Anotācija (ex-ante)

Šobrīd esošā sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēma neveicina sociālo pakalpojumu attīstību pēc vienotiem kvalitātes principiem. Sociālo pakalpojumu sniedzējiem nav skaidras un vienotas izpratnes, ko nozīmē kvalitatīvs sociālais pakalpojums (nav vienota standarta un pieejas), nav skaidri definēti kvalitatīva sociālā pakalpojuma vērtēšanas kritēriji.

Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrācijas mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu un klientu, kuri saņem pakalpojumus, drošību, tomēr pats reģistrēšanas fakts Reģistrā nav sniegtā pakalpojuma kvalitātes garants. Reģistrējot vai pārreģistrējot sociālos pakalpojumus, šobrīd lielākoties tiek veikta dokumentāla pārbaude cilvēkresursu trūkuma dēļ, kā ietvaros ne vienmēr ir iespējams pietiekami uzraudzīt un noteikt sociālā pakalpojuma faktisko kvalitāti.

Ministru kabineta noteikumi nosaka prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem, taču nav definētas prasības attiecībā uz sasniedzamajiem rezultātiem un pieredzi no klienta perspektīvas. Līdz ar to ne vienmēr tikai tehniska sociālo pakalpojumu sniedzēju prasību izpilde nodrošina pozitīvu klienta pieredzi, kvalitāti un rezultātu sociālā pakalpojuma saņemšanas laikā.

Sociālo pakalpojumu sniedzēji vismaz reizi trijos gados veic iekšējo pašnovērtējumu par nodrošināto sociālo pakalpojumu kvalitāti un atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ja nav ieviesta un uzturēta kvalitātes vadības sistēma vai iegūts sociālo pakalpojumu kvalitātes EQUASS (The European Quality in Social Services) sertifikāts.[9] Pastāv risks, ka sociālo pakalpojumu sniedzēji nenodrošina visaptverošu un regulāru pašnovērtējuma veikšanu. Tāpat pastāv risks, ka veiktie pašnovērtējumi tikai daļēji atbilst faktiskajai situācijai[10]. Vienotas pieejas trūkums neļauj salīdzināt pakalpojumu sniedzējus savā starpā.

Lai arī ir normatīvie akti, kas paredz, ka pienākums kontrolēt sociālo pakalpojumu kvalitāti ir arī pašvaldībām, ir identificēta virkne risku, piemēram, atšķirīga interpretācija par kvalitatīva pakalpojuma nosacījumiem atbilstoši mērķa grupu vajadzībām u.c.:

  – pārbaudes ir neregulāras, neaptver visus teritorijā esošos pakalpojumu sniedzējus, tai skaitā personām ar smagiem funkcionāliem ierobežojumiem vai citām mazaizsargātām grupām sniegtus sociālos pakalpojumus;
  – trūks izpratne, kapacitāte, nespēj atpazīt un novērst/mazināt trūkumus, tai skaitā veselības un drošības apdraudējuma riskus, ko klātienes pārbaudēs līdz šim identificējuši LM speciālisti sadarbībā ar citiem jomas speciālistiem (piemēram, Veselības inspekciju, Tiesībsarga biroju);
  – pašvaldība nereaģē uz nereģistrētu sociālo pakalpojumu sniedzēju darbību tās teritorijā (nereti sadarbojas ar nereģistrētu pakalpojuma sniedzēju);
  – pašvaldības sociālais dienests kā līdzvērtīga pašvaldības iestāde uzrauga citus pašvaldības sociālo pakalpojumu sniedzējus, kas rada grūtības abām pusēm;
  – sociālā dienesta vadītājs nereti ir tieši atbildīgs arī par citu pašvaldības sociālo pakalpojumu vadīšanu/ nodrošināšanu, jo strukturāli šie pakalpojumi ir pakļauti sociālajam dienestam. Šajā gadījumā pašvaldībā iztrūkst struktūra, kas ir kompetenta profesionāli novērtēt pašvaldības struktūrā ietilpstošo sociālo pakalpojumu darbību;
  – neietver citu juridisko personu dibinātu  sociālo pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, ja pašvaldība nav noslēgusi sadarbības līgumu;
pašvaldības nav gatavas uzņemties pilnu atbildību par tās teritorijā sniegto sociālo pakalpojumu darbību[11];
  – pieprasījums pēc LM iesaistes, jo dibinātājs nepaļaujas uz savu iekšējās kontroles sistēmu un rezultātiem.

Šāda atšķirīgā pieeja un vienotas kvalitātes uzraudzības principu trūkums, neveicina kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanu klientiem un konkurenci starp pakalpojumu sniedzējiem, kas būtu balstīta uz sniegtā pakalpojuma kvalitāti. Rezultātā sociālo pakalpojumu kvalitāte var būtiski atšķirties starp dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, ko ietekmē arī pakalpojumu sniedzēja vadītāja un pakalpojuma sniegšanā iesaistītā personāla interpretācija, izpratne, zināšanas un vēlme nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu, kā arī vadītāju atšķirīgās zināšanas, izpratne sociālā pakalpojuma iekšējās kontroles sistēmas izveidē un uzturēšanā. Vienlaikus problēmu var pastiprināt vadītāju maiņa, cilvēkresursu un finanšu trūkums. Kā arī sociālo pakalpojumu klientiem un to tuviniekiem nav iespējas gūt apliecinājumu par sociālā pakalpojuma kvalitāti pirms tā saņemšanas.

Ja sociālo pakalpojumu sniedzēji netiek pakļauti regulārai uzraudzībai, rezultātā var pieaugt risks, ka netiek nodrošināts normatīvajos aktos noteiktais pakalpojuma saturs, kvalitāte un netiek pilnvērtīgi novērtēts  publisko līdzekļu izlietojums – sociālo pakalpojumu efektivitāte.


[9] 2017. gada 13. jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”

[10] Izpratnes trūkums par pašvērtējuma metodikas kritērijiem, par piemērotāko pašvērtējuma veikšanas laiku, nav zināšanu par to, kā pilnveidot tās jomas, kurās konstatē nepilnības vai arī konstatētās neatbilstības neuzrāda.

[11] 2020.gada beigās virzīti grozījumi Likuma 9.pantā (Pašvaldību pienākumi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanā), papildinot pašvaldības kompetenci un nosakot, ka tai ir pienākums pārbaudīt personai nodrošināto pakalpojumu atbilstību sociālās jomas tiesību aktos noteiktajām prasībām. Grozījumi nav atbalstīti.
 

TA projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 4.3.5.3. pasākumu, tā mērķi, atbalstāmās darbības un sasniedzamos uzraudzības rādītājus, izmaksu attiecināmības nosacījumus, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, 4.3.5.3. pasākuma īstenošanas nosacījumus, kā arī pieejamo finansējuma apmēru.

Lai palielinātu sociālo pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un efektivitāti, sekmējot cilvēka neatkarīgas dzīves iespējas un dzīves kvalitātes saglabāšanu vai uzlabošanu, 4.3.5.3. pasākuma ietvaros tiks pilnveidota sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēma, t.sk. izstrādāti vienoti sociālo pakalpojumu kvalitātes standarti, kvalitātes uzraudzības indikatoru kopumi un metodikas uzraudzības veikšanai gan valsts mērogā, gan sociālo pakalpojumu sniedzēju līmenī. Tāpat tiks izveidota sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtēšanas sistēma, t.sk. efektivitātes kritēriju noteikšana un efektivitātes novērtēšanas apraksta izstrāde, valsts finansētajiem un valsts līdzfinansētajiem sociālajiem pakalpojumiem.
4.3.5.3. pasākuma īstenošanas darbības un mērķi ir plānoti tādos normatīvajos aktos kā Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.- 2027.gadam (rīcības virziens “Sociālā iekļaušana”, 119. uzdevums), 2021. gada 1. septembra Ministru kabineta rīkojums Nr. 616      “Par Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021. – 2027. gadam” (2. rīcības virziens "Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū", 2.1.uzdevums un  2.4.3. apakšuzdevums), 2022. gada 30. marta Ministru kabineta rīkojums Nr. 231 “Par Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plānu 2022.-2024.gadam (4.1. un 4.3. uzdevums), kā arī ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamības un attīstības veicināšanas plāns (23-TA-3058), 6., 9., 16. un 27. uzdevums (projekts).

4.3.5.3. pasākumu paredzēts īstenot ierobežotā projektu pieteikumu atlases veidā, kā finansējuma saņēmēju nosakot LM – valsts pārvaldes iestādi, kas saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu izstrādā valsts politiku sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, kā arī organizē un kontrolē tās īstenošanu.

Ņemot vērā iepriekš aprakstītās problēmas un riska faktorus attiecībā uz sociālo pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti, kā arī 4.3.5.3. pasākuma mērķa – palielināt sociālo pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un efektivitāti, sekmējot cilvēka neatkarīgas dzīves iespējas un dzīves kvalitātes saglabāšanu vai uzlabošanu sasniegšanai, noteiktas šādas mērķa grupas:
1. sociālo pakalpojumu sniedzēji, kuru sniegtajiem pakalpojumiem tiks attiecināti izstrādātie kvalitātes standarti. Sociālo pakalpojumu sniedzējs var būt komersants, kooperatīvā sabiedrība, biedrība, nodibinājums, reliģiska organizācija, valsts vai pašvaldības iestāde vai cits tiesību subjekts[12], kas sniedz sociālos pakalpojumus. Sociālo pakalpojumu sniedzēju pienākums ir uzraudzīt un nodrošināt sava sniegtā pakalpojuma kvalitāti. Paredzams, ka izstrādātie kvalitātes standarti ne vien nodrošinās skaidras prasības attiecībā uz pakalpojuma kvalitāti, t.sk. reģistrējot jaunu sociālo pakalpojumu, bet ietvers arī risinājumus pakalpojuma iekšējās kvalitātes uzraudzības nodrošināšanai, t.i. mikro līmenī, atbilstoši izstrādātajiem kvalitātes standartiem. Sociālo pakalpojuma efektivitātes novērtēšana ļaus pakalpojumu sniedzējiem novērtēt sniegto sociālo pakalpojumu un tā attīstības nepieciešamību.
2. LM, kuras pienākums ir kontrolēt sociālo pakalpojumu sniegšanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu un sociālo pakalpojumu kvalitāti, kā arī izstrādāt sociālo pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes novērtēšanas kritērijus.[13] Šobrīd LM nodrošina pakalpojumu sniedzēju kvalitātes uzraudzību, t.sk. reģistrējot un pārreģistrējot pakalpojumu sniedzējus Reģistrā, tādējādi nodrošinot kvalitātes uzraudzību mezo līmenī. Vienlaikus LM ir atbildīga par nozares vadību un politikas plānošanu, t.sk. sociālo pakalpojumu jomā, kur būtiski ir uzraudzīt un apzināt sociālo pakalpojumu kvalitāti nacionālā mērogā, t.i. makro līmenī. Ņemot vērā, ka LM finansē un līdzfinansē virkni sociālo pakalpojumu, efektivitātes novērtēšanas sistēma ļaus secināt, vai attiecīgajiem sociālajiem pakalpojumiem novirzītais finansējums ir bijis efektīvi izlietots. Vienlaikus informācija par attiecīgu sociālo pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti ļaus veidot uz pierādījumiem balstītu politiku sociālo pakalpojumu nodrošināšanas jomā.

4.3.5.3. pasākumam plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 7 200 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 6 120 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 080 000 euro. Atbalsta veids ir grants. 4.3.5.3. pasākumam elastības finansējums nav plānots. Uz 4.3.5.3. pasākumu attiecināmā elastības finansējuma daļa (1 135 981 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 965 584 euro) tiks kompensēta, nosakot elastības finansējumu programmas 4.3.3. SAM “Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku” 4.3.3.1. pasākuma “Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšana” ietvaros 34 298 868 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 29 154 038 euro apmērā, un programmas 4.3.3.2. pasākuma “Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās darba tirgū sekmēšana” ietvaros 14 000 000 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 11 900 000 euro apmērā.

4.3.5.3. pasākuma īstenošanas termiņš plānots no 2024. gada I ceturkšņa līdz 2028. gada IV ceturksnim, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada IV ceturksnim. Pasākumu plānots īstenot aptverot visu Latvijas teritoriju. 4.3.5.3. pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst TA projektā minētajām izmaksu pozīcijām, un ir radušās sākot ar 2024. gada 1. janvāri. Nav attiecināmas izmaksas par jau pabeigtām atbalstāmajām darbībām. Finanšu attiecināmība pirms TA projekta spēkā stāšanās paredzēta, lai nodrošinātu savlaicīgas administratīvās rīcības projekta atbalstāmo darbību savlaicīgai uzsākšanai, t.i., projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana, projekta personāla piesaiste, iepirkumu dokumentācijas gatavošana, ievērojot to apjomu un sarežģītību, sekmējot arī n+3 principa nodrošināšanu. Nepieciešamais  finansējums 2024. gadā ir ne vairāk kā 287 698 euro un tas tiks novirzīts projekta vadības un īstenošanas personāla nodrošināšanas izmaksu segšanai, kā arī 2024. gadā plānoto iepirkumu līgumu ietvaros paredzēto avansa maksājumu veikšanai.

Saskaņā ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027.gadam noteikto, īstenojot 4.3.5.3. pasākumu, līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzami šādi rādītāji:
   – iznākuma rādītājs – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu – 1 (nosakot šo arī kā starpposma rādītāju, kurš jāsasniedz jau līdz 2024. gada 31. decembrim);
   – nacionālais rādītājs – pilnveidotu sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmu skaits – 1;
   – nacionālais rādītājs – izveidotu sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtēšanas sistēmu skaits – 1.

Sasniedzamās nacionālā rādītāja vērtības (2) noteiktas, pieņemot, ka projekta ietvaros tiks pilnveidota jau esoša sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēma, kurai tiks izstrādāts vienots apraksts, kā arī tiks izstrādāta sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtēšanas sistēma, t.sk., tās apraksts. Un, balstoties uz abu iepriekšminēto sistēmu aprakstiem, tiks pilnveidota valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēma (turpmāk - informācijas sistēma SPOLIS), kas turpmāk tiks izmantota sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzībai un efektivitātes novērtēšanai. Lai nodrošinātu efektīvu datu vadību, nepieciešamības gadījumā tiks veikti uzlabojumi arī citās LM informācijas sistēmās (piemēram, LABIS). Rādītāju sasniegšanai finansējums netiek atsevišķi izdalīts, ņemot vērā, ka rādītājs ir daļa no  iznākuma rādītāja “Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestādes, kas saņēmušas atbalstu”. Rādītājs tiks uzskatīts par sasniegtu, kad tiks apstiprināts nodošanas un pieņemšanas akts (t.sk., apstiprināti izmēģinājumprojektu rezultāti un veikti sistēmu aprakstu pilnveides pasākumi) un veikti gala maksājumi atbilstoši noslēgtajiem līgumiem. Par nacionālo rādītāju izpildi ir atbildīgs finansējuma saņēmējs  –  LM. Par rādītāju izpildi LM ziņos, iesniedzot kārtējo maksājuma pieprasījumu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KPVIS). Dati tiks uzkrāti KPVIS, to izpildes uzraudzību veiks Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kopējā projekta uzraudzības procesā. Ņemot vērā, ka pasākumam programmā noteiktais  rādītājs ir vispārīgs, neatspoguļo projekta tvērumu, nacionālos rādītājus ir noteikusi LM, un tie uzkrājami un uzraugāmi, lai vērtētu kopējo projekta sniegumu.

4.3.5.3. pasākuma ietvaros paredzētas tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar 4.3.5.3. pasākuma mērķa un rādītāju sasniegšanu. Galvenās izmaksu pozīcijas (detalizēts izmaksu pozīciju uzskaitījums ir TA projektā) ietver:
   - projekta personāla izmaksas: līdz atbildīgās iestādes izstrādātās vienotās likmes un tās piemērošanas metodikas personāla izmaksām (turpmāk – personāla izmaksu metodika) apstiprināšanai (tiks izstrādāta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 53. panta 3. punkta a apakšpunktu (turpmāk – Regula 2021/1060)), finansējuma saņēmēja projekta vadības un  īstenošanas personāla izmaksas, pēc personāla izmaksu metodikas apstiprināšanas, finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla  izmaksas, piemērojot personāla izmaksu metodikā noteikto likmi tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās personāla izmaksas; 
   - iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas, piemērojot vadošās iestādes metodikas (pieejamas tīmekļa vietnē www.esfondi.lv): “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai”  un  “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai” iekšzemes komandējumu izmaksām finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam TA projekta atbalstāmo darbību īstenošanai;
   - ārvalstu komandējumu izmaksas. Ārvalstu komandējumu izmaksas ir tieši saistīta ar projekta mērķa sasniegšanu, jo TA 21.1. apakšpunktā minētās darbības ietvaros tiks vērtēta starptautiskā prakse sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības kontekstā.
   - normatīvajos aktos, kas paredz kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude, paredzēto veselības pārbaužu izmaksas, ja tās nav ietvertas veselības apdrošināšanā un līdz personāla izmaksu metodikas apstiprināšanai – redzes korekcijas līdzekļu kompensācija, ja tā nav ietverta veselības apdrošināšanā, kā arī veselības apdrošināšana finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam;
   - TA projektā paredzētas  arī izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam jaunu darba vietu radīšanai vai gadījumā, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts (paredzot darba vietas aprīkojuma izmaksas, tiks ievērots Vadlīniju Nr.1.2. “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gada plānošanas periodā” 33. punktā noteiktais, tai skaitā ņemts vērā nodarbinātā iesaistes periods projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu).
   - iepirkumu līgumu izmaksas. Ar iepirkumu līgumiem 4.3.5.3. pasākumā saprot: iepirkumu līgumus, kam piemēro Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) nosacījumus un arī tos līgumus, kam nepiemēro PIL nosacījumus. Iepirkumu līgumi šajā pasākumā ir pakalpojuma (tai skaitā uzņēmumu) līgumi un piegādes (tai skaitā pirkumu) līgumi (saskaņā ar PIL 1. panta 27. un 28. punktu). TA projekts paredz, ka 4.3.5.3. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs publiskos iepirkumus veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, atklātu, nediskriminējošu konkursa procedūru un, kur tas ir attiecināms īsteno sociāli atbildīgus iepirkumus[14] un inovatīvus iepirkumus[15] (ja nepieciešams, dokumentējot un pamatojot sociāli atbildīga iepirkuma īstenošanas izvēli atbilstoši sadarbības iestādes horizontālajām norādēm projekta īstenošanā un uzraudzībā).

4.3.5.3. pasākuma īstenošanai paredzētas arī netiešās attiecināmās izmaksas, kuras nepieciešamas, lai atbalstītu 4.3.5.3. pasākuma mērķa un uzraudzības rādītāju sasniegšanu. Tās finansējuma saņēmējs plāno kā vienu izmaksu pozīciju septiņu procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām izmaksām.

LM kā atbildīgā iestāde, izvērtējot vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas un lietderību, kā arī ņemot vērā faktu, ka 4.3.5.3. pasākuma finansējuma saņēmējs ir LM, kas organizēs pasākuma ietvaros paredzēto atbalstāmo darbību īstenošanu, papildu jau TA projektā minētajām, vienkāršoto izmaksu piemērošanu šobrīd neplāno. TA projektā iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksām paredzēts piemērot vadošās iestādes vienas vienības izmaksu standarta likmes metodikas par 1 km izmaksām un iekšzemes komandējumu izmaksām. Savukārt personāla izmaksām TA projektā paredzēts, ka tiks piemērota atbildīgās iestādes izstrādāta vienotā likme. Attiecībā uz sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumiem, ievērojot, ka šie pasākumi saturiski un tvēruma ziņā ir ļoti atšķirīgi, tiem nav iespējams piemērot vienkāršotās izmaksas, t.sk. nav iespējams definēt izmaksas vienai vienībai un noteikt vienu vienību. Arī citu atbalstāmo darbību īstenošanā šobrīd netiek saskatīta iespēja vienkāršoto izmaksu piemērošanā. Taču projekta īstenošanas gaitā, uzkrājoties  objektīvai informācijai, tiks atkārtoti izvērtētas vienkāršoto izmaksu  piemērošanas iespējas un, ja būs nepieciešams un iespējams, tiks izstrādāta attiecīga vienas vienības izmaksu metodika.

Finansējuma saņēmējs (LM) ir centrālā valsts pārvaldes iestāde ar pieredzi un veiktspēju ārvalstu finanšu palīdzības, t.sk. ES politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības programmu, projektu īstenošanā, t.sk. izmaksu plānošanā. Vienlaikus TA projektā noteikti precīzi un detāli 4.3.5.3. pasākuma atbalstāmo darbību īstenošanas un izmaksu attiecināšanas nosacījumi.
LM, veicot pamatdarbības uzdevumus un kā finansējuma saņēmējs īstenojot projektus, ievēro kā ārējos, tā iekšējos normatīvajos aktos noteikto, nodrošinot labas finanšu pārvaldības principus neatkarīgi no izdevumu finansēšanas avota.
LM izveidota iekšējās kontroles sistēma (iekšējie normatīvie akti) (turpmāk – IKS) paredz vairāku līmeņu kontroli dažādās izmaksu uzraudzības procesa stadijās (piemēram, iepirkumu dokumentācijas sagatavošanā, līgumu slēgšanā, iepirkumu izpildes dokumentācijas saskaņošanā, izmaksu aprēķināšanā, veikšanā un uzskaitē). Bez tam IKS ietver arī nosacījumus projektu īstenošanai pirms projekta iesnieguma sagatavošanas, tostarp paredz projekta vadības grupas izveidi un projekta atbildīgās amatpersonas noteikšanu. Projekta vadības grupas locekļi (piemēram, projekta vadītājs, koordinators, finansists, grāmatvedis, iepirkuma speciālists) nodrošina projekta izmaksu atbilstību izmaksu attiecināšanas nosacījumiem, tostarp projekta īstenošanai noslēgto iepirkuma līgumu kontroli, ieskaitot nodevumu saskaņošanu ar attiecīgo politikas departamentu (ja nepieciešams). Savukārt projekta atbildīgā amatpersona apstiprina iepirkumu līgumu izpildes dokumentus (piemēram, pieņemšanas un nodošanas aktus). Balstoties uz minēto, secināms, ka ir zems risks, ka pirms 4.3.5.3. pasākuma projekta apstiprināšanas veiktās izmaksas var netikt atzītas par attiecināmām. Priekšfinansējuma plānotā 4.3.5.3. pasākuma projekta īstenošanai nepiešķiršanas gadījumā netiks savlaicīgi uzsākta pasākuma īstenošanas laika grafikā plānoto atbalstāmo darbību īstenošana, attiecīgi savlaicīgi netiks investēts projektā plānotais finansējums. Tādējādi tiks apdraudēta LM kā atbildīgajai iestādei ar informatīvā ziņojuma par Finanšu ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības aktualitātēm līdz 2023. gada 1. martam (pusgada ziņojums) (pieņemts MK 2023. gada 25. aprīlī)  MK protokollēmumu apstiprinātā n+3 principa izpilde LM pārziņā esošiem specifisko atbalsta mērķu pasākumiem.
Priekšfinansējums (ne vairāk kā 287 698 euro) nepieciešams šādām izmaksu pozīcijām:
  1) sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmas pilnveidei – priekšfinansējums 2024.  gadā 25 000 euro;
  2) informatīvi izglītojošo pasākumu   un sabiedrības izpratnes un informētības veicināšanas pasākumu īstenošanai – priekšfinansējums 2024. gadā 30 000 euro;
  3) projekta vadības un tā īstenošanas nodrošināšanai – priekšfinansējums 2024. gadā 213 877 euro;
  4) netiešām izmaksām 7% 2024. gadā – priekšfinansējums 18 821 euro.

Finansējuma saņēmēja līmenī nav identificētas komercdarbības atbalsta pazīmes, jo LM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības jomā, kura neveic saimniecisko darbību. Ievērojot minēto, LM 4.3.5.3. pasākumu īsteno valsts funkciju ietvaros.

Tāpat, ievērojot Eiropas Savienības fondu 2021. — 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 11. panta piektajā daļā noteikto, LM kā atbildīgā iestāde nodrošinās funkciju nodalīšanu no citām tās funkcijām, tostarp tādām, kuras tā pilda kā finansējuma saņēmējs.

Mērķa sasniegšanai līdz 2028. gada IV ceturksnim, bet ne ilgāk, kā līdz 2029. gada 31. decembrim (izmaksas attiecinot no 2024. gada 1. janvāra) 4.3.5.3. pasākuma ietvaros plānots īstenot šādas darbības:

   1) sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmas pilnveide.

Kā jau iepriekš tika minēts, sociālo pakalpojumu sniedzēji netiek pakļauti regulārai klātienes uzraudzībai, kā rezultātā pieaug risks, ka netiek nodrošināts normatīvajos aktos noteiktais pakalpojuma saturs un kvalitāte. Tādēļ ir svarīgi izveidot vienotus sociālo pakalpojumu kvalitātes standartus, nodrošinot vienotu kvalitātes uzraudzību, kas ļautu attīstīt sociālo pakalpojumu kvalitātes līmeni un atbilstību klientu vajadzībām.
Darbības ietvaros tiks veikta priekšizpēte par Latvijas un starptautisko praksi sociālo pakalpojumu uzraudzības un efektivitātes novērtēšanas jomā. Priekšizpēti īstenos finansējuma saņēmēja piesaistīts pakalpojumu sniedzējs, kas pēc tam izstrādās priekšlikumus kvalitātes uzraudzības sistēmas pilnveidei. Priekšizpētes laikā paredzēts, ka pakalpojumu sniedzējs organizēs vismaz 2 pieredzes apmaiņas braucienus, kuros piedalīsies attiecīgā pakalpojumu sniedzēja personāls un projekta vadītājs un īstenošanas personāls. Viens no pieredzes apmaiņas braucieniem plānots uz Lielbritāniju, jo tā ir viena no Eiropas valstīm, kurā ir visaptveroši sociālo pakalpojumu kvalitātes standarti, kas ir definēti no klienta pieredzes perspektīvas, un ir izstrādāti pakalpojumu uzraudzības un efektivitātes noteikšanas kritēriji. Otru valsti, pamatojoties uz priekšizpētē iegūtajiem datiem, piedāvās pakalpojumu sniedzējs. Priekšizpētes rezultātus saskaņos Sociālo pakalpojumu attīstības padome (turpmāk – SPAP).
Pilnveidojot sociālo pakalpojumu kvalitātes  uzraudzības  sistēmu, tiks izstrādāts sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmas apraksts, to izstrādās finansējuma saņēmēja piesaistīti pakalpojumu sniedzēji. Aprakstā jāietver vismaz:
  – vispārīgie sociālo pakalpojumu kvalitātes standarti, t.sk. priekšlikumi normatīvo aktu grozījumiem. Tie būs visaptveroši kvalitātes standarti, kas ir attiecināmi uz visiem sociālajiem pakalpojumiem un definē klienta pamattiesības, piemēram, informētību, cieņu, uz klientu orientētu pieeju u.c.;
  – specifiskie sociālo pakalpojumu kvalitātes standarti noteiktiem pakalpojumu veidiem. Paredzēts, ka, papildu vispārīgajiem sociālo pakalpojumu kvalitātes standartiem, specifiskie standarti tiks izstrādāti vismaz ārpusģimenes aprūpei un ilgstošai aprūpei atbilstoši Eiropas Padomes 2022. gada 8. decembra ieteikumiem par piekļuvi cenas ziņā pieejamai un kvalitatīvai ilgtermiņa aprūpei (2022/C 476/01)[16], t.i., ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumam institūcijā, t.sk. ģimeniskai videi pietuvinātam pakalpojumam, grupu dzīvokļa pakalpojumam, aprūpes mājās pakalpojumam, atelpas brīža pakalpojumam, dienas aprūpes centra pakalpojumam un specializētās darbnīcas pakalpojumam. Specifiskie sociālo pakalpojumu kvalitātes standarti netiks izstrādāti pakalpojumiem, kam 4.3.6.4. pasākuma "Atbalsta instrumentu izstrāde un ieviešana ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai" ietvaros veiks sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kvalitātes novērtējumu un izstrādās kvalitātes kritērijus, t.i. krīzes centra pakalpojumam no vardarbības cietušām personām, sociālajam pakalpojumam no prettiesiskām darbībām cietušajiem bērniem, sociālās rehabilitācijas programmām vardarbību veikušām personām.
specifiskie standarti papildus vispārīgajiem standartiem iekļaus īpašas prasības, ņemot vērā specifisko mērķa grupu, pakalpojumu mērķi, u.c. faktorus, kurus neaptvers vispārīgie kvalitātes standarti;
  – kvalitātes uzraudzības kritērijus, kritēriju kopumu (kritēriji izriet no sociālo pakalpojumu kvalitātes standartiem un normatīvajiem aktiem);
  – kvalitātes uzraudzības metodiku un pielietojamos instrumentus (piemēram, instrukcija pārbaužu veikšanai pie pakalpojumu sniedzēja, pārbaužu biežums, novērtējuma veidlapas, nepieciešamā dokumentācija no pakalpojumu sniedzēja un uzraudzības veicēja puses, klientu aptaujas, klientu intervijas jautājumi), t.sk., izvērtējot, kas no esošās uzraudzības sistēmas salāgojams, atstājams vai maināms, un paredzot klientu dzīves kvalitātes izvērtēšanu kā daļu no sociālo pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes izvērtēšanas sistēmas;
  – priekšlikumus sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai saskaņā ar izstrādātajiem kvalitātes standartiem;
  – sociālo pakalpojumu gradēšanas sistēmas izveidi, t.sk. izvērtējot, kuri no kvalitātes uzraudzības rādītājiem izmantojami sociālo pakalpojumu sniedzēju gradēšanā. Šāda gradēšanas sistēmas izveide ļaus salīdzināt sociālo pakalpojumu kvalitāti starp dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, kā arī nākotnē veicinās sociālo pakalpojumu kvalitāti un konkurenci starp pakalpojumu sniedzējiem, balstoties uz kvalitātes rādītājiem un ļaujot potenciālajiem klientiem pārliecināties par pakalpojuma kvalitāti pirms pakalpojuma saņemšanas;
  – priekšlikumus kvalitātes uzraudzības sistēmas ieviešanai šādos līmeņos:
   * Makro līmenī – sociālo pakalpojumu sistēmas uzraudzība nacionālā mērogā (piemēram, sistēmas uzraudzība un kontrole, valsts mēroga statistika un analīze par sociālo pakalpojumu sistēmas darbību);
   * Mezo līmenī – sociālo pakalpojumu sniedzēju uzraudzība (piemēram, reģistrējot un īstenojot reģistrēto sociālo pakalpojumu sniedzēju uzraudzību. Saskaņā ar Likumu šobrīd tas ir LM un pašvaldību uzdevums. Paredzams, ka, pilnveidojot  sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmu, tiks izstrādāti priekšlikumi skaidram un optimālam funkciju sadalījumam starp iesaistītajām pusēm kvalitātes uzraudzības nodrošināšanā);
   * Mikro līmenī – klientam sniegtā sociālā pakalpojuma kvalitātes uzraudzība (sociālo pakalpojumu sniedzēja iekšējā kvalitātes kontrole, konkrētu sociālā pakalpojuma sniegšanā iesaistīto speciālistu darba uzraudzība, klienta apmierinātība utt.).
  – pamatojoties uz kvalitātes uzraudzības sistēmu, priekšlikumus informācijas sistēmas SPOLIS nepieciešamajiem uzlabojumiem (datu uzkrāšanai un analizēšanai par pakalpojumu saņēmējiem un pakalpojumu sniegšanu), uzraudzības pasākumu  efektīvai veikšanai nākotnē;
  – izvērtējumu par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos;

Sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmas aprakstu saskaņos SPAP.

Pakalpojuma sniedzēji, kas izstrādās sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmas aprakstu, izstrādās arī izmēģinājumprojektā iesaistāmo sociālo pakalpojumu sniedzēju, kam tiks veikta kvalitātes uzraudzība,  atlases kritērijus.

Atbilstoši izstrādātajam kvalitātes uzraudzības sistēmas aprakstam, finansējuma saņēmēja piesaistīti pakalpojumu sniedzēji izstrādās mācību saturu par kvalitātes uzraudzības sistēmu tās potenciālajiem lietotājiem, kas tiks integrēts kā klātienes, tā arī e-mācībās, lai nodrošinātu mācību materiālu pieejamību un izmantošanas iespējas arī pēc 4.3.5.3. pasākuma noslēguma.

Finansējuma saņēmēja piesaistīti pakalpojumu sniedzēji, kuri būs izstrādājuši kvalitātes uzraudzības sistēmas aprakstu, īstenos izmēģinājumprojektu minētās sistēmas apraksta aprobācijai, tai skaitā:
  – veiks izmēģinājumprojekta dalībnieku (sociālo pakalpojumu sniedzēju) atlasi atbilstoši atlases kritērijiem, iepriekš saskaņojot ar finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālu;
  – nodrošinās izmēģinājumprojektā iesaistītā personāla mācības atbilstoši izstrādātajam mācību saturam, t.sk. izmēģinājumprojektā iesaistīto sociālo pakalpojumu sniedzēju un LM personāla mācības;
  – īstenos izmēģinājumprojektu visos plānošanas reģionos;
izmēģinājumprojekta ietvaros sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzību veiks indikatīvi 10 sociālo pakalpojumu sniedzējiem, uz kuriem attieksies tikai vispārīgie kvalitātes standarti un indikatīvi diviem sociālo pakalpojumu sniedzējiem no katra sociālā pakalpojumu veida, kuram būs izstrādāti specifiskie kvalitātes standarti;
  – ja kvalitātes uzraudzības sistēmas apraksta izstrādē tiks piesaistīti vairāki pakalpojumu sniedzēji, tad sociālo pakalpojumu sniedzēju kvalitātes uzraudzību izmēģinājumprojektā īstenos tie pakalpojumu sniedzēji, kuri būs izstrādājuši attiecīgos kvalitātes standartus, piemēram, pakalpojumu sniedzējs, kurš ir izstrādājis specifiskos kvalitātes standartus dienas aprūpes centra pakalpojumam, īstenos izmēģinājumprojektu iesaistot izmēģinājumprojekta dalībniekus – sociālo pakalpojumu sniedzējus, kas ir dienas aprūpes centra pakalpojuma sniedzēji utt.

Pēc izmēģinājumprojekta finansējuma saņēmēja piesaistītie pakalpojumu sniedzēji izvērtēs izmēģinājumprojekta rezultātus un nepieciešamības gadījumā veiks precizējumus izstrādātajā kvalitātes uzraudzības sistēmas aprakstā, to saskaņos SPAP.

   2) sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtēšanas sistēmas izstrāde.

Darbības ietvaros finansējuma saņēmēja piesaistīti pakalpojumu sniedzēji izstrādās sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtēšanas sistēmas aprakstu. Aprakstā jāietver vismaz:
  – sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtēšanas metodiku un instrumentus, t.sk. izvērtējot un identificējot vienoto un atšķirīgo efektivitātes novērtēšanas sistēmā starp dažādiem pakalpojumu veidiem;
  – izvērtējumu par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtēšanas sistēmas ieviešanai;
  – priekšlikumus sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtēšanas nodrošināšanai nepieciešamo datu uzkrāšanai un apstrādei informācijas sistēmā SPOLIS;

Sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtēšanas sistēmas apraksts tiks izstrādāts indikatīvi 5 sociālo pakalpojumu veidiem, kas tiek finansēti un līdzfinansēti no valsts budžeta līdzekļiem. No valsts finansētajiem pakalpojumiem efektivitātes novērtēšanas sistēmas apraksts tiks izstrādāts sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem personām ar dzirdes invaliditāti, sociālās rehabilitācijas pakalpojumam personām ar funkcionāliem ierobežojumiem, psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumam paliatīvajā aprūpē esošiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumam. No valsts līdzfinansētajiem pakalpojumiem, efektivitātes novērtēšanas sistēmas apraksts tiks izstrādāts aprūpes mājās pakalpojumam bērniem.

Sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtēšanas sistēmas aprakstu saskaņos SPAP.

Finansējuma saņēmēja piesaistīti pakalpojumu sniedzēji izstrādās mācību saturu par minēto efektivitātes novērtēšanas sistēmas aprakstu tā potenciālajiem lietotājiem, kas tiks integrēts kā klātienes, tā arī e-mācībās, lai nodrošinātu mācību materiālu pieejamību un izmantošanas iespējas arī pēc 4.3.5.3. pasākuma noslēguma.

Finansējuma saņēmēja piesaistīti pakalpojumu sniedzēji, kuri būs izstrādājuši efektivitātes novērtēšanas sistēmas aprakstu, īstenos izmēģinājumprojektu minētās sistēmas apraksta aprobācijai, tai skaitā:
  – nodrošinās izmēģinājumprojektā iesaistītā personāla mācības atbilstoši izstrādātajiem mācību saturam, t.sk. izmēģinājumprojektā iesaistīto sociālo pakalpojumu sniedzēju un LM personāla mācības;
  – izmēģinājumprojekta ietvaros sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtēšanu veiks indikatīvi vienam sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējam katrā no valsts finansēto sociālo pakalpojumu veidiem, kuriem būs izstrādāta efektivitātes novērtēšanas sistēma un indikatīvi diviem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējiem. Aprūpes mājās pakalpojuma, kuru līzdzfinansē no valsts budžeta līdzekļiem, efektivitātes novērtēšanai netiks piesaistīti izmēģinājumprojekta dalībnieki – pakalpojumu sniedzēji, un netiks vērtēta pakalpojuma efektivitāte pakalpojuma sniedzēja līmenī, t.i. mezo līmenī, bet tiks veikta izpēte par pakalpojuma efektivitāti nacionālā mērogā, t.i. tikai makro līmenī.
  – ja efektivitātes novērtēšanas sistēmas apraksta izstrādē tiks piesaistīti vairāki pakalpojumu sniedzēji, tad sociālo pakalpojumu sniedzēju efektivitātes novērtēšanu izmēģinājumprojektā veiks tie pakalpojumu sniedzēji, kuri būs izstrādājuši attiecīgo efektivitātes novērtēšanas metodiku, piemēram, pakalpojumu sniedzējs, kurš ir izstrādājis efektivitātes novērtēšanas metodiku sociālās rehabilitācijas pakalpojumam personām ar funkcionāliem traucējumiem, īstenos izmēģinājumprojektu vērtējot efektivitāti izmēģinājumprojekta dalībniekam, kas ir sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs personām ar funkcionāliem ierobežojumiem utt.

Sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtēšanas sistēmas izmēģinājumprojekta dalībniekus noteiks LM.

Pēc izmēģinājumprojekta finansējuma saņēmēja piesaistītie pakalpojumu sniedzēji izvērtēs izmēģinājumprojekta rezultātus un nepieciešamības gadījumā veiks precizējumus izstrādātajā efektivitātes novērtēšanas sistēmas aprakstā, to saskaņos SPAP.

   3) informācijas sistēmas SPOLIS pilnveidošana atbilstoši sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmas un sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtēšanas sistēmas vajadzībām.

Atbilstoši pirmajā un otrajā punktā veiktajiem priekšlikumiem sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmas pilnveidei un sociālo pakalpojumu efektivitātes kontroles sistēmas izveidei, tiks veikti ieguldījumi informācijas sistēmā SPOLIS. Tāpat, lai nodrošinātu efektīvu datu apmaiņu, kas ir nepieciešama sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības un efektivitātes novērtēšanas vajadzībām, arī citām LM informācijas sistēmām nepieciešamības gadījumā tiks veikti pilnveidojumi.

   4) informatīvi izglītojošo pasākumu   un sabiedrības izpratnes un informētības veicināšanas pasākumu īstenošana.

Tiek plānots, ka sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumi tiks īstenoti cikliski visa 4.3.5.3. pasākuma īstenošanas laikā ar vienlīdzīgu intensitāti un teritoriālo tvērumu visos Latvijas reģionos. Pasākumu mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni un informētību par sociālo pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti un to ietekmējošiem faktoriem. Vienlaikus pašvaldību un sociālo pakalpojumu sniedzēju vadītājiem tiks uzlabota izpratne par pakalpojumu sistēmas pārvaldību. Plānots, ka atbalstāmās darbības ietvaros tiks organizētas arī 4 nacionāla mēroga konferences, kā arī citas sabiedrības informēšanas, izpratnes veicināšanas un sabiedrības domas noskaidrošanas aktivitātes (piemēram, domnīcas un diskusijas, iesaistīto pušu viedokļu apzināšana un aptaujas) atbilstoši projekta aktualitātēm, kā arī tiks izplatīti pirmajā un otrajā punktā aprakstīto darbību rezultāti un aktualitātes.

   5) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu īstenošana.

Šīs atbalstāmās darbības ietvaros tiks nodrošināti pasākumi komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanai,  kas noteikti regulas 2021/1060 47. un 50. pantā un normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Plānots, ka atbalstāmo darbību īstenos projekta vadības un īstenošanas personāls no projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanai paredzētā finansējuma, taču nepieciešamības gadījumā šīs atbalstāmās darbības īstenošanai var tikt piesaistīts finansējuma saņēmēja izvēlēts pakalpojuma sniedzējs.
 
   6) projekta vadība un tā īstenošanas nodrošināšana.

Projekta personāls nodrošinās projekta darbību plānošanu, ieviešanas uzraudzību un vadību projekta mērķa sasniegšanai. Lai nodrošinātu sekmīgu atbalstāmo darbību īstenošanu, indikatīvi ir paredzētas šādas amatu vietas un likmes:
  – projekta vadības personāls: projekta vadītājs – 1 amata likme, projekta koordinators – 1 likme, vadošais grāmatvedis – 0,3 likme, vadošais finansists – 1 likme, iepirkuma speciālists/juristkonsults – 0,3 likme.
  – projekta īstenošanas personāls: vecākais eksperts –  3 amata likmes, informācijas tehnoloģiju vecākais eksperts – 1 amata likme, satura eksperts – 0,9 amata likme.

4.3.5.3. pasākumā ietvertā atbalstāmā darbība “sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmas pilnveide” paredz veikt priekšizpēti par esošo situāciju sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības jomā, uz kā pamata tiks izstrādāts sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmas apraksts. Tāpat tiks izstrādāts arī sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtēšanas apraksts. Šie apraksti ietvers sevī detalizētu, līdz šim nenodefinētu informāciju par sociālajiem pakalpojumiem, t.sk., tiks noteikti sociālo pakalpojumu kvalitātes standarti, kvalitātes uzraudzības kritēriji un to kopumi, izstrādāta sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības metodika un pielietojamie instrumenti, priekšlikumi sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, t.sk., kvalitātes uzraudzības sistēmas ieviešanai vairākos līmeņos, kā arī tiks izstrādāta sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtēšanas metodika un instrumenti, veikti izvērtējumi par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos. Balstoties uz iepriekš minētajos aprakstos iekļaujamo informāciju, tiks izstrādāti priekšlikumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem informācijas sistēmā SPOLIS un citās Labklājības ministrijas informācijas sistēmās (piemēram, LABIS), lai uzkrātu un apstrādātu nepieciešamos datus sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzībai un efektivitātes novērtēšanai. Ņemot vērā iepriekš minēto, ieguvumus aprēķināt pēc būtības iespējams būs tikai tad, kad sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmas apraksts un sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtēšanas sistēmas apraksts būs aprobēts izmēģinājumprojektā, un, balstoties uz iegūtajiem datiem, varēs izdarīt pamatotus pieņēmumus par iepriekš minēto sistēmu efektivitāti. Arī par ieguldījumiem informācijas sistēmās nav iespējams veikt izmaksu ieguvumu analīzi, jo nav skaidri zināms, kādi tieši uzlabojumi būs nepieciešami, to būs iespējams noteikt tikai tad, kad būs skaidri definētas prasības sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzībai un efektivitātes novērtēšanai.
Kopumā 4.3.5.3. pasākuma ietvaros īstenotās atbalstāmās darbības perspektīvā pozitīvi ietekmēs tautsaimniecību, jo, nosakot vienotu sociālo pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes ietvaru, tiks efektivizēts valsts un pašvaldību līdzekļu ieguldījums, kā arī veicināts šo pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes pieaugums. Ņemot vērā, ka 4.3.5.3. pasākuma ietvaros paredzēta sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības un efektivitātes novērtēšanas sistēmu aprakstu izstrāde, uz kā pamata tiks pilnveidotas Labklājības ministrijas informācijas sistēmas, nav iespējams noteikt ieguvumu monetāro vērtību.

4.3.5.3. pasākuma investīcijām būs tieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (skat. skaidrojumu anotācijas 8. punktā “Horizontālā ietekme”). Savukārt uz horizontālajiem principiem “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 4.3.5.3. pasākumam nav ietekmes.

4.3.5.3. pasākuma ESF Plus investīcijām piemērots:
  – 158.intervences kods “Pasākumi, ar ko uzlabo vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un cenas ziņā pieejamiem pakalpojumiem” atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.-2027. gadam;
  – fondu finansējums 6 120 000 euro apmērā;
  – finansējuma veids: 01, dotācija;
  – teritoriālie sasniegšanas mehānismi: 33, bez teritoriālā mērķa;
  – ESF Plus sekundārās tēmas: 09, nepiemēro;
  – dzimumu līdztiesība: 02, dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana.

Lai nodrošinātu 4.3.5.3. pasākuma atbilstību izvirzītajam mērķim un īstenošanu atbilstoši TA noteiktajām prasībām un kārtībai, kā arī nozares noteiktajām prioritātēm, to pārvaldīs Sociālo pakalpojumu attīstības padome.

LM pildīs atbildīgās iestādes un finansējuma saņēmēja funkcijas, nodrošinās funkciju nodalīšanu, ievērojot Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 11. panta piektajā daļā noteikto. 


[12] 2017. gada 13. jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”

[13] Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 14.panta pirmās daļas 4.punkts un 5.punkts.

[14] IUB sagatavotā informācija par sociāli atbildīgu publisko iepirkumu pieejama: https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums  un Vadlīnijas sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai pieejamas: https://www.iub.gov.lv/lv/media/658/download

[15] IUB sagatavotā informācija par Inovatīvo publisko iepirkumu pieejama: https://www.iub.gov.lv/lv/inovativais-iepirkums?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F

[16] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32022H1215(01)