Anotācija (ex-ante)

22-TA-3433: Instrukcijas projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra instrukcijā Nr. 16 "Kārtība, kādā valsts augstākās amatpersonas apziņojamas valsts apdraudējuma gadījumā un par ārkārtas notikumiem valstī"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta instrukcijas projekts "Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra instrukcijā Nr. 16 "Kārtība, kādā valsts augstākās amatpersonas apziņojamas valsts apdraudējuma gadījumā un par ārkārtas notikumiem valstī""  (turpmāk – projekts) sagatavots, pamatojoties uz 2022.gada 1.decembrī pieņemto likumu "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā", kas paredz grozījumu Ministru kabineta iekārtas likuma 5.pantā, Ministru kabineta sastāvā ietverot arī klimata un enerģētikas ministru, 2021.gada 23.septembrī pieņemto likumu "Par Latvijas banku" (turpmāk – likums "Par Latvijas banku"), kas stājies spēkā 2023.gada 1.janvārī, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanu Latvijas Bankai, un Finanšu ministrijas 2022.gada 10.novembra vēstuli Nr.2.1-19/17/3331.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Precizēt Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra instrukciju Nr. 16 "Kārtība, kādā valsts augstākās amatpersonas apziņojamas valsts apdraudējuma gadījumā un par ārkārtas notikumiem valstī" (turpmāk - Instrukcija) atbilstoši 2022.gada 1.decembrī pieņemtajam likumam "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā", kas stājies spēkā 2022.gada 13.decembrī un likumam "Par Latvijas banku", kas stājies spēkā 2023.gada 1.janvārī.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Instrukcijas 1.punkts paredz, ka Instrukcija nosaka kārtību, kādā valsts augstākās amatpersonas (turpmāk – amatpersonas) (Instrukcijas 1.pielikums) apziņojamas valsts apdraudējuma gadījumā un par ārkārtas notikumiem valstī, kā arī amatpersonu un apziņotāju pienākumus. Šobrīd Instrukcijas pielikums paredz, ka starp valsts augstākajām amatpersonām, kuras apziņojamas valsts apdraudējuma gadījumā un par ārkārtas notikumiem valstī, ir Ministru kabineta sastāvā esošie ministri un attiecīgo ministriju valsts sekretāri.

Šobrīd Instrukcijas pielikuma 8.punkts un 10.punkts paredz, ka valsts apdraudējuma gadījumā un par ārkārtas notikumiem valstī tiek apziņots gan Latvijas Bankas prezidents (8.punkts), gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs (10.punkts).
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2022.gada 1.decembrī ir pieņemts likums "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā", kas stājies spēkā 2022.gada 13.decembrī, kas paredz grozījumu Ministru kabineta iekārtas likuma 5.pantā, Ministru kabineta sastāvā ietverot arī klimata un enerģētikas ministru. Ņemot vērā, ka ir mainījies Ministru kabineta sastāvs, nepieciešams precizēt Instrukcijas regulējumu, paredzot, ka klimata un enerģētikas ministrs, kā arī klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretārs tiek apziņots valsts apdraudējuma gadījumā un par ārkārtas notikumiem valstī.

 
Risinājuma apraksts
Projekts paredz precizēt Instrukciju, papildinot Instrukcijas 1.pielikumu ar 29. un 30.punktu, kas paredz, ka klimata un enerģētikas ministrs, kā arī klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretārs tiek apziņots valsts apdraudējuma gadījumā un par ārkārtas notikumiem valstī.

 
Problēmas apraksts
Ir pieņemts likums “Par Latvijas banku”, kas stājies spēkā 2023.gada 1.janvārī. Likuma “Par Latvijas banku” pārejas noteikumu 4.punkts nosaka, ka Latvijas Banka ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību pārņēmēja saskaņā ar Latvijas Bankas padomes apstiprināto plānu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanai Latvijas Bankai.
Ņemot vērā, ka Finanšu un kapitālu tirgus komisija tiek pievienota Latvijas Bankai, nepieciešams precizēt Instrukcijas regulējumu, paredzot, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs vairs netiek apziņots valsts apdraudējuma gadījumā un par ārkārtas notikumiem valstī.
 
Risinājuma apraksts
Projekts paredz precizēt Instrukciju, svītrojot Instrukcijas 1.pielikuma 10.punktu, kas paredz, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs tiek apziņots valsts apdraudējuma gadījumā un par ārkārtas notikumiem valstī. 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

Nav
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
  • Valsts policija
  • Valsts drošības dienests
  • Nacionālie bruņotie spēki
  • Ministru prezidenta birojs
  • Krīzes vadības padomes sekretariāts

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi