Anotācija (ex-ante)

22-TA-2550: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Vietējai sabiedrībai vēja elektrostaciju radītā diskomforta kompensācijas maksājumu  apmērs, veikšanas kārtība un termiņi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Elektroenerģijas tirgus likuma 22.1 pants (spēkā no 01.01.2023.) noteic, ka vietējās sabiedrības labā pašvaldībām tiek maksāts vēja elektrostaciju radītā diskomforta kompensācijas maksājums par vēja elektrostacijas darbību, ja tās uzstādītā jauda ir vienāda ar vai lielāka par vienu megavatu un Ministru kabinets noteics šā maksājuma paredzēto apmēru, veikšanas kārtību un termiņus.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Nodrošināt vietējās sabiedrības un pašvaldību atbalstu vēja enerģijas attīstībai, veicināt reģionālo attīstību teritorijās, kur attīsta vēja elektrostacijas, finansiāli kompensējot iespējamo diskomfortu, ko vietējai sabiedrībai faktiski vai šķietami var radīt vēja enerģijas balstītas elektroenerģijas ražošanas iekārtas.  
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2023.
Pamatojums
Elektroenerģijas tirgus likuma 22.1 pantā noteiktais deleģējums.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Vietējie iedzīvotāji un pašvaldības negūst pietiekamu labumu no lielajiem vēja enerģijas projektiem, kas rada sabiedrības neapmierinātību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Kaut arī ir paredzēts samazināt vietējo pašvaldību pilnvaras vēja elektrostaciju attīstības jomā, kas varētu paātrināt šo projektu īstenošanu, vienlaikus bez kompensējošiem pasākumiem vietējās sabiedrības neapmierinātība varētu tālāk pieaugt. 
Risinājuma apraksts
Vietējā sabiedrība un iedzīvotāji, kas ir izmitināti vēja elektrostaciju projektu iespējamo attīstības teritoriju tuvumā objektīvu vai subjektīvu apsvērumu dēļ ir negatīvi noskaņoti pret vēja elektrostaciju būvniecības iespējām, kas kavē atjaunīgo energoresursu attīstību valstī.Bez finansiāli kompensējošiem pasākumiem vietējās sabiedrības neapmierinātība varētu tālāk pieaugt. 
Risinājuma apraksts
Elektroenerģijas tirgus likums paredz ieviest atjaunīgo energoresursu ražotņu vietējai sabiedrībai radītā diskomfortā kompensācijas maksājumu par jaunas uzstādītās elektroiekārtas darbību, ja tās uzstādītā jauda ir vienāda vai pārsniedz vienu megavatu. Maksājuma mērķis ir veicināt reģionālo attīstību, pašvaldību un vietējo iedzīvotāju interesi atjaunojamo energoresursu attīstībā. Šie noteikumi nosaka maksājuma  skaitlisko apjomu, kas ir proporcionāls iekārtas uzstādītajai jaudai. 
Par vēja elektrostacijas darbību, ja tās uzstādītā jauda ir vienāda ar vai lielāka par vienu megavatu, iekārtas uzstādītājs vai īpašnieks, sākot no attiecīgās iekārtas nodošanas ekspluatācijā, ik gadu veic vietējai sabiedrībai maksājumu par katras iekārtas uzstādīto kopējo jaudu  par katru uzstādītās jaudas megavatu, tajā skaitā par nepilnu megavatu.
Vēja elektrostacijas īpašnieks maksājumu  ieskaita pašvaldības, kuras teritorijā atrodas vēja elektrostacija, atsevišķā budžeta programmā šādā apmērā un kārtībā:
2500 euro par katru uzstādītās jaudas megavatu gadā:
1250 euro par katru uzstādītās jaudas megavatu ieskaita līdz kārtējā gada 15. martam;
1250 euro par katru uzstādītās jaudas megavatu ieskaita līdz kārtējā gada 15.jūlijam;
Papildus 2500 euro maksājumam, līdz nākamā gada 15. martam:
500 euro par katru uzstādītās jaudas megavatu gadā, ja vēja elektrostacijas uzstādītās jaudas izmantošanas koeficients attiecīgajā gadā ir 33 procenti, vai vairāk, bet nepārsniedz 40 procentus;
1000 euro par katru uzstādītās jaudas megavatu, ja vēja elektrostacijas uzstādītās jaudas izmantošanas koeficients attiecīgajā gadā ir 40 procenti vai vairāk.
Šāda pieeja izvēlēta, ņemot vērā, ka vēja elektrostaciju īpašnieki tiecās vienoties ar tirgotāju par līgumu pie samērīgām jaudu noslodzes prognozēm ar fiksētu cenu. Ja tiks saražots lielāks elektroenerģijas apjoms, tiek radīta papildus peļņu.
Nākotnes elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena nav precīzi prognozējums skaitliskais lielums, bet šobrīd pastāv iespēja aplēst, ka attiecīgais radītājs ilgtermiņā ir aplēšams 60 euro par megavatstundu (vairumcenu svārstību references lielums). Tādā gadījumā pašvaldība no 50 MW vēja elektrostaciju parka, rēķinot pēc apgrozījuma 15% saņemtu 118 260 euro gadā pie uzstādītās jaudas izmantošanas koeficienta 30% vai 157 680 euro gadā pie uzstādītās jaudas izmantošanas koeficienta 40%. Savukārt, atbilstoši noteikumos piedāvātajam risinājumam, pašvaldība saņemtu 125 000 euro pie uzstādītās jaudas izmantošanas koeficienta 30% un 175 000 pie uzstādītās jaudas izmantošanas koeficienta 40%, kas ir kopumā līdzvērtīgi sākotnēji plānotajam risinājumam. 
Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 14.07.2022. grozījumiem[1], attiecīgā pašvaldība līdzekļus no reģionālās attīstības maksājuma par vēja elektroenerģijas iekārtas darbību var izmantot  pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktā kārtībā, piemēram:
1) enerģētiskās nabadzības mazināšanai attiecīgajā pašvaldībā;
2) pašvaldības infrastruktūras atbalsta projektiem;
3) izglītības mērķiem, sabiedrības informēšanai par atjaunojamas enerģijas, klimata pārmaiņu, energoefektivitātes un vides aizsardzības jautājumiem.
4) konkursa kārtībā un prioritāri uzstādītās elektroenerģijas ražošanas iekārtas no atjaunojamiem energoresursiem pašpatēriņam tiešā tuvumā šādiem mērķiem kā investīciju atbalstam atjaunojamo enerģiju ražojošām iekārtām privātpersonām un komersantiem,  energoefektivitātes projektiem, energokopienu atbalstam, atbalstam aktīvajiem lietotājiem un atjaunojamās enerģijas pašražotājiem.
Finansējums enerģētiskās nabadzības mazināšanai, infrastruktūras atbalstam, kā arī 4) punktā minētajiem konkursiem izmantojams administratīvajā teritorijā, primāri, novada teritorijās, kur uzstādītas vēja elektrostacijas.
Elektroenerģijas tirgus likuma attiecīgā norma un līdz ar to šie Ministru kabineta noteikumi stājas spēkā ar 2023. gada 1. janvāri. Ņemot vērā tiesiskās paļāvības principu un faktu,  ka vēju elektrostaciju īpašniekiem nepieciešams laiks, lai pielāgotu pastāvošus komercdarbības veikšanas modeļus jaunajām tiesību normām, 2023. gadā maksājums būtu veicams tikai par attiecīgā kalendārā gada otro pusgadu, kā arī netiek piemērots papildus maksājums. Līdz ar to, kā arī ņemot vērā maksājuma īpatsvaru pret apgrozījumu, tas ir samērīgs esošo vēja elektrostaciju īpašniekiem.


[1] https://likumi.lv/ta/id/334349-grozijumi-elektroenergijas-tirgus-likuma
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Sākotnēji tika izvērtēti 3 iespējamie risinājumi - 1) brīvprātīga vienošanās starp attīstītāju un vietējiem iedzīvotājiem, kas tomēr negarantētu šādu atbalstu; 2) obligāts attīstītāja maksājums attiecīgās pašvaldības budžetā, 3) obligāts maksājums valsts budžetā ar nosacījumu, ka to izmanto reģionaļai attīstībai. Izvērtējot šīs opcijas Ekonomikas ministrija izšķīrās par labu 2) risinājumam.
Tika izvērtētas arī 2 iespējamās opcijas par maksājumu apmēru. 1) Ekonomikas ministrija piedāvāja risinājumu, ko principā atbalstīja arī Latvijas pašvaldību savienība, kas noteica maksājumu līdz 1.50% ikgadēji no iekārtas iepriekšējā gadā saražotās un pārvades vai sadales tīklos nodotās elektroenerģijas apjoma, kas izteikta attiecīgā periodā Nord Pool elektroenerģijas biržas Latvijas tirdzniecības apgabala 12 mēnešu aritmētiskās vidējās vairumcenās (eiro par megavatstundu izteiksmē). Vienlaikus tiek paredzēts ieviest vienreizēju maksājuma par katras jaunas iekārtas, kas vēl nenodrošina elektroenerģijas no atjaunīgiem energoresursiem ražošanu, uzstādītās jaudas tehnoloģisko apmēru. 2) Vēja enerģijas asociācija uzskatīja, ka maksājumam jābūt proporcionālam iekārtas uzstādītajai jaudai. Saeimas atbildīgā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izšķīrās par labu 2) variantam. 
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Diskomforta maksājums ir papildus izmaksas uzņēmējiem, kas var palielināt elektroenerģijas pašizmaksu reģionā. Vienlaikus pašvaldībām  ir iespēja saņemt papildu finanšu līdzekļus vietējo “zaļā kursa” projektu attīstībai līdz ar ko piedāvātais risinājums ir kompromiss.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Skaidrojums
Nepieciešams izvērtēt izvēlētā risinājuma ieguvumus un ietekmes un elektroenerģijas cenām un konkurētspēju, ja nepieciešams, veicot korekcijas. 
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Ekonomikas ministrija
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
24
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
1) Uzstādītā vēju elektrostaciju jauda; 2) elektroenerģijas cena reģionā un maksājuma iespējamā ietekme uz to; 3) maksājuma izlietojama lietderība pašvaldībās - pašvaldību gada pārskati
Rādītājs
1) Vēja elektrostaciju uzstādītā jauda - megavatos, 2) elektroeneģijas vidējā cena Latvijaā un citos Nordpool tirdzniecības reģionos euro par megavatstundu

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • lielie uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Pieaugs izmaksas vēja elektrostaciju īpašniekiem. 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
Kopumā makroekonomiskā ietekme būs pozitīva, jo projekts kopumā veicinās vēja elektrostaciju attīstību un līdz ar to salīdzinoši lētas elektroenerģijas pieejamību. 

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Papildus maksājumam būs minimāla negatīva ietekme uz vēja elektrostaciju konkurētspēju. 

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
Papildus maksājumam būs minimāla negatīva ietekme uz vēja elektrostaciju konkurētspēju. 

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Sagaidāma netieša pozitīva ietekme uz nodarbinātību reģionos, ko veicinās vēja enerģijas attīstība, kā arī potenciālā pozitīvā ietekme no investīciju projektiem, ko finansēs no maksājuma. 

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
152 250
0
804 500
1 054 500
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
152 250
0
804 500
1 054 500
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
152 250
0
804 500
1 054 500
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
152 250
0
804 500
1 054 500
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
152 250
804 500
1 054 500
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Pašvaldību budžeta ieņēmumi 2024. un 2026. gadā aprēķināti ņemot vērā Vēja enerģijas asociācijas aprēķinus par iekārtu uzstādīto jaudu. Ņemot vērā, ka iekārtu darbības uzsākšanu nevar precīzi prognozēt, aprēķini ir aptuveni. Tāpat pieņemts, ka jaudas izmantošanas faktors nepārsniedz 33 procentus. 
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība TAP portālā tiks veikta vienlaikus ar izsludināšanu Valsts sekretāru sanāksmē

6.4. Cita informācija

Notikušas konsultācijas ar Latvijas pašvaldību savienību. Latvijas pašvaldību savienība uzskata, ka maksājumam jābūt 5000 euro par MW uzstādītās jaudas gadā. Tomēr jāņem vērā, ka, papildus diskomforta kompensācijas maksājumam, vēja elektrostaciju īpašniekiem būs nepieciešams noteikt maksājumu iekārtu demontāžas finansēšana un kopējam slogam jābūt samērīgam, tamdēļ Pašvaldību avienības ierosinājums netika ņemts vērā. 
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projekts veicinās atjaunīgās enerģijas projektu attīstību reģionos, kas arī veicinās kopīgo ekonomisko attīstību. 

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Tiek sekmēta atjaunīgo energoresursu izmantošana  vietējās elektroenerģijas ražošanas attīstība, kas mazinās atkarību no fosilo energoresursu importa un sekmēs pāreju aprites ekonomikas elementu ieviešanai un klimatneitralitātes sasniegšanu.
 

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Sagaidāma netieša pozitīva ietekme no projektu īstenošanas reģionos.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi