Anotācija (ex-ante)

Personas datu pārlūkošanas pakalpojuma ieviešana.
Šobrīd šī pakalpojuma izpilde notiek decentralizēti, fiziskai personai pieprasot informāciju no katras iestādes atsevišķi, turklāt informācija bieži vien pakalpojuma pieprasītājam tiek nogādāta uz tā elektroniskā pasta adresi. Nodrošinot informācijas apmaiņu, izmantojot oficiālo elektronisko adresi, tiktu nodrošināta droša, uzticama un ērta saziņa, t.sk. informācijas piegāde adresātam. VARAM īstenotā Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta Nr. 2.2.1.1/21/I/002 “Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas un latvija.lv atvēršana komersantiem un valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru attīstība”  ietvaros tiek veikta portāla Latvija.gov.lv iespēju paplašināšana, tajā skaitā nodrošinot personas datu pārlūkošanas pakalpojuma ieviešanu, kas tiks nodrošināts portāla Latvija.gov.lv lietotāja darba vietā. Šāds pakalpojums nepieciešams, jo mazina riskus attiecībā uz personas datu apstrādi.

Sadarbība starp publiskām institūcijām.
Valsts kontrole 2017. gada 9. jūnija revīzijas ziņojumā "Vai valsts pārvalde efektīvi rīkojas ar uzkrāto informāciju" norādīja, ka valsts pārvaldē nav standartizēta un vienota pieeja līgumu izstrādē, informācijas aprites pamatošanā un saskaņošanā, lai gan kopumā valsts pārvaldē šādu sadarbības līgumu skaits ir ļoti liels. Vidēji vienas starpresoru vienošanās noslēgšana prasa sešus līdz 12 mēnešus.
Viens no Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 rīcības virzieniem ir "Procesu vienkāršošana un lieku darbību atcelšana sadarbībā starp resoriem/to institūcijām kopīgu pakalpojumu sniegšanā".
Šā brīža likuma regulējums paredz birokrātisku starpresoru vienošanās noslēgšanas procedūru pat standarta vienošanās gadījumos (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 59. pants paredz pienākumu saskaņot starpresoru vienošanās projektu pirms parakstīšanas ar augstāku iestādi. Vienlaikus sadarbības līguma (61. pants) saskaņošana likumā nav paredzēta. Tādējādi pastāv būtiski atšķirīgs regulējums pēc būtības līdzīgām situācijām – sadarbībai starp publiskām institūcijām).
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 58. pantam starpresoru vienošanos slēdz iestādes, kas atrodas dažādu Ministru kabineta locekļu padotībā (pieder pie dažādiem resoriem). Savukārt atbilstoši 61. pantam sadarbības līgumu slēdz publiskās personas. Gan starpresoru vienošanās, gan sadarbības līgumu slēdz, lai efektīvāk veiktu institūcijas funkcijas un uzdevumus. Tātad būtisku atšķirību starp abiem dokumentu veidiem, izņemot slēdzēju tiesisko statusu, nav.
Valsts pārvaldes iekārtas likums neparedz konkrētu formu, kādā sadarbojas viena Ministru kabineta locekļa padotībā esošās iestādes. Praksē iestāžu, kas atrodas viena Ministru kabineta locekļa padotībā, sadarbību regulē attiecīgā Ministru kabineta locekļa izdots iekšējais normatīvais akts. Tādējādi līdzīgos gadījumos (piemēram, sadarbojoties informācijas apmaiņā) tiek izmantota atšķirīga forma, kādā regulē sadarbības kārtību, arī vienas publiskas personas ietvaros.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 75. panta trešajā daļā noteikts, ka instrukciju un ieteikumus saskaņo ar augstāku iestādi, bet, ja tādas nav, – ar attiecīgo Ministru kabineta locekli.
Ņemot vērā to, kādus jautājumus regulē instrukcijas un ieteikumi (likuma 73. panta pirmās daļas 2. un 3. punkts), secināms, ka pašreizējā likuma redakcijā iestāde, kas ir institucionāli, bet ne funkcionāli augstāka iestāde, var būtiski ietekmēt jautājumu, kas nav tās kompetencē, izlemšanu institucionāli zemākā iestādē.

VPPAD izveide.
Saistībā ar VPPAD, ir identificētas vairākas problēmas šā brīža portāla Latvija.gov.lv lietotāju atbalsta sniegšanā:
1.   Iedzīvotāju apkalpošanas kanālu nodalīšana.
Reģionālās nozīmes VPVKAC veic klientu apkalpošanu gan klātienē, gan attālināti, un prioritāte šādā apkalpošanā ir klientam, kurš ieradies klātienes vizītē. Pieaugot portāla Latvija.gov.lv lietotāju pieprasījumam pēc telefoniska atbalsta valsts pārvaldes pakalpojumu pieteikšanai, palielinās neatbildēto zvanu skaits, jo apkalpošanas kanāli nav specializēti.
2.   Pieejamība.
Telefoniska atbalsta sniegšanas laiks nenosedz iedzīvotāju pieprasījumu. Veiktā analīze parāda, ka lielākais apkalpoto zvanu skaits ir laikā no plkst. 8:00 līdz plkst. 18.00. Ārpus šiem laikiem apkalpoto zvanu skaits ir nebūtisks.
3.   Daudzkanālu piegāde.
Neklātienes apkalpošanas kanāli ir sadalīti starp VPVKAC tīklu un VRAA, netiek izmantoti tādi aktuāli veidi kā īsziņas un atbildes sociālajos tīklos, mākslīgā intelekta risinājumi, piemēram, portāla Latvija.gov.lv sarunbots (čatbots) gadījumā, ja klienta apkalpošana prasa tālāku sarunu ar specialistu, netiek novirzīts tiešsaistes komunikācijai.
4.   Atbalsts pārrobežu klientiem.
Šobrīd ne VRAA, ne VPVKAC tīkls tikai daļēji nodrošina attālinātu atbalstu pārrobežu pakalpojumu pieejamībai pilnu darba laiku angļu valodā, līdz ar to nevar uzskatīt, ka Regulas prasība ir ieviesta. Vienota neklātienes atbalsta sniegšana pārrobežu pakalpojumiem ir jauna prasība, kas līdz šim nav iekļauta sadarbības līgumos ar reģionālās nozīmes VPVKAC (pašvaldībām).
5.   Vienots tālruņa numurs un e-pasts.
Netiek nodrošināta visu kontakta gadījumu reģistrācija un kontaktu vēstures pieejamība – kontaktu centralizācija, kas mazinātu vairākkārtēju atbilžu sniegšanu vairākos kanālos vai dažāda satura atbilžu sniegšanu uz vietu un to pašu jautājumu. Iedzīvotājiem nav pieejams viegli iegaumējams tālruņa numurs vai e-pasta adrese, kas iespējami skaidri norādītu par iespēju pieprasīt atbalstu par valsts pārvaldes pakalpojumu jautājumiem, līdz ar to netiek pilnībā nodrošināts “vienas pieturas” princips pakalpojumu neklātienes atbalstam.
6.   Vienota informācijas sistēma.
Uzskaites un apkalpošanas novērtēšanas neesamība par portāla Latvija.gov.lv lietotāju apkalpošanas gadījumiem e-pasta kanālā neļauj pilnvērtīgi novērtēt neklātienes atbalsta pilnveidošanas iespējas, darbinieku skaitu un slodzi.

Sabiedrības līdzdalība tiesību aktu projektu izstrādes procesā.
Ar mērķi nodrošināt skaidrāku priekšstatu par sabiedrības pārstāvjiem, kuri iesaistāmi valsts pārvaldes darbā, no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 48. panta pirmās daļas nepieciešams svītrot vārdus iekavās "(sabiedrisko organizāciju un citu organizētu grupu pārstāvjus, atsevišķas kompetentas personas)", ņemot vērā, ka tajās minētais uzskaitījums ir nepilnīgs un neatbilstošs pastāvošajam normatīvajam regulējumam. Jēdziens "sabiedriskās organizācijas" lietots Satversmē un, protams, ir nozīmīgs kā Latvijas pamatlikumā ietverts jēdziens, vienlaikus atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam, kā arī Arodbiedrību likumam juridiskā forma organizētām sabiedrības grupām ir biedrība, nodibinājums vai arodbiedrība (arī arodbiedrību apvienība). Daudz precīzāk sabiedrības pārstāvji uzskaitīti Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 3. punktā, paredzot, ka sabiedrības līdzdalību īsteno formālās (faktiski juridiski reģistrētas organizācijas) un neformālās sabiedrības grupas, kā arī atsevišķas fiziskas personas.

Ievērojot to, ka tiesību aktu izstrādē sabiedrības pārstāvju iesaiste ir būtiska, lai sekmētu efektīvu, atklātu, ietverošu, savlaicīgu un atbildīgu sabiedrības līdzdalību projektu izstrādē, tādējādi paaugstinot projektu atbilstību sabiedrības vajadzībām un interesēm, likumprojekts paredz noteikt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt sabiedrības līdzdalības kārtību tiesību aktu projektu izstrādes procesā (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 48. panta sestā daļa).

Sadarbība starp publiskām institūcijām.
Ar likumprojektu tiek precizēti iekšējo normatīvo aktu saskaņošanas nosacījumi, kā arī precizēti un vienkāršoti iestāžu sadarbības noteikumi, ļaujot slēgt vienošanos par sadarbību ne tikai starp publiskām personām vai starp dažādiem Ministru kabineta locekļiem padotībā esošām iestādēm, bet arī starp vienas publiskās personas iestādēm, kas nav padotas Ministru kabinetam, iestādēm, kuras ir viena Ministru kabineta locekļa padotībā u.tml., tādējādi likumprojektā ietvertās izmaiņas VPIL paredz:
1) atteikties no divu veidu dokumentu (starpresoru vienošanās un sadarbības līgums) institūtiem, aizstājot tos ar viena veida sadarbību regulējoša dokumenta veidu – vienošanās par sadarbību –, paredzot vienotas prasības tās sagatavošanai, saskaņošanas noteikumiem, izpildes noteikumiem un izbeigšanas noteikumiem;
2) instrukcijas un ieteikumu saskaņošana nepieciešama ar funkcionāli augstāku iestādi, tas ir, tādu, kurai ir kompetence pēc būtības izlemt attiecīgu jautājumu.
Likuma pārejas noteikumu 30.punkts noteic, ka Starpresoru vienošanās un sadarbības līgumi, kas noslēgti līdz 2023. gada 30. septembrim, paliek spēkā līdz to atzīšanai par spēku zaudējušiem vai citam brīdim, kad tie zaudē spēku. No 2023. gada 1. oktobra uz tiem attiecināmi šajā likumā noteiktie vienošanās par sadarbību nosacījumi. Likumprojektā iekļautais pārejas noteikumu 30. punkts nosaka atskaites punktu (datumu), pēc kura (pēc 2023. gada 1. oktobra) uz starpresoru vienošanās un sadarbības līgumiem, kas būs noslēgti līdz 2023. gada 30. septembrim, būs attiecināmi visi likumā noteiktie vienošanās par sadarbību nosacījumi, tostarp izstrādājot minētajos dokumentos grozījumus pēc 2023. gada 1. oktobra.
Tāpat vienošanās par sadarbību saskaņošana ar augstāku iestādi vai amatpersonu ir nepieciešama tikai tad, ja to paredz normatīvais akts vai to noteikusi augstāka iestāde vai amatpersona. Vispārēji vienošanos par sadarbību nav nepieciešams saskaņot ar augstāku iestādi vai amatpersonu. Šādu izmaiņu ieviešanas mērķis ir mazināt administratīvās procedūras iestāžu sadarbības jomā, it īpaši standartizētos gadījumos (tas ir, gadījumos, kad iestādes slēdz tipveida vienošanās – to ikreizēja saskaņošana ar augstākām iestādēm nebūtu lietderīga), vienlaikus paredzot augstākai iestādei iespējas noteikt saskaņošanas nepieciešamību, ja augstāka iestāde vēlas nodrošināt pastiprinātu kontroli par kādas funkcijas vai uzdevuma izpildi padotībā esošajā iestādē.
Vienošanās par sadarbību nav apstrīdama tiesā saskaņā ar 59.pantu.  Strīdus, kas izriet no vienošanās, risina vienai iestādei vēršoties pie otras iestādes augstākas iestādes. Šādus strīdus nevar risināt tiesā, jo tie ir strīdi vienas publiskas personas iekšienē.
Likumprojekts cita starpā paredz izteikt jaunā redakcijā VPIL 54.panta pirmo daļu, nosakot, ka iestādes, savstarpēji vienojoties un nepārkāpjot savas kompetences ietvarus, sadarbojas, lai efektīvāk veiktu savas funkcijas un uzdevumus. Ar iestāžu sadarbību efektīvākai savu funkciju un uzdevumu izpildei tostarp tiek saprasta arī tāda iestāžu sadarbība kā, piemēram, vienas iestādes ierosinājums citai iestādei par tās pārstāvja iekļaušanu darba grupas sastāvā."


VPPAD izveide.
Saskaņā ar MK 2020. gada 4. februāra rīkojuma Nr. 39 “Par pakalpojumu vides pilnveides plānu 2020.-2023. gadam” 5. punktu, VARAM dots uzdevums līdz 2021. gada 30. decembrim apvienot visus reģionālās nozīmes valsts un pašvaldību vienotos klientu apkalpošanas centrus (turpmāk – VPVKAC) un izveidot vienotu pakalpojumu atbalsta dienestu pirmā līmeņa konsultāciju sniegšanai par visiem pakalpojumiem, kuru apraksti iekļauti Latvija.gov.lv pakalpojumu katalogā.
VPPAD nodrošinās iespēju iedzīvotājiem un uzņēmējiem atbilstoši “vienas pieturas” principam saņemt centralizētu atbalstu neklātienes komunikācijas kanālos (zvans, īsziņa, e-pasts, sociālie tīkli, tērzēšana).
1. Iedzīvotāju apkalpošanas kanālu nodalīšana.
“Vienas pieturas” princips zvanu un e-pastu apkalpošanā tiktu nodrošināts, ja neklātienes apkalpošana tiktu nodalīta no klātienes apkalpošanas.
Neklātienes apkalpošana stiprināma VPVKAC tīklā, tādejādi tiks nodrošināta iespēja vieglāk plānot un kontrolēt pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, apkalpot klientus pēc vienota standarta, kā arī efektīvi izmantot esošo VPVKAC tīklā uzkrāto zināšanu un pieredzes bāzi. Neklātienes apkalpošanas funkcijas nodrošināmas pašreizējos reģionālās nozīmes VPVKAC, maksimāli vienmērīgi sadalot zvanu noslodzi.
Prognozētais nepieciešamais amata vietu skaits neklātienes kontaktu apkalpošanai nākamajos četros gados ir 8 amata vietas, ņemot vērā, ka papildus kontaktu apkalpošanai VPVKAC darbinieki vairs neveiks citus darba pienākumus. No valsts budžeta dotācijas VPVKAC izveidei un darbībai (30.00.00 Pasākums “Valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferts pašvaldībām (publisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšana saskaņā ar vienas pieturas aģentūras principu) līdzekļiem plānots finansēt 8 nodarbināto atlīdzību un uzturēšanu (interneta, telefonijas, mācību u.c. ekonomiskās klasifikācijas koda EKK 2000 izdevumus). VPPAD izveides izmaksas plānots segt no Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma investīcijas 2.1.2.1.i. "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas (MK 2022.gada 14.jūlija noteikumi Nr. 435 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi”. Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna 2.1.2.1.i. projekts ““Pakalpojumu sniegšanas reformas atbalsts” (22-TA-3843) tiek īstenots MK 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.1. reformu un investīciju virziena “Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija” īstenošanas noteikumi" 4. pielikumā iekļautās programmas “1. Valsts pakalpojumu platformu attīstības programma” 2.1.2.1. investīcijas nolūkā “Digitālo pakalpojumu koplietošanas platformas attīstība, vienotās saziņas platformas attīstība un dokumentu pārvaldības platformu integrācija, Valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centru tīkla izvēršana un pakalpojuma sniegšanas atbalsta paplašināšana”. VPPAD nodarbinātie kā līdz šim reģionālās nozīmes VPVKAC būs pašvaldību darbinieki, kuri ir līgumattiecībās ar pašvaldību un veiks telefonkonsultācijas gan portāla Latvija.gov.lv klientiem, gan klientiem, kuriem nepieciešama konsultācija par pašvaldību pakalpojumiem. VPPAD plānotas 8 amata vietas (šobrīd portāla Latvija.gov.lv klientus telefoniski konsultē 19 VPVKAC darbinieki, kuri šo pienākumu veic papildus galvenajiem amata pienākumiem pašvaldībā, tostarp, klientus apkalpo klātienē).
Sākotnēji zvanu apkalpošana būtu nodrošināma 3-4 VPVKAC. Pieaugot apkalpojamo kontaktu skaitam, VPVKAC skaits tiktu palielināts, ņemot vērā pieejamo valsts budžeta dotāciju VPVKAC tīkla izveidošanai un darbībai.
Nododot centralizētu neklātienes atbalsta sniegšanu VPVKAC tīklam, tiks atbalstīta reģionālā nodarbinātība.
2.   Pieejamība.
Veidojot nodalītu neklātienes apkalpošanas kanālu valsts pārvaldes pakalpojumu pieteikšanas atbalstam VPVKAC tīklā, tiks nodrošināta iespēja iedzīvotājiem saņemt neklātienes atbalstu no plkst. 8:00 līdz plkst. 18:00, t. i., nodrošinās garāku pieejamības laiku.
3.   Daudzkanālu piegāde.
Būtiskākais ieguvums, nodalot un stiprinot neklātienes apkalpošanu VPVKAC tīklā būs centralizēta dažādu ienākošo kontaktu ziņojumu/ problēmu signālu apstrāde vienuviet, tādējādi izslēdzot vairākkārtēju komunikāciju gadījumā, ja klients, nesaņemot atbildi pirmajā komunikāciju kanālā, ir iniciējis komunikāciju citā kanālā. Neklātienes apkalpošanu valsts mērogā veicošam VPVKAC ieteicams pārvaldīt piecus kanālus, kuros iedzīvotājiem tiek nodrošināts atbalsts valsts un pašvaldību pakalpojumu saņemšanā.
4.   Atbalsts pārrobežu klientiem.
VPVKAC neklātienes kanālos sniegs iedzīvotājiem vienotu informāciju vismaz divās valodās (latviešu un angļu valodā), t. sk. atbilstoši Regulas prasībām sniedzot centralizētu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pārrobežu pakalpojumiem.
5.   Vienots tālruņa numurs un e-pasts.
Neklātienes atbalstam tiktu izveidots vienots informatīvā tālruņa īsais numurs un e-pasta adrese.
6.   Vienota informācijas sistēma.
Tiks nodrošināta vienota neklātienes apkalpošanas gadījumu uzskaite.

Ņemot vērā minēto, ar likumprojektu tiek papildināts 98. pants ar ceturto daļu, kas noteic, ka VPVKAC nodrošina valsts pārvaldes pakalpojumu atbalsta dienesta pakalpojumus, lai nodrošinātu portālā Latvija.gov.lv iekļauto pakalpojumu pieejamību. 
Tāpat ar likumprojektu plānots papildināt 98. pantu ar piekto daļu, kas noteic, ka Ministru kabinets nosaka valsts pārvaldes pakalpojumu atbalsta dienesta sniegto pakalpojumu apjomu, sniegšanas kārtību un sniegšanas kritērijus, kā arī pakalpojumu sniegšanas tehniskā nodrošinājuma piešķiršanas kārtību. 
Savukārt, 98.panta sestā daļa noteic, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piešķir un nodod tehniskā nodrošinājuma līdzekļus vienotajiem klientu apkalpošanas centriem un valsts pārvaldes pakalpojumu atbalsta dienestam darbības nodrošināšanai. Saskaņā ar pārejas noteikumu 31. punktu Ministru kabinets līdz 2023. gada 31. decembrim izdod šā likuma 98. panta piektajā un sestajā daļā minētos noteikumus.

Personas datu pārlūkošanas pakalpojuma ieviešana.
Likumprojektā ietvertā 100. panta piektā daļa noteic, ka:
1) portālā Latvija.gov.lv ir pieejams personas datu pārlūkošanas pakalpojums, kurā pēc personas pieprasījuma atspoguļo informāciju no valsts informācijas sistēmām par personu.
Šī pakalpojuma “Personas datu pārlūkošanas pakalpojums” ietvaros plānots, ka fiziskā persona varēs pieprasīt šo pakalpojumu no tām valsts iestādēm, kas būs integrējušas savas valsts informācijas sistēmas ar datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (DAGR), un tās varēs iegūt informāciju par, piemēram, savā īpašumā esošajiem transportlīdzekļiem, pensiju līmeni u.c. informāciju, kas uzkrāta valsts informācijas sistēmās. Ar vārdiem "personas dati” saprotama jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)  4. panta pirmo punktu. Pakalpojuma ietvaros tiks izgūta informācija par personu, tajā skaitā personas dati. Lai personas datu pārlūkošanas pakalpojumu veidotu un nodrošinātu tā darbību resursu efektīvi (lai valsts pārvaldē racionāli izmantotu pieejamos resursus), personas datu pārlūkošanas pakalpojuma funkcionalitāte tiks ieviesta pakāpeniski, izmantojot tikai DAGR, nodrošinot informācijas piekļuves apjomu, kāds ir izvietots DAGR. Pakāpeniski, īstenojot digitālās transformācijas attīstības projektus (ārvalstu vai nacionālā finansējuma projektus), DAGR pieejamais informācijas apjoms tiks paplašināts vairāku gadu garumā, attiecīgi palielināsies arī personas datu pārlūkošanas pakalpojumā pieejamās informācijas apjoms.
2) Personas datu pārlūkošanas pakalpojums nodrošina iespēju izgūt datus no valsts informācijas sistēmām par informācijas pieprasītāju un personām, kuru likumiskais pārstāvis tas ir, un aizsargātā veidā minētos datus saņemt oficiālajā elektroniskajā adresē.
Šīs panta daļas ietvaros plānots nodrošināt, ka fiziskā persona, identificējoties portāla Latvija.gov.lv lietotāja darba vietā, izmantojot kvalificētus elektroniskās identifikācijas līdzekļus, varēs pieprasīt informāciju gan par sevi, gan izvēlēties iespēju - iegūt datus kā likumiskais pārstāvis par saviem bērniem vai par aizgādībā, aizbildnībā vai aizgādnībā esošu fizisku personu. Dati par personu un tai piekritīgiem datiem tiks attēloti lietotāja darba vietā, taču šajā pat brīdī lietotājam būs iespēja lejupielādēt šo uzrādīto informāciju vai to nosūtīt uz savu oficiālo elektronisko adresi. Personas datu pārlūkošanas pakalpojums kā risinājums ir viens, taču risinājumā ar papildu funkcionalitāti varēs šos datus gan lejupielādēt, gan nosūtīt uz savu oficiālo elektronisko adresi. Šīs funkcionalitātes ietvaros dati gan izgūšanas, gan nosūtīšanas procesā būs šifrētā veidā, līdz ar to arī nosūtīšanas brīdī VRAA kā portāla pārzinis vai kāds cits tiesību subjekts, izņemot informācijas pieprasītāju, tos apskatīt nevarēs. Sūtījums un tā nodošanas veids būs šifrēts, VRAA pārsūtīs informācijas pieprasītājam fiziskās personas pieprasīto un izgūto informāciju uz e-adresi (to informāciju, ko iepriekš būs apskatījis pats informācijas pieprasītājs).
Pakalpojuma izpildes gala rezultāts ir datu par personu attēlošana portāla Latvija.gov.lv lietotāja darba vietā, tādējādi personas, kurām nav izveidota oficiālā elektroniskā adrese, nav ierobežotas šo pakalpojumu saņemt. Personām, kurām nav izveidota oficiālā elektroniskā adrese, nebūs iespēja izmantot pakalpojuma ietvaros piedāvāto papildu funkcionalitāti – šos attēlotos datus pakalpojuma ietvaros nosūtīt uz savu oficiālo elektronisko adresi, bet tas neierobežo pakalpojuma pieejamību kā tādu, jo dati par personu tiks attēloti portāla Latvija.gov.lv lietotāja darba vietā. Papildus minētajam, attēlotos datus pakalpojuma ietvaros būs iespējams lejupielādēt pārnesama dokumenta formātā (PDF). Attiecībā par ierobežojumu attēlotos datus nosūtīt tikai uz oficiālo elektronisko adresi (tātad, papildus pieejamā funkcionalitāte tikai tiem pakalpojumu pieprasītājiem, kam izveidota oficiālā elektroniskā adrese), norādāms, ka elektroniskā pasta (turpmāk - e-pasts) adrese nav drošs saziņas līdzeklis, tādējādi, nodrošinot attēloto datu par personu šifrētu nosūtīšanu, izmantojot oficiālo elektronisko adresi, tiek nodrošināta droša, uzticama un ērta saziņa, t.sk. informācijas piegāde adresātam. Šāds tiesību ierobežojums ir nepieciešams, jo pastāv risks attiecībā uz datu, it īpaši fiziskās personas datu, drošību, nosūtot elektronisku dokumentu elektroniskā vidē uz personas e-pasta adresi, kā arī privātpersonai nosūtāmā informācija personas datu pārlūkošanas pakalpojuma ietvaros satur ierobežotas pieejamības informāciju, tai skaitā fizisko personu datus (vārds, uzvārds, adrese, personas kods u.c.), līdz ar to nav pieļaujama to sūtīšana uz pakalpojuma pieprasītāja e-pastu nešifrētā veidā, nosūtīšana uz e-pastu šifrētā veidā būtu papildu izmaksas šāda pakalpojuma izveidei un darbināšanai. Šobrīd dokumentus, kas satur fizisko personu datus, uz personas e-pasta adresi pieļaujams sūtīt tikai šifrētā, taču, izmantojot e-pastu, pastāv kiberdrošības riski, kas saistīti ar iespējamu e-pastu adresātu un satura viltošanu, kā arī potenciālu e-pasta satura publiskošanas risku datu pārraides laikā starp e-pasta pakalpojumu sniedzējiem. Ievērojot to, ka e-pasts nav atzīstams kā droša vide šādu datu apritei, un ņemot vērā, ka datu nosūtīšanas procesā pakalpojuma ietvaros VRAA kā portāla Latvija.gov.lv pārzinis pēc datu aplūkotāja pieprasījuma atbild par šo datu drošu piegādi pakalpojuma pieprasītājam, kā arī valsts pārvaldes pakalpojumu politika paredz e-adreses izmantošanas kanālu drošai, uzticamai saziņai starp valsti un privātpersonām, tad pakalpojuma izpildes ietvaros izgūtos datus nepieciešamības gadījumā pakalpojuma pieprasītājs varēs lejupielādēt PDF formātā vai nosūtīt uz savu oficiālo elektronisko adresi.
Šāds pakalpojums nepieciešams, jo mazina riskus attiecībā uz personas datu apstrādi. Šobrīd šī pakalpojuma izpilde notiek decentralizēti, pieprasot informāciju no katras iestādes atsevišķi, turklāt informācija bieži vien pakalpojuma pieprasītājam tiek nogādāta uz tā e-pasta adresi. Nodrošinot informācijas apmaiņu, izmantojot oficiālo elektronisko adresi, tiek nodrošināta droša, uzticama un ērta saziņa, t.sk. informācijas piegāde adresātam. VRAA kā portāla Latvija.gov.lv pārzinis atbild tikai par infrastruktūras uzturēšanu un ir personas datu apstrādes pārzinis tikai auditācijas pierakstiem un tos glabā atbilstoši glabāšanas nosacījumiem, savukārt personas datu apstrādes pārzinis informācijas panelī attiecībā uz tiem personas datiem, kas iegūti no valsts informācijas sistēmām, ir tā valsts institūcija, kura ir atbildīga par personas datu apstrādi attiecīgajā valsts informācijas sistēmā.
3) Ministru kabinets nosaka personas datu pārlūkošanas pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamo apstrādājamo datu apjomu, persona identifikācijas nosacījumus, informācijas aprites kārtību, datu glabāšanas noteikumus un apstrādes kārtību, kā arī institūcijas, kas nodrošina personas datu sniegšanu personas datu pārlūkošanas pakalpojuma nodrošināšanai. Plānots, ka ar minēto deleģējumu tiks izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi, kur attiecīgi tiks noteikts pakalpojuma “Personas datu pārlūkošanas pakalpojums” tehniskā risinājuma pārzinis, regulēts šā pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamais apstrādājamo datu apjoms, personas identifikācijas nosacījumi pakalpojuma saņemšanai, informācijas aprites kārtība starp iestādēm, kuru valsts informācijas sistēmā ir dati, un portāla pārzini, kā arī datu glabāšanas nosacījumi un apstrādes kārtība, kā arī institūcijas, kas nodrošina šo personas datu sniegšanu šī pakalpojuma nodrošināšanai.
Šādas informācijas izgūšanas iespējas no valsts informācijas sistēmām pēc datu subjekta pieprasījuma nolūks ir personas tiesības pārvaldīt, aizsargāt, būt informētai par saviem datiem, kas atrodas valsts informācijas sistēmās, nevēršoties valsts pārvaldes institūcijās atsevišķi, bet pieprasot visu informāciju vienkopus – vienas funkcionalitātes ietvaros, tādējādi ietaupot laika resursus un nodrošinot personas tiesības uz personas datu aizsardzību un personas datu pārvaldību.  Funkcionalitātes ietvaros persona (informācijas pieprasītājs) varēs iegūt informāciju no valsts informācijas sistēmām, kas integrētas ar DAGR, gan par personu, piemēram, tās īpašumā esošie nekustamie īpašumi, transportlīdzekļi u.tml. gan par personas datu apstrādi sistēmā DAGR.
Vērts norādīt, ka šīs funkcionalitātes ietvaros personas datu pārzinis attiecīgajiem datiem nemainās (tā ir katra institūcija attiecīgajā valsts informācijas sistēmā, kur šie dati tiek apstrādāti). VRAA kā portāla Latvija.gov.lv pārzinis reģistrē tikai auditācijas pierakstus saistībā ar informācijas atspoguļošanai nepieciešamajiem personas datiem un tikai pēc datu subjekta pieprasījuma nodod datu apstrādei (pamats – datu subjekta pieprasījums un šos datus atspoguļo portālā Latvija.gov.lv tikai tajā brīdī, kad datu subjekts šādu pieprasījumu veic).
VRAA kā portāla Latvija.gov.lv pārzinis neuzkrāj personas datus un nekļūst par personas datu pārzini, kad datu subjekts šo informāciju pieprasījis – VRAA tikai atspoguļo valsts informācijas sistēmās esošos datus, kā arī pēc datu subjekta pieprasījuma šo informāciju šifrētā (aizsargātā) veidā nosūta uz informācijas pieprasītāja oficiālo elektronisko adresi. VRAA nepieņem nekādus lēmumus attiecībā uz pieprasīto informāciju, tikai rīkojas pēc datu subjekta norādēm. VRAA ir personas datu pārzinis attiecībā uz tiem personas datiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu piekļuvi portāla Latvija.gov.lv platformas darbības organizēšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem. Personas datu apstrādes pārzinis portālā Latvija.gov.lv attiecībā uz tiem personas datiem, kas iegūti no citām valsts informācijas sistēmām, ir tā valsts institūcija, kura ir atbildīga par personas datu apstrādi attiecīgajā valsts informācijas sistēmā.

Tāpat nepieciešams veikt tehniskus precizējumus, proti, no 2023. gada 30. janvāra portāls Latvija.lv tika pārcelts uz jaunu domēna adresi – https://latvija.gov.lv, tādējādi nepieciešams precizēt VPIL 100. panta otrajā daļā norādīto tīmekļa vietnes adresi, kā arī 2023. gada 1. janvārī ir stājies spēkā Pašvaldību likums, kas aizstāj likumu "Par pašvaldībām, līdz ar to likumprojektā ir iekļauts grozījums, aizstājot VPIL 8. panta ceturtajā daļā vārdus "likumā "Par pašvaldībām"" ar vārdiem "Pašvaldību likumā.