22-TA-2283: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Pamatojoties uz Ministru prezidenta A. K. Kariņa 2022. gada 25. maija rozolūciju, Labklājības ministrijai kopā ar Ekonomikas, Finanšu, Iekšlietu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām tika uzdots sagatavot izskatīšanai uz 14. jūnija valdības sēdi piedāvājumu par mērķētu atbalsta sistēmu iedzīvotājiem. 2022. gada 21. jūnija sēdē tika izskatīts un konceptuāli atbalstīts informatīvais ziņojums "Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām”. Izstrādātais ietvars ar atbalsta pasākumiem, lai kompensētu netipiski augstos cenu līmeņus energoresursu piegādēm nākamās apkures sezonas laikā, paredz nepieciešamo grozījumu veikšanu tiesību aktos, tai skaitā Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 78).
2022. gada 13. augustā stājās spēkā Labklājības ministrijas un Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā", kas attiecībā uz strauji pieaugošu energoresursu cenu kāpuma ietekmes mazināšanu uz iedzīvotāju kopējiem maksājumiem par patērēto enerģiju paredz atbalstu centralizētajai siltumapgādei, apkurē izmantotu elektroenerģiju, dabasgāzi, granulām, malku un koksnes briketēm.
Vienlaikus saistībā ar publiskā tirgotāja ierosinātajām izmaiņām norēķinu kārtībā par patērēto dabasgāzi, noteikumos Nr. 78 nepieciešams noteikt kārtību, kādā notiek pāreja no izlīdzinātā maksājuma uz ikmēneša norēķinu par faktiski patērēto dabasgāzi metodi.
2022. gada 13. augustā stājās spēkā Labklājības ministrijas un Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā", kas attiecībā uz strauji pieaugošu energoresursu cenu kāpuma ietekmes mazināšanu uz iedzīvotāju kopējiem maksājumiem par patērēto enerģiju paredz atbalstu centralizētajai siltumapgādei, apkurē izmantotu elektroenerģiju, dabasgāzi, granulām, malku un koksnes briketēm.
Vienlaikus saistībā ar publiskā tirgotāja ierosinātajām izmaiņām norēķinu kārtībā par patērēto dabasgāzi, noteikumos Nr. 78 nepieciešams noteikt kārtību, kādā notiek pāreja no izlīdzinātā maksājuma uz ikmēneša norēķinu par faktiski patērēto dabasgāzi metodi.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nodrošināt normatīvo regulējumu, lai ieviestu maksas par patērēto dabasgāzi samazinājuma kompensācijas mehānismu – gadījumus, kuros dabasgāzes tirgotājam tiek kompensēti negūtie ieņēmumi (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli), kas rodas, piemērojot atlaidi maksai par patērēto dabasgāzi. Nodrošināt normatīvo regulējumu pārejai no izlīdzinātā maksājuma uz ikmēneša norēķinu par faktiski patērēto dabasgāzi metodi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijā 2022. gada maijā, salīdzinot ar 2021.gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 16,9%. Gada vidējā inflācija bija 7,8%. 2022. gada maijā, salīdzinot ar 2021. gada maiju, patēriņa cenas pieauga gandrīz visās lielākajās preču un pakalpojumu grupās. Patēriņa cenu vidējo līmeni galvenokārt ietekmēja cenu kāpums pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ko noteica degvielas sadārdzināšanās transportam, kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ko noteica elektroenerģijas, siltumenerģijas, dabasgāzes un cietā kurināmā sadārdzinājums.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm pārtikai cenas Latvijā 2022.gadā salīdzinājumā ar 2021.gadu varētu pieaugt par 17-18%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielinātu par 4 procentpunktiem, elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai un cietajam kurināmajam kopā 2022.gadā cenas Latvijā varētu pieaugt par aptuveni 39%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 3,8 procentpunktiem, savukārt degvielas cenu kāpums kopumā 2022.gadā varētu pieaugt par 40%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 2,7 procentpunktiem.
Dabasgāzes cena patērētājiem 2022.gada rudens/ziemas apkures sezonā var būt 100-110 euro/MWh robežās, elektroenerģijai – 150-200 euro/MWh, kādas novērotas arī šobrīd. Savukārt biomasas (šķeldas) vidējā gada iepirkuma cena var pieaugt no 10-14 euro/MWh līdz 25-30 euro/MWh. Ja pie resursu cenas 10-14 euro/MWh gala cena siltuma patērētājiem bija 50-60 euro/MWh, tad sadārdzinoties šķeldai gala cena siltuma patērētājiem var pieaugt līdz 75 euro/MWh jeb par 15 euro.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai un cietajam kurināmajam kopā 2022.gadā cenas Latvijā varētu pieaugt par aptuveni 39%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 3,8 procentpunktiem, savukārt degvielas cenu kāpums kopumā 2022.gadā varētu pieaugt par 40%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 2,7 procentpunktiem.
Ņemot vērā CSP 2022.gada patēriņa cenu indeksa grozā noteikto mājokļa grupā ietverto energoresursu īpatsvaru – 9,8% un transporta grupā ietverto degvielas īpatsvaru – 6,7%, patēriņa cenas mājokļa grupā pieaugs par aptuveni 25%, bet transporta grupā - par aptuveni 23%, līdz ar to izdevumu izmaiņas mājokļa un transporta grupās ievērojami palielinātos.
Šobrīd publiskais tirgotājs nodrošina izlīdzinātā maksājuma norēķina kārtību, lietotājam katru mēnesi par patērēto dabasgāzi norēķinoties par vienādu, iepriekš zināmu, individuāli aprēķinātu summu atbilstoši vidējam dabasgāzes patēriņam un skaitītāja atļautajai slodzei. Lietotājs samaksā tikpat, cik patērēts, jo norēķinu perioda beigās tiek veikts pārrēķins un tiek aprēķināta pārmaksa vai nesamaksātā summa. Ja reālais patēriņš periodā ir bijis mazāks nekā iepriekš noteiktais, nākamā perioda pirmajos mēnešos var neveikt maksājumus pārmaksātās summas apmērā, bet, ja reālais patēriņš ir lielāks, starpība ir jāpiemaksā norādītajā termiņā. Būtiski uzsvērt, ka pārskata periods katram var būt individuāls un var nesakrist ar kalendāro gadu. Ja pavisam nesen tiek uzsākta dabasgāzes lietošana, izlīdzinātais maksājums tiek noteikts, individuāli vienojoties vai pēc vidējiem patēriņiem līdzīgos gadījumos. astāv divas skaitītāju rādījumu paziņošanas iespējas - reizi gadā un trīs reizes gadā. Vienu reizi gadā uz pārskata perioda beigām, ja dabasgāzes gada patēriņš ir līdz 250 m3, un trīs reizes gadā uz pārskata perioda beigām un tarifu maiņu - uz 30. jūniju un 31. decembri, ja dabasgāzes gada patēriņš ir virs 250 m3 (dabasgāzi izmantojat ūdens uzsildīšanai vai apkurei).
Publiskais tirgotājs šobrīd nodrošina trīs norēķinu iespējas - klientu portālā, mājas lapā un citas maksājumu iespējas (internetbanka, veikalos Maxima, Narvesen, banku filiālēs un Latvijas Pasts filiālēs. Ja rēķins tiek nosūtīts pa pastu, tiek piemērota papildu maksa par pasta izdevumiem.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm pārtikai cenas Latvijā 2022.gadā salīdzinājumā ar 2021.gadu varētu pieaugt par 17-18%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielinātu par 4 procentpunktiem, elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai un cietajam kurināmajam kopā 2022.gadā cenas Latvijā varētu pieaugt par aptuveni 39%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 3,8 procentpunktiem, savukārt degvielas cenu kāpums kopumā 2022.gadā varētu pieaugt par 40%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 2,7 procentpunktiem.
Dabasgāzes cena patērētājiem 2022.gada rudens/ziemas apkures sezonā var būt 100-110 euro/MWh robežās, elektroenerģijai – 150-200 euro/MWh, kādas novērotas arī šobrīd. Savukārt biomasas (šķeldas) vidējā gada iepirkuma cena var pieaugt no 10-14 euro/MWh līdz 25-30 euro/MWh. Ja pie resursu cenas 10-14 euro/MWh gala cena siltuma patērētājiem bija 50-60 euro/MWh, tad sadārdzinoties šķeldai gala cena siltuma patērētājiem var pieaugt līdz 75 euro/MWh jeb par 15 euro.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai un cietajam kurināmajam kopā 2022.gadā cenas Latvijā varētu pieaugt par aptuveni 39%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 3,8 procentpunktiem, savukārt degvielas cenu kāpums kopumā 2022.gadā varētu pieaugt par 40%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 2,7 procentpunktiem.
Ņemot vērā CSP 2022.gada patēriņa cenu indeksa grozā noteikto mājokļa grupā ietverto energoresursu īpatsvaru – 9,8% un transporta grupā ietverto degvielas īpatsvaru – 6,7%, patēriņa cenas mājokļa grupā pieaugs par aptuveni 25%, bet transporta grupā - par aptuveni 23%, līdz ar to izdevumu izmaiņas mājokļa un transporta grupās ievērojami palielinātos.
Šobrīd publiskais tirgotājs nodrošina izlīdzinātā maksājuma norēķina kārtību, lietotājam katru mēnesi par patērēto dabasgāzi norēķinoties par vienādu, iepriekš zināmu, individuāli aprēķinātu summu atbilstoši vidējam dabasgāzes patēriņam un skaitītāja atļautajai slodzei. Lietotājs samaksā tikpat, cik patērēts, jo norēķinu perioda beigās tiek veikts pārrēķins un tiek aprēķināta pārmaksa vai nesamaksātā summa. Ja reālais patēriņš periodā ir bijis mazāks nekā iepriekš noteiktais, nākamā perioda pirmajos mēnešos var neveikt maksājumus pārmaksātās summas apmērā, bet, ja reālais patēriņš ir lielāks, starpība ir jāpiemaksā norādītajā termiņā. Būtiski uzsvērt, ka pārskata periods katram var būt individuāls un var nesakrist ar kalendāro gadu. Ja pavisam nesen tiek uzsākta dabasgāzes lietošana, izlīdzinātais maksājums tiek noteikts, individuāli vienojoties vai pēc vidējiem patēriņiem līdzīgos gadījumos. astāv divas skaitītāju rādījumu paziņošanas iespējas - reizi gadā un trīs reizes gadā. Vienu reizi gadā uz pārskata perioda beigām, ja dabasgāzes gada patēriņš ir līdz 250 m3, un trīs reizes gadā uz pārskata perioda beigām un tarifu maiņu - uz 30. jūniju un 31. decembri, ja dabasgāzes gada patēriņš ir virs 250 m3 (dabasgāzi izmantojat ūdens uzsildīšanai vai apkurei).
Publiskais tirgotājs šobrīd nodrošina trīs norēķinu iespējas - klientu portālā, mājas lapā un citas maksājumu iespējas (internetbanka, veikalos Maxima, Narvesen, banku filiālēs un Latvijas Pasts filiālēs. Ja rēķins tiek nosūtīts pa pastu, tiek piemērota papildu maksa par pasta izdevumiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Energoresursu cenas 2022.gadā turpina strauju kāpumu jaunās ģeopolitiskās situācijas kontekstā. Pēdējās aplēses liecina, ka elektroenerģijas gala cena mājsaimniecībām kāps 50%-60% robežās, dabasgāzei – 65%-90% robežās, granulām – 100%-150% robežās, malkai – 300%-400% robežās, salīdzinot ar 2022.gada pirmo ceturksni. Protams, pastāv atšķirības patēriņa struktūrā starp mājsaimniecību kvintilēm un pēc ģeogrāfiskā novietojuma, taču tik ievērojams cenu pieaugums, kāds noticis pēdējā pusgadā, radīs sarežģījumus vismaz 80% mājsaimniecību savlaicīgi un pilnā apmērā norēķināties par patērēto enerģiju apkures sezonā.
Savukārt iedzīvotāju ienākumi nav kāpuši līdzvērtīgā apjomā kopš 2022.gada sākuma, kas daudzās mājsaimniecībās, kas nekvalificējas zemu ienākumu sociālajā grupā kā trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecībās 2022./2023.gada apkures sezonā energopakalpojumu rēķinu nomaksas problemātika būs ne mazāk aktuāla.
Ieviešot atbalsta pasākumus, nekādā veidā nevajadzētu ietekmēt tirgus darbību. Primārais fokuss jāvērš uz atbalsta pasākumiem iedzīvotājiem, rodot iespēju mērķēta atbalsta īstenošanai, savukārt paralēla atbalsta pasākumu izvēršana, kas orientēta caur pakalpojumu sniedzējiem, šobrīd nav iespējama formātā – mērķēts atbalsts, jo pakalpojuma sniedzējiem nav datu un rīku šādas pieejas realizēšanai, kā arī šādas divas pieejas ir pretrunā viena ar otru no mērķēta atbalsta pieejas idejas izvirzīšanas perspektīvas.
Vienlaikus pašlaik definētais mērķētais atbalsts varētu nebūt pietiekams, ņemot vērā energoresursu cenu prognožu tendences, tāpēc būtu vērtējami arī horizontālie diferencētie atbalsta instrumenti elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas izmaksu pieauguma daļējai kompensācijai.
2022. gada 25. augustā publiskais tirgotājs nāca klajā ar paziņojumu, ka šī gada 15. septembrī stāsies spēkā izmaiņas publiskā tirgotāja norēķinu kārtībā par dabasgāzi mājsaimniecībām, paredzot, ka izlīdzinātā maksājuma norēķinu veidu saviem klientiem vairs nepiedāvās. Turpmāk visiem jauniem mājsaimniecību klientiem publiskais tirgotās piedāvās uzreiz saņemt ikmēneša rēķinu, savukārt esošiem mājsaimniecību klientiem norēķinu veida maiņa notiks pakāpeniski līdz šī gada nogalei. Līdz ar to ir nepieciešams noteikt kārtību Noteikumos Nr. 78, kā tiks nodrošināta pāreja uz ikmēneša maksājumu par faktiski patērēto dabasgāzi.
Savukārt iedzīvotāju ienākumi nav kāpuši līdzvērtīgā apjomā kopš 2022.gada sākuma, kas daudzās mājsaimniecībās, kas nekvalificējas zemu ienākumu sociālajā grupā kā trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecībās 2022./2023.gada apkures sezonā energopakalpojumu rēķinu nomaksas problemātika būs ne mazāk aktuāla.
Ieviešot atbalsta pasākumus, nekādā veidā nevajadzētu ietekmēt tirgus darbību. Primārais fokuss jāvērš uz atbalsta pasākumiem iedzīvotājiem, rodot iespēju mērķēta atbalsta īstenošanai, savukārt paralēla atbalsta pasākumu izvēršana, kas orientēta caur pakalpojumu sniedzējiem, šobrīd nav iespējama formātā – mērķēts atbalsts, jo pakalpojuma sniedzējiem nav datu un rīku šādas pieejas realizēšanai, kā arī šādas divas pieejas ir pretrunā viena ar otru no mērķēta atbalsta pieejas idejas izvirzīšanas perspektīvas.
Vienlaikus pašlaik definētais mērķētais atbalsts varētu nebūt pietiekams, ņemot vērā energoresursu cenu prognožu tendences, tāpēc būtu vērtējami arī horizontālie diferencētie atbalsta instrumenti elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas izmaksu pieauguma daļējai kompensācijai.
2022. gada 25. augustā publiskais tirgotājs nāca klajā ar paziņojumu, ka šī gada 15. septembrī stāsies spēkā izmaiņas publiskā tirgotāja norēķinu kārtībā par dabasgāzi mājsaimniecībām, paredzot, ka izlīdzinātā maksājuma norēķinu veidu saviem klientiem vairs nepiedāvās. Turpmāk visiem jauniem mājsaimniecību klientiem publiskais tirgotās piedāvās uzreiz saņemt ikmēneša rēķinu, savukārt esošiem mājsaimniecību klientiem norēķinu veida maiņa notiks pakāpeniski līdz šī gada nogalei. Līdz ar to ir nepieciešams noteikt kārtību Noteikumos Nr. 78, kā tiks nodrošināta pāreja uz ikmēneša maksājumu par faktiski patērēto dabasgāzi.
Risinājuma apraksts
Lai atvieglotu finansiālo slogu energoresursu sadārdzinājuma apstākļos apkurei ar dabasgāzi, mājsaimniecības lietotājiem, kā arī lietotājiem, kuru gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un tajā dabasgāzi lieto dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki, tai skaitā tādiem iepriekš minētajiem lietotājiem, kas saņem pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu, tiek piemērots patērētās dabasgāzes maksas samazinājums attiecībā uz dabasgāzes cenu 0,030 euro apmērā par vienu kWh bez pievienotās vērtības nodokļa. Būtisks nosacījums ir slieksnis, no kura ir paredzēts sniegt maksas samazinājumu, proti, ja minēto lietotāju gazificētā objekta dabasgāzes patēriņš mēnesī ir no 221 kWh (21 m3). Saskaņā ar sadales sistēmas operatora AS "Gaso" sniegto informāciju un aprēķiniem 221 kWh (21 m3) ir robeža, no kuras dabasgāze tiek izmantota apkures nolūkos. Tāpat arī šīs robežas novērtēšanā un mājsaimniecību kvalificēšanās šim atbalstam izvērtēšanā pamatā tiek izmantots vidējais ikmēneša patēriņš 12 mēnešu periodā, ko AS “Gaso” sniedz dabasgāzes tirgotājiem, balstoties uz faktisko iesniegto patēriņu par gazificēto objektu. Lietotājiem, kas nav bijuši dabasgāzes lietotāji pilnus 12 mēnešus, vidējo patēriņu nosaka uz prognozes pamata, to precizējot saskaņā ar faktisko patēriņu pie nākamā pārrēķinu perioda.
Minētais atbalsts kopumā aptvers aptuveni 65 000 mājsaimniecības un tiks sniegts par periodu no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.aprīlim. Atbalstu paredzēts sniegt jau no š.g. 1. jūlija, ņemot vērā, ka mājsaimniecībām, kas iegādājas dabasgāzi pēc regulētā tarifa, mainās dabasgāzes tarifs nākamajam pusgadam. Atbalsts tiks īstenots, attiecinot to dabasgāzes tirgotāju sastādītajos rēķinos par dabasgāzi jau no 2022.gada septembra (septembra rēķinā parādīsies atbalsts par 2022.gada jūliju un augustu). Kompensācijas rēķinu kopā ar aprēķinu (dati, kas ataino, kā rodas rēķina summa) tirgotājs līdz noteiktajam mēneša datumam iesniedz Būvniecības valsts kontroles birojam (turpmāk - BVKB), pēc kura izskatīšanas BVKB tirgotājam atmaksā kompensācijas rēķinu par tirgotāja negūtajiem ieņēmumiem. Būtiski uzsvērt, ka atbalsts nav attiecināms uz subjektiem, kas īpašumā vai lietošanā esošo gazificēto objektu izmanto saimnieciskās darbības veikšanai.
Līdz ar paredzamo risinājumu pārejai no izlīdzinātā maksājuma uz ikmēneša norēķinu par faktiski patērēto dabasgāzi metodi saistītajiem lietotājam būs iespēja katru mēnesi, saņemot rēķinu, redzēt, cik tieši attiecīgajā mēnesī ir patērēta dabasgāze, kā arī, cik konkrēti attiecīgajā mēnesī ir jāmaksā. Tāpat arī katru mēnesi būs uzskatāmi norādīts valsts atbalsta apmērs, kas tiek piemērots notaiktajā laika posmā. Kā vēl viens būtisks ieguvums jānorāda iespēja lietotājam izvērtēt savus dabasgāzes patēriņa paradumus, tādējādi veicinot energoefektivitāti, kā arī samazinot rēķina summu.
Gadījumā, ja saistītais lietotājs tomēr vēlēsies saglabāt izlīdzinātā maksājuma norēķinu metodi, publiskā tirgotāja pienākums ir šo norēķinu veidu saglabāt, nodrošinot skaidru komunikāciju un nosacījumus šīs norēķina metodes saglabāšanai.
Paredzēts šo pāreju nodrošināt līdz 2023.gada 31.martam, lai lietotājiem līdz pilnīgai dabasgāzes tirgus atvēršanai, kas paredzēta no 2023.gada 1.maija, varētu nodrošināt gala rēķinu izrakstīšanu un nosūtīšanu. Publiskais tirgotājs informē saistītos lietotājus par norēķinu veida maiņu un iespēju no tās atteikties, ne vēlāk kā 30 dienas pirms norēķinu veida maiņas.
Vienlaikus grozījumi Noteikumos Nr. 78 paredz - ja dabasgāzes vidējais ikmēneša patēriņš gazificētajā objektā 12 mēnešu periodā ir līdz 42 kilovatstundām/mēnesī (4 kubikmetriem/mēnesī) (ieskaitot), publiskais tirgotājs nepiemēro maksu par rēķina nosūtīšanu pa pastu. Tāpat arī šī maksa netiek piemērota lietotājiem, kuru patēriņš pārsniedz iepriekš norādīto slieksni laika posmā no grozījumu spēkā stāšanās brīža līdz 2022. gada 31. decembrim. Šis slieksnis skaidrojams ar to, ka līdz 42 kilovatstundām jeb 4 kubikmetriem mēnesī dabasgāze tiek izmantota ēdiena pagatavošanas nolūkos. Lai patērētās dabasgāzes maksājums nebūtu līdzīgā summā, kā rēķina nosūtīšanas pa pastu izmaksas, vai arī nesastādītu lielu daļu no kopējā maksājuma, turpmāk šī maksa par rēķina nosūtīšanu netiks piemērota.
Minētais atbalsts kopumā aptvers aptuveni 65 000 mājsaimniecības un tiks sniegts par periodu no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.aprīlim. Atbalstu paredzēts sniegt jau no š.g. 1. jūlija, ņemot vērā, ka mājsaimniecībām, kas iegādājas dabasgāzi pēc regulētā tarifa, mainās dabasgāzes tarifs nākamajam pusgadam. Atbalsts tiks īstenots, attiecinot to dabasgāzes tirgotāju sastādītajos rēķinos par dabasgāzi jau no 2022.gada septembra (septembra rēķinā parādīsies atbalsts par 2022.gada jūliju un augustu). Kompensācijas rēķinu kopā ar aprēķinu (dati, kas ataino, kā rodas rēķina summa) tirgotājs līdz noteiktajam mēneša datumam iesniedz Būvniecības valsts kontroles birojam (turpmāk - BVKB), pēc kura izskatīšanas BVKB tirgotājam atmaksā kompensācijas rēķinu par tirgotāja negūtajiem ieņēmumiem. Būtiski uzsvērt, ka atbalsts nav attiecināms uz subjektiem, kas īpašumā vai lietošanā esošo gazificēto objektu izmanto saimnieciskās darbības veikšanai.
Līdz ar paredzamo risinājumu pārejai no izlīdzinātā maksājuma uz ikmēneša norēķinu par faktiski patērēto dabasgāzi metodi saistītajiem lietotājam būs iespēja katru mēnesi, saņemot rēķinu, redzēt, cik tieši attiecīgajā mēnesī ir patērēta dabasgāze, kā arī, cik konkrēti attiecīgajā mēnesī ir jāmaksā. Tāpat arī katru mēnesi būs uzskatāmi norādīts valsts atbalsta apmērs, kas tiek piemērots notaiktajā laika posmā. Kā vēl viens būtisks ieguvums jānorāda iespēja lietotājam izvērtēt savus dabasgāzes patēriņa paradumus, tādējādi veicinot energoefektivitāti, kā arī samazinot rēķina summu.
Gadījumā, ja saistītais lietotājs tomēr vēlēsies saglabāt izlīdzinātā maksājuma norēķinu metodi, publiskā tirgotāja pienākums ir šo norēķinu veidu saglabāt, nodrošinot skaidru komunikāciju un nosacījumus šīs norēķina metodes saglabāšanai.
Paredzēts šo pāreju nodrošināt līdz 2023.gada 31.martam, lai lietotājiem līdz pilnīgai dabasgāzes tirgus atvēršanai, kas paredzēta no 2023.gada 1.maija, varētu nodrošināt gala rēķinu izrakstīšanu un nosūtīšanu. Publiskais tirgotājs informē saistītos lietotājus par norēķinu veida maiņu un iespēju no tās atteikties, ne vēlāk kā 30 dienas pirms norēķinu veida maiņas.
Vienlaikus grozījumi Noteikumos Nr. 78 paredz - ja dabasgāzes vidējais ikmēneša patēriņš gazificētajā objektā 12 mēnešu periodā ir līdz 42 kilovatstundām/mēnesī (4 kubikmetriem/mēnesī) (ieskaitot), publiskais tirgotājs nepiemēro maksu par rēķina nosūtīšanu pa pastu. Tāpat arī šī maksa netiek piemērota lietotājiem, kuru patēriņš pārsniedz iepriekš norādīto slieksni laika posmā no grozījumu spēkā stāšanās brīža līdz 2022. gada 31. decembrim. Šis slieksnis skaidrojams ar to, ka līdz 42 kilovatstundām jeb 4 kubikmetriem mēnesī dabasgāze tiek izmantota ēdiena pagatavošanas nolūkos. Lai patērētās dabasgāzes maksājums nebūtu līdzīgā summā, kā rēķina nosūtīšanas pa pastu izmaksas, vai arī nesastādītu lielu daļu no kopējā maksājuma, turpmāk šī maksa par rēķina nosūtīšanu netiks piemērota.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Izvērtēts risinājums, piemērojot maksas par patērēto dabasgāzi samazinājumu 0,035 euro apmērā par vienu kilovatstundu (bez pievienotās vērtības nodokļa) laikposmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim. Ņemot vērā, ka 2022. gada 1. jūlijā stājā spēkā jaunais tarifs, būtiski pieaugot tarifam mājsaimniecībām, kas dabasgāzi iegādājas par regulētu cenu, tika nolemts šo makas samazinājumu ieviet jau no š.g. 1. jūlija.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Atbalsts tiek sniegts caur dabasgāzes tirgotājiem, ievērojot to, ka izmaiņu ieviešanu caur dabasgāzes cenas samazinājumu ir iespējams uzsākt salīdzinoši ātrā laikā.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Mājsaimniecības lietotāji, kā arī lietotāji, kuru gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un tajā dabasgāzi lieto dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki, tai skaitā tādi iepriekš minētie lietotāji, kas saņem pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu, ja to dabasgāzes patēriņš mēnesī ir vairāk nekā 221 kWh/mēnesī (21 m³/mēnesī). Mājsaimniecības lietotāji, kuri par patērēto dabasgāzi norēķinās izlīdzinātā maksājuma ietvaros.
Ietekmes apraksts
Minētājiem lietotājiem piemēro maksas samazinājumu par patērēto dabasgāzi, kā arī tos skars pāreja uz citu norēķinu veidu par patērēto dabasgāzi.
Juridiskās personas
- dabasgāzes tirgotāji, kas nodrošina dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumus mājsaimniecībām
- sadales sistēmas operators
Ietekmes apraksts
Dabasgāzes sadales sistēmas operators sniedz informāciju un nepieciešamos faktiskos patēriņa datus dabasgāzes tirgotājiem aprēķinu veikšanai lietotājiem norēķinu periodā.
Dabasgāzes tirgotājiem dabasgāzes kompensācija jāattiecina uz attiecīgo lietotāju maksas par patērēto dabasgāzi samazinājumu lietotājiem izrakstītajos rēķinos. Dabasgāzes tirgotājam, kas ir arī publiskais tirgotājs, jānodrošina pāreja no izlīdzinātā maksājuma uz ikmēneša norēķinu par faktiski patērēto dabasgāzi.
Dabasgāzes tirgotājiem dabasgāzes kompensācija jāattiecina uz attiecīgo lietotāju maksas par patērēto dabasgāzi samazinājumu lietotājiem izrakstītajos rēķinos. Dabasgāzes tirgotājam, kas ir arī publiskais tirgotājs, jānodrošina pāreja no izlīdzinātā maksājuma uz ikmēneša norēķinu par faktiski patērēto dabasgāzi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Mazinās dabasgāzes gala cena, kas ir daļa no uzņēmumu kopējām izmaksām.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
26 133 746
0
17 426 254
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
26 133 746
0
17 426 254
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-26 133 746
0
-17 426 254
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-26 133 746
0
-17 426 254
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
26 133 746
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-17 426 254
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
-17 426 254
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Dabasgāzes cenas pieaugums tika vērtēts līdz cenai 140 euro/MWh bez PVN. Salīdzinājumā ar iepriekšējo apkures sezonu, dabasgāzes cenas pieaugums ir 70 euro/MWh. Maksas samazinājumu tika paredzēts sniegt kā pusi no cenas pieauguma, proti, ir 35 euro/ MWh. Tā kā politiskais lēmums bija atbalstu dabasgāzei sākt īstenot ātrāk – no 2022.gada 1. jūlija, jo tad ievērojami pieauga regulētās dabasgāzes cenas mājsaimniecībām, atbalsta apmērs tika nedaudz samazināts – līdz 30 euro/MWh jeb 0,030 euro/kWh bez PVN. Laikposmā no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gadam saskaņā ar AS "Gaso" sniegto informāciju mājsaimniecību, kas apkurei izmanto dabasgāzi, kopējais patēriņš tiek prognozēts 1,2 TWh jeb 1 200 000 000 kWh. Sareizinot 0,030 ar 1 200 000 000 rodas kopējais nepieciešamas budžets šim atbalsta pasākumam 36 miljoni euro. Pierēķinot PVN, gala summa 43,56 miljoni euro.
Aprēķins ir tuvināts un tajā iekļautas arī BVKB dabasgāzes maksājuma kompensācijas administrēšanai nepieciešamās izmaksas. Saskaņā ar BVKB sniegto aprēķinu: 2022.gadā paredzēti 5 153 euro (piemaksa 1 darbiniekam 30% apmērā ar mēnešalgu 2200 euro par 4 mēnešiem), 2023.gadā 7 192 (piemaksa 1 darbiniekam 30% apmērā ar mēnešalgu 2200 euro par 5 mēnešiem), ieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nepieciešamo līdzekļu pieprasījums no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" apstiprināts līdz ar 2022.gada 11.augustā Saeimā atbalstītajiem grozījumiem Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.
Kopējais nepieciešamais atbalsta apmērs dabasgāzes kompensēšanai= 43 560 000 euro – 5 153 euro – 7 192 euro= 43 547 655 euro.
Līdz ar to papildu nepieciešamais finansējums pa gadiem:
2022.gadā: atbalstam 6 mēnešiem = 26 128 593 euro; BVKB administratīvajiem izdevumiem 5 153 euro; KOPĀ 26 133 746 euro;
2023.gadā: atbalstam 4 mēnešiem = 17 419 062 euro; BVKB administratīvajiem izdevumiem 7 192 euro; KOPĀ 17 426 254 euro.
Aprēķins ir tuvināts un tajā iekļautas arī BVKB dabasgāzes maksājuma kompensācijas administrēšanai nepieciešamās izmaksas. Saskaņā ar BVKB sniegto aprēķinu: 2022.gadā paredzēti 5 153 euro (piemaksa 1 darbiniekam 30% apmērā ar mēnešalgu 2200 euro par 4 mēnešiem), 2023.gadā 7 192 (piemaksa 1 darbiniekam 30% apmērā ar mēnešalgu 2200 euro par 5 mēnešiem), ieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nepieciešamo līdzekļu pieprasījums no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" apstiprināts līdz ar 2022.gada 11.augustā Saeimā atbalstītajiem grozījumiem Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.
Kopējais nepieciešamais atbalsta apmērs dabasgāzes kompensēšanai= 43 560 000 euro – 5 153 euro – 7 192 euro= 43 547 655 euro.
Līdz ar to papildu nepieciešamais finansējums pa gadiem:
2022.gadā: atbalstam 6 mēnešiem = 26 128 593 euro; BVKB administratīvajiem izdevumiem 5 153 euro; KOPĀ 26 133 746 euro;
2023.gadā: atbalstam 4 mēnešiem = 17 419 062 euro; BVKB administratīvajiem izdevumiem 7 192 euro; KOPĀ 17 426 254 euro.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
2022.gadā atbalsta sniegšanai nepieciešamais finansējums ne vairāk kā 26 133 746 euro apmērā tiks nodrošināts no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", savukārt 2023.gadā atbalsta sniegšanai nepieciešamais finansējums ne vairāk kā 17 426 254 euro apmērā atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 9.augusta sēdes protokola Nr.39 67.§ "Likumprojekts "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā"” 13.punktam tiks paredzēts likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas procesā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Noteikumu projektam noteikta steidzamība.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Būvniecības valsts kontroles birojs
- Ekonomikas ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Būvniecības valsts kontroles birojs
palielinās
Vērtības nozīme:
Aprēķina skaidrojums sniegts budžeta sadaļā.
Ekonomikas ministrija
samazinās
Vērtības nozīme:
Iepriekšējā atbalsta periodā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim Ekonomikas ministrijai netika pardzēts papildu budžets šī atbalsta administrēšanai.
Kopā
0,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
BVKB būs papildu pienākums izvērtēt dabasgāzes tirgotāju iesniegto rēķinu par maksas samazinājumu atbilstību. Ekonomikas ministrijai administratīvai slogs samazināsies, jo iesniegto rēķinu administrēšanu paredzētajā periodā veiks BVKB.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Lietotājiem, kas dabasgāzi izmanto apkurei, laikposmā no 2022. gada septembra, kad saņems pirmo rēķinu pēc apstiprinātā maksas samazinājuma, saņems mazākus rēķinus par patērēto dabasgāzi. Šis maksas samazinājums tiks īstenot līdz 2023. gada 30. aprīlim.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi