Anotācija (ex-ante)

Darba aizsardzības likumā 2019. gada 3. oktobrī tika izdarīti grozījumi, kuros viena no izmaiņām ir saistīta ar darba devēja tiesībām veikt uzņēmumā darba aizsardzības speciālista pienākumus. Līdz šo grozījumu izdarīšanas bija noteikts, ka uzņēmumos, kuros ir ne vairāk kā 10 nodarbināto, darba devējs pats var veikt darba aizsardzības speciālista pienākumus. Tomēr tika secināts, ka vairs nav nepieciešamības pēc šāda specifiska regulējuma, kas praksē rada iztulkošanas problēmas, īpaši gadījumos, kad darba devējs ir juridiska persona. Minētā norma no likuma tiek svītrota, attiecinot uz šiem uzņēmumiem vispārējo kārtību, tādejādi darba aizsardzības speciālista pienākumus šobrīd veikt jebkurš nodarbinātais, arī darba devējs vai darba devēja pārstāvis, ja viņš ir ieguvis atbilstošu apmācību un ir norīkots šī pienākuma veikšanai. Tomēr noteikumos Nr.749 ir saglabājusies atsauce uz Darba aizsardzības likuma normām, kas paredzēja specifiskas prasības attiecībā uz darba devēja tiesībām veikt darba aizsardzības speciālista pienākumus, ja uzņēmumā nav vairāk kā 10 ndarbināto.

Lai nodrošinātu prasību atbilstību Darba aizsardzības likumam, noteikumu Nr.749 2. punktā tiek svītrots regulējums, kas paredz noteikt zināšanu līmeni darba devējam vai darba devēja norīkotai personai, ja uzņēmumā nav vairāk par 10 nodarbinātajiem un ja darba devējs pats veic darba aizsardzības speciālista pienākumus atbilstoši Darba aizsardzības likumam. Noteikumos tiek saglabātas prasības zināšanu līmeņiem, kas jāapgūst darba aizsardzības speciālistam vai darba devējam, ja viņš veic darba aizsardzības speciālista pienākumus neatkarīgi no nodarbināto skaita.

Noteikumu Nr.749 2.1. apakšpunktā ir noteikts, ka darba aizsardzības speciālistam nepieciešams iegūt augstākā līmeņa zināšanas (profesionālā augstākā izglītība), kuru apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās. Šī regulējuma redakcija neatbilst grozījumiem Augstskolu likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 11. oktobrī un paredz atteikšanos no dalījuma “pirmā un otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība”. Augstskolu likuma 57. pants nosaka, ka augstskolās īstenojamās augstākās izglītības pakāpi veido trīs cikli, kas atbilst noteiktam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim:
1) pirmais cikls, kurā tiek īstenotas studiju programmas, kas atbilst sestajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim;
2) otrais cikls, kurā tiek īstenotas studiju programmas, kas atbilst septītajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim;
3) trešais cikls, kurā tiek īstenotas studiju programmas, kas atbilst astotajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim.
Savukārt Augstskolu likuma 59. pants nosaka, ka, apgūstot akreditētu attiecīgā cikla augstākās izglītības programmu, var iegūt:
1) īsā cikla profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, par ko tiek izsniegts īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un profesionālās kvalifikācijas diploms;
2) pirmā cikla augstāko izglītību:
a) bakalaura grādu, par ko tiek izsniegts bakalaura diploms,
b) bakalaura grādu un sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, par ko tiek izsniegts bakalaura un profesionālās kvalifikācijas diploms,
c) sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, par ko tiek izsniegts profesionālās kvalifikācijas diploms;
3) otrā cikla augstāko izglītību:
a) maģistra grādu, par ko tiek izsniegts maģistra diploms,
b) maģistra grādu un septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, par ko tiek izsniegts maģistra un profesionālās kvalifikācijas diploms,
c) septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, par ko tiek izsniegts profesionālās kvalifikācijas diploms.
 

Lai nodrošinātu noteikumu Nr.749 prasību atbilstību Augstskolu likuma prasībām, kā arī skaidru normu izpratni, noteikumu projektā paredzēts svītrot prasību darba aizsardzības speciālistam iegūt pirmā vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, tā vietā paredzot apgūt īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas vai pirmā vai otrā cikla augstākās izglītības studiju programmas.
Vienlaikus jāņem vērā, ka grādi un profesionālās kvalifikācijas, kas iegūtas studijās pēc 2000. gada 26. decembra, ir pielīdzināmi Augstskolu likuma 59. panta pirmajā daļā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām Augstskolu likuma pārejas noteikumu 96.pantā noteiktajā kārtībā.
Tādējādi darba aizsardzības speciālistu iegūtā pirmā un otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība ir pielīdzināma Augstskolu likumā noteiktajām prasībām (attiecīgi īsā, pirmā vai otrā cikla augstākajai izglītībai) un personas ar iepriekš iegūto profesionālo augstāko izglītību darba aizsardzības jomā varēs turpināt veikt darba aizsardzības speciālista pienākumus tāpat kā līdz šim.

Līdz 2022.gadam bija spēkā divi profesiju standarti darba aizsardzības jomā, atbilstoši kuriem bija iespējams iegūt augstākā līmeņa zināšanas darba aizsardzībā – profesijas standarts "Darba aizsardzības speciālists" un "Darba aizsardzības vecākais speciālists". Gan bakalaura, gan maģistra studiju programmās darba aizsardzības jomā augstāko izglītību varēja iegūt atbilstoši vienam profesijas standartam – “Darba aizsardzības vecākais speciālists”. Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē 2022.gada 8.jūnijā tika apstiprināts vēl viens profesijas standarts – “Darba aizsardzības inženieris”, saskaņā ar kuru ir iespējams iegūt augstākā līmeņa zināšanas darba aizsardzības jomā bakalaura programmā. Attiecīgi šobrīd darba aizsardzības jomā pirmā cikla profesionālo augstāko izglītību (bakalaura studiju programmās) iegūst atbilstoši profesijas standartam “Darba aizsardzības inženieris”, savukārt otrā cikla profesionālo augstāko izglītību (maģistra studiju programmās) iegūst atbilstoši profesijas standartam "Darba aizsardzības vecākais speciālists".

Lai darba aizsardzības regulējumā iekļautu profesijas standarta “Darba aizsardzības inženieris” prasības, noteikumu Nr.749 3.1. apakšpunktā paredzēts augstākā līmeņa zināšanas darba aizsardzības jomā apgūt akreditētās augstākās izglītības studiju programmās, ja tajās tiek apgūtas kompetences atbilstoši profesionālās kvalifikācijas prasībām "Darba aizsardzības speciālists", "Darba aizsardzības vecākais speciālists" vai “Darba aizsardzības inženieris”.
Ministru kabineta 2008. gada 8. septembra noteikumos Nr.723 “Noteikumi par prasībām kompetentām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos un kompetences novērtēšanas kārtību” ar 2023. gada 14. februārī izdarītajiem grozījumiem jau tika paredzēts, ka kompetentajam speciālistam (ārpakalpojumu sniedzējam) nepieciešamas augstākā līmeņa zināšanas darba aizsardzībā atbilstoši profesijas standartam "Darba aizsardzības vecākais speciālists" vai “Darba aizsardzības inženieris”, tādējādi darba aizsardzības sistēmā tika iekļauts 2022.gada 8.jūnijā pieņemtais profesijas standarts “Darba aizsardzības inženieris”, paredzot, ka arī personām, kas ieguvušas izglītību atbilstoši šim profesijas standartam, ir tādas pašas tiesības veikt kompetenta speciālista pienākumus kā personām, kas ieguvušas izglītību atbilstoši standartam "Darba aizsardzības vecākais speciālists". 

Noteikumu Nr. 749 4. un 5. punktā ir noteikts minimālais kredītpunktu apjoms studiju programmām, nosakot, ka pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguvei studiju programmas apjoms ir vismaz 80 kredītpunktu, bet otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguvei studiju programmas apjoms ir vismaz 40 kredītpunktu. Tomēr prasības studiju programmu apjomam tiek regulētas izglītības jomas normatīvajos aktos, iekļaujot papildu nosacījumus.  Augstskolu likuma 57. pants reglamentē augstskolā īstenojamās augstākās izglītības ciklus, studiju ilgumu un apjomu, nosakot, ka:
1) pilna laika pirmā cikla studiju apjoms ir ne mazāks kā 180 kredītpunkti un trīs gadi;
2) pirmā cikla daļa var būt īsā cikla profesionālā augstākā izglītība. Tās pilna laika studiju apjoms ir 120—180 kredītpunkti un attiecīgi divi līdz trīs gadi;
3) pilna laika otrā cikla studiju apjoms ir ne mazāks kā 60 kredītpunkti un viens gads ar noteikumu, ka kopējais pirmā un otrā cikla studiju apjoms nav mazāks par 300 kredītpunktiem un pieciem gadiem. Pilna laika otrā cikla studiju apjoms pēc vidējās izglītības ieguves ir ne mazāks kā 300 kredītpunkti un pieci gadi.
Studiju turpināšana nākamajā ciklā atbilstoši Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim iespējama pēc iepriekšējā cikla pabeigšanas un valsts atzīta augstāko izglītību apliecinoša dokumenta saņemšanas.
Vienlaikus Augstskolu likums nosaka, ka pirmā, otrā un trešā cikla augstākās izglītības programmas tiek veidotas saskaņā ar valsts augstākās izglītības standartu. Attiecīgi šobrīd ir spēkā Ministru kabineta 2023. gada 13. jūnija noteikumi Nr. 305 "Noteikumi par valsts profesionālās augstākās izglītības standartu", kas paredz specifiskas prasības studiju programmu apjomam un darba aizsardzības jomas normatīvajos aktos nebūtu jādublē. 

Lai nedublētu izglītības jomu regulējošo normatīvo aktu prasības, no noteikumiem Nr.749 tiek svītrots 4. un 5. punkts, kas nosaka prasības studiju programmu apjomam, kā arī prasību īstenot studiju programmu uz iepriekš iegūtas augstākās profesionālās vai akadēmiskās bāzes.