Anotācija (ex-ante)

Ministru kabineta noteikumu projekta „Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumos Nr.75 „Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem”” (turpmāk – Noteikumu projekts) mērķis ir pilnveidot aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošanas nosacījumus, lai nodrošinātu bezdarbniekiem efektīvāku atbalstu darba meklēšanā, tai skaitā, paplašinot atbalstu komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai.
 

-

1. Bezdarbnieku un bezdarba riskam pakļauto personu prasmju pilnveides pasākumi

Ņemot vērā to, ka komercklientiem transportlīdzekļu apmācības izmaksā dārgāk, nekā bezdarbniekiem,  rodas situācija, kurā izglītības iestādes, kas sasniedz labākos apmācību rezultātus, nav ieinteresētas iesaistīties Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk – Aģentūra) organizēto mācību izsludinājumos vai nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu Aģentūras klientiem. Pamatojoties uz Aģentūras tirgus izpētes rezultātiem, ieskaitot apsvērumus par  energoresursu cenu pieaugumu, lai  nodrošinātu kvalitatīvu piedāvājumu no izglītības iestāžu puses, Noteikumu projekta 7. punkts paredz no 670 euro līdz 920 euro (ar stundas likmi 12 euro) palielināt kuponu vērtības maksimālo summu un likmi transportlīdzekļu vadītāju apmācību programmām.
Vienlaikus, lai intensificētu bezdarbnieku un darba meklētāju kvalifikācijas un prasmju paaugstināšanu, tādējādi uzlabojot konkurētspēju darba tirgū, Noteikumu projekta 4. punkts paredz palielināt viena gada iesaistes biežumu (no divām līdz trīs reizēm) neformālās izglītības, profesionālās pilnveides programmās, modulārās profesionālās izglītības programmas studiju moduļu vai studiju kursa apguvē vai apmācībās. Profilēšanas rezultātā bezdarbniekiem un darba meklētājiem tiks piedāvātas individualizētākas apmācību pakotnes. Darba meklētājs Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma izpratnē ir persona, kura nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu"), meklē darbu, ir darbspējīga un gatava nekavējoties stāties darba attiecībās, ir sasniegusi 15 gadu vecumu, neveic komercdarbību vai kuras komercdarbība ir apturēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kā arī nav uzņemta pamatizglītības programmā klātienē.

Vienlaikus plānots pārskatīt neformālās izglītības programmu mācību piedāvājumu, to vēl vairāk sašaurinot atbilstoši darba tirgus īstermiņa prognozēm (Aģentūras darba devēju aptauju rezultātiem).
Turklāt īpašs uzsvars tiks likts uz to, lai mācības sasniegtu tās mērķa grupas, kurām iesaiste nodarbinātības veicināšanas pasākumos, ieskaitot mūžizglītību, ir īpaši svarīga ilgtspējīgai iekļaušanai darba tirgū, jo īpaši ilgstošie bezdarbnieki, pirms-pensijas vecuma bezdarbnieki un  bezdarbnieki ar invaliditāti.
2020.gadā Latvijā tikai 8,6%[1] no visiem iedzīvotājiem vecumā 18-64 gadi piedalījās pieaugušo izglītības aktivitātēs – tas ir ievērojami zemāk par ES vidējo līmeni (12,3%) un rādītājiem kaimiņvalstīs (Igaunijā 20,4% un Lietuvā 10,5%). Pie tam apmācību dalībnieku īpatsvars pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir krities. Turklāt vecuma grupā 55-74 gadi Latvijai šis rādītājs 2020.gadā uzrādīja satraucoši zemu rezultātu[2] (3,7%), kas norāda uz izaicinājumiem šīs mērķa grupas iesaistei visos valsts mēroga prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas atbalsta pasākumos (salīdzinājumam Igaunijā šis rādītājs bija 10,1%, Lietuvai – 5,8%, ES vidējais – 6.4%).
Atbilstoši 2019.gada Latvijas Darba devēju konfederācijas aptaujai[3] darbinieku izglītošanās nozīmīgums darba devējiem, kas piedalījās aptaujā, ir ļoti augsts. 94% no aptaujātajiem apstiprināja, ka tā ir ļoti būtiska (65%) vai drīzāk būtiska (30%), un vien 5% uzņēmumu tā ir drīzāk nebūtiska. Vienlaicīgi, tikai 36 % darba devēju ir atsevišķi izdalīta pozīcija budžetā, kas ir paredzēta darbinieku izglītības nodrošināšanai. Vienlaikus darba devēji visbiežāk veicina šādu pamatkompetenču attīstību: digitālās prasmes (79 % bieži vai dažreiz), prasme mācīties (66 %), saziņa svešvalodās (63 %), pašiniciatīva un uzņēmējdarbība (59 %), sociālās un pilsoniskās prasmes (56 %). Saziņu dzimtajā valodā veicina 50 % darba devēji, turklāt 32 % - bieži. Tieši šādas prasmes un iemaņas ir plānots attīstīt bezdarba riskam pakļautām personām.

Bezdarbnieku ar invaliditāti mērķa grupas integrēšana darba tirgū ir viena no Aģentūras prioritātēm, tādēļ Aģentūra sadarbojas ar darba devējiem un nevalstiskajām organizācijām, lai rastu iespējas ilgtspējīgai bezdarbnieku integrēšanai darba tirgū. Pēdējo gadu laikā Latvijā ir īstenoti vairāki jauni atbalsta pasākumi. Piemēram, Aģentūra ir uzsākusi motivācijas programmas īstenošanu darba meklēšanai ar mentora pakalpojumu personām ar invaliditāti, tāpat tiek turpinātas subsidētās darba vietas bezdarbniekiem ar invaliditāti, kā arī turpinātas tādas jaunās iniciatīvas kā atvērto durvju dienas personu ar invaliditāti darbā iekārtošanās veicināšanai, satuvinot bezdarbniekus un potenciālos darba devējus. Turpināsies arī darba devēju informēšanas pasākumi, ietverot cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības labās prakses piemēru popularizēšanu, lai iedrošinātu citus darba devējus nodarbināt personas ar invaliditāti. Tāpat ar 17.08.2021. grozījumiem Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumos Nr.75 „Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem”” (turpmāk – Noteikumi) tika paredzēts atbalsts atvērto tiešsaistes kursu platformu (MOOC) mācību īstenošanai “Nākotnes prasmju iniciatīva” ietvaros, pilnveidojot Aģentūras reģistrēto bezdarbnieku iesaistes mehānismu atvērtajos tiešsaistes kursos, kā arī nosakot jaunu atbalstāmo mērķa grupu tajos – bezdarba riskam pakļautās personas (nodarbinātos). Saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu bezdarba riskam ir pakļauta nodarbinātā persona vai pašnodarbinātais, kurš sasniedzis 50 gadu vecumu, nodarbinātā persona vai pašnodarbinātais, kuram ir darba tirgus prasībām nepietiekama izglītība vai prasmes, nodarbinātā persona vai pašnodarbinātais, kuram noteikta invaliditāte vai prognozējama invaliditāte, vai persona pēc pārejošas darbnespējas, kas nepārtraukti ilgusi vismaz četrus mēnešus, nodarbinātā persona, kuras dzīvesvieta atrodas teritorijā ar zemu ekonomisko aktivitāti, persona, kura nestrādā un iegūst izglītību pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē neatkarīgi no izglītības veida, persona, kurai nav darba pieredzes, persona, kurai uzteikts darba līgums, kā arī persona, kura izcieš sodu ieslodzījuma vietā.
Minētais uzsvars uz mērķa grupu aktīvāku iesaisti nepieciešams arī tādēļ, ka aktīvās nodarbinātības pasākumi veicina šo mērķa grupu iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū, ļaujot izprast darba tirgus prasības un sekmējot iekārtošanos pastāvīgā darbā, par ko liecina arī iepriekšējo gadu Aģentūras pieredze. Vēl pirms Covid-19 radītās nelabvēlīgās ietekmes uz darba tirgu, kā rezultātā veidojās mazkvalificētā darbaspēka pārpalikums un augstākās un vidējās kvalifikācijas profesionāļu trūkums, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 2019.gada zinātniskajā pētījumā[4] kā vienu no galvenajām rekomendācijām ietvēra, ka nepieciešams paplašināt Aģentūras pasākumu mērķa grupu loku, t.sk. sniegt atbalstu arī personām, kuras vēl nav zaudējušas darbu, savukārt tiem, kam ir labas darba atrašanas iespējas, piedāvāt pakalpojumus tiešsaistē. Līdz ar to plānots atbalsts arī nodarbināto personu ar invaliditāti darba vietas pielāgošanai (skat. anotācijas 6.punktu). Tāpat Eiropas Komisija 2021.gada 4.martā publicēja Eiropas Sociālo tiesību pīlāra Rīcības plānu (turpmāk – Rīcības plāns)[5], paredzot Eiropas Savienībā sasniedzamos stratēģiskos mērķus nodarbinātības un sociālajā politikā līdz 2030.gadam. Līdzās Rīcības plānam EK publicēja arī ieteikumu “Par iedarbīgu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai pēc Covid-19 krīzes (EASE)”[6]. Ieteikums nosaka, ka pēckrīzes atbalsta pasākumu pakotnēm ir jāsastāv no trim komponentēm: darba algu subsīdijas un uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsts, prasmju atbalsta pasākumi un nodarbinātības dienestu sniegtais atbalsts, t.sk. konsultatīvais atbalsts. EK uzsver, ka ir svarīgi atbalstu sniegt, kompleksi kombinējot visas trīs komponentes, pēc nepieciešamības stiprinot nodarbinātības dienestu kapacitāti, kā arī primāri atbalstu vēršot uz nelabvēlīgākā darba tirgus situācijā esošām un sociālās atstumtības riskam pakļautajām grupām, kas saskan ar Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam, ko  Ministru kabinets apstiprināja 2021. gada 1.septembrī (rīkojums Nr.616), tādējādi akcentējot nepieciešamību pievērsties darbam arī ar bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām un Noteikumu projektā piedāvājot pilnveidojumus NVA īstenotajos aktīvajos nodarbinātības un preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos attiecībā uz prasmju pilnveidi un konkurētspējas darba tirgū stiprināšanu.

2. Atbalsts komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai

Noteikumu projekts paredz palielināt atbalsta apmēru komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai.
Pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai sniedz atbalstu bezdarbniekiem, lai uzsāktu komercdarbību vai pašnodarbinātību un veiksmīgi darbotos izvēlētajā jomā ne mazāk kā divus gadus.
Periodā no 2014. līdz 2020.gadam pasākumā ik gadu vidēji piedalījušies 194 bezdarbnieki (vidēji 0,3% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita), no kuriem ik gadu vidēji 40% saņēma atbalstu dotācijas veidā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai.
Pasākumam raksturīgi, ka pēc tā pabeigšanas gandrīz visas iesaistītās personas ir uzsākušas komercdarbību vai pašnodarbinātību. Šādu pozitīvu rezultātu veicina tas, ka iesniegtos biznesa plānus izvērtē eksperti, par atbilstošiem atzīstot tikai perspektīvākos un ilgtspējīgākos biznesa projektus, kuri varētu nest peļņu ilgtermiņā, neradot būtisku zaudējumu riskus komercdarbības uzsācējam. Tāpat tiek veikta regulāra biznesa plāna īstenošanas izvērtēšana un uzraudzība. Kopumā ar Aģentūras atbalstu izveidotie komercuzņēmumi pieder pie mikro un mazo uzņēmumu grupas, jo sākotnējais atbalsts savas komercdarbības uzsākšanai ir samērā neliels (vienreizējā dotācija 5 000 euro apmērā un pirmajos sešos mēnešos dotācija biznesa plāna īstenošanai valstī noteiktās minimālās mēneša algas apmērā jeb līdz 3 000 euro).
Atbilstoši Lursoft pētījumam[7] Latvijā 2020.gadā bijis zemākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā. Arī reģistrēto bezdarbnieku vidū jauno komersantu īpatsvars katru gadu ir zemāks par 0,5%.

Lai palielinātu jaunu komersantu skaitu reģistrēto bezdarbnieku vidū, kā arī lai intensificētu atbalstu jaunas komercdarbības uzsākšanai reģistrētajiem bezdarbniekiem, tādējādi veicinot arī kopējā komersantu skaita pieaugumu valstī, vienlaicīgi sniedzot atbalstu ne tikai mikro un mazajiem komersantiem, ir plānots palielināt finanšu atbalstu biznesa plāna īstenošanai un veikt šādas izmaiņas dalībnieku skaita paplašināšanai:
– noteikt papildus 5000 euro dotāciju darbības paplašināšanai, ja pēc pirmā darbības gada ir atzinums par veiksmīgu komercdarbības veikšanu;
– palielināt ikmēneša dotāciju no 500 euro uz 750 euro;
– ieviest papildu dotāciju līdz 1 000 euro, ja dotācijas saņēmējs ir persona ar invaliditāti, kurai nepieciešams darba vietas pielāgojums saskaņā ar ergoterapeita atzinumu;
– noņemt prasību par speciālas izglītības nepieciešamību, bet bezdarbniekiem bez atbilstošas izglītības piedāvāt papildu apmācību iespējas uzņēmējdarbības jomā, ja nepieciešams. Tā, piemēram, Noteikumu projekta 35. punkts nosaka, ka Aģentūra var piešķirt papildu dotāciju līdz 5 000 euro komercdarbības attīstībai, ja pēc pirmā saimnieciskās darbības gada ir saņemts pozitīvs eksperta atzinums par biznesa plāna īstenošanu. Tas nozīmē, ka  bezdarbnieki varēs pieteikties  papildu dotācijas saņemšanai, pamatojot papildu dotācijas ieguldījumu. 
Savukārt, Noteikumu projekta 36. punkts paredz palielināt līdz 750 euro dotāciju bezdarbnieku ikmēneša ienākumiem biznesa plāna īstenošanas sākumposmā (pirmajos sešos mēnešos), ar kuriem Aģentūra noslēgusi līgumu par biznesa plāna īstenošanu.
Turklāt tiks sniegts papildu atbalsts – vienreizējā dotācija iekārtu un aprīkojuma iegādei, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanai un iegādei (tai skaitā piegādei un uzstādīšanai), lai pielāgotu darba vietu bezdarbniekam ar invaliditāti. Dotāciju piešķirs atbilstoši iesniegtajai darba vietas pielāgošanas tāmei, kura atbilst ergoterapeita atzinumam, bet ne vairāk kā 1 000 euro vienas darba vietas pielāgošanai.

3. Atbalsts reģionālajai mobilitātei

Pasākuma mērķis ir veicināt darba devēju nodarbināto personu mobilitāti, nodrošinot finansiālu atlīdzību transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai pirmos četrus mēnešus pēc darba tiesisko attiecību uzsākšanas. Pašreiz atbalstu reģionālajai mobilitātei pieprasa vidēji gadā 250-300 bezdarbnieki, kas uzsāk jaunas darba attiecības.
Darbaspēka reģionālās mobilitātes trūkums ir viens no galvenajiem strukturālā bezdarba riska faktoriem, tas kā šķērslis ekonomikas izaugsmei ir uzsvērts arī Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm[8].

Atlīdzību mobilitātes atbalsta pasākuma ietvaros transporta izmaksu segšanai aprēķina, piemērojot Finanšu ministrijas izstrādāto vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodiku viena kilometra un viena brauciena izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" īstenošanai.

Lai mazinātu administratīvo slogu reģionālās mobilitātes atbalsta aprēķinā, noteikumu projekts paredz atteikties no papildu nosacījumiem atbalsta saņemšanai, kurus šobrīd paredz Noteikumi. Saskaņā ar Noteikumu projektu Aģentūras klients turpmāk varēs pats izvēlēties transporta veidu nokļūšanai darbavietā un atpakaļ, kas būtiski samazinās administratīvo slogu Aģentūras darbiniekiem.

Ņemot vērā to, ka reģionālās mobilitātes atbalsts tajā skaitā tiek sniegts aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros, lai Aģentūras klienti varētu nokļūt uz apmācību vai prakses vietu un atpakaļ, attiecīgas izmaiņas ir veiktas arī pasākumu “Profesionālās piemērotības noteikšana bezdarbniekiem ar invaliditāti un prognozējamu invaliditāti”, “Minesotas 12 soļu programma” un “Emocionālā stresa terapija” īstenošanas nosacījumu aprakstos.

4. Subsidētā nodarbinātība personām ar invaliditāti un pasākumi nodarbinātības saglabāšanai bezdarba riskam pakļautām personām ar invaliditāti

Lai radītu stimulus bezdarbnieku iesaistei nodarbinātībā, tiek piedāvāts pārskatīt pasākuma iesaistes periodu, vienlaikus nodrošinot aktīvu iesaisti nodarbinātībā pēc dalības pasākumā pabeigšanas. Lai veicinātu bezdarbnieku ilgtspējīgu nodarbinātību, sniedzot atbalstu ierobežotu laika periodu un īsākā periodā virzot bezdarbniekus darbam ārpus subsidētajām darba vietām, Noteikumu projekts paredz precizēt iesaistes laiku pasākumā „Pasākumi noteiktām personu grupām” līdz 18 vai 12 mēnešiem personām ar invaliditāti (atkarībā no invaliditātes grupas) un līdz 12 mēnešiem nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem, tādējādi nodrošinot pasākuma labāku mērķēšanu un vienlaikus intensīvāku atbalstu sniedzot tieši personām ar invaliditāti. Papildus Noteikumu projekts paredz papildināt pasākuma mērķa grupas ar iesaistes ilgumu līdz 18 mēnešiem: bezdarbnieki ar garīga rakstura traucējumiem visās invaliditātes grupās un jauniešiem, kuri ir absolvējuši speciālo izglītības programmu.

Pasākuma noteiktām personu grupām ietvaros, nodarbinot bezdarbniekus ar invaliditāti, darba devējam ir iespēja saņemt ikmēneša dotāciju bezdarbnieka darba vadītājam. Lai vienkāršotu dotācijas izmaksu aprēķinu, mazinot administratīvo slogu un sekmējot mērķa grupu iesaisti pasākumā, plānots turpmāk dotāciju darba vadītājiem piešķirt 10 euro apmērā par katru darba vadīšanas dienu līdz diviem mēnešiem vai līdz sešiem mēnešiem, ja bezdarbnieka invaliditātes funkcionālais veids ir garīga rakstura traucējumi, kas ietver gan intelektuālās attīstības traucējumus, gan arī psihiskos un uzvedības traucējumus. Dotāciju piešķir par pirmajiem darba tiesisko attiecību mēnešiem. Vienlaikus Noteikumu projekta 41. punkts paredz, ka Aģentūra veiks valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par pasākumā iesaistītajām personām ar invaliditāti, ja tās tiks nodarbinātas NVO. Pasākuma noteiktām personu grupām ietvaros darba devējiem, kas nodarbina bezdarbniekus ar invaliditāti, Aģentūra pasākumu īstenošanas laikā nodrošina atbalstu izdevumu segšanai par veselības pārbaužu veikšanu, ja tās paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm. Noteikumi paredz, ka bezdarbniekiem tiek segtas veselības pārbaužu izmaksas pirms tie uzsākuši darbu subsidētajā darba vietā, lai pārliecinātos par bezdarbnieka veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam. Izmaksas par obligāto veselības pārbaužu veikšanu tiek kompensētas, atbilstoši bezdarbnieka iesniegtajiem izmaksu apliecinošajiem dokumentiem, nepārsniedzot 30 euro, taču pēdējos gados ir vērojams patēriņa cenu indeksa pieaugums. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu indekss ambulatoriem pakalpojumiem 2021.gada jūnijā, salīdzinot ar 2020.gada jūniju, pieaudzis par 7,8 %, savukārt ārstu–speciālistu pakalpojumi sadārdzinājās par 10,2 %. Ņemot vērā cenu pieauguma dinamiku, Noteikumu projekts paredz palielināt obligāto veselības pārbaužu veikšanas kompensācijas apmēru līdz 50 euro.

2021.gada 14.jūnijā Valsts kontrole publicēja revīzijas ziņojumu “Vai bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām, vajadzībām un bērna labākajām interesēm atbilstošu izglītību?”.[9]
Valsts kontrole ir uzsvērusi jauniešu ar speciālām vajadzībām iesaistes darba tirgū un patstāvīgas dzīves uzsākšanas veicināšanas nozīmi. Saskaņā ar vienu no ziņojumā ietvertajām rekomendācijām minētā mērķa sasniegšanai nepieciešams nodrošināt atbalstu potenciālo darba devēju uzrunāšanai un/vai iesaistei Aģentūras piedāvātajos nodarbinātības veicināšanas pasākumos.
Pasākumi noteiktām personu grupām jeb subsidētās nodarbinātības pasākumi ir viens no efektīvākajiem nodarbinātības pasākumiem personu ar īpašām vajadzībām iekļaušanai darba tirgū. Tomēr, jāņem vērā, ka izglītības ieguves kontekstā speciālās vajadzības var būt arī bērniem, kuru veselības stāvoklis un/vai funkcionālie traucējumi nav tik būtiski, lai noteiktu invaliditāti, līdz ar to ne visiem speciālo izglītības programmu absolventiem, kuriem ir darbiekārtošanas grūtības, ir tiesības iesaistīties subsidētās nodarbinātības pasākumos.  Šāda veida atbalsts ir nepieciešams gan tādiem jauniešiem, kuri ir nesen absolvējuši speciālo izglītības programmu, gan jauniešiem, kas speciālo izglītības programmu absolvējuši iepriekš, tādējādi Noteikumu 80.punktu nepieciešams papildināt ar jaunu mērķgrupu -  bezdarbnieks vecumā līdz 29 gadiem (ieskaitot), kurš ir absolvējis speciālo izglītības programmu.
Vienlaikus norādāms, ka  vecums līdz 29 gadiem (ieskaitot) pēc analoģijas iekļaujas Eiropas Savienības Jauniešu garantijas vispārpieņemtās vecuma grupas (15-29 gadi) ietvarā.

Lai arī personu ar invaliditāti, kas ir galvenā subsidētās nodarbinātības mērķa grupa, dalība darba tirgū pēdējos gados ir augusi un  pieaudzis nodarbinātības līmenis, tas lielākoties ir noticis mazajos uzņēmumos. Lai motivētu arī vidējos un lielos uzņēmumus, kā arī  biedrības un nodibinājumus, kas sociāli atbildīgā veidā varētu dot iespēju personām ar invaliditāti apgūt darba iemaņas subsidēto darba vietu ietvaros un veicināt šo personu ilgtspējīgu nodarbinātību, nepieciešams palielināt pieļaujamo nodarbināto skaitu pie viena darba devēja no piecām līdz divdesmit personām.

Pašreiz ir noteikts, ka personu atkārtoti iesaistīt subsidētajā nodarbinātībā var ne agrāk kā divus gadus pēc iepriekšējās dalības šajā pasākumā. Ņemot vērā, ka dalība subsidētās nodarbinātības pasākumā ir ierobežota noteiktā periodā, kā arī ņemot vērā to, ka subsidētās nodarbinātības klientiem, jo īpaši personām ar invaliditāti un smagākiem funkcionāliem traucējumiem, ir grūtāk ilgtspējīgi iekļauties darba tirgū, nepieciešams samazināt atkārtotas dalības iespējamību no diviem gadiem uz vienu gadu pēc iepriekšējās dalības pasākumā, lai gadījumos, kad atbilstoši individuālajam darba meklēšanas plānam atkārtota dalība pasākumā tiks atzīta par labāko risinājumu personas ilgtspējīgas nodarbinātības veicināšanai, Aģentūra varētu sniegt ātrāku atbalstu šādām personām.


5. Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība

Noteikumi paredz atbalstu jauniešiem bezdarbniekiem, kā arī bezdarbniekiem ar invaliditāti (bez vecuma ierobežojuma), atbalsta pasākuma ietvaros pasākuma dalībnieki var piedalīties prasmju un iemaņu attīstības pasākumā, kas ļauj studējošajiem studiju laikā attīstīt pētnieciskās, organizatoriskās, IT prasmes, veicot noteiktus uzdevumus savā mācību iestādē, savukārt personām ar invaliditāti minētais atbalsts veicina integrāciju darba tirgū.
Lai intensificētu atbalstu personām ar invaliditāti, Noteikumu projekts paredz pagarināt iesaistes ilgumu līdz 12 mēnešiem. Turklāt, lai sekmētu mērķa grupu iesaisti pasākumā, plānots turpmāk piešķirt dotāciju darba vadītājiem 10 euro apmērā par katru darba vadīšanas dienu līdz diviem mēnešiem vai līdz sešiem mēnešiem, ja bezdarbnieka invaliditātes funkcionālais veids ir garīga rakstura traucējumi. Vienlaikus Noteikumu projekts paredz palielināt stipendijas apmēru no 10 euro līdz 15 euro, kā arī palielināt obligāto veselības pārbaužu veikšanas kompensācijas apmēru līdz 50 euro un veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem.

6. Personu ar invaliditāti konsultatīvo un atbalsta pakalpojumu pilnveide

2021. gada jūnija beigās 15,1% no reģistrētā bezdarbnieku kopskaita valstī jeb 10 179 personas bija personas ar invaliditāti. Personu ar invaliditāti īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā palielinās kopš 2009. gada, kad tas veidoja tikai 4,1%.
Lai intensificētu atbalstu personām ar invaliditāti un uzlabotu sadarbību ar komersantiem ar nolūku izveidot jaunas darba vietas šai mērķa grupai, Aģentūras ietvaros ir plānots izveidot  konsultatīvo atbalsta centru (kā pakalpojumu) personām ar invaliditāti un darba devējiem, kur būtu pieejamas konsultācijas un individuāls atbalsts bezdarbniekiem un nodarbinātajiem atbilstoši funkcionālo traucējumu veidam (kustību, redzes, dzirdes, garīga rakstura traucējumi, vispārējās saslimšanas u.c.). Konsultatīvais atbalsta centrs darba devējiem vai to deleģētajiem pārstāvjiem sniegtu konsultācijas par tādām tēmām kā bezdarbnieku ar invaliditāti komunikācijas un nodarbināšanas specifika atbilstoši invaliditātes veidam (kustību, redzes, dzirdes, garīga rakstura), par darba vides pielāgojumiem darba vietās, par komunikācijas barjeru un stereotipu mazināšanu darba kolektīvā, konfliktu un problēmsituāciju risināšanu u.c. Personām ar invaliditāti tiktu sniegta visa nepieciešamā informācija par iespējām saņemt atbalstu darba meklēšanā un savu darba prasmju pilnveidošanā, nodrošinot motivācijas un mentoringa pakalpojumus, kā arī sniedzot atbalsta personu pakalpojumus un citus individuālus pakalpojumus pēc nepieciešamības.
 
7. Algoti pagaidu sabiedriski darbi

Algoto pagaidu sabiedrisko darbu (turpmāk – APSD) mērķis ir sniegt pagaidu nodarbinātības iespējas bezdarbniekiem darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, nekomerciālos nolūkos veicot darbus, kas sniedz sociālu labumu, kā arī veicināt bezdarbnieku sociālo stabilitāti, vienlaikus nodrošinot iztikas līdzekļus, kamēr nav uzsāktas pastāvīgas darba attiecības.
Sākot ar 2017.gadu, gan uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī, gan COVID-19 izplatības gados, APSD dalībnieku skaits turpināja samazināties vidēji par 14% gadā (13 030 personas 2017.gadā, 12 918 personas 2018.gadā, 9 000 personas 2019.gadā, 8 091 personas 2020.gadā). Ņemot vērā tendences reģistrētajā bezdarbā pēdējā gadā, kad reģistrēto bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 17 066 personām jeb 23% un reģistrētā bezdarba līmenis par 1,8 procentpunktiem (8,2% 2020.gada augustā un 6,4% 2021.gada septembra sākumā), tiek samazināts iesaistes laiks APSD no 6 uz 4 mēnešiem gada laikā.
Turpmāk ir plānots arī vērtēt reģistrētā bezdarba situāciju pašvaldībās un dažādu bezdarbnieku mērķa grupu skaitu attiecīgajā teritorijā, un, balstoties uz šo informāciju, noteikt prioritārās bezdarbnieku grupas iesaistei APSD attiecīgajā teritorijā. Tādējādi atbalsts prioritāri tiks piedāvāts vismazāk aizsargātajām bezdarbnieku grupām.
APSD atlikušo finansējumu turpmākajos gados ir plānots novirzīt šajos noteikumos minētajiem papildu atbalsta pasākumiem reģistrētajiem bezdarbniekiem, tādējādi veicinot šo bezdarbnieku atgriešanos pastāvīgajā nodarbinātībā.

8. Apmācība pie darba devēja

Atbilstoši Ekonomikas ministrijas 2020. gada Latvijas Ekonomikas attīstības pārskatam jau ilgstoši galvenie Latvijas darba tirgus un arī ekonomikas izaicinājumi, ņemot vērā negatīvās demogrāfijas tendences, ir saistāmi ar darbaspēka novecošanos un darbaspēka (atbilstošas kvalifikācijas darbinieku) nepietiekamību.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas demogrāfijas prognozēm 2020. gadam, līdz 2027. gadam iedzīvotāju skaits Latvijā varētu samazināties par aptuveni 65 tūkstošiem, salīdzinot ar 2020. gada sākumu. Būtiskākais iedzīvotāju skaita samazinājums būs vērojams starp iedzīvotājiem darbaspējas vecumā.
Ekonomikas ministrijas vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes[10] liecina, ka vislielākais darbaspēka trūkums būs vērojams informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un inženierzinātņu nozarēs. Tiek prognozēta arī vidējās kvalifikācijas speciālistu ar profesionālo izglītību nepietiekamība, jo īpaši tādās nozarēs kā apstrādes rūpniecība.

Lai sagatavotu bezdarbniekus un darba meklētājus darbam minētajās nozarēs, ir plānots pastiprināt sadarbību ar nozaru asociācijām, piesaistot tās pasākuma “Apmācība pie darba devēja” organizēšanā. Pasākuma ietvaros bezdarbniekam, kas ir nodibinājis darba tiesiskās attiecības,  tiek nodrošināta praktiskā apmācība, kas ietver profesionālās kompetences apgūšanu pirmā, otrā vai trešā profesionālajā kvalifikācijas līmenī. Ar nozaru asociāciju (kas pārstāv ne mazāk kā 10 nozaru uzņēmumus, piedalās Nozares ekspertu padomes darbā, kā arī ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā vismaz piecus gadus pirms iesaistīšanās šajā pasākumā) tiks noslēgts līgums par sadarbību un tiks piešķirta dotācija, sedzot ar iesaisti pasākumu organizācijā saistītās izmaksas  (apmācību pasākumu koordinēšana, vadīšana, attiecīgo pasniedzēju piesaiste u.c. aktivitātes) 200 euro apmērā par katru apmācībā pie darba devēja iesaistīto bezdarbnieku.
Īstenojot pasākumus, kas paredz apmācību pie darba devēja, tāpat kā līdz šim, ievērojot Noteikumu 15.punktā noteiktās prasības, izglītības iestādes izvēlēsies pasākumā iesaistītie darba dēvēji vai darba devēju organizācijas, nodrošinot brīvu konkurenci un nediskriminējošu attieksmi.

Ņemot vērā 1.3.sadaļā minēto, lai uzlabotu personu ar invaliditāti iesaisti Aģentūras īstenotajos atbalsta pasākumos un iespējas iekļauties darba vidē,  īstenojot pasākumu “Apmācība pie darba devēja” turpmāk ir plānots segt arī izdevumus, kas ir saistīti ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu segšanu no algas dotācijas daļas par pasākumā iesaistītajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti. Šī norma aizvieto 71.punktā minētos nosacījumus, kas paredzēja, ka ja darba devējs, kas noslēdzis līgumu par pasākuma īstenošanu, ir biedrība vai nodibinājums, kura darbības mērķis ir atbalsta sniegšana personām ar invaliditāti un kurš nodarbina bezdarbniekus šādās profesijās – asistents vai pavadonis personām ar invaliditāti, surdotulks, latviešu nedzirdīgo zīmju valodas tulks, interešu pulciņa audzinātājs, speciālais pedagogs, vai biedrība vai nodibinājums, kura statūti paredz atbalsta sniegšanu personām ar redzes invaliditāti, Aģentūra sedza valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no algas dotācijas daļas.

9. Atbalsts ilgstošajiem bezdarbniekiem

Ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijas pasākumi ir pasākumu kopums, kuru mērķis ir veicināt ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un iekārtošanos piemērotā pastāvīgā darbā, piemērotās apmācībās (piemērotas izglītības apguvē) vai pasākumos noteiktām personu grupām, mazinot sociālās atstumtības riskus.
Viens no ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijas pasākumiem ir individuālas speciālistu konsultācijas un grupu konsultācijas (tai skaitā karjeras, psihologu un psihoterapeitu konsultācijas), kas veicina personas pašapziņas paaugstināšanos un motivāciju integrēties darba tirgū.
Atbilstoši Veselības ministrijas informatīvajam ziņojumam[10] COVID-19 pandēmija ir ļoti būtiski palielinājusi pieprasījumu pēc psihiskās veselības aprūpes pakalpojumiem. To pierāda gan ārstu atsauksmes, gan novērojumi un pakalpojuma pieprasījuma dinamika psihoneiroloģiskajās slimnīcās, gan lokālo ekspertu vērtējumi.

Tiek prognozēts, ka COVID-19 pandēmijas negatīvās ietekmes sekas uz indivīda un sabiedrības psihisko veselību būs novērojamas gan tās laikā, gan periodā starp COVID-19 infekciju uzliesmojumiem, kā arī pēc pandēmijas. Īpaši indivīda psihoemocionālo stāvokli ietekmē straujā dzīves apstākļu maiņa, piemēram, ilgstošā darba zaudēšana un nespēja ātri atgriezties darba tirgū un atgūt iepriekšējo ienākumu līmeni. Lai sniegtu atbalstu tieši šajās situācijās, ir sagatavoti grozījumi Noteikumu projektā ar mērķi nodrošināt psihologu pakalpojumus ne tikai ilgstošajiem bezdarbniekiem, bet arī jaunai mērķa grupai -bezdarbniekiem, kas iepriekš ir bijuši ilgstoši nodarbināti un zaudējuši darbu, tajā skaitā COVID-19 ietekmē. Par ilgstošu nodarbinātību ir uzskatāms periods, kas nav mazāks par 3 gadiem.

10. Motivācijas programma

Līdz ar epidemioloģiskās drošības pasākumu un ierobežojumu ieviešanu vairāku nodarbinātības pasākumu īstenošana tika uzsākta attālināti. Motivācijas programmas organizēšanai un īstenošanai bezdarbniekiem ar invaliditāti paredzētais finansējums 900 euro apmērā ietver konsultāciju un motivēšanas pasākumu izmaksas, kā arī programmā iesaistīto bezdarbnieku ēdināšanas un transporta pakalpojumu, personas nogādāšanai uz motivācijas programmas īstenošanu vietu un atpakaļ un izmitināšanu. Ņemot vērā, ka, īstenojot motivācijas programmu attālināti, pasākuma īstenotājs bezdarbniekiem nenodrošina ēdināšanu, transporta pakalpojumus un izmitināšanu, veicot pasākuma īstenotāju apzināšanu, paredzēts precizēt Noteikumu 163.¹³ punktu, papildus nosakot, ka, īstenojot motivācijas programmu attālināti, tās izmaksas ir 600 euro par viena bezdarbnieka dalību.

11. Citi jautājumi

Noteikumu projekta 3.4.7. un 3.4.8. apakšnodaļā paredzētais atbalsts tiks sniegts saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumiem Nr. 836 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam" īstenošanas noteikumi" un Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumiem Nr. 835 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" 9.1.1.1. pasākuma "Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr.835) un to piešķir kā de minimis atbalstu atbilstoši Noteikumu 6.² nodaļas prasībām.
Papildus tiks veikta kopsavilkuma informācijas iesniegšana Eiropas Komisijai, izmantojot SANI2 sistēmu. Lietas SA.53358 ietvaros arī turpmāk var tikt sniegts atbalsts piemērojot Komisijas regulu Nr. 651/2014, līdz ar to lietu SA.53358 plānots pagarināt.

Aktīvie nodarbinātības un preventīvie bezdarba samazināšanas pasākumi tiek finansēti no dažādiem avotiem – gan piesaistot Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu, gan arī nodarbinātības speciālā budžeta ietvaros (04.02.00. valsts budžeta programma). Pašreiz bezdarba riskam pakļauto personu iesaiste apmācību pasākumos notiks pilotprojekta “Nākotnes prasmju iniciatīva” ietvaros no nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļiem. (https://www.nva.gov.lv/lv/atbalsts-programmu-apguvei-atverto-tiessaistes-kursu-platformas-0).
Līdz Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanai par atbalstu grozījumiem Darbības programmā attiecībā uz bezdarba riskam pakļauto personu kā mērķa grupu turpmākam atbalstam, šīs mērķa grupas iesaiste noteikumu projektā minētajās aktivitātēs tiks nodrošināta tikai nodarbinātības speciālā budžeta ietvaros.

Izstrādājot Noteikumu projektu, tika veikts valsts atbalsta esamības izvērtējums plānotajiem atbalsta pasākumiem. Izvērtējot Noteikumu projekta 32. un 66. punktā paredzētus atbalsta pasākumus darba devējiem, tika secināts, ka atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajiem pazīmēm, tie ir uzskatāmi par komercdarbības atbalstu. Ņemot vērā minēto, tika precizēta Noteikumu 6.2 nodaļa “Ar valsts atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi”, nosakot kārtību, kādā Aģentūra sniegs 3.4.7, 3.4.8. apakšnodaļā un 5.² nodaļā minēto atbalstu.

Lai nodrošinātu Aģentūras klientiem ērtus un mūsdienīgus pakalpojumus, ievērojot Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 9.¹ pantā noteikto, Aģentūras CV un vakanču portālā tiek nodrošināta iespēja iesniegt dokumentus, t.sk. darba meklējumu dienasgrāmatu, izmantojot tajā pieejamos autentifikācijas līdzekļus.
Tomēr, ņemot vērā, ka daļai Aģentūras klientu nav pietiekamas digitālās prasmes  CV un vakanču portāla lietošanai, ir paredzēts, ka klienti darba meklējumu dienasgrāmatu var iesūtīt arī e-pastā NVA atbildīgajam darbiniekam. Gadījumā, ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts (e-adrese), informācijas apmaiņa ar klientu primāri tiks nodrošināta ar e-adreses konta starpniecību. Papildus jāņem vērā, ka dienasgrāmata ir klienta darba meklēšanas aktivitāšu apkopojums, kuru var iesūtīt, ne tikai NVA izsniegtajā veidlapā, bet arī brīvā formā. Līdz ar to ļaujot klientiem ērtā veidā informēt NVA par darba meklēšanas rezultātiem.

Lai mazinātu Covid-19 izplatības riskus algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanas vietās, kā arī mazinātu apdraudējumu cilvēku veselībai un dzīvībai, jo ievērojama daļa dalībnieku šajā atbalsta pasākumā ir pakļauti smagai Covid-19 slimības gaitai (pirms-pensijas vecums, hroniskas saslimšanas, invaliditāte), plānots algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistīt bezdarbniekus, kuriem būs sadarbspējīgs sertifikāts, kas apliecina vakcināciju pret Covid-19 vai pārslimošanas faktu (turpmāk – Covid-19 sertifikāts) vai atzinums par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19. Ieviešot minēto prasību, tiks nodrošināta vienota pieeja pašvaldībās drošības prasību izpildē, tām organizējot algotos pagaidu sabiedriskos darbus savās teritorijās.

Vienlaikus, lai novērstu gadījumus, kad bezdarbnieks atsakās no piemērota darba tikai tādēļ, ka viņam nav Covid-19 sertifikāta, Noteikumu projekts paredz papildināt noteikumus ar 141.¹⁹ punktu, nosakot, ka sadarbspējīga Covid-19 sertifikāta, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, neesamība nevar būt pamats atteikties no 141.¹³ punktā piemērota darba kritērijiem atbilstoša darba.

Aģentūras pakalpojumi tiks sniegti atbilstoši Ministru kabineta noteikumos  Nr.662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktajiem nosacījumiem.

Atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 6.panta devītajai daļai, surdotulka pakalpojumi aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu ietvaros personām ar invaliditāti, izglītības programmu apguvei un saskarsmes nodrošināšanai ar citām fiziskajām un juridiskajām personām, tiek nodrošināti Nodarbinātības valsts aģentūras noslēgtā deleģējuma līguma ar Latvijas Nedzirdīgo savienību ietvaros.  
Ņemot vērā, ka Labklājības ministrija ir izstrādājusi vienu surdotulka pakalpojuma grozu, kas attiecināms vispārējā kārtībā gan uz surdotulka pakalpojumu izglītības programmas apguvei, gan uz surdotulka pakalpojumam saskarsmes nodrošināšanai, kura izmaksas par 1 h aprēķinātas 12,96 euro apmērā, vienlaicīgi paredzot, ka izmaiņas piemērojamas ar 2021. gada 1. oktobri, nepieciešams precizēt Noteikumu 20.7 punktu, lai salāgotu surdotulka pakalpojuma izmaksas Nodarbinātības valsts aģentūras pakalpojumos, tas ir, palielināt no pašreizējiem 11,60 euro uz 12,96 euro.



[1] https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/trng_lfs_04/default/table?lang=en

[2] https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/TRNG_LFS_04__custom_1270680/default/table?lang=en 

[3] http://muzizglitiba.gov.lv/sites/default/files/Pieauguso_izglitibas_aptaujas_rezultati%202019%20LDDK%20IZM.pdf

[4] https://www.oecd-ilibrary.org/employment/evaluating-latvia-s-active-labour-market-policies_6037200a-en

[5] https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_21_820

[6] https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/qanda_21_971

[7] https://blog.lursoft.lv/2021/01/04/2020-gada-bijis-zemakais-jaunregistreto-uznemumu-skaits-pedejo-17-gadu-laika/

[8] https://www.em.gov.lv/lv/media/598/download

[9] https://lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-bernam-ar-specialam-vajadzibam-ir-iespeja-sanemt-ta-spejam-vajadzibam-un-berna-labakajam-interesem-atbilstosu-izglitibu

[10] https://www.em.gov.lv/lv/sagatavotas-latvijas-darba-tirgus-prognozes-lidz-2040-gadam

[11] https://www.vm.gov.lv/lv/media/3459/download
 

Nē

Aktīvie nodarbinātības pasākumi un preventīvie bezdarba samazināšanas pasākumi atstāj labvēlīgu ietekmi uz iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un konkurētspēju darba tirgū, sekmē darba tirgū nepieciešamo prasmju apguvi, tāpat  nodrošina arī ienākumus bezdarba periodā, kuri tiek izmantoti patēriņam un pamatvajadzību nodrošināšanai, kā arī nodrošina ienākumus nākotnē, uzsākot darba gaitas pēc kvalifikācijas un prasmju pilnveides.

Nē

Jā

Nē

Nē

-