Anotācija (ex-ante)

Lai panāktu līdzsvaru starp tiesību īpašnieku tiesībām un trešo pušu interesēm, valsts var paredzēt noteiktus tiesību ierobežojumus.
Patentu likuma 20.pants paredz tiesību ierobežojumus, kad no patenta izrietošās izņēmuma tiesības tās īpašnieks nevar īstenot jeb gadījumus, kad nav nepieciešama īpašnieka atļauja. Piemēram, attiecībā uz darbībām, ko veic privātām vajadzībām un nekomerciālos nolūkos.
Lai gan Patentu likums paredz, ka datorprogrammu nevar uzskatīt par izgudrojumu, ir valstis, kurās datorprogrammas var tikt aizsargātas ar datorprogrammu patentu. Tāpat patentu varētu iegūt attiecībā uz datorprogrammas funkcionalitātes vai tehnisko risinājumu.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīvas 2009/24/EK par datorprogrammu tiesisko aizsardzību 5. un 6.pants paredz noteiktus tiesību ierobežojumus attiecībā uz datorprogrammu un kodu kopēšanu, pavairošanu un cita veida pārveidošanu. Direktīvas panti ir transponēti Autortiesību likuma 29. un 30.pantā.
Lai nodrošinātu, ka ar patentu nevar ierobežot Autortiesību likuma 29. un 30.pantā noteiktos tiesību ierobežojumus, nepieciešams attiecīgi papildināt no patentiem izrietošo izņēmuma tiesību ierobežojumus.

Likumprojekts paredz papildināt Patentu likuma 20.pantu ar septīto daļu, kas paplašina no patenta izrietošo izņēmuma tiesību ierobežojumus ar iegūtās informācijas izmantošanu un darbībām, kas ir atļautas saskaņā ar Autortiesību likuma 29.pantu (ierobežojumi attiecībā uz datorprogrammu reproducēšanas, tulkošanas, adaptēšanas un jebkādas citādas pārveidošanas tiesībām) un 30.pantu (datorprogrammu sadarbspējas nodrošināšana).

Realizējot 2013.gada 19.februārī Briselē parakstītā starptautiskā līguma „Vienotās patentu tiesas izveides nolīgums” 7.panta 5.punktā noteikto, kas paredz divu vai vairāku līgumslēdzēju dalībvalstu tiesības veidot Vienotās patentu tiesas reģionālo nodaļu, kā arī pamatojoties uz Vienotās patentu tiesas statūtu 18.pantu, 2014.gada 4.martā Latvija, Lietuva, Igaunija un Zviedrija parakstīja Reģionālās nodaļas nolīgumu, tādējādi kopīgi izveidojot Tiesas Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālo nodaļu (turpmāk – reģionālā nodaļa).
Saskaņā ar VPT nolīguma 7.panta 5.punktu līgumslēdzējas valstis rada iespēju tam, lai Vienotās patentu tiesas reģionālā nodaļa varētu izskatīt lietas vairākās vietās. Tas nozīmē, ka tiesvedības process varētu norisināties arī Latvijā, ja kāda no strīdā iesaistītajām pusēm būs fiziska vai juridiska persona no Latvijas, tādējādi atvieglojot jautājumu par ceļa un dzīvošanas izdevumiem, ja fiziskajām un juridiskajām personām būtu jādodas uz lietu izskatīšanu citā Eiropas Savienības dalībvalstī.
Ņemot vērā, ka 2023.gada 1.jūnijā Eiropā stājās spēkā vienota spēka Eiropas patents, kas paredz atsevišķu strīdus izskatīšanas kārtību Vienotās patentu tiesas nolīguma dalībvalstīs, tajā skaitā arī Latvijā. Likumprojekts paredz veikt grozījumus Patentu likumā nosakot, ka Vienotās patentu tiesas Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālā nodaļa, kas izveidota ar nolīgumu par Vienotās patentu tiesas Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālās nodaļas izveidi, kā pirmās instances tiesa skata vienotā spēka Eiropas patenta lietas; Eiropas patenta, par kuru Vienotās patentu tiesas izveides nolīguma 83.panta 3.punktā paredzētajā pārejas laikposmā patenta īpašnieks nav atteicies no Vienotās patentu tiesas ekskluzīvās kompetences; papildu aizsardzības sertifikāta, ko izdod saistībā ar kādu produktu, kurš aizsargāts ar vienotā spēka vai klasisko Eiropas patentu. Vienlaikus
pusēm atbilstoši Vienotās patentu tiesas nolīguma 33.pantam ir tiesības izvēlēties iesniegt prasību tostarp Vienotās patentu tiesas centrālajā nodaļā, tādējādi puses var izvēlēties celt prasību Vienotās patentu tiesas Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālajā vai centrālajā nodaļā.

Tāpat likumprojekts paredz noteikt pārejas noteikumos, ka prasības, pamatojoties uz Vienotās patentu tiesas izveides nolīguma 83.pantu, varēs celt arī saskaņā ar Civilprocesa likumu septiņu gadu laikā pēc Vienotās patentu tiesas nolīguma stāšanās spēkā, t.i, līdz 2030.gada 31.maijam.

Likumprojekts papildināts nosakot, ka gadījumā, ja Eiropas patentam prasīts vienotā spēka statuss atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 17.decembra regulas (ES) Nr. 1257/2012, ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi 9.panta pirmās daļas g)punktam, bet Eiropas patentu iestāde to ir noraidījusi, Eiropas patenta īpašnieks var prasīt tā tiesību atjaunošanu uz apstiprināšanu Latvijā saskaņā ar šā panta otrās daļas nosacījumiem. Par triju mēnešu termiņa sākumu nosaka dienu, kad stājies spēkā Eiropas patentu iestādes lēmums.

Attiecīgi veikti grozījumi Patentu likuma 65.pantā, papildinot pantu ar jaunu daļu, nosakot, ka  Vienotās patentu tiesas Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālā nodaļa, kas izveidota ar nolīgumu par Vienotās patentu tiesas Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālās nodaļas izveidi vai Vienotās patentu tiesas centrālā nodaļa kā pirmās instances tiesa skata šā panta ceturtajā daļā minētās lietas.
Lai nodrošinātu iespēju pusēm, pamatojoties uz Vienotās patentu tiesas izveides nolīguma 83.pantu, septiņu gadu laikā pēc tā stāšanās spēkā celt prasību arī saskaņā ar Civilprocesa likumu, likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus, ka prasības varēs celt arī saskaņā ar Civilprocesa likumu līdz 2030.gada 31.maijam.

Atbilstoši Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likuma 7. un 8.pantam Patentu reģistra ieraksti tiek publicēti Patentu valdes oficiālajā izdevumā un publiskoti Patentu valdes tīmekļa vietnē.
Paziņojumā ietver ziņas par izgudrotāju (ja viņš nav atteicies no tiesībām tikt minētam), patenta īpašnieku un pārstāvi (ja tāds ir); izgudrojuma nosaukumu; starptautiskās patentu klasifikācijas indeksus; patenta pieteikuma numuru, datumu, pieteikuma publicēšanas datumu un publikācijas numuru; ziņas par prioritāti un pieteikuma kopsavilkumu. Savukārt Patentu likums nosaka, ka ar patentu saistītie darījumi trešajām personām kļūst saistoši pēc to reģistrācijas Patentu valdē un publikācijas Patentu valdes oficiālajā izdevumā. Tāpat, ja patents tiek ierobežots, Patentu valde iespējami īsā laikposmā publicē grozītās pretenzijas Patentu valdes oficiālajā izdevumā. Šis ir oficiāls izdevums, kurā Patentu valde publicē reģistru ierakstus un rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos noteiktās ziņas, kas attiecas uz rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrāciju. Ar oficiālajā publikācijā norādīto publikācijas dienu vai citu norādīto datumu konkrētai rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijai vai ar reģistrāciju saistītām ziņām iestājas šajā likumā vai citā rūpnieciskā īpašuma normatīvajā aktā noteiktās tiesiskās sekas. Šis izdevums pilda oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas funkciju un ir pieejami jebkurai personai. Tas netiek labots un tiek glabāts pastāvīgi. Publikācija kļūst par publiski ticamu un saistošu, un neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto paziņojumu nezināšanu.

Šobrīd Patentu likums noteic, ka tiek publicētas ziņas par izgudrotāju, taču neprecizē, kādu tieši informāciju, tajā skaitā personas datus, ietver ziņas par izgudrotāju. Jāpiebilst, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 5.panta 1.punkta a) un c) apakšpunktā ir noteikts, ka personas dati tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā, savukārt datu minimizēšanas princips paredz, ka datu apstrāde ir adekvāta, atbildīga un ietver tikai to, kas nepieciešams datu apstrādes nolūkam. Esošajā likuma redakcijā vārdu savienojums "ziņas par izgudrotāju" ir plaši interpretējams, nesniedz skaidru priekšstatu par to, vai tās ietver personas datus un kādus, līdz ar to regulējums neatbilda personas datu apstrādes principiem.

Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz precizēt, kādas ziņas tiek publicētas Patentu valdes oficiālajā izdevumā. Tāpat arī likumprojekts paredz izteikt Patentu likuma 35.panta otro un trešo daļu jaunā redakcijā, lai nodrošinātu loģisko secību regulējumam par patentu pieteikuma publiskošanu. Vienlaikus likumprojekts paredz papildināt Patentu likuma 48.pantu ar jaunu daļu, kas nosaka nolūku ziņu publiskošanai.

Likumprojektā ietvertie grozījumi paredz, ka Patentu valdes tīmekļvietnē un Patentu valdes oficiālajā izdevumā tiek publiskots izgudrotāja vārds, uzvārds un valsts piederība (ja viņš nav atteicies no tiesībām tikt minētam), ziņas par pieteicēju un pārstāvi (ja tāds ir) – fiziskajām personām – vārds, uzvārds un adrese, juridiskām personām – nosaukums un adrese, tādējādi nodrošinot, ka ir skaidri noteikti tie personas dati, kas ir publicējami un nepieciešami, lai identificētu izgudrotāju, patenta tiesību īpašnieku un/vai tā pilnvarniekus/pārstāvjus.

Patenta īpašniekam pieder ar patentu piešķirtās juridiskās tiesības un priekšrocības – patentēto produktu izgatavot, pārdot, izplatīt tirgū, importēt, eksportēt un arī citādi gūt no tā komerciālu labumu. Taču izgudrotājs ne vienmēr ir patenta īpašnieks, un ne vienmēr kontrolē šīs tiesības. Ņemot vērā, ka process, līdz izgudrojuma patentēšanai ir sarežģīts un reizē arī dārgs, fiziskas personas kā patentu īpašnieki ir retos gadījumos, un pārsvarā šādas tiesības ir juridiskām personām. Tas saistīts ar finansējuma piesaisti, un bieži vien pētniecību un izgudrotājdarbību veic uzņēmuma darbinieki. Atbilstoši Patentu likuma 15.pantam, šādā gadījumā tiesības uz patentu pieder darba devējam. Kā arī jebkurš finansiāli atbildīgs investors parūpēsies, lai izgudrotāji tam nodotu izņēmuma tiesības uz izgudrojumu. Tāpēc, lai nodrošinātu tiesības fiziskai personai, kas ir ieguldījusi savu izgudrotājdarbību izgudrojuma radīšanā, uz vārdu un autorību, Patentu likuma 14.pants aizsargā izgudrotāja personiskās tiesības.
Šādas tiesības izgudrotājam būt norādītam patentā kā tādam paredzētas jau 1883.gada Parīzes konvencijā par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību tika paredzētas (4.ter pants). Svarīgi, ka par izgudrotāju var būt tikai cilvēks, tādējādi juridiska persona nevar būt izgudrotājs. Lai gan daudziem uzņēmumiem pieder patenti, pastāv būtiska atšķirība starp izgudrotāja statusu un patenta īpašumtiesībām. Informācija par izgudrotāju/pieteicēju un pārstāvi tiek iekļauta patenta pieteikumā, kad tas tiek publicēts, un vēlreiz, kad tas tiek publicēts kā piešķirts patents. Šo datu publiskošanas mērķis ir nodrošināt sabiedrībai pieeju pie patentu pieteikumiem un piešķirtajiem patentiem, lai identificētu izgudrotāju, patenta tiesību īpašnieku un/vai tā pilnvarniekus/pārstāvjus. Tā kā patenta īpašnieks reti ir pats izgudrotājs vai izgudrotāji, precīza izgudrotāju identificēšana ir priekšnoteikums, lai pareizi identificētu patenta pieteikuma vai patenta izgudrotāju. Turklāt arī vairumā Eiropas patentu tiesību akti un tajā skaitā arī Latvijas Republikas Patentu likums nosaka, ka tiesības uz patentu ir izgudrotājam vai viņa tiesību pārņēmējam (Patentu likuma 12.pants).

Informācija par izgudrotāju, patenta pieteicēju vai viņa pārstāvi ir vērtīga sabiedrībai, un bieži to izmanto, lai ieinteresētā persona varētu atrast savai komercdarbībai nepieciešamos patentus vai sadarbības partnerus. Izgudrojums kopš pieteikuma publicēšanas brīža ne tikai kļūst sabiedrībai zināms, bet arī kļūst par īpašumu un ir izmantojams ne tikai kā pārdošanas objekts, bet arī kā licencēšanas objekts, tādējādi jebkura ieinteresētā persona var sazināties ar izgudrotāju, patenta pieteicēju/īpašnieku vai viņa pārstāvi par izgudrojuma tālāku izmantošanu.

Vienlaikus Patentu reģistrs palīdz citiem izgudrotājiem pārliecināties, pirms radītu nākamo izgudrojumu, vai tas jau nav radīts. Reizēm starp pusēm rodas strīdi par izgudrojuma piederību. Tas var rasties tāpēc, ka viens izgudrotājs uzskata, ka otram izgudrotājam nav tiesību, vai arī trešā persona uzskata, ka tā būtu jānorāda kā izgudrotājs. Tādējādi ir svarīgi un nepieciešams, ka dati par izgudrotāju, kas ļauj to identificēt, patenta pieteicēju un tā pārstāvi, kas ļauj to identificēt un, izmantojot norādīto adresi, sazināties ar to, ir publiski pieejami.

Personas datu apstrādes ietvaros patentu izgudrotājiem kā datu subjektiem ir tiesības piekļūt saviem personas datiem, lūgt tos labot vai dzēst, ierobežot personas datu apstrādi un tiesības iebilst atbilstoši Datu regulā noteiktajām datu subjekta tiesībām. Datu subjekta tiesības īstenojamas, vēršoties ar pieprasījumu pie pārziņa – Patentu valdes. Vienlaikus svarīgi ir norādīt, ka atbilstoši Patentu likuma 35. pantam izgudrotājs var atteikties no tiesībām tik minētam publikācijā, līdz ar to, ja persona nevēlas, lai viņš tiktu identificēts kā konkrētā patenta izgudrotājs, tad viņam ir tiesības nenorādīt savu vārdu un uzvārdu. Savukārt attiecībā uz patenta pieteicēju vai tā pārstāvi Patentu likums noteic, ka tam ir jānorāda sev ērtākā saziņas adrese. Normas mērķis ir, lai patenta pieteicējs jeb īpašnieks, vai tā pārstāvis būtu sasniedzams noteiktajā adresē un ar viņu varētu sazināties ne tikai Patentu valde, bet arī citas trešās personas. No minētā ir saprotams, ka patenta pieteicējs vai tā pārstāvis var brīvi izvēlēties, kādu adresi norādīt saziņai, kas savukārt nozīmē, ja pieteicējs ir fiziskā persona, tā var pati izvēlēties, vai norādīt savu deklarēto adresi, dzīvesvietas adresi, vai kādu citu, neitrālu adresi, kādā tas būtu sasniedzams. Turklāt Patentu likuma 58.pants paredz pienākumu patenta īpašniekam nekavējoties paziņot Patentu valdei par grozījumiem vai konstatētajām kļūdām ziņās, kas attiecas uz patenta piešķiršanu, par īpašnieka vārda (nosaukuma) maiņu vai par pārstāvja maiņu. Tāpēc par ziņu patiesumu Patentu reģistrā ir atbildīga pati persona.

Vienlaikus likumprojekts paredz papildināt Patentu likuma, nosakot, ka visi Patentu valdes patentu reģistrā ietvertie dati, tostarp personas dati (vārds, uzvārds, adrese, valsts piederība), ir uzskatāmi par publiskiem sabiedrības interesēs, un tiem var piekļūt ikviena trešā persona. 

Vērtējot personas datu publiskošanu (izgudrotāja vārds, uzvārds un valsts piederība, ziņas par pieteicēju un pārstāvi (ja tāds ir) – fiziskajām personām – vārdu, uzvārdu un adresi, juridiskām personām – nosaukumu un adresi), lai reģistrētu patentu, tika konstatēts, ka datu apstrāde ir veikta atbilstoši datu aizsardzības principiem un samērīgumam, proti, personas dati tiek pieprasīti un apstrādāti tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Tas nozīmē, ka iepriekš noteikto likumīgo mērķi īsteno ar minimāli nepieciešamo datu apjomu tā sasniegšanai, jo datu minimizēšanas nolūkā, reģistrējot datus par patentu, netiek publiskots piemēram, personas kods, bet gan vārds, uzvārds un valsts piederība. Savukārt pieteicējam vai pārstāvim (ja tāds ir) – fiziskajām personām – vārdu, uzvārdu un adresi, juridiskām personām – nosaukumu un adresi.

Ņemot iepriekš minēto,  likumprojekta 35. un 38.pantā ir precizēts, ka ziņas par izgudrotāju ietver vārdu, uzvārdu un valsts piederību, savukārt patenta pieteicējs vai pārstāvis var norādīt sev ērtāko adresi saziņai.

Atbilstoši Patentu likuma 43.pantam par patenta uzturēšanu spēkā maksājama ikgadēja maksa. Maksu par patenta uzturēšanu spēkā uzskata par samaksātu, ja tā samaksāta līdz kārtējā maksājuma gada tā mēneša beigām, kurā iekrīt pieteikuma datums. Lai gan Patentu likuma 43.panta pirmā daļa ietver nosacījumu, kas definē termiņu jeb precīzi nosaka samaksas datumu, Patentu likums nenosaka, kā rīkoties gadījumos, ja termiņš iekrīt sestdienā, svētdienā vai likumā noteiktā svētku dienā.
Tiesību zinātnē ir pieņemts, ja likumā nav regulēta situācija, kura ir līdzīga citām tajā pašā likumā regulētām situācijām un kurai atbilstoši likuma mērķim vajadzētu būt noregulētai, uz neregulēto situāciju attiecināmas līdzīgo situāciju tiesiskās sekas, piemērojot tādu tiesību tālākveidošanas metodi kā analoģiju. Tādējādi šajā gadījumā varētu būt piemērojamas Administratīvā procesa likuma normas, kas nosaka, ka, ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, termiņa pēdējā diena ir nākamā darba diena. Identiska norma ir iestrādāta arī Civilprocesa likuma 48.panta otrajā daļā. Taču šajā gadījumā Patentu likuma 43.panta noteikumi atšķiras no visiem citiem likumā noteiktajiem maksāšanas termiņiem ar to, ka likumā speciāli ir norādīta mēneša pēdējā diena, nevis pieteikuma datuma gadadiena. Tas ir patenta īpašniekiem labvēlīgs izņēmums, jo viņš maksu var samaksāt visu to mēnesi, kurā iekrīt pieteikuma datuma gadadiena. Turklāt tas nav galīgais samaksas termiņš, jo patenta īpašniekam vēl tiek doti seši mēneši, kuros var samaksāt, veicot papildmaksu. Šajās divās Patentu likuma normās ietvertie atvieglojumi aizstāj Administratīvā procesa likumā noteikto, līdz ar to Administratīvā procesa likuma normas nebūtu piemērojamas. Patentu spēkā esamībai ir svarīga katra diena, un papildus dotais laiks līdz mēneša beigām ir pietiekams atvieglojums, lai nebūtu piemērojams vēl atvieglojums attiecībā par maksājuma termiņa pagarinājumu brīvdienās vai svētku dienās.
Tādējādi likumprojekts precizē nosacījumus, kā veicama samaksa par patenta uzturēšanu gadījumā, ja mēneša pēdējā diena iekrīt svētku dienā vai brīvdienās.

Likumprojekts paredz veikt grozījumus Patentu likuma 43.pantā, nosakot, ka uzturēšanas maksa maksājama līdz kārtējā gada mēneša, kurā iekrīt pieteikuma datums, pēdējai dienai, neatkarīgi no tā, vai samaksas termiņa pēdējā diena iekrīt sestdienā, svētdienā vai likumā noteiktā svētku dienā, bet ne agrāk kā sešus mēnešus pirms attiecīgās pieteikuma datuma gadadienas.

Ņemot vērā, ka vienotā spēka Eiropas patents var tikt noraidīts vai atcelts, likumprojekts paredz ieviest “drošības tīkla” mehānismu, kas ļauj patenta īpašniekam izmantot 3 mēnešu periodu, lai vēl paspētu apstiprināt Eiropas patentu nacionālajā līmenī. Drošības tīkls ir mehānisms, kas nodrošina iespēju piešķirt Eiropas patentu, ja Eiropas Patentu iestāde vai Vienotā patentu tiesa ir noraidījusi vienota spēka pieprasījumu, vai ja Vienotā patentu tiesa ir atcēlusi vienoto spēku brīdī, kad Eiropas patenta apstiprināšanas termiņš jau ir beidzies.

Likumprojekts paredz papildināt Patentu likuma 71.pantu ar jaunu daļu, kas paredz, ja Eiropas patentam prasīts vienotā spēka statuss atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 17.decembra regulas (ES) Nr. 1257/2012, ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi 9.panta pirmās daļas g) punktam, bet Eiropas patentu iestāde to ir noraidījusi, Eiropas patenta īpašnieks var prasīt tā tiesību atjaunošanu uz apstiprināšanu Latvijā saskaņā ar šā panta otrās daļas nosacījumiem. Par triju mēnešu termiņa sākumu nosaka dienu, kad stājies spēkā Eiropas patentu iestādes lēmums par vienotā spēka statusa noraidīšanu

Ņemot vērā, ka Patentu likumā tika konstatētas neprecizitātes un nekonsekvence starptautisko konvenciju nosaukumos, likumprojekts paredz precizēt Patentu likumā atsauces uz starptautiskajām konvencijām.

Likumprojekts paredz precizēt atsauces uz starptautiskajiem tiesību aktiem.

Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, 2022.gada 1.decembrī stājas spēkā izmaiņas Latvijai kompetento starptautisko patentmeklējumu un sākotnējo ekspertīžu institūciju sarakstā. 
Iesniedzot starptautisko patenta pieteikumu PCT (Patentu kooperācijas līgums), tiek piedāvāta tikai viena starptautiskā patentmeklējuma un sākotnējās ekspertīzes iestāde līdzšinējo divu vietā. Turpmāk Patentu valdē iesniegto PCT pieteikumu patentmeklējumu un sākotnējo ekspertīzi būs tiesīga veikt vienīgi Eiropas patentu iestāde (EPI), savukārt Krievijas iestāde no kompetento institūciju saraksta  dzēsta. Attiecīgi krievu valoda svītrota no valodu saraksta, kurās iesniedz starptautisko pieteikumu. 

Likumprojekts paredz svītrot 68.pantā iespēju iesniegt starptautisko pieteikumu krievu valodā, tādējādi turpmāk pieteikumi iesniedzami latviešu, angļu, franču vai vācu valodā.

Lai nodrošinātu patentu pieteikumu pieejamību, sniedzot iespēju ikvienam ātri un ērti meklēt un iegūt informāciju par Latvijā patentētiem izgudrojumiem, patentu reģistra dati tiek publiskoti un pieejami ikvienai ieinteresētajai personai. Ņemot vērā, ka mūsdienās, uz zināšanām balstītas ekonomikas laikmetā, ērta aktuālās informācijas pieejamība ir nozīmīga arī uzņēmējdarbībā – kā lieliem uzņēmumiem, tā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tomēr tie var būt noderīgi arī privātpersonām, kurām ir biznesa plāns kāda izgudrojuma tirdzniecībai. Patentu informācija var palīdzēt tās lietotājiem dažādos aspektos - izvairīties no jau zināma risinājuma izstrādes, izvērtēt sava izgudrojuma patentspēju, iepazīties ar citu īpašnieku patentiem, kā arī atrast sadarbības partnerus un licenciārus. Turklāt datu publiskums ļauj personām nepārkāpt ar savu izstrādājumu citu īpašnieku tiesības. Apzināt konkurentu patentus, kas vairs nav spēkā.

Saskaņā ar Patentu likumu patentu īpašnieka izņēmuma tiesības pilnībā stājas spēkā dienā, kad publicēts paziņojums par patenta piešķiršanu, un beidzas ne vēlāk kā pēc 20 gadiem no patenta pieteikuma datuma. Pēc noteiktā aizsardzības termiņa patentaizsardzība zaudē spēku, un tas kļūs par daļu no publiskā īpašuma, kurai var piekļūt jebkura ieinteresētā persona. Izgudrojums, uz kuru attiecas patents, kura derīguma termiņš ir beidzies vai kurš ir atzīts par spēkā neesošu, kļūst publiski pieejams. Tas nozīmē, ka to var brīvi izmantot, nemaksājot autoratlīdzību izgudrotājam. Tomēr uz izgudrojuma uzlabojumiem, kas ir publiskajā īpašumā, var attiekties atsevišķi patenti, kas tika iegūti vēlāk, un tādējādi tie paliek spēkā. Tādējādi sabiedrības vajadzībām patentu reģistra dati tiek uzglabāti nenoteiktu laiku.

Tā kā arī pēc patenta aizsardzības termiņa izgudrojums saglabā savu komerciālo vērtību un nav iespējams noteikt, kurā periodā tas varētu kļūt sabiedrībai neaktuāls, ir svarīgi, ka patentu reģistrs satur pilnvērtīgu informāciju par patentiem arī pēc to aizsardzības termiņa beigām. Jo vieglāk pieejama informācija par tiesību īpašnieku vai izgudrotāju, jo vieglāk ieinteresētajām personām identificēt patenta tiesību īpašnieku vai izgudrotāju, piemēram, lai sazinātos par sadarbību, izmantojot tā izgudrojumu. Arī farmācijas tirgum ir liela ietekme, tieši izmantojot patentu datu bāzes pēc aizsardzības termiņa beigām, lai sabiedrībai varētu piedāvāt arī lētākus farmācijas produktus. Tirgus dinamika krasi mainās, kad beidzas patenta aizsardzības periods, tostarp palielinās ģenērisko zāļu ražošana, mainās cenas un palielinās konkurence attiecībā uz zīmola produktiem (zālēm). Tādējādi sabiedrība iegūst iespēju piekļūt pie lētākiem farmācijas produktiem.
Piekļuve patentu datubāzei arī pēc patenta aizsardzības termiņa beigām nodrošina sabiedrības iespējas piekļūt informācijai par izgudrojumiem un, pilnveidot vai pielāgojot izgudrojumu jau citiem apstākļiem, nonākt pie jauna izgudrojuma. Tā, piemēram, lai gan itāļu zinātnieks jau 15.gadsimtā centās rast risināju idejai par cilvēku, kurš var lidot, pirmais lidaparāts tika radīts tikai 1903. gadā ASV, un šos piecus gadsimtus daudzi zinātnieki uz iepriekšējo zinātnieku zināšanu bāzes centās realizēt 15.gadsimtā radušos ideju. Tāpēc patentu reģistrs pilda nozīmīgu funkciju sabiedrības vajadzību nodrošināšanai.

Vienlaikus, saglabājot informāciju par izgudrotājiem, tiek nodrošināta arī izgudrojumu kultūrvēsturiskā vērtība, lai sabiedrība mūsdienās varētu uzzināt savas vai citu valstu izgudrojumu vēsturi un attīstību. Piemēram, ka Johans Gūtenbergs, vācu izgudrotājs, radīja grāmatu iespiešanas tehnoloģiju Eiropā 1440. gadā vai "Minox" fotoaparātu 1936. gadā izgudroja Rīgā dzimušais Valters Caps.

Svarīgi norādīt, ka patenta reģistrēšana nav obligāts patenta aizsardzības mehānisms, taču tas tiesību īpašniekam rada papildu aizsardzību viņa izgudrojumam, lai pēc iespējas vairāk atgūtu ieguldītos līdzekļus izgudrojuma pētniecības procesā. Tāpēc lielākā daļa izgudrotāju vai tiesību īpašnieku izvēlas reģistrēt savus izgudrojumus un tiem ir svarīgi, ka dati par iegūto patentu tiek publiskoti patentu reģistrā, kā arī saglabāti pēc patenta aizsardzības termiņa beigām. Datu dzēšana no datubāzes tieši var pasliktināt tiesību īpašnieku un izgudrotāju stāvokli, un radīt šķēršļus ieinteresētajām personām sazināties ar izgudrotājiem un tiesību īpašniekiem, tādējādi arī palielinot intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma riskus.
Tāpēc, izvērtējot dažu personu interesi dzēst savus datus pēc patenta aizsardzības termiņa beigām pret sabiedrības ieguvumu piekļūstot patentu datubāzei, uzskatām, ka pilnvērtīgas patentu datubāzes publiskošana arī pēc patenta aizsardzības beigām, sniedz ievērojami lielāku ieguvumu sabiedrībai kopumā.

Likumproejkts paredz papildināt Patentu likuma 47.pantu par patentu reģistru, nosakot, ka patentu reģistra dati tiek publiksoti Patentu valdes tīmekļvietnē, kā arī dati patentu reģistrā tiek glabāti nenoteiktu laiku.

Ņemot vērā, ka paziņojumā par patenta piešķiršanu Patentu valdes oficiālajā izdevumā netiek publicēta patentu pretenzija, jo visa informācija par patentu tiek publicēta patentu reģistrā, kas ir pieejams jebkurai personai Patentu valdes tīmekļavietnē, likumprojekts paredz dzēst 38.panta otrās daļas 6.punktu, kas paredz, ka publikācijā tiek ietverta arī patenta pretenzija.
Vienlaikus likumprojekta 38.pants ir precizēts nosakot, ka Patentu valde sagatavo pilnu patenta publikāciju, kas ietver patenta bibliogrāfisko izziņu, izgudrojuma kopsavilkumu, izgudrojuma aprakstu, pretenzijas un, ja nepieciešams, zīmējumus un nodrošina tās pieejamību patentu reģistrā.

Likumprojekts paredz papildināt 38.panta pirmo daļu, precizējot, ka pilna informācija par patenta publikāciju ir pieejama patentu reģistrā. Vienlaikus paredz dzēst 38.panta otrās daļas 6.punktu.