Anotācija (ex-ante)

2023.gada 24. augustā NIB atklāja reģionālo biznesa centru jeb pārstāvniecību Rīgā ar mērķi paplašināt investīcijas Latvijā un pārējās Baltijas valstīs. NIB pārstāvniecības pilnvērtīgai darbībai ir nepieciešams noslēgt un ratificēt Uzņemošās valsts līgumu starp NIB un Latvijas Republiku, kas nosaka starptautiskas organizācijas statusu NIB pārstāvniecībai un nostiprina juridisko bāzi pārstāvniecības funkcionēšanai, tostarp paredzot kārtību, kādā tiek piemēroti nodokļu atbrīvojumi un sociālās garantijas pārstāvniecības darbiniekiem un to ģimenes locekļiem. Vienlaikus līdz ar Uzņemošās valsts līguma apstiprināšanu tiks atcelts 1994. gada 9. augusta "Līgums starp Ziemeļu Investīciju banku un Latvijas Republiku”.

Uzņemošās valsts līguma struktūra:
1.pants definē līgumā iekļautās puses uz, kurām attiecas līguma nosacījumi.
2.pants nosaka juridisko statusu NIB un tās pārstāvniecībai, kā arī privilēģijas, imunitāti un tiesības atbilstoši Dalības līgumā noteiktajam.
3.pants paredz NIB pārstāvniecības Rīgā tiesisko neaizskaramību.
4.pants paredz ienākumu nodokļu atbrīvojumus Latvijā NIB pārstāvniecības Rīgā darbiniekiem ar nosacījumu, ka šie ienākumi tiek aplikti ar ienākuma nodokli ārpus Latvijas Republikas un kārtību kādā NIB jāziņo Finanšu ministrijai par NIB ieturētajām nodokļu summām. NIB var arī izveidot savu nodokļu sistēmu.
5.pants nosaka procedūras saistībā ar atbrīvojumiem no netiešajiem nodokļiem un muitas nodevām atbilstoši Dalības līguma 9. panta 4.daļai, kas paredz NIB un pārstāvniecības atbrīvojumu no netiešiem nodokļiem oficiālai lietošanai saskaņā ar Latvijas tiesību aktos noteikto kārtību.
6.pantā iekļauti nosacījumi saistībā ar darbinieku un viņu ģimenes locekļu sociālo apdrošināšanu, par kuru nodrošināšanu atbild NIB. NIB var pieprasīt, lai pārstāvniecības darbinieki un to ģimenes locekļi varētu saņemtu Latvijas sociālo apdrošināšanu un valsts sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī piedalītos Latvijas valsts pensiju sistēmā. Papildus skaidrojam, ka iestājoties apdrošināšanas gadījumam vienu un to pašu pabalstu var saņemt tikai viens no vecākiem, piemēram vecāku pabalstu, kur attiecīgi vecāki savstarpēji vienojas, kurš no abiem saņemts pabalstu.
7.pants paredz nosacījumus pārstāvniecības darbinieku iebraukšanas, tranzīta un uzturēšanās nosacījumus Latvijā neatkarīgi no valstspiederības, kā arī paredz juridisko pamatu sadarbībai ar Latvijas kompetentajām iestādēm NIB Pārstāvniecībā potenciālo vai esošo darbinieku iepriekšējas drošības pārbaudes veikšanai, noslēdzot atsevišķu vienošanos par šādu procedūru. Minētais noteikums neattiecas uz Latvijas tiesisko regulējumu par klasificētas informācijas pielaidi.
8.pants nosaka strīdu izšķiršanas kārtību.
9.pants nosaka, ka NIB un pārstāvniecības darbiniekiem, uz kuriem attiecas privilēģijas un imunitātes, ir pienākums ievērot Latvijā spēkā esošos tiesību aktus. Līgums stājas spēkā dienā, kad Latvija ir paziņojusi NIB, ka ir izpildītas valstī noteiktās prasības par tā stāšanos spēkā. Līdz ar Līguma apstiprināšanu 1994. gada 9. augustā noslēgtais līgums starp Latvijas Republiku un NIB zaudē spēku.