Anotācija

4.2.1.5. pasākuma otrās atlases kārtas priekšatlasē nepiedalījās 22 pašvaldības. No tām četras pašvaldības, kuras bija iesniegušas pieteikumus projektu iesniedzēju priekšatlasē, netika iekļautas 2025. gada 18. jūnija MK rīkojumā Nr. 353 par otrās projekta iesniegumu atlases kārtas projektu iesniedzēju priekšatlases rezultātiem  (pašvaldību neiekļaušanas iemesli ir minēti Ministru kabineta rīkojuma anotācijā). Vienlaikus kopš šo noteikumu stāšanās spēkā pašvaldības ir turpinājušas optimizēt vispārējās izglītības iestāžu tīklu pēc savas iniciatīvas. Ministrija, vērtējot pašvaldību pieņemtos domes lēmumus par izglītības iestāžu tīkla optimizāciju, konstatēja, ka līdz 2025. gada 31. maijam ir notikušas būtiskas izmaiņas vēl vismaz četru pašvaldību izglītības iestāžu tīklos, kuras būtu atbalstāmas 4.2.1.5. pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros. Turklāt trīs  pašvaldības, kas netika iekļautas iepriekš minētajā Ministru kabineta rīkojumā, arī potenciāli var piedalīties otrajā projektu iesniedzēju priekšatlasē.
Atsaucoties uz pašvaldību pašiniciatīvu sakārtot vispārējās izglītības iestāžu tīklu, Ministrija ar ierosinātajiem grozījumiem spēkā esošajos MK noteikumos Nr. 72 ir radusi iespēju pašvaldībām, kas netika atbalstītas pirmajā projektu iesniedzēju priekšatlasē, izpildot attiecīgos nosacījumus, pretendēt uz atbalstu.

Risinājums paredz, ka 4.2.1.5. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas projektu iesniedzējus nosaka, īstenojot divas projektu iesniedzēju priekšatlases:
1. Pirmo projektu iesniedzēju priekšatlasi īsteno, aicinot tajā piedalīties pašvaldības, kas vispārējās izglītības iestāžu tīklu sakārtoja atbilstoši spēkā esošo noteikumu Nr. 72 nosacījumiem ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc spēkā esošo MK noteikumu Nr. 72 spēkā stāšanās (līdz 2025.gada 3. martam), kā arī Rīgas valstspilsētas pašvaldību. 2025. gada 18. jūnija MK rīkojumā Nr. 353 par otrās projekta iesniegumu atlases kārtas projektu iesniedzēju priekšatlases rezultātiem pieejamais ERAF finansējums ir noteikts 18 pašvaldībām.
2. Otro projektu iesniedzēju priekšatlasi īsteno, aicinot pašvaldības, kas vispārējās izglītības iestāžu tīklu sakārtoja atbilstoši spēkā esošo noteikumu Nr. 72 1. pielikuma nosacījumiem ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc Ministrijas uzaicinājuma piedalīties projektu iesniedzēju priekšatlasē nosūtīšanas pašvaldībām. Uzaicinājumu Ministrija nosūtīs pēc šo noteikumu projekta spēkā stāšanas. Atbalsts tiks sniegts, izmantojot ERAF elastības finansējumu (pamatojums izmantošanai ir zemāk).

Noteikumu projekts paredz zemāk minētos grozījumus:
1) Iekļaut nosacījumu, ka 4.2.1.5. pasākuma otro projektu iesniegumu atlases kārtas projektu iesniedzēju atlasi veic, īstenojot divas atsevišķi organizētās projektu iesniedzēju priekšatlases. Otrās projektu iesniedzēju atlases rezultātā arī tiks sagatavots Ministru kabineta rīkojums, kurā tiks noteiktas atbilstošas pašvaldības un tām pieejams ERAF finansējums.

2) Noteikumu projekts paredz, ka piedalīties otrajā projektu iesniedzēju priekšatlasē tiks aicinātas pašvaldības, kas netika iekļautas 2025. gada 18. jūnija MK rīkojumā Nr. 353 par otrās projekta iesniegumu atlases kārtas projektu iesniedzēju priekšatlases rezultātiem. Šo pašvaldību atbilstība tiks vērtēta, izmantojot spēkā esošo MK noteikumu Nr. 72 1. pielikumu, tādējādi nodrošinot pēc būtības vienotu pieeju abu priekšatlašu pašvaldību izvērtēšanā. Vienlaikus spēkā esošo MK noteikumu Nr. 72 1. pielikumā ir paredzēti daži precizējumi, kas neietekmē pirmās projektu iesniedzēju priekšatlases rezultātus, bet padara priekšatlases nosacījumus skaidrākus, tajā skaitā ņemot vērā faktu, ka pirmās projektu iesniedzēju priekšatlases ietvaros tika saņemti vairāki jautājumi par nosacījumu redakciju. Piemēram, spēkā esošo MK noteikumu Nr. 72 1. pielikuma 3.3. apakšpunkta “īstenojot speciālās izglītības programmas vai iekļaujot vismaz 50 % no izglītojamajiem ar speciālās izglītības programmām vispārizglītojošās klasēs” redakcijā ir jānovērš tehniskā neprecizitāte, izsakot šādi: “īstenojot speciālās izglītības programmas speciālās izglītības klasēs vai iekļaujot vispārizglītojošās klasēs izglītojamos ar speciālās izglītības programmām vismaz 50% apmērā no maksimāli pieļaujamā attiecīgo izglītojamo skaita”. Precizējums ir loģiski izrietošs no Izglītības likuma 51. panta, kas nosaka, ka vispārējās izglītības iestāžu izglītojamie ar speciālām vajadzībām speciālās izglītības programmas var apgūt vispārizglītojošās klasēs vai vispārizglītojošo iestāžu speciālajās klasēs. Speciālās izglītības programmas esamība pati par sevi (bez šo divu nosacījumu izpildes noteikšanas) nav šķērslis sasniegt minimāli nepieciešamo bērnu skaitu. Iekļauto izglītojamo skaita vērtēšanā ir saistošs 2022. gada MK noteikumu Nr. 11 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē" 18. punkts. Tehniski precizēts arī spēkā esošo MK noteikumu Nr.72 1. pielikuma 5.2. apakšpunkts "neklātienes un tālmācības izglītības programmas, nodrošina šā pielikuma 1.1. apakšpunktā minētās prasības.", svītrojot vārdus "neklātienes un", jo šie izglītojamie tiek iekļauti minētā pielikuma 1. punktā, jo arī izmanto izglītības iestāžu infrastruktūru. Izglītības iestādes, kurās vienlaikus tiek īstenotas klātienes un neklātienes programmas, atbilstības kvantitatīvajiem kritērijiem noteikšanā tiek ņemts vērā kopējais izglītojamo skaits abu veidu izglītības programmās arī Ministrijas izstrādātajā pedagogu atalgojuma finansēšanas modelī “Programma skolā” (Informatīvais ziņojums "Par pedagogu atalgojuma finansēšanas modeli "Programma skolā"", 17.12.2024. MK sēdes prot. Nr.53 § 171.). Minēta abu apakšpunktu interpretācija tika izmantota vērtējot pašvaldību izglītības iestādes pirmajā projektu iesniedzēju priekšatlasē. Vienlaikus, lai nodrošinātu objektīvu pašvaldību aktuālā stāvokļa izvērtēšanu, pamatoti tiek noteikts, ka otrās projektu iesniedzēju priekšatlases ietvaros izglītojamo skaita atbilstību pašvaldības nodrošina uz 2025. gada 1. septembri, nevis 2024. gada 1. septembri.

3) Noteikumu projekts paredz tehniski precizēt spēkā esošo MK noteikumu 14.1. apakšpunktu, nosakot, ka ERAF finansējumu sadala proporcionāli pašvaldības dibināto izglītības iestāžu, kurās īsteno vispārējās pamata un vidējās izglītības programmas, izglītojamo skaitam 1.–12. klašu grupā. Tādējādi, precizējums novērš interpretācijas risku, ka aprēķinā neiekļauj izglītojamos, kas apgūst vispārējās pamata un vidējās izglītības programmas pašvaldību dibinātājās profesionālās izglītības iestādēs, kā arī apgūst izglītības programmas speciālās izglītības iestādēs. Aprēķina pamatā ir pašvaldība kā minēto izglītības iestāžu dibinātājs, vienlaikus, ņemot vērā, ka investīcijas ir saistītas ar investīcijām pamata un vidējās izglītības īstenošanai nepieciešamajā nodrošinājumā, aprēķinā iekļauj tikai tās iestādes, kas īsteno vispārējās pamata un vidējās izglītības programmas 1.-12. klašu grupā. Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 3. pantu, speciālā izglītība ir vispārējās izglītības īpašais veids. Precizējums atbilst ERAF finansējuma sadalīšanas pieejai pirmās projektu iesniedzēju priekšatlases ietvaros un saskan ar pieeju, ka pašvaldību izglītības iestāžu ekosistēmā ir iekļaujamas arī pašvaldību dibinātās profesionālās pamata un vidējās izglītības iestādes un speciālās izglītības iestādes, jo izglītojamajam ir tiesības mainīt izglītības iestādi, tai skaitā izglītojamais var izvēlēties turpināt izglītības programmas apguvi iekļaujošas izglītības principos balstītā pieejā (vispārizglītojošās izglītības iestādes speciālās klasēs vai vispārizglītojošās klasēs) nevis speciālās izglītības iestādē. 
Attiecīgi, balstoties uz otrās projektu iesniedzēju priekšatlases rezultātiem, ERAF finansējumu sadala proporcionāli pašvaldības dibināto izglītības iestāžu, kurās īsteno vispārējās pamata un vidējās izglītības programmas, izglītojamo skaitam 1.–12. klašu grupā saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmā pieejamiem datiem uz 2025. gada 1. septembri. Otrās projektu iesniedzēju priekšatlases nosacījumiem atbilstošām pašvaldībām ir pieejams arī ERAF finansējums 247 440 euro apmērā iekļaujošās izglītības infrastruktūras izveidei vai uzlabošanai vispārējās izglītības (vispārizglītojošā) iestādē, tādējādi nodrošinot vienādu pieeju abās projektu iesniedzēju priekšatlasēs.

4) Precizēt 4.2.1.5. pasākuma otrajāi projektu iesniegumu atlases kārtai pieejamo finansējumu, kā arī noteikt  katrai projektu iesniedzēju priekšatlasei pieejamo finansējumu. Tādējādi, projektu iesniedzējiem, kas piedalās pirmajā projektu iesniedzēju priekšatlasē pieejamais finansējums ir 41 506 355 euro, ko veido ERAF finansējums –  35 280 401 euro un pašvaldību budžeta līdzfinansējums ir ne mazāks kā 6 225 954 euro. Otrās projektu iesniedzēju priekšatlases finansējumu veido elastības finansējums 10 001 451 euro apmērā, ko veido ERAF finansējums –  8 501 233 euro un pašvaldību budžeta līdzfinansējums ir ne mazāks kā 1 500 218 euro. Plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir  51 507 806 euro (no tā elastības finansējums – 10 001 451 euro), ko veido ERAF finansējums –  43 781 634 euro (no tā elastības finansējums – 8 501 233 euro)  un pašvaldību budžeta līdzfinansējums ir ne mazāks kā  7 726 172 euro (no tā elastības finansējums – 1 500 218 euro).
2025. gada 29. maija protokollēmuma Nr. 21 42. § “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 “Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam”” 12. punkts nosaka, ka elastības finansējums kļūst pieejams pēc Eiropas Komisijas lēmuma par programmas grozījumiem, tomēr izņēmuma gadījumā, to objektīvi pamatojot, ministrija, virzot attiecīgos Ministra kabineta noteikumus par pasākuma īstenošanu vai to grozījumos, Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā var rosināt ātrāku elastības finansējuma izmantošanu, izvērstu pamatojumu sniedzot sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā. Attiecīgi skaidrojam, ka elastības finansējums ir nepieciešams, lai radītu risinājumu un atbalstītu tās pašvaldības, kuras pēc pirmās projektu iesniedzēju priekšatlases noslēgšanās turpināja  optimizēt skolu tīklu. ERAF elastības finansējuma pieejamības nodrošināšana, nesagaidot Eiropas Komisijas lēmumu, nerada būtisku neattiecinamības risku, jo plānotais atbalsta virziens nav jauns un pašvaldībām ir pieredze tā ieviešanā. Papildu šim, ņemot vērā, ka ir sagaidāmi vidējās gatavības projekti un izmaksas ir attiecināmās no 2025. gada 31. janvāra, uzskatāms, ka investīcijas risinās arī to pašvaldību, kas netika iekļautas 2025.gada 18. jūnija MK rīkojumā Nr. 353, aktuālākās vajadzības, kas varēja rasties, optimizējot vispārējās izglītības iestāžu tīklu. Pamatojums nepieciešamībai izmantot elastības finansējumu ātrāk saskan arī ar Eiropas Padomes 2025. gada 4. jūlija rekomendācijām Latvijai, kurās tiek aicināts paātrināt Kohēzijas politikas programmu īstenošanu.
Noteikumu projektam ir pievienots protokollēmuma projekts, kas nosaka ministrijai nekavējoties sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgu informatīvo ziņojumu ar fiskāli neitrāliem priekšlikumiem situācijas risinājumam, lai turpinātu 4.2.1.5. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbalstīto projekta īstenošanu, ja elastības finansējums nekļūst pieejams pēc attiecīgā Eiropas Komisijas lēmuma par ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda programmas grozījumiem, kas skar 4.2.1.5. pasākuma elastības finansējuma izmantošanu vai tā apmērs nav pietiekams. Pašlaik nav iespējams objektīvi novērtēt scenārija, ka elastības finansējums nekļūs pieejams, iestāšanas varbūtību, ņemot vērā, ka gala lēmumu par elastības finansējuma piešķiršanu pieņem Eiropas Komisija. Vērtējot indikācijas, pozitīvi vērtējams tas, ka finansējums vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūrai netika samazināts, veicot finansējuma pārdales aizsardzības un drošības pasākumiem, potenciāli norādot, ka 4.2.1.5. pasākuma mērķi ir būtiski izglītības sistēmas attīstībai. Vienlaikus 4.2.1.5. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas mērķis ir ne tikai nodrošināt kvalitatīvās izglītības pieejamību ilgtspējīgās vispārējās izglītības iestādēs, bet arī tiek attiecinātas izmaksas, kas ir saistītas ar izglītības iestādes un  ar tām saistīto personu drošības nodrošināšanu. Ministrija pastāvīgi veic ES fondu pasākumu ieviešanas, tajā skaitā projektu īstenošanas uzraudzību, lai preventīvi risinātu nepietiekamās finanšu dinamikas problēmas, paredzot attiecīgus risinājumus.
4.2.1.5. pasākuma īstenošanai kopējais pieejamais elastības finansējums 15 315 851 euro apmērā, tajā skaitā ERAF 13 018 473 euro un pašvaldību līdzfinansējums 2 297 378 euro apmērā. Elastības finansējuma atlikumu 5 314 400 euro apmērā, tajā skaitā ERAF finansējumu ir 4 517 240 euro apmērā un budžeta līdzfinansējumu 797 160 euro apmērā, plānots izmantot 4.2.1.5. pasākuma trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanai (25-TA-1639), kuras plānotais mērķis ir atbalstīt pašvaldības, kam ir noteikta pierobeža saskaņā ar 2022. gada 24. maija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 310 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 310) un kas izpilda citus atbalsta saņemšanas nosacījumus, tādējādi veicinot 2025. gada 4. jūlija sanāksmē ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem pārrunātā par Latgales reģionam mērķētām izglītības jomas investīcijām izpildi, ņemot vērā, ka šīs pašvaldības ir iekļautas rīcības plānā „Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2025. gada 20. janvāra rīkojumu Nr. 32). Lielākā daļa pierobežas pašvaldību nevarēja pretendēt uz 4.2.1.5. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas atbalstu,  jo noteiktajā termiņā netika pieņemti pašvaldību lēmumi par pilnīgu vispārējas izglītības iestāžu tīkla atbilstību attiecīgajiem nosacījumiem, kā arī tām joprojām saglabājas grūtības sakārtot vispārējās izglītības iestāžu tīklu, kas potenciāli var būt saistītas ar pašvaldību un izglītības iestāžu atrašanās vietu. Tāpēc, lai veicinātu kvalitatīva izglītības pakalpojuma pieejamību, attiecīgajā noteikumu projektā (25-TA-1639) šādām pašvaldībām trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ir paredzēti atšķirīgi nosacījumi (piemēram, vispārējās izglītības iestāžu tīkls nav jāsakārto; būtiska ir izglītības iestādes atrašanas vieta; savādāki izmaksu apmēra nosacījumi). Elastības finansējuma sadalīšanas starp kārtām pamatā ir pieņēmums, ka otrās projektu iesniegumu atlases kārtas otrajā projektu iesniedzēju priekšatlasē piedalīsies vairāk pašvaldības, nekā trešajā projektu iesniegumu atlases kārtā un/vai pašvaldību attiecīgo izglītojamo skaits varētu būt lielāks, kā arī trešās projektu iesniegumu atlases ietvaros jaunās izglītības ēkas būvniecības izmaksas nav attiecināmas.

5) Palielināt nacionālo rādītāju - izglītības iestāžu skaits, kurās modernizēta mācību vide - no 20 izglītības iestādēm līdz 25, ņemot vērā, ka pirmās projektu iesniedzēju priekšatlases rezultātā Ministru kabineta rīkojumā ir iekļautas 18 pašvaldības, un otrās projektu iesniedzēju priekšatlases rezultātā kā projektu iesniedzēji indikatīvi tiks noteiktas septiņas pašvaldības.

6) Redakcionāli precizēts spēkā esošo MK noteikumu Nr. 72 15. punktu, skaidrāk nosakot, ka projekta iesniedzējs iesniedz vienu projektu iesniegumu, izņemot gadījumu, kad MK rīkojumā Nr. 353 projekta iesniedzējam ir noteikts papildu finansējums iekļaujošās izglītības infrastruktūras izveidei vai pilnveidei. Tādā gadījumā var iesniegt vēl vienu projekta iesniegumu. Nosacījums, ka papildu piešķirto finansējumu iekļaujošās izglītības infrastruktūras izveidei vai pilnveidei var izmantot tikai šim mērķim, paliek nemainīgs.

7) Noteikumu projekts paredz papildināt spēkā esošo MK noteikumu Nr. 72 22.2.2. apakšpunktu, kas nosaka gaiteņu un  sanitāro  mezglu  pārbūves  un  atjaunošanas  izmaksu attiecinamības nosacījumu, paredzot, ka izmaksas ir attiecināmas, ja ir ieplānotas dabaszinātņu (dabaszinību (1.–6. klasei), ķīmijas, bioloģijas, fizikas, dizaina un tehnoloģiju, inženierzinību, ģeogrāfijas) un matemātikas kabinetu (tai skaitā praktisko darbu telpu) pārbūves un atjaunošanas izmaksas. Nosacījums ir loģiski izrietošs un labvēlīgi ietekmē projektu iesniedzējus.

8) Noteikumu projekts paredz precizēt spēkā esošo MK noteikumu Nr. 72 22.5. apakšpunktu, kas nosaka, ka dabaszinātņu (dabaszinību (1.–6. klasei), ķīmijas, bioloģijas, fizikas, dizaina un tehnoloģiju, inženierzinību, ģeogrāfijas) un matemātikas kabinetu (tai skaitā praktisko darbu telpu) izveides vai pilnveides izmaksas, tai skaitā telpu pārbūves un atjaunošanas izmaksas, un šo kabinetu aprīkojuma un inventāra iegādes izmaksu minimālā apmēra nosacījumu, paredzot, ka tās plāno vismaz 20 procenti no projekta Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma (nevis no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām). Papildu tiek  noteikts, ka izmaksu nosacījums nav attiecināms, ja projekta iesniegumā ir plānota vispārējās izglītības iestādes jaunas ēkas būvniecība (izņemot ēkas piebūves būvniecību) vai ēkas pilna apjoma pārbūve, kā arī spēkā esošo MK noteikumu Nr. 72 23. punktā minētajā gadījumā (23. punkta nosacījums tiek precizēts redakcionāli saistībā ar minēto precizējumu). Nepieciešamība precizēt nosacījumu izriet no pašvaldību jautājumiem, kas tika saņemti izsludinātās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros. Nosacījums labvēlīgi ietekmē projektu iesniedzējus, jo ļauj mērķtiecīgāk plānot izmaksas, ievērojot nosacījumus. Vienlaikus, objektīvi izvērtējot izmaksu nosacījumu, secināts, ka it īpaši vispārējās izglītības iestādes jaunas ēkas būvniecības (izņemot ēkas piebūves būvniecību) vai ēkas pilna apjoma pārbūves gadījumā nosacījums ir nesamērīgs.

9) Noteikumu projekts paredz precizējumus divās attiecināmo izmaksu pozīcijās, ja projekta ietvaros plānota jaunas vispārējās izglītības iestādes ēkas būvniecība. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu mācību priekšmeta "Sports un veselība" apguvi, jaunas sporta zāles un jauna sporta laukuma, un ar to funkcionāli saistītu palīgēku (kurās var tikt iekārtotas ģērbtuves, dušas telpas, sanitārais mezgls, telpas sporta inventāra novietošanai utml.) būvniecības izmaksas noteiktas kā attiecināmās izmaksas. Vienlaikus šādām izmaksām tiek saglabāts 20 procentu izmaksu ierobežojums no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Kā arī labiekārtošanas un drošības nodrošināšanas un ar to saistītajām izmaksām netiktu piemērots MK noteikumu Nr. 72 22.8. apakšpunktā noteiktais izmaksu ierobežojums. Tas pamatots ar papildus izdevumu labiekārtošanas izdevumu pozīcijām, kas objektīvi ir nepieciešamas jaunas ēkas būvniecības gadījumā, piemēram ietvju, pievadceļu, autostāvvietu būvniecība, utml. Šādā gadījumā projekta iesniedzējam ir jāapliecina, ka līdz projekta īstenošanas termiņa beigām jaunbūvētā izglītība iestādes ēka tiks pabeigta un aprīkota, lai tajā tiktu nodrošināta pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīva ieviešana pamata vai vidējās izglītības pakāpē.

10) Noteikumu projekts paredz precizēt spēkā esošo MK noteikumu Nr. 35.2. apakšpunktu, nosakot, ka projekta iesniedzējs, projekta īstenošanas laikā uzkrāj datus par projekta ietekmi uz tā vismaz par vienu horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītāju, nevis trim. Precizējums atbilst Finanšu ministrijas administratīvā sloga samazināšanas pasākumiem.

11) Ņemot vērā to, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādātā redakcija), 61. panta prasības ir tieši piemērojamas tādiem projektiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta saņemšanu un vienlaikus kuros atbilstoši specifiskā atbalsta mērķim finansējuma saņēmējs atlases kārtībā ES fondu dalībniekiem, gala saņēmējiem vai sadarbības partneriem sniedz finansiālu atbalstu (t.s. daudzpakāpju projekti), bet 4.2.1.5. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases ietvaros nav plānots īstenot šādus projektus, spēkā esošo MK noteikumu Nr. 72 35.11. apakšpunkts ir precizēts, svītrojot atsauci uz minēto regulu, tādējādi paredzot vispārīgu pienākumu būt atbildīgam par interešu konflikta riska novēršanu.

12) Ņemot vērā Eiropas Komisijas skaidrojumus, ka papildpakalpojumiem nav noteikts procentuāls ierobežojums pret infrastruktūras gada jaudu, kā tas ir papildinošas saimnieciskas darbības gadījumā, proti, papildpakalpojumiem nenosaka apjoma ierobežojumu, kā arī spēkā esošo MK noteikumu Nr.72 32. punktā norādīto, ka 20 % apjoma ierobežojums attiecas tikai uz papildinošo saimniecisko darbību, tehniski tiek precizēts spēkā esošo MK noteikumu Nr.72 33. punkta pirmais teikums attiecībā uz ikgadējo pārskatu sagatavošanu attiecībā uz papildpakalpojumu apjomu.


Otrās projektu iesniedzēju priekšatlases ietvaros atbalstīto pašvaldību projektu iesniegumu vērtēšanā tiks izmantoti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji, kas 2024. gada 12. decembrī tika apstiprināti Uzraudzības komitejā (lēmuma Nr. Nr. 5.2-3/16/56).

Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027.gadam noteikumu projektā iekļautajām investīcijām piemēroti šādi intervences kodi:
1) intervences veidu dimensija - 122  Pamatizglītības un vidējās izglītības infrastruktūra (ERAF finansējums 43 781 634 euro);
2) kods, kas attiecas uz atbalsta dimensijas veidu – 01,  dotācija (ERAF finansējums 43 781 634 euro);
3) kods, kas attiecas uz teritoriālā īstenošanas mehānisma un teritoriālā aspekta dimensiju – 33, bez teritoriālā mērķa (ERAF finansējums 43 781 634 euro);
4) kods, kas attiecas uz ESF+ sekundārajiem tematiem – 09, nepiemēro (ERAF finansējums 43 781 634 euro);
5) kods, kas attiecas uz dzimumu līdztiesības dimensiju – 03, dzimumu neitralitāte (ERAF finansējums 43 781 634 euro).