Anotācija (ex-ante)

21-TA-174: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"
 " sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” (turpmāk – rīkojuma projekts) izstrādāts, pamatojoties uz:
Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 „Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 43.punktu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
-
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Latvijas Republikas Saeimas Sociālo un darba lietu komisija (turpmāk – Komisija) 2021.gada 26.maija sēdē skatīja Saeimas lēmumprojektus “Par 10 830 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par valsts apmaksātu pakalpojumu ieviešanu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem”” un  “Par 10 414 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par grūtnieču tiesībām uz bezmaksas epidurālo anestēziju””.
Izskatot lēmumprojektu “Par valsts apmaksātu pakalpojumu ieviešanu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem”, tika secināts, ka Latvijā pašlaik nav pieejami sistemātiski, valsts organizēti, apmaksāti un uz pierādījumiem balstīti pakalpojumi bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. Viens no galvenajiem cēloņiem ir nepietiekamais valsts finansējums, kā arī speciālistu trūkums.
Savukārt, izskatot lēmumprojektu “Par grūtnieču tiesībām uz bezmaksas epidurālo anestēziju”, tika secināts, ka valsts apmaksāta epidurālās anestēzijas pieejamība dzemdību procesā ir atbalstāma, tomēr arī šī pakalpojuma nodrošināšanai ir nepietiekams finansējums.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisijas deputāti vērsās pie Ministru prezidenta A.K.Kariņa (Komisijas 2021.gada 27.maija vēstule Nr.142.9/9-40-13/21) ar aicinājumu atbalstīt valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu ieviešanu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un nodrošināt valsts apmaksātu epidurālās anestēzijas pieejamību dzemdību procesā, 2021.gadā nepieciešamo finansējumu šiem abiem mērķiem novirzīt no līdzekļiem, kuri tiks ietaupīti no piešķirtajiem budžeta līdzekļiem XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkošanai, kas saistībā ar epidemioloģisko situāciju valstī, tiks organizēti savādākā formātā, nekā tika plānots iepriekš.

Reaģējot uz Komisijas aicinājumu, Ministru prezidents uzdeva (Ministru prezidenta 2021. gada 2. jūnija rezolūcija Nr. 7.8.5./2021-DOC-1465-1514) Veselības ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju sniegt atbildi Komisijai.

Veselības ministrija 2021.gada 21.jūnija vēstulē Nr.01-11.1/3373 informēja Komisiju un Ministru prezidentu, ka Veselības ministrija sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, lai nodrošinātu iepriekš minēto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību 2021.gadā.

1.Autiskā spektra traucējumi (AST) ir viens no attīstības traucējumu veidiem, kas pieder pie plašākas neirālās attīstības traucējumu grupas.
Klīniski šo sindromu raksturo grūtības sociālajā komunikācijā, sociālajā mijiedarbībā, stereotipiski uzvedības modeļi un ierobežotas intereses[1][2].
AST vidējā izplatība pasaulē gan bērnu, gan pieaugušo populācijā ir ap 1%, bet pēc daudzu pētījumu datiem šo traucējumu izplatība attīstītajās valstīs turpina pieaugt[3].
AST ir traucējumi visa mūža garumā, kas fundamentāli ietekmē veidu, kādā persona komunicē ar citiem un redz pasauli sev apkārt, būtiski ierobežo personas funkcionēšanu un spēju iekļauties sabiedrībā, un ir viens no nozīmīgiem invaliditātes un zaudēto produktīvo dzīves gadu iemesliem[4].

AST pacientu ārstēšanā un rehabilitācijā ir pieejamas uz pierādījumiem balstītas, efektīvas psihosociālās ārstēšanas un rehabilitācijas metodes, kas var mazināt šo traucējumu izpausmes, sekmēt bērna/pusaudža attīstību, uzlabot viņa funkcionēšanu un integrēšanos sabiedrībā, bet viens no galvenajiem šo intervenču efektivitātes nosacījumiem ir to savlaicīgums – jo agrīnāk AST tiek atpazīti un diagnosticēti, jo agrīnāk tiek uzsākta kompleksā uz pierādījumiem balstītā psihosociālā rehabilitācija (tai skaitā “agrīnā intervence”) – jo labāka ir bērna tālāka psihosociālā prognoze[5].

AST ir iespējams ticami atpazīt un diagnosticēt jau bērniem vecumā no 18 līdz 30 mēnešiem, bet tam ir nepieciešams izmantot validētus un adekvāti populācijā normētus skrīninga un diagnostikas instrumentus.
Zelta standarts autisma specifiskā neiropsiholoģiskā un klīniskā diagnostikā, ko rekomendē izmantot gan pasaules, gan Latvijas[ klīniskās vadlīnijas ir ADOS izpētes metode (The Autism Diagnostic Observation Schedule), kas ir strukturētā bērna novērošanas metode, kas var atpazīt AST simptomus ar augstu jutīgumu un specifiskumu. Šī diagnostiskā izmeklējuma pieejamība ir jānodrošina visiem bērniem, kuriem klīniski vai skrīninga rezultātā rodas aizdomas par AST.

Nodrošinot AST uz pierādījumiem balstītu ārstēšanu un psihosociālu rehabilitāciju (it īpaši agrīnās intervences kontekstā) ir nepieciešams izmantot agrīnās vecāku mediētās biheiviorālās intervences metodes (early parent-mediated treatments), kā arī jānodrošina bērna ar AST specifiskām attīstības vajadzībām atbilstošus rehabilitācijas pasākumus multiprofesionālā bērnu psihiatra komandā (bērnu psihiatrs, medicīnas māsa, audiologopēds, ergoterapeits, fizioterapeits, uztura specialists, klīniskais vai veselības psihologs, mākslu terapeits) bērna deficitāro prasmju un funkcionēšanas jomu mērķtiecīgai trenēšanai. Iespēju saņemt uz pierādījumiem balstītu ārstēšanu un psihosociālu rehabilitāciju multiprofesionālā bērnu psihiatra komandā ir jānodrošina visiem bērniem ar AST, tai būtu pieejamai pēc iespējas tuvāk pacienta ģimenes dzīvesvietai. ADOS izpētes metodi veic klīniskie un veselības psihologi, kas ir apguvuši šo metodi. Šobrīd ir ierobežots skaits psihologu, kuri ir apguvuši šo metodi, līdz ar to ADOS izpētes metode tiek veikta par maksu vai no Bērnu slimnīcas  fonda līdzekļiem. Viens no galvenajiem cēloņiem ir nepietiekamais valsts finansējums, kā arī speciālistu trūkums. Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem 2019.gadā Latvijā bija 2 369 bērni ar AST, aizdomas par autismu vai ar jauktiem specifiskiem attīstības traucējumiem, vai Aspergera sindromu, kas ir par 12% vairāk kā 2018.gadā. No tiem 1 285 bērni bija diagnosticēti ar bērnības autismu vai atipisku autismu, kas ir par 22% vairāk kā 2018.gadā. Visvairāk bērni ar AST, aizdomas par autismu vai bērni ar jauktiem specifiskiem attīstības traucējumiem, ir vecumā no 4 līdz 7 gadiem - tie ir 1 022 bērni, kas ir par 12% vairāk kā 2018.gadā. Pieaugums 2019.gadā ir vērojams visās vecuma grupās, arī no 0 - 3 gadiem, kad agrīnā intervence ir ļoti svarīga: kopā tie ir 366 bērni ar AST, aizdomas par autismu vai ar jauktiem specifiskiem attīstības traucējumiem, kas ir par 6% vairāk kā 2018. gadā.
Bērnu slimnīcas fonda atbalsts tiek sniegts bērniem no 3 līdz 7 gadu vecumam. Pēc Bērnu slimnīcas fonda sniegtās informācijas uz 2021.gada 26.jūliju atbalstu saņem 282 bērni, savukārt rindā regulāri atbalsta saņemšanai gaida 40 bērni līdz 7 gadu vecumam.

Ņemot vērā pieejamo speciālistu skaitu, šobrīd diagnostiku ar ADOS izpētes metodi pamatā veic Bērnu klīniskā universitātes slimnīca. Lai ieviestu diagnostiku ar ADOS izpētes metodi arī Latvijas reģionos, nepieciešams izstādāt vienotu metodiku agrīnas intervences ieviešanā bērniem ar AST traucējumiem, kā arī metodiku Instrumenta “Autisma diagnostiskā novērtējuma anketa 2. redakcija” (angliski – Autism Diagnostic Observation Schedule™, Second Edition - ADOS-2) lietošanai un rezultātu interpretēšanā. Plānots, ka šādas metodikas izstrādāt varētu VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”.

2.Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija un Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija ir atbalstījusi rosināto iniciatīvu par valsts apmaksātu epidurālās anestēzijas pieejamību dzemdībās sievietei saskaņā ar pašas vēlēšanos, ņemot vērā, ka minētais pakalpojums ir neatņemama mūsdienīgas dzemdību palīdzības sastāvdaļa, līdz ar ko tā pieejamība valstī ir atbalstāma un veicināma.
Kopumā valstī 2020.gadā ~ 18% dzemdību tika pielietota epidurālā anestēzija.
Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumu Nr.60 “Noteikumi par obligātajām prasībām un to struktūrvienībām” 148.5 1.apakšpunktā ir paredzēts, ka Perinatālās aprūpes centrā visu diennakti ir jābūt pieejamām ierīcēm un cilvēkresursiem epidurālās atsāpināšanas, spinālās anestēzijas un vispārējās anestēzijas veikšanai un anestēzijas ierīcēm narkozes nodrošināšanai.

 Diemžēl, atbilstoši Nacionālā veselības dienesta rīcībā esošajiem datiem, veikto epidurālās anestēzijas pakalpojumu skaita sadalījums dzemdību nodaļās Latvijā krasi atšķiras, kā arī pakalpojums, neskatoties uz normatīvajos aktos noteiktajām prasībām,  netiek nodrošināts visos perinatālās aprūpes centros vai tiek nodrošināts daudz retāk, salīdzinot, piemēram, ar SIA “Rīgas Dzemdību nams”, kur 34% gadījumos no visām dzemdībām grūtniecei tika nodrošināta epidurālā anestēzija - ~ 10 % - atbilstoši speciālistu izstrādātajām medicīniskām indikācijām, bet 24% - kā maksas pakalpojums.

2021. gadā dzemdību palīdzība tiek apmaksāta kā iezīmēto pakalpojumu programmas ar gadījuma apmaksu (tarifu): dzemdības dzemdību patoloģijas gadījumā  - 832,12 euro; fizioloģiskas dzemdības - 608,03 euro;  ķeizargrieziens - 1 099,01 euro. Jāvērš uzmanība uz to, ka ierobežotā finansējuma dēļ, gadījuma tarifi un dzemdību skaits, kurās caur gadījuma tarifu tiek nosegtas anestēzijas izmaksas, ir neatbilstošs šī brīža faktiskajai situācijai un nepieciešamībai.
Šobrīd valstī nav noteiktas vienotas medicīniskās indikācijas visām dzemdību nodaļām. Medicīniskās indikācijas izvērtē ginekologs, dzemdību speciālists katrā individuālajā dzemdību gadījumā.
Ņemot vērā esošo situāciju attiecībā uz speciālistu pieejamību un noslogojumu, iniciatīva nodrošināt epidurālās anestēzijas pakalpojumu visām sievietēm dzemdībās saskaņā ar viņu vēlēšanos nevar tikt īstenota īsā laika posmā.

Lai rastu iespēju uzsākt valsts apmaksātas epidurālās anestēzijas pakalpojuma pakāpenisku ieviešanu, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija tika lūgta sadarbībā ar Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociāciju vienoties par  medicīniskām indikācijām, kuru gadījumos valsts apmaksāta epidurālā anestēzija būtu ieteicama prioritāri.
Augstāk minētie speciālisti ir vienojušies par klīniskajiem gadījumiem, kuros būtu rekomendējama epidurālā anestēzija, lai samazinātu sāpju un stresa nelabvēlīgo ietekmi uz māti un augli, tai skaitā sāpju radītās ciešanas, uztraukumu, bailes, novērstu instrumentālu vaginālu dzemdību un ķeizargrieziena risku, kā arī novērstu vai samazinātu steidzamas vispārējās anestēzijas vajadzību un palielinātu veiksmīgu vaginālu dzemdību iznākumu.

Tādējādi, epidurālās anestēzijas pakalpojums būtu rekomendējams šādās klīniskās situācijās: sistēmiskas saslimšanas grūtniecības laikā (saskaņā ar dzemdību aprūpes speciālista un anesteziologa slēdzienu); nekontrolēta grūtniecības hipertensija/preeklampsija; cukura vielmaiņas traucējumi – slikta glikēmijas kontrole; polihidramnijs; augļa makrosomija; morbīda aptaukošanās (ķermeņa masas indekss virs 40 kg/m2); dzemdes diskoordinācija, ieskaitot dzemdes kakla distociju; dzemdes rēta; ar prostaglandīniem inducētas dzemdības; augļa iegurņa priekšguļa; daudzaugļu grūtniecība; priekšlaicīgas dzemdības (< 34 grūtniecības ned.); augļa attīstības anomālijas; inrauterīna augļa augšanas aizture; pārmērīga sāpju izraisīta panika; jauna pirmdzemdētāja (< 18 gadi); intrauterīna augļa nāve.

Lai rastu iespēju pakāpeniski nodrošināt epidurālo anestēziju augstāk minētajos gadījumos, būtu jāparedz pārejas periods, kurā ārstniecības iestādes šos ieteikumus varētu ieviest atbilstoši konkrētās ārstniecības iestādes iespējām.

Vienlaikus speciālisti ir norādījuši, ka esošās manipulācijas izmaksas neatbilst pastāvošajiem tarifiem un nenosedz patērētos finanšu resursus, līdz ar to sākotnēji epidurālā anestēzija dzemdībās būtu jāapmaksā pēc fakta, neiekļaujot to dzemdību tarifā, lai tādējādi motivētu ārstniecības iestādes sniegt minētos pakalpojumus. Speciālisti aicina noteikt adekvātu epidurālās anestēzijas manipulācijas apmaksu, lai pozitīvi ietekmētu gan stacionāru iespējas nodrošināt valsts apmaksātu epidurālo anestēziju dzemdībās, gan speciālistu piesaisti un iesaistīšanos minētā pakalpojuma nodrošināšanā.

Epidurālās anestēzijas gadījumā, ārstniecības iestāde norāda 4 pamata manipulācijas:
1) epidurālā anestēzija ķirurģiskām operācijām un dzemdību atsāpināšanai par pirmajām divām stundām;
2) piemaksa reģionālajā anestēzijā par zāļu bupivakaīna (Bupivacaine) lietošanu pirmajās divās stundās;
3) prolongētā epidurālā analgēzija ar zālēm bupivakaīnu (Bupivacaine) par katrām nākamajām 12 stundām;
4) spinālā un epidurālā anestēzija par katru nākamo stundu, sākot no trešās stundas.
2020. gadā valsts apmaksātu epidurālās anestēzijas pakalpojumu saņēma 558 sievietes.

Rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Veselības ministrijai finansējumu  423 052 euro apmērā, tai skaitā:
1. 20 494 euro, lai nodrošinātu valsts apmaksātu pakalpojumu ieviešanu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem laika periodam no 2021.gada 22.septembra līdz 2021.gada 31.decembrim;
2. 402 558 euro, lai nodrošinātu valsts apmaksātu epidurālās anestēzijas pieejamību dzemdību procesā laika periodam no 2021.gada 22.septembra līdz 2021.gada 31.decembrim.

Veselības ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu par rīkojuma projektā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".


[1] Doernberg E, Hollander E. Neurodevelopmental Disorders (ASD and ADHD): DSM-5, ICD-10, and ICD-11. CNS Spectrums 2016;(July):1–5

[2] Lord C, Elsabbagh M, Baird G, Veenstra-Vanderweele J. Autism spectrum disorder. The Lancet 2018;392(10146):508–20

[3] Lyall K, Croen L, Daniels J, Fallin MD, Ladd-Acosta C, Lee BK, et al. The Changing Epidemiology of Autism Spectrum Disorders. Annual Review of Public Health 2017;38:81–102

[4] Baxter AJ, Brugha TS, Erskine HE, Scheurer RW, Vos T, Scott JG. The epidemiology and global burden of autism spectrum disorders. Psychological Medicine 2015;45(3):601–13

[5] Landa RJ. Efficacy of early interventions for infants and young children with, and at risk for, autism spectrum disorders. International Review of Psychiatry 2018;30(1):25–39

 
Problēmas un risinājumi
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
-

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Bērni ar AST.
  • Sievietes, kuras pēc paplašinātajām indikācijām dzemdību procesā varēs saņemt EA.
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projektam ir pozitīva ietekme uz sabiedrību. tiks veikta AST diagnostika bērniem un nodrošināta secīga ārstniecība. Kā arī palielināsies sieviešu skaits, kas saņems EA dzemdību procesā.
Juridiskās personas
  • Rīkojuma projekts ietekmē: 1. ārstnicības iestādes, kuras nodrošinās AST diagnostiku (80% no pacientiem plānoti VSIA"Bērnu klīniskās universitātes slimnīca); 2. Stacionārās ārstniecības iestādes, kuras nodrošina dzemdību palīdzību.
Ietekmes apraksts
-

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
423 052
0
2 226 786
0
2 251 405
2 283 362
2.1. valsts pamatbudžets
0
423 052
0
2 226 786
0
2 251 405
2 283 362
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-423 052
0
-2 226 786
0
-2 251 405
-2 283 362
3.1. valsts pamatbudžets
0
-423 052
0
-2 226 786
0
-2 251 405
-2 283 362
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
423 052
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-2 226 786
-2 251 405
-2 283 362
5.1. valsts pamatbudžets
0
-2 226 786
-2 251 405
-2 283 362
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Veselības ministrijai finansējumu  423 052 euro apmērā, tai skaitā:
1. 20 494 euro, lai nodrošinātu valsts apmaksātu pakalpojumu ieviešanu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem laika periodam no 2021.gada 22.septembra līdz 2021.gada 31.decembrim;
2. 402 558 euro, lai nodrošinātu valsts apmaksātu epidurālās anestēzijas pieejamību dzemdību procesā laika periodam no 2021.gada 22.septembra līdz 2021.gada 31.decembrim.

Veselības ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu par rīkojuma projektā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Lai nodrošinātu valsts apmaksātu pakalpojumu ieviešanu bērniem ar AST laika periodam no 2021.gada 22.septembra līdz 2021.gada 31.decembrim ir nepieciešams papildus finansējums  20 494 euro apmērā, tai skaitā:
1. 13 654 euro, lai nodrošinātu AST diagnostiku bērniem. Ir aprēķinātas tarifa izmaksas, atbilstoši kuram pakalpojums ārstniecības iestādēm tiks apmaksāts. Atbilstoši pieejamiem cilvēkresursiem, tiek plānots, ka 2021.gada 4 mēnešos šis pakalpojums tiktu sniegts 180 bērniem, savukārt 3,5 mēnešos (no 2021.gada 22.septembra līdz 2021.gada 31.decembrim) – 158 bērniem;
2. 6 840 euro, lai izstrādātu vienotu metodiku agrīnas intervences ieviešanā bērniem ar AST traucējumiem, nodrošinot kvalitatīvu AST diagnostikas metodes ieviešanu, nepieciešama testa tulkošana un validācija Latvijā. VSIA “Bērnu klīniskās universitātes slimnīca” nodrošinās to metodiskās vadības līguma ietvaros.
Detalizētus aprēķinus skatīt anotācijas 1.pielikumā.

Lai nodrošinātu valsts apmaksātu epidurālās anestēzijas pieejamību dzemdību procesā laika periodam no 2021.gada 22.septembra līdz 2021.gada 31.decembrim ir nepieciešams papildus finansējums 402 558 euro apmērā.
Uzlabojoties EA pieejamībai, atsāpināšanas laiks varētu paildzināties, kas saistīts arī ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas veidotajām paplašinātajām EA indikācijām, jo anestēzija tiktu pielietota to plānojot, nevis akūti – rodoties indikācijām dzemdību procesa laikā, līdz ar to tiek plānots, ka vidējais EA ilgums vienai pacientei -  3.5h.  Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem vidējās izmaksas uz vienu EA pataloģisku dzemdību gadījumā 2020.gadā ir 145 euro (ar vidējo EA ilgumu 3 h). Ja tiek plānots, ka EA ilgums palielināsies līdz 3,5 h, tad vidējās izmaksas uz vienu EA gadījumu būtu 169 euro (145 euro/3 h* 3,5 h).
Izmaksu detalizētus aprēķinus skatīt anotācijas 1.pielikumā.

Tika veikta aptauja stacionārajās ārstniecības iestādēs, kur tiek nodrošināta dzemdību palīdzība, par iespējamo dzemdību gadījumu skaitu, kur atbilstoši Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas veidotajām paplašinātajām EA indikācijām, varētu pielietot EA, kā arī papildus ņemot vērā cilvēkresursus katrā iestādē, lai varētu to nodrošināt. Pēc aptaujas datiem stacionārās ārstniecības iestādes bija norādījušas, ka varētu 2021.gada 4 mēnešos veikt 2 722 EA dzemdību procesā, savukārt 3,5 mēnešos (no 2021.gada 22.septembra līdz 2021.gada 31.decembrim) – 2 382.
Līdz ar to papildus nepieciešamais finansējums šim mērķim 2021.gadam: 169 euro * 2 382 = 402 558 euro.

Samaksa stacionārajām ārstniecības iestādēm par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ir komercdarbības atbalsta piešķiršana.

Komercdarbības atbalsts stacionārajām ārstniecības iestādēm tiek sniegts ar Nacionālo veselības dienestu noslēgto līgumu ietvaros saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

Lai pasākumus varētu turpināt arī 2022.gadā un turpmāk Veselības ministrija likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumprojekta “Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” izstrādes procesā pie jauno politikas iniciatīvu izskatīšanas ir iesniegusi papildus finansējuma pieprasījumu valsts apmaksātu pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un apmaksātas epidurālās anestēzijas pieejamībai dzemdību procesā.

Prioritāro pasākumu kartiņa Nr.29_04_P “Tarifu un kompensāciju palielināšana (tarifa elementu palielināšana, pacientu līdzmaksājumi, pārējo kompensējamo medikamentu un materiālu sistēmas un centralizēti iepērkamo medikamentu un materiālu sistēmas uzlabošana)”:
1. valsts apmaksātu pakalpojumu ieviešanas bērniem ar autiskā spektra traucējumiem nodrošināšanai – 2022.gadam – 846 901 euro, 2023.gadam – 871 520 euro un 2024.gadam – 903 477 euro;
2. valsts apmaksātas epidurālās anestēzijas pieejamības dzemdību procesā nodrošināšanai – 2022.-2024.gadam – 1 379 885 euro.
Izmaksu detalizētus aprēķinus skatīt anotācijas 2.pielikumā.

No 2022.gada tiks palielināts AST diagnostikas tarifs. Šī brīža AST diagnostikas apmaksa paredz divus maksājumus, kas iekļauj sevī 12h stundu klīniskā un veselības psihologa darbu:
1. manipulācijas tarifs - 86,42 euro vērtībā, kas paredz 4h klīniskā un veselības psihologa darbu;
2. fiksētā ikmēneša maksājuma psihologa kabinetam - 45 046,06 euro/gadā jeb 180,18 euro/dienā, kas paredz 8h klīniskā un veselības psihologa darbu.
Viena AST diagnostika izmaksa 2021.gadā sastāda - 86,42+180,18 = 266,60 euro.
2021.gadā AST diagnostika tiks veikta esošos psihologu kabinetos. 2022.gadā, ņemot vērā, ka sniegto pakalpojumu skaits tiks būtiski palielināts, esošie psihologu kabineti to nespēs veikt.

Ņemot vērā, ka sadrumstalotā maksājuma būtība ir sarežģīta pakalpojumu sniedzējiem, tika izstrādāts viens maksājums, kas būtu arī ekonomiski izdevīgāks. Proti, paaugstinot manipulācijas tarifā iekļauto ārsta, t.i. klīniskā un veselības psihologa darba laiku (iepriekšējo 4h (240 min) vietā piemērojot 12h (720 min)). Viena AST diagnostika 2022. gadā izmaksās 236,75 euro, līdzšinējo 266,60 euro vietā. Manipulāciju tarifs rēķinās pēc vienotas metodikas, līdz ar to mainoties laikam, nomainās ar U, A un pārejo pamatlīdzekļu amortizācijas vērtība.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija

Izdevumi tiks veikti Veselības ministrijas budžeta programmas 99.00.00 “Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums” ietvaros, līdzekļus pārdalot no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu rīkojuma projektā paredzēto pasākumu īstenošanai 2022.gadam un turpmāk ik gadu izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumprojekta “Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nacionālais veselības dienests, Veselības ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Veselības ministrija
  • Nacionālais veselības dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz sabiedrības veselību - bērniem tiks nodrošināta AST diagnostika un pēc tam secīgi tiks saņemta uz pierādījumiem balstītu ārstēšana un psihosociālā rehabilitācija. 
palielināsies sieviešu skaits, kuras dzemdību procesā saņems EA, kas ir ir neatņemama mūsdienīgas dzemdību palīdzības sastāvdaļa. Tiks samazināta sāpju un stresa nelabvēlīgā ietekme uz māti un augli, tai skaitā sāpju radītās ciešanas, uztraukums, bailes, novērsts instrumentālu vaginālu dzemdību un ķeizargrieziena risks, kā arī novērsta vai samazināta steidzamas vispārējās anestēzijas vajadzība un palielināts veiksmīgu vaginālu dzemdību iznākums.

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk