Anotācija (ex-ante)

Likumprojekta 1. pants. Grozījums Statistikas likuma 3. pantā.

Ņemot vērā, ka 2023. gada 1. janvārī spēkā ir stājies Latvijas Bankas likums un spēku zaudējis likums "Par Latvijas Banku", nepieciešams precizēt Statistikas likuma 3. pantu, ietverot tajā  atsauci uz spēkā esošo Latvijas Bankas likumu.

Grozījums Statistikas likuma 3. pantā.

Likumprojekta 2. pants. Grozījums Statistikas likuma 7. panta otrās daļas 3. punktā.

Statistikas iestāde, lai nodrošinātu statistiku, piemēro konkrētus statistikas nozares standartus. Standarta definīcija ir noteikta Statistikas likuma 1. panta 7. punktā: (7) statistikas jomas standarts — dokuments (tiesību akts, rokasgrāmata, labā prakse, vadlīnijas vai cits dokuments) un informācijas tehnoloģiju instruments, kas nosaka oficiālās statistikas nodrošināšanas prasības). Pienākums noteikt un izmantot statistikas nodrošināšanā statistikas jomas standartus izriet no Statistikas likuma 7. panta otrās daļas 3. un 4. punkta (Statistikas iestāde lemj par atbilstošākā statistikas jomas standarta piemērošanu un nodrošina oficiālo statistiku saskaņā ar statistikas jomas standartiem).

Statistikas jomas standarti paredz konkrētu veidu, kā statistikas iestāde nodrošina statistiku, tai skaitā izvēlas respondentus un veido statistiskās izlases. Atkarībā no nodrošināmās statistikas veida respondenti ir uzņēmumi apsekojumos, bet aptaujās konkrētas fiziskās personas vai mājsaimniecības.

Attiecībā uz konkrētu respondentu izlašu izveidi, piemērojot noteiktu statistikas jomas standartu, regulējums, piemēram, var gan būt tieši noteikts normatīvajā aktā, gan arī statistikas iestāde var noteikt, pielietojot matemātiskas metodes un ievērojot normatīvajā aktā noteikto izlases rāmi. Piemēram, Regula paredz, ka respondenti ir visi uzņēmumi, kuru nodarbinātos skaits ir 50  un vairāk, vai, piemēram, regula paredz, ka apsekojuma izlasē tiks ietvertas personas vecumā 15-89, kas dzīvo privātās mājsaimniecībās (darbaspēka apsekojums, Regula Nr. 2019/2240, 4. pants).

Konkrētus apstrādājamos personu datu veidus nosaka Ministru kabineta apstiprinātā Oficiālās statistikas programmas pielikuma 3. tabulā (uz likumprojekta izstrādes brīdi spēkā esošā programmas redakcijas: https://likumi.lv/ta/id/337525-noteikumi-par-oficialas-statistikas-programmu-20232025gadam) un konkrētā apsekojuma Ministru kabineta apstiprinātajā veidlapā (https://likumi.lv/ta/id/287576-oficialas-statistikas-veidlapu-paraugu-apstiprinasanas-un-veidlapu-aizpildisanas-un-iesniegsanas-noteikumi). Šajos noteikumos ir minēti arī normatīvie akti, no kuriem izriet respondentu izlases izveides ietvars.

Konkrēts pienākums respondentam iesniegt datus izriet no Statistikas likuma 14. panta.

Praksē Centrālā statistikas pārvalde saskaras ar problēmu, ka respondenti neizprot statistikas jomas standartu piemērošanu un apstākli, ka Statistikas iestāde, piemērojot standartu, nosaka arī konkrētus respondentus. Lai risinātu šo problēmu, nepieciešams papildināt Statistikas likuma 7. panta otrās daļas 3. punktu, skaidrojot, ka standarta noteikšana ietver arī respondenta izvēli.

Ar grozījumiem Centrālā statistikas pārvalde nepaplašina tiesības noteikt respondentus, bet gan detalizētāk skaidro esošo tiesisko regulējumu.
 

Statistikas likuma 7. panta otrās daļas 3. punkta papildināšana ar plašāku statistikas standarta skaidrojumu.

Likumprojekta 2. pants. Grozījums Statistikas likuma 7. pantā, papildinot ar jaunu piekto daļu.

Statistikas iestādes saskaņā ar Statistikas likuma 7. panta otrās daļas otro punktu nodrošina oficiālo statistiku, kā arī saskaņā ar Statistikas likuma 7. panta trešo daļu, 8. panta otrās daļas 1. punktu, 16. pantu vai citu ārējo normatīvo aktu nodrošina oficiālās statistikas programmā neiekļautas statistikas nodrošināšanas vai datu apstrādes pienākumus.

Spēkā esošais Statistikas likuma regulējums neviennozīmīgi nosaka statistikas iestādes tiesības saņemt jaunus un izmantot tās rīcībā esošus datus Statistikas likuma 7. panta trešās daļas, 8. panta otrās daļas 1. punktā, 16. pantā vai citos ārējos normatīvajos aktos noteikto statistikas nodrošināšanas vai datu apstrādes pienākumu izpildei. Tomēr minēto uzdevumu izpilde nav iespējama bez datu saņemšanas vai atkārtotas Pārvaldes rīcībā esošu datu izmantošanas. Tādējādi Statistikas likumā nepieciešams precizēt tiesisko pamatu datu iegūšanai un izmantošanai iepriekšminēto uzdevumu izpildei.

Saskaņā ar Statistikas likuma 14. un 15. pantu iegūto fizisko personu datu apstrādes tiesiskais pamats izriet no Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkta un 9. panta 2. punkta g) un j) apakšpunkta, lai izpildītu Statistikas likuma 7. panta otrās daļas 2. punktā,  trešajā daļā,  8. panta otrās daļas 1. punktā, 16. pantā un citos ārējos normatīvajos aktos noteiktos statistikas nodrošināšanas vai datu apstrādes uzdevumus.

Statistikas iestāde saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu drīkst iegūt un apstrādāt arī datus, kas sākotnēji vākti citiem mērķiem, jo turpmāka apstrāde statistikas nolūkos saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 89. panta 1. punktu nav uzskatāma par nesavietojamu ar sākotnējiem nolūkiem (“nolūka ierobežojumi”).

Konkrētus apstrādājamos personu datu veidus nosaka Ministru kabineta apstiprinātā Oficiālās statistikas programmas pielikuma 3. tabulā (uz likumprojekta izstrādes brīdi spēkā esošā programmas redakcijas: https://likumi.lv/ta/id/337525-noteikumi-par-oficialas-statistikas-programmu-20232025gadam) un konkrētā apsekojuma Ministru kabineta apstiprinātajā veidlapā (https://likumi.lv/ta/id/287576-oficialas-statistikas-veidlapu-paraugu-apstiprinasanas-un-veidlapu-aizpildisanas-un-iesniegsanas-noteikumi).

Konkrēti apstrādājamo personu datu veidi un apjoms, apstrādājot datus saskaņā ar Statistikas likuma 7. panta otrās daļas 2. punktu, trešo daļu, 8. panta otrās daļas 1. punktu, 16. pantu vai izpildot citos ārējos normatīvajos aktos noteiktos statistikas nodrošināšanas vai datu apstrādes uzdevumus, izrietēs no konkrētā datu apstrādes uzdevuma, ievērojot minimizācijas principu un statistiskās konfidencialitātes principu, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009 ( 2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku.

Statistikas sagatavošanu par mājsaimniecībām vai fiziskām personām nevar nodrošināt, neizmantojot personas datus. Jebkurā gadījumā saskaņā ar Statistikas likuma 14. un 15. pantu iegūtus personas datus, izmantojot likumā noteikto statistikas nodrošināšanas vai datu apstrādes uzdevumu izpildei, statistikas iestāde ievēro Vispārīgās datu aizsardzības regulā noteiktos personas datu apstrādes principus.

Grozījumi Statistikas likuma 7. pantā, papildinot ar jaunu piekto daļu, ir saistīti arī ar nepieciešamību stiprināt respondentu individuālo datu aizsardzību, proti, nepieciešams noteikt, ka statistiskā konfidencialitāte attiecas arī uz tādu datu apstrādi, kas nav saistīta ar datu apstrādi oficiālās statistikas nodrošināšanai. Rūpējoties par respondentu, tai skaitā fizisko personu datu aizsardzību, norma paredzēs attiecināt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009 ( 2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku 2. panta e) apakšpunktā noteikto Statistikas principu - “statistiskā konfidencialitāte” arī uz tādu datu apstrādi, kas nav saistīta ar datu apstrādi oficiālās statistikas nodrošināšanai. Statistiskā konfidencialitāte nozīmē to konfidenciālo datu aizsardzību, kuri attiecas uz atsevišķām statistiskām vienībām un ir iegūti tieši statistiskiem mērķiem vai netieši no administratīviem vai cita veida avotiem, un tas paredz, ka ir aizliegta iegūto datu izmantošana mērķiem, kas nav statistiski mērķi, un to nelikumīga izpaušana.

Tas nozīmē, ka datus, kas primāri iegūti statistikas nodrošināšanai, var izmantot tikai citas statistikas nodrošināšanai, un tos nedrīkst izmantot jebkādiem citiem mērķiem, tai skaitā civilprocesā, administratīvajā procesā, kriminālprocesā vai komercdarbībā. Kā piemēru šādai datu apstrādei un līdz ar to arī statistiskās konfidencialitātes principa attiecināšanai var minēt absolventu monitoringa veikšanu saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 276 “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi”.

Grozījums Statistikas likuma 7. pantā, papildinot ar jaunu piekto daļu, nosakot statistikas iestādei tiesības saņemt datus likumā noteikto uzdevumu izpildei un pienākumu ievērot statistisko konfidencialitāti attiecībā uz šādu datu apstrādi, tai skaitā izplatīšanu.

Likumprojekta 3. pants. Grozījums Statistikas likuma 14. pantā, papildinot ar jaunu piekto un sesto daļu.

Centrālā statistikas pārvalde saskaras ar apstākli, ka fiziskās personas un mājsaimniecības nav ieinteresētas sniegt atbildes apsekojumos, un tādējādi būtiski tiek ietekmēta iegūto datu un statistikas kvalitāte.

Atbildētību veicinoši pasākumi un pienākums sākotnēji ar respondentu sazināties attālināti uzlabotu atbildētību, kā arī veicinātu fizisko personu ieinteresētību sniegt atbildes. Rezultātā tiktu ieekonomēti finanšu un darbaspēka resursi, kas statistikas iestādei nebūtu jātērē darba samaksas un transporta izdevumiem intervētājiem, kuri dodas pie respondenta klātienē.

Grozījums Statistikas likuma 14. pantā, papildinot ar jaunu sesto daļu skatāms kopā ar grozījumu Statistikas likuma 15. pantā, papildinot ar jaunu piekto daļu.

Norma paredz statistikas iestādes tiesības paredzēt atbildētību veicinošu kompensāciju (piemēram, izsniegt suvenīru) respondentiem fizisko personu un mājsaimniecību apsekojumos, kā arī pienākumu statistikas iestādei primāri apsekojumus veikt attālināti.

Likumprojekta 4. pants. Grozījums Statistikas likuma 15. panta pirmajā daļā.

Statistikas likuma 13. panta otrā daļa nosaka, ka statistikas iestāde oficiālās statistikas nodrošināšanā izmanto administratīvos datu avotus. Administratīvie dati atrodas ne tikai valsts institūciju uzturētos reģistros, bet arī privāto tiesību juridisko personu reģistros. Lai samazinātu administratīvo slogu respondentiem un veicinātu administratīvo datu pieejamību statistikas sagatavošanā, nepieciešamas statistikas iestādei tiesības noskaidrot privāto tiesību juridisko personu reģistros uzkrāto datu veidus.

 

Norma paredz statistikas iestādei tiesības saņemt informāciju no privāto tiesību juridiskajām personām, ko tā apstrādā savos administratīvajos datu avotos, lai statistikas iestāde var izvērtēt datu izmantošanas iespējas oficiālās statistikas nodrošināšanai.

Norma neparedz identificējamu datu saņemšanu.

Likumprojekta 4. pants. Grozījums Statistikas likuma 15. pantā, papildinot ar jaunu piekto daļu.

Grozījums Statistikas likuma 15. pantā, papildinot ar jaunu piekto daļu, nepieciešams, lai izpildītu normu, kas stāsies spēkā pēc grozījuma Statistikas likuma 14. pantā, papildinot ar jaunu sesto daļu.

Viens no Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) uzdevumiem ir personu un mājsaimniecību apsekojumu organizēšana, nodrošinot oficiālo statistiku par darbaspēku, ienākumiem un dzīves apstākļiem, interneta lietošanu, par Latvijas iedzīvotāju atpūtas un darījumu braucieniem, pieaugušo dalību izglītības aktivitātēs. Personu un mājsaimniecību apsekojumi arvien vairāk saskaras ar jauniem izaicinājumiem - ik gadu atbildētības līmenis aptaujās mazinās, mainoties iedzīvotāju dzīves ritmam, ieradumiem.  Covid–19 pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas un sociālās distancēšanās pasākumu ieviešana 2020. un 2021. gadā Latvijā ir ietekmējusi klātienes interviju norisi - tās tika pilnībā pārtrauktas drošības apsvērumu dēl. Ņemot vērā minēto, ir būtiski respondentam nodrošināt pēc iespējas ērtāku veidu, kā atbildēt uz aptaujas jautājumiem, t.i., respondentam pieņemamā laikā un veidā, tai skaitā ievērojot nepieciešamos drošības pasākumus. Apsekojumu datu apkopošanai Pārvalde izmanto klātienes intervijas (CAPI), telefonintervijas (CATI) un intervijas tiešsaistē (CAWI). Telefonintervijas un intervijas tiešsaistē ļauj taupīt valsts finanšu resursus, kā arī ir ērtākais veids kā respondentam sniegt atbildes uz aptaujas jautājumiem. Pārvaldes veiktajos apsekojumos izlase tiek veidota ar matemātiskām metodēm, atlasot konkrētu adresi vai personu, līdz ar to nepieciešami konkrētās personas vai adresē deklarēto personu tālruņa numuri. Valstī nav izveidots vienots iedzīvotāju tālruņu numuru reģistrs, ko varētu izmantot apsekojumu veikšanai, bet šādu informāciju regulāri apkopo un aktualizē dažādas valsts institūcijas, kā arī tā ir pieejama elektronisko sakaru komersantiem. 

Statistikas likuma 1. panta 5. punkts nosaka, ka oficiālās statistikas nodrošināšana ir darbību un paņēmienu kopums, kas nodrošina oficiālās statistikas plānošanu, izstrādi, datu iegūšanu, apstrādi, analīzi un izplatīšanu. Arī telefona numuru izmantošana, lai iegūtu datus, ir viena no šo darbību sastāvdaļām, jo bez saziņas ar respondentu nevarētu iegūt datus. Statistikas likuma 15. panta otrā daļa jau paredz statistikas iestādei tiesības saņemt nepieciešamos datus oficiālā statistikas nodrošināšanai, tai skaitā personu kontaktinformāciju, tomēr praksē Pārvalde saskaras ar problēmu, ka ne visas iestādes izprot Statistikas likuma 1. panta 5. punktā noteikto oficiālās statistikas nodrošināšanas terminu, līdz ar to atļauju saņemt no valsts institūcijām informāciju par fizisko personu telefona numuriem un elektroniskā pasta adresēm atbilstoši Pārvaldes sagatavotajam personu izlases sarakstam, nepieciešams Statistikas likumā definēt precīzāk.

Līdzīgs regulējums par tiesībām Pārvaldei saņemt kontaktinformāciju ir noteikts:
 Elektronisko sakaru likuma 108. panta trešajā daļā:
“(3) Lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto oficiālo statistiku, Centrālajai statistikas pārvaldei ir tiesības pieprasīt un elektronisko sakaru komersantam, kas nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, ir pienākums sniegt tā rīcībā esošo informāciju par reģistrētu galalietotāju telefona numuriem atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotajam personu izlases sarakstam. Centrālajai statistikas pārvaldei ir tiesības pieprasīt šajā daļā minēto informāciju ne biežāk kā divas reizes gadā, un komersantam ir pienākums triju mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas brīža sniegt tā rīcībā esošo informāciju par reģistrētu galalietotāju tālruņu numuriem atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotajam fizisko personu izlases sarakstam un datu nodošanas kārtībai.”.
Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā
“23.1 pants. Nolūkā nodrošināt oficiālo statistiku par darbaspēku, ienākumiem un dzīves apstākļiem, interneta lietošanu, vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, par Latvijas iedzīvotāju atpūtas un darījumu braucieniem, energoresursu patēriņu mājsaimniecībās, kā arī par Latvijas iedzīvotāju mobilitāti, valsts akciju sabiedrībai "Ceļu satiksmes drošības direkcija", Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums pēc Centrālās statistikas pārvaldes pieprasījuma sniegt to rīcībā esošo informāciju par fizisko personu kontakttālruņiem un e-pasta adresēm atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotajam fizisko personu apsekojumu izlašu sarakstam.”.
Personu izlases sarakstā tiek iekļautas personas, kuras, pielietojot konkrētu statistikas standartu, ir izvēlētas par respondentu konkrētajā apsekojumā. Piemērojot Elektronisko sakaru likumu, personu saraksts ar personas kodiem tiek nodots komersantiem, kuri pievieno savā rīcībā esošo informāciju par telefona numuriem. Informācijas apmaiņa notiek elektroniski, izmantojot drošu savienojuma kanālu. Tāda pati kārtība paredzēta arī apmaiņā ar valsts institūcijām.
Kontaktinformācija, ko iegūst no valsts institūcijām, nodrošina precīzāku datu apstrādi, jo satur tikai vienu konkrētās fiziskās personas kontaktinformāciju, kuru pati persona sniegusi saziņai ar sevi. Elektronisko komersantu rīcībā esošā kontaktinformācija var būt neprecīza, jo uz vienu personu var būt reģistrēti vairāki numuri.
Konkrēti apstrādājamo personu datu apjoms kontaktinformācijas saņemšanai ir noteikts Ministru kabineta apstiprinātās Oficiālās statistikas programmas pielikuma 3. tabulā 28., 54., 91. un 118. rinda (uz likumprojekta izstrādes brīdi spēkā esošā programmas redakcijas: https://likumi.lv/ta/id/337525-noteikumi-par-oficialas-statistikas-programmu-20232025gadam).

Uzsākot datu vākšanu, Pārvalde aicina izlasē iekļauto personu vai mājsaimniecību aizpildīt anketu tiešsaistē vai informē, ka ar viņu sazināsies intervētājs. Informācija tiek nosūtīta izlasē iekļautām personām uz e-adresi, bet tā kā daudziem joprojām e-adreses nav, vēstule ir jāsūta pa pastu. E-pasta adreses, kas ir pieejama valsts institūcijām, ļauj labāk sasniegt apsekojuma izlasē ietverto personu, kā arī tas ļauj iedzīvotājiem uzreiz no e-pasta nokļūt apsekojuma anketā, lai aizpildītu to tiešsaistē. Papildus tādējādi tiek ieekonomēti finanšu resursi, kas statistikas iestādei būtu jātērē pasta sūtījumiem.

Personu un mājsaimniecību apsekojumus nevar veikt bez konkrētās personas kontaktinformācijas. Līdz ar to nav arī alternatīvas, kā sasniegt personu bez kontaktinformācijas.

Līdzīgs regulējums saņemt kontaktinformāciju statistisko apsekojumu veikšanai ir arī citās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, saskaņā ar Lietuvas Republikas Oficiālās statistikas un datu pārvaldības likuma (https://www.e-tar.lt/portal/lt/legalAct/TAR.026F44E06A27/asr) 10. panta pirmās daļas 11. punktu statistikas iestāde var bez maksas saņemt, apstrādāt un izmantot fizisko un/vai juridisko personu kontaktinformāciju (adreses, fiksēto un mobilo tālruņu numurus, e-pasta adreses) statistikas pētījumu vajadzībām.

Pārvaldei tiek noteiktas iespējas iegūt respondentu kontaktinformāciju no valsts institūcijām - gadā aptuveni par 110 000 respondentiem saskaņā ar personu izlases sarakstu. Apstrādājamo datu apjoms tiek noteikts Ministru kabineta apstiprinātajā Oficiālās statistikas programmā.

Likumprojekta 5. pants. Grozījums Statistikas likuma 16. pantā.

Turpmāka datu ieguve pētījumiem, lai izstrādātu jaunus statistikas jomas standartus vai tādu statistiku, kas nav iekļauta oficiālās statistikas programmā, un lemtu par šīs statistikas iekļaušanu šajā programmā, paredzēta saskaņā ar Statistikas likuma 7. panta piekto daļu. Tādējādi nav nepieciešama Statistikas likuma 16. panta otrā, trešā, ceturtā un piektā daļa.

Svītrot Statistikas likuma 16. panta otro līdz piekto daļu.

Likumprojekta 6. pants. Grozījumi Statistikas likuma 17. pantā.

Statistikas likuma 17. pants nosaka statistikas iestādes rīcību ar datiem, kad tie saņemti statistikas nodrošināšanai. Proti, regulē statistiskās konfidencialitātes jautājumus, kas konkretizē arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009 ( 2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku 2. panta e) apakšpunktā noteikto Statistikas principu - “statistiskā konfidencialitāte” nozīmē to konfidenciālo datu aizsardzību, kuri attiecas uz atsevišķām statistiskām vienībām un ir iegūti tieši statistiskiem mērķiem vai netieši no administratīviem vai cita veida avotiem, un tas paredz, ka ir aizliegta iegūto datu izmantošana mērķiem, kas nav statistiski mērķi, un to nelikumīga izpaušana.

Pašreiz spēkā esošā Statistikas likuma 17. panta pirmās un otrās daļas regulējums attiecas tikai uz tādiem datiem, kas iegūti oficiālās statistikas nodrošināšanai saskaņā ar oficiālās statistikas programmu, tomēr dati tiek iegūti ne tika oficiālās statistikas nodrošināšanai. Statistikas sagatavošana var notikt arī, piemēram, saskaņā ar Statistikas likuma 7. panta trešo daļu, 8. panta otrās daļas 1. punktu, 16. pantu vai citu ārējo normatīvo aktu, kas paredz konkrētu statistikas nodrošināšanas vai datu apstrādes pienākumu statistikas iestādei. Veicot datu apstrādi saskaņā ar iepriekšminētajiem pantiem, Pārvalde vienmēr ir attiecinājusi uz šādām darbībām un gala rezultātu statistiskās konfidencialitātes principu, lai gan Statistikas likumā tas tiešā veidā nav noteikts. Līdz ar to nepieciešams Statistikas likuma 17. panta pirmo un otro daļu precizēt atbilstoši faktiskajai situācijai.

Saskaņā ar Statistikas likuma 14. un 15. pantu iegūto fizisko personu datu apstrādes tiesiskais pamats būs Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 9. panta 2. punkta g) un j) apakšpunkts, lai izpildītu Statistikas likuma 7. panta otrās daļas 2. punktā,  trešajā daļā,  8. panta otrās daļas 1. punktā, 16. pantā un citos ārējos normatīvajos aktos noteiktos statistikas nodrošināšanas vai datu apstrādes uzdevumus.

Statistikas iestāde saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu var iegūt un apstrādāt arī datus, kas sākotnēji vākti citiem mērķiem, jo turpmāka apstrāde statistikas nolūkos saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 89. panta 1. punktu nav uzskatāma par nesavietojamu ar sākotnējiem nolūkiem (“nolūka ierobežojumi”).

Konkrēti apstrādājamos personu datu veidi un apjoms oficiālās statistikas nodrošināšanā noteikti Ministru kabineta apstiprinātās Oficiālās statistikas programmas pielikuma 3. tabulā (uz likumprojekta izstrādes brīdi spēkā esošā programmas redakcijas: https://likumi.lv/ta/id/337525-noteikumi-par-oficialas-statistikas-programmu-20232025gadam).

Konkrēti apstrādājamos personu datu veidi un apjoms, apstrādājot datus saskaņā ar Statistikas likuma 7. panta otrās daļas 2. punktu, trešo daļu, 8. panta otrās daļas 1. punktu, 16. pantu vai izpildot citos ārējos normatīvajos aktos noteiktos statistikas nodrošināšanas vai datu apstrādes uzdevumus, izrietēs no konkrētā datu apstrādes uzdevuma, ievērojot minimizācijas principu.

Statistikas sagatavošanu par mājsaimniecībām vai fiziskām personām nevar nodrošināt, neizmantojot personas datus. Jebkurā gadījumā oficiālās statistikas nodrošināšanai iegūtus datus, izmantojot citu likumā noteikto statistikas nodrošināšanas vai datu apstrādes uzdevumu izpildei, statistikas iestāde ievēro Vispārīgās datu aizsardzības regulā noteiktos personas datu apstrādes principus.

Izteikt Statistikas likuma 17. panta pirmo un otro daļu jaunā redakcijā.

Likumprojekta 7. pants. Statistikas likuma IV nodaļas izslēgšana.

Skaitīšanas nodaļa Statistikas likumā nav nepieciešama, jo tautas skaitīšana, mājokļu skaitīšana, lauksaimniecības skaitīšana tiek nodrošināta oficiālās statistikas programmas ietvaros, kam nav nepieciešams speciāls regulējums.

Statistikas likuma IV nodaļas izslēgšana.

Likumprojekta 8. pants. Grozījums Statistikas likuma 25. panta piektajā daļā.

Lai veicinātu plašāku statistikas produktu sagatavošanu, tai skaitā nodrošinātu to labāku uztveramību, nepieciešams paredzēt statistikas iestādei tiesības statistikas attēlošanai ģeotelpiskā sadalījumā, nosakot konkrētu datu izmantošanas apjomu.

Nodrošināt plašāku statistikas produktu pieejamību sabiedrībai, nodrošinot statistikas attēlošanu ģeotelpiskā sadalījumā.