24-TA-1110: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 760 "Kārtība, kādā kredītinformācijas birojs vai fiziskā persona pieprasa un Valsts ieņēmumu dienests sniedz informāciju par fiziskās personas ienākumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai atbilstoši grozījumiem likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 24. punktā un 22.1 panta pirmajā daļā, kas stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī, noteiktu plašāku kredītinformācijas birojiem sniegtās informācijas apjomu.
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu kredītinformācijas birojiem sniegtās informācijas apjoma paplašināšanu par fiziskās personas ienākumiem tajā skaitā apgādībā esošām personām, novērstu tehniskas kļūdas informācijas sistēmu tehniskajā risinājumā un pārskatītu kredītinformācijas birojiem noteikto licences maksu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir paplašināt kredītinformācijas birojiem sniegtās informācijas apjomu, papildinot to ar informāciju par apgādībā esošām personām, pārskatītu licences maksu un novērstu kļūdas tehniskajā risinājumā.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2025.
Pamatojums
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” pārejas noteikumu 240. punkts, kurā noteikts, ka grozījumi šā likuma 18. panta pirmās daļas 24. punktā un 22.1 panta nosaukumā un pirmajā daļā attiecībā uz informācijas sniegšanu par apgādībā esošo personu skaitu stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī. Tādējādi noteikumu projekts stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. pantu pirmās daļas 24. punktā un 22.1 panta pirmajā daļā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašreiz nodokļu administrācijas pienākums ir sniegt kredītinformācijas birojiem Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju par fiziskās personas ienākumiem šā likuma 22.1 panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā.
2023. gada 22.jūnijā pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, ar kuru precizēts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 24. punkts, pēc vārda “ienākumiem” papildinot ar vārdiem “un apgādībā esošo personu skaitu”, un 22.1 panta nosaukums un pirmā daļa, pēc vārda “ienākumiem” papildinot ar vārdiem “un apgādībā esošo personu skaitu”. Turklāt likuma “Par nodokļiem un nodevām”” pārejas noteikumu 240. punkts noteic, ka grozījumi šā likuma 18. panta pirmās daļas 24. punktā un 22.1 panta nosaukumā un pirmajā daļā attiecībā uz informācijas sniegšanu par apgādībā esošo personu skaitu stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī un Valsts ieņēmumu dienestam ir jāsniedz kredītinformācijas birojiem ne tikai informācija par fiziskās personas ienākumiem, bet arī informācija par apgādībā esošām personām.
Tādējādi turpmāk Valsts ieņēmumu dienestam būs jāsniedz kredītinformācijas birojiem informācija ne tikai par fiziskās personas ienākumiem, bet arī informācija par fiziskās personas apgādībā esošām personām.
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta septītajā daļā noteikts, ka šā panta pirmās daļas 24. punktā noteiktās informācijas sniegšana kredītinformācijas birojam ir maksas pakalpojums. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā kredītinformācijas birojs pieprasa Valsts ieņēmumu dienestam šā panta pirmās daļas 24. punktā noteikto informāciju, pieprasāmās un izsniedzamās informācijas apjomu, tās saturu un sniegšanas kārtību, kā arī pakalpojuma maksas apmēru un maksāšanas kārtību.
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta astotajā daļā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā fiziskā persona pieprasa Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par tās ienākumiem, kā arī pieprasāmās un izsniedzamās informācijas apjomu, saturu un sniegšanas kārtību.
Savukārt Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 760 “Kārtība, kādā kredītinformācijas birojs vai fiziskā persona pieprasa un Valsts ieņēmumu dienests sniedz informāciju par fiziskās personas ienākumiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 760) nosaka pienākumu sniegt informāciju tikai par fiziskās personas ienākumiem. Ievērojot minēto, MK noteikumi Nr. 760 ir jāsalāgo ar likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto.
Turklāt pašreiz MK noteikumu Nr. 760 8. un 9. punkts nosaka tiesības fiziskai personai iesniegt iesniegumu izziņas saņemšanai un saņemt izziņu vairākos veidos.
Informācijas apmaiņas tehniskajā risinājumā ar kredītinformācijas birojiem ir iestrādāts atšķirīgs datu lauku izvietojums, ko nepieciešams salāgot ar tiesisko regulējumu, saturiski nemainot informācijas izsniegšanas procesu.
2023. gada 22.jūnijā pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, ar kuru precizēts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 24. punkts, pēc vārda “ienākumiem” papildinot ar vārdiem “un apgādībā esošo personu skaitu”, un 22.1 panta nosaukums un pirmā daļa, pēc vārda “ienākumiem” papildinot ar vārdiem “un apgādībā esošo personu skaitu”. Turklāt likuma “Par nodokļiem un nodevām”” pārejas noteikumu 240. punkts noteic, ka grozījumi šā likuma 18. panta pirmās daļas 24. punktā un 22.1 panta nosaukumā un pirmajā daļā attiecībā uz informācijas sniegšanu par apgādībā esošo personu skaitu stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī un Valsts ieņēmumu dienestam ir jāsniedz kredītinformācijas birojiem ne tikai informācija par fiziskās personas ienākumiem, bet arī informācija par apgādībā esošām personām.
Tādējādi turpmāk Valsts ieņēmumu dienestam būs jāsniedz kredītinformācijas birojiem informācija ne tikai par fiziskās personas ienākumiem, bet arī informācija par fiziskās personas apgādībā esošām personām.
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta septītajā daļā noteikts, ka šā panta pirmās daļas 24. punktā noteiktās informācijas sniegšana kredītinformācijas birojam ir maksas pakalpojums. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā kredītinformācijas birojs pieprasa Valsts ieņēmumu dienestam šā panta pirmās daļas 24. punktā noteikto informāciju, pieprasāmās un izsniedzamās informācijas apjomu, tās saturu un sniegšanas kārtību, kā arī pakalpojuma maksas apmēru un maksāšanas kārtību.
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta astotajā daļā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā fiziskā persona pieprasa Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par tās ienākumiem, kā arī pieprasāmās un izsniedzamās informācijas apjomu, saturu un sniegšanas kārtību.
Savukārt Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 760 “Kārtība, kādā kredītinformācijas birojs vai fiziskā persona pieprasa un Valsts ieņēmumu dienests sniedz informāciju par fiziskās personas ienākumiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 760) nosaka pienākumu sniegt informāciju tikai par fiziskās personas ienākumiem. Ievērojot minēto, MK noteikumi Nr. 760 ir jāsalāgo ar likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto.
Turklāt pašreiz MK noteikumu Nr. 760 8. un 9. punkts nosaka tiesības fiziskai personai iesniegt iesniegumu izziņas saņemšanai un saņemt izziņu vairākos veidos.
Informācijas apmaiņas tehniskajā risinājumā ar kredītinformācijas birojiem ir iestrādāts atšķirīgs datu lauku izvietojums, ko nepieciešams salāgot ar tiesisko regulējumu, saturiski nemainot informācijas izsniegšanas procesu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar 2023. gada 22.jūnijā pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, ar kuru papildināts 18. panta pirmās daļas 24. punkts un 22.1 panta nosaukums un pirmā daļa, ir paredzēts kredītinformācijas birojiem nodot lielāka apjoma informāciju par fiziskām personām, t. i., sniegt informāciju arī par fiziskās personas apgādībā esošo personu skaitu. Tādēļ nepieciešams precizēt MK noteikumus Nr. 760.
MK noteikumos Nr. 760 nav noteikts regulējums, kā Valsts ieņēmumu dienests sniedz attiecīgo informāciju kredītinformācijas birojiem, tāpēc nepieciešams veikt grozījumus noteikumos.
Noteikumu projekta nosaukums
Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, ir paredzēti divi atšķirīgi datu apjomi, ko Valsts ieņēmumu dienests sniegs par fiziskās personas ienākumiem, t. i., fiziskai personai tiks saglabāts līdzšinējais informācijas apjoms par tās ienākumiem, savukārt kredītinformācijas birojiem sniedzamās informācijas apjoms tiks papildināts ar Valsts ieņēmumu dienesta uzkrāto informāciju par kredītņēmēja apgādībā esošo personu skaitu. Ievērojot minēto secināms, ka MK noteikumu Nr. 760 nosaukums pēc grozījumiem likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 24. punktā un 22.1 panta pirmajā daļā, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī, neietver visu sniedzamās informācijas apjomu un ir precizējams.
Kredītinformācijas birojiem sniedzamās informācijas apjoms
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta septītā daļa noteic, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā kredītinformācijas birojs pieprasa Valsts ieņēmumu dienestam šā panta pirmās daļas 24. punktā noteikto informāciju, pieprasāmās un izsniedzamās informācijas apjomu, tās saturu un sniegšanas kārtību, kā arī pakalpojuma maksas apmēru un maksāšanas kārtību.
Savukārt likuma 18. panta astotajā daļā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā fiziskā persona pieprasa Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par tās ienākumiem, kā arī pieprasāmās un izsniedzamās informācijas apjomu, saturu un sniegšanas kārtību.
Pēc grozījumu veikšanas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 24. punktā un 22.1 panta pirmajā daļā paredzēts paplašināt kredītinformācijas birojiem sniegtās informācijas apmēru par apgādībā esošo personu skaitu, lai kredītu devējs varētu veikt savu normatīvajos aktos noteikto pienākumu – vērtēt fiziskās personas kredītspēju.
Lai izpildītu pienākumu izvērtēt patērētāja maksātspēju, kredīt devējam ir jāizvērtē informācija par patērētāja ienākumiem un izdevumiem saistību izpildei atbilstošā apjomā. Patērētāju spējas atmaksāt kredītu izvērtēšanas mērķis – izsniegt patērētājam tādu kredītu, kuru viņš visticamāk, spētu atmaksāt, pārmērīgi neapgrūtinot citu esošo izdevumu segšanu. Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – PTAL) 8. panta 4.1 , 4.2 un 4.4 daļu pirms patērētāja kreditēšanas līguma noslēgšanas kredīt devējam ir pienākums izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu. PTAL 8.panta 4.4 daļā noteikts, ka kredīt devējs ir tiesīgs piešķirt kredītu tikai pēc tam, kad tas izvērtējis patērētāja spēju atmaksāt kredītu un pārliecinājies par to. Tātad informācijas iegūšana par fiziskās personas ienākumiem ir priekšnosacījums, lai kredīt devējs varētu veikt normatīvajos aktos noteikto pienākumu – vērtēt fiziskās personas spēju atmaksāt kredītu. Kredīt devējam, kuram ir pienākums izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu, ir izstrādāta iekšējā procedūra, kas nosaka izsniegto kredītu izsniegšanu un uzraudzību. Patērētāja spēju atmaksāt kredītu izvērtē, pamatojoties uz informāciju par patērētāja ienākumiem un izdevumiem, kā arī citiem finansiāliem un ekonomiskiem apstākļiem - proti, informāciju, kas ir nepieciešama, pietiekama un proporcionāla kredīta veidam un apjomam un, ietver arī izvērtējumu par apgādībā esošajām personām. Informāciju, kas nepieciešama patērētāja spējas atmaksāt kredītu izvērtēšanai, var iegūt no patērētāja, kredītinformācijas birojiem, Kredītu reģistra vai citām saskaņā ar normatīviem aktiem izveidotām datubāzēm/ avotiem (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem, Valsts ieņēmuma dienesta izziņa par kredīt ņēmēja ienākumiem). Arī Kredītiestāžu likuma 34.2 pantā noteiktais tiesiskais regulējums kredītiestādēm uzliek pienākumu identificēt, novērtēt, analizēt un pārvaldīt kredītrisku. Šā pienākuma izpildei kredītiestādei cita starpā ir nepieciešams pirms un pēc līguma noslēgšanas vērtēt jebkura klienta (ne tikai patērētāja) spēju pildīt līguma saistības.
Atbilstoši Latvijas Bankas 2023. gada 18. decembra normatīviem noteikumiem Nr.265 „Kredītriska pārvaldīšanas noteikumi” pirms kredīta piešķiršanas kredītiestāde izvērtē kredītņēmēja kredītspēju, analizējot šādu informāciju: kredītņēmēja – fiziskas personas – ienākumu pietiekamību nepieciešamajiem izdevumiem kredīta apkalpošanai, ņemot vērā iestādes kredītņēmēja kategorijai noteikto kredīta apkalpošanas rādītāju, vienlaikus analizējot kredītņēmēja ienākumu stabilitāti, tajā skaitā kredītņēmēja darbavietas, kas ir saimnieciskās darbības veicēja, tautsaimniecības nozares vai ģeogrāfiskā reģiona attīstību un pozīciju tirgū. Savukārt pienākums pastāvīgi pārbaudīt un dokumentēt kredītņēmēja spēju pildīt līgumā noteiktās saistības ir paredzēts minēto noteikumu 115. punktā.
Lai pienācīgi izvērtētu fiziskās personas spēju atmaksāt kredītu, nepieciešams izvērtēt kredītņēmēja – fiziskas personas – ienākumus un to stabilitāti. Apgādājamo skaits ir viens no būtiskiem elementiem, lai pēc iespējas objektīvāk izvērtētu kredītspēju un kredītrisku. Lai kredītdevējs pārliecinātos par patērētāja - kredītņēmēja maksātspēju, izvērtē patērētāja individuālos regulāro izdevumu paradumus un apmēru, tai skaitā, noskaidro apgādājamo skaitu. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs 2024.gada 16.janvārī ir izdevis vadlīnijas Nr. 3 “Patērētāju spējas atmaksāt kredītu novērtēšanai kredītu devējiem, kas sniedz kreditēšanas pakalpojumus patērētājiem”, kurās ir piemērs mājsaimniecības maksātspējas analīzei:
abu vecāku kopējie ienākumi ir 3000 EUR mēnesī (1800 EUR +1200 EUR)
apgādājamo skaits: 2
DSTI (debt service to income ratio) robežu nosaka 3000 EUR/2= 1500 EUR, kas saskaņā ar DSTI tabulu atbilst 35%- 40% DSTI robežai.
35% - 40% no 3000 EUR = 1050 līdz 1200,00 EUR
Papildus nosaka maksimālo kopējo kredītmaksājumu apmēru mēnesī, ņemot vērā minimālo rezerves nepieciešamību uz katru aizņēmēju un katru apgādājamo, kas pēc individuālā mājsaimniecības izvērtējuma par vienu apgādājamo ir 420 EUR (jeb 60% no valstī noteiktās minimālās algas). Tādejādi:
3000 EUR – (2 x 560 EUR + 2 x 420 EUR) = 3000 EUR – 1960 EUR = 1040 EUR
No minētā izriet, ka ģimenes maksimāli pieļaujamais kopējo kredītmaksājumu apmērs mēnesī ir 1040 EUR (DSTI 34,6%).
2025. gada 1. janvārī stāsies spēkā veiktie grozījumi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 24. punktā un 22.1 panta pirmajā daļā, kas paredz Valsts ieņēmumu dienestam pienākumu nodot algas nodokļa grāmatiņās uzkrāto informāciju par kredītņēmēju apgādībā reģistrētajām personām kredītinformācijas birojam kredītspējas vērtēšanai. Tāpēc tiek veikti atbilstoši grozījumi MK noteikumos Nr. 760.
Informācijas sniegšanas kārtība
Lai pielāgotu tehnisko risinājumu pašreizējai situācijai, ar noteikumu projektu tiek veiktas tehniskas izmaiņas kārtībā, kādā Valsts ieņēmumu dienests fiziskai personai un kredītinformācijas birojam šajos noteikumos noteiktajā kārtībā sniedz Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju par fiziskās personas ienākumiem par diviem iepriekšējiem taksācijas gadiem (katru atsevišķi) un kredītinformācijas birojam par apgādībā esošo personu skaitu atbilstoši likumā noteiktajam. Ar noteikumu projektā iekļauto regulējumu tiek pilnveidots tehniskais risinājums, lai nodrošinātu datu struktūras atbilstības secīgumu MK noteikumiem Nr. 760, nepaplašinot datu apjomu.
Kredītinformācijas birojiem noteiktās licences maksas apmērs
Informācijas sniegšana kredītinformācijas birojiem par fiziskās personas ienākumiem ir maksas pakalpojums. Pašlaik viena informācijas sniegšanas pakalpojuma maksa ir 16 225 euro. Viena pakalpojuma ietvaros gada laikā no pakalpojuma sniegšanas sākšanas var veikt 250 000 pieprasījumu par fizisko personu ienākumiem. Informācija par ienākumu izmaksātājiem kredītinformācijas birojiem ļauj kvalitatīvāk un vispusīgāk izvērtēt kredītriskus, kas saistīti ar patērētāja (kredītņēmēja) darbavietu, darba devēja nozares risku, kā arī paredzamām izmaiņām ekonomikā un konkrētajā nozarē, kuras ienākumu gūšanas kontekstā var ietekmēt patērētāja (kredītņēmēja) spēju atmaksāt kredītu. Ja kredītinformācijas birojs samaksā maksu par nākamo pakalpojumu, tā sniegšana tiek sākta automātiski. Līdzīgi gadījumos, kad kredītinformācijas birojs pagarina savu darbības licenci, automātiski tiek pagarināts arī darbības termiņš noslēgtajam līgumam ar Valsts ieņēmumu dienestu. Atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 24. punkta un 22.1 panta pirmās daļas grozījumiem, kuri stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī un noteiks plašāku kredītinformācijas birojiem sniegtās informācijas apjomu, nepieciešams pārskatīt kredītinformācijas birojiem noteikto licences maksu.
MK noteikumos Nr. 760 nav noteikts regulējums, kā Valsts ieņēmumu dienests sniedz attiecīgo informāciju kredītinformācijas birojiem, tāpēc nepieciešams veikt grozījumus noteikumos.
Noteikumu projekta nosaukums
Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, ir paredzēti divi atšķirīgi datu apjomi, ko Valsts ieņēmumu dienests sniegs par fiziskās personas ienākumiem, t. i., fiziskai personai tiks saglabāts līdzšinējais informācijas apjoms par tās ienākumiem, savukārt kredītinformācijas birojiem sniedzamās informācijas apjoms tiks papildināts ar Valsts ieņēmumu dienesta uzkrāto informāciju par kredītņēmēja apgādībā esošo personu skaitu. Ievērojot minēto secināms, ka MK noteikumu Nr. 760 nosaukums pēc grozījumiem likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 24. punktā un 22.1 panta pirmajā daļā, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī, neietver visu sniedzamās informācijas apjomu un ir precizējams.
Kredītinformācijas birojiem sniedzamās informācijas apjoms
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta septītā daļa noteic, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā kredītinformācijas birojs pieprasa Valsts ieņēmumu dienestam šā panta pirmās daļas 24. punktā noteikto informāciju, pieprasāmās un izsniedzamās informācijas apjomu, tās saturu un sniegšanas kārtību, kā arī pakalpojuma maksas apmēru un maksāšanas kārtību.
Savukārt likuma 18. panta astotajā daļā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā fiziskā persona pieprasa Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par tās ienākumiem, kā arī pieprasāmās un izsniedzamās informācijas apjomu, saturu un sniegšanas kārtību.
Pēc grozījumu veikšanas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 24. punktā un 22.1 panta pirmajā daļā paredzēts paplašināt kredītinformācijas birojiem sniegtās informācijas apmēru par apgādībā esošo personu skaitu, lai kredītu devējs varētu veikt savu normatīvajos aktos noteikto pienākumu – vērtēt fiziskās personas kredītspēju.
Lai izpildītu pienākumu izvērtēt patērētāja maksātspēju, kredīt devējam ir jāizvērtē informācija par patērētāja ienākumiem un izdevumiem saistību izpildei atbilstošā apjomā. Patērētāju spējas atmaksāt kredītu izvērtēšanas mērķis – izsniegt patērētājam tādu kredītu, kuru viņš visticamāk, spētu atmaksāt, pārmērīgi neapgrūtinot citu esošo izdevumu segšanu. Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – PTAL) 8. panta 4.1 , 4.2 un 4.4 daļu pirms patērētāja kreditēšanas līguma noslēgšanas kredīt devējam ir pienākums izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu. PTAL 8.panta 4.4 daļā noteikts, ka kredīt devējs ir tiesīgs piešķirt kredītu tikai pēc tam, kad tas izvērtējis patērētāja spēju atmaksāt kredītu un pārliecinājies par to. Tātad informācijas iegūšana par fiziskās personas ienākumiem ir priekšnosacījums, lai kredīt devējs varētu veikt normatīvajos aktos noteikto pienākumu – vērtēt fiziskās personas spēju atmaksāt kredītu. Kredīt devējam, kuram ir pienākums izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu, ir izstrādāta iekšējā procedūra, kas nosaka izsniegto kredītu izsniegšanu un uzraudzību. Patērētāja spēju atmaksāt kredītu izvērtē, pamatojoties uz informāciju par patērētāja ienākumiem un izdevumiem, kā arī citiem finansiāliem un ekonomiskiem apstākļiem - proti, informāciju, kas ir nepieciešama, pietiekama un proporcionāla kredīta veidam un apjomam un, ietver arī izvērtējumu par apgādībā esošajām personām. Informāciju, kas nepieciešama patērētāja spējas atmaksāt kredītu izvērtēšanai, var iegūt no patērētāja, kredītinformācijas birojiem, Kredītu reģistra vai citām saskaņā ar normatīviem aktiem izveidotām datubāzēm/ avotiem (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem, Valsts ieņēmuma dienesta izziņa par kredīt ņēmēja ienākumiem). Arī Kredītiestāžu likuma 34.2 pantā noteiktais tiesiskais regulējums kredītiestādēm uzliek pienākumu identificēt, novērtēt, analizēt un pārvaldīt kredītrisku. Šā pienākuma izpildei kredītiestādei cita starpā ir nepieciešams pirms un pēc līguma noslēgšanas vērtēt jebkura klienta (ne tikai patērētāja) spēju pildīt līguma saistības.
Atbilstoši Latvijas Bankas 2023. gada 18. decembra normatīviem noteikumiem Nr.265 „Kredītriska pārvaldīšanas noteikumi” pirms kredīta piešķiršanas kredītiestāde izvērtē kredītņēmēja kredītspēju, analizējot šādu informāciju: kredītņēmēja – fiziskas personas – ienākumu pietiekamību nepieciešamajiem izdevumiem kredīta apkalpošanai, ņemot vērā iestādes kredītņēmēja kategorijai noteikto kredīta apkalpošanas rādītāju, vienlaikus analizējot kredītņēmēja ienākumu stabilitāti, tajā skaitā kredītņēmēja darbavietas, kas ir saimnieciskās darbības veicēja, tautsaimniecības nozares vai ģeogrāfiskā reģiona attīstību un pozīciju tirgū. Savukārt pienākums pastāvīgi pārbaudīt un dokumentēt kredītņēmēja spēju pildīt līgumā noteiktās saistības ir paredzēts minēto noteikumu 115. punktā.
Lai pienācīgi izvērtētu fiziskās personas spēju atmaksāt kredītu, nepieciešams izvērtēt kredītņēmēja – fiziskas personas – ienākumus un to stabilitāti. Apgādājamo skaits ir viens no būtiskiem elementiem, lai pēc iespējas objektīvāk izvērtētu kredītspēju un kredītrisku. Lai kredītdevējs pārliecinātos par patērētāja - kredītņēmēja maksātspēju, izvērtē patērētāja individuālos regulāro izdevumu paradumus un apmēru, tai skaitā, noskaidro apgādājamo skaitu. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs 2024.gada 16.janvārī ir izdevis vadlīnijas Nr. 3 “Patērētāju spējas atmaksāt kredītu novērtēšanai kredītu devējiem, kas sniedz kreditēšanas pakalpojumus patērētājiem”, kurās ir piemērs mājsaimniecības maksātspējas analīzei:
abu vecāku kopējie ienākumi ir 3000 EUR mēnesī (1800 EUR +1200 EUR)
apgādājamo skaits: 2
DSTI (debt service to income ratio) robežu nosaka 3000 EUR/2= 1500 EUR, kas saskaņā ar DSTI tabulu atbilst 35%- 40% DSTI robežai.
35% - 40% no 3000 EUR = 1050 līdz 1200,00 EUR
Papildus nosaka maksimālo kopējo kredītmaksājumu apmēru mēnesī, ņemot vērā minimālo rezerves nepieciešamību uz katru aizņēmēju un katru apgādājamo, kas pēc individuālā mājsaimniecības izvērtējuma par vienu apgādājamo ir 420 EUR (jeb 60% no valstī noteiktās minimālās algas). Tādejādi:
3000 EUR – (2 x 560 EUR + 2 x 420 EUR) = 3000 EUR – 1960 EUR = 1040 EUR
No minētā izriet, ka ģimenes maksimāli pieļaujamais kopējo kredītmaksājumu apmērs mēnesī ir 1040 EUR (DSTI 34,6%).
2025. gada 1. janvārī stāsies spēkā veiktie grozījumi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 24. punktā un 22.1 panta pirmajā daļā, kas paredz Valsts ieņēmumu dienestam pienākumu nodot algas nodokļa grāmatiņās uzkrāto informāciju par kredītņēmēju apgādībā reģistrētajām personām kredītinformācijas birojam kredītspējas vērtēšanai. Tāpēc tiek veikti atbilstoši grozījumi MK noteikumos Nr. 760.
Informācijas sniegšanas kārtība
Lai pielāgotu tehnisko risinājumu pašreizējai situācijai, ar noteikumu projektu tiek veiktas tehniskas izmaiņas kārtībā, kādā Valsts ieņēmumu dienests fiziskai personai un kredītinformācijas birojam šajos noteikumos noteiktajā kārtībā sniedz Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju par fiziskās personas ienākumiem par diviem iepriekšējiem taksācijas gadiem (katru atsevišķi) un kredītinformācijas birojam par apgādībā esošo personu skaitu atbilstoši likumā noteiktajam. Ar noteikumu projektā iekļauto regulējumu tiek pilnveidots tehniskais risinājums, lai nodrošinātu datu struktūras atbilstības secīgumu MK noteikumiem Nr. 760, nepaplašinot datu apjomu.
Kredītinformācijas birojiem noteiktās licences maksas apmērs
Informācijas sniegšana kredītinformācijas birojiem par fiziskās personas ienākumiem ir maksas pakalpojums. Pašlaik viena informācijas sniegšanas pakalpojuma maksa ir 16 225 euro. Viena pakalpojuma ietvaros gada laikā no pakalpojuma sniegšanas sākšanas var veikt 250 000 pieprasījumu par fizisko personu ienākumiem. Informācija par ienākumu izmaksātājiem kredītinformācijas birojiem ļauj kvalitatīvāk un vispusīgāk izvērtēt kredītriskus, kas saistīti ar patērētāja (kredītņēmēja) darbavietu, darba devēja nozares risku, kā arī paredzamām izmaiņām ekonomikā un konkrētajā nozarē, kuras ienākumu gūšanas kontekstā var ietekmēt patērētāja (kredītņēmēja) spēju atmaksāt kredītu. Ja kredītinformācijas birojs samaksā maksu par nākamo pakalpojumu, tā sniegšana tiek sākta automātiski. Līdzīgi gadījumos, kad kredītinformācijas birojs pagarina savu darbības licenci, automātiski tiek pagarināts arī darbības termiņš noslēgtajam līgumam ar Valsts ieņēmumu dienestu. Atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 24. punkta un 22.1 panta pirmās daļas grozījumiem, kuri stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī un noteiks plašāku kredītinformācijas birojiem sniegtās informācijas apjomu, nepieciešams pārskatīt kredītinformācijas birojiem noteikto licences maksu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta nosaukums
Noteikumu projektā tiek precizēts MK noteikumu Nr. 760 nosaukums, jo pēc tam, kad stāsies spēkā grozījumi likuma 18. panta pirmās daļas 24. punktā un 22.1 panta pirmajā daļā, tiktu paredzēti divi atšķirīgi datu apjomi, ko Valsts ieņēmumu dienests sniegs par fiziskās personas ienākumiem. Proti, fiziskai personai tiks saglabāts līdzšinējais informācijas apjoms par tās ienākumiem, un kredītinformācijas birojiem sniedzamās informācijas apjoms tiks papildināts ar Valsts ieņēmumu dienesta uzkrāto informāciju par kredītņēmēja apgādībā esošo personu skaitu.
Kredītinformācijas birojiem sniedzamās informācijas apjoms
Lai nodrošinātu grozījumu likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 24. punktā un 22.1 panta pirmajā daļā noteikto prasību izpildi, noteikumu projekts paredz paplašināt kredītinformācijas birojiem sniedzamās informācijas apjomu un veikt tehniskus grozījumus. Papildinot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 24. punktu pēc vārda “ienākumiem” ar vārdiem “un apgādībā esošo personu skaitu” un šā likuma 22.1 panta nosaukumu un pirmo daļu pēc vārda “ienākumiem” ar vārdiem “un apgādībā esošo personu skaitu”, tiek paplašināts kredītinformācijas birojiem sniedzamās informācijas apjoms. Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13. panta pirmajā daļā noteiktie atvieglojumi par apgādībā esošām personām ir svarīgi kredītiestādēm, kas pirms kredīta piešķiršanas izvērtē kredītņēmēja kredītspēju, analizējot kredītņēmēja ienākumu pietiekamību nepieciešamajiem izdevumiem kredīta apkalpošanai. Kredītdevējam ir svarīgi arī izvērtēt kredītņēmēja ienākumus un izdevumus, kas var rasties saistībā ar apgādībā esošajām personām un kas var radīt reālus izdevumus kopējā mājsaimniecības budžetā un vislielākajā mērā ietekmēt personas kredītspēju. MK noteikumi Nr. 760 tiek saskaņoti ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” regulējumu, paredzot paplašināt kredītinformācijas birojiem sniedzamās informācijas apjomu ar datiem par fiziskās personas apgādībā esošo personu skaitu.
Tehniskie grozījumi
Noteikumu projekta izstrādes laikā Valsts ieņēmumu dienests un kredītinformācijas biroji vienojās, ka pēc tam, kad noteikumu projekts būs stājies spēkā, jau sāktos informācijas sniegšanas pakalpojumus pabeigs sniegt atbilstoši informācijas sniegšanas pakalpojuma iepriekšējai maksai, nodrošinot informāciju noteikumu projektā noteiktajā apjomā. Tehniskā risinājuma grozījumi paredz nodrošināt datu struktūras atbilstību MK noteikumiem Nr. 760. Valsts ieņēmumu dienesta tehniskais risinājums paredz, ka pēc grozījumu veikšanas noteikumu projektā sistēmā tiks izstrādāta jauna WEB servisa versija, kura tiks papildināta ar jaunu lauku par apgādājamo personu skaitu (0 vai vairāk). Ar 2025. gada 1. janvāri Valsts ieņēmumu dienests kredītinformācijas birojiem sniegs jaunu ziņu apjomu par iepriekšējo maksu, kas noteikta MK noteikumu Nr. 760 28. punktā.
Kredītinformācijas birojiem noteiktās licences maksas apmērs
Noteikumu projekts paredz palielināt tās informācijas apjomu, ko Valsts ieņēmumu dienests sniedz kredītinformācijas birojiem, iekļaujot informāciju par apgādībā esošajām personām. Tāpēc nepieciešams pārskatīt kredītinformācijas birojiem noteikto licences maksu. Pēc tam, kad būs stājušies spēkā grozījumi MK noteikumos Nr. 760, jau sāktos informācijas sniegšanas pakalpojumus pabeigs sniegt atbilstoši informācijas sniegšanas pakalpojuma iepriekšējai maksai, bet no 2025. gada 1. janvāra – atbilstoši jaunajai maksai.
Maksas pakalpojuma ietvaros plānotais sniegto pieprasījumu skaits gadā – 3 000 000 pieprasījumu (šobrīd diviem uzņēmumiem).
Maksas pakalpojuma ietvaros izpildītā viena pieprasījuma izcenojums (maksas pakalpojuma izmaksas gadā kopā, dalītas ar maksas pakalpojuma vienību skaitu gadā) – 113 699,87 euro / 3 000 000 pieprasījumu skaits = 0,0379 euro (viena pieprasījuma cena). Jaunā pakalpojuma maksa par 250 000 pieprasījumiem ir 9475 euro, un to veido pakalpojuma maksas tiešās izmaksas 113 699,97 euro gadā šādās izmaksu pozīcijās:
1) informācijas nodošanas kredītinformācijas birojiem risinājuma (programmatūras) izmaiņu izstrāde (piecu gadu amortizācijas izdevumi gadā) – 6586,27 euro;
2) disku masīva iegāde (piecu gadu amortizācijas izdevumi gadā) – 200 euro;
3) tīkla slodzes dalīšanas risinājuma modernizēšana (Citrix ADC VPX licences un uzstādīšana) ar piecu gadu uzturēšanas izmaksām (piecu gadu amortizācijas izdevumi gadā) – 13 419,20 euro;
4) informācijas nodošanas tehniskā risinājuma (programmatūras) izmaiņu izstrādē tieši nodarbināto cilvēkresursu personālizmaksas (atlīdzība) (stundas un vienreizējas personālizmaksas aprēķinā attiecinātas uz pieciem gadiem (faktisko izmaksu aprēķinu un samaksu Valsts ieņēmumu dienests veiks atbilstoši paveiktajam darbam, pārstrukturizējot Valsts ieņēmumu dienesta budžetu)) – 593,62 euro (46,4 stundas, atalgojums 480,31 euro, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 113,31 euro);
5) risinājuma (programmatūras) uzturēšanā tieši nodarbināto cilvēkresursu personālizmaksas (atlīdzība) – 3965,63 euro (332 stundas, atalgojums 3208,70 euro, VSAOI 756,93 euro);
6) trīs Oracle Web Logic licenču uzturēšanas izmaksas risinājuma darbināšanai – 26 251,53 euro;
7) Valsts ieņēmumu dienesta Datu noliktavas sistēmas un Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu savietotāja uzturēšanas izmaksas – 3206,50 euro;
8) divu Oracle Databases Enterprise Edition licenču Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu savietotāja uzturēšanas izmaksas – 19 914,04 euro;
9) SAP HANA vienas licences uzturēšanas izmaksas – 19 637,74 euro;
10) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūras uzturēšanas izmaksas – 16 214,06 euro;
11) elektroenerģijas izmaksas serveru, serveru dzesēšanas, disku masīva un disku masīva dzesēšanas nodrošināšanai – 3711,38 euro.
Ņemot vērā pakalpojuma sniegšanas procesa specifiku, t. i., informācijas sistēmā iestrādāto automātisko procesu, un atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumu Nr. 333 “Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība” 11. punktā noteiktajam, Valsts ieņēmumu dienests paredz netiešās izmaksas neattiecināt uz šo maksas pakalpojumu. Licences maksas samazinājums ir saistīts tikai ar tiešajām izmaksām par sniegto pakalpojumu kredītinformācijas birojiem. Risinājuma izstrādē un uzturēšanā būtiskākās ir tiešās izmaksas, pakalpojuma kalkulāciju pamatā veido informācijas tehnoloģijas izmaksas.
Noteikumu projektā tiek precizēts MK noteikumu Nr. 760 nosaukums, jo pēc tam, kad stāsies spēkā grozījumi likuma 18. panta pirmās daļas 24. punktā un 22.1 panta pirmajā daļā, tiktu paredzēti divi atšķirīgi datu apjomi, ko Valsts ieņēmumu dienests sniegs par fiziskās personas ienākumiem. Proti, fiziskai personai tiks saglabāts līdzšinējais informācijas apjoms par tās ienākumiem, un kredītinformācijas birojiem sniedzamās informācijas apjoms tiks papildināts ar Valsts ieņēmumu dienesta uzkrāto informāciju par kredītņēmēja apgādībā esošo personu skaitu.
Kredītinformācijas birojiem sniedzamās informācijas apjoms
Lai nodrošinātu grozījumu likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 24. punktā un 22.1 panta pirmajā daļā noteikto prasību izpildi, noteikumu projekts paredz paplašināt kredītinformācijas birojiem sniedzamās informācijas apjomu un veikt tehniskus grozījumus. Papildinot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 24. punktu pēc vārda “ienākumiem” ar vārdiem “un apgādībā esošo personu skaitu” un šā likuma 22.1 panta nosaukumu un pirmo daļu pēc vārda “ienākumiem” ar vārdiem “un apgādībā esošo personu skaitu”, tiek paplašināts kredītinformācijas birojiem sniedzamās informācijas apjoms. Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13. panta pirmajā daļā noteiktie atvieglojumi par apgādībā esošām personām ir svarīgi kredītiestādēm, kas pirms kredīta piešķiršanas izvērtē kredītņēmēja kredītspēju, analizējot kredītņēmēja ienākumu pietiekamību nepieciešamajiem izdevumiem kredīta apkalpošanai. Kredītdevējam ir svarīgi arī izvērtēt kredītņēmēja ienākumus un izdevumus, kas var rasties saistībā ar apgādībā esošajām personām un kas var radīt reālus izdevumus kopējā mājsaimniecības budžetā un vislielākajā mērā ietekmēt personas kredītspēju. MK noteikumi Nr. 760 tiek saskaņoti ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” regulējumu, paredzot paplašināt kredītinformācijas birojiem sniedzamās informācijas apjomu ar datiem par fiziskās personas apgādībā esošo personu skaitu.
Tehniskie grozījumi
Noteikumu projekta izstrādes laikā Valsts ieņēmumu dienests un kredītinformācijas biroji vienojās, ka pēc tam, kad noteikumu projekts būs stājies spēkā, jau sāktos informācijas sniegšanas pakalpojumus pabeigs sniegt atbilstoši informācijas sniegšanas pakalpojuma iepriekšējai maksai, nodrošinot informāciju noteikumu projektā noteiktajā apjomā. Tehniskā risinājuma grozījumi paredz nodrošināt datu struktūras atbilstību MK noteikumiem Nr. 760. Valsts ieņēmumu dienesta tehniskais risinājums paredz, ka pēc grozījumu veikšanas noteikumu projektā sistēmā tiks izstrādāta jauna WEB servisa versija, kura tiks papildināta ar jaunu lauku par apgādājamo personu skaitu (0 vai vairāk). Ar 2025. gada 1. janvāri Valsts ieņēmumu dienests kredītinformācijas birojiem sniegs jaunu ziņu apjomu par iepriekšējo maksu, kas noteikta MK noteikumu Nr. 760 28. punktā.
Kredītinformācijas birojiem noteiktās licences maksas apmērs
Noteikumu projekts paredz palielināt tās informācijas apjomu, ko Valsts ieņēmumu dienests sniedz kredītinformācijas birojiem, iekļaujot informāciju par apgādībā esošajām personām. Tāpēc nepieciešams pārskatīt kredītinformācijas birojiem noteikto licences maksu. Pēc tam, kad būs stājušies spēkā grozījumi MK noteikumos Nr. 760, jau sāktos informācijas sniegšanas pakalpojumus pabeigs sniegt atbilstoši informācijas sniegšanas pakalpojuma iepriekšējai maksai, bet no 2025. gada 1. janvāra – atbilstoši jaunajai maksai.
Maksas pakalpojuma ietvaros plānotais sniegto pieprasījumu skaits gadā – 3 000 000 pieprasījumu (šobrīd diviem uzņēmumiem).
Maksas pakalpojuma ietvaros izpildītā viena pieprasījuma izcenojums (maksas pakalpojuma izmaksas gadā kopā, dalītas ar maksas pakalpojuma vienību skaitu gadā) – 113 699,87 euro / 3 000 000 pieprasījumu skaits = 0,0379 euro (viena pieprasījuma cena). Jaunā pakalpojuma maksa par 250 000 pieprasījumiem ir 9475 euro, un to veido pakalpojuma maksas tiešās izmaksas 113 699,97 euro gadā šādās izmaksu pozīcijās:
1) informācijas nodošanas kredītinformācijas birojiem risinājuma (programmatūras) izmaiņu izstrāde (piecu gadu amortizācijas izdevumi gadā) – 6586,27 euro;
2) disku masīva iegāde (piecu gadu amortizācijas izdevumi gadā) – 200 euro;
3) tīkla slodzes dalīšanas risinājuma modernizēšana (Citrix ADC VPX licences un uzstādīšana) ar piecu gadu uzturēšanas izmaksām (piecu gadu amortizācijas izdevumi gadā) – 13 419,20 euro;
4) informācijas nodošanas tehniskā risinājuma (programmatūras) izmaiņu izstrādē tieši nodarbināto cilvēkresursu personālizmaksas (atlīdzība) (stundas un vienreizējas personālizmaksas aprēķinā attiecinātas uz pieciem gadiem (faktisko izmaksu aprēķinu un samaksu Valsts ieņēmumu dienests veiks atbilstoši paveiktajam darbam, pārstrukturizējot Valsts ieņēmumu dienesta budžetu)) – 593,62 euro (46,4 stundas, atalgojums 480,31 euro, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 113,31 euro);
5) risinājuma (programmatūras) uzturēšanā tieši nodarbināto cilvēkresursu personālizmaksas (atlīdzība) – 3965,63 euro (332 stundas, atalgojums 3208,70 euro, VSAOI 756,93 euro);
6) trīs Oracle Web Logic licenču uzturēšanas izmaksas risinājuma darbināšanai – 26 251,53 euro;
7) Valsts ieņēmumu dienesta Datu noliktavas sistēmas un Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu savietotāja uzturēšanas izmaksas – 3206,50 euro;
8) divu Oracle Databases Enterprise Edition licenču Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu savietotāja uzturēšanas izmaksas – 19 914,04 euro;
9) SAP HANA vienas licences uzturēšanas izmaksas – 19 637,74 euro;
10) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūras uzturēšanas izmaksas – 16 214,06 euro;
11) elektroenerģijas izmaksas serveru, serveru dzesēšanas, disku masīva un disku masīva dzesēšanas nodrošināšanai – 3711,38 euro.
Ņemot vērā pakalpojuma sniegšanas procesa specifiku, t. i., informācijas sistēmā iestrādāto automātisko procesu, un atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumu Nr. 333 “Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība” 11. punktā noteiktajam, Valsts ieņēmumu dienests paredz netiešās izmaksas neattiecināt uz šo maksas pakalpojumu. Licences maksas samazinājums ir saistīts tikai ar tiešajām izmaksām par sniegto pakalpojumu kredītinformācijas birojiem. Risinājuma izstrādē un uzturēšanā būtiskākās ir tiešās izmaksas, pakalpojuma kalkulāciju pamatā veido informācijas tehnoloģijas izmaksas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projekts tiešā veidā ietekmē fiziskas personas, jo paplašina kredītinformācijas birojiem sniegtās informācijas apmēru par apgādībā esošo personu skaitu, lai kredītdevējs varētu veikt savu normatīvajos aktos noteikto pienākumu – vērtēt fiziskās personas kredītspēju. Izvērtējot patērētāja maksātspēju, kredītdevējs pārliecinās par patērētāja spēju atmaksāt kredītu. Izvērtēšanas mērķis ir izsniegt patērētājam tādu kredītu, kuru viņš, visticamāk, spēs atmaksāt, pārmērīgi neapgrūtinot citu esošo izdevumu segšanu.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
129 800
0
129 800
0
129 800
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
129 800
0
129 800
0
129 800
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
129 800
103 996
129 800
0
129 800
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
129 800
103 996
129 800
0
129 800
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-103 996
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-103 996
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
103 996
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Lai MK noteikumu Nr. 760 noteiktajā kārtībā Valsts ieņēmumu dienests sniegtu informāciju kredītinformācijas birojiem par fiziskās personas apgādībā esošo personu skaitu, Valsts ieņēmumu dienesta vienreizējās izmaksas risinājuma pilnveidošanai 2024. gadā 103 996 euro , tajā skaitā:
Valsts ieņēmumu dienesta vienreizējās izmaksas risinājuma pilnveidošanai atmaksāsies turpmākajos piecos gados, saņemot maksājumus no kredītinformācijas birojiem. No kredītinformācijas birojiem saņemtie maksājumi (Valsts ieņēmumu dienesta pašu ieņēmumi) tiks novirzīti Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu uzturēšanai.
| Informācijas nodošanas kredītinformācijas birojiem risinājuma (programmatūras) izmaiņu izstrāde | 32 931,36 |
| Disku masīva iegāde | 1 000 |
| Tīkla slodzes dalīšanas risinājuma modernizēšana (Citrix ADC VPX licences un uzstādīšana) ar piecu gadu uzturēšanas izmaksām | 67 096 |
| Informācijas nodošanas tehniskā risinājuma (programmatūras) izmaiņu izstrādē tieši nodarbināto cilvēkresursu personālizmaksas (atlīdzība) | 2 968,08 |
| Kopā | 103 995,44 |
| no tā: |
|
| Valsts ieņēmumu dienestam piešķirtā finansējuma ietvaros | - 103 995,44 |
Valsts ieņēmumu dienesta vienreizējās izmaksas risinājuma pilnveidošanai atmaksāsies turpmākajos piecos gados, saņemot maksājumus no kredītinformācijas birojiem. No kredītinformācijas birojiem saņemtie maksājumi (Valsts ieņēmumu dienesta pašu ieņēmumi) tiks novirzīti Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu uzturēšanai.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav.
Cita informācija
Finanšu ministrijas budžeta programmā 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” no licences maksām ir plānoti pašu ieņēmumi 129 800 euro gadā. Lai gan tiek samazināta licences maksa, kas ir saistīts ar kredītinformācijas biroju informācijas pieprasījumu skaita palielināšanos no diviem miljoniem gadā uz trim miljoniem, plānotie ieņēmumi nemainīsies.
2024. gadā risinājuma pilnveidošanai nepieciešamais finansējums 103 996 euro tiks nodrošināts Finanšu ministrijas budžeta programmas 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” ietvaros.
2024. gadā risinājuma pilnveidošanai nepieciešamais finansējums 103 996 euro tiks nodrošināts Finanšu ministrijas budžeta programmas 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Kredītinformācijas biroju un Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi nemainās, nav nepieciešams veidot jaunas darbavietas. Noteikumu projektā noteiktās prasības paredzēts īstenot atbilstoši esošajiem cilvēkresursiem.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
-
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
2023. gada 22. jūnijā pieņemot grozījumus likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 24. punktā un 22.1 panta pirmajā daļā, tika paredzēts no 2025. gada 1. janvāra kredītinformācijas birojiem nodot lielāka apjoma informāciju, t. i., informāciju arī par fiziskās personas apgādībā esošo personu skaitu. Kredītinformācijas birojiem informācija tiek sniegta atbilstoši Kredītinformācijas biroju likuma 4. panta otrajā daļā noteiktajam mērķim, lai kredītdevējs spētu pilnīgāk izpildīt PTAL 8. panta 4.1 un 4.2 daļā noteikto pienākumu, vienlaikus nodrošinot arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulā (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgajā datu aizsardzības regulā) noteikto prasību, jo īpaši tās 5. panta 1. punkta “c” apakšpunktā minētā personas datu apstrādes principa – apstrādāt fiziskās personas datus mērķim nepieciešamajā minimālajā apjomā –, izpildi.
Saskaņā ar likuma Par nodokļiem un nodevām 22.1 panta pirmo daļu, Valsts ieņēmumu dienestam ir atļauts sniegt tā rīcībā esošo informāciju par fiziskās personas ienākumiem un apgādībā esošo personu skaitu kredītinformācijas birojam nodošanai [..]. Tas nozīmē, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir izvēles brīvība. Līdz ar to, Valsts ieņēmumu dienests izmanto šo rīcības brīvību datu apstrādei un tā tiesiskais pamats ir Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, proti, apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras.
Saskaņā ar likuma Par nodokļiem un nodevām 22.1 panta pirmo daļu, Valsts ieņēmumu dienestam ir atļauts sniegt tā rīcībā esošo informāciju par fiziskās personas ienākumiem un apgādībā esošo personu skaitu kredītinformācijas birojam nodošanai [..]. Tas nozīmē, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir izvēles brīvība. Līdz ar to, Valsts ieņēmumu dienests izmanto šo rīcības brīvību datu apstrādei un tā tiesiskais pamats ir Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, proti, apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi