Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” (turpmāk - noteikumi Nr. 617) atbilstību direktīvas 2018/98 prasībām

Vispārējā kārtība

1. Direktīvas 2018/958 7. panta 3.punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka samērīguma novērtējums jāveic rezervētajām darbībām, aizsargātam profesionālajam nosaukumam vai cita veida reglamentācijai, savukārt noteikumu Nr. 617 spēkā esošajā redakcijā ir minēts, ka samērīguma novērtējumā ir jāiekļauj reglamentētās profesionālās darbības un nosacījumi profesionālā nosaukuma izmantošanai, bet iztrūkst pienākums vērtēt samērīgumu profesijas cita veida reglamentācijai. T.i., direktīva 2018/958 nosaka pienākumu vērtēt samērīgumu visu reglamentācijas prasībām. Cita veida reglamentācija var ietvert, piemēram, reglamentāciju, kas piemērojama vienīgi pašnodarbinātām personām.
2. Direktīvas 2018/958 7. panta 3. punkta g) apakšpunktā ir noteikta, ka samēŗīguma izvērtējums ir jāveic, ja profesionālās darbības veikšanai ir izvirzītas teritoriālo ierobežojumu prasības, tostarp, ja dažādās valsts teritorijas daļās profesija tiek reglamentēta atšķirīgos veidos. Noteikumu Nr. 617 pielikuma 7. punktā ir noteikta prasība izvērtēt samērīgumu normatīvajos aktos noteiktiem atšķirīgiem profesionālās darbības noteikumiem dažādās Latvijas teritorijas daļās. Tomēr teritoriālie ierobežojumi var būt arī citi, piemēram, var būt prasība ievērot noteiktu minimālo attālumu starp pakalpojumu sniedzējiem. Tādēļ noteikumu Nr.617 grozījumu projekts paredz noteikt, ka samērīguma izvērtējums ir jāveic jebkuram profesionālās darbības teritoriālajam ierobežojumam.
3. Direktīvas 2018/958 7. panta 4. punktā noteikta prasība veikt samērīguma izvērtējumu prasībām, kas izvirzītas īslaicīgu pakalpojumu sniedzējiem no ārvalstīm un a), b) un c) apakšpunktos ir minēti trīs piemēri šādām prasībām. Savukārt noteikumu Nr. 617 pielikuma 13. punktā minētās direktīvas 2018/958 7. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunktos minētās prasības iekļautas noslēgta uzskaitījuma viedā, no kā var saprast, ka nekādām citām prasībām, kas izvirzītas īslaicīgu pakalpojumu sniedzējiem no ārvalstīm, samērīguma novērtējums nav jāveic. Ārpus noteikumu Nr. 617 tvēruma apliek tādas prasības, kas var tikt izvirzītas īslaicīgu pakalpojumu sniedzējam no ārvalstīm, kā piemēram, direktīvas 2005/36/EK 6. pantā noteiktajai prasībai reģistrāciju veikt “automātisku”, “pagaidu”, ”pro forma”. Tāpat īslaicīgu pakalpojumu sniedzējam no ārvalstīm var būt izvirzīta prasība ne tikai veikt samaksu par administratīvajām procedūrām, bet arī nepieciešamība veikt citus maksājumus, kas saistīti ar piekļuvi darbībai profesijā vai darbošanos tajā.
Tas neatbilst direktīvas 2018/958 7.panta 4.punkta mērķim un noteikumu Nr. 617 grozījumu projekts paredz neierobežot prasību skaitu, kurām ir jāveic samērīguma novērtējums.
4. Noteikumu Nr. 617 spēkā esošā redakcija paredz novērtēt direktīvas 2018/958 7. panta 3. punktā noteikto profesiju reglamentācijas prasību samērīgumu apvienojumā ar citām profesijai izvirzītajām reglamentācijas prasībām. Tomēr direktīvas 2018/958 7. panta 2. punkta pirmās daļās f) apakšpunkts paredz jauno un grozīto profesijas reglamentācijas prasību apvienojumā ar citām prasībām kumulatīvās ietekmes novērtējumu. Šīs prasības var būt arī citas, ne tikai tās, kas noteiktas direktīvas 2018/958 7. panta 3.punktā un attiecīgi noteikumu Nr. 617 pielikuma 2.-13.punktā.
Izstrādātais grozījumu noteikumos nr. 617 projekts paredz, ka samērīguma novērtējumam ir jāaptver visas profesijas reglamentācijai izvirzītās prasības, ne tikai direktīvas 2018/958 7. panta 3.punktā un attiecīgi noteikumu Nr. 617 pielikuma 2.-13.punktā uzskaitītās.
5. Noteikumu Nr. 617 pielikuma 1. piezīmes iekavās 2 teikumā  ir neprecīzi formulēts direktīvas 2018/958 7. panta 2. punkta pirmās daļās c) apakšpunktā noteiktais. Proti, nav minēts, ka samērīguma novērtējuma ietvaros ir jāveic izvērtējums, vai līdzīgi riski citos gadījumos salīdzināmās situācijās, piemēram, citās reglamentētajās profesijās, tiek risināti līdzīgā veidā. Pamatojums šāda izvērtējuma veikšanai ir Eiropas Savienības tiesas spriedums lietā C‑169/07, Hartlauer, 55., 63. pants un apvienotās lietas C 171/07 un C 172/07, Apothekerkammer des Saarlandes, 42. pants, kurā Tiesa salīdzina prasības, kas izvirzītas dažādiem dalībniekiem, kuri veic līdzīgas darbības (aptiekas / zobārstniecības klīnikas).
No Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 2019-33-01 izriet, ka, izstrādājot tiesisko regulējumu, kas skar bērnu, likumdevējam ir pienākums izvērtēt tā ietekmi uz skartajām bērnu tiesībām un skaidri jāpamato tas, ka izraudzītais risinājums atbilst bērna vislabākajām interesēm, norādot:
1) kas konkrētā tiesiskā regulējuma izstrādes procesā ir uzskatāms par bērna vislabākajām interesēm;
2) uz kādiem kritērijiem attiecīgais bērna interešu novērtējums ir balstīts;
3) kā bērna vislabākās intereses ir svērtas attiecībā pret citiem apsvērumiem (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019-01-01 23.1. punktu).
Turklāt likumdevējam jāņem vērā tas, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, un visās darbībās attiecībā uz bērnu prioritāras ir viņa tiesības un vislabākās intereses. Likumdevējam jāievēro, lai pieņemtie normatīvie akti aizsargātu bērna likumiskās intereses iespējami labākajā veidā. Turklāt bērna tiesības un likumiskās intereses tiek skartas ne tikai tad, kad lēmums jāpieņem tieši attiecībā uz bērnu, bet arī tad, kad lēmums var būt tikai attiecināms uz bērnu vai var netieši skart bērnu. Jebkuras citas prioritātes atzīšana bez nopietna iemesla un attaisnojuma nav pieļaujama (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019-01-01 23.1. punktu).
Ievērojot minēto, noteikumu projekts tiek papildināts ar 9.25. apakšpunktu.
 

Nē

Jā

Nē

nav