24-TA-2004: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Lai nodrošinātu Ģenerālprokuratūras prokurora 2024. gada 12. marta iesniegumā Nr. N-131-2024-00158 “Par gaisa transporta līgumreisu pakalpojumu izmantošanas tiesiskumu” norādīto prasību izpildi, pārtrauktu un turpmāk nepieļautu tiesību normu neatbilstošu piemērošanu, organizējot gaisa transporta līgumreisu pakalpojumus Ministru prezidenta komandējumos, Ministru prezidente uzdevusi Valsts kancelejai sadarbībā ar Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju izstrādāt normatīvo regulējumu, kas paredz skaidrus nosacījumus speciālo gaisa transportlīdzekļu pakalpojumu iegādei un komandējumu nodrošināšanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir uzlabot ar komandējumiem saistīto izdevumu atlīdzināšanas kārtību, precizējot noteikumus un nodrošinot to atbilstību mūsdienu prasībām. Projekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu efektīvāku un precīzāku komandējumu izdevumu atlīdzināšanu atsevišķu kategoriju personām. Grozījumi tiek veikti, lai precizētu ar komandējumiem saistītos izdevumus un atbilstu valsts budžeta iestāžu specifiskajiem apstākļiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašreizējie Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumi Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi) nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, tomēr ir konstatēti vairāki trūkumi, piemēram, nav skaidri noteikti kritēriji, kad var izmantot speciālos gaisa transporta līdzekļus.
Grozījumi paredz atteikties no papildus piemaksas pie dienas naudas, kā arī noteikt kārtību, kādā Ministru kabineta locekļu un viņus pavadošo delegāciju locekļu ceļa izdevumi tiek atlīdzināti, tai skaitā par biznesa klases pakalpojumiem un speciālu gaisa transporta līdzekļu izmantošanu.
Grozījumi paredz atteikties no papildus piemaksas pie dienas naudas, kā arī noteikt kārtību, kādā Ministru kabineta locekļu un viņus pavadošo delegāciju locekļu ceļa izdevumi tiek atlīdzināti, tai skaitā par biznesa klases pakalpojumiem un speciālu gaisa transporta līdzekļu izmantošanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašreizējā regulējuma ietvaros Ministru prezidentam, Ministru kabineta locekļiem un citām augstākajām valsts amatpersonām nav skaidri noteikti gadījumi, kuros ir tiesības izmantot speciālos gaisa transportlīdzekļu pakalpojumus. Noteikumi neietver detalizētus kritērijus par to, kādās situācijās šie līgumreisi var tikt izmantoti, kā arī kādas ir prasības attiecībā uz to izmantošanu un izvēli. Šobrīd regulējums ir interpretējams un dažādām iestādēm ir atšķirīgs viedoklis par regulējuma piemērošanu attiecībā uz speciālo gaisa transportlīdzekļu pakalpojumu izmantošanu.
Tas var novest pie subjektīvas interpretācijas un nevienlīdzīgas prakses dažādās situācijās. Bez skaidriem kritērijiem ir risks, ka speciālie gaisa transportlīdzekļu pakalpojumi var tikt izmantoti situācijās, kurās tas nav nepieciešams, kas var radīt nevajadzīgas izmaksas un sabiedrības uzticības zudumu.
Nepietiekama sabiedrības informēšana par speciālo gaisa transportlīdzekļu pakalpojumu izmantošanu var novest pie necaurspīdīgas informācijas atspoguļošanas par lidojumu izvēli.
Tas var novest pie subjektīvas interpretācijas un nevienlīdzīgas prakses dažādās situācijās. Bez skaidriem kritērijiem ir risks, ka speciālie gaisa transportlīdzekļu pakalpojumi var tikt izmantoti situācijās, kurās tas nav nepieciešams, kas var radīt nevajadzīgas izmaksas un sabiedrības uzticības zudumu.
Nepietiekama sabiedrības informēšana par speciālo gaisa transportlīdzekļu pakalpojumu izmantošanu var novest pie necaurspīdīgas informācijas atspoguļošanas par lidojumu izvēli.
Risinājuma apraksts
Ir nepieciešams noteikt konkrētus un skaidrus kritērijus, kādos gadījumos Ministru kabineta locekļiem un to pavadošās delegācijas locekļiem ir tiesības izmantot speciāli gaisa transportlīdzekļu pakalpojumus. Šie kritēriji ir ārkārtas situācijas, izņēmuma stāvoklis, valsts drošības intereses, situācijas, kad regulārie reisi nav pieejami un ja to izmantošana ir ekonomiski un lietderīgi pamatota.
Kritēriju par ārkārtas situācija vai izņēmuma stāvoklis ir tiesības piemērot, ja attiecīgajā valstī ir izsludināts īpašais tiesiskais režīms un tā dēļ nav iespējams izmanot regulāros komercreisus.
Kritērijs par valsts drošības interesēm paredz, ka speciālo gaisa transportlīdzekļu pakalpojumu var izmantot, lai novērstu valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, garantētu valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisku attīstību.
Kritērijs - regulārie komercreisi nav pieejami 12 stundu laikā pirms attiecīgā pasākuma norises sākuma vai pēc tā noslēguma, paredz, ka speciālais gaisa transportlīdzekļu pakalpojumu nav izmantojams, ja, piemēram, pasākums noslēdzas plkst.15.00, bet plkst. 20.00 ir pieejams komercreiss.
Skaidri noteikti kritēriji palīdzēs nodrošināt konsekventu un nepārprotamu lēmumu pieņemšanu. Institūcijām, kuras pasūta speciālo gaisa transportlīdzekļu pakalpojumu, jānodrošina detalizēta informācija par pakalpojuma izmantošanu, tostarp pamatotība, izmaksas un izvēles pamatojums. Šāda informācija jāpublisko savā tīmekļa vietnē, lai veicinātu caurspīdīgumu un uzticību, kā arī, lai sabiedrība varētu pārbaudīt un novērtēt, vai izmantošana ir bijusi nepieciešama un atbilstoša.
Šie risinājumi palīdzēs nodrošināt, ka speciālie gaisa transportlīdzekļu pakalpojumi tiek izmantoti tikai tajos gadījumos, kad tas ir pilnībā pamatots, samazinās nevajadzīgas izmaksas un uzlabos pārvaldību un caurspīdīgumu attiecībā uz Ministru kabineta locekļu ceļa izdevumiem. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumi hierarhiski ir augstāki par Ministru kabineta instrukciju, regulējums attiecās uz jebkuru speciālie gaisa transporta līgumreisu, tai skaitā lidojumiem uz Eiropas Savienības Padomes darba grupu sanāksmēm.
Pamatojoties uz pastāvošo praksi, pavadošajā delegācijā var tikt iekļautas diplomātiskā personāla pārstāvji (vēstnieki, atašeji), eksperti un speciālisti no attiecīgajām nozarēm, tehniskais personāls, piemēram, protokola darbinieki vai padomnieki, tulki, drošības dienesta darbinieki u.c..
Kritēriju par ārkārtas situācija vai izņēmuma stāvoklis ir tiesības piemērot, ja attiecīgajā valstī ir izsludināts īpašais tiesiskais režīms un tā dēļ nav iespējams izmanot regulāros komercreisus.
Kritērijs par valsts drošības interesēm paredz, ka speciālo gaisa transportlīdzekļu pakalpojumu var izmantot, lai novērstu valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, garantētu valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisku attīstību.
Kritērijs - regulārie komercreisi nav pieejami 12 stundu laikā pirms attiecīgā pasākuma norises sākuma vai pēc tā noslēguma, paredz, ka speciālais gaisa transportlīdzekļu pakalpojumu nav izmantojams, ja, piemēram, pasākums noslēdzas plkst.15.00, bet plkst. 20.00 ir pieejams komercreiss.
Skaidri noteikti kritēriji palīdzēs nodrošināt konsekventu un nepārprotamu lēmumu pieņemšanu. Institūcijām, kuras pasūta speciālo gaisa transportlīdzekļu pakalpojumu, jānodrošina detalizēta informācija par pakalpojuma izmantošanu, tostarp pamatotība, izmaksas un izvēles pamatojums. Šāda informācija jāpublisko savā tīmekļa vietnē, lai veicinātu caurspīdīgumu un uzticību, kā arī, lai sabiedrība varētu pārbaudīt un novērtēt, vai izmantošana ir bijusi nepieciešama un atbilstoša.
Šie risinājumi palīdzēs nodrošināt, ka speciālie gaisa transportlīdzekļu pakalpojumi tiek izmantoti tikai tajos gadījumos, kad tas ir pilnībā pamatots, samazinās nevajadzīgas izmaksas un uzlabos pārvaldību un caurspīdīgumu attiecībā uz Ministru kabineta locekļu ceļa izdevumiem. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumi hierarhiski ir augstāki par Ministru kabineta instrukciju, regulējums attiecās uz jebkuru speciālie gaisa transporta līgumreisu, tai skaitā lidojumiem uz Eiropas Savienības Padomes darba grupu sanāksmēm.
Pamatojoties uz pastāvošo praksi, pavadošajā delegācijā var tikt iekļautas diplomātiskā personāla pārstāvji (vēstnieki, atašeji), eksperti un speciālisti no attiecīgajām nozarēm, tehniskais personāls, piemēram, protokola darbinieki vai padomnieki, tulki, drošības dienesta darbinieki u.c..
Problēmas apraksts
Spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu 31. punkts paredz papildu piemaksas pie dienas naudas dažādām amatpersonām, kuras dodas komandējumos uz ārvalstīm. Atkarībā no amata, pienākumiem un komandējuma mērķa, šīs piemaksas var sasniegt līdz pat 30% no dienas naudas normas. Šāda kārtība ir ieviesta ar mērķi segt papildu izmaksas, kas var rasties, veicot diplomātiskus un reprezentatīvus uzdevumus ārvalstīs. Papildu piemaksu sistēma ir sarežģīta un rada nevienlīdzību starp dažādām amatpersonām, jo piemaksas tiek noteiktas atšķirīgos apmēros, bet ne vienmēr objektīvi atspoguļo faktisko izdevumu nepieciešamību. Papildu piemaksu piešķiršana prasa papildu administratīvos resursus gan lēmumu pieņemšanā, gan uzraudzībā, radot slogu iestādēm un potenciāli palielinot kļūdu un interpretācijas iespējamību. Dažādu piemaksu veidi var radīt grūtības finanšu pārskatāmībā un plānošanā, jo ir grūti iepriekš paredzēt piemaksu izmaksu apmēru un nepieciešamību, kas var ietekmēt valsts budžeta efektivitāti. Sabiedrībā var rasties negatīva uztvere par papildu piemaksām pie dienas naudas augsta līmeņa amatpersonām, jo tas var tikt uzskatīts par pārmērīgu privilēģiju, kas nav pamatota ar detalizētām komandējuma izmaksām.
Risinājuma apraksts
Šīs problēmas risināšanai paredzēts svītrot papildu piemaksu piešķiršanas iespēju pie dienas naudas visām amatpersonām.
Problēmas apraksts
Šobrīd Ministru prezidentam un vienai pavadošai personai lidosta Rīgā piedāvā bezmaksas pakalpojumu, kas paredz paātrinātu drošības pārbaudi un paaugstināta servisa pakalpojumus. Praksē ir konstatēts, ka Ministru prezidents un to pavadošas personas laiku, kas tiek pavadīts komandējumā (ceļā) aktīvi izmanto Ministru prezidenta sagatavošanai attiecīgajiem pasākumiem. Turpmāk, lai efektīvi un pilnā apmērā izmantotu laiku, kas tiek pavadīts ceļā nepieciešams paredzēt, ka arī Ministru kabineta locekļu pavadošajām delegācijām tiktu atlīdzināti arī lidostu paātrinātas drošības pārbaudes un paaugstināta servisa pakalpojumi. Papildus ir konstatēts, ka ārvalstu lidostās ir ierasta prakse uzņemt valsts augstākās amatpersonas un visu pavadošo delegāciju, izmantojot paātrinātas drošības pārbaudes un paaugstināta servisa pakalpojumu, līdz ar to šobrīd var rasties pārpratumi atbilstoši vizīšu protokola prakses jautājumiem.
Risinājuma apraksts
Normas iekļaušana par paātrinātas drošības pārbaudes un paaugstināta servisa pakalpojumu izmantošanu ir pamatota, lai nodrošinātu Ministru kabineta locekļu un pavadošās delegācijas efektīvu darbību komandējumu laikā. Paātrinātās drošības pārbaudes izmantošana ir būtiska, lai nodrošinātu laika ekonomiju. Ministru kabineta locekļu darba grafiks bieži ir intensīvs, un ilgstoša gaidīšana drošības kontrolēs var radīt būtiskus kavējumus. Šāda paātrināta drošības pārbaude bieži tiek veikta atsevišķi, kas mazina riskus un nodrošina lielāku kontroli pār drošības procesu augstākajām amatpersonām. Paaugstināta servisa pakalpojumi (piemēram, piekļuve sarunu zālēm) nodrošina darba apstākļus komandējuma laikā. Šāda vide ļauj Ministru kabineta locekļiem un pavadošajai delegācijai strādāt komandējuma laikā, sagatavoties sanāksmēm vai veikt svarīgus darba pienākumus, kas nav iespējams standarta lidostas zonās. Sarunu zāles un citas paaugstināta servisa zonas nodrošina vietu, kur iespējams veikt konfidenciālas sarunas vai konsultācijas, saglabājot drošību un informācijas aizsardzību. Papildus vēršam uzmanību, ka ārvalstu lidostās ir ierasta prakse uzņemt valsts augstākās amatpersonas un visu pavadošo delegāciju, izmantojot paātrinātas drošības pārbaudes un paaugstināta servisa pakalpojumu.
Problēmas apraksts
Komandējumu organizētājiem rodas jautājumi par Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija instrukciju Nr. 6 "Kārtība, kādā sedzami Latvijas pārstāvju ceļa izdevumi līdz Eiropas Savienības Padomes darba grupu sanāksmju un Eiropas Savienības Padomes sanāksmju norises vietai un atpakaļ un viesnīcas (naktsmītnes) izdevumi" piemērošanu. Respektīvi vai organizējot speciālo gaisa transportlīdzekļu pakalpojumu izmantošanas komandējumus, kur izdevumus atlīdzina no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem vai Eiropas Savienības institūcijas finanšu līdzekļiem, ir jāievēro Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" noteiktā kārtība.
Jānorāda, ka nav nepieciešams grozīt Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija instrukciju Nr. 6 "Kārtība, kādā sedzami Latvijas pārstāvju ceļa izdevumi līdz Eiropas Savienības Padomes darba grupu sanāksmju un Eiropas Savienības Padomes sanāksmju norises vietai un atpakaļ un viesnīcas (naktsmītnes) izdevumi", jo šī instrukcija ir hierarhiski pakļauta Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumiem Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" un ir saskaņota ar šiem noteikumiem, bet lai izvairītos no interpretācijas iespējām ir precizēts noteikumu 30. punkts.
Jānorāda, ka nav nepieciešams grozīt Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija instrukciju Nr. 6 "Kārtība, kādā sedzami Latvijas pārstāvju ceļa izdevumi līdz Eiropas Savienības Padomes darba grupu sanāksmju un Eiropas Savienības Padomes sanāksmju norises vietai un atpakaļ un viesnīcas (naktsmītnes) izdevumi", jo šī instrukcija ir hierarhiski pakļauta Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumiem Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" un ir saskaņota ar šiem noteikumiem, bet lai izvairītos no interpretācijas iespējām ir precizēts noteikumu 30. punkts.
Risinājuma apraksts
Papildināts noteikumu 30.punkts, nosakot, ka attiecība uz speciālo gaisa transportlīdzekļa pakalpojumu izmantošanu, piemēro šo noteikumu noteiktās prasības, ciktāl tās nav pretrunā ar palīdzības sniedzēja vai Eiropas Savienības institūcijas noteiktajiem līdzekļu izmantošanas kritērijiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Tika izvērtēts alternatīvais risinājums vispār atteikties no speciālo gaisa transportlīdzekļu pakalpojumu izmantošanas. Izvērtējot šo risinājumu, secināts, ka pastāv situācijas, kad tomēr ir nepieciešams izmantot speciālos gaisa transportlīdzekļu pakalpojumus, piemēram ārkārtas situācijas, pandēmijas, dažādu apdraudējumu gadījumos vai situācijas, kad nav iespējams nokļūt galamērķi.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Grozījumu ieviešanai nav paredzētas papildu izmaksas, jo tās ir iekļautas valsts budžeta ietvaros esošajās izdevumu pozīcijās. Paredzams, ka grozījumi nodrošinās efektīvāku budžeta līdzekļu izmantošanu, samazinot nevajadzīgus vai nepamatotus izdevumus.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ārlietu ministrija, Finanšu ministrijaNevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/cff59b58-c70d-425a-bc63-1c900240b487
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskās apspriešanas ietvaros nav izteikts neviens priekšlikums
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi