (turpmāk – PVO) izplatīja paziņojumu par pērtiķu baku gadījumiem Apvienotajā Karalistē. Kopš tā laika par saslimšanas gadījumiem ar pērtiķu bakām ir paziņojušas vairākas valstis, un pērtiķu baku uzliesmojums turpina izplatīties. Šī gada 21. maijā 12 valstīs (ieskaitot astoņas ES un EEZ valstis) tika ziņots par laboratoriski apstiprinātiem un aizdomīgiem pērtiķu baku gadījumiem. Savukārt uz šī gada 26. maiju par pērtiķu baku gadījumiem bija ziņojušas jau 23 valstis.
Līdz 2. jūnijam, izmantojot Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos noteikto ziņošanas sistēmu, ir ziņots par 780 laboratoriski apstiprinātiem pērtiķu baku gadījumiem 27 neendēmiskajās valstīs četros PVO reģionos. Arī Latvijā šī gada 3. jūnijā tika ziņots par diviem laboratoriski apstiprinātiem pērtiķu baku gadījumiem.
Epidemioloģiskie dati liecina par vietējo infekcijas transmisiju jeb izplatību Eiropā. Tādējādi pastāv iespēja, ka pērtiķu baku gadījumi var tikt reģistrēti arī Latvijā.
Atbilstoši Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem valstīm ir pienākums ziņot PVO par katru aizdomīgu vai apstiprinātu pērtiķu baku gadījumu, kas atklāts konkrētajā valstī. Tādēļ ir nepieciešams noteikt pienākumu laboratorijām un ārstniecības personām ziņot par šādiem gadījumiem Slimību profilakses un kontroles centram (turpmāk - SPKC), kas tālāk informāciju nodod Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (turpmāk - ECDC), kā arī tiek ziņots PVO. Tāpat arī informācija par diagnosticētajiem pērtiķu baku gadījumiem ir pēc iespējas ātrāk jānodod SPKC, lai SPKC epidemiologi varēt maksimāli operatīvi uzsāk pretepidēmijas pasākumus un novērst infekcijas tālāku izplatību. Tāpat nepieciešamības gadījumā ir jāveic informācijas apmaiņa starp SPKC un Pārtikas un veterināro dienestu, kā to paredz Epidemioloģiskās drošības likuma 28. panta (Zoonožu profilakse un apkarošana) noteiktie nosacījumi: "Ja dzīvniekam tiek konstatēta zoonoze vai ir radušās pamatotas aizdomas, ka šīs slimības izraisītāji atrodas dzīvnieka organismā vai ārējā vidē, un ir draudi, ka ar šo slimību var inficēties arī cilvēki, nepieciešamos pretepidēmijas pasākumus organizē un veic Slimību profilakses un kontroles centrs, bet dzīvnieku saslimšanas gadījumos — Pārtikas un veterinārais dienests, savstarpēji saskaņojot savu darbību".
Šī gada maija sākumā Apvienotajā Karalistē kādam indivīdam, kas nesen bija atceļojis no Nigērijas, tika diagnosticētas pērtiķu bakas. 2022. gada 15. maijā Pasaules Veselības organizācija (turpmāk – PVO) izplatīja paziņojumu par pērtiķu baku gadījumiem Apvienotajā Karalistē. Kopš tā laika par saslimšanas gadījumiem ar pērtiķu bakām ir paziņojušas vairākas valstis, un pērtiķu baku uzliesmojums turpina izplatīties. Šī gada 21. maijā 12 valstīs (ieskaitot astoņas ES un EEZ valstis) tika ziņots par laboratoriski apstiprinātiem un aizdomīgiem pērtiķu baku gadījumiem. Savukārt uz šī gada 26. maiju par pērtiķu baku gadījumiem bija ziņojušas jau 23 valstis.
Līdz 2. jūnijam, izmantojot Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos noteikto ziņošanas sistēmu, ir ziņots par 780 laboratoriski apstiprinātiem pērtiķu baku gadījumiem 27 neendēmiskajās valstīs četros PVO reģionos. Arī Latvijā šī gada 3. jūnijā tika ziņots par diviem laboratoriski apstiprinātiem pērtiķu baku gadījumiem.
Epidemioloģiskie dati liecina par vietējo infekcijas transmisiju jeb izplatību Eiropā. Tādējādi pastāv iespēja, ka pērtiķu baku gadījumi var tikt reģistrēti arī Latvijā.
Atbilstoši Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem valstīm ir pienākums ziņot PVO par katru aizdomīgu vai apstiprinātu pērtiķu baku gadījumu, kas atklāts konkrētajā valstī. Tādēļ ir nepieciešams noteikt pienākumu laboratorijām un ārstniecības personām ziņot par šādiem gadījumiem Slimību profilakses un kontroles centram (turpmāk - SPKC), kas tālāk informāciju nodod Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (turpmāk - ECDC), kā arī tiek ziņots PVO. Tāpat arī informācija par diagnosticētajiem pērtiķu baku gadījumiem ir pēc iespējas ātrāk jānodod SPKC, lai SPKC epidemiologi varēt maksimāli operatīvi uzsāk pretepidēmijas pasākumus un novērst infekcijas tālāku izplatību. Tāpat nepieciešamības gadījumā ir jāveic informācijas apmaiņa starp SPKC un Pārtikas un veterināro dienestu, kā to paredz Epidemioloģiskās drošības likuma 28. panta (Zoonožu profilakse un apkarošana) noteiktie nosacījumi: "Ja dzīvniekam tiek konstatēta zoonoze vai ir radušās pamatotas aizdomas, ka šīs slimības izraisītāji atrodas dzīvnieka organismā vai ārējā vidē, un ir draudi, ka ar šo slimību var inficēties arī cilvēki, nepieciešamos pretepidēmijas pasākumus organizē un veic Slimību profilakses un kontroles centrs, bet dzīvnieku saslimšanas gadījumos — Pārtikas un veterinārais dienests, savstarpēji saskaņojot savu darbību".
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Pērtiķu bakas ir zoonoze jeb infekcijas slimība, ar kuru slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki.
Slimība tika atklāta laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā. Vēlāk, pētot Āfrikas dzīvniekus, infekcija tika konstatēta arī vairākām Āfrikas grauzēju sugām. Vīruss tika izolēts no Āfrikas koku vāveres, kas varētu būt dabiskais saimniekdzīvnieks. Laboratoriskos pētījumos konstatēts, ka ar pērtiķu bakām var inficēties dažas primātu sugas, peles, žurkas un truši. Par galveno šīs slimības rezervuāru Āfrikā tiek uzskatītas vāveres un grauzēji.
Dzīvnieki var būt pakļauti inficēšanās riskam, nonākot tuvā kontaktā ar inficēto personu, kā cilvēki var inficēties ar pērtiķu baku vīrusu, kontaktējoties ar inficētu dzīvnieku. Endēmiskajos rajonos (Āfrikā) pērtiķu baku vīruss tiek pārnests uz cilvēku ar inficētu dzīvnieku kodieniem vai tieši kontaktējoties ar inficēta dzīvnieka asinīm, gaļu, ķermeņa šķidrumiem vai infekciozajiem izsitumiem.
Slimība tika atklāta laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā. Vēlāk, pētot Āfrikas dzīvniekus, infekcija tika konstatēta arī vairākām Āfrikas grauzēju sugām. Vīruss tika izolēts no Āfrikas koku vāveres, kas varētu būt dabiskais saimniekdzīvnieks. Laboratoriskos pētījumos konstatēts, ka ar pērtiķu bakām var inficēties dažas primātu sugas, peles, žurkas un truši. Par galveno šīs slimības rezervuāru Āfrikā tiek uzskatītas vāveres un grauzēji.
Dzīvnieki var būt pakļauti inficēšanās riskam, nonākot tuvā kontaktā ar inficēto personu, kā cilvēki var inficēties ar pērtiķu baku vīrusu, kontaktējoties ar inficētu dzīvnieku. Endēmiskajos rajonos (Āfrikā) pērtiķu baku vīruss tiek pārnests uz cilvēku ar inficētu dzīvnieku kodieniem vai tieši kontaktējoties ar inficēta dzīvnieka asinīm, gaļu, ķermeņa šķidrumiem vai infekciozajiem izsitumiem.
Risinājuma apraksts
1. Ņemot vērā, ka pērtiķu bakas ir zoonotiska slimība, ir jāpapildina noteikumu 1. pielikums "Infekcijas slimības, ar kurām slimo gan cilvēki, gan dzīvnieki" ar jaunu ierakstu "pērtiķu bakas", kas paredz informācijas apmaiņu par konkrētām zoonozēm starp SPKC un Pārtikas un veterināro dienestu.
Problēmas apraksts
2. Pērtiķu bakas ir reta, bakām līdzīga slimība, kas galvenokārt sastopama tropu mežu valstīs Centrālāfrikā un Rietumāfrikā. Šis ir vēsturiski lielākais dokumentētais pērtiķu baku uzliesmojums Eiropā.
Lai gan pērtiķu bakas neizplatās viegli starp cilvēkiem, vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku notiek ciešā saskarē ar infekciozu materiālu no inficētās personas ādas bojājumiem, kā arī ar elpceļu pilieniem, atrodoties ilgstošā tuvā kontaktā (seja pret seju), un ar slimnieku kontaminēto jeb piesārņoto vidi. Pašreizējā uzliesmojumā diagnosticēto gadījumu īpatsvars vīriešiem, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem, un dažos gadījumos radušos ādas bojājumu raksturs liecina, ka infekcijas pārnešana daudzos gadījumos ir notikusi dzimumakta laikā.
Lai gan vairumā gadījumu pašreizējā uzliesmojumā cilvēkiem ir bijuši viegli slimības simptomi, ir zināms, ka pērtiķu baku vīruss izraisa smagas slimības noteiktās iedzīvotāju grupās: mazi bērni, grūtnieces, personas ar nomāktu imūnsistēmu.
Smagas saslimstības gadījumu iespējamību šajā uzliesmojumā vēl nevar precīzi novērtēt. ECDC ir publicējis riska novērtējumu, kurā tiek norādīts inficēšanās risks (dažādām sabiedrības grupām ir dažāds tālākas inficēšanās risks).
Ir ierosināta pagaidu gadījuma definīcija, lai varētu ziņot par gadījumiem (informācija ir pieejama SPKC tīmekļvietnē).
Lai gan pērtiķu bakas neizplatās viegli starp cilvēkiem, vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku notiek ciešā saskarē ar infekciozu materiālu no inficētās personas ādas bojājumiem, kā arī ar elpceļu pilieniem, atrodoties ilgstošā tuvā kontaktā (seja pret seju), un ar slimnieku kontaminēto jeb piesārņoto vidi. Pašreizējā uzliesmojumā diagnosticēto gadījumu īpatsvars vīriešiem, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem, un dažos gadījumos radušos ādas bojājumu raksturs liecina, ka infekcijas pārnešana daudzos gadījumos ir notikusi dzimumakta laikā.
Lai gan vairumā gadījumu pašreizējā uzliesmojumā cilvēkiem ir bijuši viegli slimības simptomi, ir zināms, ka pērtiķu baku vīruss izraisa smagas slimības noteiktās iedzīvotāju grupās: mazi bērni, grūtnieces, personas ar nomāktu imūnsistēmu.
Smagas saslimstības gadījumu iespējamību šajā uzliesmojumā vēl nevar precīzi novērtēt. ECDC ir publicējis riska novērtējumu, kurā tiek norādīts inficēšanās risks (dažādām sabiedrības grupām ir dažāds tālākas inficēšanās risks).
Ir ierosināta pagaidu gadījuma definīcija, lai varētu ziņot par gadījumiem (informācija ir pieejama SPKC tīmekļvietnē).
Risinājuma apraksts
2. Noteikumu 2. pielikums (Reģistrējamās infekcijas slimības) tiks papildināts ar jaunu reģistrējamo infekcijas slimību, kas ir klasificējama kā bīstama infekcijas slimība (atbilstoši Epidemioloģiskās drošības likumam bīstamas infekcijas slimības ir cilvēka infekcijas slimības un parazitārās slimības, kas sakarā ar to ļaundabīgo klīnisko norisi, spēju strauji izplatīties un efektīvu profilakses vai ārstniecības līdzekļu trūkumu apdraud sabiedrības veselību, kā arī var izraisīt starptautiskas nozīmes ārkārtas sabiedrības veselības situāciju).
Vienlaikus pērtiķu bakas tiek iekļautas 1. grupā, kas nozīmē infekcijas slimības, par kurām nekavējoties jebkurā diennakts laikā telefoniski un rakstiski ziņo SPKC, nosūtot aizpildītu steidzamā paziņojuma veidlapu pa faksu, pa pastu, ar kurjeru vai elektroniski, un par ziņošanas faktu izdara ierakstu pacienta medicīniskajā dokumentācijā.
Šāds pērtiķu baku iedalījums atbilst ECDC un PVO noteiktajai rīcībai aizdomu gadījumā par cilvēka inficēšanos ar pērtiķu bakām.
Vienlaikus pērtiķu bakas tiek iekļautas 1. grupā, kas nozīmē infekcijas slimības, par kurām nekavējoties jebkurā diennakts laikā telefoniski un rakstiski ziņo SPKC, nosūtot aizpildītu steidzamā paziņojuma veidlapu pa faksu, pa pastu, ar kurjeru vai elektroniski, un par ziņošanas faktu izdara ierakstu pacienta medicīniskajā dokumentācijā.
Šāds pērtiķu baku iedalījums atbilst ECDC un PVO noteiktajai rīcībai aizdomu gadījumā par cilvēka inficēšanos ar pērtiķu bakām.
Problēmas apraksts
3. Ja reģistrējamās infekcijas slimības tiek papildinātas ar jaunu reģistrējamo infekcijas slimību, ir nepieciešams noteikt, kā infekcijas slimības izraisītājs tiks konstatēts. Noteikšanas metodes un izmeklējamie paraugi tiek noteikti saskaņā ar ECDC un PVO norādēm.
Risinājuma apraksts
3. Lai nodrošinātu vienotu PVO testēšanas vadlīnijām atbilstošu laboratorisko pērtiķu baku diagnostiku, noteikumu 3. pielikuma II. sadaļa "Vīrusu infekcijas slimības" tiek papildināta ar pērtiķu baku izraisītāja noteikšanas metodēm, kā arī tiek noteikti nosacījumi izmeklējamiem paraugiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
SPKC tīmekļvietnē tiek izvietota aktuālā informācija par pērtiķu bakām.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- iespējami inficētās personas
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz sabiedrības veselību – tiek aizstāvētas sabiedrības intereses kopumā, jo tiek noteikts, ar kādām metodēm laboratoriski tiks diagnosticēts pērtiķu baku gadījums.
Juridiskās personas
- ārstniecības personas, laboratorijas, SPKC epidemiologi
Ietekmes apraksts
Ja Latvijā ārstniecības personai radīsies pamatotas aizdomas par kāda cilvēka inficēšanos ar pērtiķu bakām, minētajai ārstniecības personai, laboratorijai, epidemiologiem būs skaidrs rīcības algoritms.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Noteikumu projekts tiek virzīts steidzamības kārtā, tādēļ sabiedrība nav iesaistīta projekta izstrādē.
Konsultācijas ir notikušas ar SPKC un Nacionālās references laboratorijas ekspertiem.
Konsultācijas ir notikušas ar SPKC un Nacionālās references laboratorijas ekspertiem.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Slimību profilakses un kontroles centrs
- Pārtikas un veterinārais dienests
- laboratorijas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts skar sabiedrības veselības jautājumus.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi