22-TA-3549: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Ražotāju organizāciju atzīšanas un atbalsta piešķiršanas kārtība" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
2023. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunais Eiropas Savienības (turpmāk – ES) regulējums, kas līdz ar citiem jautājumiem paredz atbalstu atzītām ražotāju organizācijām (turpmāk – RO) ietvert Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskajā plānā (turpmāk – KLP SP). Eiropas Komisija (turpmāk – EK) Latvijas KLP SP apstiprināja 2022. gada 11. novembrī, un 2022. gada otrajā pusē aktīvi turpinājās darbs pie tiesību aktu un grozījumu izstrādes saistībā ar ES KLP 2023.–2027. gadam paredzēto atbalstu RO darbības programmu īstenošanai. Lai veicinātu ražotāju savstarpēju sadarbību produkcijas kopējai virzībai tirgū, turpmāk atbalsts RO darbības programmu īstenošanai būs pieejams ne tikai augļu un dārzeņu (Latvijā pašlaik darbojas piecas atzītas augļu un dārzeņu RO), bet arī piena, cūkgaļas, liellopu gaļas, labības un pākšu dārzeņu sektorā.
Lai nodrošinātu atbalsta piešķiršanu saskaņā ar jauno Latvijas KLP SP, ir jāsagatavo jauns Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu projekts.
Lai nodrošinātu atbalsta piešķiršanu saskaņā ar jauno Latvijas KLP SP, ir jāsagatavo jauns Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu projekts.
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts sagatavots pamatojoties uz Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5. panta ceturto un septīto daļu un 9. panta pirmo daļu.
2023. gada 1. janvārī ir stājušies spēkā grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 9. pantā. Saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 27. punktā noteikto spēku zaudē MK 2017. gada 10. oktobra noteikumi Nr. 621 "Noteikumi par augļu un dārzeņu ražotāju organizācijām" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 621), MK 2013. gada 5. februāra noteikumi Nr. 80 "Piena un piena produktu ražotāju organizāciju atzīšanas un to darbības uzraudzības kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 80) un MK 2008. gada 4. novembra noteikumi Nr. 921 "Noteikumi par augļu un dārzeņu ražotāju grupu atzīšanu, to darbības nosacījumiem un kontroli, kā arī kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu augļu un dārzeņu ražotāju grupām" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 921).
2023. gada 1. janvārī ir stājušies spēkā grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 9. pantā. Saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 27. punktā noteikto spēku zaudē MK 2017. gada 10. oktobra noteikumi Nr. 621 "Noteikumi par augļu un dārzeņu ražotāju organizācijām" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 621), MK 2013. gada 5. februāra noteikumi Nr. 80 "Piena un piena produktu ražotāju organizāciju atzīšanas un to darbības uzraudzības kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 80) un MK 2008. gada 4. novembra noteikumi Nr. 921 "Noteikumi par augļu un dārzeņu ražotāju grupu atzīšanu, to darbības nosacījumiem un kontroli, kā arī kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu augļu un dārzeņu ražotāju grupām" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 921).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Mērķis ir izstrādāt atbalsta nosacījumus RO saskaņā ar Latvijas KLP SP. MK noteikumu projekts paredz noteikt RO atzīšanas kritērijus, atzīšanas un tās atsaukšanas kārtību, darbības nosacījumus un kontroles kārtību, iestādi, kas atzīst un kontrolē RO, kārtību, kādā RO piešķir valsts un ES atbalstu (turpmāk - atbalsts), kā arī šī atbalsta administrēšanas un uzraudzības kārtību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijā pašlaik ir atzītas piecas augļu un dārzeņu RO, kas īsteno darbības programmas (turpmāk – DP) un saņem atbalstu no Eiropas Lauksaimniecības Garantiju fonda (turpmāk – ELGF). Tās apvieno 54 biedrus un par saņemto atbalstu īsteno investīcijas un darbības saistībā ar ražošanas plānošanu, attiecināmo produktu kvalitātes uzlabošanu un vides aizsardzību. Augļu un dārzeņu RO saražotās produkcijas tirgus daļa 2021. gadā veidoja 35,27 % no kopējā valstī saražotā augļu un dārzeņu apjoma.
Latvijā 2021. gadā 6,1 % jeb 4,2 tūkst. saimniecību no kopējā reģistrēto saimniecību skaita (69 tūkst. saimniecību) valstī ir biedri RO vai kooperatīvajās sabiedrībās, kurām atbilstības statuss piešķirts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstību (turpmāk – atbilstīgi kooperatīvi). Jāpiebilst, ka saimniecības galvenokārt savstarpēji sadarbojas tādās nozarēs kā piena, laukkopības (audzējot ne tikai labību, bet arī rapsi), augļu un dārzeņu (no piecām atzītām RO trīs ir ieguvušas arī atbilstīga kooperatīva statusu) un gaļas nozare.
Lai stiprinātu mazo un vidējo lauksaimnieku pozīcijas pārtikas piegādes ķēdē, vienlaikus uzlabojot arī piegādes ķēdes pārredzamību, ir jāsniedz atbalsts lauksaimnieku apvienošanās veicināšanai.
2023. gada 1. janvārī ir stājies spēkā jaunais ES regulējums, un tas paredz atbalstu atzītām augļu un dārzeņu RO turpmāk ietvert KLP SP saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulu (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk – regula 2021/2115). Turklāt regulas 2021/2115 88. panta 6. punkts paredz atbalstu arī citu nozaru atzītām RO, tām atvēlot finansējumu no valstij pienākošās tiešo maksājumu aploksnes. Latvija citu nozaru atzītām RO ir paredzējusi finansējumu 4 000 000 euro apmērā. Savukārt RO atzīšanas kritēriji un to piešķiršanas kārtība ir noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007, (turpmāk – regula Nr. 1308/2013).
Lai atzītas RO ne tikai augļu un dārzeņu nozarē, bet arī citās nozarēs varētu pretendēt uz atbalstu, MK noteikumu projekts nosaka RO atzīšanas kritērijus, atzīšanas un tās atsaukšanas kārtību, darbības nosacījumus un kontroles kārtību, iestādi, kas atzīst un kontrolē RO, kārtību, kādā RO piešķir atbalstu, kā arī šī atbalsta administrēšanas un uzraudzības kārtību. Tādējādi 2023. gada laikā RO varētu iegūt atzītas RO statusu, sagatavot savas DP, izveidot darbības fondu (turpmāk – DF) un iesniegt DP apstiprināšanai Lauku atbalsta dienestā (turpmāk – LAD), lai no 2024. gada 1. janvāra atzītas RO varētu sākt īstenot apstiprinātās DP.
Turklāt piecām atzītām augļu un dārzeņu RO, kuru DP apstiprinātas līdz 2022. gada 31. decembrim, ES regulējums paredz pārejas periodu, lai tās varētu turpināt darboties arī pēc 2023. gada 1. janvāra līdzšinējā kārtībā saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 nosacījumiem.
Regulas 2021/2115 53. pants dod iespēju paredzēt valsts atbalstu atzītām augļu un dārzeņu RO, ja to pašorganizācijas pakāpe ir ievērojami zemāka par ES vidējo rādītāju. Regulas 2021/2115 53. panta 2. punkts noteic, ka RO pakāpe kādā dalībvalsts reģionā ir ievērojami zemāka par ES vidējo rādītāju tad, ja vidējā pašorganizācijas pakāpe trijos secīgos gados pirms DP īstenošanas ir bijusi zemāka par 20 %. Latvijā augļu un dārzeņu nozares pašorganizācijas pakāpe ir virs ES vidējā rādītāja, 2021. gadā sasniedzot 41,9 %. Tādējādi, lai gan ES tiesību akti dod iespēju piešķirt arī valsts atbalstu, Latvijai pašlaik nav iespējas paredzēt valsts atbalstu atzītām augļu un dārzeņu RO saskaņā ar regulas 2021/2115 53. pantu.
Turklāt jāņem vērā, ka EK Latvijas izstrādāto KLP SP apstiprināja tikai 2022. gada 11. novembrī un 2022. gada otrajā pusē aktīvi turpinājās darbs pie ES tiesību aktu un grozījumu izstrādes saistībā ar ES KLP 2023.–2027. gadam paredzēto atbalstu RO DP īstenošanai.
Latvijā 2021. gadā 6,1 % jeb 4,2 tūkst. saimniecību no kopējā reģistrēto saimniecību skaita (69 tūkst. saimniecību) valstī ir biedri RO vai kooperatīvajās sabiedrībās, kurām atbilstības statuss piešķirts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstību (turpmāk – atbilstīgi kooperatīvi). Jāpiebilst, ka saimniecības galvenokārt savstarpēji sadarbojas tādās nozarēs kā piena, laukkopības (audzējot ne tikai labību, bet arī rapsi), augļu un dārzeņu (no piecām atzītām RO trīs ir ieguvušas arī atbilstīga kooperatīva statusu) un gaļas nozare.
Lai stiprinātu mazo un vidējo lauksaimnieku pozīcijas pārtikas piegādes ķēdē, vienlaikus uzlabojot arī piegādes ķēdes pārredzamību, ir jāsniedz atbalsts lauksaimnieku apvienošanās veicināšanai.
2023. gada 1. janvārī ir stājies spēkā jaunais ES regulējums, un tas paredz atbalstu atzītām augļu un dārzeņu RO turpmāk ietvert KLP SP saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulu (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk – regula 2021/2115). Turklāt regulas 2021/2115 88. panta 6. punkts paredz atbalstu arī citu nozaru atzītām RO, tām atvēlot finansējumu no valstij pienākošās tiešo maksājumu aploksnes. Latvija citu nozaru atzītām RO ir paredzējusi finansējumu 4 000 000 euro apmērā. Savukārt RO atzīšanas kritēriji un to piešķiršanas kārtība ir noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007, (turpmāk – regula Nr. 1308/2013).
Lai atzītas RO ne tikai augļu un dārzeņu nozarē, bet arī citās nozarēs varētu pretendēt uz atbalstu, MK noteikumu projekts nosaka RO atzīšanas kritērijus, atzīšanas un tās atsaukšanas kārtību, darbības nosacījumus un kontroles kārtību, iestādi, kas atzīst un kontrolē RO, kārtību, kādā RO piešķir atbalstu, kā arī šī atbalsta administrēšanas un uzraudzības kārtību. Tādējādi 2023. gada laikā RO varētu iegūt atzītas RO statusu, sagatavot savas DP, izveidot darbības fondu (turpmāk – DF) un iesniegt DP apstiprināšanai Lauku atbalsta dienestā (turpmāk – LAD), lai no 2024. gada 1. janvāra atzītas RO varētu sākt īstenot apstiprinātās DP.
Turklāt piecām atzītām augļu un dārzeņu RO, kuru DP apstiprinātas līdz 2022. gada 31. decembrim, ES regulējums paredz pārejas periodu, lai tās varētu turpināt darboties arī pēc 2023. gada 1. janvāra līdzšinējā kārtībā saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 nosacījumiem.
Regulas 2021/2115 53. pants dod iespēju paredzēt valsts atbalstu atzītām augļu un dārzeņu RO, ja to pašorganizācijas pakāpe ir ievērojami zemāka par ES vidējo rādītāju. Regulas 2021/2115 53. panta 2. punkts noteic, ka RO pakāpe kādā dalībvalsts reģionā ir ievērojami zemāka par ES vidējo rādītāju tad, ja vidējā pašorganizācijas pakāpe trijos secīgos gados pirms DP īstenošanas ir bijusi zemāka par 20 %. Latvijā augļu un dārzeņu nozares pašorganizācijas pakāpe ir virs ES vidējā rādītāja, 2021. gadā sasniedzot 41,9 %. Tādējādi, lai gan ES tiesību akti dod iespēju piešķirt arī valsts atbalstu, Latvijai pašlaik nav iespējas paredzēt valsts atbalstu atzītām augļu un dārzeņu RO saskaņā ar regulas 2021/2115 53. pantu.
Turklāt jāņem vērā, ka EK Latvijas izstrādāto KLP SP apstiprināja tikai 2022. gada 11. novembrī un 2022. gada otrajā pusē aktīvi turpinājās darbs pie ES tiesību aktu un grozījumu izstrādes saistībā ar ES KLP 2023.–2027. gadam paredzēto atbalstu RO DP īstenošanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
MK noteikumu projektā ir jānosaka iestāde, kas atzīst RO, apstiprina to DP un DF, piešķir, administrē un uzrauga RO piešķiramo atbalstu, veic pārbaudes un sniedz nepieciešamo informāciju EK.
Regulas Nr. 1308/2013 154. pantā, kā arī 160. un 161. pantā, kas paredz specifiskus nosacījumus atzītām augļu, dārzeņu un piena RO, ir noteiktas prasības RO atzīšanai.
Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 621 augļu un dārzeņu RO atzīšana, atbalsta piešķiršana, administrēšana un uzraudzība ir LAD pārziņā. Attiecībā uz piena RO MK noteikumos Nr. 80 arī noteikts, ka piena un tā produktu RO atzīst LAD.
Saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 154. panta 4. punktu dalībvalsts pieņem lēmumu par atzīšanas piešķiršanu, regulāri veic pārbaudes, lai pārbaudītu atbilstību, un, konstatējot neatbilstības, nolemj atsaukt atzīšanu. EK savā 2020. gada 3. jūlija vēstulē Nr. ARES(2020)3512922 ir norādījusi, ka dalībvalsts katru gadu informē EK par jaunām atzītām RO vai atsauktu RO atzīšanu.
Atzīšanas statusam ir juridiskas sekas, piemēram, atzītas RO gūst labumu no DP, kā arī var izmantot dažas atkāpes no konkurences tiesībām. Tādējādi dalībvalsts ir atbildīga par ES tiesību aktu ievērošanu.
Turklāt ES tiesību akti paredz virkni uzdevumu, kas jāpilda dalībvalstij vai kompetentajai iestādei, piemēram, regulas Nr. 1308/2013 152. panta 1. punkts nosaka dalībvalstij pienākumu pēc pieprasījuma atzīt RO. Tādējādi MK noteikumu projektā ir jānosaka tā iestāde, kas pilda ES tiesību aktos noteiktās dalībvalsts funkcijas.
Regulas Nr. 1308/2013 154. pantā, kā arī 160. un 161. pantā, kas paredz specifiskus nosacījumus atzītām augļu, dārzeņu un piena RO, ir noteiktas prasības RO atzīšanai.
Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 621 augļu un dārzeņu RO atzīšana, atbalsta piešķiršana, administrēšana un uzraudzība ir LAD pārziņā. Attiecībā uz piena RO MK noteikumos Nr. 80 arī noteikts, ka piena un tā produktu RO atzīst LAD.
Saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 154. panta 4. punktu dalībvalsts pieņem lēmumu par atzīšanas piešķiršanu, regulāri veic pārbaudes, lai pārbaudītu atbilstību, un, konstatējot neatbilstības, nolemj atsaukt atzīšanu. EK savā 2020. gada 3. jūlija vēstulē Nr. ARES(2020)3512922 ir norādījusi, ka dalībvalsts katru gadu informē EK par jaunām atzītām RO vai atsauktu RO atzīšanu.
Atzīšanas statusam ir juridiskas sekas, piemēram, atzītas RO gūst labumu no DP, kā arī var izmantot dažas atkāpes no konkurences tiesībām. Tādējādi dalībvalsts ir atbildīga par ES tiesību aktu ievērošanu.
Turklāt ES tiesību akti paredz virkni uzdevumu, kas jāpilda dalībvalstij vai kompetentajai iestādei, piemēram, regulas Nr. 1308/2013 152. panta 1. punkts nosaka dalībvalstij pienākumu pēc pieprasījuma atzīt RO. Tādējādi MK noteikumu projektā ir jānosaka tā iestāde, kas pilda ES tiesību aktos noteiktās dalībvalsts funkcijas.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu efektīvu ES tiesību aktos piešķirto pilnvaru izmantošanu, kā arī efektīvu ES tiesību aktu piemērošanu, MK noteikumu projekta 2. punktā noteikts, ka LAD ir tā iestāde, kas atzīst RO, apstiprina to DF un DP, piešķir, administrē un uzrauga RO piešķiramo atbalstu un veic pārbaudes, kā arī sniedz nepieciešamo informāciju EK.
Turklāt MK noteikumu projekta 2.1. apakšpunktā noteikts, kuras ES tiesību aktos minētās dalībvalsts funkcijas pilda LAD, bet 2.2. apakšpunktā noteikts, kuras ES tiesību aktos minētās kompetentās iestādes funkcijas pilda LAD.
Turklāt MK noteikumu projekta 2.1. apakšpunktā noteikts, kuras ES tiesību aktos minētās dalībvalsts funkcijas pilda LAD, bet 2.2. apakšpunktā noteikts, kuras ES tiesību aktos minētās kompetentās iestādes funkcijas pilda LAD.
Problēmas apraksts
Svarīgs nosacījums ir atzītu RO juridiskā forma. Regulas Nr. 1308/2013 154. panta 1. punktā noteikts, ka RO, kas iesniegusi pieteikumu šādai atzīšanai, ir tiesību subjekts vai skaidri definēta tiesību subjekta daļa.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (turpmāk – LLKA) pauda viedokli, ka par RO var atzīt tikai atbilstīgu kooperatīvu. Pret to iebilda citas lauksaimniekus pārstāvošas organizācijas, kas atbalstīja ZM viedokli, t.i., ka iespēju tikt atzītai par RO un saņemt atbalstu ir jādod jebkurai juridiskai personai, kas apvieno ražotājus un atbilst ES tiesību aktos noteiktajam regulējumam. Regulas Nr. 1308/2013 152., 153. un 154. pants nedod tiesības dalībvalstij noteikt, ar kuru juridisko formu iespējams pretendēt uz atzītas RO statusu. Tādējādi gan ZM, gan LLKA vērsās pie EK pēc skaidrojuma.
EK 2021. gada 6. septembra vēstulē Nr. ARES(2021)5470738 skaidro, ka regulā Nr. 1308/2013 ir noteikts, ka RO jābūt juridiskām personām, lai tās varētu organizēties, taču tā nedod dalībvalstīm tiesības noteikt, kura juridiskā forma ir atzīstama. Turklāt regulas Nr. 1308/2013 161. panta 1. punktā ir skaidri noteikts: "Dalībvalstis atzīst par RO piena un piena produktu nozarē visas juridiskās personas vai skaidri definētas šādu personu daļas." Tādējādi nav iespējams attiecināt atzīšanu tikai uz dažām konkrētām juridiskām personām.
EK 2022. gada 29. septembra vēstulē Nr. ARES(2022)6708118, kas adresēta LLKA, norādīja, ka saskaņā ar ES noteikumiem RO atzīšanas iesniegumu iesniedzējiem, saņemot atbalstu RO augļu un dārzeņu un citās nozarēs, var būt jebkura juridiskā uzņēmējdarbības forma, ja vien attiecīgā gadījumā tiek ievēroti regulas Nr. 1308/2013 noteikumi. Galvenie atzīšanas noteikumi ir izklāstīti iepriekšminētās regulas 152., 153. un 154. pantā. Turklāt, ja atzīšana nav obligāta, saskaņā ar vispārējo nediskriminācijas principu dalībvalstis nevar patvaļīgi izslēgt atsevišķus tiesību subjektus, vienlaikus atzīstot citus, ja gan pirmie, gan otrie vienlīdz ievēro iepriekšminētajos noteikumos paredzētās prasības. Tādēļ atzīšanas iespēja būtu jāsaglabā ikvienam subjektam, kas spēj ievērot šīs prasības, un dalībvalstis nevar ierobežot piekļuvi nozares intervencei tikai attiecībā uz dažu veidu RO. EK norāda, ka regulas 2021/2115 un regulas Nr. 1308/2013 nosacījumi liecina, ka dalībvalstis nevar ierobežot finansiālo palīdzību, izmantojot nozaru intervences, tikai attiecībā uz noteiktiem juridisko vienību veidiem, piemēram, kooperatīviem. EK savā vēstulē apstiprina, ka nav iespējams nodrošināt, lai atbalsts, kas paredzēts RO visās nozarēs, būtu piemērojams tikai atbilstīgajiem kooperatīviem. Dalībvalstis nevar ierobežot RO atbilstību tikai attiecībā uz noteikta veida struktūrām, tostarp kooperatīviem.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (turpmāk – LLKA) pauda viedokli, ka par RO var atzīt tikai atbilstīgu kooperatīvu. Pret to iebilda citas lauksaimniekus pārstāvošas organizācijas, kas atbalstīja ZM viedokli, t.i., ka iespēju tikt atzītai par RO un saņemt atbalstu ir jādod jebkurai juridiskai personai, kas apvieno ražotājus un atbilst ES tiesību aktos noteiktajam regulējumam. Regulas Nr. 1308/2013 152., 153. un 154. pants nedod tiesības dalībvalstij noteikt, ar kuru juridisko formu iespējams pretendēt uz atzītas RO statusu. Tādējādi gan ZM, gan LLKA vērsās pie EK pēc skaidrojuma.
EK 2021. gada 6. septembra vēstulē Nr. ARES(2021)5470738 skaidro, ka regulā Nr. 1308/2013 ir noteikts, ka RO jābūt juridiskām personām, lai tās varētu organizēties, taču tā nedod dalībvalstīm tiesības noteikt, kura juridiskā forma ir atzīstama. Turklāt regulas Nr. 1308/2013 161. panta 1. punktā ir skaidri noteikts: "Dalībvalstis atzīst par RO piena un piena produktu nozarē visas juridiskās personas vai skaidri definētas šādu personu daļas." Tādējādi nav iespējams attiecināt atzīšanu tikai uz dažām konkrētām juridiskām personām.
EK 2022. gada 29. septembra vēstulē Nr. ARES(2022)6708118, kas adresēta LLKA, norādīja, ka saskaņā ar ES noteikumiem RO atzīšanas iesniegumu iesniedzējiem, saņemot atbalstu RO augļu un dārzeņu un citās nozarēs, var būt jebkura juridiskā uzņēmējdarbības forma, ja vien attiecīgā gadījumā tiek ievēroti regulas Nr. 1308/2013 noteikumi. Galvenie atzīšanas noteikumi ir izklāstīti iepriekšminētās regulas 152., 153. un 154. pantā. Turklāt, ja atzīšana nav obligāta, saskaņā ar vispārējo nediskriminācijas principu dalībvalstis nevar patvaļīgi izslēgt atsevišķus tiesību subjektus, vienlaikus atzīstot citus, ja gan pirmie, gan otrie vienlīdz ievēro iepriekšminētajos noteikumos paredzētās prasības. Tādēļ atzīšanas iespēja būtu jāsaglabā ikvienam subjektam, kas spēj ievērot šīs prasības, un dalībvalstis nevar ierobežot piekļuvi nozares intervencei tikai attiecībā uz dažu veidu RO. EK norāda, ka regulas 2021/2115 un regulas Nr. 1308/2013 nosacījumi liecina, ka dalībvalstis nevar ierobežot finansiālo palīdzību, izmantojot nozaru intervences, tikai attiecībā uz noteiktiem juridisko vienību veidiem, piemēram, kooperatīviem. EK savā vēstulē apstiprina, ka nav iespējams nodrošināt, lai atbalsts, kas paredzēts RO visās nozarēs, būtu piemērojams tikai atbilstīgajiem kooperatīviem. Dalībvalstis nevar ierobežot RO atbilstību tikai attiecībā uz noteikta veida struktūrām, tostarp kooperatīviem.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu diskrimināciju pēc uzņēmējdarbības formas, MK noteikumu projekta 6. punkts paredz, ka uz RO atzīšanu var pretendēt persona jebkurā juridiskā formā, taču tai ir jāatbilst regulas Nr. 1308/2013 paredzētajiem nosacījumiem par RO atzīšanu. Galvenie RO atzīšanas nosacījumi ir iekļauti iepriekšminētās regulas 152., 153. un 154. pantā un attiecīgi MK noteikumu projektā.
Problēmas apraksts
MK noteikumu projektā jānosaka nozares, kurās tiks veidotas RO, un tām paredzētais atbalsta kopējais apmērs, arī paredzot, ka tās tiek izveidotas pēc ražotāju ierosmes. Regulas Nr. 1308/2013 152. panta 1. punkta "a" apakšpunktā noteikts, ka RO sastāv no ražotājiem konkrētā nozarē, kura minētā šīs regulas 1. panta 2. punktā, un šīs regulas 152. panta 1. punkta "b" apakšpunktā noteikts, ka RO ir izveidota pēc ražotāju ierosmes. Turklāt regulas 2021/2115 43. panta 4. punktā noteikts, ka dalībvalstis savos KLP SP var izvēlēties, vai īstenot intervenču veidus regulas 2021/2115 42. panta "d", "e" un "f" punktā minētajās nozarēs. Regulas 2021/2115 42. panta "d" un "e" punkts uz Latviju neattiecas, bet "f" punkts ietver plašu nozaru sarakstu, kas minētas regulas Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta "a"–"h", "k", "m", "o"–"t" un "w" apakšpunktā un regulas 2021/2115 6. pielikumā.
Latvijas KLP SP sagatavošanas laikā tika identificēts plašs to nozaru loks, kurās būtu nepieciešams stiprināt ražotāju tirgus varu kopējā pārtikas ķēdē, veidojot RO. Taču, tā kā regulas 2021/2115 42. panta "f" punktā minētajām nozarēm finansējums tiek pārdalīts no valstij pienākošās tiešo maksājumu aploksnes saskaņā ar regulas 2021/2115 88. panta 6. punktu, kā arī saskaņā ar iepriekšminētās regulas 101. panta 3. punkta "d" apakšpunktu katrai nozarei ir jāparedz finanšu piešķīrums, nozaru saraksts tika saīsināts, atstājot tikai tās nozares (kopā piecas), kuras pārstāvošās asociācijas apstiprināja, ka šajās nozarēs tiks izveidotas RO. Tādējādi pārdalītais finansējums no tiešajiem maksājumiem tiks izmantots lietderīgi.
Saskaņā ar regulas 2021/2115 43. panta 1. punktu intervences augļu un dārzeņu sektorā ir obligāti tām dalībvalstīm, kurām minētajā nozarē ir RO, kas atzītas saskaņā ar regulu Nr. 1308/2013. Kā jau iepriekš tika minēts, Latvijā pašlaik ir atzītas un darbojas piecas augļu un dārzeņu RO.
Jāpiebilst, ka regulas Nr. 1308/2013 1. panta 2. punktā minētie pielikumi, kas attiecas uz konkrētām nozarēm, ietver arī pārstrādātus produktus. Tas radīja neskaidrības, vai atzītas RO biedri var būt tikai primārie ražotāji vai arī attiecīgo produktu pārstrādātāji. EK 2021. gada 2. jūnija vēstulē Nr. ARES(2021)3623548 norādījusi, ka noteikumi par RO piena nozarē un gaļas nozarēs ir adresēti "primārajiem ražotājiem" vai "primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem". Tāpēc "pārstrādes uzņēmumi", pat ja tie ražo lauksaimniecības produktus, kā noteikts regulas Nr. 1308/2013 1. pantā, nav uzskatāmi par ražotājiem RO saistībā ar to atzīšanu un darbību. Dalībvalstu rīcībā ir līdzekļi, lai nodrošinātu, ka RO atzīšana attiecas tikai uz organizācijām, ko izveidojuši un kontrolē "primārie ražotāji", un tādējādi garantētu, ka primārie ražotāji ir ieguvēji no pašreizējiem regulas Nr. 1308/2013 sadarbības noteikumiem un no KLP SP paredzētajām nozaru intervencēm. To pašu EK atkārtoti uzsvēra 2021. gada 28. jūnija vēstulē Nr. ARES(2021)4188213: gan regulas Nr. 1308/2013 152. panta 1. punkta "a" apakšpunktā, gan 161. panta 1. punkta "a" apakšpunktā noteikts, ka RO izveido ražotāji. Turklāt minētajā vēstulē papildus norādīts, ka EK jau iepriekšējā atbildē ir paskaidrojusi, ka pārstrādes uzņēmumi nav uzskatāmi par ražotājiem saistībā ar RO atzīšanu un darbību, tāpēc pārstrādes uzņēmumi nevar būt RO biedri, ja vien tie nav arī primāro produktu ražotāji.
Tā kā par atzītu RO var kļūt jau nodibināta juridiska persona, kuras sastāvā var būt ne tikai attiecīgo nozaru primāro produktu ražotāji, bet arī biedri, kas nav attiecīgo nozaru ražotāji, ir jāparedz nosacījumi, ka tikai attiecīgo nozaru primārie ražotāji ir ieguvēji no regulas Nr. 1308/2013 sadarbības noteikumiem un KLP SP paredzētajām nozaru intervencēm. Tas novērstu situāciju, ka jau nodibinātas juridiskas personas tiktu mākslīgi dalītas. Turklāt Komisijas 2017. gada 13. marta Deleģētās regulas (ES) 2017/891, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 papildina attiecībā uz sodiem, kas piemērojami minētajās nozarēs, un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, (turpmāk – regula 2017/891) 16. pants noteic, ka dalībvalsts var paredzēt nosacījumus, ar kuriem par augļu un dārzeņu RO biedru var uzņemt fizisku vai juridisku personu, kas nav ražotājs. Divpusējās konsultācijās ar EK par citu nozaru RO tika noskaidrots, ka ir jāievēro tāda pati pieeja kā augļu un dārzeņu nozarē, īpaši attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par DP un DF, kā arī uz RO demokrātisko uzraudzību. Tādējādi MK noteikumu projektā ir jāparedz attiecīgs regulējums.
Papildus ir jāgūst pārliecība par to, ka RO ir izveidota pēc ražotāju ierosmes. Tādējādi ir jāparedz attiecīgu pierādījumu sniegšana, lai LAD varētu pārliecināties, ka RO ir izveidota pēc ražotāju ierosmes.
Latvijas KLP SP sagatavošanas laikā tika identificēts plašs to nozaru loks, kurās būtu nepieciešams stiprināt ražotāju tirgus varu kopējā pārtikas ķēdē, veidojot RO. Taču, tā kā regulas 2021/2115 42. panta "f" punktā minētajām nozarēm finansējums tiek pārdalīts no valstij pienākošās tiešo maksājumu aploksnes saskaņā ar regulas 2021/2115 88. panta 6. punktu, kā arī saskaņā ar iepriekšminētās regulas 101. panta 3. punkta "d" apakšpunktu katrai nozarei ir jāparedz finanšu piešķīrums, nozaru saraksts tika saīsināts, atstājot tikai tās nozares (kopā piecas), kuras pārstāvošās asociācijas apstiprināja, ka šajās nozarēs tiks izveidotas RO. Tādējādi pārdalītais finansējums no tiešajiem maksājumiem tiks izmantots lietderīgi.
Saskaņā ar regulas 2021/2115 43. panta 1. punktu intervences augļu un dārzeņu sektorā ir obligāti tām dalībvalstīm, kurām minētajā nozarē ir RO, kas atzītas saskaņā ar regulu Nr. 1308/2013. Kā jau iepriekš tika minēts, Latvijā pašlaik ir atzītas un darbojas piecas augļu un dārzeņu RO.
Jāpiebilst, ka regulas Nr. 1308/2013 1. panta 2. punktā minētie pielikumi, kas attiecas uz konkrētām nozarēm, ietver arī pārstrādātus produktus. Tas radīja neskaidrības, vai atzītas RO biedri var būt tikai primārie ražotāji vai arī attiecīgo produktu pārstrādātāji. EK 2021. gada 2. jūnija vēstulē Nr. ARES(2021)3623548 norādījusi, ka noteikumi par RO piena nozarē un gaļas nozarēs ir adresēti "primārajiem ražotājiem" vai "primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem". Tāpēc "pārstrādes uzņēmumi", pat ja tie ražo lauksaimniecības produktus, kā noteikts regulas Nr. 1308/2013 1. pantā, nav uzskatāmi par ražotājiem RO saistībā ar to atzīšanu un darbību. Dalībvalstu rīcībā ir līdzekļi, lai nodrošinātu, ka RO atzīšana attiecas tikai uz organizācijām, ko izveidojuši un kontrolē "primārie ražotāji", un tādējādi garantētu, ka primārie ražotāji ir ieguvēji no pašreizējiem regulas Nr. 1308/2013 sadarbības noteikumiem un no KLP SP paredzētajām nozaru intervencēm. To pašu EK atkārtoti uzsvēra 2021. gada 28. jūnija vēstulē Nr. ARES(2021)4188213: gan regulas Nr. 1308/2013 152. panta 1. punkta "a" apakšpunktā, gan 161. panta 1. punkta "a" apakšpunktā noteikts, ka RO izveido ražotāji. Turklāt minētajā vēstulē papildus norādīts, ka EK jau iepriekšējā atbildē ir paskaidrojusi, ka pārstrādes uzņēmumi nav uzskatāmi par ražotājiem saistībā ar RO atzīšanu un darbību, tāpēc pārstrādes uzņēmumi nevar būt RO biedri, ja vien tie nav arī primāro produktu ražotāji.
Tā kā par atzītu RO var kļūt jau nodibināta juridiska persona, kuras sastāvā var būt ne tikai attiecīgo nozaru primāro produktu ražotāji, bet arī biedri, kas nav attiecīgo nozaru ražotāji, ir jāparedz nosacījumi, ka tikai attiecīgo nozaru primārie ražotāji ir ieguvēji no regulas Nr. 1308/2013 sadarbības noteikumiem un KLP SP paredzētajām nozaru intervencēm. Tas novērstu situāciju, ka jau nodibinātas juridiskas personas tiktu mākslīgi dalītas. Turklāt Komisijas 2017. gada 13. marta Deleģētās regulas (ES) 2017/891, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 papildina attiecībā uz sodiem, kas piemērojami minētajās nozarēs, un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, (turpmāk – regula 2017/891) 16. pants noteic, ka dalībvalsts var paredzēt nosacījumus, ar kuriem par augļu un dārzeņu RO biedru var uzņemt fizisku vai juridisku personu, kas nav ražotājs. Divpusējās konsultācijās ar EK par citu nozaru RO tika noskaidrots, ka ir jāievēro tāda pati pieeja kā augļu un dārzeņu nozarē, īpaši attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par DP un DF, kā arī uz RO demokrātisko uzraudzību. Tādējādi MK noteikumu projektā ir jāparedz attiecīgs regulējums.
Papildus ir jāgūst pārliecība par to, ka RO ir izveidota pēc ražotāju ierosmes. Tādējādi ir jāparedz attiecīgu pierādījumu sniegšana, lai LAD varētu pārliecināties, ka RO ir izveidota pēc ražotāju ierosmes.
Risinājuma apraksts
MK noteikumu projekta 6. punkts paredz, ka RO tiek dibināta pēc ražotāju ierosmes šādās nozarēs: augļu un dārzeņu nozarē saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 1. pielikuma IX daļu (turpmāk – augļu un dārzeņu nozare), labības nozarē saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 1. pielikuma I daļu (turpmāk – labības nozare), piena un tā produktu nozarē saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 1. pielikuma XVI daļu (turpmāk – piena nozare), cūkgaļas, arī dzīvu cūku, nozarē, saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 1. pielikuma XVII daļu (turpmāk – cūkgaļas nozare), liellopu, arī dzīvu liellopu, un teļa gaļas nozarē saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 1. pielikuma XV daļu (turpmāk – liellopu gaļas nozare) un kaltētu lobītu pākšu dārzeņu nozarē, kas atbilst kombinētās nomenklatūras kodu grupai 0713, saskaņā ar regulas 2021/2115 6. pielikumu (turpmāk – pākšu dārzeņu nozare). Turklāt tie ir vienas nozares primārās produkcijas ražotāji.
MK noteikumu projekta 57. punkts paredz atbalstu atzītām RO plānošanas periodā no 2023. līdz 2027. gadam kopumā šādā apmērā: augļu un dārzeņu nozarē – 2 900 000 euro, piena nozarē – 1 130 000 euro, labības nozarē – 2 300 000 euro, cūkgaļas nozarē – 267 000 euro, liellopu gaļas nozarē – 175 000 euro un pākšu dārzeņu nozarē – 128 000 euro. Turklāt, MK noteikumu projekts paredz, gadījumā ja tiek pārsniegts iepriekšminētais nozarei pieejamais finansējums, tad attiecīgās nozares darbības programmām dienests piemēro proporcionālo samazinājumu.
Papildus MK noteikumu projekta 15. punkts paredz, ka RO līdz ar atzīšanas iesniegumu LAD iesniedz arī tās biedru vienošanās protokola kopiju par dalību RO.
MK noteikumu projekta 7. punkts paredz, ka par RO biedru var kļūt arī fiziska vai juridiska persona, kas nav attiecīgās nozares ražotājs. Taču šāds biedrs netiek ņemts vērā attiecībā uz atzīšanas kritērijiem un nesaņem tiešu ieguvumu no atbalsta, kā arī tam nav tiesību pieņemt lēmumus attiecībā uz DP un DF. Papildus MK noteikumu projekta 12. punkts paredz, ka šie nosacījumi un it īpaši par RO demokrātisko uzraudzības nodrošināšanu, ir jāiekļauj RO statūtos.
MK noteikumu projekta 57. punkts paredz atbalstu atzītām RO plānošanas periodā no 2023. līdz 2027. gadam kopumā šādā apmērā: augļu un dārzeņu nozarē – 2 900 000 euro, piena nozarē – 1 130 000 euro, labības nozarē – 2 300 000 euro, cūkgaļas nozarē – 267 000 euro, liellopu gaļas nozarē – 175 000 euro un pākšu dārzeņu nozarē – 128 000 euro. Turklāt, MK noteikumu projekts paredz, gadījumā ja tiek pārsniegts iepriekšminētais nozarei pieejamais finansējums, tad attiecīgās nozares darbības programmām dienests piemēro proporcionālo samazinājumu.
Papildus MK noteikumu projekta 15. punkts paredz, ka RO līdz ar atzīšanas iesniegumu LAD iesniedz arī tās biedru vienošanās protokola kopiju par dalību RO.
MK noteikumu projekta 7. punkts paredz, ka par RO biedru var kļūt arī fiziska vai juridiska persona, kas nav attiecīgās nozares ražotājs. Taču šāds biedrs netiek ņemts vērā attiecībā uz atzīšanas kritērijiem un nesaņem tiešu ieguvumu no atbalsta, kā arī tam nav tiesību pieņemt lēmumus attiecībā uz DP un DF. Papildus MK noteikumu projekta 12. punkts paredz, ka šie nosacījumi un it īpaši par RO demokrātisko uzraudzības nodrošināšanu, ir jāiekļauj RO statūtos.
Problēmas apraksts
Lai juridiska persona iegūtu atzītas RO statusu, tai ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem. RO atzīšanas kritēriji ir noteikti regulā Nr. 1308/2013. Kā ir norādījusi EK 2022. gada 29. septembra vēstulē Nr. ARES(2022)6708118, galvenie atzīšanas noteikumi ir izklāstīti regulas Nr. 1308/2013 152., 153. un 154. pantā. Turklāt iepriekšminētās regulas 160. un 161. pants paredz papildu nosacījumus RO atzīšanai gan augļu un dārzeņu, gan piena nozarē. Iepriekšminētajos pantos ietverti pamatnosacījumi (ražotāji konkrētā nozarē, RO izveidota pēc ražotāju ierosmes, veic noteiktas darbības un cenšas sasniegt konkrētus uzdevumus, ir statūti, tām ir minimālais biedru skaits u.c.), lai RO iegūtu atzīšanas statusu un varētu pretendēt uz atbalstu, īstenojot savas sagatavotās un LAD apstiprinātās DP.
Lai RO varētu pretendēt uz atzīšanu, tai ir jāiesniedz iesniegums LAD. Atzīšanas iesniegumam jāsatur visa nepieciešamā informācija, lai LAD varētu izvērtēt RO atbilstību atzīšanas kritērijiem. Kā iepriekš tika minēts, galvenie atzīšanas noteikumi ir izklāstīti regulas Nr. 1308/2013 152., 153. un 154. pantā.
Turklāt regulas Nr. 1308/2013 153. pantā noteiktas īpašas prasības RO statūtiem, paredzot atkāpi atzītām piena nozares RO.
Var būt situācijas, kad RO neizstrādā vai neīsteno DP. Šādā gadījumā RO ir jānodrošina atbilstība atzīšanas kritērijiem.
Visbeidzot, saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 154. panta 1.a punktu RO var pieprasīt atzīšanu vairākās MK noteikumu projekta 4. punktā minētajās nozarēs. Tad ir jāparedz, ka RO atbilstība ir jāiegūst katrā nozarē atsevišķi.
Lai RO varētu pretendēt uz atzīšanu, tai ir jāiesniedz iesniegums LAD. Atzīšanas iesniegumam jāsatur visa nepieciešamā informācija, lai LAD varētu izvērtēt RO atbilstību atzīšanas kritērijiem. Kā iepriekš tika minēts, galvenie atzīšanas noteikumi ir izklāstīti regulas Nr. 1308/2013 152., 153. un 154. pantā.
Turklāt regulas Nr. 1308/2013 153. pantā noteiktas īpašas prasības RO statūtiem, paredzot atkāpi atzītām piena nozares RO.
Var būt situācijas, kad RO neizstrādā vai neīsteno DP. Šādā gadījumā RO ir jānodrošina atbilstība atzīšanas kritērijiem.
Visbeidzot, saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 154. panta 1.a punktu RO var pieprasīt atzīšanu vairākās MK noteikumu projekta 4. punktā minētajās nozarēs. Tad ir jāparedz, ka RO atbilstība ir jāiegūst katrā nozarē atsevišķi.
Risinājuma apraksts
Lai trešajām personām būtu nepārprotami skaidrs, kādi ir galvenie RO atzīšanas nosacījumi, MK noteikumu 8.1. apakšpunktā noteikts, ka atzīta RO atbilst regulas Nr. 1308/2013 152. panta 1. punkta, 153., 154., 160. panta un 161. panta 1. punkta, kā arī attiecīgo noteikumu prasībām.
Savukārt MK noteikumu projekta 16.1. apakšpunktā noteikts, ka RO statūti ir jāizstrādā saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 153. pantu. MK noteikumu projekta 15. punktā noteikts, ka ir jāiesniedz RO atzīšanas iesniegums LAD, lai pretendētu uz atzītas RO statusu. Atzīšanas iesnieguma paraugs dots MK noteikumu projekta 2. pielikumā, un tajā jānorāda vispārīga informācija par RO, tas, kuras darbības tā īstenos saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 152. panta 1. punkta “b” apakšpunktu un kurus uzdevumus pildīs saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 152. panta 1. punkta "c" apakšpunktu.
Tāpat 2. pielikums ietver informāciju par RO biedriem, RO rīcībā esošajiem ražošanas resursiem un to realizēto produkcijas vērtību, kā arī par RO saistību ar jebkuru citu uzņēmumu. Lai LAD pārliecinātos par to, ka RO saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 154. panta 1. punkta "c" apakšpunktu pienācīgi pilda savas darbības attiecībā gan uz termiņiem, gan uz efektivitāti, cilvēku, materiālo un tehnisko resursu nodrošinājumu un pēc nepieciešamības – uz piedāvājuma koncentrēšanu, MK noteikumu projekta 2. pielikums paredz, ka RO jāsniedz informācija par tās un biedru nodrošinājumu ar ēkām un būvēm, kā arī tehniku un iekārtām, ziņas par pasākumiem, ko RO īstenos, lai nodrošinātu biedrus ar tehnisku palīdzību videi labvēlīgu ražošanas metožu izmantošanā. Tāpat nepieciešams sniegt informāciju par RO grāmatvedības vadību, biedru piegādāto un realizēto produktu uzskaites sistēmu un ziņas par to, kā RO savāc un realizē biedru produkciju. RO jāsniedz arī informācija par to, kādā veidā tiek nodrošināta produktu kvalitāte RO biedru saimniecībā.
Tā kā var būt situācijas, kad RO neizstrādā vai neīsteno darbības programmu, MK noteikumu 36. punkts paredz, ka RO, kas iepriekšējā kalendārajā gadā nav īstenojusi darbības programmu, nodrošina atbilstību MK noteikumu projekta II nodaļai (t.i., RO atzīšanas kritērijiem).
Turklāt, ja RO vēlas iegūt RO statusu vairākās MK noteikumu projekta 6. punktā minētajās nozarēs, tad saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 154. panta 1.a punktu RO nodrošina savu atbilstību MK noteikumu projekta II nodaļā minētajām prasībām un iesniedz MK noteikumu projekta 15. punktā minētos dokumentus par katru nozari atsevišķi.
Savukārt MK noteikumu projekta 16.1. apakšpunktā noteikts, ka RO statūti ir jāizstrādā saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 153. pantu. MK noteikumu projekta 15. punktā noteikts, ka ir jāiesniedz RO atzīšanas iesniegums LAD, lai pretendētu uz atzītas RO statusu. Atzīšanas iesnieguma paraugs dots MK noteikumu projekta 2. pielikumā, un tajā jānorāda vispārīga informācija par RO, tas, kuras darbības tā īstenos saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 152. panta 1. punkta “b” apakšpunktu un kurus uzdevumus pildīs saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 152. panta 1. punkta "c" apakšpunktu.
Tāpat 2. pielikums ietver informāciju par RO biedriem, RO rīcībā esošajiem ražošanas resursiem un to realizēto produkcijas vērtību, kā arī par RO saistību ar jebkuru citu uzņēmumu. Lai LAD pārliecinātos par to, ka RO saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 154. panta 1. punkta "c" apakšpunktu pienācīgi pilda savas darbības attiecībā gan uz termiņiem, gan uz efektivitāti, cilvēku, materiālo un tehnisko resursu nodrošinājumu un pēc nepieciešamības – uz piedāvājuma koncentrēšanu, MK noteikumu projekta 2. pielikums paredz, ka RO jāsniedz informācija par tās un biedru nodrošinājumu ar ēkām un būvēm, kā arī tehniku un iekārtām, ziņas par pasākumiem, ko RO īstenos, lai nodrošinātu biedrus ar tehnisku palīdzību videi labvēlīgu ražošanas metožu izmantošanā. Tāpat nepieciešams sniegt informāciju par RO grāmatvedības vadību, biedru piegādāto un realizēto produktu uzskaites sistēmu un ziņas par to, kā RO savāc un realizē biedru produkciju. RO jāsniedz arī informācija par to, kādā veidā tiek nodrošināta produktu kvalitāte RO biedru saimniecībā.
Tā kā var būt situācijas, kad RO neizstrādā vai neīsteno darbības programmu, MK noteikumu 36. punkts paredz, ka RO, kas iepriekšējā kalendārajā gadā nav īstenojusi darbības programmu, nodrošina atbilstību MK noteikumu projekta II nodaļai (t.i., RO atzīšanas kritērijiem).
Turklāt, ja RO vēlas iegūt RO statusu vairākās MK noteikumu projekta 6. punktā minētajās nozarēs, tad saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 154. panta 1.a punktu RO nodrošina savu atbilstību MK noteikumu projekta II nodaļā minētajām prasībām un iesniedz MK noteikumu projekta 15. punktā minētos dokumentus par katru nozari atsevišķi.
Problēmas apraksts
Viens no RO atzīšanas kritērijiem ir tās minimālais biedru skaits un (vai) minimālās pārdodamās produkcijas apjoms vai vērtība, kas jānosaka MK noteikumu projektā.
Regulas Nr. 1308/2013 154. panta 1. punkta "b" apakšpunktā noteikts, ka viens no RO atzīšanas kritērijiem, ko nosaka dalībvalsts, ir minimālais biedru skaits un/vai minimālās pārdodamās produkcijas apjoms vai vērtība. Kā arī iepriekšminētās regulas 161. panta 1. punkta "b" apakšpunkts specifiski piena nozarei paredz, ka RO aptver to darbības teritorijā minimālo pārdodamās produkcijas apjomu, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts.
Šobrīd MK noteikumi Nr. 621 attiecībā uz atzītām augļu un dārzeņu RO nosaka, ka minimālais biedru skaits ir pieci, bet minimālā pārdodamās produkcijas vērtība, kuru saražojuši RO biedri, ir vismaz 140 000 euro – RO, kas nodarbojas tikai ar augļu un ogu ražošanu, 280 000 euro – RO, kas nodarbojas gan ar augļu un ogu, gan dārzeņu ražošanu, un 996 000 euro – RO, kas nodarbojas ar dārzeņu ražošanu.
MK noteikumi Nr. 80 attiecībā uz atzītām piena RO noteic, ka minimālais biedru skaits ir 10 un pārdodamās produkcijas gada apjoms ir vismaz 125 tonnas svaigpiena, kuru RO iepērk no saviem dalībniekiem tālākai pārdošanai vai par kuru RO savu dalībnieku vārdā risina līgumslēgšanas sarunas ar piena pārstrādātāju.
Turklāt MK 2019. gada 16. jūlija noteikumos Nr. 357 "Kooperatīvo sabiedrību atbilstības noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 357) paredzēts, ka atbilstīgam kooperatīvam lauksaimniecības preču un pakalpojumu apgrozījums ir vismaz ar 10 biedriem, bet atbilstīgam kooperatīvam, kas darbojas augļu un dārzeņu nozarē, – vismaz ar pieciem biedriem. Savukārt minimālais preču un pakalpojumu apgrozījums starp atbilstīgu kooperatīvu un tās biedriem ir 20 000 euro.
Turklāt regulas 2022/126 32. pants nosaka atsauces periodu, kas tiek ņemts vērā minimālā pārdodamās produkcijas vērtības aprēķinā.
Lai vienotos par atzītas RO minimālo biedru skaitu un minimālās pārdodamās produkcijas apjomu vai vērtību, tika ņemta vērā līdzšinējā pieredze un lauksaimniecības nozaru viedoklis, turklāt jāņem vērā arī esošā ražotāju sadarbības intensitāte jeb kooperācija dažādās nozarēs un to koncentrācijas pakāpe. Izteikta kooperācija ir vērojama labības un piena nozarē. Kopš 2012. gada ir ievērojami palielinājies laukkopības (ietver ne tikai labību, bet arī rapsi u.c.) atbilstīgo kooperatīvu biedru skaits – par 53,7 % jeb 835 biedriem. Laukkopības nozarē (laukkopības nozare ietver graudaugu, eļļas augu un proteīnaugu, kā arī sēklkopības nozari) pakāpeniski notiek virzība uz atbilstīgo kooperatīvu konsolidēšanos, turpinot palielināties arī biedru skaitam tajās. Savukārt piena nozarē darbojas 46 % jeb 23 atbilstīgie kooperatīvi no to kopējā skaita valstī un kopš 2012. gada to skaits nav būtiski mainījies, lai gan biedru skaits ir samazinājies par 29,3 % jeb 733 biedriem. Kaut arī piena nozarē samazinās biedru skaits atbilstīgajos kooperatīvos, tomēr kopumā nozarē nesamazinās atbilstīgo kooperatīvu skaits. Tādējādi, lai efektivizētu savu darbību, piena kooperatīviem būtu jākonsolidējas, lai, koncentrējot savus resursus, samazinātu piena loģistikas izmaksas. Būtisks samazinājums ir vērojams gaļas nozares atbilstīgajos kooperatīvos: tajos biedru skaits kopš 2012. gada samazinājies par 84,4 % jeb 92 biedriem, jo gaļas ražotājiem jau vēsturiski ir pārliecība, ka individuāli savu produkciju var realizēt izdevīgāk. Tomēr jāpiebilst, ka gaļas lopkopības sektorā no 2015. līdz 2020. gadam darbojās tikai viens atbilstīgs kooperatīvs un vien 2021. gadā izveidojās divi liellopu nozares kooperatīvi, kas 2022. gadā ieguva atbilstīgas kooperatīvās sabiedrības statusu.
Tādās nozarēs kā cūkkopības, liellopu un pākšu dārzeņu nozare ražotāju kooperācija vai sadarbība nav vērojama vai tā ļoti vāja. Tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka šajās nozarēs trūkst kooperācijas tradīciju. Lai gan augļu un dārzeņu nozarē pašlaik ir izveidojušās un darbojas piecas atzītas RO, tomēr var secināt, ka arī šeit kooperācija ir vāja un nepieciešama tālāka ražotāju koncentrēšanās.
Lauksaimnieku organizāciju pārstāvji ir arī norādījuši uz problemātisku atzīšanas kritēriju ievērošanas, ja RO ir apvienojies minimālais biedru skaits un kāds biedrs no RO izstājas. ES regulējums neparedz atkāpes attiecībā uz RO atzīšanas kritēriju neievērošanu, tāpēc ir jāparedz pietiekams laiks, lai RO varētu nodrošināt attiecīgu minimālo biedru skaitu un atbilst RO atzīšanas kritērijiem, jo minimālais biedru skaits ir viens no būtiskiem RO atzīšanas kritērijiem. Turklāt, regulas 2017/891 6. panta 2. punkts nosaka, ka dalībvalstij ir jānosaka paziņošanas termiņš augļu un dārzeņu RO par atteikšanos no biedra statusa, kas nepārsniedz 6 mēnešus, kā arī datums, kurā atteikšanās no biedra statusa stājas spēkā. Līdzīga pieeja būtu jāattiecina uz citu nozaru RO. Ņemot vērā, ka statūti ir būtiska RO atzīšanas sastāvdaļa, tad tajos RO ir tiesības noteikt kārtību un termiņu, kādā RO pieņem lēmumu par biedra izstāšanos no RO.
Regulas Nr. 1308/2013 154. panta 1. punkta "b" apakšpunktā noteikts, ka viens no RO atzīšanas kritērijiem, ko nosaka dalībvalsts, ir minimālais biedru skaits un/vai minimālās pārdodamās produkcijas apjoms vai vērtība. Kā arī iepriekšminētās regulas 161. panta 1. punkta "b" apakšpunkts specifiski piena nozarei paredz, ka RO aptver to darbības teritorijā minimālo pārdodamās produkcijas apjomu, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts.
Šobrīd MK noteikumi Nr. 621 attiecībā uz atzītām augļu un dārzeņu RO nosaka, ka minimālais biedru skaits ir pieci, bet minimālā pārdodamās produkcijas vērtība, kuru saražojuši RO biedri, ir vismaz 140 000 euro – RO, kas nodarbojas tikai ar augļu un ogu ražošanu, 280 000 euro – RO, kas nodarbojas gan ar augļu un ogu, gan dārzeņu ražošanu, un 996 000 euro – RO, kas nodarbojas ar dārzeņu ražošanu.
MK noteikumi Nr. 80 attiecībā uz atzītām piena RO noteic, ka minimālais biedru skaits ir 10 un pārdodamās produkcijas gada apjoms ir vismaz 125 tonnas svaigpiena, kuru RO iepērk no saviem dalībniekiem tālākai pārdošanai vai par kuru RO savu dalībnieku vārdā risina līgumslēgšanas sarunas ar piena pārstrādātāju.
Turklāt MK 2019. gada 16. jūlija noteikumos Nr. 357 "Kooperatīvo sabiedrību atbilstības noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 357) paredzēts, ka atbilstīgam kooperatīvam lauksaimniecības preču un pakalpojumu apgrozījums ir vismaz ar 10 biedriem, bet atbilstīgam kooperatīvam, kas darbojas augļu un dārzeņu nozarē, – vismaz ar pieciem biedriem. Savukārt minimālais preču un pakalpojumu apgrozījums starp atbilstīgu kooperatīvu un tās biedriem ir 20 000 euro.
Turklāt regulas 2022/126 32. pants nosaka atsauces periodu, kas tiek ņemts vērā minimālā pārdodamās produkcijas vērtības aprēķinā.
Lai vienotos par atzītas RO minimālo biedru skaitu un minimālās pārdodamās produkcijas apjomu vai vērtību, tika ņemta vērā līdzšinējā pieredze un lauksaimniecības nozaru viedoklis, turklāt jāņem vērā arī esošā ražotāju sadarbības intensitāte jeb kooperācija dažādās nozarēs un to koncentrācijas pakāpe. Izteikta kooperācija ir vērojama labības un piena nozarē. Kopš 2012. gada ir ievērojami palielinājies laukkopības (ietver ne tikai labību, bet arī rapsi u.c.) atbilstīgo kooperatīvu biedru skaits – par 53,7 % jeb 835 biedriem. Laukkopības nozarē (laukkopības nozare ietver graudaugu, eļļas augu un proteīnaugu, kā arī sēklkopības nozari) pakāpeniski notiek virzība uz atbilstīgo kooperatīvu konsolidēšanos, turpinot palielināties arī biedru skaitam tajās. Savukārt piena nozarē darbojas 46 % jeb 23 atbilstīgie kooperatīvi no to kopējā skaita valstī un kopš 2012. gada to skaits nav būtiski mainījies, lai gan biedru skaits ir samazinājies par 29,3 % jeb 733 biedriem. Kaut arī piena nozarē samazinās biedru skaits atbilstīgajos kooperatīvos, tomēr kopumā nozarē nesamazinās atbilstīgo kooperatīvu skaits. Tādējādi, lai efektivizētu savu darbību, piena kooperatīviem būtu jākonsolidējas, lai, koncentrējot savus resursus, samazinātu piena loģistikas izmaksas. Būtisks samazinājums ir vērojams gaļas nozares atbilstīgajos kooperatīvos: tajos biedru skaits kopš 2012. gada samazinājies par 84,4 % jeb 92 biedriem, jo gaļas ražotājiem jau vēsturiski ir pārliecība, ka individuāli savu produkciju var realizēt izdevīgāk. Tomēr jāpiebilst, ka gaļas lopkopības sektorā no 2015. līdz 2020. gadam darbojās tikai viens atbilstīgs kooperatīvs un vien 2021. gadā izveidojās divi liellopu nozares kooperatīvi, kas 2022. gadā ieguva atbilstīgas kooperatīvās sabiedrības statusu.
Tādās nozarēs kā cūkkopības, liellopu un pākšu dārzeņu nozare ražotāju kooperācija vai sadarbība nav vērojama vai tā ļoti vāja. Tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka šajās nozarēs trūkst kooperācijas tradīciju. Lai gan augļu un dārzeņu nozarē pašlaik ir izveidojušās un darbojas piecas atzītas RO, tomēr var secināt, ka arī šeit kooperācija ir vāja un nepieciešama tālāka ražotāju koncentrēšanās.
Lauksaimnieku organizāciju pārstāvji ir arī norādījuši uz problemātisku atzīšanas kritēriju ievērošanas, ja RO ir apvienojies minimālais biedru skaits un kāds biedrs no RO izstājas. ES regulējums neparedz atkāpes attiecībā uz RO atzīšanas kritēriju neievērošanu, tāpēc ir jāparedz pietiekams laiks, lai RO varētu nodrošināt attiecīgu minimālo biedru skaitu un atbilst RO atzīšanas kritērijiem, jo minimālais biedru skaits ir viens no būtiskiem RO atzīšanas kritērijiem. Turklāt, regulas 2017/891 6. panta 2. punkts nosaka, ka dalībvalstij ir jānosaka paziņošanas termiņš augļu un dārzeņu RO par atteikšanos no biedra statusa, kas nepārsniedz 6 mēnešus, kā arī datums, kurā atteikšanās no biedra statusa stājas spēkā. Līdzīga pieeja būtu jāattiecina uz citu nozaru RO. Ņemot vērā, ka statūti ir būtiska RO atzīšanas sastāvdaļa, tad tajos RO ir tiesības noteikt kārtību un termiņu, kādā RO pieņem lēmumu par biedra izstāšanos no RO.
Risinājuma apraksts
Ievērojot līdzšinējo pieredzi attiecībā uz minimālo biedru skaitu un minimālo pārdodamās produkcijas vērtību vai apjomu, kas Latvijas normatīvajos aktos noteikts atzītām RO vai atbilstīgiem kooperatīviem, un to, ka cūkgaļas, liellopu gaļas, pākšu dārzeņu, augļu un dārzeņu nozarē ražotāji joprojām nesadarbojas, lai produkciju kopēji virzītu uz tirgu, MK noteikumu projekta 9.1.1. apakšpunkts paredz, ka cūkgaļas, liellopu gaļas, pākšu dārzeņu un augļu un dārzeņu nozarē ir vismaz pieci attiecīgās nozares primārās produkcijas ražotāji, un saskaņā ar MK noteikumu projekta 9.2.1. apakšpunktu to minimālā pārdodamās produkcijas vērtība gadā ir vismaz 20 000 euro.
Kaut arī piena nozarē ir novērojama ražotāju kooperācijas stagnācija, šajā sektorā tomēr piena ražotāji ir diezgan aktīvi uz kooperēšanos. Ievērojot līdzšinējo pieredzi attiecībā uz atbilstīgiem kooperatīviem, MK noteikumu projekta 9.1.2. apakšpunkts paredz, ka piena nozarē ir vismaz 10 biedru, kas visi ir svaigpiena ražotāji. Lai gan MK noteikumi Nr. 80 noteic, ka atzītas piena nozares RO pārdodamās produkcijas gada apjoms ir vismaz 125 tonnas svaigpiena, kuru RO iepērk no saviem dalībniekiem tālākai pārdošanai vai par kuru RO savu dalībnieku vārdā risina līgumslēgšanas sarunas ar piena pārstrādātāju, MK noteikumu projekta 9.2.3. apakšpunkts paredz minimālo pārdodamās produkcijas apjomu 290 tonnu apmērā (izsakot svaigpiena apjomā) RO, kas darbojas piena nozarē ar attiecīgu produktu ražošanu. Šāds svaigpiena apjoma slieksnis tika noteikts, ņemot vērā, pirmkārt, LLKA datus par to, ka mazākais piena nozares atbilstīga kooperatīva apgrozījums 2021. gadā bija 130 000 euro un, otrkārt, ka piena iepirkuma cena pēc ilgstoša kāpuma varētu stabilizēties 350 euro/t līmenī. Tādējādi, pieņemot, ka dažādu faktoru ietekmē mazākais atbilstīga kooperatīva apgrozījums kalendārajā gadā varētu būt 100 000 euro, ar attiecīgu svaigpiena iepirkuma cenu šādu apgrozījumu var sasniegt, realizējot 285,7 tonnas svaigpiena vai, ja pieļauj daļējas cenas vai apjoma svārstības, 290 tonnu svaigpiena.
Kā jau iepriekš tika minēts, laukkopības nozarē pamazām notiek virzība uz atbilstīgo kooperatīvu konsolidēšanos, turpinot palielināties arī biedru skaitam tajās. Ievērojot MK noteikumu Nr. 357 nosacījumus un diskusijas ar lauksaimniecības nozaru pārstāvjiem, ZM, izstrādājot KLP SP, sākotnēji ierosināja noteikt, ka labības nozarē minimālais biedru skaits ir 10 un minimālā pārdodamās produkcijas vērtība – 100 000 euro. Kad MK noteikumu projekts tika izskatīts 2022. gada 28. oktobra sanāksmē, piedaloties lauksaimniecības nozaru pārstāvjiem, LLKA ierosināja, ka labības nozarē būtu nosakāms minimālais biedru skaits 20 un minimālā pārdodamās produkcijas vērtība gadā – 200 000 euro apmērā, un citi sanāksmes dalībnieki neiebilda pret šo ierosinājumu. Tomēr pēc sanāksmes LLKA informēja, ka ir pārskatījusi savu priekšlikumu un ierosina minimālo pārdodamās produkcijas vērtību gadā noteikt 130 000 euro apmērā. Šis priekšlikums tika ņemts vērā un iekļauts MK noteikumu projekta 9.1.3. un 9.2.2. apakšpunktā.
MK noteikumu projekta 13. punkts paredz, ka pamatojoties uz regulas 2017/891 6. panta 2. punktu RO biedrs par izstāšanos no RO informē rakstiski vismaz sešus mēnešus iepriekš. Savukārt RO pieņem lēmumu par biedra izstāšanos no RO tās statūtos noteiktajā kārtībā un termiņā.
Kaut arī piena nozarē ir novērojama ražotāju kooperācijas stagnācija, šajā sektorā tomēr piena ražotāji ir diezgan aktīvi uz kooperēšanos. Ievērojot līdzšinējo pieredzi attiecībā uz atbilstīgiem kooperatīviem, MK noteikumu projekta 9.1.2. apakšpunkts paredz, ka piena nozarē ir vismaz 10 biedru, kas visi ir svaigpiena ražotāji. Lai gan MK noteikumi Nr. 80 noteic, ka atzītas piena nozares RO pārdodamās produkcijas gada apjoms ir vismaz 125 tonnas svaigpiena, kuru RO iepērk no saviem dalībniekiem tālākai pārdošanai vai par kuru RO savu dalībnieku vārdā risina līgumslēgšanas sarunas ar piena pārstrādātāju, MK noteikumu projekta 9.2.3. apakšpunkts paredz minimālo pārdodamās produkcijas apjomu 290 tonnu apmērā (izsakot svaigpiena apjomā) RO, kas darbojas piena nozarē ar attiecīgu produktu ražošanu. Šāds svaigpiena apjoma slieksnis tika noteikts, ņemot vērā, pirmkārt, LLKA datus par to, ka mazākais piena nozares atbilstīga kooperatīva apgrozījums 2021. gadā bija 130 000 euro un, otrkārt, ka piena iepirkuma cena pēc ilgstoša kāpuma varētu stabilizēties 350 euro/t līmenī. Tādējādi, pieņemot, ka dažādu faktoru ietekmē mazākais atbilstīga kooperatīva apgrozījums kalendārajā gadā varētu būt 100 000 euro, ar attiecīgu svaigpiena iepirkuma cenu šādu apgrozījumu var sasniegt, realizējot 285,7 tonnas svaigpiena vai, ja pieļauj daļējas cenas vai apjoma svārstības, 290 tonnu svaigpiena.
Kā jau iepriekš tika minēts, laukkopības nozarē pamazām notiek virzība uz atbilstīgo kooperatīvu konsolidēšanos, turpinot palielināties arī biedru skaitam tajās. Ievērojot MK noteikumu Nr. 357 nosacījumus un diskusijas ar lauksaimniecības nozaru pārstāvjiem, ZM, izstrādājot KLP SP, sākotnēji ierosināja noteikt, ka labības nozarē minimālais biedru skaits ir 10 un minimālā pārdodamās produkcijas vērtība – 100 000 euro. Kad MK noteikumu projekts tika izskatīts 2022. gada 28. oktobra sanāksmē, piedaloties lauksaimniecības nozaru pārstāvjiem, LLKA ierosināja, ka labības nozarē būtu nosakāms minimālais biedru skaits 20 un minimālā pārdodamās produkcijas vērtība gadā – 200 000 euro apmērā, un citi sanāksmes dalībnieki neiebilda pret šo ierosinājumu. Tomēr pēc sanāksmes LLKA informēja, ka ir pārskatījusi savu priekšlikumu un ierosina minimālo pārdodamās produkcijas vērtību gadā noteikt 130 000 euro apmērā. Šis priekšlikums tika ņemts vērā un iekļauts MK noteikumu projekta 9.1.3. un 9.2.2. apakšpunktā.
MK noteikumu projekta 13. punkts paredz, ka pamatojoties uz regulas 2017/891 6. panta 2. punktu RO biedrs par izstāšanos no RO informē rakstiski vismaz sešus mēnešus iepriekš. Savukārt RO pieņem lēmumu par biedra izstāšanos no RO tās statūtos noteiktajā kārtībā un termiņā.
Problēmas apraksts
Tā kā atzīta RO savus saražotos produktus var arī pārstrādāt un virzīt tirgū jau ar lielāku pievienoto vērtību, tad ES tiesību akti nosaka tirgū laistās produkcijas vērtības aprēķināšanas pamatus. EK ir sniegusi skaidrojumu, ka minimālajā pārdodamās produkcijas vērtībā iekļaujama tikai primāro produktu vērtība (RO biedri ir ražotāji, kas ražo primāros produktus). Tādējādi MK noteikumu projektā ir jāparedz kārtība, kādā tiek aprēķināta pārdodamās produkcijas vērtības vai apjoms produkcijai, kas tiek tirgota pēc tālākas pārstrādes. Tas dod iespēju aprēķināt arī pārdodamās pārstrādātas lauksaimniecības produkcijas vērtību un precīzi noteikt atzīto produktu vērtību vai apjomu, kas ir nepieciešams, lai noteiktu RO atzīšanas kritērijus un piešķiramā atbalsta apmēru.
RO, kas nodarbojas ar augļu un dārzeņu, pākšu dārzeņu, labības, cūkgaļas un liellopu gaļas nozares produktu ražošanu, minimālajā pārdodamās produkcijas vērtībā iekļauj tikai tās produkcijas vērtību, kuru RO ir norādījusi savā atzīšanas iesniegumā kā atzīstamos produktus. Savukārt RO, kas darbojas piena nozarē ar šīs nozares produktu ražošanu, saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 161. panta 1. punkta "b" apakšpunktu savā darbības teritorijā ir jāaptver minimālais pārdodamās produkcijas apjoms. Tādējādi atšķirībā no pārējām nozarēm RO piena nozarē tiek vērtēts minimālais pārdodamās produkcijas apjoms, tajā iekļaujot tikai tās produkcijas apjomu, kuru RO ir norādījusi savā atzīšanas iesniegumā kā atzīstamos produktus.
Atzītu augļu un dārzeņu RO minimālajā pārdodamās produkcijas vērtībā iekļaujami atzīti produkti, kā arī papildus var tikt iekļauti pārstrādāti augļu un dārzeņu produkti, kuru vērtība tiek aprēķināta, ņemot vērā regulas 2022/126 31. panta 2. punkta otrajā daļā noteiktās vienotās likmes.
Savukārt kārtība, kādā tiek aprēķināta minimālā pārdodamās produkcijas vērtība atzītām labības, cūkgaļas, liellopu gaļas un pākšu dārzeņu RO un minimālais pārdodamās produkcijas apjoms atzītām piena nozares RO, ir jānosaka dalībvalstīm.
Saskaņā ar EK 2022. gada 30. augusta vēstulē Nr. Ares(2022)6018377) sniegto informāciju un atbilstoši regulas 2022/126 31. panta 2. punktu dalībvalstīm, nosakot to, kā tiek aprēķināta pārdodamās produkcijas vērtību, jāņem vērā, kurā posmā RO laiž tirgū savu biedru saražoto produkciju. RO pārdodamās produkcijas vērtība jānosaka produktiem, ko RO pārdod "svaigā posmā" vai, ja "svaigais posms" nav piemērojams, tad "pirmajā pārstrādes posmā, kurā produktu parasti pārdod", bez turpmākiem pārstrādes posmiem. Papildus EK sniedza skaidrojumu, ka savukārt pēc tālākas pārstrādes pārdodamās RO produkcijas vērtība izsakāma, ņemot vērā pārstrādātā produkta ražošanā izmantojamā pirmā pārstrādes posma produkta apjomu un vērtību.
RO, kas nodarbojas ar augļu un dārzeņu, pākšu dārzeņu, labības, cūkgaļas un liellopu gaļas nozares produktu ražošanu, minimālajā pārdodamās produkcijas vērtībā iekļauj tikai tās produkcijas vērtību, kuru RO ir norādījusi savā atzīšanas iesniegumā kā atzīstamos produktus. Savukārt RO, kas darbojas piena nozarē ar šīs nozares produktu ražošanu, saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 161. panta 1. punkta "b" apakšpunktu savā darbības teritorijā ir jāaptver minimālais pārdodamās produkcijas apjoms. Tādējādi atšķirībā no pārējām nozarēm RO piena nozarē tiek vērtēts minimālais pārdodamās produkcijas apjoms, tajā iekļaujot tikai tās produkcijas apjomu, kuru RO ir norādījusi savā atzīšanas iesniegumā kā atzīstamos produktus.
Atzītu augļu un dārzeņu RO minimālajā pārdodamās produkcijas vērtībā iekļaujami atzīti produkti, kā arī papildus var tikt iekļauti pārstrādāti augļu un dārzeņu produkti, kuru vērtība tiek aprēķināta, ņemot vērā regulas 2022/126 31. panta 2. punkta otrajā daļā noteiktās vienotās likmes.
Savukārt kārtība, kādā tiek aprēķināta minimālā pārdodamās produkcijas vērtība atzītām labības, cūkgaļas, liellopu gaļas un pākšu dārzeņu RO un minimālais pārdodamās produkcijas apjoms atzītām piena nozares RO, ir jānosaka dalībvalstīm.
Saskaņā ar EK 2022. gada 30. augusta vēstulē Nr. Ares(2022)6018377) sniegto informāciju un atbilstoši regulas 2022/126 31. panta 2. punktu dalībvalstīm, nosakot to, kā tiek aprēķināta pārdodamās produkcijas vērtību, jāņem vērā, kurā posmā RO laiž tirgū savu biedru saražoto produkciju. RO pārdodamās produkcijas vērtība jānosaka produktiem, ko RO pārdod "svaigā posmā" vai, ja "svaigais posms" nav piemērojams, tad "pirmajā pārstrādes posmā, kurā produktu parasti pārdod", bez turpmākiem pārstrādes posmiem. Papildus EK sniedza skaidrojumu, ka savukārt pēc tālākas pārstrādes pārdodamās RO produkcijas vērtība izsakāma, ņemot vērā pārstrādātā produkta ražošanā izmantojamā pirmā pārstrādes posma produkta apjomu un vērtību.
Risinājuma apraksts
MK noteikumu projekta 22. punkts paredz, ka minimālajā pārdodamās produkcijas vērtībā un minimālajā pārdodamās produkcijas apjomā iekļauj tikai to produktu vērtību vai apjomu, kuru RO ir norādījusi savā atzīšanas iesniegumā kā atzīstamos produktus.
Attiecībā uz atzītām augļu un dārzeņu RO MK noteikumu projekta 23. punkts noteic, ka to minimālajā pārdodamās produkcijas vērtībā iekļauj atzītos produktus, kā arī papildus var tikt iekļauti pārstrādāti augļu un dārzeņu produkti, kuru vērtība tiek aprēķināta, ņemot vērā regulas 2022/126 31. panta 2. punkta otrajā daļā noteiktās vienotās likmes.
Savukārt attiecībā uz labības, piena, cūkgaļas, liellopu gaļas un pākšu dārzeņu nozari (turpmāk – citas nozares), ņemot vērā EK 2022. gada 30. augusta vēstulē Nr. Ares(2022)6018377) sniegto informāciju, MK noteikumu projekta 24. punkts noteic, ka labības, cūkgaļas, liellopu gaļas un pākšu dārzeņu nozarē pārdodamās produkcijas vērtībā un piena nozarē pārdodamās produkcijas apjomā iekļauj atzīto produktu vērtību "svaigā posmā" vai "pirmajā pārstrādes posmā, kurā produktu parasti pārdod", un šie produkti katrai attiecīgajai nozarei tiek noteikti MK noteikumu projekta 24.1. apakšpunktā, kā arī iekļauj pārdotās produkcijas vērtību produktiem, ko RO pārdod pēc tālākas pārstrādes (MK noteikumu 24.2. apakšpunkts).
Lai noteiktu pirmā pārstrādes posma produktu vērtību pārstrādātajos produktos, MK noteikumu projektā noteikta tās aprēķināšanas kārtība. MK noteikumu 25. punktā noteikts, ka RO iesniedz LAD noteikumu projekta 3. pielikumu ar pārdoto attiecināmo produktu vērtības aprēķinu. Lai aprēķinu varētu veikt, kā arī, lai LAD varētu veikt informācijas izsekojamību, papildus 3. pielikumam RO iesniedz informāciju par pirmā pārstrādes posma produkta, kurš izmantots tirgū realizēto pārstrādātu produktu ražošanā, kopējo apjomu kilogramos atsauces periodā, kā arī šajā atsauces periodā no pirmās pārstrādes posma produkta iegūto tirgū realizēto pārstrādāto produktu apjomu kilogramos, papildus norādot tirgū realizēto pārstrādāto produktu ražošanā izmantotā pirmās pārstrādes posma produkta apjomu kilogramos, un RO rēķinu kopsavilkumu par atsauces periodā veiktajiem realizācijas darījumiem ar pirmās pārstrādes posma produktiem, norādot to vērtību un apjomu kilogramos. Pirmā pārstrādes posma produkta tirgū laistā vērtība pirmā pārstrādes posma produktu gadījumā ir vienāda ar RO norādīto vērtību. Savukārt pārstrādātu produktu gadījumā pirmā pārstrādes posma produkta tirgū laisto vērtību aprēķina, izmantojot sekojošu formulu: pārstrādes posma produkta tirgū laistā vērtība = ((pirmā pārstrādes posma produkta, kas izmantots pārstrādātā produktu ražošanā, apjoms kilogramos * pirmā pārstrādes posma produkta vidējā ražotāja cena atsauces periodā, EUR/kg)/pirmā pārstrādes posma produkta kopējais apjoms kilogramos atsauces periodā, kurš izmantots tirgū realizēto pārstrādāto produktu ražošanā)*pirmā pārstrādes posma produkta, kas izmantots pārstrādātā produktu ražošanā, apjoms kilogramos. Piena nozarei kopējo pārdodamās produkcijas apjomu aprēķina, saskaitot tirgū laistā pirmā pārstrādes posma produkta daudzumu un pirmā pārstrādes posma produkta daudzumu, kas izmantots pārstrādātā produktu ražošanā.
Ja, izvērtējot noteikumu projekta 11. pielikumā RO noziņoto informāciju par tās ražošanas resursiem un noteikumu projekta 3. pielikumu un tam pievienotos dokumentus, LAD konstatē neatbilstības RO sniegtajā informācijā, tas lūdz RO novērst neatbilstības 10 darba dienu laikā (noteikumu projekta 27. punkts). Ja RO nenovērš LAD konstatētās neatbilstības, tad LAD lūdz PVD veikt pārbaudes produkta ražošanas vietā, nosakot pārstrādātajiem produktiem to, cik kilogramu pirmā pārstrādes posma produkta ir izmantots 100 kilogramu pārstrādātā produkta ražošanā (noteikumu projekta 28. punkts). Lai PVD varētu sekmīgi veikt pārbaudes, noteikumu projekts nosaka, ka RO piecus gadus ir jāuztur un jānodrošina pieejamība izsekojamības dokumentācijai par atsauces periodā saražotajiem, pārstrādātajiem un izplatītajiem produktiem un to daudzumiem. PVD pārbaudes tiek segtas no RO līdzekļiem saskaņā ar PVD maksas pakalpojumu kārtību un cenrādi.
Pēc pārbaudes veikšanas PVD iesniedz LAD rakstisku slēdzienu par 100 kilogramu pārstrādātā produkta ražošanā izmantotā pirmā pārstrādes posma produkta apjomu kilogramos katram pārstrādātajam produktam, un LAD attiecina šos datus uz visu RO sniegto informāciju par pārstrādāto produktu apjomu visā atsauces periodā un, ja nepieciešams, izmanto pārdotās produkcijas koriģētās vērtības vai apjoma aprēķināšanā.
Kārtība, kādā aprēķina vērtību vai apjomu pārdodamai produkcijai, kas tiek tirgota pēc tālākas pārstrādes, ir svarīga, jo tā dod iespēju aprēķināt pārstrādāto lauksaimniecības produktu tirgū realizēto vērtību un noteikt atzīto produktu vērtību vai apjomu tādām RO, kas ražo primāro produkciju, bet tirgū realizē nevis produktus "svaigā posmā" (piemēram, dzīvi dzīvnieki) vai "pirmajā pārstrādes posmā" (piemēram, veseli liemeņi, svaigpiens, nepārstrādāti pākšu dārzeņi vai labība), bet gan produktus pēc tālākas pārstrādes (piemēram, svaiga gaļas produkcija, gaļas izstrādājumi, piena produkti, izstrādājumi no labības utml.). Šāda kārtība ir svarīga un nepieciešama, nosakot RO atbilstību atzīšanas kritērijiem par minimālo pārdodamās produkcijas vērtību vai apjomu un piešķiramā atbalsta apmēru.
Attiecībā uz atzītām augļu un dārzeņu RO MK noteikumu projekta 23. punkts noteic, ka to minimālajā pārdodamās produkcijas vērtībā iekļauj atzītos produktus, kā arī papildus var tikt iekļauti pārstrādāti augļu un dārzeņu produkti, kuru vērtība tiek aprēķināta, ņemot vērā regulas 2022/126 31. panta 2. punkta otrajā daļā noteiktās vienotās likmes.
Savukārt attiecībā uz labības, piena, cūkgaļas, liellopu gaļas un pākšu dārzeņu nozari (turpmāk – citas nozares), ņemot vērā EK 2022. gada 30. augusta vēstulē Nr. Ares(2022)6018377) sniegto informāciju, MK noteikumu projekta 24. punkts noteic, ka labības, cūkgaļas, liellopu gaļas un pākšu dārzeņu nozarē pārdodamās produkcijas vērtībā un piena nozarē pārdodamās produkcijas apjomā iekļauj atzīto produktu vērtību "svaigā posmā" vai "pirmajā pārstrādes posmā, kurā produktu parasti pārdod", un šie produkti katrai attiecīgajai nozarei tiek noteikti MK noteikumu projekta 24.1. apakšpunktā, kā arī iekļauj pārdotās produkcijas vērtību produktiem, ko RO pārdod pēc tālākas pārstrādes (MK noteikumu 24.2. apakšpunkts).
Lai noteiktu pirmā pārstrādes posma produktu vērtību pārstrādātajos produktos, MK noteikumu projektā noteikta tās aprēķināšanas kārtība. MK noteikumu 25. punktā noteikts, ka RO iesniedz LAD noteikumu projekta 3. pielikumu ar pārdoto attiecināmo produktu vērtības aprēķinu. Lai aprēķinu varētu veikt, kā arī, lai LAD varētu veikt informācijas izsekojamību, papildus 3. pielikumam RO iesniedz informāciju par pirmā pārstrādes posma produkta, kurš izmantots tirgū realizēto pārstrādātu produktu ražošanā, kopējo apjomu kilogramos atsauces periodā, kā arī šajā atsauces periodā no pirmās pārstrādes posma produkta iegūto tirgū realizēto pārstrādāto produktu apjomu kilogramos, papildus norādot tirgū realizēto pārstrādāto produktu ražošanā izmantotā pirmās pārstrādes posma produkta apjomu kilogramos, un RO rēķinu kopsavilkumu par atsauces periodā veiktajiem realizācijas darījumiem ar pirmās pārstrādes posma produktiem, norādot to vērtību un apjomu kilogramos. Pirmā pārstrādes posma produkta tirgū laistā vērtība pirmā pārstrādes posma produktu gadījumā ir vienāda ar RO norādīto vērtību. Savukārt pārstrādātu produktu gadījumā pirmā pārstrādes posma produkta tirgū laisto vērtību aprēķina, izmantojot sekojošu formulu: pārstrādes posma produkta tirgū laistā vērtība = ((pirmā pārstrādes posma produkta, kas izmantots pārstrādātā produktu ražošanā, apjoms kilogramos * pirmā pārstrādes posma produkta vidējā ražotāja cena atsauces periodā, EUR/kg)/pirmā pārstrādes posma produkta kopējais apjoms kilogramos atsauces periodā, kurš izmantots tirgū realizēto pārstrādāto produktu ražošanā)*pirmā pārstrādes posma produkta, kas izmantots pārstrādātā produktu ražošanā, apjoms kilogramos. Piena nozarei kopējo pārdodamās produkcijas apjomu aprēķina, saskaitot tirgū laistā pirmā pārstrādes posma produkta daudzumu un pirmā pārstrādes posma produkta daudzumu, kas izmantots pārstrādātā produktu ražošanā.
Ja, izvērtējot noteikumu projekta 11. pielikumā RO noziņoto informāciju par tās ražošanas resursiem un noteikumu projekta 3. pielikumu un tam pievienotos dokumentus, LAD konstatē neatbilstības RO sniegtajā informācijā, tas lūdz RO novērst neatbilstības 10 darba dienu laikā (noteikumu projekta 27. punkts). Ja RO nenovērš LAD konstatētās neatbilstības, tad LAD lūdz PVD veikt pārbaudes produkta ražošanas vietā, nosakot pārstrādātajiem produktiem to, cik kilogramu pirmā pārstrādes posma produkta ir izmantots 100 kilogramu pārstrādātā produkta ražošanā (noteikumu projekta 28. punkts). Lai PVD varētu sekmīgi veikt pārbaudes, noteikumu projekts nosaka, ka RO piecus gadus ir jāuztur un jānodrošina pieejamība izsekojamības dokumentācijai par atsauces periodā saražotajiem, pārstrādātajiem un izplatītajiem produktiem un to daudzumiem. PVD pārbaudes tiek segtas no RO līdzekļiem saskaņā ar PVD maksas pakalpojumu kārtību un cenrādi.
Pēc pārbaudes veikšanas PVD iesniedz LAD rakstisku slēdzienu par 100 kilogramu pārstrādātā produkta ražošanā izmantotā pirmā pārstrādes posma produkta apjomu kilogramos katram pārstrādātajam produktam, un LAD attiecina šos datus uz visu RO sniegto informāciju par pārstrādāto produktu apjomu visā atsauces periodā un, ja nepieciešams, izmanto pārdotās produkcijas koriģētās vērtības vai apjoma aprēķināšanā.
Kārtība, kādā aprēķina vērtību vai apjomu pārdodamai produkcijai, kas tiek tirgota pēc tālākas pārstrādes, ir svarīga, jo tā dod iespēju aprēķināt pārstrādāto lauksaimniecības produktu tirgū realizēto vērtību un noteikt atzīto produktu vērtību vai apjomu tādām RO, kas ražo primāro produkciju, bet tirgū realizē nevis produktus "svaigā posmā" (piemēram, dzīvi dzīvnieki) vai "pirmajā pārstrādes posmā" (piemēram, veseli liemeņi, svaigpiens, nepārstrādāti pākšu dārzeņi vai labība), bet gan produktus pēc tālākas pārstrādes (piemēram, svaiga gaļas produkcija, gaļas izstrādājumi, piena produkti, izstrādājumi no labības utml.). Šāda kārtība ir svarīga un nepieciešama, nosakot RO atbilstību atzīšanas kritērijiem par minimālo pārdodamās produkcijas vērtību vai apjomu un piešķiramā atbalsta apmēru.
Problēmas apraksts
Viens no būtiskiem RO atzīšanas kritērijiem ir RO atrašanās to biedru kontrolē un RO demokrātiska uzraudzība. Regulas Nr. 1308/2013 152. panta 1. punkta "a" apakšpunkts noteic, ka RO atrodas tās biedru kontrolē, un šīs regulas 153. panta 2. punkta "c" apakšpunkts noteic, ka RO statūtos jāparedz noteikumi, kas ļauj tās biedriem ražotājiem demokrātiski uzraudzīt savu RO un tās lēmumus, kā arī tās kontus un budžetu.
EK 2021. gada 28. jūnija vēstulē Nr. Ares(2021)4188213 norādīja: fakts, ka RO kontrolē tās biedri, nenozīmē to, ka šī kontrole notiek demokrātiskā veidā. Izšķiroša nozīme ir tām, kā šī kontrole tiek īstenota. Kontrole ir jautājums par lēmumu pieņemšanu, turpretī demokrātiskā uzraudzība attiecas ne tikai uz pilnsapulces lēmumu pārbaudēm, bet arī uz mazākumu tiesībām.
ZM noskaidroja citu dalībvalstu pieredzi, kā tās ievieš iepriekšminētos nosacījumos nacionālajos normatīvajos aktos.
Vācija paredz nosacījumus, ka RO statūtos nosakāms, ka katrs biedrs var izmantot mazāk par 50 % balsstiesību, un RO, kurā ir līdz 15 biedriem, divi biedri kopā drīkst izmantot mazāk par 75 % balsstiesību, bet RO, kurā ir vairāk par 15 biedriem, trīs vai mazāk biedru kopā var izmantot mazāk par 75 % balsstiesību, un ka RO, kurā ir līdz 15 biedriem, katram biedram pieder mazāk par 50 % akciju, bet, ja ir vairāk par 15 biedriem, diviem biedriem kopā pieder mazāk par 50 % akciju.
Beļģija paredz, ka RO statūtos jāiekļauj balsošanas tiesības (nevienam biedram nedrīkst būt vairāk kā 10 % no balss tiesībām vai pilnvarām) un jānosaka kapitāldaļas (viena biedra maksimālā kapitāldaļa ir 25 %). Ja biedri ir juridiskas personas, tad tiek pārbaudīta akcionāru identitāte. Tātad neviens akcionārs nedrīkst turēt vairāk par 25 % daļām un vairāk par 10 % balsstiesību. Administrējošā iestāde pārbauda RO struktūru un sapulču organizēšanu, kā arī kapitāla un akciju reģistru, balsstiesību un lēmumu pieņemšanas procedūras, it īpaši attiecībā uz DP un DF. Visam jāatspoguļojas sapulču protokolos. Savukārt administrējošā iestāde demokrātiskā kontrolē pārbauda, kā tiek ievēroti statūti.
Īrija informēja, ka, pēc šīs valsts pieejas, katram biedram ir viena balss, tomēr ir jābūt uzmanīgiem ar īstajiem labuma guvējiem. Piemēram, ja diviem biedriem ir vieni un tie paši labuma guvēji, tad šiem abiem biedriem ir tikai viena balss. Ja notiek ikgadējā sapulce, tad jābūt pierādījumiem par uzaicinājumu uz sanāksmi, darba kārtībai, apliecinājumam par apmeklējumu un protokolam. Tiek vērtēti valdes sanāksmju protokoli un diskusiju pierādījumi par svarīgiem lēmumiem (ES atbalstu, jauniem ieguldījumiem u.c.).
Lai nodrošinātu ražotāju kontroli pār RO, Portugāles normatīvie akti paredz, ka maksimālā balsstiesību vai kapitāla īpatsvars, kas tieši vai netieši pieder jebkuram biedram, nedrīkst pārsniegt 20 %, un ka ražotāju biedriem kopā jābūt vismaz 51 % kapitāla un balsstiesību. Ja biedri ir juridiskas personas, tad ir jāpārbauda, vai kopā ar saistītajām personām biedram nav 50 % vai vairāk balsstiesību. Papildus tiek pārbaudīts, vai viena un tā pati saistītā persona nav saistīta ar vairākiem RO biedriem, jo tas arī palielina attiecīgo kopējo balsstiesību apjomu. Lai nodrošinātu demokrātisko uzraudzību, regulējums paredz, ka statūtos jāiekļauj konkrēti noteikumi: 1) jautājumos, kas skar to biedru atzīšanu un līdzdalību RO vadības vai administratīvajās struktūrās, kuri nav ražotāji, lēmumus var pieņemt tikai kopsapulcēs ar nosacījumu, ka klātesošajiem biedriem ražotājiem ir lielākas balsstiesības nekā tiem klātesošajiem biedriem, kas nav ražotāji; 2) par biedru un neražojošu biedru uzņemšanu.
Lai viestu skaidrību, kā īstenot regulas Nr. 1308/2013 152. panta 1. punkta "a" apakšpunktā noteikto par RO atrašanos biedru kontrolē un iepriekšminētās regulas 153. panta 2. punkta "c" apakšpunkta prasību par demokrātisko uzraudzību, MK noteikumu projektā ir nepieciešams noteikt attiecīgu regulējumu: a) paredzēt biedru balsu skaitu un kapitāldaļas, ņemot vērā attiecīgās personas juridisko formu, b) nosacījumus saistītajām personām, c) nosacījumus RO demokrātiskai uzraudzībai.
Minētais jautājums tika apspriests arī 2022. gada 28. novembra sanāksmē ar lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem, kā arī atsevišķi vēl ar LLKA (2022. gada 6. un 12. decembrī), lai rastu pieņemamu risinājumu abām iesaistītajām pusēm – gan ražotājiem, gan likumdevējam un novērstu varas koncentrāciju RO viena biedra rokās.
Attiecībā uz balsu skaitu RO, kas nav kooperatīvās sabiedrības, ZM bija ierosinājusi noteikt, ka katram biedram balsu skaits var būt lielāks par vienu balsi atkarībā no biedra daļu skaita attiecīgajā RO, bet tas nepārsniedz 10 procentu no kopējā RO balsstiesību skaita, taču LLKA ierosināja noteikt vienādu balsu skaistu sadalījumu neatkarīgi no to kapitāldaļu apmēra, jo tas nodrošinās visu RO biedru vienlīdzīgu interešu pārstāvību un demokrātisku uzraudzību. Priekšlikums tika ņemts vērā.
Attiecībā uz saistītajām personām ZM bija ierosinājusi noteikt, ka vienam ražotāju organizācijas biedram kopā ar tā saistītajām personām nav vairāk kā 50 procentu balsstiesību un vairāk kā 50 procentu kapitāldaļu. LLKA ierosināja šo slieksni samazināt līdz 49 procentiem abos gadījumos. Pret to neiebilda citi sanāksmes dalībnieki, taču pēc iepriekšminētās sanāksmes LLKA atsūtīja precizējumus, norādot, ka atbilstīgajiem kooperatīviem šis slieksnis ir 30 procentu apmērā. Tādējādi priekšlikums tika ņemts vērā.
ZM ierosināja noteikt nosacījumus RO demokrātiskai uzraudzībai. Turklāt LAD ir jāpārliecinās, kā RO tiek īstenota demokrātiskā uzraudzība, tāpēc MK noteikumu projektā ir skaidri jānosaka, ko tieši LAD pārbaudīs regulārajās kontrolēs attiecībā uz lēmumiem, kurus RO pieņēmusi par DP un DF.
EK 2021. gada 28. jūnija vēstulē Nr. Ares(2021)4188213 norādīja: fakts, ka RO kontrolē tās biedri, nenozīmē to, ka šī kontrole notiek demokrātiskā veidā. Izšķiroša nozīme ir tām, kā šī kontrole tiek īstenota. Kontrole ir jautājums par lēmumu pieņemšanu, turpretī demokrātiskā uzraudzība attiecas ne tikai uz pilnsapulces lēmumu pārbaudēm, bet arī uz mazākumu tiesībām.
ZM noskaidroja citu dalībvalstu pieredzi, kā tās ievieš iepriekšminētos nosacījumos nacionālajos normatīvajos aktos.
Vācija paredz nosacījumus, ka RO statūtos nosakāms, ka katrs biedrs var izmantot mazāk par 50 % balsstiesību, un RO, kurā ir līdz 15 biedriem, divi biedri kopā drīkst izmantot mazāk par 75 % balsstiesību, bet RO, kurā ir vairāk par 15 biedriem, trīs vai mazāk biedru kopā var izmantot mazāk par 75 % balsstiesību, un ka RO, kurā ir līdz 15 biedriem, katram biedram pieder mazāk par 50 % akciju, bet, ja ir vairāk par 15 biedriem, diviem biedriem kopā pieder mazāk par 50 % akciju.
Beļģija paredz, ka RO statūtos jāiekļauj balsošanas tiesības (nevienam biedram nedrīkst būt vairāk kā 10 % no balss tiesībām vai pilnvarām) un jānosaka kapitāldaļas (viena biedra maksimālā kapitāldaļa ir 25 %). Ja biedri ir juridiskas personas, tad tiek pārbaudīta akcionāru identitāte. Tātad neviens akcionārs nedrīkst turēt vairāk par 25 % daļām un vairāk par 10 % balsstiesību. Administrējošā iestāde pārbauda RO struktūru un sapulču organizēšanu, kā arī kapitāla un akciju reģistru, balsstiesību un lēmumu pieņemšanas procedūras, it īpaši attiecībā uz DP un DF. Visam jāatspoguļojas sapulču protokolos. Savukārt administrējošā iestāde demokrātiskā kontrolē pārbauda, kā tiek ievēroti statūti.
Īrija informēja, ka, pēc šīs valsts pieejas, katram biedram ir viena balss, tomēr ir jābūt uzmanīgiem ar īstajiem labuma guvējiem. Piemēram, ja diviem biedriem ir vieni un tie paši labuma guvēji, tad šiem abiem biedriem ir tikai viena balss. Ja notiek ikgadējā sapulce, tad jābūt pierādījumiem par uzaicinājumu uz sanāksmi, darba kārtībai, apliecinājumam par apmeklējumu un protokolam. Tiek vērtēti valdes sanāksmju protokoli un diskusiju pierādījumi par svarīgiem lēmumiem (ES atbalstu, jauniem ieguldījumiem u.c.).
Lai nodrošinātu ražotāju kontroli pār RO, Portugāles normatīvie akti paredz, ka maksimālā balsstiesību vai kapitāla īpatsvars, kas tieši vai netieši pieder jebkuram biedram, nedrīkst pārsniegt 20 %, un ka ražotāju biedriem kopā jābūt vismaz 51 % kapitāla un balsstiesību. Ja biedri ir juridiskas personas, tad ir jāpārbauda, vai kopā ar saistītajām personām biedram nav 50 % vai vairāk balsstiesību. Papildus tiek pārbaudīts, vai viena un tā pati saistītā persona nav saistīta ar vairākiem RO biedriem, jo tas arī palielina attiecīgo kopējo balsstiesību apjomu. Lai nodrošinātu demokrātisko uzraudzību, regulējums paredz, ka statūtos jāiekļauj konkrēti noteikumi: 1) jautājumos, kas skar to biedru atzīšanu un līdzdalību RO vadības vai administratīvajās struktūrās, kuri nav ražotāji, lēmumus var pieņemt tikai kopsapulcēs ar nosacījumu, ka klātesošajiem biedriem ražotājiem ir lielākas balsstiesības nekā tiem klātesošajiem biedriem, kas nav ražotāji; 2) par biedru un neražojošu biedru uzņemšanu.
Lai viestu skaidrību, kā īstenot regulas Nr. 1308/2013 152. panta 1. punkta "a" apakšpunktā noteikto par RO atrašanos biedru kontrolē un iepriekšminētās regulas 153. panta 2. punkta "c" apakšpunkta prasību par demokrātisko uzraudzību, MK noteikumu projektā ir nepieciešams noteikt attiecīgu regulējumu: a) paredzēt biedru balsu skaitu un kapitāldaļas, ņemot vērā attiecīgās personas juridisko formu, b) nosacījumus saistītajām personām, c) nosacījumus RO demokrātiskai uzraudzībai.
Minētais jautājums tika apspriests arī 2022. gada 28. novembra sanāksmē ar lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem, kā arī atsevišķi vēl ar LLKA (2022. gada 6. un 12. decembrī), lai rastu pieņemamu risinājumu abām iesaistītajām pusēm – gan ražotājiem, gan likumdevējam un novērstu varas koncentrāciju RO viena biedra rokās.
Attiecībā uz balsu skaitu RO, kas nav kooperatīvās sabiedrības, ZM bija ierosinājusi noteikt, ka katram biedram balsu skaits var būt lielāks par vienu balsi atkarībā no biedra daļu skaita attiecīgajā RO, bet tas nepārsniedz 10 procentu no kopējā RO balsstiesību skaita, taču LLKA ierosināja noteikt vienādu balsu skaistu sadalījumu neatkarīgi no to kapitāldaļu apmēra, jo tas nodrošinās visu RO biedru vienlīdzīgu interešu pārstāvību un demokrātisku uzraudzību. Priekšlikums tika ņemts vērā.
Attiecībā uz saistītajām personām ZM bija ierosinājusi noteikt, ka vienam ražotāju organizācijas biedram kopā ar tā saistītajām personām nav vairāk kā 50 procentu balsstiesību un vairāk kā 50 procentu kapitāldaļu. LLKA ierosināja šo slieksni samazināt līdz 49 procentiem abos gadījumos. Pret to neiebilda citi sanāksmes dalībnieki, taču pēc iepriekšminētās sanāksmes LLKA atsūtīja precizējumus, norādot, ka atbilstīgajiem kooperatīviem šis slieksnis ir 30 procentu apmērā. Tādējādi priekšlikums tika ņemts vērā.
ZM ierosināja noteikt nosacījumus RO demokrātiskai uzraudzībai. Turklāt LAD ir jāpārliecinās, kā RO tiek īstenota demokrātiskā uzraudzība, tāpēc MK noteikumu projektā ir skaidri jānosaka, ko tieši LAD pārbaudīs regulārajās kontrolēs attiecībā uz lēmumiem, kurus RO pieņēmusi par DP un DF.
Risinājuma apraksts
Ievērojot citu dalībvalstu pieredzi, kā arī 2022. gada 28. novembra sanāksmē ar lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem paustos viedokļus un atsevišķi ar LLKA notikušās diskusijas par līdzšinējo pieredzi attiecībā uz atbilstīgu kooperatīvu darbību, MK noteikumu projekta 10. punkts paredz, ka RO atrodas tās biedru kontrolē, kad:
a) katram biedram ir viena balss – ja RO juridiskā forma ir kooperatīvā sabiedrība;
b) RO visiem biedriem ir vienāds balsu un kapitāldaļu sadalījums, bet tas nepārsniedz 20 procentu no kopējā RO balsstiesību skaita un kapitāldaļu skaita – ja RO ir cita juridiskā forma, kas nav kooperatīvā sabiedrība.
Attiecībā uz saistītām personām MK noteikumu 10.3. apakšpunkts paredz, ka vienam RO biedram kopā ar tā saistītajām personām nav vairāk kā 30 procentu balsstiesību un vairāk kā 30 procentu kapitāldaļu. Papildus iepriekšminētais apakšpunkts paredz, ka šo noteikumu izpratnē saistītās personas ir personas, kas atbilst regulas Nr. 702/2014 1. pielikuma 3. panta 3. punktā dotajai definīcijai. Tas trešajām personām sniegtu skaidrību par saistītu personu definīciju.
Savukārt MK noteikumu projekta 11. punkts paredz nosacījumus RO demokrātiskai uzraudzībai, t.i., RO, pieņemot statūtus saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 153. pantu, nodrošina visu biedru pārstāvību RO pārvaldībā un uzraudzībā, tostarp paredzot nosacījumus par RO struktūru, balsstiesību un lēmumu pieņemšanas kārtību, it īpaši attiecībā uz darbības programmu un darbības fondu, kā arī paredzot nosacījumus par biedru izstāšanos vai jaunu biedru uzņemšanu ražotāju organizācijā. Turklāt jāņem vērā, ka saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 153. panta 3. punktu šāds nosacījums neattiecas uz piena nozari.
Tā kā LAD ir jāpārliecinās, kā RO notiek demokrātiskā uzraudzība, MK noteikumu projekta 19. punkts paredz, ka LAD papildus pārbaudīs, vai RO darbība un darījumi starp RO un tās biedriem attiecībā uz DP un DF atbilst tās statūtiem. Piemēram, sanāksmju norises vieta, laiks un darba kārtības izsludināšana, vai ir kvalificēts balsu vairākums, sanāksmju protokolos atspoguļota sanāksmju norise un RO biedru paustie viedokļi, kā arī lēmumu pieņemšana un RO biedru balsojums par darba kārtībā ietvertajiem jautājumiem, biedru izslēgšanu vai jaunu biedru uzņemšanu.
a) katram biedram ir viena balss – ja RO juridiskā forma ir kooperatīvā sabiedrība;
b) RO visiem biedriem ir vienāds balsu un kapitāldaļu sadalījums, bet tas nepārsniedz 20 procentu no kopējā RO balsstiesību skaita un kapitāldaļu skaita – ja RO ir cita juridiskā forma, kas nav kooperatīvā sabiedrība.
Attiecībā uz saistītām personām MK noteikumu 10.3. apakšpunkts paredz, ka vienam RO biedram kopā ar tā saistītajām personām nav vairāk kā 30 procentu balsstiesību un vairāk kā 30 procentu kapitāldaļu. Papildus iepriekšminētais apakšpunkts paredz, ka šo noteikumu izpratnē saistītās personas ir personas, kas atbilst regulas Nr. 702/2014 1. pielikuma 3. panta 3. punktā dotajai definīcijai. Tas trešajām personām sniegtu skaidrību par saistītu personu definīciju.
Savukārt MK noteikumu projekta 11. punkts paredz nosacījumus RO demokrātiskai uzraudzībai, t.i., RO, pieņemot statūtus saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 153. pantu, nodrošina visu biedru pārstāvību RO pārvaldībā un uzraudzībā, tostarp paredzot nosacījumus par RO struktūru, balsstiesību un lēmumu pieņemšanas kārtību, it īpaši attiecībā uz darbības programmu un darbības fondu, kā arī paredzot nosacījumus par biedru izstāšanos vai jaunu biedru uzņemšanu ražotāju organizācijā. Turklāt jāņem vērā, ka saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 153. panta 3. punktu šāds nosacījums neattiecas uz piena nozari.
Tā kā LAD ir jāpārliecinās, kā RO notiek demokrātiskā uzraudzība, MK noteikumu projekta 19. punkts paredz, ka LAD papildus pārbaudīs, vai RO darbība un darījumi starp RO un tās biedriem attiecībā uz DP un DF atbilst tās statūtiem. Piemēram, sanāksmju norises vieta, laiks un darba kārtības izsludināšana, vai ir kvalificēts balsu vairākums, sanāksmju protokolos atspoguļota sanāksmju norise un RO biedru paustie viedokļi, kā arī lēmumu pieņemšana un RO biedru balsojums par darba kārtībā ietvertajiem jautājumiem, biedru izslēgšanu vai jaunu biedru uzņemšanu.
Problēmas apraksts
Atzīta RO nedrīkst būt nodokļu parādnieks. Likumā par nodokļiem un nodevām ir paredzēts, ka nodokļu saistības nav izpildītas, ja nodokļu maksātājam Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) un pašvaldības administrēto nodokļu parāds pārsniedz 150 euro.
Risinājuma apraksts
MK noteikumu 14. punkts paredz, ka LAD, lai piešķirtu RO statusu, pārbaudīs, vai RO nodokļu parāda kopsumma nepārsniedz 150 euro un vai Valsts ieņēmumu dienests nav pieņēmis lēmumu pagarināt vai atlikt nodokļu maksājumu termiņu saskaņā ar Likuma par nodokļiem un nodevām 24. pantu.
Problēmas apraksts
Kad RO ir iesniegusi LAD iesniegumu, lai kļūtu par atzītu RO, LAD ir jāizvērtē iesniegtie dokumenti un jāpieņem lēmums par atzītas RO statusa piešķiršanu vai noraidīšanu. Tādējādi MK noteikumu projektā ir jānosaka lēmuma pieņemšanas kārtība.
LAD izvērtē dokumentus, ko iesniegusi RO, kura pretendē uz atzīšanu, un LAD ir arī jāpieņem lēmums par atzītas RO statusa piešķiršanu vai noraidīšanu. Taču regulas Nr. 1308/2013 154. panta 4. punkta "a" apakšpunktā un 161. panta 3. punkta "a" apakšpunktā ir noteikts, ka termiņš, kad LAD ir jāpieņem lēmums par RO atzīšanu, ir četri 4 mēneši pēc pieteikuma un visu attiecīgo apliecinošo dokumentu iesniegšanas. Šis termiņš ir atrunāts Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 9. panta otrajā daļā.
Lai samazinātu administratīvo slogu, ir jānosaka, ka administrējošā iestāde LAD sadarbojas ar citām iestādēm, lai iegūtu to rīcībā esošo un RO administrēšanai nepieciešamo informāciju.
Turklāt atzītai RO ir jāatbilst atzīšanas kritērijiem visu tās darbības laiku. Tādējādi LAD vienu reizi gadā ir jāpārbauda, vai atzīta RO atbilst regulas Nr. 1308/2013 un MK noteikumu projekta II nodaļā minētajiem nosacījumiem. Kā jau iepriekš tik norādīts, EK savā 2020. gada 3. jūlija vēstulē Nr. ARES(2020)3512922 ir norādījusi, ka dalībvalsts katru gadu informē EK par jaunām atzītām RO vai atsauktu RO atzīšanu. Atzīšanas statusam ir juridiskas sekas, piemēram, atzītas RO gūst labumu no DP augļu un dārzeņu nozarē, kā arī var izmantot dažas atkāpes no konkurences tiesībām. Tādējādi dalībvalsts ir atbildīga par ES tiesību aktu ievērošanu.
Ja LAD savās pārbaudēs konstatē, ka atzīta RO neatbilst regulas Nr. 1308/2013 un šī MK noteikumu projekta II nodaļas nosacījumiem, ir jāparedz kārtība, kādā atzīta RO novērš konstatētās neatbilstības. LAD ir tiesības atsaukt RO atzīšanu tikai tad, ja LAD konstatētās neatbilstības netiek novērstas. Turklāt attiecībā uz augļu un dārzeņu RO ir papildus jāievēro regulas 2017/891 nosacījumi par RO struktūru un aktivitātēm, RO galvenām aktivitātēm un demokrātisko pārskatatbildību. Šajā situācijā (t.i., attiecībā uz augļu un dārzeņu RO) LAD piemēro regulas 2017/891 59. pantā minētos nosacījumus.
LAD izvērtē dokumentus, ko iesniegusi RO, kura pretendē uz atzīšanu, un LAD ir arī jāpieņem lēmums par atzītas RO statusa piešķiršanu vai noraidīšanu. Taču regulas Nr. 1308/2013 154. panta 4. punkta "a" apakšpunktā un 161. panta 3. punkta "a" apakšpunktā ir noteikts, ka termiņš, kad LAD ir jāpieņem lēmums par RO atzīšanu, ir četri 4 mēneši pēc pieteikuma un visu attiecīgo apliecinošo dokumentu iesniegšanas. Šis termiņš ir atrunāts Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 9. panta otrajā daļā.
Lai samazinātu administratīvo slogu, ir jānosaka, ka administrējošā iestāde LAD sadarbojas ar citām iestādēm, lai iegūtu to rīcībā esošo un RO administrēšanai nepieciešamo informāciju.
Turklāt atzītai RO ir jāatbilst atzīšanas kritērijiem visu tās darbības laiku. Tādējādi LAD vienu reizi gadā ir jāpārbauda, vai atzīta RO atbilst regulas Nr. 1308/2013 un MK noteikumu projekta II nodaļā minētajiem nosacījumiem. Kā jau iepriekš tik norādīts, EK savā 2020. gada 3. jūlija vēstulē Nr. ARES(2020)3512922 ir norādījusi, ka dalībvalsts katru gadu informē EK par jaunām atzītām RO vai atsauktu RO atzīšanu. Atzīšanas statusam ir juridiskas sekas, piemēram, atzītas RO gūst labumu no DP augļu un dārzeņu nozarē, kā arī var izmantot dažas atkāpes no konkurences tiesībām. Tādējādi dalībvalsts ir atbildīga par ES tiesību aktu ievērošanu.
Ja LAD savās pārbaudēs konstatē, ka atzīta RO neatbilst regulas Nr. 1308/2013 un šī MK noteikumu projekta II nodaļas nosacījumiem, ir jāparedz kārtība, kādā atzīta RO novērš konstatētās neatbilstības. LAD ir tiesības atsaukt RO atzīšanu tikai tad, ja LAD konstatētās neatbilstības netiek novērstas. Turklāt attiecībā uz augļu un dārzeņu RO ir papildus jāievēro regulas 2017/891 nosacījumi par RO struktūru un aktivitātēm, RO galvenām aktivitātēm un demokrātisko pārskatatbildību. Šajā situācijā (t.i., attiecībā uz augļu un dārzeņu RO) LAD piemēro regulas 2017/891 59. pantā minētos nosacījumus.
Risinājuma apraksts
MK noteikumu projekta 17. punkts noteic, ka LAD izvērtē tās RO atbilstību ES normatīvajos aktos un MK noteikumu projekta II nodaļā noteiktajām prasībām, kura pretendē uz atzīšanu, un četru mēnešu laikā pieņem vai nu lēmumu par RO atzīšanas iesnieguma apstiprināšanu un atzītas RO statusa piešķiršanu, vai lēmumu par atzīšanas iesnieguma noraidīšanu, ja RO neatbilst šī MK noteikumu projekta II nodaļā minētajām prasībām vai atzīšanas iesniegumā norādītā informācija nav patiesa.
MK noteikumu projekta 16. punkts noteic, ka LAD saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā iestādes sadarbojas un sniedz informāciju elektroniskā veidā, kā arī nodrošina un apliecina šādas informācijas patiesumu, no attiecīgajām iestādēm iegūst RO statūtu kopiju un informāciju par RO reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā.
Lai nodrošinātu atzītu RO atbilstību atzīšanas kritērijiem, MK noteikumu projekta 18. punkts paredz, ka, ievērojot regulas 2021/2016 59. pantu un regulas Nr. 1308/2013 154. panta 4. punkta "b" apakšpunktu un 161. panta 3. punkta "b" apakšpunktu, LAD vienu reizi gadā pārbauda atzītas RO atbilstību MK noteikumu projekta II nodaļā minētajiem nosacījumiem.
Ja LAD savās pārbaudēs konstatē, ka atzīta RO neatbilst regulas Nr. 1308/2013 un MK noteikumu projekta II nodaļas nosacījumiem, tad MK noteikumu projekta 20. punkts paredz, ka šajā situācijā LAD pieprasa RO tās novērst viena mēneša laikā no brīža, kad saņemts paziņojums par neatbilstībām. Savukārt MK noteikumu projekta 21. punkts paredz, ka tad, ja RO noteiktajā termiņā nenovērš paziņotās neatbilstības, LAD pieņem lēmumu par RO atzīšanas statusa atsaukšanu līdz neatbilstību novēršanai.
Attiecībā uz augļu un dārzeņu nozari MK noteikumu 22. punkts paredz atsevišķu regulējumu, ja netiek ievēroti RO atzīšanas kritēriji.
MK noteikumu projekta 16. punkts noteic, ka LAD saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā iestādes sadarbojas un sniedz informāciju elektroniskā veidā, kā arī nodrošina un apliecina šādas informācijas patiesumu, no attiecīgajām iestādēm iegūst RO statūtu kopiju un informāciju par RO reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā.
Lai nodrošinātu atzītu RO atbilstību atzīšanas kritērijiem, MK noteikumu projekta 18. punkts paredz, ka, ievērojot regulas 2021/2016 59. pantu un regulas Nr. 1308/2013 154. panta 4. punkta "b" apakšpunktu un 161. panta 3. punkta "b" apakšpunktu, LAD vienu reizi gadā pārbauda atzītas RO atbilstību MK noteikumu projekta II nodaļā minētajiem nosacījumiem.
Ja LAD savās pārbaudēs konstatē, ka atzīta RO neatbilst regulas Nr. 1308/2013 un MK noteikumu projekta II nodaļas nosacījumiem, tad MK noteikumu projekta 20. punkts paredz, ka šajā situācijā LAD pieprasa RO tās novērst viena mēneša laikā no brīža, kad saņemts paziņojums par neatbilstībām. Savukārt MK noteikumu projekta 21. punkts paredz, ka tad, ja RO noteiktajā termiņā nenovērš paziņotās neatbilstības, LAD pieņem lēmumu par RO atzīšanas statusa atsaukšanu līdz neatbilstību novēršanai.
Attiecībā uz augļu un dārzeņu nozari MK noteikumu 22. punkts paredz atsevišķu regulējumu, ja netiek ievēroti RO atzīšanas kritēriji.
Problēmas apraksts
Atzītu RO DP mērķis ir identificēt tās intervences, ar kuru palīdzību RO var stiprināt savu ražotāju tirgus varu kopējā pārtikas ķēdē. Tādējādi MK noteikumu projektā ir jāparedz nosacījumi DP izstrādei, kā arī DP iesniegšanas, izvērtēšanas un apstiprināšanas kārtība.
Saskaņā ar regulas 2021/2115 50. pantu un 67. panta 6. punktu atzītām RO, lai pretendētu uz atbalstu, ir jāsagatavo DP. Regulas 2021/2115 50. pants noteic pamatprasības atzītas augļu un dārzeņu nozares RO sagatavotajai DP (sasniedzamie mērķi, darbības programmu ilgums, obligātie DP izdevumi u.c. specifiski nosacījumi). Savukārt iepriekšminētās regulas 67. panta 6. punkts noteic, ka atzītu citu nozaru RO DP atbilst iepriekšminētās regulas 50. panta 2., 4., 5., 6. un 8. punktā izklāstītajiem nosacījumiem (t.i., DP ilgums, attiecībā uz katru izvēlēto mērķi attiecīgās intervences apraksts, DP īstenošana pēc tā apstiprināšanas u.c.). Jāņem vērā, ka saskaņā ar regulas 2022/126 12. panta 1. punkta otro daļu, iesniedzot apstiprināšanai DP (arī tās grozījumus), jāsniedz pierādījumi par gaidāmo pozitīvo devumu viena vai vairāku vidisko mērķu izpildē (dalībvalstis savos KLP SP var iekļaut intervences, ar kurām sasniegt agrovides un klimata mērķus).
Turklāt regulas 2021/2115 49. un 66. pants noteic, ka dalībvalsts tiecas sasniegt vienu vai vairākus no regulas 2021/2115 46. pantā izklāstītajiem mērķiem. To var izdarīt ar atzīto RO DP palīdzību. Tāpēc ir jāparedz, ka atzītas RO, iesniedzot apstiprināšanai savas DP, norāda sasniedzamos mērķus.
Atzītām augļu un dārzeņu RO ir papildu nosacījumi attiecībā uz regulas 2021/2115 46. pantā izklāstītajiem mērķiem, un tie ir jāparedz MK noteikumu projektā. Atzītām augļu un dārzeņu RO ir jāsasniedz vismaz trīs regulas 2021/2115 50. panta 3. punktā minētie mērķi, t.i., koncentrēt produkcijas piedāvājumu un laišanu tirgū, īstenot vidi saudzējošus pasākumus, dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un centienos pielāgoties tām. Tādējādi regulas 2021/2115 50. panta 7. punkts attiecībā uz atzītu augļu un dārzeņu RO DP paredz specifiskus nosacījumus: a) vismaz 15 procentu no DP paredzētajiem izdevumiem un trīs vai vairākas intervences ir jāsaista ar vides un klimata jomas pasākumiem atbilstoši regulas Nr. 2021/2115 46. panta "e" un "f" punktā noteiktajam; b) vismaz divus procentus no DP paredzētajiem izdevumiem jānovirza pētniecībai un izstrādes darbiem ilgtspējīgu ražošanas metožu jomā atbilstoši regulas 2021/2115 46. panta "d" punktā noteiktajam. Turklāt attiecībā uz vides pasākumiem regulas 2021/2115 50. panta 7. punkta otrā daļa paredz atkāpi, t.i., ja vismaz uz 80 % RO biedru attiecas viena vai vairākas identiskas agrovides un klimata vai bioloģiskās lauksaimniecības saistības, tad katru no šīm saistībām uzskata par vienu no vides darbībām.
Regulas 2021/2115 51. pants paredz, ka atzītas RO var izveidot DF, lai finansētu apstiprinātajā DP noteiktās intervences. DF veido ne tikai ES finansiālā palīdzība, bet arī RO vai tās biedru (vai abu) finansiālās iemaksas. Šāda nosacījuma paredzēšana nodrošinātu caurskatāmību un ES finanšu interešu efektīvu aizsardzību un piešķirtā finansējuma izmantošanu paredzētajiem mērķiem. Informācija par DF iesniedzama kopā ar DP.
Ievērojot citu ES dalībvalstu pieredzi, DP paredzētām attiecināmajām izmaksām jābūt noteiktām atbilstoši konkrētam pasākumam, turklāt DP ir jāatbilst pareizas finanšu vadības principiem. Tas nodrošinās piešķirto ES finanšu līdzekļu uzraudzību, kā arī efektīvu finansējuma izlietojuma pamatotības kontroles mehānismu, lai katrs eiro tiktu iztērēts finansiāli visizdevīgākajā veidā.
Regulas 2022/126 12. panta 5. punkts arī paredz pienākumu dalībvalstij nodrošināt, lai DP ir paredzēta pārskatīšanas klauzula darbībām, ko īsteno atbilstīgi ar agrovidi un klimatu saistītiem intervences pasākumiem. Tas nodrošinātu DP pielāgošanu situācijā, kad tiek grozīti kādi relevantie obligātie standarti, prasības vai pienākumi, jo DP attiecas uz vairākiem gadiem (no trim līdz septiņiem gadiem), tādēļ ir loģiski to pielāgot, lai tajā iekļautu jaunus attiecīgus obligātos standartus, prasības vai pienākumus saistībā ar agrovides un klimata mērķiem.
Regulas 2021/2115 50. panta 4. punkts paredz, ka attiecībā uz katru izvēlēto mērķi DP ir aprakstītas intervences, kuras izraudzītas no tām, ko dalībvalstis noteikušas savos KLP SP. Lai izpildītu šo regulas nosacījumu, MK noteikumu projektā ir jānosaka, kāda informācija atzītai RO jāietver savā DP attiecībā uz katru izvēlēto intervenci. Ir svarīgi, lai izvēlētā intervence dotu ieguldījumu RO DP kopējo mērķu sasniegšanā un ieguvums būtu visiem RO biedriem.
Pamatojoties uz regulas 2022/126 32. panta 1. punktu, DP 12 mēnešu atsauces periods jeb īstenošanas periods sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī, taču, lai LAD būtu pietiekams laiks DP izvērtēšanai, ir jānosaka termiņš, līdz kuram ir jāiesniedz DP, ja atzīta RO to vēlas īstenot no nākamā gada 1. janvāra.
Turklāt, lai izvērtētu ES finansējuma ietekmi uz RO attīstību un regulas 2021/2115 6. un 46. pantā minēto mērķu sasniegšanu, RO savās DP jānosaka sasniedzamie rezultāti, ko tās vēlas sasniegt ar izvēlēto intervenču palīdzību. Katras atzītas RO sasniegtie rezultatīvie rādītāji dod ieguldījumu attiecībā uz regulas 2021/2115 7. panta 1. punktā minētajiem rādītājiem, un tas savukārt ietekmēs pienesumu kopējo KLP mērķu sasniegšanā.
Latvija savā KLP SP ir izvēlējusies konkrētas intervences, kuras ir vērstas uz regulas 2021/2115 46. panta mērķu sasniegšanu. Ņemot vērā līdzšinējo augļu un dārzeņu RO darbību un to izstrādātās DP, kā arī, lai ierobežotos resursus koncentrētu prioritāro RO intervenču īstenošanai, no intervenču saraksta tika svītrotas krīžu novēršanas un riska pārvaldības intervences un, līdz ar to, arī mērķis, kas vērsts uz krīžu novēršanu un riska pārvaldību (regulas 2021/2115 46. panta "j" punkts).
Lai nodrošinātu ES finanšu līdzekļu uzraudzību un efektīvu izmantošanu, MK noteikumos ir jāparedz, ka LAD ne tikai izvērtē iesniegtās DP un tai pievienotos dokumentus, bet arī veic DP izpildes pārbaudes. Lēmums par DP un DF apstiprināšanu vai noraidīšanu tiek pieņemts trīs mēnešu laikā, turklāt ir jānosaka, kuros gadījumos LAD noraida DP. RO, īstenojot savas DP, katru gadu ir jāapstiprina nākamā gada DF apmērs.
Līdzšinējā atzīto augļu un dārzeņu RO pieredze rāda, ka RO darbības laikā nepieciešams izdarīt grozījumus DP. Tādējādi MK noteikumu projektā ir jāparedz nosacījumi attiecībā uz DP grozījumu izstrādi un apstiprināšanu. Turklāt, lai novērstu lieku administratīvo slogu un jau DP sākotnējā izstrādē neizvērtētu intervenču iekļaušanu, kā arī nodrošinātu RO darbības programmu konsekventu īstenošanu un sekmētu efektīvu sasniedzamo rezultātu īstenošanu, ir jānosaka, cik bieži kalendārā gada laikā RO var grozīt savu DP.
Regulas Nr. 1308/2013 155. pants paredz iespēju dalībvalstij atļaut atzītai RO izmantot ārpakalpojumus, bet tikai ar noteikumu, ka RO paliek atbildīga par ārpakalpojumu darbības izpildes nodrošināšanu, kā arī par vispārējo pārvaldības kontroli un uzraudzību attiecībā uz komerciālo vienošanos par darbības izpildi. Jāņem gan vērā, ka regula 2022/126 nosaka atkāpes, kad ārpakalpojumus nevar izmantot (t.i., izaugsmes vadības intervences pasākumu izpildi nedrīkst nodot ārpakalpojumu sniedzējiem, jo, kā norādījusi EK, šādas intervences mērķis ir pieredzes, zināšanu, informācijas u.c. apmaiņa starp profesionāļiem, un izaugsmes vadība ir jānošķir no konsultāciju pakalpojumiem, kas ietver ārējas puses intervenci, tostarp izmantojot ārpakalpojumus).
Regulas Nr. 1308/2013 160. panta otrā daļa paredz, ka augļu un dārzeņu RO statūtos saviem biedriem nosaka par pienākumu visu savu attiecināmo produkciju pārdot ar RO starpniecību, tomēr regulas 2017/891 12. pants paredz atkāpes no iepriekšminētā nosacījuma, tostarp paredzot, ka produkcijas procentuālā daļa, ko biedrs pārdod bez RO starpniecības, nepārsniedz 25 % no katra biedra pārdodamās produkcijas apjoma vai vērtības. Turklāt ir jānosaka, ko nozīmē regulas Nr. 2017/891 12. panta 1. punkta "a" apakšpunktā minētais patērētājs un iepriekšminētās regulas 12. panta 1. punkta "b" apakšpunktā minētais maznozīmīgais produkta apjoms.
Turklāt regulas Nr. 1308/2013 152. panta 1. punkta "c" apakšpunkts paredz, ka RO pilda vismaz vienu no uzdevumiem, kas saistīti ar ražošanas plānošanu un pielāgošanu pieprasījumam, piedāvājuma koncentrēšanu, ražošanas izmaksu optimizāciju utt. Tādējādi MK noteikumu projektā ir jāparedz, ka RO visu uzraudzības periodu glabā dokumentāciju, kas apliecina RO biedru saražoto produktu piedāvājuma apkopošanu un laišanu tirgū, tostarp grāmatvedības un darījumu apliecinošus dokumentus vai to atvasinājumus, piegādes līgumus, saraksti par realizējamiem produktiem, to daudzumu, cenu un citiem piegādes nosacījumiem.
Regulas 2021/2116 50. panta 1. punktā un 67. panta 1. punktā noteikts, ka atbalstu saskaņā apstiprinātajām DP var saņemt tikai atzītas RO, tāpēc MK noteikumu projektā ir jāparedz, kas notiek situācijās, kad tiek atsaukta RO atzīšana.
Saskaņā ar regulas 2021/2115 50. pantu un 67. panta 6. punktu atzītām RO, lai pretendētu uz atbalstu, ir jāsagatavo DP. Regulas 2021/2115 50. pants noteic pamatprasības atzītas augļu un dārzeņu nozares RO sagatavotajai DP (sasniedzamie mērķi, darbības programmu ilgums, obligātie DP izdevumi u.c. specifiski nosacījumi). Savukārt iepriekšminētās regulas 67. panta 6. punkts noteic, ka atzītu citu nozaru RO DP atbilst iepriekšminētās regulas 50. panta 2., 4., 5., 6. un 8. punktā izklāstītajiem nosacījumiem (t.i., DP ilgums, attiecībā uz katru izvēlēto mērķi attiecīgās intervences apraksts, DP īstenošana pēc tā apstiprināšanas u.c.). Jāņem vērā, ka saskaņā ar regulas 2022/126 12. panta 1. punkta otro daļu, iesniedzot apstiprināšanai DP (arī tās grozījumus), jāsniedz pierādījumi par gaidāmo pozitīvo devumu viena vai vairāku vidisko mērķu izpildē (dalībvalstis savos KLP SP var iekļaut intervences, ar kurām sasniegt agrovides un klimata mērķus).
Turklāt regulas 2021/2115 49. un 66. pants noteic, ka dalībvalsts tiecas sasniegt vienu vai vairākus no regulas 2021/2115 46. pantā izklāstītajiem mērķiem. To var izdarīt ar atzīto RO DP palīdzību. Tāpēc ir jāparedz, ka atzītas RO, iesniedzot apstiprināšanai savas DP, norāda sasniedzamos mērķus.
Atzītām augļu un dārzeņu RO ir papildu nosacījumi attiecībā uz regulas 2021/2115 46. pantā izklāstītajiem mērķiem, un tie ir jāparedz MK noteikumu projektā. Atzītām augļu un dārzeņu RO ir jāsasniedz vismaz trīs regulas 2021/2115 50. panta 3. punktā minētie mērķi, t.i., koncentrēt produkcijas piedāvājumu un laišanu tirgū, īstenot vidi saudzējošus pasākumus, dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un centienos pielāgoties tām. Tādējādi regulas 2021/2115 50. panta 7. punkts attiecībā uz atzītu augļu un dārzeņu RO DP paredz specifiskus nosacījumus: a) vismaz 15 procentu no DP paredzētajiem izdevumiem un trīs vai vairākas intervences ir jāsaista ar vides un klimata jomas pasākumiem atbilstoši regulas Nr. 2021/2115 46. panta "e" un "f" punktā noteiktajam; b) vismaz divus procentus no DP paredzētajiem izdevumiem jānovirza pētniecībai un izstrādes darbiem ilgtspējīgu ražošanas metožu jomā atbilstoši regulas 2021/2115 46. panta "d" punktā noteiktajam. Turklāt attiecībā uz vides pasākumiem regulas 2021/2115 50. panta 7. punkta otrā daļa paredz atkāpi, t.i., ja vismaz uz 80 % RO biedru attiecas viena vai vairākas identiskas agrovides un klimata vai bioloģiskās lauksaimniecības saistības, tad katru no šīm saistībām uzskata par vienu no vides darbībām.
Regulas 2021/2115 51. pants paredz, ka atzītas RO var izveidot DF, lai finansētu apstiprinātajā DP noteiktās intervences. DF veido ne tikai ES finansiālā palīdzība, bet arī RO vai tās biedru (vai abu) finansiālās iemaksas. Šāda nosacījuma paredzēšana nodrošinātu caurskatāmību un ES finanšu interešu efektīvu aizsardzību un piešķirtā finansējuma izmantošanu paredzētajiem mērķiem. Informācija par DF iesniedzama kopā ar DP.
Ievērojot citu ES dalībvalstu pieredzi, DP paredzētām attiecināmajām izmaksām jābūt noteiktām atbilstoši konkrētam pasākumam, turklāt DP ir jāatbilst pareizas finanšu vadības principiem. Tas nodrošinās piešķirto ES finanšu līdzekļu uzraudzību, kā arī efektīvu finansējuma izlietojuma pamatotības kontroles mehānismu, lai katrs eiro tiktu iztērēts finansiāli visizdevīgākajā veidā.
Regulas 2022/126 12. panta 5. punkts arī paredz pienākumu dalībvalstij nodrošināt, lai DP ir paredzēta pārskatīšanas klauzula darbībām, ko īsteno atbilstīgi ar agrovidi un klimatu saistītiem intervences pasākumiem. Tas nodrošinātu DP pielāgošanu situācijā, kad tiek grozīti kādi relevantie obligātie standarti, prasības vai pienākumi, jo DP attiecas uz vairākiem gadiem (no trim līdz septiņiem gadiem), tādēļ ir loģiski to pielāgot, lai tajā iekļautu jaunus attiecīgus obligātos standartus, prasības vai pienākumus saistībā ar agrovides un klimata mērķiem.
Regulas 2021/2115 50. panta 4. punkts paredz, ka attiecībā uz katru izvēlēto mērķi DP ir aprakstītas intervences, kuras izraudzītas no tām, ko dalībvalstis noteikušas savos KLP SP. Lai izpildītu šo regulas nosacījumu, MK noteikumu projektā ir jānosaka, kāda informācija atzītai RO jāietver savā DP attiecībā uz katru izvēlēto intervenci. Ir svarīgi, lai izvēlētā intervence dotu ieguldījumu RO DP kopējo mērķu sasniegšanā un ieguvums būtu visiem RO biedriem.
Pamatojoties uz regulas 2022/126 32. panta 1. punktu, DP 12 mēnešu atsauces periods jeb īstenošanas periods sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī, taču, lai LAD būtu pietiekams laiks DP izvērtēšanai, ir jānosaka termiņš, līdz kuram ir jāiesniedz DP, ja atzīta RO to vēlas īstenot no nākamā gada 1. janvāra.
Turklāt, lai izvērtētu ES finansējuma ietekmi uz RO attīstību un regulas 2021/2115 6. un 46. pantā minēto mērķu sasniegšanu, RO savās DP jānosaka sasniedzamie rezultāti, ko tās vēlas sasniegt ar izvēlēto intervenču palīdzību. Katras atzītas RO sasniegtie rezultatīvie rādītāji dod ieguldījumu attiecībā uz regulas 2021/2115 7. panta 1. punktā minētajiem rādītājiem, un tas savukārt ietekmēs pienesumu kopējo KLP mērķu sasniegšanā.
Latvija savā KLP SP ir izvēlējusies konkrētas intervences, kuras ir vērstas uz regulas 2021/2115 46. panta mērķu sasniegšanu. Ņemot vērā līdzšinējo augļu un dārzeņu RO darbību un to izstrādātās DP, kā arī, lai ierobežotos resursus koncentrētu prioritāro RO intervenču īstenošanai, no intervenču saraksta tika svītrotas krīžu novēršanas un riska pārvaldības intervences un, līdz ar to, arī mērķis, kas vērsts uz krīžu novēršanu un riska pārvaldību (regulas 2021/2115 46. panta "j" punkts).
Lai nodrošinātu ES finanšu līdzekļu uzraudzību un efektīvu izmantošanu, MK noteikumos ir jāparedz, ka LAD ne tikai izvērtē iesniegtās DP un tai pievienotos dokumentus, bet arī veic DP izpildes pārbaudes. Lēmums par DP un DF apstiprināšanu vai noraidīšanu tiek pieņemts trīs mēnešu laikā, turklāt ir jānosaka, kuros gadījumos LAD noraida DP. RO, īstenojot savas DP, katru gadu ir jāapstiprina nākamā gada DF apmērs.
Līdzšinējā atzīto augļu un dārzeņu RO pieredze rāda, ka RO darbības laikā nepieciešams izdarīt grozījumus DP. Tādējādi MK noteikumu projektā ir jāparedz nosacījumi attiecībā uz DP grozījumu izstrādi un apstiprināšanu. Turklāt, lai novērstu lieku administratīvo slogu un jau DP sākotnējā izstrādē neizvērtētu intervenču iekļaušanu, kā arī nodrošinātu RO darbības programmu konsekventu īstenošanu un sekmētu efektīvu sasniedzamo rezultātu īstenošanu, ir jānosaka, cik bieži kalendārā gada laikā RO var grozīt savu DP.
Regulas Nr. 1308/2013 155. pants paredz iespēju dalībvalstij atļaut atzītai RO izmantot ārpakalpojumus, bet tikai ar noteikumu, ka RO paliek atbildīga par ārpakalpojumu darbības izpildes nodrošināšanu, kā arī par vispārējo pārvaldības kontroli un uzraudzību attiecībā uz komerciālo vienošanos par darbības izpildi. Jāņem gan vērā, ka regula 2022/126 nosaka atkāpes, kad ārpakalpojumus nevar izmantot (t.i., izaugsmes vadības intervences pasākumu izpildi nedrīkst nodot ārpakalpojumu sniedzējiem, jo, kā norādījusi EK, šādas intervences mērķis ir pieredzes, zināšanu, informācijas u.c. apmaiņa starp profesionāļiem, un izaugsmes vadība ir jānošķir no konsultāciju pakalpojumiem, kas ietver ārējas puses intervenci, tostarp izmantojot ārpakalpojumus).
Regulas Nr. 1308/2013 160. panta otrā daļa paredz, ka augļu un dārzeņu RO statūtos saviem biedriem nosaka par pienākumu visu savu attiecināmo produkciju pārdot ar RO starpniecību, tomēr regulas 2017/891 12. pants paredz atkāpes no iepriekšminētā nosacījuma, tostarp paredzot, ka produkcijas procentuālā daļa, ko biedrs pārdod bez RO starpniecības, nepārsniedz 25 % no katra biedra pārdodamās produkcijas apjoma vai vērtības. Turklāt ir jānosaka, ko nozīmē regulas Nr. 2017/891 12. panta 1. punkta "a" apakšpunktā minētais patērētājs un iepriekšminētās regulas 12. panta 1. punkta "b" apakšpunktā minētais maznozīmīgais produkta apjoms.
Turklāt regulas Nr. 1308/2013 152. panta 1. punkta "c" apakšpunkts paredz, ka RO pilda vismaz vienu no uzdevumiem, kas saistīti ar ražošanas plānošanu un pielāgošanu pieprasījumam, piedāvājuma koncentrēšanu, ražošanas izmaksu optimizāciju utt. Tādējādi MK noteikumu projektā ir jāparedz, ka RO visu uzraudzības periodu glabā dokumentāciju, kas apliecina RO biedru saražoto produktu piedāvājuma apkopošanu un laišanu tirgū, tostarp grāmatvedības un darījumu apliecinošus dokumentus vai to atvasinājumus, piegādes līgumus, saraksti par realizējamiem produktiem, to daudzumu, cenu un citiem piegādes nosacījumiem.
Regulas 2021/2116 50. panta 1. punktā un 67. panta 1. punktā noteikts, ka atbalstu saskaņā apstiprinātajām DP var saņemt tikai atzītas RO, tāpēc MK noteikumu projektā ir jāparedz, kas notiek situācijās, kad tiek atsaukta RO atzīšana.
Risinājuma apraksts
MK noteikumu 37. punkts noteic, ka atzītām augļu un dārzeņu RO ir jāsagatavo DP saskaņā ar regulas 2021/2115 50. pantu un atzītām citu nozaru RO – saskaņā ar regulas 2021/2115 67. panta 6. punktu. MK noteikumu projekta 4. pielikumā ir DP veidlapa.
Regulas 2021/2115 46. pantā izklāstītos mērķus var sasniegt ar atzītu RO DP palīdzību. Tādējādi MK noteikumu projekta 43. punkts noteic pienākumu RO sasniegt vienu vai vairākus regulas 2021/2115 46. panta "a" līdz "i" un "k" punktā minētos mērķus. Savukārt atzīta RO, sagatavojot DP saskaņā ar MK noteikumu projekta 4. pielikumu, norāda arī sasniedzamos mērķus.
MK noteikumu projekta 44. un 45. punkts paredz specifiskus nosacījumus attiecībā uz atzītu augļu un dārzeņu RO sasniedzamajiem mērķiem. MK noteikumu projekta 44. punkts paredz, ka atzītām augļu un dārzeņu RO papildus ir jāsasniedz vismaz trīs regulas 2021/2115 50. panta 3. punktā minētie mērķi, t.i., koncentrēt produkcijas piedāvājumu un laišanu tirgū, īstenot vidi saudzējošus pasākumus, dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un centienos pielāgoties tām. Savukārt attiecībā uz DP tiek paredzēti šādi papildnosacījumi: a) vismaz 15 procentu no DP paredzētajiem izdevumiem un trīs vai vairākas intervences ir jāsaista ar vides un klimata jomas pasākumiem atbilstoši regulas 2021/2115 46. panta "e" un "f" punktā noteiktajam; b) vismaz divus procentus no DP paredzētajiem izdevumiem jānovirza pētniecībai un izstrādes darbiem ilgtspējīgu ražošanas metožu jomā atbilstoši regulas 2021/2115 46. panta "d" apakšpunktā noteiktajam. Turklāt saskaņā ar MK noteikumu 45. punktu, ja vismaz uz 80 % RO biedru attiecas viena vai vairākas identiskas agrovides un klimata vai bioloģiskās lauksaimniecības saistības, tad katru no šīm saistībām uzskata par vienu no vides darbībām.
Lai nodrošinātu caurskatāmību un ES finanšu interešu efektīvu aizsardzību un piešķirtā finansējuma izmantošanu paredzētajiem mērķiem, MK noteikumu 38. punkts paredz DF izveidošanu atzītām RO. No DF tiek finansētas tikai apstiprinātajā DP iekļautās intervences, un tas ir piesaistīts atsevišķam RO bankas kontam vai kontiem. DF veido ne tikai ES finansiālā palīdzība (5. pielikuma B.2 sadaļa), bet arī RO vai tās biedru (vai abu) finansiālās iemaksas. Papildus MK noteikumu 39. punkts paredz, ka RO savā grāmatvedības uzskaites sistēmā atsevišķi uzskaita DF ieņēmumus un izdevumus. MK noteikumu projekta 5. pielikumā ir DF veidlapa.
Turklāt, lai nodrošinātu piešķirto ES finanšu līdzekļu uzraudzību un to izlietojuma pamatotību, MK noteikumu 42. punkts paredz, ka DP paredzētās attiecināmās izmaksas tiek noteiktas atbilstoši konkrētam pasākumam un tā tirgus cenai atbilstoši normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūras piemērošanu, kā arī DP atbilst pareizas finanšu vadības principiem: 1) saimnieciskuma principam, kas nosaka, ka attiecīgajā laikposmā resursi, ko RO lieto savas darbības nodrošināšanai, ir pieejami atbilstošā apmērā un par labāko cenu, 2) lietderības principam, kas nodrošina labākās attiecības starp izmantotajiem resursiem un gūto rezultātu, un 3) efektivitātes principam, kas nodrošina konkrētu izvirzīto mērķu un paredzēto rezultātu sasniegšanu.
MK noteikumu 42.3. apakšpunkts paredz, ka DP paredzētās investīcijas vides aizsardzības pasākumiem un videi labvēlīgām ražošanas metodēm var pielāgot, ja tiek grozīti kādi relevantie obligātie standarti, prasības vai pienākumi.
MK noteikumu projekta 46. punkts detalizēti noteic, kāda informācija atzītai RO jāietver savā DP par katru izvēlēto intervenci: a) izvērsts apraksts par katru īstenojamo intervenci – mērķis, funkcija, raksturojošie parametri, ieguldījums RO DP kopējo mērķu sasniegšanā un ieguvumu visiem RO biedriem, plānotās izmaksas un to atbilstība konkrētā pasākuma tirgus cenai; b) skaidrojums par DP noteikto īstenojamo intervenču saskanīgumu ar RO izvēlētajiem sasniedzamajiem rezultatīvajiem rādītājiem; c) pierādījumi par gaidāmo pozitīvo devumu viena vai vairāku agrovides un klimata mērķu izpildē, ja RO īsteno kādu no investīcijām vides jomā.
Lai LAD būtu pietiekams laiks DP izvērtēšanai, MK noteikumu projekta 40. punktā noteikts, ka termiņš, līdz kuram ir jāiesniedz DP un DF, ir 15. septembris, ja atzīta RO vēlas īstenot DP no nākamā gada 1. janvāra. Iepriekšminētais punkts arī noteic, ka kopā ar DP RO iesniedz informāciju par DF.
MK noteikumu projekta 47. punkts noteic, ka RO nosaka rezultatīvo rādītāju (piemēram, palielina vai saglabā to RO biedru skaitu, kas bija DP īstenošanas pirmā gada sākumā; palielina RO biedru skaitu, kas izmanto konsultāciju un tehniskās palīdzības intervences; RO biedru platība (ha), kurā īsteno investīciju materiālos un nemateriālos aktīvos, pētniecībā un eksperimentālās un inovatīvās ražošanas metodēs un citu pasākumu intervencēs ūdens kvalitātes aizsardzībai u.c.), ko tā sasniegs, īstenojot DP un tiecoties sasniegt izvēlētos mērķus. Tas dos ieguldījumu kopējo KLP mērķu sasniegšanā.
MK noteikumu 48. punkts noteic, ka LAD izvērtē RO DP un tai pievienotos dokumentus, veic pārbaudes un līdz kārtējā gada 15. decembrim (t.i., trīs mēnešu laikā pēc iesniegšanas termiņa) pieņem lēmumu vai nu par DP un DF apmēra apstiprināšanu, vai par DP noraidīšanu, ja DP neatbilst MK noteikumu projektā minētajiem nosacījumiem (piemēram, nav norādīti mērķi, sasniedzamie rezultāti, izvēlētās intervences neatbilst mērķiem u.c.), DF netiek pārvaldīts saskaņā ar regulas Nr. 2013/1308 153. panta 2. punkta "b", "c", "d" un "f" apakšpunktā noteiktajām prasībām vai, LAD, veicot pārbaudes RO vai tās biedru saimniecībā, konstatē, ka DP norādītā informācija nav patiesa.
MK noteikumu projektā paredzēta iespēja atzītām RO izdarīt grozījumus to apstiprinātajās DP. Tādējādi MK noteikumu projekta 50. punkts noteic, ka viena kalendārā gada laikā RO ir tiesības izdarīt grozījumus DP ne vairāk kā divas reizes, taču MK noteikumu projekta 41. punktā noteikts, ka gala termiņš šādu grozījumu iesniegšanai ir kārtējā gada 15. septembris. MK noteikumu projekta 49. punkts noteic, ka RO, lai apstiprinātu grozījumus DP, iesniedz LAD iesniegumu, kas satur informāciju par tāmes pozīcijām, kuras paredzēts grozīt, un plānoto grozījumu pamatojumu, norādot saskaņotību ar jau apstiprināto DP. MK noteikumu 51. punkts paredz, ka LAD Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā un termiņā izskata iesniegto iesniegumu, veic pārbaudes un pieņem lēmumu vai nu par DP grozījumu apstiprināšanu, vai par DP grozījumu noraidīšanu, ja tie neatbilst sākotnēji apstiprinātās DP mērķiem un MK noteikumu projektā minētajām prasībām par mērķu sasniegšanu, nav norādīti sasniedzamie rezultatīvie rādītāji, kā arī nav izvērsta apraksta par izvēlēto intervenci, skaidrojums par DP paredzēto īstenojamo intervenču saskanīgumu ar RO izvēlētajiem rezultatīvajiem rādītājiem un pierādījums par gaidāmo pozitīvo devumu agrovides un klimatu mērķu izpildē, ja RO īsteno kādu no intervencēm, kas saistītas ar vidiskām darbībām. MK noteikumu projekta 52. punkts arī noteic, ka par DP grozījumiem nav uzskatāms plānotās intervences izmaksu summas samazinājums, kas radies, piemērojot iepirkuma procedūru.
MK noteikumu projekta 53. punktā noteikts, ka augļu un dārzeņu RO biedri pašu saražotos attiecināmos produktus ar RO atļauju ir tiesīgi realizēt atbilstoši regulas 2017/891 12. panta 1. punktam, nepārsniedzot 25 procentus no attiecināmo produktu vērtības. Regulas 2017/891 12. panta 1. punkta "a" apakšpunktā minētais patērētājs atbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1. panta 3. punktā noteiktajai patērētāja definīcijai, un regulas 2017/891 12. panta 1. punkta "b" apakšpunktā minētais maznozīmīgais produkta apjoms nepārsniedz 10 procentu no RO attiecināmā produkta pārdodamās produkcijas vērtības.
MK noteikumu projekta 54. punkts paredz, ka RO var izmantot ārpakalpojumu, bet ne tad, ja intervence attiecas uz apmācību, tostarp padomdošanu un paraugprakses apmaiņu.
Lai nodrošinātu pierādījumus par to, ka RO pilda izvēlētos regulas Nr. 1308/2013 152. panta 1. punkta "c" apakšpunktā minētos uzdevumus, MK noteikumu projekta 55. punkts paredz, ka RO visu uzraudzības periodu glabā dokumentāciju, kas apliecina RO biedru saražoto produktu piedāvājuma apkopošanu un laišanu tirgū, tostarp grāmatvedības un darījumu apliecinošus dokumentus vai to atvasinājumus, piegādes līgumus, saraksti par realizējamiem produktiem, to daudzumu, cenu un citiem piegādes nosacījumiem.
MK noteikumu projekta 56. punkts noteic: ja RO ir atsaukta atzīšana, tad RO DP īstenošanu aptur līdz neatbilstību novēršanai. Savukārt attiecībā uz augļu un darzeņu RO piemēro regulas 2017/891 59. pantā ietvertos nosacījumus.
Regulas 2021/2115 46. pantā izklāstītos mērķus var sasniegt ar atzītu RO DP palīdzību. Tādējādi MK noteikumu projekta 43. punkts noteic pienākumu RO sasniegt vienu vai vairākus regulas 2021/2115 46. panta "a" līdz "i" un "k" punktā minētos mērķus. Savukārt atzīta RO, sagatavojot DP saskaņā ar MK noteikumu projekta 4. pielikumu, norāda arī sasniedzamos mērķus.
MK noteikumu projekta 44. un 45. punkts paredz specifiskus nosacījumus attiecībā uz atzītu augļu un dārzeņu RO sasniedzamajiem mērķiem. MK noteikumu projekta 44. punkts paredz, ka atzītām augļu un dārzeņu RO papildus ir jāsasniedz vismaz trīs regulas 2021/2115 50. panta 3. punktā minētie mērķi, t.i., koncentrēt produkcijas piedāvājumu un laišanu tirgū, īstenot vidi saudzējošus pasākumus, dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un centienos pielāgoties tām. Savukārt attiecībā uz DP tiek paredzēti šādi papildnosacījumi: a) vismaz 15 procentu no DP paredzētajiem izdevumiem un trīs vai vairākas intervences ir jāsaista ar vides un klimata jomas pasākumiem atbilstoši regulas 2021/2115 46. panta "e" un "f" punktā noteiktajam; b) vismaz divus procentus no DP paredzētajiem izdevumiem jānovirza pētniecībai un izstrādes darbiem ilgtspējīgu ražošanas metožu jomā atbilstoši regulas 2021/2115 46. panta "d" apakšpunktā noteiktajam. Turklāt saskaņā ar MK noteikumu 45. punktu, ja vismaz uz 80 % RO biedru attiecas viena vai vairākas identiskas agrovides un klimata vai bioloģiskās lauksaimniecības saistības, tad katru no šīm saistībām uzskata par vienu no vides darbībām.
Lai nodrošinātu caurskatāmību un ES finanšu interešu efektīvu aizsardzību un piešķirtā finansējuma izmantošanu paredzētajiem mērķiem, MK noteikumu 38. punkts paredz DF izveidošanu atzītām RO. No DF tiek finansētas tikai apstiprinātajā DP iekļautās intervences, un tas ir piesaistīts atsevišķam RO bankas kontam vai kontiem. DF veido ne tikai ES finansiālā palīdzība (5. pielikuma B.2 sadaļa), bet arī RO vai tās biedru (vai abu) finansiālās iemaksas. Papildus MK noteikumu 39. punkts paredz, ka RO savā grāmatvedības uzskaites sistēmā atsevišķi uzskaita DF ieņēmumus un izdevumus. MK noteikumu projekta 5. pielikumā ir DF veidlapa.
Turklāt, lai nodrošinātu piešķirto ES finanšu līdzekļu uzraudzību un to izlietojuma pamatotību, MK noteikumu 42. punkts paredz, ka DP paredzētās attiecināmās izmaksas tiek noteiktas atbilstoši konkrētam pasākumam un tā tirgus cenai atbilstoši normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūras piemērošanu, kā arī DP atbilst pareizas finanšu vadības principiem: 1) saimnieciskuma principam, kas nosaka, ka attiecīgajā laikposmā resursi, ko RO lieto savas darbības nodrošināšanai, ir pieejami atbilstošā apmērā un par labāko cenu, 2) lietderības principam, kas nodrošina labākās attiecības starp izmantotajiem resursiem un gūto rezultātu, un 3) efektivitātes principam, kas nodrošina konkrētu izvirzīto mērķu un paredzēto rezultātu sasniegšanu.
MK noteikumu 42.3. apakšpunkts paredz, ka DP paredzētās investīcijas vides aizsardzības pasākumiem un videi labvēlīgām ražošanas metodēm var pielāgot, ja tiek grozīti kādi relevantie obligātie standarti, prasības vai pienākumi.
MK noteikumu projekta 46. punkts detalizēti noteic, kāda informācija atzītai RO jāietver savā DP par katru izvēlēto intervenci: a) izvērsts apraksts par katru īstenojamo intervenci – mērķis, funkcija, raksturojošie parametri, ieguldījums RO DP kopējo mērķu sasniegšanā un ieguvumu visiem RO biedriem, plānotās izmaksas un to atbilstība konkrētā pasākuma tirgus cenai; b) skaidrojums par DP noteikto īstenojamo intervenču saskanīgumu ar RO izvēlētajiem sasniedzamajiem rezultatīvajiem rādītājiem; c) pierādījumi par gaidāmo pozitīvo devumu viena vai vairāku agrovides un klimata mērķu izpildē, ja RO īsteno kādu no investīcijām vides jomā.
Lai LAD būtu pietiekams laiks DP izvērtēšanai, MK noteikumu projekta 40. punktā noteikts, ka termiņš, līdz kuram ir jāiesniedz DP un DF, ir 15. septembris, ja atzīta RO vēlas īstenot DP no nākamā gada 1. janvāra. Iepriekšminētais punkts arī noteic, ka kopā ar DP RO iesniedz informāciju par DF.
MK noteikumu projekta 47. punkts noteic, ka RO nosaka rezultatīvo rādītāju (piemēram, palielina vai saglabā to RO biedru skaitu, kas bija DP īstenošanas pirmā gada sākumā; palielina RO biedru skaitu, kas izmanto konsultāciju un tehniskās palīdzības intervences; RO biedru platība (ha), kurā īsteno investīciju materiālos un nemateriālos aktīvos, pētniecībā un eksperimentālās un inovatīvās ražošanas metodēs un citu pasākumu intervencēs ūdens kvalitātes aizsardzībai u.c.), ko tā sasniegs, īstenojot DP un tiecoties sasniegt izvēlētos mērķus. Tas dos ieguldījumu kopējo KLP mērķu sasniegšanā.
MK noteikumu 48. punkts noteic, ka LAD izvērtē RO DP un tai pievienotos dokumentus, veic pārbaudes un līdz kārtējā gada 15. decembrim (t.i., trīs mēnešu laikā pēc iesniegšanas termiņa) pieņem lēmumu vai nu par DP un DF apmēra apstiprināšanu, vai par DP noraidīšanu, ja DP neatbilst MK noteikumu projektā minētajiem nosacījumiem (piemēram, nav norādīti mērķi, sasniedzamie rezultāti, izvēlētās intervences neatbilst mērķiem u.c.), DF netiek pārvaldīts saskaņā ar regulas Nr. 2013/1308 153. panta 2. punkta "b", "c", "d" un "f" apakšpunktā noteiktajām prasībām vai, LAD, veicot pārbaudes RO vai tās biedru saimniecībā, konstatē, ka DP norādītā informācija nav patiesa.
MK noteikumu projektā paredzēta iespēja atzītām RO izdarīt grozījumus to apstiprinātajās DP. Tādējādi MK noteikumu projekta 50. punkts noteic, ka viena kalendārā gada laikā RO ir tiesības izdarīt grozījumus DP ne vairāk kā divas reizes, taču MK noteikumu projekta 41. punktā noteikts, ka gala termiņš šādu grozījumu iesniegšanai ir kārtējā gada 15. septembris. MK noteikumu projekta 49. punkts noteic, ka RO, lai apstiprinātu grozījumus DP, iesniedz LAD iesniegumu, kas satur informāciju par tāmes pozīcijām, kuras paredzēts grozīt, un plānoto grozījumu pamatojumu, norādot saskaņotību ar jau apstiprināto DP. MK noteikumu 51. punkts paredz, ka LAD Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā un termiņā izskata iesniegto iesniegumu, veic pārbaudes un pieņem lēmumu vai nu par DP grozījumu apstiprināšanu, vai par DP grozījumu noraidīšanu, ja tie neatbilst sākotnēji apstiprinātās DP mērķiem un MK noteikumu projektā minētajām prasībām par mērķu sasniegšanu, nav norādīti sasniedzamie rezultatīvie rādītāji, kā arī nav izvērsta apraksta par izvēlēto intervenci, skaidrojums par DP paredzēto īstenojamo intervenču saskanīgumu ar RO izvēlētajiem rezultatīvajiem rādītājiem un pierādījums par gaidāmo pozitīvo devumu agrovides un klimatu mērķu izpildē, ja RO īsteno kādu no intervencēm, kas saistītas ar vidiskām darbībām. MK noteikumu projekta 52. punkts arī noteic, ka par DP grozījumiem nav uzskatāms plānotās intervences izmaksu summas samazinājums, kas radies, piemērojot iepirkuma procedūru.
MK noteikumu projekta 53. punktā noteikts, ka augļu un dārzeņu RO biedri pašu saražotos attiecināmos produktus ar RO atļauju ir tiesīgi realizēt atbilstoši regulas 2017/891 12. panta 1. punktam, nepārsniedzot 25 procentus no attiecināmo produktu vērtības. Regulas 2017/891 12. panta 1. punkta "a" apakšpunktā minētais patērētājs atbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1. panta 3. punktā noteiktajai patērētāja definīcijai, un regulas 2017/891 12. panta 1. punkta "b" apakšpunktā minētais maznozīmīgais produkta apjoms nepārsniedz 10 procentu no RO attiecināmā produkta pārdodamās produkcijas vērtības.
MK noteikumu projekta 54. punkts paredz, ka RO var izmantot ārpakalpojumu, bet ne tad, ja intervence attiecas uz apmācību, tostarp padomdošanu un paraugprakses apmaiņu.
Lai nodrošinātu pierādījumus par to, ka RO pilda izvēlētos regulas Nr. 1308/2013 152. panta 1. punkta "c" apakšpunktā minētos uzdevumus, MK noteikumu projekta 55. punkts paredz, ka RO visu uzraudzības periodu glabā dokumentāciju, kas apliecina RO biedru saražoto produktu piedāvājuma apkopošanu un laišanu tirgū, tostarp grāmatvedības un darījumu apliecinošus dokumentus vai to atvasinājumus, piegādes līgumus, saraksti par realizējamiem produktiem, to daudzumu, cenu un citiem piegādes nosacījumiem.
MK noteikumu projekta 56. punkts noteic: ja RO ir atsaukta atzīšana, tad RO DP īstenošanu aptur līdz neatbilstību novēršanai. Savukārt attiecībā uz augļu un darzeņu RO piemēro regulas 2017/891 59. pantā ietvertos nosacījumus.
Problēmas apraksts
MK noteikumu projektā jānosaka, kā LAD nosaka ikgadējo atbalsta apmēru atzītām RO.
Regulas 2021/2115 52. pants noteic maksimālo atbalsta apmēru augļu un dārzeņu nozarē. ES sedz 50 % no DP paredzētajiem faktiskajiem izdevumiem, bet ne vairāk kā 4,1 % no RO pārdodamās produkcijas vērtības. Turklāt attiecībā uz atzītām augļu un dārzeņu RO iepriekšminētais pants nosaka papildnosacījumus, kuriem iestājoties iepriekšminētos griestus var palielināt, piemēram, minētos ierobežojumus var palielināt par 0,5 procentpunktiem ar noteikumu, ka šī pārsniegtā summa tiek izmantota intervencēm, kas saistītas ar regulas 2021/2115 46. panta "d", "e", "f", "h", un "i" punktā minētajiem mērķiem. Tāpat pēc RO lūguma 50 % slieksni var palielināt līdz 60 % DP vai DP daļai, ja DP pirmo reizi īsteno saskaņā ar regulu Nr. 1308/2013 atzīta RO.
Savukārt atzītām citu nozaru RO regulas 2021/2115 68. pants noteic, ka ES sedz 50 % no DP paredzētajiem faktiskajiem izdevumiem, bet ne vairāk kā 6 % no RO pārdodamās produkcijas vērtības. Turklāt 50 % slieksni var palielināt līdz 60 % atzītām RO pirmos piecus gadus pēc gada, kad notikusi atzīšana.
Saskaņā ar regulas 2022/126 31. panta 5. punktu pārdodamās produkcijas vērtībā iekļaujama tikai RO biedru produkcija, ko tirgū laiž šī RO. Savukārt šīs regulas 32. panta 1. punkts noteic atsauces periodu, kas jāizmanto, aprēķinot atbalstu. Tas ir 12 mēnešu periods, kas sākas ne agrāk kā tā gada 1. janvārī, kas ir trīs gadus pirms gada, par kuru pieprasīts atbalsts, un beidzas ne vēlāk kā iepriekšējā gada 31. decembrī pirms gada, par kuru pieprasīts atbalsts. EK skaidro, ka šī aprēķina metode pamatojas uz konkrēto gadu attiecībā pret trīs iepriekšējo 12 mēnešu pārskata periodu vidējo rādītāju, taču to nevar piemērot jaunatzītām RO.
Regulas 2022/126 32. panta 2. punkts atļauj dalībvalstij izlemt, kā attiecībā uz katru iesniegto DP katru gadu tiek aprēķināts ES finansiālās palīdzības maksimālais apmērs DF, t.i., pamatojoties vai nu uz to biedru pārdodamās produkcijas vērtību, kuri ir RO biedri tā gada 1. janvārī, par kuru tiek prasīts atbalsts, vai uz RO pārdodamās produkcijas vērtību attiecīgajā pārskata periodā. Saskaņā ar EK skaidrojumu regulas 2022/126 32. panta 2. punkta "b" apakšpunktā noteikta alternatīva metode, kuras pamatā ir pārdotās produkcijas faktiskā vērtība un kura ieviesta, lai būtu iespējams aprēķināt ES finansiālās palīdzības maksimālo apmēru jaunizveidotām RO. Parasti šā aprēķina pamatā jābūt pārdotās produkcijas vērtībai pārskata periodā, kā noteikts regulas 2022/126 32. panta 1. punktā attiecībā uz periodu, kurš ir trīs gadus pirms gada, kad pieprasīts atbalsts. Tā kā jaundibinātās PO nevar ievērot šo prasību, tām aprēķiniem ir jāizmanto pārdotās produkcijas faktiskā vērtība.
Tiek plānots, ka KLP 2023.–2027. gada plānošanas periodā atzīšanu iegūs jaunas RO, kas īstenos savas DP un saņems ES atbalstu. Regulas 2022/126 30. pantā ietverti nosacījumi, kā pārdodamās produkcijas vērtību aprēķina RO, kura atzīšanas statusu ir ieguvusi pirmo reizi un kurai trīs gadu laikā pēc atzīšanas nav pieejami vēsturiskie dati par pēdējos trijos gados pārdotās produkcijas vērtību. Šādā situācijā dalībvalstis pieņem tādu tirgū laistās vai tirgojamās produkcijas vērtību 12 secīgu mēnešu periodā, kādu paziņojusi attiecīgā RO un par kuru attiecīgā RO dalībvalstij var pierādīt, ka tai ir reālas spējas laist tirgū produkciju tās ražojošo biedru vārdā. Tomēr, ja RO savas atzīšanas nolūkā jau ir paziņojusi tirgū laistās produkcijas vērtību, dalībvalsts pieņem tikai šo vērtību.
Regulas 2021/2115 52. pants noteic maksimālo atbalsta apmēru augļu un dārzeņu nozarē. ES sedz 50 % no DP paredzētajiem faktiskajiem izdevumiem, bet ne vairāk kā 4,1 % no RO pārdodamās produkcijas vērtības. Turklāt attiecībā uz atzītām augļu un dārzeņu RO iepriekšminētais pants nosaka papildnosacījumus, kuriem iestājoties iepriekšminētos griestus var palielināt, piemēram, minētos ierobežojumus var palielināt par 0,5 procentpunktiem ar noteikumu, ka šī pārsniegtā summa tiek izmantota intervencēm, kas saistītas ar regulas 2021/2115 46. panta "d", "e", "f", "h", un "i" punktā minētajiem mērķiem. Tāpat pēc RO lūguma 50 % slieksni var palielināt līdz 60 % DP vai DP daļai, ja DP pirmo reizi īsteno saskaņā ar regulu Nr. 1308/2013 atzīta RO.
Savukārt atzītām citu nozaru RO regulas 2021/2115 68. pants noteic, ka ES sedz 50 % no DP paredzētajiem faktiskajiem izdevumiem, bet ne vairāk kā 6 % no RO pārdodamās produkcijas vērtības. Turklāt 50 % slieksni var palielināt līdz 60 % atzītām RO pirmos piecus gadus pēc gada, kad notikusi atzīšana.
Saskaņā ar regulas 2022/126 31. panta 5. punktu pārdodamās produkcijas vērtībā iekļaujama tikai RO biedru produkcija, ko tirgū laiž šī RO. Savukārt šīs regulas 32. panta 1. punkts noteic atsauces periodu, kas jāizmanto, aprēķinot atbalstu. Tas ir 12 mēnešu periods, kas sākas ne agrāk kā tā gada 1. janvārī, kas ir trīs gadus pirms gada, par kuru pieprasīts atbalsts, un beidzas ne vēlāk kā iepriekšējā gada 31. decembrī pirms gada, par kuru pieprasīts atbalsts. EK skaidro, ka šī aprēķina metode pamatojas uz konkrēto gadu attiecībā pret trīs iepriekšējo 12 mēnešu pārskata periodu vidējo rādītāju, taču to nevar piemērot jaunatzītām RO.
Regulas 2022/126 32. panta 2. punkts atļauj dalībvalstij izlemt, kā attiecībā uz katru iesniegto DP katru gadu tiek aprēķināts ES finansiālās palīdzības maksimālais apmērs DF, t.i., pamatojoties vai nu uz to biedru pārdodamās produkcijas vērtību, kuri ir RO biedri tā gada 1. janvārī, par kuru tiek prasīts atbalsts, vai uz RO pārdodamās produkcijas vērtību attiecīgajā pārskata periodā. Saskaņā ar EK skaidrojumu regulas 2022/126 32. panta 2. punkta "b" apakšpunktā noteikta alternatīva metode, kuras pamatā ir pārdotās produkcijas faktiskā vērtība un kura ieviesta, lai būtu iespējams aprēķināt ES finansiālās palīdzības maksimālo apmēru jaunizveidotām RO. Parasti šā aprēķina pamatā jābūt pārdotās produkcijas vērtībai pārskata periodā, kā noteikts regulas 2022/126 32. panta 1. punktā attiecībā uz periodu, kurš ir trīs gadus pirms gada, kad pieprasīts atbalsts. Tā kā jaundibinātās PO nevar ievērot šo prasību, tām aprēķiniem ir jāizmanto pārdotās produkcijas faktiskā vērtība.
Tiek plānots, ka KLP 2023.–2027. gada plānošanas periodā atzīšanu iegūs jaunas RO, kas īstenos savas DP un saņems ES atbalstu. Regulas 2022/126 30. pantā ietverti nosacījumi, kā pārdodamās produkcijas vērtību aprēķina RO, kura atzīšanas statusu ir ieguvusi pirmo reizi un kurai trīs gadu laikā pēc atzīšanas nav pieejami vēsturiskie dati par pēdējos trijos gados pārdotās produkcijas vērtību. Šādā situācijā dalībvalstis pieņem tādu tirgū laistās vai tirgojamās produkcijas vērtību 12 secīgu mēnešu periodā, kādu paziņojusi attiecīgā RO un par kuru attiecīgā RO dalībvalstij var pierādīt, ka tai ir reālas spējas laist tirgū produkciju tās ražojošo biedru vārdā. Tomēr, ja RO savas atzīšanas nolūkā jau ir paziņojusi tirgū laistās produkcijas vērtību, dalībvalsts pieņem tikai šo vērtību.
Risinājuma apraksts
MK noteikumu projekta 59. punkts noteic, ka LAD ikgadējo atbalsta apmēru RO nosaka atbilstoši regulas 2022/126 31. panta 5. punktam un 32. panta 1. punktā minētajam atsauces periodam un 32. panta 2. punkta nosacījumiem, augļu un dārzeņu nozarē ņemot vērā regulas 2021/2115 52. pantā noteikto maksimālo atbalsta apmēru un citās nozarēs – regulas 2021/2115 68. pantā noteikto maksimālo atbalsta apmēru, tādējādi dodot skaidrību trešajai personai par to, kādā veidā tiek aprēķināts ikgadējais atbalsta apmērs.
Attiecībā uz jaunajām RO MK noteikumu projekta 60. punkts noteic: ja atzītai RO, kas atzīšanas statusu ir ieguvusi pirmo reizi, trīs gadu laikā pēc atzīšanas nav pieejami vēsturiskie dati par pēdējos trijos gados tirgū laisto produkciju, LAD piemēro regulas 2022/126 30. panta nosacījumu.
Attiecībā uz jaunajām RO MK noteikumu projekta 60. punkts noteic: ja atzītai RO, kas atzīšanas statusu ir ieguvusi pirmo reizi, trīs gadu laikā pēc atzīšanas nav pieejami vēsturiskie dati par pēdējos trijos gados tirgū laisto produkciju, LAD piemēro regulas 2022/126 30. panta nosacījumu.
Problēmas apraksts
MK noteikumu projektā ir jānosaka intervences, kuras atzītas RO var iekļaut savās DP un ar kuru palīdzību sasniegt izvēlētos mērķus. Intervenču veidi ir noteikti regulas 2021/2115 47. punktā, un Latvija savā KLP SP ir izvēlējusies šādas intervences:
1) investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, pētniecībā un eksperimentālās un inovatīvās ražošanas metodēs un citos pasākumos (ilggadīgo augļkopības kultūru stādu (izņemot zemeņu stādu) iegādei un stādījumu ierīkošanai, lai paplašinātu jau esošo audzējamo ilggadīgo augļkopības kultūru šķirņu platību, kā arī stādījumu balstu sistēmu iegādei, uzstādīšanai vai nomaiņai esošajās vai jaunajās platībās, RO darbības nodrošināšanas vajadzībām paredzētas būves iegādei, būvniecībai, pārbūvei, atjaunošanai vai ierīkošanai, kā arī teritorijas labiekārtošanai, neapbūvētas zemes iegādei, datortehnikas, datu nesēju un specifisko programmatūru iegādei, izstrādei un uzstādīšanai, kā arī investīcijām jaunu produktu un ražošanas metožu izstrādē un ieviešanā u.c.).
Šajā intervencē paredzētas arī investīcijas vides aizsardzības pasākumiem un videi labvēlīgām ražošanas metodēm (ilgtspējīga ūdens izmantošanai un aizsardzībai, atkritumu ražošanas samazināšanai un to apsaimniekošanas uzlabošanai u.c.). Skaidrības nolūkā MK noteikumu projektā dots atsevišķs pielikums, kurā minētas attiecināmās investīcijas vides aizsardzības pasākumiem un videi labvēlīgām ražošanas metodēm, bet tajā pašā laikā ir jādod iespēja atzītai RO īstenot citas investīcijas, kas nav minētas šajā pielikumā, bet tad ir jāievēro regulas 2022/126 II pielikuma pirmajā daļā un regulas 2021/2115 47. panta 1. punkta "a" apakšpunktā noteiktais.
Regulas 2022/126 12. panta 1. punkts noteic: ja dalībvalstis savos KLP SP iekļauj intervences pasākumus, ar kuriem tiecas sasniegt agrovides un klimata mērķus, tad ir jāsasniedz konkrēti šajā punktā minētie mērķi, piemēram, samazināt ražošanas resursu pašreizējo izlietojumu, piesārņotāju emisiju vai ražošanas procesā radušos atkritumu daudzumu, vai patērētā ūdens daudzumu u.c. Tādējādi MK noteikumu projektā jāparedz, ka RO, īstenojot kādu no intervencēm, kas attiecas uz vides aizsardzības pasākumiem un videi labvēlīgām ražošanas metodēm, ir jāsasniedz vismaz viens no regulas 2022/126 12. panta 1. punkta "a", "b", "c", "d" "e", "f", "g" un "i" apakšpunktā minētajiem agrovides un klimata mērķiem.
Attiecībā uz specializētās tehnikas, iekārtu un aprīkojuma, tostarp papildaprīkojuma, iegādi noteikts, ka atbilstoši regulas 2022/126 II pielikuma 1. punktā norādītajam netiek segtas tehniskās apkopes izmaksas.
Tā kā atbilstīgiem kooperatīviem ir paredzēts atsevišķs finansējums 7 milj. euro apmērā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē 4.1.1. "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējai", MK noteikumu projektā ir jānosaka demarkācija, t.i., ka uz šo intervenci nav tiesību pretendēt atbilstīgam kooperatīvam. Šāda atkāpe neattiecas uz augļu un dārzeņu nozari, jo tai finansējums ir no ES budžeta un tas netiek nošķirts no Latvijas tiešo maksājumu aploksnes. Turklāt šāds nosacījums atbilstu nediskriminācijas principam attiecībā uz finansējuma pieejamību.
Svarīgs nosacījums ir īstenoto investīciju saglabāšana RO īpašumā un to uzturēšana darba kārtībā. Regulas 2022/126 11. panta 1. punkts noteic, ka 1) RO iegādātos materiālos un nemateriālos aktīvus izmanto atbilstoši to raksturam, mērķiem un paredzētajam lietojumam, 2) iegādātie materiālie un nemateriālie aktīvi paliek labumguvēja īpašumā un turējumā līdz fiskālās amortizācijas perioda beigām un saistībā ar ēkām un būvēm – piecus gadus, ievērojot regulas 2022/126 11. panta 1. punkta "b" apakšpunktā noteikto. Tādējādi MK noteikumu projektā ir jānosaka, cik ilgi iegādātie materiālie un nemateriālie aktīvi paliek labumguvēja īpašumā un turējumā (turpmāk – uzraudzības periods).
Turklāt šajā gadījumā ir jāņem vērā regulas 2022/126 11. panta 9. punkta pirmajā un trešajā daļā minētais attiecībā uz uzraudzības periodu. Regula paredz, ka dalībvalstij ir jāatgūst ES atbalsts, ja rodas kāda no šādām situācijām: a) labumguvēja darbības pārtraukšana vai nodošana citai struktūrai; b) ražošanas darbības pārcelšana ārpus labumguvēja vai – attiecīgā gadījumā – tā biedru apstrādātās ģeogrāfiskās platības; c) izmaiņas īpašnieku sastāvā, īpaši tad, ja tas uzņēmumam vai publiskai iestādei dod nepienācīgas priekšrocības, vai d) jebkuras citas būtiskas izmaiņas, kas ietekmē attiecīgā intervences pasākuma raksturu, mērķus vai īstenošanas nosacījumus, tādējādi traucējot tā sākotnējo mērķu sasniegšanai. Tajā pašā laikā regula paredz, ka dalībvalstis var izvēlēties neatgūt ES finansiālo atbalstu, ja labumguvējs ražošanas darbību izbeidz pēc nekrāpnieciska bankrota.
Regulas 2022/126 11. panta 9. punkta trešā daļa dalībvalstij dod izvēles iespēju. Latvija regulas 2022/126 11. panta 9. punkta trešās daļas minētajā gadījumā paredz atbalsta atgūšanu.
Saskaņā ar regulas 2022/126 11. panta 9. punkta otro daļu, ja labumguvējs neizpilda nosacījumus, ko dalībvalstis savos KLP SP paredzējušas attiecībā uz intervenču īstenošanu, tad ES atbalsts tiek atgūts proporcionāli neizpildes ilgumam.
Jāņem vērā, ka regulas 2022/126 11. panta 9. punkta ceturtā daļa paredz, ka situācijā, kad biedrs izstājas no RO, dalībvalstis nodrošina, ka labumguvējs atgūst investīcijas vai atlikušo vērtību un ieskaita to DF.
Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi augļu un dārzeņu RO darbībā, ir svarīgi noteikumu projektā skaidri norādīt, kuros gadījumos un kādā apmērā RO ir jāatmaksā saņemtais atbalsts un vai tās biedriem jānodod saņemtie ieguldījumi, ja biedrs izstājas no RO.
Regulas 2022/126 11. panta 3. punkts noteic, ka dalībvalstis savos KLP SP var paredzēt atbalstu investīcijām materiālos aktīvos, kas ietver enerģiju ražojošas sistēmas, ja saražotās enerģijas daudzums nepārsniedz enerģijas daudzumu, ko var izmantot gada laikā, labumguvējam veicot parastās darbības. EK savos skaidrojumos norāda, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai šis nosacījums tiek izpildīts DP īstenošanas laikā vai attiecīgā gadījumā intervences laikā.
Regulas 2022/126 11. panta 4. punkts noteic detalizētas prasības, ja dalībvalstis savos KLP SP paredz atbalstu investīcijām apūdeņošanā: a) jānosaka procentuālā daļa tiem minimālajiem ūdens taupīšanas mērķrādītājiem gan potenciāla, gan faktiska ūdens izmantošanas samazinājuma izteiksmē, kuri jāsasniedz labumguvējam; b) jau ir ieviesta vai ar investīcijām tiek ieviesta ūdens patēriņa mērīšanas sistēma, kas ļauj mērīt ūdens izmantošanu saimniecības vai relevantās ražošanas vienības līmenī, u.c. Tā kā šis nosacījums būs saistošs augļu un dārzeņu nozarē, Latvijas KLP SP izstrādes laikā notika diskusijas ar augļu un dārzeņu ražotājiem, lai vienotos par šiem nosacījumiem.
Turklāt regulas 2022/126 12. panta 1. punkta otrā daļa paredz, ka RO, īstenojot investīcijas vides aizsardzības pasākumiem un videi labvēlīgām ražošanas metodēs, jāsniedz pierādījumi par gaidāmo pozitīvo devumu viena vai vairāku agrovides un klimata mērķu izpildē.
Tā kā atsevišķos gadījumus RO var izmantot finanšu līzingu, ir jāparedz nosacījumi, kad iegādātais precei jākļūst par RO īpašumu;
2) konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība (konsultāciju un tehniskās palīdzības organizēšanas, sniegšanas un saņemšanas izmaksas saistībā ar jaunākajām ražošanas tendencēm un metodēm, tostarp konsultāciju un tehniskās palīdzības izmaksas vides pasākumu ieviešanai, kā arī par darba drošības un darba higiēnas jautājumiem u.c.). Jāpiebilst, ka šajā intervencē paredzēts segt arī konsultāciju sniedzēju un lektoru ceļa, uzturēšanās un dienas naudas izdevumus;
3) apmācība, tostarp padomdošana un paraugprakses apmaiņa (sanāksmju, apmācības, mācību programmu, paraugprakšu par jaunākajām ražošanas tendencēm un metodēm organizēšanas, sniegšanas un saņemšanas izmaksas, tostarp sanāksmju, apmācības, mācību programmu un paraugprakšu izmaksas vides pasākumu ieviešanai, kā arī par darba drošības un darba higiēnas jautājumiem u.c.). Šajā intervencē paredzēts segt arī apmācības sniedzēju un lektoru ceļa, uzturēšanās un dienas naudas izdevumus;
4) bioloģiskā vai integrētā ražošana (specifiskās izmaksas par bioloģisko augu aizsardzības līdzekļu un kaitēkļu dabisko ienaidnieku iegādi un lietošanu, specifiskās izmaksas par bioloģisko un integrēto ražošanu, kas ietver pētījumus un citus pasākumus, izdevumi par sabiedrības informēšanas pasākumiem par bioloģisko un integrēto ražošanu un produktiem, ietverot arī degustāciju, dalību tirdziņos u.c.);
5) produkcijas pārvadāšanas un uzglabāšanas ilgtspēju un efektivitāti palielinoša rīcība (loģistikas plūsmas veidošanai paredzētās izmaksas, kas var ietvert loģistikas sistēmas izveidi, specializētas loģistikas aplikācijas izveidi, datubāzes izveidi u.c.);
6) noieta veicināšana, saziņa un tirgvedība, tostarp rīcība un darbības, kuru mērķis ir palielināt patērētāju informētību par ES kvalitātes shēmām un veselīga uztura nozīmi, kā arī tirgu dažādošana un konsolidācija (degustācijas veikalos, produktu popularizēšanas un reklāmas izmaksas, tirgus izpēte, pasākumi produkcijas realizācijai ārpus mazumtirdzniecības tīklu sistēmām u.c.).
Saistībā ar šo intervenci var tikt izstrādāti jauni produkti, tostarp investīcijas jaunu produktu un ražošanas metožu izstrādē un ieviešanā, tāpēc ir jānosaka, ka attiecināmas ir tikai tās izmaksas, kas saistītas ar jaunu atzīto produktu ieviešanu.
Turklāt ar šo intervenci ir jāsasniedz vismaz viens no regulas 2022/126 14. panta "a", "b", "c", "d" "e", "f" un "g" punktā minētajiem mērķiem, piemēram, palielināt informētību par ES lauksaimniecības produktu priekšrocībām un augstajiem kvalitātes standartiem, ko ES piemēro ražošanas metodēm, vai ES ražoto lauksaimniecības produktu un dažu pārstrādātu produktu konkurētspēju, patēriņu un popularitāti u.c.;
7) ES un valstu kvalitātes shēmu īstenošana (nepieciešamās dokumentācijas sagatavošana, noformēšana un iesniegšana, esošās ražošanas tehnoloģijas apguve shēmās u.c.).
8) izsekojamības un sertifikācijas sistēmu īstenošana, jo īpaši gala patērētājiem pārdoto produktu kvalitātes uzraudzība (kvalitātes uzlabošanas, izsekojamības un sertifikācijas sistēmas pasākumu izmaksas, sabiedrības informēšanas par izsekojamības un sertifikācijas sistēmām izmaksas u.c.);
9) darbības augļu un dārzeņu nozares RO klimata pārmaiņu mazināšanai un darbības, lai pielāgotos klimata pārmaiņām (darbības, kas saistītas ar mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem piemērotu šķirņu izstrādi un izmantošanu u.c.).
Turklāt regulas 2021/2115 50. panta 8. punkts paredz, ka DP var izklāstīt darbības, kas ierosinātas, lai nodrošinātu, ka darba ņēmējiem attiecīgajā nozarē ir taisnīgi un droši darba apstākļi. Kā skaidrots tiesību akta preambulā, ES regulējuma mērķis ir veicināt sociāli ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstību, panākot to, ka labuma guvēji no KLP atbalsta labāk izprot nodarbinātības un sociālos standartus. Ievērojot minēto, attiecīgs regulējums ir jāparedz MK noteikumu projektā.
Saistībā ar intervencēm, kas attiecas uz konsultācijām un apmācību, RO ir jāsasniedz kāds no mērķiem, kas minēts regulas 2022/126 13. panta 1. punktā un ko dalībvalsts noteikusi savos KLP SP, t.i., sekmēt jaunu RO izveidi, veidot tīklošanās iespējas izaugsmes vadības pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem. Netika izvēlēts mērķis saistībā ar krīžu pasākumiem, jo šādu intervenču īstenošana netika izvēlēta KLP SP.
Ja intervences, kas attiecas uz konsultācijām un apmācību, ir saistītas ar komandējumiem, tad MK noteikumu projektā ir jāparedz, ka ar šīs intervences saistīto dienas naudu, transporta un uzturēšanās izmaksas sedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi. Tas nodrošinās efektīvu ES līdzekļu uzraudzību. Turklāt, ja tiek īstenotas iepriekšminētās intervences, kā arī 2 % no DP paredzētajiem izdevumiem atvēlēti pētniecībai un izstrādes darbiem ilgtspējīgu ražošanas metožu jomā un RO izmanto savus nodarbinātos vai biedrus, tad ir jānodrošina, lai šis personāls būtu atbilstoši kvalificēts.
1) investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, pētniecībā un eksperimentālās un inovatīvās ražošanas metodēs un citos pasākumos (ilggadīgo augļkopības kultūru stādu (izņemot zemeņu stādu) iegādei un stādījumu ierīkošanai, lai paplašinātu jau esošo audzējamo ilggadīgo augļkopības kultūru šķirņu platību, kā arī stādījumu balstu sistēmu iegādei, uzstādīšanai vai nomaiņai esošajās vai jaunajās platībās, RO darbības nodrošināšanas vajadzībām paredzētas būves iegādei, būvniecībai, pārbūvei, atjaunošanai vai ierīkošanai, kā arī teritorijas labiekārtošanai, neapbūvētas zemes iegādei, datortehnikas, datu nesēju un specifisko programmatūru iegādei, izstrādei un uzstādīšanai, kā arī investīcijām jaunu produktu un ražošanas metožu izstrādē un ieviešanā u.c.).
Šajā intervencē paredzētas arī investīcijas vides aizsardzības pasākumiem un videi labvēlīgām ražošanas metodēm (ilgtspējīga ūdens izmantošanai un aizsardzībai, atkritumu ražošanas samazināšanai un to apsaimniekošanas uzlabošanai u.c.). Skaidrības nolūkā MK noteikumu projektā dots atsevišķs pielikums, kurā minētas attiecināmās investīcijas vides aizsardzības pasākumiem un videi labvēlīgām ražošanas metodēm, bet tajā pašā laikā ir jādod iespēja atzītai RO īstenot citas investīcijas, kas nav minētas šajā pielikumā, bet tad ir jāievēro regulas 2022/126 II pielikuma pirmajā daļā un regulas 2021/2115 47. panta 1. punkta "a" apakšpunktā noteiktais.
Regulas 2022/126 12. panta 1. punkts noteic: ja dalībvalstis savos KLP SP iekļauj intervences pasākumus, ar kuriem tiecas sasniegt agrovides un klimata mērķus, tad ir jāsasniedz konkrēti šajā punktā minētie mērķi, piemēram, samazināt ražošanas resursu pašreizējo izlietojumu, piesārņotāju emisiju vai ražošanas procesā radušos atkritumu daudzumu, vai patērētā ūdens daudzumu u.c. Tādējādi MK noteikumu projektā jāparedz, ka RO, īstenojot kādu no intervencēm, kas attiecas uz vides aizsardzības pasākumiem un videi labvēlīgām ražošanas metodēm, ir jāsasniedz vismaz viens no regulas 2022/126 12. panta 1. punkta "a", "b", "c", "d" "e", "f", "g" un "i" apakšpunktā minētajiem agrovides un klimata mērķiem.
Attiecībā uz specializētās tehnikas, iekārtu un aprīkojuma, tostarp papildaprīkojuma, iegādi noteikts, ka atbilstoši regulas 2022/126 II pielikuma 1. punktā norādītajam netiek segtas tehniskās apkopes izmaksas.
Tā kā atbilstīgiem kooperatīviem ir paredzēts atsevišķs finansējums 7 milj. euro apmērā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē 4.1.1. "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējai", MK noteikumu projektā ir jānosaka demarkācija, t.i., ka uz šo intervenci nav tiesību pretendēt atbilstīgam kooperatīvam. Šāda atkāpe neattiecas uz augļu un dārzeņu nozari, jo tai finansējums ir no ES budžeta un tas netiek nošķirts no Latvijas tiešo maksājumu aploksnes. Turklāt šāds nosacījums atbilstu nediskriminācijas principam attiecībā uz finansējuma pieejamību.
Svarīgs nosacījums ir īstenoto investīciju saglabāšana RO īpašumā un to uzturēšana darba kārtībā. Regulas 2022/126 11. panta 1. punkts noteic, ka 1) RO iegādātos materiālos un nemateriālos aktīvus izmanto atbilstoši to raksturam, mērķiem un paredzētajam lietojumam, 2) iegādātie materiālie un nemateriālie aktīvi paliek labumguvēja īpašumā un turējumā līdz fiskālās amortizācijas perioda beigām un saistībā ar ēkām un būvēm – piecus gadus, ievērojot regulas 2022/126 11. panta 1. punkta "b" apakšpunktā noteikto. Tādējādi MK noteikumu projektā ir jānosaka, cik ilgi iegādātie materiālie un nemateriālie aktīvi paliek labumguvēja īpašumā un turējumā (turpmāk – uzraudzības periods).
Turklāt šajā gadījumā ir jāņem vērā regulas 2022/126 11. panta 9. punkta pirmajā un trešajā daļā minētais attiecībā uz uzraudzības periodu. Regula paredz, ka dalībvalstij ir jāatgūst ES atbalsts, ja rodas kāda no šādām situācijām: a) labumguvēja darbības pārtraukšana vai nodošana citai struktūrai; b) ražošanas darbības pārcelšana ārpus labumguvēja vai – attiecīgā gadījumā – tā biedru apstrādātās ģeogrāfiskās platības; c) izmaiņas īpašnieku sastāvā, īpaši tad, ja tas uzņēmumam vai publiskai iestādei dod nepienācīgas priekšrocības, vai d) jebkuras citas būtiskas izmaiņas, kas ietekmē attiecīgā intervences pasākuma raksturu, mērķus vai īstenošanas nosacījumus, tādējādi traucējot tā sākotnējo mērķu sasniegšanai. Tajā pašā laikā regula paredz, ka dalībvalstis var izvēlēties neatgūt ES finansiālo atbalstu, ja labumguvējs ražošanas darbību izbeidz pēc nekrāpnieciska bankrota.
Regulas 2022/126 11. panta 9. punkta trešā daļa dalībvalstij dod izvēles iespēju. Latvija regulas 2022/126 11. panta 9. punkta trešās daļas minētajā gadījumā paredz atbalsta atgūšanu.
Saskaņā ar regulas 2022/126 11. panta 9. punkta otro daļu, ja labumguvējs neizpilda nosacījumus, ko dalībvalstis savos KLP SP paredzējušas attiecībā uz intervenču īstenošanu, tad ES atbalsts tiek atgūts proporcionāli neizpildes ilgumam.
Jāņem vērā, ka regulas 2022/126 11. panta 9. punkta ceturtā daļa paredz, ka situācijā, kad biedrs izstājas no RO, dalībvalstis nodrošina, ka labumguvējs atgūst investīcijas vai atlikušo vērtību un ieskaita to DF.
Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi augļu un dārzeņu RO darbībā, ir svarīgi noteikumu projektā skaidri norādīt, kuros gadījumos un kādā apmērā RO ir jāatmaksā saņemtais atbalsts un vai tās biedriem jānodod saņemtie ieguldījumi, ja biedrs izstājas no RO.
Regulas 2022/126 11. panta 3. punkts noteic, ka dalībvalstis savos KLP SP var paredzēt atbalstu investīcijām materiālos aktīvos, kas ietver enerģiju ražojošas sistēmas, ja saražotās enerģijas daudzums nepārsniedz enerģijas daudzumu, ko var izmantot gada laikā, labumguvējam veicot parastās darbības. EK savos skaidrojumos norāda, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai šis nosacījums tiek izpildīts DP īstenošanas laikā vai attiecīgā gadījumā intervences laikā.
Regulas 2022/126 11. panta 4. punkts noteic detalizētas prasības, ja dalībvalstis savos KLP SP paredz atbalstu investīcijām apūdeņošanā: a) jānosaka procentuālā daļa tiem minimālajiem ūdens taupīšanas mērķrādītājiem gan potenciāla, gan faktiska ūdens izmantošanas samazinājuma izteiksmē, kuri jāsasniedz labumguvējam; b) jau ir ieviesta vai ar investīcijām tiek ieviesta ūdens patēriņa mērīšanas sistēma, kas ļauj mērīt ūdens izmantošanu saimniecības vai relevantās ražošanas vienības līmenī, u.c. Tā kā šis nosacījums būs saistošs augļu un dārzeņu nozarē, Latvijas KLP SP izstrādes laikā notika diskusijas ar augļu un dārzeņu ražotājiem, lai vienotos par šiem nosacījumiem.
Turklāt regulas 2022/126 12. panta 1. punkta otrā daļa paredz, ka RO, īstenojot investīcijas vides aizsardzības pasākumiem un videi labvēlīgām ražošanas metodēs, jāsniedz pierādījumi par gaidāmo pozitīvo devumu viena vai vairāku agrovides un klimata mērķu izpildē.
Tā kā atsevišķos gadījumus RO var izmantot finanšu līzingu, ir jāparedz nosacījumi, kad iegādātais precei jākļūst par RO īpašumu;
2) konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība (konsultāciju un tehniskās palīdzības organizēšanas, sniegšanas un saņemšanas izmaksas saistībā ar jaunākajām ražošanas tendencēm un metodēm, tostarp konsultāciju un tehniskās palīdzības izmaksas vides pasākumu ieviešanai, kā arī par darba drošības un darba higiēnas jautājumiem u.c.). Jāpiebilst, ka šajā intervencē paredzēts segt arī konsultāciju sniedzēju un lektoru ceļa, uzturēšanās un dienas naudas izdevumus;
3) apmācība, tostarp padomdošana un paraugprakses apmaiņa (sanāksmju, apmācības, mācību programmu, paraugprakšu par jaunākajām ražošanas tendencēm un metodēm organizēšanas, sniegšanas un saņemšanas izmaksas, tostarp sanāksmju, apmācības, mācību programmu un paraugprakšu izmaksas vides pasākumu ieviešanai, kā arī par darba drošības un darba higiēnas jautājumiem u.c.). Šajā intervencē paredzēts segt arī apmācības sniedzēju un lektoru ceļa, uzturēšanās un dienas naudas izdevumus;
4) bioloģiskā vai integrētā ražošana (specifiskās izmaksas par bioloģisko augu aizsardzības līdzekļu un kaitēkļu dabisko ienaidnieku iegādi un lietošanu, specifiskās izmaksas par bioloģisko un integrēto ražošanu, kas ietver pētījumus un citus pasākumus, izdevumi par sabiedrības informēšanas pasākumiem par bioloģisko un integrēto ražošanu un produktiem, ietverot arī degustāciju, dalību tirdziņos u.c.);
5) produkcijas pārvadāšanas un uzglabāšanas ilgtspēju un efektivitāti palielinoša rīcība (loģistikas plūsmas veidošanai paredzētās izmaksas, kas var ietvert loģistikas sistēmas izveidi, specializētas loģistikas aplikācijas izveidi, datubāzes izveidi u.c.);
6) noieta veicināšana, saziņa un tirgvedība, tostarp rīcība un darbības, kuru mērķis ir palielināt patērētāju informētību par ES kvalitātes shēmām un veselīga uztura nozīmi, kā arī tirgu dažādošana un konsolidācija (degustācijas veikalos, produktu popularizēšanas un reklāmas izmaksas, tirgus izpēte, pasākumi produkcijas realizācijai ārpus mazumtirdzniecības tīklu sistēmām u.c.).
Saistībā ar šo intervenci var tikt izstrādāti jauni produkti, tostarp investīcijas jaunu produktu un ražošanas metožu izstrādē un ieviešanā, tāpēc ir jānosaka, ka attiecināmas ir tikai tās izmaksas, kas saistītas ar jaunu atzīto produktu ieviešanu.
Turklāt ar šo intervenci ir jāsasniedz vismaz viens no regulas 2022/126 14. panta "a", "b", "c", "d" "e", "f" un "g" punktā minētajiem mērķiem, piemēram, palielināt informētību par ES lauksaimniecības produktu priekšrocībām un augstajiem kvalitātes standartiem, ko ES piemēro ražošanas metodēm, vai ES ražoto lauksaimniecības produktu un dažu pārstrādātu produktu konkurētspēju, patēriņu un popularitāti u.c.;
7) ES un valstu kvalitātes shēmu īstenošana (nepieciešamās dokumentācijas sagatavošana, noformēšana un iesniegšana, esošās ražošanas tehnoloģijas apguve shēmās u.c.).
8) izsekojamības un sertifikācijas sistēmu īstenošana, jo īpaši gala patērētājiem pārdoto produktu kvalitātes uzraudzība (kvalitātes uzlabošanas, izsekojamības un sertifikācijas sistēmas pasākumu izmaksas, sabiedrības informēšanas par izsekojamības un sertifikācijas sistēmām izmaksas u.c.);
9) darbības augļu un dārzeņu nozares RO klimata pārmaiņu mazināšanai un darbības, lai pielāgotos klimata pārmaiņām (darbības, kas saistītas ar mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem piemērotu šķirņu izstrādi un izmantošanu u.c.).
Turklāt regulas 2021/2115 50. panta 8. punkts paredz, ka DP var izklāstīt darbības, kas ierosinātas, lai nodrošinātu, ka darba ņēmējiem attiecīgajā nozarē ir taisnīgi un droši darba apstākļi. Kā skaidrots tiesību akta preambulā, ES regulējuma mērķis ir veicināt sociāli ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstību, panākot to, ka labuma guvēji no KLP atbalsta labāk izprot nodarbinātības un sociālos standartus. Ievērojot minēto, attiecīgs regulējums ir jāparedz MK noteikumu projektā.
Saistībā ar intervencēm, kas attiecas uz konsultācijām un apmācību, RO ir jāsasniedz kāds no mērķiem, kas minēts regulas 2022/126 13. panta 1. punktā un ko dalībvalsts noteikusi savos KLP SP, t.i., sekmēt jaunu RO izveidi, veidot tīklošanās iespējas izaugsmes vadības pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem. Netika izvēlēts mērķis saistībā ar krīžu pasākumiem, jo šādu intervenču īstenošana netika izvēlēta KLP SP.
Ja intervences, kas attiecas uz konsultācijām un apmācību, ir saistītas ar komandējumiem, tad MK noteikumu projektā ir jāparedz, ka ar šīs intervences saistīto dienas naudu, transporta un uzturēšanās izmaksas sedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi. Tas nodrošinās efektīvu ES līdzekļu uzraudzību. Turklāt, ja tiek īstenotas iepriekšminētās intervences, kā arī 2 % no DP paredzētajiem izdevumiem atvēlēti pētniecībai un izstrādes darbiem ilgtspējīgu ražošanas metožu jomā un RO izmanto savus nodarbinātos vai biedrus, tad ir jānodrošina, lai šis personāls būtu atbilstoši kvalificēts.
Risinājuma apraksts
MK noteikumu projekta 61. punkts noteic intervences, kurās var pretendēt uz atbalstu DP.
Turklāt 61.1.5. apakšpunkts noteic, ka attiecībā uz specializētās tehnikas, iekārtu un aprīkojuma, tostarp papildaprīkojuma, iegādi atbilstoši regulas 2022/126 II pielikuma 1. punktā norādītajam netiek segtas tehniskās apkopes izmaksas.
Lai novērstu diskrimināciju attiecībā uz finansējuma pieejamību, MK noteikumu projekta 62. punkts paredz, ka uz atbalstu par investīcijām nav tiesīga pretendēt kooperatīvā sabiedrība (izņemot augļu un dārzeņu nozarē), kurai atbilstības statuss piešķirts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstību.
Investīcijas vides aizsardzības pasākumiem un videi labvēlīgām ražošanas metodēm ir noteiktas MK noteikumu projekta 6. pielikumā, kā to paredz MK noteikumu projekta 63. punkts, taču RO var īstenot arī citas 6. pielikumā neminētas investīcijas, ievērojot regulas 2022/126 II pielikuma pirmo daļu, kurā dots to izdevumu veidu saraksts, kas nav atbalsttiesīgi, kā arī regulas 2021/2115 47. panta 1. punkta "a" apakšpunktā noteikto.
MK noteikumu projekta 64. punkts noteic, ka RO, īstenojot kādu no intervencēm, kas attiecas uz vides aizsardzības pasākumiem un videi labvēlīgām ražošanas metodēm, ir jāsasniedz vismaz viens no regulas 2022/126 12. panta 1. punkta "a", "b", "c", "d" "e", "f", "g" un "i" apakšpunktā minētajiem agrovides un klimata mērķiem.
MK noteikumu projekta 68. punkts noteic, ka saskaņā ar regulas 2021/2115 50. panta 8. punktu RO savā DP ir jāiekļauj darbības, lai nodrošinātu, ka darba ņēmējiem attiecīgajā nozarē ir taisnīgi un droši darba apstākļi.
MK noteikumu projekta 79. punkts paredz nosacījumus attiecībā uz investīciju rezultātā gūto ieguldījumu saglabāšanu RO īpašumā un to uzturēšanu darba kārtībā, kā noteikts regulas 2022/126 11. panta 1. punktā. Visi ieguldījumi saskaņā ar apstiprināto DP paliek RO īpašumā līdz fiskālās amortizācijas perioda beigām un – saistībā ar ēkām un būvēm – piecus gadus, ievērojot regulas 2022/126 11. panta 1. punkta "b" apakšpunktā noteikto. Šajā uzraudzības periodā RO par publisko finansējumu iegūtos pamatlīdzekļus neatsavina, nepatapina, neizīrē un neiznomā, turklāt uzraudzības periodā ieguldījumi ir pilnībā īstenoti, ir darba kārtībā un nodrošina paredzētās funkcijas. Papildus MK noteikumu projekta 84. punkts paredz gadījumus, ka RO ir jāatmaksā saņemtais ES finansējums, ja netiek ievēroti nosacījumi par uzraudzības periodu, bet MK noteikumu projekta 85. punkts noteic, kuros gadījumos var piemērot 8. pielikumā minētās finanšu korekcijas.
Savukārt MK noteikumu projekta 86. punkts noteic: ja uzraudzības periodā RO biedrs, kura saimniecībā vai telpās īstenotas investīcijas saskaņā ar apstiprināto DP, izstājas no RO, tas šos ieguldījumus nodod RO vai kompensē atlikušo ieguldījumu vērtību, to ieskaitot DF.
Saskaņā ar MK noteikumu projekta 80. punktu atbilstoši regulas 2022/126 11. panta 3. punktam saražotās enerģijas daudzums, kas iegūts no investīcijām enerģiju ražojošās sistēmās, nepārsniedz enerģijas daudzumu, ko var izmantot gada laikā, veicot parastās darbības.
MK noteikumu projekta 81. punkts noteic, ka atzītai augļu un dārzeņu RO, kas īsteno investīcijas saistībā ar ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsardzību, tiek paredzēti šādi nosacījumi: a) investīcijām to uzraudzības periodā vai līdz DP beigām, ja uzraudzības periods beidzas ātrāk, jābūt vērstām uz to, lai samazinātu apūdeņošanai nepieciešamo ūdens patēriņu par vismaz 15 procentiem, un to apliecinās kvalificēta iestāde vai eksperts, pamatojoties uz iekārtas tehnisko specifikāciju, un faktiskais ietaupījums būs vismaz 10 procentu no šī apjoma; b) pieņemams arī mazāks ūdens patēriņa samazinājums, t.i., vismaz septiņi procenti un faktiskais ietaupījums vismaz 10 procentu no šī apjoma uzraudzības perioda laikā, ja ieguldījums sniedz vismaz vēl vienu labumu videi, piemēram, samazina enerģijas vai mēslošanas līdzekļu patēriņu; c) ja tiek īstenoti ieguldījumi pilienveida apūdeņošanas vai līdzīgās sistēmās, tām ir jānodrošina ūdens patēriņa samazinājums vismaz par pieciem procentiem, lai faktiskais ietaupījums būtu vismaz 10 procentu no šī apjoma salīdzinājumā ar patēriņu pirms ieguldījuma.
MK noteikumu projekta 82. punktā ietverti detalizēti nosacījumi, kas jāievēro, ja RO īsteno investīcijas vides aizsardzības pasākumiem un videi labvēlīgām ražošanas metodēs. Šo pozitīvo devumu RO pierāda ar projekta specifikācijām vai citiem tehniskiem dokumentiem.
MK noteikumu 88. punkts noteic, ka situācijās, kad RO DP paredzēto preču iegādei izmanto finanšu līzingu, iegādātā prece līdz attiecīgās DP perioda beigām kļūst par RO īpašumu.
Ja RO savās DP īsteno intervences saistībā ar konsultācijām vai apmācību un tajās paredzēti arī komandējumi, tad saskaņā ar MK noteikumu 89. punktu ar šīm intervencēm saistīto dienas naudu, transporta un uzturēšanās izmaksas sedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi.
Turklāt, ja tiek īstenotas intervences saistībā ar apmācību un konsultācijām, kā arī 2 % no DP paredzētajiem izdevumiem atvēlēti pētniecībai un izstrādes darbiem ilgtspējīgu ražošanas metožu jomā un RO izmanto savus nodarbinātos vai biedrus, saskaņā ar MK noteikumu projekta 90. punktu RO ir jāapliecina, ka personāls ir atbilstoši kvalificēts, un jāiesniedz valsts izglītības informācijas sistēmā reģistrētas izglītības iestādes izsniegta izglītību apliecinoša dokumenta kopija (uzrādot oriģinālu) par iegūto augstāko vai profesionālo izglītību vai izziņa par šo MK noteikumu projekta 9. pielikumā noteikto mācību priekšmetu apgūšanu vismaz 160 stundu apjomā. Minimālais 160 stundu apjoms noteikts, pamatojoties uz ZM vienotu nosacījumu lauksaimniekiem par lauksaimniecības pamatzināšanu minimālo līmeni, pretendējot uz ES finansējuma saņemšanu par attiecīgo intervenci.
Turklāt saskaņā ar MK noteikumu projekta 92. punktu, ja pabeigti vairāki īslaicīgi kursi, tajos norādīto stundu skaits ir jāsummē, bet, ja izglītību apliecinošajā dokumentā nav norādīts stundu skaits, jāpievieno attiecīgā mācību programma vai arhīva izraksts, vai mācību iestādes izziņa par apgūto mācību programmu ar apgūto mācību stundu apjomu.
Papildus MK noteikumu projekta 91. punkts paredz, ka, īstenojot intervenci, kas saistīta ar pētniecību (MK noteikumu projekta 44.2. apakšpunktā minēto), personāla atbilstošo kvalifikāciju var apliecināt ar dokumentiem par citu noteikumu 9. pielikumā neminētu zināšanu apguvi ar intervences īstenošanu saistītā jomā.
Visbeidzot, ja RO atbilstoši savai DP īsteno intervences saistībā ar konsultācijām vai apmācību, tad ir jāsasniedz vismaz viens no regulas 2022/126 13. panta 1. punkta "b" un "c" apakšpunktā minētajiem mērķiem (t.i., sekmēt jaunu RO izveidi, veidot tīklošanās iespējas izaugsmes vadības pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem).
Ja tiek īstenotas intervences, kas saistītas ar jaunu produktu izstrādi, tad MK noteikumu projekta 94. punkts noteic, ka attiecināmas ir tikai tās izmaksas, kas ir saistītas ar jaunu atzīto produktu ieviešanu. Turklāt MK noteikumu projekta 95. punkts noteic, ka ar šo intervenci ir jāsasniedz vismaz viens no regulas 2022/126 14. panta "a", "b", "c", "d" "e", "f" un "g" punktā minētajiem mērķiem.
Turklāt 61.1.5. apakšpunkts noteic, ka attiecībā uz specializētās tehnikas, iekārtu un aprīkojuma, tostarp papildaprīkojuma, iegādi atbilstoši regulas 2022/126 II pielikuma 1. punktā norādītajam netiek segtas tehniskās apkopes izmaksas.
Lai novērstu diskrimināciju attiecībā uz finansējuma pieejamību, MK noteikumu projekta 62. punkts paredz, ka uz atbalstu par investīcijām nav tiesīga pretendēt kooperatīvā sabiedrība (izņemot augļu un dārzeņu nozarē), kurai atbilstības statuss piešķirts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstību.
Investīcijas vides aizsardzības pasākumiem un videi labvēlīgām ražošanas metodēm ir noteiktas MK noteikumu projekta 6. pielikumā, kā to paredz MK noteikumu projekta 63. punkts, taču RO var īstenot arī citas 6. pielikumā neminētas investīcijas, ievērojot regulas 2022/126 II pielikuma pirmo daļu, kurā dots to izdevumu veidu saraksts, kas nav atbalsttiesīgi, kā arī regulas 2021/2115 47. panta 1. punkta "a" apakšpunktā noteikto.
MK noteikumu projekta 64. punkts noteic, ka RO, īstenojot kādu no intervencēm, kas attiecas uz vides aizsardzības pasākumiem un videi labvēlīgām ražošanas metodēm, ir jāsasniedz vismaz viens no regulas 2022/126 12. panta 1. punkta "a", "b", "c", "d" "e", "f", "g" un "i" apakšpunktā minētajiem agrovides un klimata mērķiem.
MK noteikumu projekta 68. punkts noteic, ka saskaņā ar regulas 2021/2115 50. panta 8. punktu RO savā DP ir jāiekļauj darbības, lai nodrošinātu, ka darba ņēmējiem attiecīgajā nozarē ir taisnīgi un droši darba apstākļi.
MK noteikumu projekta 79. punkts paredz nosacījumus attiecībā uz investīciju rezultātā gūto ieguldījumu saglabāšanu RO īpašumā un to uzturēšanu darba kārtībā, kā noteikts regulas 2022/126 11. panta 1. punktā. Visi ieguldījumi saskaņā ar apstiprināto DP paliek RO īpašumā līdz fiskālās amortizācijas perioda beigām un – saistībā ar ēkām un būvēm – piecus gadus, ievērojot regulas 2022/126 11. panta 1. punkta "b" apakšpunktā noteikto. Šajā uzraudzības periodā RO par publisko finansējumu iegūtos pamatlīdzekļus neatsavina, nepatapina, neizīrē un neiznomā, turklāt uzraudzības periodā ieguldījumi ir pilnībā īstenoti, ir darba kārtībā un nodrošina paredzētās funkcijas. Papildus MK noteikumu projekta 84. punkts paredz gadījumus, ka RO ir jāatmaksā saņemtais ES finansējums, ja netiek ievēroti nosacījumi par uzraudzības periodu, bet MK noteikumu projekta 85. punkts noteic, kuros gadījumos var piemērot 8. pielikumā minētās finanšu korekcijas.
Savukārt MK noteikumu projekta 86. punkts noteic: ja uzraudzības periodā RO biedrs, kura saimniecībā vai telpās īstenotas investīcijas saskaņā ar apstiprināto DP, izstājas no RO, tas šos ieguldījumus nodod RO vai kompensē atlikušo ieguldījumu vērtību, to ieskaitot DF.
Saskaņā ar MK noteikumu projekta 80. punktu atbilstoši regulas 2022/126 11. panta 3. punktam saražotās enerģijas daudzums, kas iegūts no investīcijām enerģiju ražojošās sistēmās, nepārsniedz enerģijas daudzumu, ko var izmantot gada laikā, veicot parastās darbības.
MK noteikumu projekta 81. punkts noteic, ka atzītai augļu un dārzeņu RO, kas īsteno investīcijas saistībā ar ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsardzību, tiek paredzēti šādi nosacījumi: a) investīcijām to uzraudzības periodā vai līdz DP beigām, ja uzraudzības periods beidzas ātrāk, jābūt vērstām uz to, lai samazinātu apūdeņošanai nepieciešamo ūdens patēriņu par vismaz 15 procentiem, un to apliecinās kvalificēta iestāde vai eksperts, pamatojoties uz iekārtas tehnisko specifikāciju, un faktiskais ietaupījums būs vismaz 10 procentu no šī apjoma; b) pieņemams arī mazāks ūdens patēriņa samazinājums, t.i., vismaz septiņi procenti un faktiskais ietaupījums vismaz 10 procentu no šī apjoma uzraudzības perioda laikā, ja ieguldījums sniedz vismaz vēl vienu labumu videi, piemēram, samazina enerģijas vai mēslošanas līdzekļu patēriņu; c) ja tiek īstenoti ieguldījumi pilienveida apūdeņošanas vai līdzīgās sistēmās, tām ir jānodrošina ūdens patēriņa samazinājums vismaz par pieciem procentiem, lai faktiskais ietaupījums būtu vismaz 10 procentu no šī apjoma salīdzinājumā ar patēriņu pirms ieguldījuma.
MK noteikumu projekta 82. punktā ietverti detalizēti nosacījumi, kas jāievēro, ja RO īsteno investīcijas vides aizsardzības pasākumiem un videi labvēlīgām ražošanas metodēs. Šo pozitīvo devumu RO pierāda ar projekta specifikācijām vai citiem tehniskiem dokumentiem.
MK noteikumu 88. punkts noteic, ka situācijās, kad RO DP paredzēto preču iegādei izmanto finanšu līzingu, iegādātā prece līdz attiecīgās DP perioda beigām kļūst par RO īpašumu.
Ja RO savās DP īsteno intervences saistībā ar konsultācijām vai apmācību un tajās paredzēti arī komandējumi, tad saskaņā ar MK noteikumu 89. punktu ar šīm intervencēm saistīto dienas naudu, transporta un uzturēšanās izmaksas sedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi.
Turklāt, ja tiek īstenotas intervences saistībā ar apmācību un konsultācijām, kā arī 2 % no DP paredzētajiem izdevumiem atvēlēti pētniecībai un izstrādes darbiem ilgtspējīgu ražošanas metožu jomā un RO izmanto savus nodarbinātos vai biedrus, saskaņā ar MK noteikumu projekta 90. punktu RO ir jāapliecina, ka personāls ir atbilstoši kvalificēts, un jāiesniedz valsts izglītības informācijas sistēmā reģistrētas izglītības iestādes izsniegta izglītību apliecinoša dokumenta kopija (uzrādot oriģinālu) par iegūto augstāko vai profesionālo izglītību vai izziņa par šo MK noteikumu projekta 9. pielikumā noteikto mācību priekšmetu apgūšanu vismaz 160 stundu apjomā. Minimālais 160 stundu apjoms noteikts, pamatojoties uz ZM vienotu nosacījumu lauksaimniekiem par lauksaimniecības pamatzināšanu minimālo līmeni, pretendējot uz ES finansējuma saņemšanu par attiecīgo intervenci.
Turklāt saskaņā ar MK noteikumu projekta 92. punktu, ja pabeigti vairāki īslaicīgi kursi, tajos norādīto stundu skaits ir jāsummē, bet, ja izglītību apliecinošajā dokumentā nav norādīts stundu skaits, jāpievieno attiecīgā mācību programma vai arhīva izraksts, vai mācību iestādes izziņa par apgūto mācību programmu ar apgūto mācību stundu apjomu.
Papildus MK noteikumu projekta 91. punkts paredz, ka, īstenojot intervenci, kas saistīta ar pētniecību (MK noteikumu projekta 44.2. apakšpunktā minēto), personāla atbilstošo kvalifikāciju var apliecināt ar dokumentiem par citu noteikumu 9. pielikumā neminētu zināšanu apguvi ar intervences īstenošanu saistītā jomā.
Visbeidzot, ja RO atbilstoši savai DP īsteno intervences saistībā ar konsultācijām vai apmācību, tad ir jāsasniedz vismaz viens no regulas 2022/126 13. panta 1. punkta "b" un "c" apakšpunktā minētajiem mērķiem (t.i., sekmēt jaunu RO izveidi, veidot tīklošanās iespējas izaugsmes vadības pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem).
Ja tiek īstenotas intervences, kas saistītas ar jaunu produktu izstrādi, tad MK noteikumu projekta 94. punkts noteic, ka attiecināmas ir tikai tās izmaksas, kas ir saistītas ar jaunu atzīto produktu ieviešanu. Turklāt MK noteikumu projekta 95. punkts noteic, ka ar šo intervenci ir jāsasniedz vismaz viens no regulas 2022/126 14. panta "a", "b", "c", "d" "e", "f" un "g" punktā minētajiem mērķiem.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā piecu pašlaik atzīto augļu un dārzeņu nozaru RO pieredzi, personāla un administratīvās izmaksas veido būtisku DP daļu. Regulas 2022/126 23. pants paredz nosacījumus šo izmaksu attiecināmībai. Personāla un administratīvās izmaksas ir paredzētas pie intervenču īstenošanas, t.i., šīm izmaksām ir jābūt saistītām ar konkrētu intervenci. Par administratīvajām izmaksām EK ir sniegusi skaidrojumu, ka nav attiecināmas izmaksas, kas saistītas ar DP apstiprināšanas sagatavošanu un atbalsta pieteikuma sagatavošanu, jo šīs izmaksas tiek segtas saskaņā ar regulas 2022/126 23. panta 3. punktu.
Turklāt būtisks aspekts ir taisnīgi un droši darba apstākļi darba ņēmējiem, un tie ir jānodrošina, īstenojot DP.
Regulas 2022/126 23. panta 3. punkts paredz, ka tiek segtas personāla un administratīvās izmaksas, kas saistītas ar DF pārvaldību vai DP sagatavošanu, īstenošanu un pēcpārbaudi. Dalībvalsts var noteikt vienotu standartlikmi, bet ne vairāk kā 2 % apmērā no apstiprinātā DF. Šāds nosacījums jāparedz arī attiecīgi MK noteikumu projektā.
Turklāt būtisks aspekts ir taisnīgi un droši darba apstākļi darba ņēmējiem, un tie ir jānodrošina, īstenojot DP.
Regulas 2022/126 23. panta 3. punkts paredz, ka tiek segtas personāla un administratīvās izmaksas, kas saistītas ar DF pārvaldību vai DP sagatavošanu, īstenošanu un pēcpārbaudi. Dalībvalsts var noteikt vienotu standartlikmi, bet ne vairāk kā 2 % apmērā no apstiprinātā DF. Šāds nosacījums jāparedz arī attiecīgi MK noteikumu projektā.
Risinājuma apraksts
MK noteikumu projekta 65. punkts noteic, ka saistībā ar intervenču sagatavošanu, īstenošanu vai pēcpārbaudi tiek segtas personāla izmaksas saskaņā ar regulas 2022/126 23. panta 1. punktu.
Savukārt MK noteikumu projekta 66. punkts noteic, ka saistībā ar intervenču sagatavošanu, īstenošanu vai pēcpārbaudi tiek segtas administratīvās izmaksas saskaņā ar regulas 2022/126 23. panta 2. punktu.
MK noteikumu projekta 67. punkts noteic, ka personāla un administratīvās izmaksas, kas saistītas ar DF pārvaldību vai DP sagatavošanu, īstenošanu un pēcpārbaudi, tiek segtas to faktiskajā apmērā, bet ievērojot regulas 2022/126 23. panta 3. punkta prasību.
Savukārt MK noteikumu projekta 66. punkts noteic, ka saistībā ar intervenču sagatavošanu, īstenošanu vai pēcpārbaudi tiek segtas administratīvās izmaksas saskaņā ar regulas 2022/126 23. panta 2. punktu.
MK noteikumu projekta 67. punkts noteic, ka personāla un administratīvās izmaksas, kas saistītas ar DF pārvaldību vai DP sagatavošanu, īstenošanu un pēcpārbaudi, tiek segtas to faktiskajā apmērā, bet ievērojot regulas 2022/126 23. panta 3. punkta prasību.
Problēmas apraksts
RO savās DP varēs paredzēt, ka īstenojamas arī tādas intervences kā būvniecība un specializētās tehnikas iegāde RO darbības nodrošināšanai.
Būvniecība sevī ne tikai pašus būvdarbus, bet arī būves iegādi, pārbūvi, atjaunošanu vai ierīkošanu, kā arī teritorijas labiekārtošanu. Tāpat ražošanas vajadzībām var tikt paredzētas inženierkomunikāciju būves, atzīto produktu pirmapstrādei, pārstrādei un uzglabāšanai paredzēto ēku būvniecība, pārbūve, atjaunošana vai ierīkošana, kā arī teritorijas labiekārtošana. Lai nodrošinātu efektīvu ES līdzekļu izmantošanu un uzraudzību, ir jāparedz būvniecības maksimālās attiecināmās izmaksas, kā arī jānosaka, ka būvniecība tiek īstenota, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, kas atbildīgas par darbu izpildi. Turklāt būvniecībai ir šādi mērķi:
a) jaunu būvju būvniecība, esošo būvju pārbūve un atjaunošana, ja būves tiek tehniski vai funkcionāli uzlabotas (piemēram, ēkas energoefektivitātes uzlabošana, telpu pārveidošana un pielāgošana ražošanas vajadzībām, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju). Pēc projekta īstenošanas būves atjaunošanas izmaksas iekļauj pamatlīdzekļa vērtībā (kapitalizē);
b) būvju ierīkošana (būvdarbi inženierbūves montāžai, ieguldīšanai vai novietošanai pamatnē vai būvē);
c) būvju novietošana – būvdarbi iepriekš izgatavotas būves salikšanai no gataviem elementiem paredzētajā novietnē, neizbūvējot pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem.
Kopš 2021. gada jūnija ikvienam lauksaimniekam, kas gatavo projekta iesniegumu atbalsta saņemšanai tehnikas un iekārtu iegādei, ir izveidots palīgs – tehnikas un iekārtu katalogs, ko uztur un administrē sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" (turpmāk - LLKC). Kārtībā, kādā administrē un uzrauga Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023.–2027. gada plānošanas periodā, ir noteikts, ka tehnikas un iekārtu cenu vērtēšanas ekspertu komisijas darbību, lai noteiktu lauksaimniecības tehnikas un iekārtu vienību izmaksu standarta likmi un to iekļautu "Tehnikas un iekārtu katalogā", ko izmanto lauksaimnieki un lauku uzņēmēji, īstenojot KLP SP intervences, nodrošina LLKC. LLKC darbība atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 1. un 2. punkta nosacījumiem, jo tas sniedz specifiskus pakalpojumus, t.i., konsultācijas un pakalpojumus lauksaimniecības nozares un lauku attīstības veicināšanai jomā.
Tehnikas un iekārtu katalogu Zemkopības ministrija sadarbībā ar LLKC un LAD izstrādājusi, lai atvieglotu lauksaimniekiem tehnikas un iekārtu iegādi. Katalogs ir pieejams kā elektroniskais rīks LAD tīmekļvietnē. LLKC kā neatkarīga iestāde nodrošina tehnikas cenu vērtēšanas ekspertu komisijas darbību tehnikas vienību izmaksu standarta likmes noteikšanai un tās iekļaušanai Tehnikas katalogā. Komisijas eksperti dod slēdzienu par tehnikas vienību cenu atbilstību vidējai tirgus cenai saskaņā ar "Tehnikas vienību izmaksu standarta likmes noteikšana un tās iekļaušana Tehnikas katalogā" doto vērtēšanas metodiku. Tehnikas kataloga ieviešanas mērķis ir atvieglot iepirkumu procesu tehnikas, iekārtu un aprīkojuma iegādei, tā veicinot efektīvāku ES finansējuma administrēšanu un vienkāršojot LAD kontroles funkcijas, kā arī samazināt administratīvo slogu pretendentiem.
Tādējādi MK noteikumu projektā jānoteic, ka investīcijas specializētās tehnikas, iekārtu un aprīkojuma, tostarp papildaprīkojuma, iegādei nepārsniedz izmaksu standarta likmi, kas ir noteikta saskaņā ar kārtību, kādā administrē un uzrauga Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023.–2027. gada plānošanas periodā.
Tomēr var būt situācija, kad būves nav norādītas MK noteikumu projekta pielikumā un specializētai tehnikai, iekārtām un aprīkojumam nav noteikta iepriekšminētā izmaksu standartlikme. Šajā gadījumā attiecīgās investīcijas var īstenot saskaņā ar faktiskajām izmaksām. Regulas 2022/126 21. panta 1. punkta pirmajā daļā noteikts, ka dalībvalstis paredz atbalsta maksājumus, ko piešķir, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām, kuras rodas labumguvējam un kuras apliecina ar dokumentiem, piemēram, rēķiniem, ko labumguvējs iesniedz saistībā ar KLP SP norādītā intervences pasākuma īstenošanu.
Būvniecība sevī ne tikai pašus būvdarbus, bet arī būves iegādi, pārbūvi, atjaunošanu vai ierīkošanu, kā arī teritorijas labiekārtošanu. Tāpat ražošanas vajadzībām var tikt paredzētas inženierkomunikāciju būves, atzīto produktu pirmapstrādei, pārstrādei un uzglabāšanai paredzēto ēku būvniecība, pārbūve, atjaunošana vai ierīkošana, kā arī teritorijas labiekārtošana. Lai nodrošinātu efektīvu ES līdzekļu izmantošanu un uzraudzību, ir jāparedz būvniecības maksimālās attiecināmās izmaksas, kā arī jānosaka, ka būvniecība tiek īstenota, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, kas atbildīgas par darbu izpildi. Turklāt būvniecībai ir šādi mērķi:
a) jaunu būvju būvniecība, esošo būvju pārbūve un atjaunošana, ja būves tiek tehniski vai funkcionāli uzlabotas (piemēram, ēkas energoefektivitātes uzlabošana, telpu pārveidošana un pielāgošana ražošanas vajadzībām, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju). Pēc projekta īstenošanas būves atjaunošanas izmaksas iekļauj pamatlīdzekļa vērtībā (kapitalizē);
b) būvju ierīkošana (būvdarbi inženierbūves montāžai, ieguldīšanai vai novietošanai pamatnē vai būvē);
c) būvju novietošana – būvdarbi iepriekš izgatavotas būves salikšanai no gataviem elementiem paredzētajā novietnē, neizbūvējot pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem.
Kopš 2021. gada jūnija ikvienam lauksaimniekam, kas gatavo projekta iesniegumu atbalsta saņemšanai tehnikas un iekārtu iegādei, ir izveidots palīgs – tehnikas un iekārtu katalogs, ko uztur un administrē sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" (turpmāk - LLKC). Kārtībā, kādā administrē un uzrauga Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023.–2027. gada plānošanas periodā, ir noteikts, ka tehnikas un iekārtu cenu vērtēšanas ekspertu komisijas darbību, lai noteiktu lauksaimniecības tehnikas un iekārtu vienību izmaksu standarta likmi un to iekļautu "Tehnikas un iekārtu katalogā", ko izmanto lauksaimnieki un lauku uzņēmēji, īstenojot KLP SP intervences, nodrošina LLKC. LLKC darbība atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 1. un 2. punkta nosacījumiem, jo tas sniedz specifiskus pakalpojumus, t.i., konsultācijas un pakalpojumus lauksaimniecības nozares un lauku attīstības veicināšanai jomā.
Tehnikas un iekārtu katalogu Zemkopības ministrija sadarbībā ar LLKC un LAD izstrādājusi, lai atvieglotu lauksaimniekiem tehnikas un iekārtu iegādi. Katalogs ir pieejams kā elektroniskais rīks LAD tīmekļvietnē. LLKC kā neatkarīga iestāde nodrošina tehnikas cenu vērtēšanas ekspertu komisijas darbību tehnikas vienību izmaksu standarta likmes noteikšanai un tās iekļaušanai Tehnikas katalogā. Komisijas eksperti dod slēdzienu par tehnikas vienību cenu atbilstību vidējai tirgus cenai saskaņā ar "Tehnikas vienību izmaksu standarta likmes noteikšana un tās iekļaušana Tehnikas katalogā" doto vērtēšanas metodiku. Tehnikas kataloga ieviešanas mērķis ir atvieglot iepirkumu procesu tehnikas, iekārtu un aprīkojuma iegādei, tā veicinot efektīvāku ES finansējuma administrēšanu un vienkāršojot LAD kontroles funkcijas, kā arī samazināt administratīvo slogu pretendentiem.
Tādējādi MK noteikumu projektā jānoteic, ka investīcijas specializētās tehnikas, iekārtu un aprīkojuma, tostarp papildaprīkojuma, iegādei nepārsniedz izmaksu standarta likmi, kas ir noteikta saskaņā ar kārtību, kādā administrē un uzrauga Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023.–2027. gada plānošanas periodā.
Tomēr var būt situācija, kad būves nav norādītas MK noteikumu projekta pielikumā un specializētai tehnikai, iekārtām un aprīkojumam nav noteikta iepriekšminētā izmaksu standartlikme. Šajā gadījumā attiecīgās investīcijas var īstenot saskaņā ar faktiskajām izmaksām. Regulas 2022/126 21. panta 1. punkta pirmajā daļā noteikts, ka dalībvalstis paredz atbalsta maksājumus, ko piešķir, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām, kuras rodas labumguvējam un kuras apliecina ar dokumentiem, piemēram, rēķiniem, ko labumguvējs iesniedz saistībā ar KLP SP norādītā intervences pasākuma īstenošanu.
Risinājuma apraksts
MK noteikumu projekta 69. punkts paredz detalizētus nosacījumus attiecībā uz intervencēm, kas saistītas ar būvniecību, tostarp MK noteikumu projekta 7. pielikumā nosakot būvniecības maksimālās attiecināmās izmaksas.
MK noteikumu projekta 70. punkts noteic, ka investīcijas specializētās tehnikas, iekārtu un aprīkojuma, tostarp papildaprīkojuma, iegādei nepārsniedz izmaksu standarta likmi, kas ir noteikta saskaņā ar kārtību, kādā administrē un uzrauga Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023.–2027. gada plānošanas periodā.
MK noteikumu projekta 71. punkts noteic: ja būves nav norādītas MK noteikumu projekta 7. pielikumā un specializētā tehnika, iekārta un aprīkojums, tostarp papildaprīkojums, nav noteikti saskaņā ar MK noteikumu projekta 70. punktā minēto izmaksu standart likmi, tās var īstenot saskaņā ar faktiskajām izmaksām, kā arī ievērojot šajos noteikumos noteiktās prasības un regulas 2022/126 21. panta 1. punkta pirmajā daļā noteikto.
MK noteikumu projekta 70. punkts noteic, ka investīcijas specializētās tehnikas, iekārtu un aprīkojuma, tostarp papildaprīkojuma, iegādei nepārsniedz izmaksu standarta likmi, kas ir noteikta saskaņā ar kārtību, kādā administrē un uzrauga Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023.–2027. gada plānošanas periodā.
MK noteikumu projekta 71. punkts noteic: ja būves nav norādītas MK noteikumu projekta 7. pielikumā un specializētā tehnika, iekārta un aprīkojums, tostarp papildaprīkojums, nav noteikti saskaņā ar MK noteikumu projekta 70. punktā minēto izmaksu standart likmi, tās var īstenot saskaņā ar faktiskajām izmaksām, kā arī ievērojot šajos noteikumos noteiktās prasības un regulas 2022/126 21. panta 1. punkta pirmajā daļā noteikto.
Problēmas apraksts
Lai nodrošinātu ES finanšu līdzekļu efektīvu izlietošanu, investīcijas saistībā ar DP tiek īstenotas saskaņā ar iepirkuma procedūru atbilstoši normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūras piemērošanu. Tas neattiecas uz situācijām, kad investīcijas specializētās tehnikas, iekārtu un aprīkojuma, tostarp papildaprīkojuma, iegādei ir noteiktas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" Tehnikas un iekārtu katalogā (sk. informāciju iepriekš).
Atsevišķos gadījumos RO izvērš savu darbību uz nomātas zemes, ēkās vai būvēs, tāpēc MK noteikumu projektā ir jāietver nosacījums, ka par ES finansējumu iegādātie līdzekļi paliek RO īpašumā vai arī RO ir iespēja tos atgūt (ja ir stacionārie pamatlīdzekļi).
Ražotāju organizācija ir tiesīga uzsākt plānoto darbību īstenošanu pirms šo noteikumu 78. punktā minētā lēmuma pieņemšanas, uzņemoties pilnu finanšu atbildības risku.
Atsevišķos gadījumos RO izvērš savu darbību uz nomātas zemes, ēkās vai būvēs, tāpēc MK noteikumu projektā ir jāietver nosacījums, ka par ES finansējumu iegādātie līdzekļi paliek RO īpašumā vai arī RO ir iespēja tos atgūt (ja ir stacionārie pamatlīdzekļi).
Ražotāju organizācija ir tiesīga uzsākt plānoto darbību īstenošanu pirms šo noteikumu 78. punktā minētā lēmuma pieņemšanas, uzņemoties pilnu finanšu atbildības risku.
Risinājuma apraksts
MK noteikumu projekta 72., 73., 74., 77. un 78. punkts paredz detalizētus nosacījumus attiecībā uz iepirkuma procedūru atkarībā no investīciju apmēra.
Jāņem vērā, ka šeit ir izņēmumi attiecībā uz situācijām, kad investīcijas specializētās tehnikas, iekārtu un aprīkojuma, tostarp papildaprīkojuma, iegādei ir noteiktas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" Tehnikas un iekārtu katalogā.
MK noteikumu projekta 75. un 76. punktā noteiktas detalizētas prasības tajās situācijās, kad investīcijas saistībā ar DP tiek īstenotas uz RO nomātas zemes, ēkās vai būvēs.
Jāņem vērā, ka šeit ir izņēmumi attiecībā uz situācijām, kad investīcijas specializētās tehnikas, iekārtu un aprīkojuma, tostarp papildaprīkojuma, iegādei ir noteiktas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" Tehnikas un iekārtu katalogā.
MK noteikumu projekta 75. un 76. punktā noteiktas detalizētas prasības tajās situācijās, kad investīcijas saistībā ar DP tiek īstenotas uz RO nomātas zemes, ēkās vai būvēs.
Problēmas apraksts
RO, īstenojot savās apstiprinātajās DP noteiktās intervences, var saņemt ES atbalstu: a) līdz kārtējā gada 15. oktobrim par iepriekšējā gadā īstenoto DP, b) avansa maksājuma veidā un c) daļēja maksājuma veidā. Tādējādi MK noteikumu projektā ir jāparedz atbalsta saņemšanas nosacījumi.
Lai saņemtu atbalstu par iepriekšējā gadā īstenoto DP, RO līdz 15. februārim ir jāiesniedz iesniegums, tam pievienojot arī virkni dokumentu, piemēram, pasākumu īstenošanu apliecinošo darījumu dokumentu apliecinātas kopijas un DF konta pārskatu, darbu nodošanas un pieņemšanas aktu apliecinātas kopijas, apliecinātu akta kopiju par būves pieņemšanu ekspluatācijā vai paskaidrojuma raksta vai apliecinājuma kartes kopiju ar atzīmi, ka būvdarbi notikuši atbilstoši akceptētajai būvniecības iecerei, informāciju par RO biedru saražotās un realizētās produkcijas apjomu u.c. Šo dokumentu mērķis ir pārliecināties par īstenoto darbu pamatotību un atbilstību normatīvajiem aktiem. Dokumentiem jābūt apkopotiem, kopsavilkumā norādot to nosaukumu un lapu skaitu.
RO, iesniedzot atbalsta iesniegumu, ir jāiesniedz arī gada ziņojums par DP īstenošanu. Regulas 2022/1475 12. panta 2. punkts noteic, kuri dati ir jāiesniedz RO. MK noteikumu projektā ir jānosaka, kāda informācija ir jāiesniedz RO. Turklāt var būt situācijas, kad RO neizvēlas īstenot DP, tomēr arī šajā gadījumā tai ir jāiesniedz gada ziņojums. Tādējādi tas jāredz MK noteikumu projektā, kā arī jānosaka, kāda veida informācija ir jāiesniedz.
MK noteikumu projektā ir jānosaka avansa maksājuma pieprasīšanas kārtība, dodot arī avansa maksājuma iesnieguma veidlapas paraugu. Lai saņemtu avansa maksājumu, RO ir jāpievieno nodrošinājumu apliecinoši dokumenti atbilstoši regulas 2022/128 52. un 53. pantam.
MK noteikumu projektā ir jānosaka arī daļējā maksājuma pieprasīšanas kārtība. Arī pieprasot daļējo maksājumu, RO ir jāiesniedz papildu dokumenti, lai LAD varētu pārliecināties par intervenču īstenošanu un pamatotību daļējā maksājuma pieprasījumam. Turklāt arī daļējā maksājuma gadījumā RO ir jānodrošina, ka iegādātā prece, ja vien tā nav iegādāta, saņemot finanšu līzingu, atrodas pie RO un ir tās īpašumā vai faktiskajā valdījumā, bet, ja tiek īstenoti būvdarbi, ir jābūt aktam par būves nodošanu ekspluatācijā vai paskaidrojuma rakstam, vai apliecinājuma kartes kopijai ar atzīmi, ka būvdarbi notikuši atbilstoši akceptētajai būvniecības iecerei, un, ja būvniecība notiek vairākos posmos, – darbu nodošanas un pieņemšanas aktu apliecinātas kopijas. Tāpat MK noteikumu projektā ir jānosaka, cik bieži gada laikā RO var pieprasīt daļējo maksājumu.
LAD, saņemot RO avansa vai daļējā maksājumu iesniegumu, ir jāizvērtē tā atbilstība normatīvajiem aktiem. MK noteikumu projektā ir jānosaka termiņš, cik ilgā laikā LAD izskata saņemto iesniegumu un kādu lēmumu pieņem atkarībā no tā, vai iesniegums ir atbilst vai neatbilst apstiprinātajai DP vai arī iesniegtā informācija ir nepilnīga. Lai īstenotu labas pārvaldības principu, MK noteikumu projektā ir jānosaka, ka LAD, konstatējot, ka RO iesniegtie dokumenti nav pilnīgi vai arī tajos nav norādīta visa nepieciešamā informācija, ir tiesības pieprasīt to iesniegt atkārtoti, bet tad RO pieprasītā informācija jāsniedz septiņu dienu laikā.
Saņemot atbalsta, avansa vai daļējā maksājuma iesniegumu, LAD ir jāveic pārbaudes saskaņā ar regulas 2021/2116 59. pantu. MK noteikumu projektā ir jānosaka, ka LAD var piemērot finanšu korekciju, ja RO DP īstenošanas vai uzraudzības periodā ir konstatēti pārkāpumi vai neatbilstības.
Visbeidzot, svarīgs nosacījums ir atpazīstamības, pārredzamības un komunikāciju veicinošas darbības, kas jāīsteno RO, norādot ES emblēmu un paziņojumu par ES finansējumu atbilstoši regulas regulā 2022/129 5. panta prasībām.
Lai saņemtu atbalstu par iepriekšējā gadā īstenoto DP, RO līdz 15. februārim ir jāiesniedz iesniegums, tam pievienojot arī virkni dokumentu, piemēram, pasākumu īstenošanu apliecinošo darījumu dokumentu apliecinātas kopijas un DF konta pārskatu, darbu nodošanas un pieņemšanas aktu apliecinātas kopijas, apliecinātu akta kopiju par būves pieņemšanu ekspluatācijā vai paskaidrojuma raksta vai apliecinājuma kartes kopiju ar atzīmi, ka būvdarbi notikuši atbilstoši akceptētajai būvniecības iecerei, informāciju par RO biedru saražotās un realizētās produkcijas apjomu u.c. Šo dokumentu mērķis ir pārliecināties par īstenoto darbu pamatotību un atbilstību normatīvajiem aktiem. Dokumentiem jābūt apkopotiem, kopsavilkumā norādot to nosaukumu un lapu skaitu.
RO, iesniedzot atbalsta iesniegumu, ir jāiesniedz arī gada ziņojums par DP īstenošanu. Regulas 2022/1475 12. panta 2. punkts noteic, kuri dati ir jāiesniedz RO. MK noteikumu projektā ir jānosaka, kāda informācija ir jāiesniedz RO. Turklāt var būt situācijas, kad RO neizvēlas īstenot DP, tomēr arī šajā gadījumā tai ir jāiesniedz gada ziņojums. Tādējādi tas jāredz MK noteikumu projektā, kā arī jānosaka, kāda veida informācija ir jāiesniedz.
MK noteikumu projektā ir jānosaka avansa maksājuma pieprasīšanas kārtība, dodot arī avansa maksājuma iesnieguma veidlapas paraugu. Lai saņemtu avansa maksājumu, RO ir jāpievieno nodrošinājumu apliecinoši dokumenti atbilstoši regulas 2022/128 52. un 53. pantam.
MK noteikumu projektā ir jānosaka arī daļējā maksājuma pieprasīšanas kārtība. Arī pieprasot daļējo maksājumu, RO ir jāiesniedz papildu dokumenti, lai LAD varētu pārliecināties par intervenču īstenošanu un pamatotību daļējā maksājuma pieprasījumam. Turklāt arī daļējā maksājuma gadījumā RO ir jānodrošina, ka iegādātā prece, ja vien tā nav iegādāta, saņemot finanšu līzingu, atrodas pie RO un ir tās īpašumā vai faktiskajā valdījumā, bet, ja tiek īstenoti būvdarbi, ir jābūt aktam par būves nodošanu ekspluatācijā vai paskaidrojuma rakstam, vai apliecinājuma kartes kopijai ar atzīmi, ka būvdarbi notikuši atbilstoši akceptētajai būvniecības iecerei, un, ja būvniecība notiek vairākos posmos, – darbu nodošanas un pieņemšanas aktu apliecinātas kopijas. Tāpat MK noteikumu projektā ir jānosaka, cik bieži gada laikā RO var pieprasīt daļējo maksājumu.
LAD, saņemot RO avansa vai daļējā maksājumu iesniegumu, ir jāizvērtē tā atbilstība normatīvajiem aktiem. MK noteikumu projektā ir jānosaka termiņš, cik ilgā laikā LAD izskata saņemto iesniegumu un kādu lēmumu pieņem atkarībā no tā, vai iesniegums ir atbilst vai neatbilst apstiprinātajai DP vai arī iesniegtā informācija ir nepilnīga. Lai īstenotu labas pārvaldības principu, MK noteikumu projektā ir jānosaka, ka LAD, konstatējot, ka RO iesniegtie dokumenti nav pilnīgi vai arī tajos nav norādīta visa nepieciešamā informācija, ir tiesības pieprasīt to iesniegt atkārtoti, bet tad RO pieprasītā informācija jāsniedz septiņu dienu laikā.
Saņemot atbalsta, avansa vai daļējā maksājuma iesniegumu, LAD ir jāveic pārbaudes saskaņā ar regulas 2021/2116 59. pantu. MK noteikumu projektā ir jānosaka, ka LAD var piemērot finanšu korekciju, ja RO DP īstenošanas vai uzraudzības periodā ir konstatēti pārkāpumi vai neatbilstības.
Visbeidzot, svarīgs nosacījums ir atpazīstamības, pārredzamības un komunikāciju veicinošas darbības, kas jāīsteno RO, norādot ES emblēmu un paziņojumu par ES finansējumu atbilstoši regulas regulā 2022/129 5. panta prasībām.
Risinājuma apraksts
MK noteikumu 97. punkts paredz, ka RO var saņemt ES atbalstu: a) līdz kārtējā gada 15. oktobrim par iepriekšējā gadā īstenoto DP, b) avansa maksājuma veidā un c) daļēja maksājuma veidā.
MK noteikumu projekta 98. punkts paredz, ka RO, lai saņemtu atbalstu par iepriekšējā gadā īstenoto DP, līdz 15. februārim ir jāiesniedz iesniegums (iesnieguma veidlapa ir MK noteikumu projekta 10. pielikumā), pievienojot arī virkni dokumentus. Turklāt saskaņā ar MK noteikumu projekta 104. punktu dokumentiem jābūt apkopotiem un kopsavilkumā jānorāda dokumentu nosaukums un lapu skaits (šāds nosacījums attiecas arī uz daļējā maksājuma iesniegumam pievienojamiem dokumentiem).
MK noteikumu projekta 98.7. apakšpunkts paredz, ka RO līdz ar atbalsta iesniegumu ir jāiesniedz arī gada ziņojums par iepriekšējā gadā īstenoto DP (MK noteikumu projekta 11. pielikumā ir gada ziņojuma veidlapa, kas ietver tos datus, par kuriem RO jāsniedz informācija). Gada ziņojumā saskaņā ar regulas 2022/1475 12. panta 2. punktu RO norāda vispārējo informāciju, tostarp informāciju par biedru skaitu, svaigu un pārstrādātu tirgum paredzēto produktu vērtību un apjomu. Tāpat gada ziņojums ietver informāciju par izdevumiem, arī izdevumiem par darbības fondu, faktiskajiem RO darbības programmas izdevumiem, turklāt, RO, pamatojoties uz darbības programmas izvirzītajiem mērķiem saskaņā ar regulas 2021/2115 46. punktu, gada ziņojumā ir jānorāda informācija par RO sasniegtajiem rezultatīvajiem rādītājiem.
Papildus MK noteikumu 99. punkts noteic, ka RO, kas LAD neiesniedz DP, līdz 15. februārim iesniedz LAD informāciju atbilstoši 11. pielikuma 1. sadaļai par iepriekšējo kalendāro gadu.
MK noteikumu projekta 98.9. apakšpunkts paredz, ka informācija par augļu un dārzeņu RO biedru saražotās un realizētās produkcijas apjomu ir jāsagatavo saskaņā ar 12. pielikumu. Kā jau iepriekš tika minēts, lai augļu un dārzeņu RO līdz kārtējā gada 15. oktobrim saņemtu atbalstu, tā, līdz kārtējā gada 15. februārim iesniedzot LAD atbalsta iesniegumu, pievieno arī informāciju par RO biedru saražotās un realizētās produkcijas apjomu (12. pielikums), jo atbalsta apmērs tiek aprēķināts atbilstoši RO un tās biedru saražotajai produkcijai, ko šī organizācija laidusi tirgū, un tā ietver tikai to produktu ražošanu, par kuriem RO ir atzīta.
MK noteikumu projekta 100. un 101. punktā ir noteikta avansa maksājuma pieprasīšanas kārtība. Avansa maksājums tiek pieprasīts saskaņā ar MK noteikumu projekta 13. pielikumā doto veidlapu. Turklāt, lai saņemtu avansa maksājumu, RO ir jāpievieno nodrošinājumu apliecinoši dokumenti atbilstoši regulas 2022/128 52. un 53. pantam.
MK noteikumu projekta 102. un 103. punktā ir noteikta daļējā maksājuma pieprasīšanas kārtība, un iesnieguma veidlapa dota MK noteikumu projekta 13. pielikumā. Pieprasot daļēju maksājumu, RO ir jānodrošina, ka iegādātā prece, ja vien tās iegādei nav saņemts finanšu līzings, atrodas pie RO un ir tās īpašumā vai faktiskajā valdījumā, bet, ja tiek īstenoti būvdarbi, ir jābūt aktam par būves nodošanu ekspluatācijā vai paskaidrojuma rakstam, vai apliecinājuma kartes kopijai ar atzīmi, ka būvdarbi notikuši atbilstoši akceptētajai būvniecības iecerei, un, ja būvniecība notiek vairākos posmos, – darbu nodošanas un pieņemšanas aktu apliecinātām kopijām. MK noteikumu projekts paredz, ka daļējā maksājumu iesniegumu RO var iesniegt jebkurā laikā, bet ne biežāk par trim reizēm gadā.
MK noteikumu projekta 105. punkts noteic, ka LAD 30 darbdienu laikā izskata RO iesniegto avansa vai daļējā maksājuma iesniegumu. Ja iesniegumā iekļautie izdevumi atbilst apstiprinātajai DP, tad LAD apstiprina attiecināmo izdevumu summu, sagatavo maksājuma rīkojumu par faktisko attiecināmo izdevumu atmaksu atbilstoši apstiprinātajā DP noteiktajai ES finansējuma un privātā finansējuma proporcijai, ne vēlāk kā līdz 15. oktobrim pārskaita attiecināmo izdevumu summu uz RO norādīto DF kontu un par to informē RO. Taču, ja iesniegumā minētie izdevumi neatbilst apstiprinātajai DP, LAD neatbilstošo izdevumu summu neapstiprina un par to informē RO. Savukārt, ja RO iesniegumā norādītā informācija ir nepilnīga vai iesnieguma izvērtēšanai ir nepieciešama papildu informācija, LAD iesnieguma izskatīšanas termiņu var pagarināt par 15 darbdienām no informācijas saņemšanas dienas.
Saskaņā ar MK noteikumu projekta 106. punktu LAD, saņemot atbalsta, avansa vai daļējā maksājuma iesniegumu, ir jāveic pārbaudes. Ja RO DP īstenošanas vai uzraudzības periodā ir konstatēti pārkāpumi vai neatbilstības, tad LAD ir tiesīgs piemērot finanšu korekciju. Finanšu korekcijas ir noteiktas 8. pielikumā.
Turklāt MK noteikumu projekta 107. punkts noteic, ka LAD var pieprasīt RO sniegt trūkstošo vai papildu informāciju, ja konstatē, ka RO iesniegtajos dokumentos nav norādīta visa nepieciešamā informācija vai arī tā ir norādīta nepilnīgi. Šādā situācijā RO septiņu dienu laikā no pieprasījuma paziņošanas dienas iesniedz LAD pieprasīto informāciju.
Visbeidzot, saskaņā ar MK noteikumu projekta 108. punktu RO, lai nodrošinātu atpazīstamību, pārredzamību un komunikāciju veicinošas darbības, norāda ES emblēmu un ietver paziņojumu par ES finansējumu atbilstoši regulas regulā 2022/129 5. panta prasībām.
MK noteikumu projekta 98. punkts paredz, ka RO, lai saņemtu atbalstu par iepriekšējā gadā īstenoto DP, līdz 15. februārim ir jāiesniedz iesniegums (iesnieguma veidlapa ir MK noteikumu projekta 10. pielikumā), pievienojot arī virkni dokumentus. Turklāt saskaņā ar MK noteikumu projekta 104. punktu dokumentiem jābūt apkopotiem un kopsavilkumā jānorāda dokumentu nosaukums un lapu skaits (šāds nosacījums attiecas arī uz daļējā maksājuma iesniegumam pievienojamiem dokumentiem).
MK noteikumu projekta 98.7. apakšpunkts paredz, ka RO līdz ar atbalsta iesniegumu ir jāiesniedz arī gada ziņojums par iepriekšējā gadā īstenoto DP (MK noteikumu projekta 11. pielikumā ir gada ziņojuma veidlapa, kas ietver tos datus, par kuriem RO jāsniedz informācija). Gada ziņojumā saskaņā ar regulas 2022/1475 12. panta 2. punktu RO norāda vispārējo informāciju, tostarp informāciju par biedru skaitu, svaigu un pārstrādātu tirgum paredzēto produktu vērtību un apjomu. Tāpat gada ziņojums ietver informāciju par izdevumiem, arī izdevumiem par darbības fondu, faktiskajiem RO darbības programmas izdevumiem, turklāt, RO, pamatojoties uz darbības programmas izvirzītajiem mērķiem saskaņā ar regulas 2021/2115 46. punktu, gada ziņojumā ir jānorāda informācija par RO sasniegtajiem rezultatīvajiem rādītājiem.
Papildus MK noteikumu 99. punkts noteic, ka RO, kas LAD neiesniedz DP, līdz 15. februārim iesniedz LAD informāciju atbilstoši 11. pielikuma 1. sadaļai par iepriekšējo kalendāro gadu.
MK noteikumu projekta 98.9. apakšpunkts paredz, ka informācija par augļu un dārzeņu RO biedru saražotās un realizētās produkcijas apjomu ir jāsagatavo saskaņā ar 12. pielikumu. Kā jau iepriekš tika minēts, lai augļu un dārzeņu RO līdz kārtējā gada 15. oktobrim saņemtu atbalstu, tā, līdz kārtējā gada 15. februārim iesniedzot LAD atbalsta iesniegumu, pievieno arī informāciju par RO biedru saražotās un realizētās produkcijas apjomu (12. pielikums), jo atbalsta apmērs tiek aprēķināts atbilstoši RO un tās biedru saražotajai produkcijai, ko šī organizācija laidusi tirgū, un tā ietver tikai to produktu ražošanu, par kuriem RO ir atzīta.
MK noteikumu projekta 100. un 101. punktā ir noteikta avansa maksājuma pieprasīšanas kārtība. Avansa maksājums tiek pieprasīts saskaņā ar MK noteikumu projekta 13. pielikumā doto veidlapu. Turklāt, lai saņemtu avansa maksājumu, RO ir jāpievieno nodrošinājumu apliecinoši dokumenti atbilstoši regulas 2022/128 52. un 53. pantam.
MK noteikumu projekta 102. un 103. punktā ir noteikta daļējā maksājuma pieprasīšanas kārtība, un iesnieguma veidlapa dota MK noteikumu projekta 13. pielikumā. Pieprasot daļēju maksājumu, RO ir jānodrošina, ka iegādātā prece, ja vien tās iegādei nav saņemts finanšu līzings, atrodas pie RO un ir tās īpašumā vai faktiskajā valdījumā, bet, ja tiek īstenoti būvdarbi, ir jābūt aktam par būves nodošanu ekspluatācijā vai paskaidrojuma rakstam, vai apliecinājuma kartes kopijai ar atzīmi, ka būvdarbi notikuši atbilstoši akceptētajai būvniecības iecerei, un, ja būvniecība notiek vairākos posmos, – darbu nodošanas un pieņemšanas aktu apliecinātām kopijām. MK noteikumu projekts paredz, ka daļējā maksājumu iesniegumu RO var iesniegt jebkurā laikā, bet ne biežāk par trim reizēm gadā.
MK noteikumu projekta 105. punkts noteic, ka LAD 30 darbdienu laikā izskata RO iesniegto avansa vai daļējā maksājuma iesniegumu. Ja iesniegumā iekļautie izdevumi atbilst apstiprinātajai DP, tad LAD apstiprina attiecināmo izdevumu summu, sagatavo maksājuma rīkojumu par faktisko attiecināmo izdevumu atmaksu atbilstoši apstiprinātajā DP noteiktajai ES finansējuma un privātā finansējuma proporcijai, ne vēlāk kā līdz 15. oktobrim pārskaita attiecināmo izdevumu summu uz RO norādīto DF kontu un par to informē RO. Taču, ja iesniegumā minētie izdevumi neatbilst apstiprinātajai DP, LAD neatbilstošo izdevumu summu neapstiprina un par to informē RO. Savukārt, ja RO iesniegumā norādītā informācija ir nepilnīga vai iesnieguma izvērtēšanai ir nepieciešama papildu informācija, LAD iesnieguma izskatīšanas termiņu var pagarināt par 15 darbdienām no informācijas saņemšanas dienas.
Saskaņā ar MK noteikumu projekta 106. punktu LAD, saņemot atbalsta, avansa vai daļējā maksājuma iesniegumu, ir jāveic pārbaudes. Ja RO DP īstenošanas vai uzraudzības periodā ir konstatēti pārkāpumi vai neatbilstības, tad LAD ir tiesīgs piemērot finanšu korekciju. Finanšu korekcijas ir noteiktas 8. pielikumā.
Turklāt MK noteikumu projekta 107. punkts noteic, ka LAD var pieprasīt RO sniegt trūkstošo vai papildu informāciju, ja konstatē, ka RO iesniegtajos dokumentos nav norādīta visa nepieciešamā informācija vai arī tā ir norādīta nepilnīgi. Šādā situācijā RO septiņu dienu laikā no pieprasījuma paziņošanas dienas iesniedz LAD pieprasīto informāciju.
Visbeidzot, saskaņā ar MK noteikumu projekta 108. punktu RO, lai nodrošinātu atpazīstamību, pārredzamību un komunikāciju veicinošas darbības, norāda ES emblēmu un ietver paziņojumu par ES finansējumu atbilstoši regulas regulā 2022/129 5. panta prasībām.
Problēmas apraksts
Pārejas periods tām RO, kas jau darbojas.
Kā jau iepriekš skaidrots, Latvijā pašlaik darbojas piecas atzītas RO. Vienai no tām apstiprinātā DP beigsies 2023. gada 31. decembrī, bet pārējām četrām DP beidzās 2022. gada 31. decembrī.
Viena RO, kuras DP turpinās pēc 2022. gada 31. decembra, saskaņā ar regulas 2021/2117 5. panta 6. punkta "c" apakšpunktu līdz 2022. gada 15. septembrim paziņoja LAD, ka tā turpinās savu DP līdzšinējā kārtībā (saskaņā ar regulu Nr. 1308/2013) līdz DP beigām.
Savukārt četrām RO apstiprinātās DP beidzās 2022. gada 31. decembrī, un tās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 23. decembra Regulas (ES) 2020/2220, ar ko nosaka dažus pārejas noteikumus atbalstam no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) 2021. un 2022. gadā un ar ko attiecībā uz līdzekļiem un piemērošanu 2021. un 2022. gadā groza Regulas (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013 un (ES) Nr. 1307/2013, un attiecībā uz līdzekļiem un šāda atbalsta sadalījumu 2021. un 2022. gadā groza Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (turpmāk – regula 2020/2220) 10. panta 2. punktu iesniedza jaunas DP, kuru maksimālais darbības ilgums ir trīs gadi. Šīs DP tika sagatavotas un iesniegtas saskaņā ar līdzšinējo kārtību, ko paredz regula Nr. 1308/2013 un regula 2017/891.
Turklāt EK Latvijas KLP SP apstiprināja tikai 2022. gada 11. novembrī un 2022. gada otrajā pusē turpinājās aktīvs darbs pie normatīvo aktu un grozījumu sagatavošanas saistībā ar ES KLP 2023.–2027. gadam paredzēto atbalstu RO DP īstenošanai. Tādējādi MK noteikumu Nr. 621 noslēgumu jautājumu 110., 111., 112. un 113. punkts paredzēja pārejas nosacījumus tām augļu un dārzeņu RO DP, kas tiks īstenotas saskaņā ar ES normatīvajos aktos paredzēto pārejas periodu un MK noteikumu Nr. 621 noteikto kārtību.
Tomēr 2023. gada 1. janvārī ir stājušies spēkā grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, līdz ar to spēku zaudējot MK noteikumiem Nr. 621. Tādējādi, ievērojot tiesiskās paļāvības principu, MK noteikumu projektā ir jāiekļauj atsevišķa nodaļa attiecībā uz tām augļu un dārzeņu RO, kuras ir atzītas un kuru DP apstiprināta līdz 2022. gada 31. decembrim, kā to paredz regulas 2021/2117 5. panta 6. punkts. Šajā nodaļā tiks paredzēti iepriekšminēto RO darbības nosacījumi un atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība, tā nodrošinot ES normatīvajos aktos paredzēto pārejas periodu. Tā kā šie noteikumi atbilst MK noteikumiem Nr. 621 par RO darbības nosacījumiem un atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtību, šajā anotācijā netiek ietverta papildu informācija.
Jāņem vērā, ka praksē mēdz būt situācijas, kad RO biedri izvēlas produkciju realizēt bez RO starpniecības, tomēr regulas 2017/891 12. pantā skaidri noteikts, kuros gadījumos ir pieļaujamas atkāpes un biedrs drīkst realizēt produkciju bez RO starpniecības. MK 2022. gada 23. augusta noteikumi Nr. 529 "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 10. oktobra noteikumos Nr. 621 "Noteikumi par augļu un dārzeņu ražotāju organizācijām"" paredzēja noteikt sankcijas, ja RO biedri pašu saražotos attiecināmos produktus klientiem, kas nav patērētāji, realizē, pārsniedzot maznozīmīgo apjomu (10 % no ražotāju organizācijas attiecināmā produkta pārdodamās produkcijas vērtības) - tika paredzēta gradēta finanšu korekcija noteikta apjoma pārsniegumam, piemēram, 5 % no attiecināmajām izmaksām, ja konstatēts ne vairāk kā viena produkta realizācijas pārsniegums. Tomēr, lai ievērotu tiesiskās paļāvības principu, tika paredzēts pārejas periods noteikumu 113. punktā, t.i., ka šis nosacījums tiek piemērots par periodu, sākot ar 2023. gada 1. janvāri. Tas nozīmē, ka soda sankcijas attiecībā uz maznozīmīga apjoma pārsniegšanu tiktu piemērotas tikai tām RO darbības programmu aktivitātēm, kas īstenotas sākot ar 2023. gada 1. janvāri.
Ņemot vērā, ka MK noteikumu projekta 8. pielikums paredz soda sankcijas, t.sk. arī uz maznozīmīgu apjomu, tad, lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības principa ievērošanu, arī MK noteikumu projektā ir jāparedz līdzīga atkāpe kā MK noteikumos Nr. 621.
Tās augļu un dārzeņu RO, kuras ir atzītas un kuru DP apstiprināta līdz 2022. gada 31. decembrim, netiek iekļautas kopējā KLP SP finansējuma plānā un tās nesniedz ieguldījumu arī kopējo KLP SP mērķu sasniegšanā. Kā jau iepriekš tika minēts, šīs RO darbojas saskaņā ar ES tiesību aktos paredzētajiem pārejas nosacījumiem. Tādējādi arī ikgadējā atbalsta apmērs tiek noteikts atbilstoši regulas 2017/891 23. panta 1. punktā minētajam atsauces periodam un ņemot vērā regulas Nr. 1308/2013 34. panta 1. un 2. punktā noteikto maksimālo atbalsta apmēru, t.i., ES finansiālā palīdzība nepārsniedz 50% no DP faktiskajiem izdevumiem, bet ne vairāk 4,1 % no ka katras RO pārdotās produkcijas vērtības.
Turklāt, DP var tikt grozītas un arī RO pārdotās produkcijas vērtība var mainīties atkarībā no produkcijas saražotā apjoma un pārdotā apjoma ar RO starpniecību.
Ņemot vērā iepriekš minēto, MK noteikumu projektā attiecībā uz augļu un dārzeņu RO, kuras ir atzītas un kuru DP apstiprināta līdz 2022. gada 31. decembrim, netiek noteikts atbalsta kopējais apmērs plānošanas periodā no 2023. līdz 2027. gadam, bet tajā pašā laikā ir jānosaka, kā šis atbalsta apjoms tiek aprēķināts.
Kā jau iepriekš skaidrots, Latvijā pašlaik darbojas piecas atzītas RO. Vienai no tām apstiprinātā DP beigsies 2023. gada 31. decembrī, bet pārējām četrām DP beidzās 2022. gada 31. decembrī.
Viena RO, kuras DP turpinās pēc 2022. gada 31. decembra, saskaņā ar regulas 2021/2117 5. panta 6. punkta "c" apakšpunktu līdz 2022. gada 15. septembrim paziņoja LAD, ka tā turpinās savu DP līdzšinējā kārtībā (saskaņā ar regulu Nr. 1308/2013) līdz DP beigām.
Savukārt četrām RO apstiprinātās DP beidzās 2022. gada 31. decembrī, un tās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 23. decembra Regulas (ES) 2020/2220, ar ko nosaka dažus pārejas noteikumus atbalstam no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) 2021. un 2022. gadā un ar ko attiecībā uz līdzekļiem un piemērošanu 2021. un 2022. gadā groza Regulas (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013 un (ES) Nr. 1307/2013, un attiecībā uz līdzekļiem un šāda atbalsta sadalījumu 2021. un 2022. gadā groza Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (turpmāk – regula 2020/2220) 10. panta 2. punktu iesniedza jaunas DP, kuru maksimālais darbības ilgums ir trīs gadi. Šīs DP tika sagatavotas un iesniegtas saskaņā ar līdzšinējo kārtību, ko paredz regula Nr. 1308/2013 un regula 2017/891.
Turklāt EK Latvijas KLP SP apstiprināja tikai 2022. gada 11. novembrī un 2022. gada otrajā pusē turpinājās aktīvs darbs pie normatīvo aktu un grozījumu sagatavošanas saistībā ar ES KLP 2023.–2027. gadam paredzēto atbalstu RO DP īstenošanai. Tādējādi MK noteikumu Nr. 621 noslēgumu jautājumu 110., 111., 112. un 113. punkts paredzēja pārejas nosacījumus tām augļu un dārzeņu RO DP, kas tiks īstenotas saskaņā ar ES normatīvajos aktos paredzēto pārejas periodu un MK noteikumu Nr. 621 noteikto kārtību.
Tomēr 2023. gada 1. janvārī ir stājušies spēkā grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, līdz ar to spēku zaudējot MK noteikumiem Nr. 621. Tādējādi, ievērojot tiesiskās paļāvības principu, MK noteikumu projektā ir jāiekļauj atsevišķa nodaļa attiecībā uz tām augļu un dārzeņu RO, kuras ir atzītas un kuru DP apstiprināta līdz 2022. gada 31. decembrim, kā to paredz regulas 2021/2117 5. panta 6. punkts. Šajā nodaļā tiks paredzēti iepriekšminēto RO darbības nosacījumi un atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība, tā nodrošinot ES normatīvajos aktos paredzēto pārejas periodu. Tā kā šie noteikumi atbilst MK noteikumiem Nr. 621 par RO darbības nosacījumiem un atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtību, šajā anotācijā netiek ietverta papildu informācija.
Jāņem vērā, ka praksē mēdz būt situācijas, kad RO biedri izvēlas produkciju realizēt bez RO starpniecības, tomēr regulas 2017/891 12. pantā skaidri noteikts, kuros gadījumos ir pieļaujamas atkāpes un biedrs drīkst realizēt produkciju bez RO starpniecības. MK 2022. gada 23. augusta noteikumi Nr. 529 "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 10. oktobra noteikumos Nr. 621 "Noteikumi par augļu un dārzeņu ražotāju organizācijām"" paredzēja noteikt sankcijas, ja RO biedri pašu saražotos attiecināmos produktus klientiem, kas nav patērētāji, realizē, pārsniedzot maznozīmīgo apjomu (10 % no ražotāju organizācijas attiecināmā produkta pārdodamās produkcijas vērtības) - tika paredzēta gradēta finanšu korekcija noteikta apjoma pārsniegumam, piemēram, 5 % no attiecināmajām izmaksām, ja konstatēts ne vairāk kā viena produkta realizācijas pārsniegums. Tomēr, lai ievērotu tiesiskās paļāvības principu, tika paredzēts pārejas periods noteikumu 113. punktā, t.i., ka šis nosacījums tiek piemērots par periodu, sākot ar 2023. gada 1. janvāri. Tas nozīmē, ka soda sankcijas attiecībā uz maznozīmīga apjoma pārsniegšanu tiktu piemērotas tikai tām RO darbības programmu aktivitātēm, kas īstenotas sākot ar 2023. gada 1. janvāri.
Ņemot vērā, ka MK noteikumu projekta 8. pielikums paredz soda sankcijas, t.sk. arī uz maznozīmīgu apjomu, tad, lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības principa ievērošanu, arī MK noteikumu projektā ir jāparedz līdzīga atkāpe kā MK noteikumos Nr. 621.
Tās augļu un dārzeņu RO, kuras ir atzītas un kuru DP apstiprināta līdz 2022. gada 31. decembrim, netiek iekļautas kopējā KLP SP finansējuma plānā un tās nesniedz ieguldījumu arī kopējo KLP SP mērķu sasniegšanā. Kā jau iepriekš tika minēts, šīs RO darbojas saskaņā ar ES tiesību aktos paredzētajiem pārejas nosacījumiem. Tādējādi arī ikgadējā atbalsta apmērs tiek noteikts atbilstoši regulas 2017/891 23. panta 1. punktā minētajam atsauces periodam un ņemot vērā regulas Nr. 1308/2013 34. panta 1. un 2. punktā noteikto maksimālo atbalsta apmēru, t.i., ES finansiālā palīdzība nepārsniedz 50% no DP faktiskajiem izdevumiem, bet ne vairāk 4,1 % no ka katras RO pārdotās produkcijas vērtības.
Turklāt, DP var tikt grozītas un arī RO pārdotās produkcijas vērtība var mainīties atkarībā no produkcijas saražotā apjoma un pārdotā apjoma ar RO starpniecību.
Ņemot vērā iepriekš minēto, MK noteikumu projektā attiecībā uz augļu un dārzeņu RO, kuras ir atzītas un kuru DP apstiprināta līdz 2022. gada 31. decembrim, netiek noteikts atbalsta kopējais apmērs plānošanas periodā no 2023. līdz 2027. gadam, bet tajā pašā laikā ir jānosaka, kā šis atbalsta apjoms tiek aprēķināts.
Risinājuma apraksts
MK noteikumu projektā ir iekļauta V nodaļa, tajā nosakot darbības nosacījumus un atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtību augļu un dārzeņu RO, kura atzīta un kuras DP apstiprināta līdz 2022. gada 31. decembrim.
Noteikumu projekta V nodaļa attiecas tikai uz šādām atzītām augļu un dārzeņu RO, un, lai noteikumi būtu skaidrāki un labāk uztverami, noteikumu projekta V nodaļā ir ietvertas atsevišķas normas, kas daļēji var dublēt šo noteikumu projekta citās nodaļās ietvertās normas.
MK noteikumu projekta 176. punkts nosaka, ka 8. pielikuma 12. punta 2. apakšpunkta prasību (t.i., soda sankcijas attiecībā uz maznozīmīgu apjomu) piemēro par periodu, sākot ar 2023. gada 1. janvāri.
Pamatojoties uz to, ka augļu un dārzeņu RO, kuras ir atzītas un kuru DP apstiprināta līdz 2022. gada 31. decembrim, netiek iekļautas kopējā KLP SP finansējuma plānā un tās darbojas saskaņā ar ES tiesību aktos paredzētajiem pārejas nosacījumiem, kā arī to apstiprinātās DP var tikt grozītas un arī RO pārdotās produkcijas vērtība var mainīties atkarībā no produkcijas saražotā apjoma un pārdotā apjoma ar RO starpniecību, MK noteikumu projekta 135. punkts nosaka, ka LAD ikgadējo atbalsta apmēru nosaka atbilstoši regulas 2017/891 23. panta 1. punktā minētajam atsauces periodam un 23. panta 3. punkta nosacījumiem, ņemot vērā regulas Nr. 1308/2013 34. panta 1. un 2. punktā noteikto maksimālo atbalsta apmēru.
Tas nozīmē, ka ES finansiālā palīdzība nepārsniedz 50% no DP faktiskajiem izdevumiem, bet ne vairāk 4,1 % no ka katras RO pārdotās produkcijas vērtības. Ņemot vērā maksimālo atbalsta apmēru un apstiprinātās DP, tiek novērtēts, ka ES finansējums augļu un dārzeņu RO, kas atzītas pirms 2023. gada 1. janvāra un darbosies saskaņā ar noteikumu projekta V nodaļu, par 2023. gadā īstenoto DP būs 1 014 301 euro (tiks izmaksāts 2024. gadā, kad LAD būs izvērtējis RO iesniegto atbalsta iesniegumu par DP īstenošanu un attiecināmajiem izdevumiem 2023. gadā - termiņš atbalsta iesniegumam ir kārtējā gada 15. februāris), par 2024. gadā īstenoto DP – 978 763 euro (tiks izmaksāts 2025. gadā) un par 2025. gadā īstenoto DP – 1 020 409 euro (tiks izmaksāts 2026. gadā).
Turklāt jāņem vērā, ka 2023. gadā tiks izmaksāts atbalsts par 2022. gadā īstenoto DP un par kuru iesniegts atbalsta iesniegums līdz 2023. gada 15. februārim - to kopējais ES finansējums sastāda 916 806 euro, bet tas var mainīties atkarībā no LAD veiktajām pārbaudēm saskaņā ar regulas 2017/892 26. un 27. pantu un piemērotajām finanšu korekcijām, ja tādas ir nepieciešamas.
Tādējādi augļu un dārzeņu RO, kuras ir atzītas un kuru DP apstiprināta līdz 2022. gada 31. decembrim, kopējais ES finansējums saskaņā ar ES tiesību aktiem tiek novērtēts 3 930 279 euro apmērā.
Noteikumu projekta V nodaļa attiecas tikai uz šādām atzītām augļu un dārzeņu RO, un, lai noteikumi būtu skaidrāki un labāk uztverami, noteikumu projekta V nodaļā ir ietvertas atsevišķas normas, kas daļēji var dublēt šo noteikumu projekta citās nodaļās ietvertās normas.
MK noteikumu projekta 176. punkts nosaka, ka 8. pielikuma 12. punta 2. apakšpunkta prasību (t.i., soda sankcijas attiecībā uz maznozīmīgu apjomu) piemēro par periodu, sākot ar 2023. gada 1. janvāri.
Pamatojoties uz to, ka augļu un dārzeņu RO, kuras ir atzītas un kuru DP apstiprināta līdz 2022. gada 31. decembrim, netiek iekļautas kopējā KLP SP finansējuma plānā un tās darbojas saskaņā ar ES tiesību aktos paredzētajiem pārejas nosacījumiem, kā arī to apstiprinātās DP var tikt grozītas un arī RO pārdotās produkcijas vērtība var mainīties atkarībā no produkcijas saražotā apjoma un pārdotā apjoma ar RO starpniecību, MK noteikumu projekta 135. punkts nosaka, ka LAD ikgadējo atbalsta apmēru nosaka atbilstoši regulas 2017/891 23. panta 1. punktā minētajam atsauces periodam un 23. panta 3. punkta nosacījumiem, ņemot vērā regulas Nr. 1308/2013 34. panta 1. un 2. punktā noteikto maksimālo atbalsta apmēru.
Tas nozīmē, ka ES finansiālā palīdzība nepārsniedz 50% no DP faktiskajiem izdevumiem, bet ne vairāk 4,1 % no ka katras RO pārdotās produkcijas vērtības. Ņemot vērā maksimālo atbalsta apmēru un apstiprinātās DP, tiek novērtēts, ka ES finansējums augļu un dārzeņu RO, kas atzītas pirms 2023. gada 1. janvāra un darbosies saskaņā ar noteikumu projekta V nodaļu, par 2023. gadā īstenoto DP būs 1 014 301 euro (tiks izmaksāts 2024. gadā, kad LAD būs izvērtējis RO iesniegto atbalsta iesniegumu par DP īstenošanu un attiecināmajiem izdevumiem 2023. gadā - termiņš atbalsta iesniegumam ir kārtējā gada 15. februāris), par 2024. gadā īstenoto DP – 978 763 euro (tiks izmaksāts 2025. gadā) un par 2025. gadā īstenoto DP – 1 020 409 euro (tiks izmaksāts 2026. gadā).
Turklāt jāņem vērā, ka 2023. gadā tiks izmaksāts atbalsts par 2022. gadā īstenoto DP un par kuru iesniegts atbalsta iesniegums līdz 2023. gada 15. februārim - to kopējais ES finansējums sastāda 916 806 euro, bet tas var mainīties atkarībā no LAD veiktajām pārbaudēm saskaņā ar regulas 2017/892 26. un 27. pantu un piemērotajām finanšu korekcijām, ja tādas ir nepieciešamas.
Tādējādi augļu un dārzeņu RO, kuras ir atzītas un kuru DP apstiprināta līdz 2022. gada 31. decembrim, kopējais ES finansējums saskaņā ar ES tiesību aktiem tiek novērtēts 3 930 279 euro apmērā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Saskaņā ar regulas 2021/2115 139. pantu tiks nodrošināta Latvijas KLP SP ex-ante izvērtēšana, lai uzlabotu KLP SP izstrādes kvalitāti. Tā kā RO ir KLP SP sastāvdaļa, šāds izvērtējums skars arī RO.
Regulas 2021/2115 139. panta 3. punkts noteic, kas ir jānovērtē ex-ante izvērtēšanā – KLP SP ieguldījums KLP mērķu sasniegšanā, KLP SP iekšējā saskaņotība u.c. aspekti.
Saskaņā ar regulas 2021/2115 140. pantu dalībvalstis izvērtēšanu uztic funkcionāli neatkarīgiem ekspertiem. Tādējādi saskaņā ar normatīviem aktiem par kārtību, kādā administrē un uzrauga Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī valsts un ES atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023.–2027. gada plānošanas periodā, valsts un ES atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai ietekmes vienotās un nepārtrauktās novērtēšanas sistēmu uztur AREI.
Regulas 2021/2115 139. panta 3. punkts noteic, kas ir jānovērtē ex-ante izvērtēšanā – KLP SP ieguldījums KLP mērķu sasniegšanā, KLP SP iekšējā saskaņotība u.c. aspekti.
Saskaņā ar regulas 2021/2115 140. pantu dalībvalstis izvērtēšanu uztic funkcionāli neatkarīgiem ekspertiem. Tādējādi saskaņā ar normatīviem aktiem par kārtību, kādā administrē un uzrauga Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī valsts un ES atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023.–2027. gada plānošanas periodā, valsts un ES atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai ietekmes vienotās un nepārtrauktās novērtēšanas sistēmu uztur AREI.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Agroresursu un ekonomikas institūts
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
31.12.2031.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
R.10: 3,37 % – to lauku saimniecību īpatsvars, kuras darbojas ražotāju grupās, RO, vietējos tirgos, īsajās piegādes ķēdēs un kvalitātes shēmās, ko atbalsta ar KLP (RO dod ieguldījumu šī rādītāja sasniegšanā).
R.11: 39 % – DP iesaistītu augļu un dārzeņu RO pārdotās produkcijas vērtības īpatsvars nozarē.
R.11: 1,63 % – DP iesaistītu labības RO pārdotās produkcijas vērtības īpatsvars nozarē.
R.11.: 1,62 % – DP iesaistītu liellopu gaļas RO pārdotās produkcijas vērtības īpatsvars nozarē.
R.11.: 1,63 % – DP iesaistītu piena un piena produktu RO pārdotās produkcijas vērtības īpatsvars nozarē.
R.11.: 1,64 % – DP iesaistītu cūkgaļas RO pārdotās produkcijas vērtības īpatsvars nozarē.
R.11.: 1,64 % – DP iesaistītu pākšu dārzeņu RO pārdotās produkcijas vērtības īpatsvars nozarē.
R.11: 39 % – DP iesaistītu augļu un dārzeņu RO pārdotās produkcijas vērtības īpatsvars nozarē.
R.11: 1,63 % – DP iesaistītu labības RO pārdotās produkcijas vērtības īpatsvars nozarē.
R.11.: 1,62 % – DP iesaistītu liellopu gaļas RO pārdotās produkcijas vērtības īpatsvars nozarē.
R.11.: 1,63 % – DP iesaistītu piena un piena produktu RO pārdotās produkcijas vērtības īpatsvars nozarē.
R.11.: 1,64 % – DP iesaistītu cūkgaļas RO pārdotās produkcijas vērtības īpatsvars nozarē.
R.11.: 1,64 % – DP iesaistītu pākšu dārzeņu RO pārdotās produkcijas vērtības īpatsvars nozarē.
Rādītājs
R.10 "Labāka piegādes ķēdes organizācija": tādu lauku saimniecību īpatsvars, kuras darbojas ražotāju grupās, ražotāju organizācijās, vietējos tirgos, īsajās piegādes ķēdēs un kvalitātes shēmās, ko atbalsta ar KLP.
R.11. "Piegādes koncentrēšana": darbības programmās iesaistītu ražotāju organizāciju vai ražotāju grupu pārdotās produkcijas vērtības īpatsvars nozarēs (katrā nozarē, kurā paredzēts izveidot atzītas RO; kopā sešas nozares).
R.11. "Piegādes koncentrēšana": darbības programmās iesaistītu ražotāju organizāciju vai ražotāju grupu pārdotās produkcijas vērtības īpatsvars nozarēs (katrā nozarē, kurā paredzēts izveidot atzītas RO; kopā sešas nozares).
1.6. Cita informācija
Jāpiebilst, ka RO dos ieguldījumu arī citu rezultatīvo rādītāju sasniegšanā (piemēram, R.1 "Snieguma uzlabošana ar zināšanu un inovācijas palīdzību", R.12 "Pielāgošanās klimata pārmaiņām" u.c.), tomēr, tā kā atbalsts RO nav liels, ieguldījums citu rādītāju sasniegšanā būs maznozīmīgs.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekts ietekmēs lauksaimniekus augļu un dārzeņu, labības, piena, liellopu gaļas, cūkgaļas un pākšu dārzeņu nozarē un šo ražotāju dibinātās RO.
Pēc LAD datiem, Latvijā patlaban ir atzītas piecas augļu un dārzeņu RO, kas īsteno DP un saņem atbalstu no ELGF. Tās apvieno 54 biedrus.
Tiek plānots, ka augļu un dārzeņu nozarē atzīšanu varētu saņemt vēl viena RO, bet labības, piena, liellopu gaļas, cūkgaļas un pākšu dārzeņu sektorā (vai citos sektoros) līdz KLP plānošanas perioda beigām – pa vienai RO katrā sektorā.
Pēc LAD datiem, Latvijā patlaban ir atzītas piecas augļu un dārzeņu RO, kas īsteno DP un saņem atbalstu no ELGF. Tās apvieno 54 biedrus.
Tiek plānots, ka augļu un dārzeņu nozarē atzīšanu varētu saņemt vēl viena RO, bet labības, piena, liellopu gaļas, cūkgaļas un pākšu dārzeņu sektorā (vai citos sektoros) līdz KLP plānošanas perioda beigām – pa vienai RO katrā sektorā.
Nozare
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
Nozaru ietekmes apraksts
Izveidojot atzītas RO, augļu un dārzeņu un citos sektoros tiks veicināta ražotāju tirgus varas stiprināšana visā pārtikas piegādes ķēdē, tiem kopīgi virzot produkciju uz tirgu. Mērķis ir risināt šādas vajadzības: 1) veicināt konkurētspējīgu visu sadarbības formu un līmeņu veidošanos produktu kopējai virzībai tirgū; 2) veicināt pētniecību un jauno tehnoloģiju ieviešanu; 3) veicināt zināšanu apguvi un pieredzes apmaiņu par ražotāju sadarbības iespējām; 4) sekmēt vietējās produkcijas realizācijas iespējas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Atbalsts atzītu RO sagatavotajām DP veicinās RO uzņēmējdarbības vides uzlabošanos, ietekmējot ne tikai RO mērķu sasniegšanu ar investīcijām materiālos un nemateriālos aktīvos un jaunu tehnoloģiju izmantošanu, bet arī nodarbināto zināšanu padziļināšanu konsultācijās un apmācībā.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Projekts pozitīvi ietekmēs augļu un dārzeņu un citu nozaru konkurētspēju, jo viens no RO atbalsta galvenajiem mērķiem ir ne tikai ražošanas plānošana, bet arī piedāvājuma koncentrēšana un organizācijas biedru saražoto produktu laišana tirgū. Ražotāju apvienošanās RO veicina ražotāju tirgus varas stiprināšanu kopējā pārtikas piegādes ķēdē.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Atzītām RO tiek paredzēts atbalsts konsultācijām, apmācībai un pētniecībai. Tādējādi RO tiek dota iespēja apgūt jaunākās ražošanas metodes pasaulē un ieviest tās savā RO.
Turklāt nozīmīgs aspekts ir tas, ka RO atrodas ražotāju kontrolē, un svarīgi ir īstenot demokrātisko uzraudzību pār RO lēmumiem. Tas nozīmē, ka katram RO biedram ir tiesības piedalīties un lemt par RO attīstībai svarīgiem lēmumiem.
Turklāt nozīmīgs aspekts ir tas, ka RO atrodas ražotāju kontrolē, un svarīgi ir īstenot demokrātisko uzraudzību pār RO lēmumiem. Tas nozīmē, ka katram RO biedram ir tiesības piedalīties un lemt par RO attīstībai svarīgiem lēmumiem.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Atbalsts ir pieejams arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas atbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Atzītas RO, kam piešķirts atbalsts, atbilstoši savām DP var īstenot pasākumus, lai radītu pievienoto vērtību saviem produktiem. Tas savukārt var stiprināt katras RO konkurētspēju ne tikai iekšējā tirgū, bet arī ārējos tirgos.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Atzītu RO izveidošanās veicinās nodarbinātības paplašināšanos lauku reģionos.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
172 095,00
visi uzņēmumi
palielinās
Vērtības nozīme:
7,45
vienas stundas darbaspēka bruto izmaksas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā (CSP veidlapa DIS 010, par 2021. gadu)
70,00
viena dokumenta sagatavošanai patērējamais laiks stundās
11
Plānots, ka 2023.–2027. gada periodā kopā būs 11 atzītas RO, no kurām viena RO savu DP īstenotu 2027. gadā.
30
Iesniedzamo dokuments skaits periodā no 2023. līdz 2027. gadam kopā. Vidēji viena RO šajā periodā sagatavo 30 dokumentu.
172 095,00
Juridiskai personai, kas vēlēsies saņemt atzīšanu kā augļu un dārzeņu, piena, cūkgaļas, liellopu gaļas, labības un pākšu dārzeņu nozares RO, būs jāiesniedz iesniegums, kas raksturo konkrētās juridiskās personas darbību. ES atbalsta saņemšanai RO ir jāsagatavo DP un jāizveido šīs programmas finansēšanai paredzēts DF, iesniedzot par to informāciju LAD, kurš to apstiprina.
Turklāt, ja RO ražo un tirgū realizē pārstrādātu lauksaimniecības produktus, kuru sastāvā ir RO atzītie produkti, un tā vēlas, lai šādi produkti tiktu ņemti vērā, aprēķinot pārdodamās produkcijas vērtību vai apjomu, RO ir jāiesniedz iesniegums par pārdoto attiecināmo produktu vērtības aprēķinu. Turklāt, viena kalendārā gada laikā RO ir tiesīga divas reizes izdarīt grozījumus savā DP, iesniedzot LAD iesniegumu par grozījumiem.
Lai RO saņemtu atbalstu par iepriekšējā gadā īstenoto DP, tā dienestā iesniedz atbalsta iesniegumu, pievienojot dokumentu pakotni, tostarp RO gada ziņojumu par DP izpildi un informāciju par RO saražotās un realizētās produkcijas apjomu.
MK noteikumi arī paredz, ka RO atbalstu var saņemt avansa vai daļēja maksājuma veidā, iesniedzot avansa maksājuma un daļēja maksājuma iesniegumu. Tiek plānots atbalstīt sešas DP augļu un dārzeņu nozarē (plānots, ka no tām viena RO savu DP īstenotu 2027. gadā) un piecas DP citās nozarēs.
Turklāt līdz 2023.gada 31. decembrim viena atzīta augļu un dārzeņu RO un līdz 2025. gada 31. decembrim vēl četras atzītas augļu un dārzeņu RO izvēlējās īstenot savas DP, ņemot vērā ES regulējumā paredzēto pārejas periodu, lai tās varētu turpināt darboties arī pēc 2023. gada 1. janvāra līdzšinējā kārtībā saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 nosacījumiem. Tomēr tas kopumā neietekmēs iesniedzamo dokumentu skaitu, jo arī šīm RO ir jāiesniedz visi iepriekšminētie dokumenti, lai saņemtu atbalstu. Ievērojot iesniedzamo dokumentu skaitu, lai RO gan iegūtu atzītas RO statusu, gan saņemtu atbalstu par tās īstenoto DP, un šajos iesniegumos norādāmās informāciju un datu tvērumu, kā arī papildus iesniegumiem iesniedzamo dokumentu kopumu, viena dokumenta sagatavošanai patērējamais laiks stundās vidēji var aizņemt 70 stundu. Novērtējums ir par 2023.–2027. gada periodu kopumā:
• iesniedzamo dokumentu skaits vienai RO periodā no 2023. līdz 2027. gadam kopā – 30;
• viena dokumenta sagatavošanai patērējamais laiks stundās – vidēji 70;
• vienas stundas darbaspēka bruto izmaksas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā (CSP veidlapa DIS 010, par 2021. gadu) – 7,45 euro;
• plānots, ka 2023.–2027. gada periodā vidēji būs 10 RO. Kopējās administratīvās izmaksas periodā no 2023. līdz 2027. gadam kopā – 172 095 euro.
Kopā
172 095,00
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
916 806
1 000 000
14 301
1 000 000
1 028 763
1 070 409
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
916 806
1 000 000
14 301
1 000 000
1 028 763
1 070 409
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
916 806
1 000 000
14 301
1 000 000
1 028 763
1 070 409
2.1. valsts pamatbudžets
0
916 806
1 000 000
14 301
1 000 000
1 028 763
1 070 409
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Noteikumu projektā norādītais finansējums 6 900 000 euro apmērā periodā no 2023. līdz 2027. gadam ir paredzēts tām RO, kuras tiks atzītas un darbosies pēc 2023. gada 1. janvāra. Finansējums noteikts augļu un dārzeņu un citām nozarēm. Finansējums citām nozarēm ir ieplānots un sadalīts starp nozarēm atbilstoši Latvijas KLP SP: kopumā plānošanas periodā no 2023. līdz 2027. gadam citām nozarēm tika piešķirts finansējums 4 000 000 euro apmērā, kas tika pārdalīts no tiešmaksājumu finansējuma. Pieejamais finansējums starp nozarēm tika sadalīts atbilstoši attiecīgās nozares izlaides rādītājiem 2021. gadā. Savukārt augļu un dārzeņu nozarei finansējums 2 900 000 euro apmērā nāk no ELGF. MK noteikumu projektā paredzētais kopējais atbalsta apmērs atzītām RO plānošanas periodā no 2023. līdz 2027. gadam ir šāds:
| 2025 | 2026 | 2027 | 2028 | KOPĀ | |
| 1) augļu un dārzeņu nozarē | 50 000 | 50 000 | 1 300 000 | 1 500 000 | 2 900 000 |
| 2) piena nozarē | 282 500 | 282 500 | 282 500 | 282 500 | 1 130 000 |
| 3) labības nozarē | 575 000 | 575 000 | 575 000 | 575 000 | 2 300 000 |
| 4) cūkgaļas nozarē | 66 750 | 66 750 | 66 750 | 66 750 | 267 000 |
| 5) liellopu gaļas nozarē | 43 750 | 43 750 | 43 750 | 43 750 | 175 000 |
| 6) pākšu dārzeņu nozarē | 32 000 | 32 000 | 32 000 | 32 000 | 128 000 |
| KOPĀ | 1 050 000 | 1 050 000 | 2 300 000 | 2 500 000 | 6 900 000 |
Finansējums augļu un dārzeņu RO, kuras tiks atzītas un darbosies pēc 2023. gada 1. janvāra, ir ieplānots 2 900 000 euro apmērā, kas ir mazāks nekā Ministru kabineta 2022. gada 18. janvāra sēdē izskatītajā informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu 2023.–2027. gadam" (prot. Nr. 3 34. §) (turpmāk – ziņojums) norādītais indikatīvais ELGF finansējums pasākumam "Ražotāju organizācijas augļu un dārzeņu sektorā" 4 000 000 euro apmērā. Noteikumu projektā paredzētais atbalsts atšķiras no ziņojumā sniegtās informācijas, jo tika izdarīti precīzāki aprēķini par iespējamo finansējumu, ņemot vērā pēc 2022. gada 18. janvāra pieejamos aktuālos datus par esošo augļu un dārzeņu RO darbības rezultātiem, kā arī to, ka līdz 2023. gada 31. decembrim viena atzīta augļu un dārzeņu RO un līdz 2025. gada 31. decembrim vēl četras atzītas augļu un dārzeņu RO izvēlējās īstenot savas darbības, ievērojot ES regulējumā paredzēto pārejas periodu, lai tās varētu turpināt darboties arī pēc 2023. gada 1. janvāra līdzšinējā kārtībā saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 nosacījumiem. Pamatojoties uz šo informāciju, kas kļuva zināma pēc 2022. gada 18. janvāra, tika izdarīti aktualizēti aprēķini periodam no 2023. līdz 2027. gadam.
Augļu un dārzeņu RO, kas atzītas pirms 2023. gada 1. janvāra un darbosies saskaņā ar noteikumu projekta V nodaļu, finansējums noteikumu projektā nav norādīts, jo tas netiek prasīts Latvijas KLP SP 2023.–2027. gadam. MK noteikumu projekta 135. punkts noteic, ka LAD ikgadējo atbalsta apmēru nosaka ņemot vērā regulas Nr. 1308/2013 34. panta 1. un 2. punktā noteikto maksimālo atbalsta apmēru, kas ir 50 % no DP faktiskajām izmaksām, turklāt nepārsniedz 4,1 % no attiecīgās augļu un dārzeņu RO pārdotās produkcijas vērtības. Ņemot vērā maksimālo atbalsta apmēru, tiek novērtēts, ka finansējums augļu un dārzeņu RO, kas atzītas pirms 2023. gada 1. janvāra un darbosies saskaņā ar noteikumu projekta V nodaļu, plānots 3 930 279 euro:
| 2023 | 2024 | 2025 | 2026 | KOPĀ | |
| Finansējums RO, kas atzītas pirms 2023. gada 1. janvāra un darbosies saskaņā ar noteikumu projekta V nodaļu* | 916 806 | 1 014 301 | 978 763 | 1 020 409 | 3 930 279 |
*n gadā tiks izmaksāts atbalsts par n-1 gadā īstenoto DP un par kuru iesniegts atbalsta iesniegums līdz n gada 15. februārim.
Anotācijā ir sniegta informācija par finansējumu šīm RO atbilstoši patlaban apstiprinātajām DP piecām augļu un dārzeņu RO, kuras izvēlējās īstenot savas DP, ievērojot ES regulējumā paredzēto pārejas periodu, un turpinās darboties arī pēc 2023. gada 1. janvāra līdzšinējā kārtībā saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 nosacījumiem. Piemērojot regulas 2021/2117 5. panta 6. punkta pārejas noteikumus, uz augļu un dārzeņu RO, kura atzīta un kuras DP apstiprināta līdz 2022. gada 31. decembrim, līdz tās apstiprinātās darbības programmu termiņa beigām neattiecas MK noteikumos augļu un dārzeņu nozarei noteiktais atbalsta kopējais apmērs.
Saskaņā ar MK noteikumu projektu plānots atbalstīt sešas DP augļu un dārzeņu nozarē un piecas DP citās nozarēs. Jāņem vērā, ka līdz 2023. gada 31. decembrim viena atzīta augļu un dārzeņu RO un līdz 2025. gada 31. decembrim vēl četras atzītas augļu un dārzeņu RO izvēlējās īstenot savas darbības, ņemot vērā ES regulējumā paredzēto pārejas periodu, lai tās varētu turpināt darboties arī pēc 2023. gada 1. janvāra līdzšinējā kārtībā saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 nosacījumiem. Ievērojot šo faktu un Latvijas KLP SP plānoto attiecībā uz RO, tiek pieņemts, ka sākotnēji 2023. gadā viena augļu un dārzeņu RO, 2024. gadā vēl piecas citu nozaru RO, 2025. gadā četras augļu un dārzeņu RO un 2026. gadā vēl viena augļu un dārzeņu RO sagatavos DP, izveidos DF un iesniegs dokumentus apstiprināšanai LAD saskaņā ar MK noteikumu projektu.
Atbilstoši regulas 2021/2115 52. panta 1. punktam un 68. panta 1. punktam ES atbalsts RO ir vienāds ar RO iemaksām to DF, bet ne lielāks par 50 % no DP faktiskajām izmaksām. Turklāt iepriekšminētās regulas 52. panta 2. punkts paredz, ka ES atbalsta maksimālais apmērs nepārsniedz 4,1 % no attiecīgās augļu un dārzeņu RO pārdotās produkcijas vērtības, savukārt regulas 2021/2115 68. panta 3. punkts paredz, ka ES atbalsta maksimālais apmērs citu nozaru RO nepārsniedz 6 % no attiecīgās RO pārdotās produkcijas vērtības.
Finansējums 2023. gadam norādīts atbilstoši patlaban apstiprinātajām DP piecām augļu un dārzeņu RO.
Ņemot vērā iepriekš minēto kopējais finansējums noteikumu projekta īstenošanai plānots 10 830 279 euro un sadalījumā pa gadiem:
| 2023 | 2024 | 2025 | 2026 | 2027 | 2028 | |
| Finansējums RO, kuras tiks atzītas un darbosies pēc 2023. gada 1. janvāra | 1 050 000 | 1 050 000 | 2 300 000 | 2 500 000 | ||
| Finansējums RO, kas atzītas pirms 2023. gada 1. janvāra un darbosies saskaņā ar noteikumu projekta V nodaļu* | 916 806 | 1 014 301 | 978 763 | 1 020 409 | 0 | 0 |
| KOPĀ | 916 806 | 1 014 301 | 2 028 763 | 2 070 409 | 2 300 000 | 2 500 000 |
Likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogramma 64.10.00 “Izdevumi Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) projektu un pasākumu īstenošanai (2023-2027)” saistību pasākumam “Atbalsts ražotāju organizācijām augļu un dārzeņu sektorā” plānots finansējums 2024.gadam 1 000 000 euro un 2025.gadam 1 000 000 euro, kas ņemts vērā, norādot informāciju šīs sadaļas 1. un 2.punktā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
2023. gadā plānotie kopējie ieņēmumi ir 916 806 euro, ievērojot aplēses par piecu atzīto augļu un dārzeņu RO darbības programmās paredzēto ieguldījumu, 2024. gadā – 1 014 301 euro, ievērojot piecu atzīto augļu un dārzeņu RO aplēsto finansējumu, 2025. gadā – 2 028 763 euro, ievērojot četru atzīto augļu un dārzeņu RO aplēsto finansējumu un vienas augļu un dārzeņu RO un piecu citu nozaru RO paredzēto finansējumu, kuras īstenos to DP saskaņā ar jauno regulējumu, 2026. gadā – 2 070 409 euro, kas ietver četru augļu un dārzeņu RO aplēsto finansējumu, kas atzītas pirms 2023. gada 1. janvāra un darbosies saskaņā ar noteikumu projekta V nodaļu, un vienas augļu un dārzeņu RO un piecu citu nozaru RO plānoto DP finansējumu, kuras īstenos to DP saskaņā ar jauno regulējumu.
Atbilstoši regulas 2021/2115 52. panta 1. punktam un 68. panta 1. punktam ES atbalsts RO ir vienāds ar RO iemaksām to DF, bet ne lielāks par 50 % no DP faktiskajām izmaksām. Turklāt iepriekšminētās regulas 52. panta 2. punkts paredz, ka ES atbalsta maksimālais apmērs nepārsniedz 4,1 % no attiecīgās augļu un dārzeņu RO pārdotās produkcijas vērtības, savukārt regulas 2021/2115 68. panta 3. punkts paredz, ka ES atbalsta maksimālais apmērs citu nozaru RO nepārsniedz 6 % no attiecīgās RO pārdotās produkcijas vērtības. Savukārt augļu un dārzeņu RO, kas atzītas pirms 2023. gada 1. janvāra un darbosies saskaņā ar noteikumu projekta V nodaļu, MK noteikumu projekta 135. punkts noteic, ka LAD ikgadējo atbalsta apmēru nosaka ņemot vērā regulas Nr. 1308/2013 34. panta 1. un 2. punktā noteikto maksimālo atbalsta apmēru, kas ir 50 % no DP faktiskajām izmaksām, turklāt nepārsniedz 4,1 % no attiecīgās augļu un dārzeņu RO pārdotās produkcijas vērtības. Finansējuma aplēses2023., 2024., 2025. un 2026. gadam norādīts atbilstoši patlaban apstiprinātajām augļu un dārzeņu RO DP, kuras, ņemot vērā ES regulējumā paredzēto pārejas periodu, turpinās darboties arī pēc 2023. gada 1. janvāra līdzšinējā kārtībā saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 nosacījumiem, kā arī 2025. un 2026. gadam finansējums ietver to augļu un dārzeņu un citu nozaru RO plānoto DP finansējumu, kas ir norādīts atbilstoši Latvijas KLP SP.
Latvijā pašlaik ir atzītas piecas augļu un dārzeņu RO, kuras īsteno DP un saņem atbalstu no ELGF: vienai RO tās apstiprinātā DP beigsies 2023. gada 31. decembrī, bet pārējām četrām – 2025. gada 31. decembrī. LAD atbalstu izmaksā līdz tā gada 15. oktobrim, kas ir pēc DP īstenošanas gada, tas nozīmē, ka līdz 2023. gada 15. oktobrim atbalsts tiek izmaksāts par DP, kas īstenotas 2022. gadā, bet līdz 2024. gada 15. oktobrim – par DP, kas īstenotas 2023. gadā, utt.
2023. gadā kopumā paredzēts īstenot piecas augļu un dārzeņu RO darbības programmas, kuru ES atbalsta daļas aplēses ir 916 806 euro par 2022. gadā īstenoto DP. Summa var tikt precizēta, kad RO iesniegs savus gada ziņojumus un pieteikumu uz atbalstu līdz tā gada 15. februārim, kas ir pēc gada, par kuru lūgts atbalsts. Finansējums jaunajā plānošanas periodā RO, kuras tika atzītas saskaņā ar jauno regulējumu, tiek plānots no 2025. gada, jo 2023. gadā RO saskaņā ar regulu 2021/2115 iegūs atzīšanu un apstiprinās DP, bet apstiprinātās DP tiks īstenotas, sākot ar 2024. gadu.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
2023. gadā plānotie kopējie izdevumi ir 916 806 euro, ievērojot aplēses par piecu atzīto augļu un dārzeņu RO darbības programmās paredzēto ieguldījumu, 2024. gadā –1 014 301 euro, ievērojot piecu atzīto augļu un dārzeņu RO aplēsto finansējumu, 2025. gadā – 2 028 763euro, ievērojot četru atzīto augļu un dārzeņu RO aplēsto finansējumu un vienas augļu un dārzeņu RO un piecu citu nozaru RO paredzēto finansējumu, kuras īstenos to DP saskaņā ar jauno regulējumu, 2026. gadā – 2 070 409 euro, kas ietver četru augļu un dārzeņu RO aplēsto finansējumu, kas atzītas pirms 2023. gada 1. janvāra un darbosies saskaņā ar noteikumu projekta V nodaļu, un vienas augļu un dārzeņu RO un un piecu citu nozaru RO plānoto DP finansējumu, kuras īstenos to DP saskaņā ar jauno regulējumu. Atbilstoši regulas 2021/2115 52. panta 1. punktam un 68. panta 1. punktam ES atbalsts RO ir vienāds ar RO iemaksām to DF, bet ne lielāks par 50 % no DP faktiskajām izmaksām. Turklāt iepriekšminētās regulas 52. panta 2. punkts paredz, ka ES atbalsta maksimālais apmērs nepārsniedz 4,1 % no attiecīgās augļu un dārzeņu RO pārdotās produkcijas vērtības, savukārt regulas 2021/2115 68. panta 3. punkts paredz, ka ES atbalsta maksimālais apmērs citu nozaru RO nepārsniedz 6 % no attiecīgās RO pārdotās produkcijas vērtības. Savukārt augļu un dārzeņu RO, kas atzītas pirms 2023. gada 1. janvāra un darbosies saskaņā ar noteikumu projekta V nodaļu, MK noteikumu projekta 135. punktu noteic, ka LAD ikgadējo atbalsta apmēru nosaka ņemot vērā regulas Nr. 1308/2013 34. panta 1. un 2. punktā noteikto maksimālo atbalsta apmēru, kas ir 50 % no DP faktiskajām izmaksām, turklāt nepārsniedz 4,1 % no attiecīgās augļu un dārzeņu RO pārdotās produkcijas vērtības.
Finansējuma aplēses 2023., 2024.,2025. un 2026. gadam norādīts atbilstoši patlaban apstiprinātajām augļu un dārzeņu RO DP, kuras, ņemot vērā ES regulējumā paredzēto pārejas periodu, turpinās darboties arī pēc 2023. gada 1. janvāra līdzšinējā kārtībā saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 nosacījumiem, kā arī 2025. un 2026. gadam finansējums ietver to augļu un dārzeņu un citu nozaru RO plānoto DP finansējumu, kas ir norādīts atbilstoši Latvijas KLP SP. Latvijā pašlaik ir atzītas piecas augļu un dārzeņu ražotāju organizācijas, kuras īsteno darbības programmas un saņem atbalstu no ELGF: vienai RO tās apstiprinātā darbības programma beigsies 2023. gada 31. decembrī, bet pārējām četrām – 2025. gada 31. decembrī. LAD atbalstu izmaksā līdz tā gada 15. oktobrim, kas ir pēc DP īstenošanas gada, tas nozīmē, ka līdz 2023. gada 15. oktobrim atbalsts tiek izmaksāts par DP, kas īstenotas 2022. gadā, bet līdz 2024. gada 15. oktobrim – par DP, kas īstenotas 2023. gadā, utt. 2023. gadā kopumā paredzēts īstenot piecas augļu un dārzeņu RO DP, kuru ES atbalsta daļas aplēses ir 916 806 euro par 2022. gadā īstenoto DP. Summa var tikt precizēta, kad RO iesniegs savus gada ziņojumus un pieteikumu uz atbalstu līdz tā gada 15. februārim, kas ir pēc gada, par kuru lūgts atbalsts. Finansējums jaunajā plānošanas periodā RO, kuras tika atzītas saskaņā ar jauno regulējumu, tiek plānots no 2025. gada, jo 2023. gadā RO saskaņā ar regulu 2021/2115 iegūs atzīšanu un apstiprinās DP, bet apstiprinātās DP tiks īstenotas, sākot ar 2024. gadu.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav plānotas.
Cita informācija
Nepieciešamo finansējumu pasākuma īstenošanai Zemkopības ministrija pieprasīs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai"".
Zemkopības ministrija atbalstu pasākuma īstenošanai izmaksās no budžeta apakšprogrammas 64.10.00. "Izdevumi Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) projektu un pasākumu īstenošanai (2023–2027)".
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2017. gada 10. oktobra noteikumi Nr. 621 "Noteikumi par augļu un dārzeņu ražotāju organizācijām" (turpmāk – noteikumi Nr. 621), Ministru kabineta 2008. gada 4. novembra noteikumi Nr. 921 "Noteikumi par augļu un dārzeņu ražotāju grupu atzīšanu, to darbības nosacījumiem un kontroli, kā arī kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu augļu un dārzeņu ražotāju grupām" (turpmāk – noteikumi Nr. 921) un Ministru kabineta 2013. gada 5. februāra noteikumi Nr. 80 "Piena un piena produktu ražotāju organizāciju atzīšanas un to darbības uzraudzības kārtība" (turpmāk – noteikumi Nr. 80).
Pamatojums un apraksts
2023. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, līdz ar to spēku zaudē noteikumi Nr. 621, noteikumi Nr. 921 un noteikumi Nr. 80 (likuma pārejas noteikumu 27. punkts).
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.2. Cita informācija
2023. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunais ES regulējums, kas paredz atbalstu atzītām RO ietvert KLP SP. Lai veicinātu ražotāju savstarpēju sadarbību produkcijas kopējai virzībai tirgū, turpmāk atbalsts RO DP īstenošanai būs pieejams ne tikai augļu un dārzeņu (Latvijā šobrīd darbojas piecas atzītas augļu un dārzeņu RO), bet arī piena, cūkgaļas, liellopu gaļas, labības un pākšu dārzeņu sektorā. Tādējādi ir izstrādāts šis jaunais noteikumu projekts.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32013R1308
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007
Apraksts
Regulā Nr. 1308/2013 noteikti RO atzīšanas nosacījumi.
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0702
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regula (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu
Apraksts
Regulas Nr. 702/2014 1. pielikuma 3. panta 3. punktā dota saistīto personu definīcija, kas ir nozīmīga attiecībā uz atzītām RO.
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R2115
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regula (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013
Apraksts
Regulā 2021/2115 iekļauti nosacījumi dalībvalstu KLP SP, arī nosacījumi par atbalstu intervencēm konkrētās nozarēs atzītām RO, nosakot gan RO darbības nosacījumus, gan atbalsta apmēru un kārtību, kādā to piešķir.
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R2116
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regula (ES) 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013
Apraksts
Regulā 2021/2116 ir ietverti pamatnosacījumi attiecībā uz KLP finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību, tostarp administrējošās iestādes veicamās kontroles.
ES tiesību akta CELEX numurs
32022R2117
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regula (ES) 2021/2117, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem
Apraksts
Regulā 2022/2117 ir ietverti nosacījumi attiecībā uz pārejas nosacījumiem tām augļu un dārzeņu RO, kuru DP ir iesniegtas un apstiprinātas līdz 2022. gada 31. decembrim, kā arī citi nosacījumi attiecībā uz tirgu kopīgu organizāciju.
ES tiesību akta CELEX numurs
32022R0126
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2021. gada 7. decembra Deleģētā regula (ES) 2022/126, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 papildina ar prasībām, kuras piemērojamas konkrētu veidu intervences pasākumiem, ko dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos 2023.–2027. gadam noteikušas atbilstīgi minētajai regulai, kā arī ar noteikumiem par īpatsvaru, ko piemēro laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) 1. standarta vajadzībām.
Apraksts
Regulā 2022/126 noteiktas papildu prasības attiecībā uz konkrētiem intervences pasākumu veidiem (investīcijām materiālos un nemateriālos aktīvos, intervences pasākumiem, kas saistīti ar agrovides un klimata mērķiem, izaugsmes vadībai, noieta veicināšanai, saziņai un tirgvedībai), atbalsta maksājumu piešķiršanai, administratīvajām un personāla izmaksām un ES finansiālās palīdzības aprēķināšanai.
ES tiesību akta CELEX numurs
32022R0127
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2021. gada 7. decembra Deleģētā regula (ES) 2022/127, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 papildina ar noteikumiem par maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, nodrošinājumiem un euro izmantošanu
Apraksts
Regulā 2022/127 ir ietverti nosacījumi saistībā ar finanšu pārvaldību.
ES tiesību akta CELEX numurs
32022R0128
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2021. gada 21. decembra Īstenošanas regula (ES) 2022/128, ar ko nosaka noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, pārbaudēm, nodrošinājumiem un pārredzamību
Apraksts
Regulā 2022/0128 ir ietverti nosacījumi saistībā ar finanšu pārvaldību.
ES tiesību akta CELEX numurs
32022R0129
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2021. gada 21. decembra Īstenošanas regula (ES) 2022/129, ar ko paredz noteikumus, kuri piemērojami intervenču veidiem attiecībā uz eļļas augiem, kokvilnu un vīndarības blakusproduktiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 un kuri piemērojami informācijas, publicitātes un atpazīstamības prasībām saistībā ar Savienības atbalstu un KLP stratēģiskajiem plāniem
Apraksts
Regulā 2022/0129 ir ietvertas informācijas, publicitātes un atpazīstamības prasības saistībā ar ES atbalstu un KLP SP.
ES tiesību akta CELEX numurs
32022R2092
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2022. gada 25. augusta Deleģētā regula (ES) 2022/2092, ar ko Deleģēto regulu (ES) 2016/232 un Deleģēto regulu (ES) 2017/891 groza attiecībā uz dalībvalstu paziņojumiem par atzītām ražotāju organizācijām, ražotāju organizāciju apvienībām un starpnozaru organizācijām
Apraksts
Regulā 2022/2092 noteikta informācija, kas jāsniedz dalībvalstīm.
ES tiesību akta CELEX numurs
32022R1475
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2022. gada 6. septembra Īstenošanas regula (ES) 2022/1475, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 īsteno attiecībā uz KLP stratēģisko plānu izvērtēšanu un uzraudzībai un izvērtēšanai vajadzīgās informācijas sniegšanu
Apraksts
Regulā 2022/1475 ir ietverti nosacījumi attiecībā uz KLP SP izvērtēšanu un uzraudzību, tostarp iesniedzamā informācija.
ES tiesību akta CELEX numurs
32017R0891
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2017. gada 13. marta Deleģētā regula (ES) 2017/891, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 papildina attiecībā uz sodiem, kas piemērojami minētajās nozarēs, un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011
Apraksts
Regulā 2017/891 paredzēti nosacījumi attiecībā uz RO atzīšanu un darbības pamatprincipiem.
ES tiesību akta CELEX numurs
32020R2220
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 23. decembra Regula (ES) 2020/2220, ar ko nosaka dažus pārejas noteikumus atbalstam no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) 2021. un 2022. gadā un ar ko attiecībā uz līdzekļiem un piemērošanu 2021. un 2022. gadā groza Regulas (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013 un (ES) Nr. 1307/2013, un attiecībā uz līdzekļiem un šāda atbalsta sadalījumu 2021. un 2022. gadā groza Regulu (ES) Nr. 1308/2013
Apraksts
Regulā 2020/2220 paredzēti pārejas nosacījumi attiecībā uz tām augļu un dārzeņu RO, kuru DP ir iesniegtas un apstiprinātas līdz 2022. gada 31. decembrim, kā arī citi pārejas nosacījumi attiecībā uz ES fondiem.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr. 1308/2013 149. panta 8. punkts
Noteikumu projekta 2.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts paredz, ka dalībvalstij ir jāinformē EK, ja tā ir saņēmusi paziņojumu no atzītas piena RO par līgumslēgšanas sarunām piena un piena produktu nozarē. Šo dalībvalsts funkciju pilda LAD.
Regulas Nr. 1308/2013 152. panta 1. punkts, 154. panta 1. un 1a. punkts un 4. punkta "a", "b", "c" un "d" apakšpunkts, 155., 156. un 159. pants, 161. panta 1. punkts un 3. punkta "a", "b", "c" un "d" apakšpunkts
Noteikumu projekta 2.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts noteic, kuras dalībvalsts funkcijas pilda LAD.
Regulas Nr. 1308/2013 149. panta 2. punkta "f" apakšpunkts
Noteikumu projekta 2.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts paredz, ka RO informē dalībvalsts kompetento iestādi par svaigpiena apjomu, par kuru tiek risinātas līgumslēgšanas sarunas piena un piena produktu nozarē. Šo dalībvalsts kompetentās iestādes funkciju pilda LAD.
Regulas Nr. 1308/2013 154. panta 1. punkts
Noteikumu projekta 6. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts paredz, ka RO ir juridiska persona.
Regulas Nr. 2013/1308 152. panta 1. punkta "a" un "b" apakšpunkts, kā arī
Regulas Nr. 2013/1308, 1. pielikuma I, IX, XV, XVI un XVII daļa
Regulas Nr. 2013/1308, 1. pielikuma I, IX, XV, XVI un XVII daļa
Noteikumu projekta 6. un 15. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts paredz, ka RO ir izveidota pēc ražotāju ierosmes konkrētās nozarēs (augļu un dārzeņu, labības, piena, cūkgaļas, liellopu gaļas, pākšu dārzeņu nozarē).
Lai pārliecinātos, ka RO ir izveidota pēc ražotāju ierosmes, papildus atzīšanas iesniegumam tiek iesniegta RO biedru vienošanās protokola kopija par dalību RO.
Lai pārliecinātos, ka RO ir izveidota pēc ražotāju ierosmes, papildus atzīšanas iesniegumam tiek iesniegta RO biedru vienošanās protokola kopija par dalību RO.
Regulas Nr. 1308/2013 152. panta 1. punkts, 153., 154., 160. pants un 161. panta 1. punkts
Noteikumu projekta 8.1. un 16.1. apakšpunkts, 11. un 12. punkts, 2. pielikums
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts paredz, ka atzītai RO jāatbilst konkrētu regulas punktu prasībām, kas ir galvenie atzīšanas nosacījumi (ražotāji konkrētā nozarē, RO izveidota pēc ražotāju ierosmes, īsteno noteiktas darbības un cenšas izpildīt konkrētus uzdevumus, ir statūti, tai ir minimālais biedru skaits u.c.). Noteikumu projekts paredz prasības RO atzīšanas iesniegumam, kā arī RO statūtiem.
Regulas Nr. 1308/2013 154. panta 1. punkta "b" apakšpunkts un 161. panta 1. punkta "b" apakšpunkts
Noteikumu projekta 9. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts paredz atzītas RO minimālo biedru skaitu un (vai) minimālo pārdodamās produkcijas apjomu vai vērtību konkrētā nozarē.
Regulas Nr. 1308/2013 152. panta 1. punkta "a" apakšpunkts, 153. pants un 153. panta 2. punkta "c" apakšpunkts
Noteikumu projekta 10., 11. un 19. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts paredz nosacījumus attiecībā uz RO atrašanos ražotāju kontrolē un demokrātisko uzraudzību, kā arī LAD papildu pārbaudes, lai pārliecinātos par demokrātiskās uzraudzības īstenošanu RO.
Regulas Nr. 1308/2013 154. panta 4. punkta "b" apakšpunkts un 161. panta 3. punkta "b" apakšpunkts
Noteikumu projekta 18. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts paredz kontroles, lai nodrošinātu ES finanšu interešu efektīvu aizsardzību.
Regulas Nr. 1308/2013 154. panta 1.a punkts
Noteikumu projekta 23. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Ja RO vēlas tikt atzīta vairākās nozarēs, tai par katru nozari jāsniedz atsevišķs iesniegums.
Regulas Nr. 1308/2013 153. panta 2. punkta "b", "c", "d" un "f" apakšpunkts
Noteikumu projekta 48.2.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Tiek paredzēti nosacījumi DF pārvaldīšanai.
Regulas Nr. 1308/2013 155. pants
Noteikuma projekta 54. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. MK noteikumu projekts paredz, ka RO var izmantot ārpakalpojumu.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Pamatojoties uz regulas Nr. 1308/2013 152. panta 1. punkta "a" un "b" apakšpunktu un regulas 2021/2115 43. panta 4. punktu, noteikumu projekts paredz, ka RO ir izveidota pēc ražotāju ierosmes konkrētās nozarēs, t.i., augļu un dārzeņu, labības, piena, cūkgaļas, liellopu gaļas, pākšu dārzeņu nozarē.
Regulas Nr. 1308/2013 154. panta 1. punkta "b" apakšpunkts noteic, ka viens no RO atzīšanas kritērijiem, ko nosaka dalībvalsts, ir minimālais biedru skaits un (vai) minimālās pārdodamās produkcijas apjoms vai vērtība. Turklāt iepriekšminētās regulas 161. panta 1. punkta "b" apakšpunkts noteic, ka piena nozarē RO aptver to darbības teritorijā minimālo pārdodamās produkcijas apjomu, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts.
Izvērtējot līdzšinējo pieredzi saistībā ar esošo regulējumu Latvijas normatīvajos aktos par atzītām RO augļu un dārzeņu un piena nozarē, kā arī par atbilstīgiem kooperatīviem ražotāju sadarbības attīstību kopējas produkcijas virzībai tirgū konkrētajās nozarēs un lauksaimnieku nozaru pārstāvju sniegtos viedokļus, MK noteikumu projekta 6. punkts paredz, ka atzītas RO cūkgaļas, liellopu gaļas un pākšu dārzeņu un augļu un dārzeņu nozarē veido vismaz pieci attiecīgās nozares primārās produkcijas ražotāji un to minimālā pārdodamās produkcijas vērtība ir 20 000 euro. Savukārt atzītas RO piena nozarē veido vismaz 10 biedru, kas visi ir svaigpiena ražotāji, un tās minimālais pārdodamās produkcijas apjoms ir 290 tonnu. Atzītu RO labības nozarē veido vismaz 20 biedru, un tās minimālā pārdodamās produkcijas vērtība noteikta 200 000 euro apmērā.
Saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 154. panta 1.a punktu RO var pieprasīt atzīšanu vairākās MK noteikumu projekta 6. punktā minētajās nozarēs. Tad ir jāparedz, ka RO atbilstība ir jāiegūst katrā nozarē atsevišķi.
Saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 155. pantu RO var izmantot ārpakalpojumu, tomēr ir jāievēro regulas 2022/126 13. panta 5. punktā noteiktais. Tādējādi MK noteikumu projekts paredz, ka RO var izmantot ārpakalpojumu, bet ne tādās intervencēs kā konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība un apmācība, tostarp padomdošana un paraugprakses apmaiņa.
Regulas Nr. 1308/2013 154. panta 1. punkta "b" apakšpunkts noteic, ka viens no RO atzīšanas kritērijiem, ko nosaka dalībvalsts, ir minimālais biedru skaits un (vai) minimālās pārdodamās produkcijas apjoms vai vērtība. Turklāt iepriekšminētās regulas 161. panta 1. punkta "b" apakšpunkts noteic, ka piena nozarē RO aptver to darbības teritorijā minimālo pārdodamās produkcijas apjomu, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts.
Izvērtējot līdzšinējo pieredzi saistībā ar esošo regulējumu Latvijas normatīvajos aktos par atzītām RO augļu un dārzeņu un piena nozarē, kā arī par atbilstīgiem kooperatīviem ražotāju sadarbības attīstību kopējas produkcijas virzībai tirgū konkrētajās nozarēs un lauksaimnieku nozaru pārstāvju sniegtos viedokļus, MK noteikumu projekta 6. punkts paredz, ka atzītas RO cūkgaļas, liellopu gaļas un pākšu dārzeņu un augļu un dārzeņu nozarē veido vismaz pieci attiecīgās nozares primārās produkcijas ražotāji un to minimālā pārdodamās produkcijas vērtība ir 20 000 euro. Savukārt atzītas RO piena nozarē veido vismaz 10 biedru, kas visi ir svaigpiena ražotāji, un tās minimālais pārdodamās produkcijas apjoms ir 290 tonnu. Atzītu RO labības nozarē veido vismaz 20 biedru, un tās minimālā pārdodamās produkcijas vērtība noteikta 200 000 euro apmērā.
Saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 154. panta 1.a punktu RO var pieprasīt atzīšanu vairākās MK noteikumu projekta 6. punktā minētajās nozarēs. Tad ir jāparedz, ka RO atbilstība ir jāiegūst katrā nozarē atsevišķi.
Saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 155. pantu RO var izmantot ārpakalpojumu, tomēr ir jāievēro regulas 2022/126 13. panta 5. punktā noteiktais. Tādējādi MK noteikumu projekts paredz, ka RO var izmantot ārpakalpojumu, bet ne tādās intervencēs kā konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība un apmācība, tostarp padomdošana un paraugprakses apmaiņa.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Regulas Nr. 1308/2013 152. panta 1. punkta "b" apakšpunktā noteikts, ka RO ir jābūt izveidotai pēc ražotāju ierosmes. Lai pārliecinātos, ka RO ir izveidota pēc ražotāju ierosmes, noteikumu projekta 15. punkts paredz, ka papildus atzīšanas iesniegumam tiek iesniegta RO biedru vienošanās protokola kopija par dalību RO.
Regulas Nr. 1308/2013 152. panta 1. punkta "a" apakšpunkts noteic, ka RO atrodas tās biedru kontrolē, un šīs regulas 153. panta 2. punkta "c" apakšpunkts noteic, ka RO statūtos jāparedz noteikumi, kas ļauj tās biedriem ražotājiem demokrātiski uzraudzīt savu RO un tās lēmumus, kā arī tās kontus un budžetu.
EK 2021. gada 28. jūnija vēstulē Nr. Ares(2021)4188213 norādīja, ka fakts, ka RO kontrolē tās biedri, nenozīmē, ka kontrole notiek demokrātiskā veidā. Izšķiroša nozīme ir tām, kā tiek īstenota šī kontrole. Kontrole ir jautājums par lēmumu pieņemšanu, turpretī demokrātiskā uzraudzība attiecas ne tikai uz pilnsapulces lēmumu pārbaudēm, bet arī uz mazākuma tiesībām.
ZM noskaidroja citu dalībvalstu pieredzi, kā tās ievieš iepriekšminētos nosacījumos nacionālajos normatīvajos aktos, un noteikumu projektā ir ietverti nosacījumi par RO atrašanos ražotāju kontrolē un demokrātisko uzraudzību, paredzot arī LAD papildu pārbaudes, lai pārliecinātos par demokrātiskās uzraudzības īstenošanu RO.
LAD pārziņā ir atzītu RO uzraudzība, lai nodrošinātu ES finanšu interešu efektīvu aizsardzību kā to paredz regulas Nr. 1308/2013 154. panta 4. punkta "b" apakšpunkts un 161. panta 3. punkta "b" apakšpunkts.
Regula Nr. 1308/2013 paredz līgumslēgšanas sarunas piena un piena produktu nozarē, 149. panta 8. punktā nosakot, ka dalībvalstij ir jāinformē EK, ja tā ir saņēmusi paziņojumu no atzītas piena RO par līgumslēgšanas sarunām piena un piena produktu nozarē. Šo dalībvalsts funkciju pilda LAD. Turklāt saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 149. panta 2. punkta "f" apakšpunktu RO informē dalībvalsts kompetento iestādi par svaigpiena apjomu, par kuru tiek risinātas līgumslēgšanas sarunas piena un piena produktu nozarē. Šo dalībvalsts kompetentās iestādes funkciju pilda LAD.
Regulas Nr. 1308/2013 152. panta 1. punkta "a" apakšpunkts noteic, ka RO atrodas tās biedru kontrolē, un šīs regulas 153. panta 2. punkta "c" apakšpunkts noteic, ka RO statūtos jāparedz noteikumi, kas ļauj tās biedriem ražotājiem demokrātiski uzraudzīt savu RO un tās lēmumus, kā arī tās kontus un budžetu.
EK 2021. gada 28. jūnija vēstulē Nr. Ares(2021)4188213 norādīja, ka fakts, ka RO kontrolē tās biedri, nenozīmē, ka kontrole notiek demokrātiskā veidā. Izšķiroša nozīme ir tām, kā tiek īstenota šī kontrole. Kontrole ir jautājums par lēmumu pieņemšanu, turpretī demokrātiskā uzraudzība attiecas ne tikai uz pilnsapulces lēmumu pārbaudēm, bet arī uz mazākuma tiesībām.
ZM noskaidroja citu dalībvalstu pieredzi, kā tās ievieš iepriekšminētos nosacījumos nacionālajos normatīvajos aktos, un noteikumu projektā ir ietverti nosacījumi par RO atrašanos ražotāju kontrolē un demokrātisko uzraudzību, paredzot arī LAD papildu pārbaudes, lai pārliecinātos par demokrātiskās uzraudzības īstenošanu RO.
LAD pārziņā ir atzītu RO uzraudzība, lai nodrošinātu ES finanšu interešu efektīvu aizsardzību kā to paredz regulas Nr. 1308/2013 154. panta 4. punkta "b" apakšpunkts un 161. panta 3. punkta "b" apakšpunkts.
Regula Nr. 1308/2013 paredz līgumslēgšanas sarunas piena un piena produktu nozarē, 149. panta 8. punktā nosakot, ka dalībvalstij ir jāinformē EK, ja tā ir saņēmusi paziņojumu no atzītas piena RO par līgumslēgšanas sarunām piena un piena produktu nozarē. Šo dalībvalsts funkciju pilda LAD. Turklāt saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 149. panta 2. punkta "f" apakšpunktu RO informē dalībvalsts kompetento iestādi par svaigpiena apjomu, par kuru tiek risinātas līgumslēgšanas sarunas piena un piena produktu nozarē. Šo dalībvalsts kompetentās iestādes funkciju pilda LAD.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regula (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr. 702/2014 1. pielikuma 3. panta 3. punkts
Noteikumu projekta 10.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Ietverta atsauce uz saistīto personu definīciju.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regula (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2021/2115 50. panta 7. punkta "a", "b" un "c" apakšpunkts
Noteikumu projekta 2.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts nosaka, kuras dalībvalsts funkcijas pilda LAD.
Regulas 2021/2115 43. panta 4. punkts, 6. pielikums
Noteikumu projekta 6. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts paredz, ka RO ir izveidota pēc ražotāju ierosmes konkrētās nozarēs (augļu un dārzeņu, labības, piena, cūkgaļas, liellopu gaļas, pākšu dārzeņu nozarē – atbilst kombinētās nomenklatūras kodu grupai 0713).
Regulas 2021/2115 50. pants un 67. panta 6. punkts
Noteikumu projekta 37. punkts, 4. pielikums
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Atzītām RO, lai saņemtu atbalstu, ir jāsagatavo DP.
Regulas 2021/2115 51. panta 1. punkts
Noteikumu projekta 38. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Atzītas RO izveido DF, no kura finansē apstiprinātajā DP noteiktās intervences. Tas nodrošinās caurskatāmību, ES finanšu efektīvu aizsardzību un piešķirtā finansējuma izmantošanu paredzētajiem mērķiem.
Regulas 2021/2115 49. un 66. pants
Noteikumu projekta 43. punkts, 47.1.–47.16. apakšpunkts un 4. pielikums
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts paredz, ka atzītai RO ar DP palīdzību jāsasniedz kāds no regulas 2021/2115 46. pantā minētajiem mērķiem.
Regulas 2021/2115 46. panta "a" līdz "i" un "k" apakšpunkts
Noteikumu projekta 43. punkts, 44.1. un 44.2. apakšpunkts, 47.1.–47.16. apakšpunkts un 4. pielikums
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts paredz mērķus, ko dalībvalsts vēlas sasniegt ar atzītu RO palīdzību, turklāt atzītām augļu un dārzeņu RO ir papildu prasības.
Regulas 2021/2115 50. panta 3. punkts
Noteikumu projekta 44. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Atzītām augļu un dārzeņu RO papildus ir jāsasniedz vismaz trīs regulas 2021/2115 50. panta 3. punktā minētie mērķi (t.i., koncentrēt produkcijas piedāvājumu un laišanu tirgū, īstenot vidi saudzējošus pasākumus, dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un centienos pielāgoties tām).
Regulas 2021/2115 50. panta 7. punkts
Noteikumu projekta 44. un 45. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Tiek paredzētas papildu prasības atzītu augļu un dārzeņu RO DP.
Regulas 2021/2115 50. panta 4. punkts
Noteikumu projekta 46. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts nosaka, kāda veida informācija RO sniedzama par katru DP izvēlēto intervenci.
Regulas 2021/2115 52. un 68. pants
Noteikumu projekta 59. punkts un 5. pielikums
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts sniedz atsauci uz ES tiesību aktā paredzētajiem nosacījumiem par maksimālo atbalsta apmēru.
Regulas 2021/2115 47. panta 1. punkta "a" apakšpunkts
Noteikumu projekta 63. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Vides intervenču ietvars.
Regulas 2021/2115 50. panta 8. punkts
Noteikumu projekta 68. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts paredz, ka RO savā DP jānosaka darbības, lai nodrošinātu, ka darba ņēmējiem attiecīgajā nozarē ir taisnīgi un droši darba apstākļi.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Pamatojoties uz regulas 2021/2115 43. panta 4. punktu un regulas Nr. 1308/2013 152. panta 1. punkta "a" un "b" apakšpunktu, noteikumu projekts paredz, ka RO ir izveidota pēc ražotāju ierosmes konkrētās nozarēs (augļu un dārzeņu, labības, piena, cūkgaļas, liellopu gaļas, pākšu dārzeņu nozarē – atbilst kombinētās nomenklatūras kodu grupai 0713).
Regulas 2021/2115 51. pants paredz, ka atzītas RO var izveidot DF, lai finansētu apstiprinātajā darbības programmā noteiktās intervences. DF veido ne tikai ES finansiālā palīdzība, bet arī RO vai tās biedru (vai abu) finansiālās iemaksas. Tas nodrošinātu caurskatāmību, ES finanšu interešu efektīvu aizsardzību un piešķirtā finansējuma izmantošanu ā paredzētajiem mērķiem.
Regulas 2021/2115 46. pantā izklāstītos mērķus var sasniegt ar atzītu RO DP palīdzību. Tādējādi MK noteikumu projekta 43. punkts noteic pienākumu RO sasniegt vienu vai vairākus regulas 2021/2115 46. panta "a" līdz "i" un "k" apakšpunktā minētos mērķus.
Regulas 2021/2115 51. pants paredz, ka atzītas RO var izveidot DF, lai finansētu apstiprinātajā darbības programmā noteiktās intervences. DF veido ne tikai ES finansiālā palīdzība, bet arī RO vai tās biedru (vai abu) finansiālās iemaksas. Tas nodrošinātu caurskatāmību, ES finanšu interešu efektīvu aizsardzību un piešķirtā finansējuma izmantošanu ā paredzētajiem mērķiem.
Regulas 2021/2115 46. pantā izklāstītos mērķus var sasniegt ar atzītu RO DP palīdzību. Tādējādi MK noteikumu projekta 43. punkts noteic pienākumu RO sasniegt vienu vai vairākus regulas 2021/2115 46. panta "a" līdz "i" un "k" apakšpunktā minētos mērķus.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regula (ES) 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2021/2016 59. pants
Noteikumu projekta 18., 48., 51. un 106. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts paredz kontroles, lai nodrošinātu ES finanšu interešu efektīvu aizsardzību.
Regulas 2021/2116 44. panta 3a. punkts
Noteikumu projekta 97.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts paredz iespēju saņemt atbalsta maksājumu avansa veidā.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
LAD pārziņā ir atzītu RO uzraudzība un iesniegto DP pārbaudes, lai nodrošinātu ES finanšu interešu efektīvu aizsardzību, kā to paredz regulas 2021/2016 59. pants.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regula (ES) 2021/2117, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2021/2117 5. panta 6. punkta "c" apakšpunkts
Noteikumu projekta 109. punkts un V nodaļa
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts paredz pārejas periodu tām augļu un dārzeņu RO, kuru DP iesniegtas un apstiprinātas līdz 2022. gada 31. decembrim.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Tā kā EK Latvijas KLP SP apstiprināja tikai 2022. gada 11. novembrī un 2022. gada otrajā pusē turpinājās aktīvs darbs pie tiesību aktu un grozījumu izstrādes saistībā ar ES KLP 2023.–2027. gadam paredzēto atbalstu RO DP īstenošanai, tika dota iespēja augļu un dārzeņu RO, kura ir atzīta un kuras DP apstiprināta līdz 2022. gada 31. decembrim, kā to nosaka regulas 2021/2117 5. panta 6. punkts, izmantot ES tiesību aktos paredzēto pārejas periodu.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Ja netiktu paredzēts pārejas periods, tad pašlaik atzītās piecas augļu un dārzeņu RO nevarētu īstenot savas DP 2023. gadā un tas apdraudētu to konkurētspēju.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2021. gada 7. decembra Deleģētā regula (ES) 2022/126, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 papildina ar prasībām, kuras piemērojamas konkrētu veidu intervences pasākumiem, ko dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos 2023.–2027. gadam noteikušas atbilstīgi minētajai regulai, kā arī ar noteikumiem par īpatsvaru, ko piemēro laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) 1. standarta vajadzībām.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2022/126 11. panta 9. punkts, 12. panta 1. punkta otrajā daļa, 3. un 5. punkts, 21. panta 1. punkts, 23. panta 1. punkta pirmā un trešā daļa un 2. punkts, 30. pants un 32. panta 1. un 2. punkts
Noteikumu projekta 2.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts nosaka, kuras dalībvalsts funkcijas pilda LAD.
Regulas 2022/126 32. panta 3. punkta otrā daļa
Noteikumu projekta 2.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts nosaka, kuras dalībvalsts kompetentās iestādes funkcijas pilda LAD.
Regulas 2022/126 32. pants
Noteikumu projekta 9.2. un 27.2.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nav noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts noteic, ka minimālā pārdodamās produkcijas vērtība ir jānosaka atbilstoši ES tiesību aktos paredzētajam atsauces periodam.
Regulas 2022/126 31. panta 2. punkta otrā daļa
Noteikumu projekta 25. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts paredz, ka minimālajā pārdodamās produkcijas vērtībā augļu un dārzeņu nozarē var tikt ņemti vērā pārstrādāti augļu un dārzeņu produkti, kuru vērtība tiek aprēķināta saskaņā ar regulā noteiktajām vienotajām likmēm.
Regulas 2022/126 31. panta 2. punkta pirmā daļa
Noteikumu projekta 26.–35. punkts, 3. pielikums
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts paredz nosacījumus par pārstrādātu lauksaimniecības produktu pārdodamās produkcijas vērtības vai apjoma aprēķināšanu, par pamatu izmantojot RO sniegtu informāciju par pārstrādātajā produktā faktiski izmantoto izejvielu daudzumu. Ja LAD konstatē neatbilstības starp 11. pielikumā RO paziņoto informāciju par tās ražošanas resursiem, RO aprēķinu 3. pielikumā un tam pievienoto dokumentu saturu, tas lūdz PVD veikt pārbaudes. Pēc pārbaudes PVD iesniedz LAD rakstisku slēdzienu par 100 kilogramu katra pārstrādātā produkta ražošanā izmantotā pirmā pārstrādes posma produkta apjomu kilogramos, un LAD šos datus attiecina uz visu RO sniegto informāciju par pārstrādāto produktu apjomu visā atsauces periodā un, ja nepieciešams, izmanto pārdotās produkcijas koriģētās vērtības vai apjoma aprēķināšanā.
Regulas 2022/126 32. panta 1. punkts
Noteikumu projekta 40. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Ir jānosaka gala termiņš, līdz kuram ir jāiesniedz DP, lai to varētu īstenot no nākamā gada 1. janvāra.
Regulas 2022/126 12. panta 5. punkts
Noteikumu projekta 42.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. MK noteikumu projekts paredz, ka DP paredzētās investīcijas vides aizsardzības pasākumiem un videi labvēlīgām ražošanas metodēm var pielāgot, ja tiek grozīti kādi relevantie obligātie standarti, prasības vai pienākumi.
Regulas 2022/126 12. panta 1. punkta otrā daļa
Noteikumu projekta 46.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. RO līdz ar DP jāsniedz pierādījumi par gaidāmo pozitīvo devumu viena vai vairāku vidisko mērķu izpildē.
Regulas 2022/126 13. panta 5. punkts
Noteikumu projekta 54. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. RO var izmantot ārpakalpojumu, vienīgi ne tādās intervencēs kā konsultāciju pakalpojumi, tehniskā palīdzība un apmācība, tostarp padomdošana un paraugprakses apmaiņa.
Regulas 2022/126 31. panta 5. punkts, 32. panta 1. punkts un 32. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 41.1. apakšpunkts un 59. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Tiek noteikts, ka pārdodamās produkcijas vērtībā iekļaujama tikai RO biedru produkcija, ko tirgū laiž šī RO, ņemot vērā atsauces periodu, kas ir 12 mēneši un sākas 1. janvārī. Savukārt ES finansiālās palīdzības maksimālais apmērs DF katru gadu tiek aprēķināts, pamatojoties uz pārdotās produkcijas vērtību (vai nu RO biedru, vai RO faktisko pārdotās produkcijas vērtību).
Regulas 2022/126 30. pants
Noteikumu projekta 60. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts paredz, kā pārdodamās produkcijas vērtību aprēķina RO, kura atzīšanas statusu ir ieguvusi pirmo reizi un kurai trīs gadu laikā pēc atzīšanas nav pieejami vēsturiskie dati par pēdējos trijos gados pārdotās produkcijas vērtību.
Regulas 2022/126 II pielikuma 1. daļas 1. punkts
Noteikumu projekta 61.1.5. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
Tiek noteikts, ka netiek segtas tehniskās apkopes izmaksas.
Tiek noteikts, ka netiek segtas tehniskās apkopes izmaksas.
Regulas 2022/126 II pielikuma pirmā daļa
Noteikumu projekta 63. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
Izvēloties īstenot 6. pielikumā neminētas intervences vides jomā, RO jāievēro to izdevumu veidu saraksts, kuri nav atbalsttiesīgi.
Izvēloties īstenot 6. pielikumā neminētas intervences vides jomā, RO jāievēro to izdevumu veidu saraksts, kuri nav atbalsttiesīgi.
Regulas 2022/126 12. panta 1. punkta "a", "b", "c", "d" "e", "f", "g" un "i" apakšpunkts
Noteikumu projekta 64. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts paredz, ka RO, īstenojot kādu no intervencēm, kas attiecas uz vides aizsardzības pasākumiem un videi labvēlīgām ražošanas metodēm, ir jāsasniedz vismaz viens no agrovides un klimata mērķiem.
Regulas 2022/126 23. panta 1. punkts
Noteikumu projekta 65. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts paredz, ka saistībā ar intervenču sagatavošanu, īstenošanu vai pēcpārbaudi tiek segtas personāla izmaksas.
Regulas 2022/126 23. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 66. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts paredz, ka saistībā ar intervenču sagatavošanu, īstenošanu vai pēcpārbaudi tiek segtas administratīvās izmaksas.
Regulas 2022/126 23. panta 3. punkts
Noteikumu projekta 67. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts paredz, ka personāla un administratīvās izmaksas, kas saistītas ar darbības fonda pārvaldību vai darbības programmas sagatavošanu, īstenošanu un pēcpārbaudi, tiek segtas to faktiskajā apmērā, bet ne vairāk kā 2 % no DF izmaksām.
Regulas 2022/126 21. panta 1. punkta pirmā daļa
Noteikumu projekta 71. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projektā paredzētos gadījumos būves un specializētās tehnikas var iegādāties saskaņā ar faktiskajām izmaksām.
Regulas 2022/126 11. panta 1. punkts
Noteikumu projekta 79. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts paredz nosacījumus par to ieguldījumu saglabāšanu RO īpašumā un uzturēšanu darba kārtībā, kurus nodrošinājušas investīcijas.
Regulas 2022/126 11. panta 3. punkts
Noteikumu projekta 80. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts noteic, ka saražotās enerģijas daudzums, kas iegūts, īstenojot investīcijas enerģiju ražojošās sistēmās, nepārsniedz enerģijas daudzumu, ko var izmantot gada laikā, veicot parastās darbības.
Regulas 2022/126 11. panta 4. punkts
Noteikumu projekta 81. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts noteic nosacījumus atzītai RO, kas īsteno investīcijas ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanā un aizsardzībā.
Regulas 2022/126 12. panta 1. punkta otrā daļa
Noteikumu projekta 82. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts noteic nosacījumus, kas jāievēro, ja RO īsteno investīcijas vides aizsardzības pasākumos un videi labvēlīgām ražošanas metodēs.
Regulas 2022/126 11. panta 9. punkta trešā daļa
Noteikumu projekta 84. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Gadījumi, kad RO ir jāatmaksā saņemtais ES finansējums, ja netiek ievēroti nosacījumi par uzraudzības periodu.
Regulas 2022/126 11. panta 9. punkta pirmā un otrā daļa
Noteikumu projekta 85. punkts un 8. pielikums
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Gadījumi, kad piemēro finanšu korekcijas.
Regulas 2022/126 11. panta 9. punkta ceturtā daļa
Noteikumu projekta 86. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
Nosaka, kā rīkoties RO, ja uzraudzības periodā RO biedrs, kura saimniecībā vai telpās īstenotas investīcijas saskaņā ar apstiprināto DP, izstājas no RO.
Nosaka, kā rīkoties RO, ja uzraudzības periodā RO biedrs, kura saimniecībā vai telpās īstenotas investīcijas saskaņā ar apstiprināto DP, izstājas no RO.
Regulas 2022/126 13. panta 1. punkta "b" un "c" apakšpunkts
Noteikumu projekta 93. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts paredz, kurus no mērķiem RO var izvēlēties sasniegt, ja tiek īstenotas intervences saistībā ar konsultācijām un apmācību.
Regulas 2022/126 14. panta "a", "b", "c", "d" "e", "f" un "g" punkts
Noteikumu projekta 95. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts paredz, kurus no mērķiem RO var izvēlēties, ja tiek īstenotas intervences saistībā ar jaunu produktu izstrādi.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Regulas 2022/126 31. panta 2. punkta pirmā daļa noteic, ka dalībvalstis norāda, kā katrai nozarei aprēķināma tirgū laistās produkcijas vērtība.
MK noteikumu projekta 24. punkts paredz, ka labības, cūkgaļas, liellopu gaļas un pākšu dārzeņu nozarē pārdodamās produkcijas vērtībā un piena nozarē pārdodamās produkcijas apjomā iekļauj atzīto produktu vērtību "svaigā posmā" vai "pirmajā pārstrādes posmā, kurā produktu parasti pārdod". Šie produkti katrai attiecīgajai nozarei noteikti MK noteikumu 24.1. apakšpunktā, un MK noteikumu 24.2. apakšpunktā minēta arī pārdotās produkcijas vērtība produktiem, ko RO pārdod pēc tālākas pārstrādes, un kas arī var tikt iekļauti pārdodamās produkcijas vērtībā vai apjomā, nosakot pirmā pārstrādes posma produktu vērtību pārstrādātajos produktos.
Lai noteiktu pirmā pārstrādes posma produktu vērtību pārstrādātajos produktos, MK noteikumu projektā ietverta tās aprēķināšanas kārtība, 25. punktā nosakot, ka RO iesniedz LAD noteikumu projekta 3. pielikumu par pārdoto attiecināmo produktu vērtības aprēķinu. Papildus 3. pielikumam RO iesniedz informāciju par atsauces periodā kopējo apjomu kilogramos pirmā pārstrādes posma produktam, kurš izmantots tirgū realizēto pārstrādātu produktu ražošanā, kā arī šajā atsauces periodā no pirmās pārstrādes posma produkta iegūto tirgū realizēto pārstrādāto produktu apjomu kilogramos, papildus norādot tirgū realizēto pārstrādāto produktu ražošanā izmantotā pirmās pārstrādes posma produkta apjomu kilogramos, un RO rēķinu kopsavilkumu par atsauces periodā notikušajiem realizācijas darījumiem ar pirmās pārstrādes posma produktiem, norādot to vērtību un apjomu kilogramos. Ja, izvērtējot RO sniegto informāciju, LAD konstatē neatbilstības, tas lūdz RO tās novērst 10 darbdienu laikā (noteikumu projekta 27. punkts). Ja RO nenovērš LAD konstatētās neatbilstības, tad LAD lūdz PVD veikt pārbaudes produkta ražošanas vietā. Pēc pārbaudes PVD iesniedz LAD rakstisku slēdzienu par 100 kilogramu katra pārstrādātā produkta ražošanā izmantotā pirmā pārstrādes posma produkta apjomu kilogramos, un LAD šos datus attiecina uz visu RO sniegto informāciju par pārstrādāto produktu apjomu visā atsauces periodā un, ja nepieciešams, izmanto pārdotās produkcijas koriģētās vērtības vai apjoma aprēķināšanā.
Kārtība, kādā aprēķināma vērtības vai apjoms pārdodamajai produkcijai, kas tiek tirgota pēc tālākas pārstrādes, ir būtiska, jo tas dod iespēju aprēķināt arī pārstrādātas lauksaimniecības pārdodamās produkcijas vērtību un precīzi noteikt atzīto produktu vērtību vai apjomu, jo tas ir nepieciešams, nosakot RO atbilstību atzīšanas kritērijiem un piešķiramā atbalsta apmēru.
Regulas 2022/126 32. panta 2. punkts atļauj dalībvalstij izvēlēties, kā katru gadu tiek aprēķināts ES finansiālās palīdzības maksimālais apmērs DF.
Regulas 2022/126 11. panta 1. punkts paredz, ka iegādātie materiālie un nemateriālie aktīvi paliek labumguvēja īpašumā un turējumā līdz fiskālās amortizācijas perioda beigām vai vismaz uz piecu gadu periodu – tas dalībvalstīm jānosaka, ņemot vērā aktīvu raksturu. Tādējādi saskaņā ar MK noteikumu projekta 79. punktu visi ieguldījumi, kas paredzēti apstiprinātajā DP, ir RO īpašums līdz fiskālās amortizācijas perioda beigām un – saistībā ar ēkām un būvēm – piecus gadus, ievērojot regulas 2022/126 11. panta 1. punkta "b" apakšpunktā noteikto.
Regulas 2022/126 11. panta 3. punkts paredz, ka dalībvalstis savos KLP SP var paredzēt atbalstu investīcijām materiālos aktīvos, kas ietver enerģiju ražojošas sistēmas, ja saražotās enerģijas daudzums nepārsniedz enerģijas daudzumu, ko var izmantot gada laikā, labumguvējam īstenojot parastās darbības. Attiecīgi MK noteikumos ir pieļauta šāda izvēle.
Saskaņa ar regulas 2022/126 11. panta 4. punktu dalībvalstis nosaka detalizētas prasības, ja tās savos KLP SP paredz atbalstu investīcijām apūdeņošanā. Attiecīgi KLP SP ir pieļauta šāda izvēle un noteiktas attiecīgas prasības, kas ietvertas MK noteikumu projektā.
Regulas 2022/126 12. panta 1. punkta otrā daļa paredz, ka RO, īstenojot investīcijas vides aizsardzības pasākumos un videi labvēlīgās ražošanas metodēs, ir jāsniedz pierādījumi par gaidāmo pozitīvo devumu viena vai vairāku agrovides un klimata mērķu izpildē, tāpēc šīs prasības jāietver MK noteikumu projektā.
Regulas 2022/126 13. panta 1. punkts noteic, kurus no mērķiem RO var izvēlēties sasniegt, ja tā īsteno savā DP paredzētās intervences saistībā ar konsultācijām un apmācību, t.i., sekmēt jaunu RO izveidi un veidot tīklošanās iespējas izaugsmes vadības pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem. Saistībā ar krīžu pasākumiem netika izraudzīts mērķis, jo šādu intervenču īstenošana nav paredzēta KLP SP.
Regulas 2022/126 14. pants noteic, kurus no mērķiem RO var izvēlēties sasniegt, ja tā īsteno savā DP paredzētās intervences, kas saistītas ar jaunu produktu izstrādi. Latvija ir izvēlējusies savā KLP SP visas intervences, izņemot ar vīna nozari saistītās.
MK noteikumu projekta 24. punkts paredz, ka labības, cūkgaļas, liellopu gaļas un pākšu dārzeņu nozarē pārdodamās produkcijas vērtībā un piena nozarē pārdodamās produkcijas apjomā iekļauj atzīto produktu vērtību "svaigā posmā" vai "pirmajā pārstrādes posmā, kurā produktu parasti pārdod". Šie produkti katrai attiecīgajai nozarei noteikti MK noteikumu 24.1. apakšpunktā, un MK noteikumu 24.2. apakšpunktā minēta arī pārdotās produkcijas vērtība produktiem, ko RO pārdod pēc tālākas pārstrādes, un kas arī var tikt iekļauti pārdodamās produkcijas vērtībā vai apjomā, nosakot pirmā pārstrādes posma produktu vērtību pārstrādātajos produktos.
Lai noteiktu pirmā pārstrādes posma produktu vērtību pārstrādātajos produktos, MK noteikumu projektā ietverta tās aprēķināšanas kārtība, 25. punktā nosakot, ka RO iesniedz LAD noteikumu projekta 3. pielikumu par pārdoto attiecināmo produktu vērtības aprēķinu. Papildus 3. pielikumam RO iesniedz informāciju par atsauces periodā kopējo apjomu kilogramos pirmā pārstrādes posma produktam, kurš izmantots tirgū realizēto pārstrādātu produktu ražošanā, kā arī šajā atsauces periodā no pirmās pārstrādes posma produkta iegūto tirgū realizēto pārstrādāto produktu apjomu kilogramos, papildus norādot tirgū realizēto pārstrādāto produktu ražošanā izmantotā pirmās pārstrādes posma produkta apjomu kilogramos, un RO rēķinu kopsavilkumu par atsauces periodā notikušajiem realizācijas darījumiem ar pirmās pārstrādes posma produktiem, norādot to vērtību un apjomu kilogramos. Ja, izvērtējot RO sniegto informāciju, LAD konstatē neatbilstības, tas lūdz RO tās novērst 10 darbdienu laikā (noteikumu projekta 27. punkts). Ja RO nenovērš LAD konstatētās neatbilstības, tad LAD lūdz PVD veikt pārbaudes produkta ražošanas vietā. Pēc pārbaudes PVD iesniedz LAD rakstisku slēdzienu par 100 kilogramu katra pārstrādātā produkta ražošanā izmantotā pirmā pārstrādes posma produkta apjomu kilogramos, un LAD šos datus attiecina uz visu RO sniegto informāciju par pārstrādāto produktu apjomu visā atsauces periodā un, ja nepieciešams, izmanto pārdotās produkcijas koriģētās vērtības vai apjoma aprēķināšanā.
Kārtība, kādā aprēķināma vērtības vai apjoms pārdodamajai produkcijai, kas tiek tirgota pēc tālākas pārstrādes, ir būtiska, jo tas dod iespēju aprēķināt arī pārstrādātas lauksaimniecības pārdodamās produkcijas vērtību un precīzi noteikt atzīto produktu vērtību vai apjomu, jo tas ir nepieciešams, nosakot RO atbilstību atzīšanas kritērijiem un piešķiramā atbalsta apmēru.
Regulas 2022/126 32. panta 2. punkts atļauj dalībvalstij izvēlēties, kā katru gadu tiek aprēķināts ES finansiālās palīdzības maksimālais apmērs DF.
Regulas 2022/126 11. panta 1. punkts paredz, ka iegādātie materiālie un nemateriālie aktīvi paliek labumguvēja īpašumā un turējumā līdz fiskālās amortizācijas perioda beigām vai vismaz uz piecu gadu periodu – tas dalībvalstīm jānosaka, ņemot vērā aktīvu raksturu. Tādējādi saskaņā ar MK noteikumu projekta 79. punktu visi ieguldījumi, kas paredzēti apstiprinātajā DP, ir RO īpašums līdz fiskālās amortizācijas perioda beigām un – saistībā ar ēkām un būvēm – piecus gadus, ievērojot regulas 2022/126 11. panta 1. punkta "b" apakšpunktā noteikto.
Regulas 2022/126 11. panta 3. punkts paredz, ka dalībvalstis savos KLP SP var paredzēt atbalstu investīcijām materiālos aktīvos, kas ietver enerģiju ražojošas sistēmas, ja saražotās enerģijas daudzums nepārsniedz enerģijas daudzumu, ko var izmantot gada laikā, labumguvējam īstenojot parastās darbības. Attiecīgi MK noteikumos ir pieļauta šāda izvēle.
Saskaņa ar regulas 2022/126 11. panta 4. punktu dalībvalstis nosaka detalizētas prasības, ja tās savos KLP SP paredz atbalstu investīcijām apūdeņošanā. Attiecīgi KLP SP ir pieļauta šāda izvēle un noteiktas attiecīgas prasības, kas ietvertas MK noteikumu projektā.
Regulas 2022/126 12. panta 1. punkta otrā daļa paredz, ka RO, īstenojot investīcijas vides aizsardzības pasākumos un videi labvēlīgās ražošanas metodēs, ir jāsniedz pierādījumi par gaidāmo pozitīvo devumu viena vai vairāku agrovides un klimata mērķu izpildē, tāpēc šīs prasības jāietver MK noteikumu projektā.
Regulas 2022/126 13. panta 1. punkts noteic, kurus no mērķiem RO var izvēlēties sasniegt, ja tā īsteno savā DP paredzētās intervences saistībā ar konsultācijām un apmācību, t.i., sekmēt jaunu RO izveidi un veidot tīklošanās iespējas izaugsmes vadības pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem. Saistībā ar krīžu pasākumiem netika izraudzīts mērķis, jo šādu intervenču īstenošana nav paredzēta KLP SP.
Regulas 2022/126 14. pants noteic, kurus no mērķiem RO var izvēlēties sasniegt, ja tā īsteno savā DP paredzētās intervences, kas saistītas ar jaunu produktu izstrādi. Latvija ir izvēlējusies savā KLP SP visas intervences, izņemot ar vīna nozari saistītās.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2021. gada 7. decembra Deleģētā regula (ES) 2022/127, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 papildina ar noteikumiem par maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, nodrošinājumiem un euro izmantošanu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2022/127 IV nodaļa
Noteikumu projekta 97.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts paredz iespēju saņemt atbalsta maksājumu avansa veidā.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2021. gada 21. decembra Īstenošanas regula (ES) 2022/128, ar ko nosaka noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, pārbaudēm, nodrošinājumiem un pārredzamību
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2022/128 52. un 53. pants
Noteikumu projekta 101. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts paredz, ka RO pie avansa maksājuma iesnieguma pievieno nodrošinājumu apliecinošus dokumentus.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2021. gada 21. decembra Īstenošanas regula (ES) 2022/129, ar ko paredz noteikumus, kuri piemērojami intervenču veidiem attiecībā uz eļļas augiem, kokvilnu un vīndarības blakusproduktiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 un kuri piemērojami informācijas, publicitātes un atpazīstamības prasībām saistībā ar Savienības atbalstu un KLP stratēģiskajiem plāniem
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2022/129 5. pants
Noteikumu projekta 108. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts paredz, ka RO ir jāievēro ES aktos noteiktās prasības – jānorāda ES emblēma un paziņojums par ES finansējumu.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2022. gada 25. augusta Deleģētā regula (ES) 2022/2092, ar ko Deleģēto regulu (ES) 2016/232 un Deleģēto regulu (ES) 2017/891 groza attiecībā uz dalībvalstu paziņojumiem par atzītām ražotāju organizācijām, ražotāju organizāciju apvienībām un starpnozaru organizācijām
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2022/2092 1. pants
Noteikumu projekta 2.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts noteic, kuras dalībvalsts funkcijas pilda LAD.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2022. gada 6. septembra Īstenošanas regula (ES) 2022/1475, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 īsteno attiecībā uz KLP stratēģisko plānu izvērtēšanu un uzraudzībai un izvērtēšanai vajadzīgās informācijas sniegšanu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2022/1475 15. panta 3. punkts
Noteikumu projekta 2.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts noteic, kuras dalībvalsts funkcijas pilda LAD.
Regulas 2022/1475 12. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 98.7. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts paredz, ka RO sagatavo gada ziņojumu par DP īstenošanu.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
RO, iesniedzot atbalsta iesniegumu, ir jāiesniedz arī gada ziņojums par DP īstenošanu. Regulas 2022/1475 12. panta 2. punkts noteic, kuri dati ir jāiesniedz RO. MK noteikumu projekta 11. pielikumā dota gada ziņojuma veidlapa, tajā norādot datus, par kuriem RO jāsniedz informācija.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2017. gada 13. marta Deleģētā regula (ES) 2017/891, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 papildina attiecībā uz sodiem, kas piemērojami minētajās nozarēs, un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2017/891 16. pants
Noteikumu projekta 7. un 12. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts noteic, ka par RO biedru var kļūt arī fiziska vai juridiska persona, kas nav attiecīgās nozares ražotājs.
Regulas 2017/891 6. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 13. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts noteic, ka biedrs par izstāšanos no RO informē rakstiski vismaz sešus mēnešus iepriekš. Savukārt RO pieņem lēmumu par biedra izstāšanos no RO tās statūtos noteiktajā kārtībā un termiņā.
Regulas 2017/891 7. pants, 11. panta 1. un 2. punkts, 17. un 59. pants
Noteikumu projekta 22. un 56. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts attiecībā uz augļu un dārzeņu nozari paredz atsevišķu regulējumu, ja netiek ievēroti RO atzīšanas kritēriji.
Regulas 2017/891 12. panta 1. punkts, 1. punkta "a" un "b" apakšpunkts, un 2. punkta pirmā daļa
Noteikumu projekta 53. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts nosaka, cik daudz augļu un dārzeņu RO biedri pašu saražotos attiecināmos produktus ar RO atļauju ir tiesīgi realizēt ārpus RO. Papildus noteikumu projektā dota definīcija terminiem "patērētājs" un "maznozīmīgs produkta apjoms".
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Tā kā par atzītu RO var kļūt jau nodibināta juridiska persona, kuras sastāvā var būt ne tikai attiecīgo nozaru primāro produktu ražotāji, bet arī biedri, kas nav attiecīgo nozaru ražotāji, ir jāparedz nosacījumi, ka tikai attiecīgo nozaru primārie ražotāji ir ieguvēji no regulas Nr. 1308/2013 sadarbības noteikumiem un KLP SP paredzētajām nozaru intervencēm. Tas novērstu situāciju, kad tiktu mākslīgi dalītas jau nodibinātas juridiskas personas. Turklāt regulas 2017/891 16. pants noteic, ka dalībvalsts var paredzēt nosacījumus, ar kuriem par augļu un dārzeņu RO biedru var uzņemt fizisku vai juridisku personu, kas nav ražotājs. Divpusējās konsultācijās ar EK par citu nozaru RO tika noskaidrots, ka ir jāievēro tāda pati pieeja kā augļu un dārzeņu nozarē, īpaši attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par DP un DF, kā arī uz RO demokrātisko uzraudzību. Tādējādi MK noteikumu projekta 7. punkts paredz, ka par RO biedru var kļūt arī fiziska vai juridiska persona, kas nav attiecīgās nozares ražotājs, taču šāds biedrs netiek ņemts vērā, vērtējot atzīšanas kritērijus, un nesaņem tiešu ieguvumu no atbalsta, kā arī tam nav tiesību pieņemt lēmumus attiecībā uz DP un DF. Papildus MK noteikumu projekta 12. punkts paredz, ka šie nosacījumi, īpaši par RO demokrātisko uzraudzības nodrošināšanu, ir jāiekļauj RO statūtos.
RO biedru minimālais skaits ir būtisks RO atzīšanas kritērijs. ES regulējums nepieļauj atkāpes attiecībā uz RO atzīšanas kritēriju neievērošanu, tāpēc ir jāparedz pietiekams laiks, lai RO varētu nodrošināt attiecīgu minimālo biedru skaitu un atbilst RO atzīšanas kritērijiem. Regulas 2017/891 6. panta 2. punkts noteic, ka dalībvalstij ir jānosaka paziņošanas termiņš augļu un dārzeņu RO par atteikšanos no biedra statusa, ne ilgāks par sešiem mēnešiem, kā arī datums, kurā stājas spēkā atteikšanās no biedra statusa. Tāda pati pieeja būtu jāattiecina uz citu nozaru RO. Tā kā statūti ir būtiska RO atzīšanas sastāvdaļa, tajos RO ir tiesības noteikt kārtību un termiņu, kādā RO pieņem lēmumu par biedra izstāšanos no RO.
Regulas 2017/891 12. pants attiecībā uz augļu un dārzeņu RO noteic, ka produkcijas procentuālā daļa, ko biedrs pārdod bez RO starpniecības, nepārsniedz 25 % no katra biedra pārdodamās produkcijas apjoma vai vērtības. Turklāt MK noteikumu projektā noteikts, ko nozīmē regulas 2017/891 12. panta 1. punkta "a" apakšpunktā minētais patērētājs un iepriekšminētās regulas 12. panta 1. punkta "b" apakšpunktā minētais maznozīmīgais produkta apjoms.
RO biedru minimālais skaits ir būtisks RO atzīšanas kritērijs. ES regulējums nepieļauj atkāpes attiecībā uz RO atzīšanas kritēriju neievērošanu, tāpēc ir jāparedz pietiekams laiks, lai RO varētu nodrošināt attiecīgu minimālo biedru skaitu un atbilst RO atzīšanas kritērijiem. Regulas 2017/891 6. panta 2. punkts noteic, ka dalībvalstij ir jānosaka paziņošanas termiņš augļu un dārzeņu RO par atteikšanos no biedra statusa, ne ilgāks par sešiem mēnešiem, kā arī datums, kurā stājas spēkā atteikšanās no biedra statusa. Tāda pati pieeja būtu jāattiecina uz citu nozaru RO. Tā kā statūti ir būtiska RO atzīšanas sastāvdaļa, tajos RO ir tiesības noteikt kārtību un termiņu, kādā RO pieņem lēmumu par biedra izstāšanos no RO.
Regulas 2017/891 12. pants attiecībā uz augļu un dārzeņu RO noteic, ka produkcijas procentuālā daļa, ko biedrs pārdod bez RO starpniecības, nepārsniedz 25 % no katra biedra pārdodamās produkcijas apjoma vai vērtības. Turklāt MK noteikumu projektā noteikts, ko nozīmē regulas 2017/891 12. panta 1. punkta "a" apakšpunktā minētais patērētājs un iepriekšminētās regulas 12. panta 1. punkta "b" apakšpunktā minētais maznozīmīgais produkta apjoms.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 23. decembra Regula (ES) 2020/2220, ar ko nosaka dažus pārejas noteikumus atbalstam no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) 2021. un 2022. gadā un ar ko attiecībā uz līdzekļiem un piemērošanu 2021. un 2022. gadā groza Regulas (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013 un (ES) Nr. 1307/2013, un attiecībā uz līdzekļiem un šāda atbalsta sadalījumu 2021. un 2022. gadā groza Regulu (ES) Nr. 1308/2013
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2020/2220 10. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 109. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības. Noteikumu projekts paredz pārejas periodu tām augļu un dārzeņu RO, kuru DP iesniegtas un apstiprinātas līdz 2022. gada 31. decembrim.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Tā kā EK Latvijas KLP SP apstiprināja tikai 2022. gada 11. novembrī un 2022. gada otrajā pusē turpinājās aktīvs darbs pie tiesību aktu un grozījumu izstrādes saistībā ar ES KLP 2023.–2027. gadam paredzēto atbalstu RO DP īstenošanai, tika dota iespēja augļu un dārzeņu RO, kura ir atzīta un kuras DP apstiprināta līdz 2022. gada 31. decembrim, kā to nosaka regulas 2020/2220 10. panta 2. punkts, izmantot ES tiesību aktos paredzēto pārejas periodu.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Ja netiktu paredzēts pārejas periods, tad pašlaik atzītās piecas augļu un dārzeņu RO nevarētu īstenot savas DP 2023. gadā un tas apdraudētu to konkurētspēju.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Lauku atbalsta dienests, Pārtikas un veterinārais dienestsNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", Biedrība Zemnieku saeima, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Biedrības "Latvijas Dārznieks", biedrība "Latvijas Augļkopju asociācija", Latvijas Cūku audzētāju asociācija, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.Cits
Atzīto augļu un dārzeņu ražotāju organizāciju pārstāvji.6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Diskusija/apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Nav.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
KLP SP izstrādes laikā no 2019. līdz 2021. gadam notika vairākas darba grupas sanāksmes, kurās tika apspriests ZM priekšlikums par atbalstu atzītām RO KLP plānošanas periodā 2023.–2027. gadā Šo diskusiju laikā notika viedokļu apmaiņa gan par RO atzīšanas kritērijiem, gan par DP ietvaru. Savukārt 2022. gada pirmajā pusē lauksaimniecības nozares pārstāvji tika atkārtoti informēti par atbalsta iespējām RO.
2022. gada otrajā pusē ZM organizēja vairākas reģionālās konferences, kurās lauksaimnieki tika informēti arī par atbalsta iespējām RO KLP plānošanas periodā 2023.–2027. gadā.
MK noteikumu projekta nosacījumu izstrādē tika iesaistītas lauksaimniecības nozaru nevalstiskās organizācijas – biedrības "Latvijas Dārznieks" un "Latvijas Augļkopju asociācija" un piecu atzīto augļu un dārzeņu RO pārstāvji, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, Latvijas Cūku audzētāju asociācija, kā arī tika aicināta biedrība "Zemnieku saeima" un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.
Lauksaimniecības nozaru nevalstiskās organizācijas par atbalsta iespējām atzītām RO tika informētas jau Latvijas KLP SP izstrādes laikā.
2022. gada 28. novembrī MK noteikumu projekts tika apspriests ZM organizētajā sanāksmē (uz sanāksmi tika aicināta arī biedrība "Zemnieku saeima" un biedrība "Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija", bet neviens no šo biedrību pārstāvjiem nepiedalījās). Sanāksmes laikā tika saņemti sanāksmes dalībnieku komentāri, un, tos ievērojot, projekta regulējumā ir ietverta virkne izvirzīto priekšlikumu (balsu skaits RO, kuras juridiskā forma nav kooperatīvā sabiedrība, nosacījumi par saistītām personām, minimālais biedru skaits, minimālā realizētā produkcijas vērtība u.c.).
MK noteikumu projekts tika nosūtīts atkārtotai izvērtēšanai 2022. gada 28. novembrī. Papildu komentāri tika saņemti no vienas RO par rezultatīvajiem rādītājiem un administratīvajiem izdevumiem, kā arī no LLKA par demokrātisko uzraudzību un saistībām personām. Tos ievērojot, tika precizēts MK noteikumu projekts. Citi komentāri par MK noteikumu projektu netika saņemti. MK noteikumu projekts tika apspriests ar PVD ZM organizētajās sanāksmēs 2023. gada 20. janvārī un 23. februārī. Ievērojot PVD sniegtos komentārus, noteikumu projekts tika precizēts attiecībā uz pārdotās produkcijas vērtības vai apjoma noteikšanu tādiem piena nozares atzītiem produktiem, ko ražotāju organizācija pārdod pēc tālākas pārstrādes (tika precizēta kārtība par RO iesniedzamo informāciju, PVD veicamajām pārbaudēm un LAD iesniedzamo slēdzienu).
6.4. Cita informācija
2022. gada 28. novembra ZM organizētajā sanāksmē ar lauksaimniecības nozaru nevalstisko organizāciju pārstāvjiem tika apspriesti dažādi neskaidrie jautājumi – piena nozarē paredzētie izņēmumi attiecībā uz RO atzīšanas kritērijiem, sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" Tehnikas un iekārtu katalogs, iegādāto investīciju nomas iespēja u.c.
Sanāksmes laikā tika sniegta arī informācija par laika grafiku, ja jaunizveidota RO savu darbības programmu vēlas īstenot no 2024. gada 1. janvāra.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Lauku atbalsta dienests
- Pārtikas un veterinārais dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Lauku atbalsta dienests
palielinās
Vērtības nozīme:
13,02
vienas stundas darbaspēka bruto izmaksas valsts pārvaldē (CSP veidlapa DIS 010, par 2021. gadu)
50,00
viena iesnieguma apstrādei un administrēšanai patērējamais laiks stundās
30
vidējais iesniegumu skaits vienai RO periodā no 2023. līdz 2027. gadam.
11
plānots, ka 2023.–2027. gada periodā kopā būs 11 atzīto RO, no kurām viena RO savu DP īstenotu 2027. gadā.
214 830,00
Juridiskai personai, kas vēlēsies saņemt atzīšanu kā augļu un dārzeņu, piena, cūkgaļas, liellopu gaļas, graudaugu vai pākšu dārzeņu RO, būs jāiesniedz iesniegums, kas raksturo konkrētās juridiskās personas darbību. ES atbalsta saņemšanai RO ir jāsagatavo DP un jāizveido šīs programmas finansēšanai paredzēts DF, iesniedzot par to informāciju LAD, kurš to apstiprina. Papildus, ja RO ražo un tirgū realizē pārstrādātus lauksaimniecības produktus, kuru sastāvā ir RO atzītie produkti, un tā vēlas, lai šādi produkti tiktu ņemti vērā, aprēķinot pārdodamās produkcijas vērtību vai apjomu, RO ir jāiesniedz pārdoto attiecināmo produktu vērtības aprēķina iesniegums.
Turklāt divas reizes viena kalendārā gada laikā RO ir tiesīga izdarīt grozījumus savā darbības programmā, iesniedzot dienestā iesniegumu par grozījumiem. Lai RO saņemtu atbalstu par iepriekšējā gadā īstenoto RO DP, tai dienestā jāiesniedz atbalsta iesniegums, pievienojot dokumentu pakotni, tostarp RO gada ziņojumu par DP īstenošanu un informāciju par RO saražotās un realizētās produkcijas apjomu. MK noteikumi arī paredz, ka RO atbalstu var saņemt avansa vai daļēja maksājuma veidā, iesniedzot avansa maksājuma un daļēja maksājuma iesniegumu.
Tiek plānots atbalstīt sešas DP augļu un dārzeņu nozarē un piecas DP citās nozarēs. Jāņem vērā, ka līdz 2023. gada 31. decembrim viena atzīta augļu un dārzeņu RO un līdz 2025. gada 31. decembrim vēl četras atzītas augļu un dārzeņu RO izvēlējās īstenot savas darbības, ņemot vērā ES regulējumā paredzēto pārejas periodu, lai tās varētu turpināt darboties arī pēc 2023. gada 1. janvāra līdzšinējā kārtībā saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 nosacījumiem. Ievērojot šo faktu un Latvijas KLP SP plānoto attiecībā uz RO, tiek pieņemts, ka sākotnēji 2023. gadā viena augļu un dārzeņu RO, 2024. gadā vēl piecas citu nozaru RO, 2025. gadā četras augļu un dārzeņu RO un 2026. gadā vēl viena augļu un dārzeņu RO sagatavos DP, izveidos DF un iesniegs dokumentus apstiprināšanai LAD saskaņā ar MK noteikumu projektu.
Plānots, ka 2027. gadā kopumā darbosies 11 atzītas RO. Ņemot vērā iesniegumu skaitu, kurus ir jāiesniedz RO, gan lai iegūtu atzītas RO statusu, gan lai saņemtu atbalstu par tās īstenoto DP, un šajos iesniegumos norādāmās informāciju un datu tvērumu, kā arī papildus iesniegumam iesniedzamo dokumentu kopumu, viena iesnieguma apstrādei un administrēšanai patērējamais laiks stundās vidēji var būt 50 stundu. Tā kā katru gadu var atšķirties gan RO skaits, gan to iesniedzamo iesniegumu skaits un tā kā ar atzīšanu saistītais iesniegums ir jāiesniedz tikai vienu reizi periodā, tad novērtējums par iestādēm radītajām administratīvo izmaksām, kas rodas saistībā ar informācijas pieņemšanas, apstrādes un uzglabāšanas pienākumiem, 2023.–2027. gada periodā kopumā ir šāds:
1) iesniegumu skaits laikā no 2023. līdz 2027. gadam vienai RO – 30;
2) laikā no 2023. līdz 2027. gadam plānotas 11 RO;
3) viena iesnieguma apstrādei un administrēšanai patērējamais laiks stundās – vidēji 50;
4) vienas stundas darbaspēka bruto izmaksas valsts pārvaldē (CSP veidlapa DIS 010, par 2021. gadu) – 13,02 euro;
5) kopējās administratīvās izmaksas periodā no 2023. līdz 2027. gadam – 214 830 euro.
Saistībā ar ES KLP 2023.–2027. gadam paredzētā atbalsta RO DP īstenošanu administratīvās izmaksas LAD būs 214 830 euro apmērā.
Pārtikas un veterinārais dienests
Administratīvās izmaksas PVD ir grūti prognozēt, jo PVD funkcijas, kas saistītas ar pārbaudēm produktu ražošanas vietās, lai pārbaudītu pārstrādātajiem produktiem, cik kilogramu pirmā pārstrādes posma produkta ir izmantots 100 kilogramu pārstrādātā produkta ražošanā, tiks pildītas tikai tad, ja RO vai tās biedri ražos pārstrādātos lauksaimniecības produktus, par kuriem tie iesniegs LAD informāciju saistībā ar atzīšanas kritēriju izpildi un atbalsta izmaksu.
Pagaidām nav iespējams paredzēt, kurus produktus iespējamās RO noteiks par RO atzītajiem produktiem, un vai ražos pārstrādātus produktus.
Kopā
214 830,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
LAD turpmāk atzīs RO, apstiprinās to DF un DP, piešķirs, administrēs un uzraudzīs RO piešķiramo ES atbalstu un veiks pārbaudes ne tikai augļu un dārzeņu sektorā, bet arī papildus piecos jaunos, t.i., piena, cūkgaļas, liellopu gaļas, graudaugu un pākšu dārzeņu, sektorā.
PVD pēc LAD lūguma produktu ražošanas vietās pārbaudīs, cik kilogramu pirmā pārstrādes posma produkta ir izmantots 100 kilogramu pārstrādātā produkta ražošanā.
PVD pēc LAD lūguma produktu ražošanas vietās pārbaudīs, cik kilogramu pirmā pārstrādes posma produkta ir izmantots 100 kilogramu pārstrādātā produkta ražošanā.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
RO apvieno augļkopības un dārzeņkopības, piena, labības, cūkgaļas, liellopu gaļas un pākšu dārzeņu nozares ražotājus, tā radot darbavietas lauku reģionos.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Lai atzīta augļu un dārzeņu RO saņemtu atbalstu, tai obligāti ir jāīsteno intervences saistībā ar darbībām vides jomā vai dodot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un centienos pielāgoties tām. ES regulējums paredz attiecināt 15 % no darbības programmas izmaksām uz vides vai klimata pasākumiem un trīs vai vairākas darbības.
Šāds obligāts nosacījums nav pārējām atzītām RO, bet arī tās var izvēlēties īstenot intervences saistībā ar darbībām vides jomā.
Šāds obligāts nosacījums nav pārējām atzītām RO, bet arī tās var izvēlēties īstenot intervences saistībā ar darbībām vides jomā.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi