Anotācija (ex-ante)

Neaktīvu subjektu izslēgšana
Ir vairākas pazīmes, atbilstoši kurām secināts, ka zemnieku saimniecība, zvejnieku saimniecība, lauku amatnieka uzņēmums vai individuālais (ģimenes) uzņēmums  aktīvu darbību neveic vai ir neaktuāls:
[1] Viennozīmīgai un nepārprotamai fiziskas personas identifikācijai izmantojams tieši personai piešķirtais personas kods un lielākoties nav pietiekami ar personas vārdu un uzvārdu. Atbilstoši uzņēmumu reģistra ierakstiem zemnieku saimniecību, zvejnieku saimniecību, lauku amatnieku uzņēmumu un individuālo (ģimenes) uzņēmumu īpašnieku identifikācija līdz ar to ir neiespējama.
[2] Viena un tā pati persona zemnieku saimniecību, zvejnieku saimniecību, lauku amatnieku uzņēmumu vai individuālo (ģimenes) uzņēmumu ierakstos ir īpašnieka un amatpersonas statusā. Gadījumos, kad ir zināms un uzņēmumu reģistrā ierakstīts attiecīgās personas personas kods, ziņas par personas miršanas faktu tiek fiksētas un, ja persona reģistrēta kā subjekta amatpersona, tā pēc šo ziņu saņemšanas ierakstos tiek atbrīvota no amatpersonas statusa. Taču, tā kā minētais skar mantiskos un īpašumtiesību jautājumus, tad joprojām kā zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības, lauku amatnieka uzņēmuma un individuālā (ģimenes) uzņēmuma īpašnieks paliek reģistrēta mirusi persona.
[3] Prakse liecina, ka liela daļa no reiz reģistrētajiem subjektiem uzskata, ka sen reģistrētā zemnieku saimniecība, zvejnieku saimniecība, lauku amatnieka uzņēmums vai individuālais (ģimenes) uzņēmums jau ir izslēgts no uzņēmumu reģistra, piemēram, tāpēc, ka pēc reģistrācijas nebija uzsākuši saimniecisko darbību (atsaucoties uz likuma “Par uzņēmējdarbību” 34.panta pirmo daļu, atbilstoši kurai uzņēmuma darbība izbeidzas, ja gada laikā pēc tā reģistrācijas nav uzsākta uzņēmējdarbība (redakcijā, kas bija spēkā no 1990.gada 1.decembra līdz 2003.gada 21.maijam)),  vai zeme, kas norādīta, reģistrējot zemnieku saimniecību, tikusi atsavināta (tādējādi uzskatot, ka zemnieku saimniecība beidz pastāvēt automātiski). Šī iemesla dēļ šādu subjektu īpašnieki un amatpersonas neaktualizē ziņas par attiecīgajiem subjektiem, jo uzskata, ka šie subjekti nemaz neeksistē.
[4] Saņemta informācija, ka zemnieku saimniecība, zvejnieku saimniecība, lauku amatnieka uzņēmums vai individuālais (ģimenes) uzņēmums neatrodas tā norādītajā juridiskajā adresē, vai pat minētajam subjektam nav (iespējams, vairs nav) tiesiska pamata atrasties uzņēmumu reģistrā norādītajā juridiskajā adresē. Turklāt, ņemot vērā vairuma zemnieku saimniecību, zvejnieku saimniecību, lauku amatnieku uzņēmumu un individuālo (ģimenes) uzņēmumu reģistrācijas laiku, no kura ir pagājis ievērojams laika posms, daļa no tiem faktiski nav uzsākuši saimniecisko darbību, daļai apstākļi vairākkārt mainījušies,  pastāv arī pamatots pieņēmums, ka šie subjekti vairs neatrodas savā reģistrētajā juridiskajā adresē, tādējādi nav iespējama to sasniedzamība.
Nevar izslēgt, ka katra šāda zemnieku saimniecība, zvejnieku saimniecība, lauku amatnieka uzņēmums un individuālais (ģimenes) uzņēmums atbilst pat vairākām tādām pazīmēm, pēc kurām secināms, ka tas vairs nav reāli strādājošs subjekts.

Viss iepriekš minētais noved pie situācijas, ka uzņēmumu reģistrā ir reģistrēti faktiski neaktīvi jeb “tukši” un “nedzīvi” individuālie (ģimenes) uzņēmumi, lauku amatnieku uzņēmumi, zemnieku saimniecības un zvejnieku saimniecības, kuras neatrodas un nav sasniedzamas to norādītajās juridiskajās adresēs, kuru uzņēmumu reģistrā  ierakstītais īpašnieks ir mirusi persona, vai īpašnieks ir persona bez personas koda, un nav pieejami citi šo personu identificējoši dati (dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi). Tādējādi Reģistrs nevar izpildīt pienākumu uzturēt aktuālu un uzticamu publisko reģistru. Proti, publiskā uzņēmumu reģistrā tiek uzturēti neaktuāli dati, kas ne vien valstij rada administratīvo slogu, apgrūtina saimnieciskās darbības uzraudzību, resursu patēriņu un reputācijas riskus, bet arī grauj sabiedrības uzticēšanos un  rada maldīgu priekšstatu par ekonomisko realitāti. Turklāt daudzu reģistrēto zemnieku saimniecību, zvejnieku saimniecību, lauku amatnieku uzņēmumu un individuālo (ģimenes) uzņēmumu īpašnieki vai amatpersonas nemaz nezina par šo subjektu esību (paļaujoties un domājot, kā šādi subjekti nepastāv) un neapzinās šī statusa sekas (arī neaktīvs statuss subjektam var radīt nodokļu saistības un neatbrīvo subjektu no likumā noteikto pienākumu pildīšanas). Iepretim minētajam, šobrīd nav paredzēts mehānisms, kā panākt, ka uzņēmumu reģistrā neaktuālie dati tiek aktualizēti un kā vienkāršā veidā izslēgt no uzņēmumu reģistra neaktīvos subjektus, tāpēc ar Likumprojektu plānots šādu mehānismu paredzēt.

Papildus tam norādāms, ka individuāliem (ģimenes) uzņēmumiem, lauku amatnieku uzņēmumiem, zemnieku saimniecībām un zvejnieku saimniecībām nav paredzēta “vienkāršotās likvidācijas” procedūra kā tas ir citu tiesību subjektu (piemēram, komersantu, biedrību) gadījumā. Vērā ņemams, ka daudzos gadījumos persona, iegādājoties nekustamo īpašumu, nemaz nezina, ka tajā reģistrēta kāda individuālā (ģimenes) uzņēmuma, lauku amatnieka uzņēmuma, zemnieku saimniecības un zvejnieku saimniecības juridiskā adrese. Tādējādi likumīgajam nekustamā īpašuma īpašniekam faktiski nav paredzētas un nodrošinātas tiesības uz tā īpašuma tiesību aizsardzību, tostarp, iebilst individuālā (ģimenes) uzņēmuma, lauku amatnieka uzņēmuma, zemnieku saimniecības un zvejnieku saimniecības juridiskās adreses esībai īpašumā.

Lai nodrošinātu uzņēmumu reģistra aktualitāti, izslēdzot to vēsturiskos ierakstus par neaktīviem individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem, lauku amatnieku uzņēmumiem, zemnieka un zvejnieka saimniecībām, kuras nav sasniedzamas, kuru īpašnieki ir miruši vai par kuru īpašniekiem nav pieejami pilni identificējošie dati, paredzēts pakāpeniski minētos subjektus no izslēgt no uzņēmumu reģistra.
Likumprojekts paredz noteikt, ka Reģistrs līdz 2027. gada 1. martam izslēdz no uzņēmumu reģistra tādu individuālo (ģimenes) uzņēmumu, lauku amatnieka uzņēmumu, zemnieka un  zvejnieka saimniecību, par kuru uzņēmumu reģistrā 2026. gada 31. decembrī nav ieraksta par individuālā (ģimenes) uzņēmuma, lauku amatnieka uzņēmuma, zemnieka un zvejnieka saimniecības īpašnieka personas kodu vai, ja personai nav personas koda, par dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi. Ir pamatoti uzskatīt, ka  gadījumos, ja ilgstoši konkrētā subjekta īpašnieka  dati nav aktualizēti, kā arī subjekta īpašnieks atbilstoši šī Likumprojekta regulējumam noteiktā laikā nav izmantojis iespēju datus aktualizēt, tad uzskatāms, ka subjekts nav aktīvs un darbību neveic, kā arī nav personu, kurām būtu interese tāda subjekta darbību turpināt.
Likumprojekts paredz arī noteikt, ka Reģistrs līdz 2027. gada 1. martam izslēdz no uzņēmumu reģistra tādu individuālo (ģimenes) uzņēmumu, lauku amatnieka uzņēmumu, zemnieka un zvejnieka saimniecību, par kuras īpašnieku uzņēmumu reģistrā ir ierakstīta mirusi persona, un par kuras miršanas faktu Reģistrā ziņas saņemtas pirms 2024. gada 1. janvāra. Jāņem vērā, ka miršanas fakta konstatācija pati par sevi vēl nerada pamatu pieņēmumam, ka subjekts neturpinās darbību, bet ir būtiski ņemt vērā laiku, kāds ir nepieciešams un uzskatāms par pietiekamu mirušās personas mantiniekiem mantojuma pieņemšanai, tostarp ņemot vērā arī iespējamos strīdus un tiesvedības riskus. Tādēļ būtiski noteikt pietiekami garu laika posmu no brīža, kad Reģistrā ziņas par miršanas faktu saņemtas (pirms 2024. gada 1. janvāra). Vienlaikus, lai nodrošinātu mantinieku interešu aizsardzību un samērīgu līdzsvaru ar nepieciešamību uzturēt aktuālu un uzticamu uzņēmumu reģistru, likumprojekts paredz iespēju atjaunot izslēgta subjekta darbību. Proti, viena gada laikā pēc subjekta izslēgšanas no uzņēmumu reģistra individuālo (ģimenes) uzņēmumu, lauku amatnieka uzņēmu, zemnieka un zvejnieka saimniecību īpašnieku mantinieks, iesniedzot pieteikumu un pievienojot tam mantojuma apliecību, var lūgt Reģistru pieņemt lēmumu par attiecīgā subjekta darbības atjaunošanu. Šāds viena gada termiņš nodrošina tiesisko noteiktību, ierobežojot iespēju atjaunot subjektu neierobežoti ilgā laikā pēc tā izslēgšanas, vienlaikus paredzot pietiekamu laika periodu mantiniekiem, lai pabeigtu mantojuma lietu un lemtu par subjekta turpmāko darbību. Tādējādi tiek novērsta situācija, kurā subjekta darbība varētu tikt atjaunota pēc būtiski ilga laika posma, vienlaikus saglabājot iespēju aizsargāt mantinieku tiesības gadījumos, kad mantojuma lieta izslēgšanas brīdī pie zvērināta notāra ir bijusi uzsākta, bet nav bijusi pabeigta.
Likumprojektā iekļauts arī regulējums, paredzot, ka Reģistrs, saņemot informāciju par individuālā (ģimenes) uzņēmuma, lauku amatnieka uzņēmuma, zemnieka un zvejnieka saimniecības neatrašanos vai nepamatotu atrašanos juridiskajā adresē, šādam subjektam nosūta brīdinājumu ar aicinājumu divu mēnešu laikā mainīt juridisko adresi. Savukārt, ja subjekts divu mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsis norādīto trūkumu, individuālo (ģimenes) uzņēmumu, lauku amatnieka uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību no uzņēmumu reģistra izslēdz. Konkrētā regulējuma piemērošanai paredzēts ilgāks pārejas periods, kas saistāms ar to, ka informāciju par tiesību subjekta neatrašanos vai nesasniedzamību tā norādītajā juridiskajā adresē Reģistrā nesniedz pats tiesību subjekts, bet gan trešās personas, tostarp nekustamā īpašuma īpašnieki. Tā kā Likumprojekts pēc būtības attiecināms uz subjektiem un to īpašniekiem, nevis ikvienu personu valstī, tad nebūtu pamata uzskatīt, ka ikvienam noteiktā un neadekvāti īsā termiņā būtu pienākums pārbaudīt šādas ziņas un ziņot Reģistram par neatbilstībām. Vienlaikus, termiņš nav nosakāms arī neierobežoti garš, jo primāri attiecināms un vērsts tieši uz vēsturiski reģistrēto individuālo (ģimenes) uzņēmumu, lauku amatnieka uzņēmumu, zemnieka un zvejnieka saimniecību ierakstu sakārtošanu.
Tā kā atsevišķos gadījumos uzņēmumu reģistrā reģistrētas arī minēto subjektu filiāles, tomēr, ņemot vērā, ka filiāle nav patstāvīgs tiesību subjekts, bet gan uzņēmuma organizatoriski patstāvīga daļa, kura teritoriāli vai citādi nošķirta no galvenā uzņēmuma, tad Likumprojekts paredz līdz ar neaktīva subjekta izslēgšanu no uzņēmumu reģistra izslēgt arī tā reģistrētās filiāles.
 

Datu aktualizēšana
Likumprojekts paredz risinājumu, kā no uzņēmumu reģistra izslēgt neaktīvus jeb “tukšus” individuālos (ģimenes) uzņēmumus, lauku amatnieku uzņēmumus, zemnieka un zvejnieka saimniecības, novēršot situāciju, ka uzņēmumu reģistrā reģistrēta subjekta īpašnieks ir mirusi persona vai persona bez personas koda, vai, ja personai nav personas koda, bez ziņām par dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi, kā arī minētais subjekts nav sasniedzams vai tam nav tiesību atrasties tā norādītajā juridiskajā adresē. Vienlaikus subjekta automātiska izslēgšana no uzņēmumu reģistra nozīmē, ka subjekta īpašnieks netiktu informēts par izslēgšanu un līdz ar to nevarētu izmantot savas tiesības iebilst vai novērst trūkumus. Jāņem vērā, ka nepilnīgi dati uzņēmumu reģistrā var būt radušies nevis īpašnieka vainas dēļ, bet gan vēsturisku ierakstu nepilnības dēļ (piemēram, veci reģistrācijas dati, kas nekad nav aktualizēti). Tāpat nenokārtots mantojums vai, iespējams, ilgstoši strīdi mantojuma lietās var radīt šķēršus faktiskajiem mantiniekiem pieteikt aktuālas ziņas reģistrācijai. Tādējādi tas var radīt situācijas un riskus, kad arī aktīvi un faktiski strādājoši subjekti tiek izslēgti no reģistra dažādu apstākļu sakritības rezultātā un tikai formalitāšu dēļ, kas nav šī Likumprojekta mērķis.

Izvērtējot iespējamos riskus un nepamatotas izslēgšanas sekas, pastāv nepieciešamība noteikt skaidru pienākumu individuālo (ģimenes) uzņēmumu, lauku amatnieku uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašniekiem vai tiesību pārņēmējiem aktualizēt ziņas par īpašnieku, ja uzņēmumu reģistrā norādītā persona ir mirusi vai par to nav pietiekamu identificējošu datu. Tādējādi personām vispirms tiek dota iespēja informāciju aktualizēt, Likumprojektā paredzot pienākumu līdz 2026. gada 15. novembrim iesniegt Reģistrā pieteikumu, ar kuru aktualizējamas ziņas par individuālā (ģimenes) uzņēmuma, lauku amatnieka uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieku, ja uzņēmumu reģistrā ierakstītā subjekta īpašnieks ir mirusi persona vai persona bez personas koda, vai, ja personai nav personas koda, bez ziņām par dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi.

Tiesības un saistības
Individuālais uzņēmums, lauku amatnieka uzņēmums, zemnieka un zvejnieka saimniecība ir tiesību subjekti, kas izveidoti fiziskās personas īpašuma organizēšanai atbilstoši definīcijai likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” (turpmāk – Uzņēmumu un saimniecību likums).  Individuālā (ģimenes) uzņēmuma, lauku amatnieka uzņēmuma, zemnieka un zvejnieka saimniecības mantu veido paša īpašnieka manta vai ģimenes kopīpašums, un arī subjekta tiesības un saistības tieši attiecināmas uz īpašnieku. Uzņēmumu un saimniecību likuma 3.panta pirmajā daļā noteikts, ka individuālā uzņēmuma, zemnieka un zvejnieka saimniecības īpašnieks atbild par uzņēmuma saistībām ar visu savu mantu, izņemot to mantu, uz kuru saskaņā ar likumu nevar vērst piedziņu. Tas nozīmē, ka arī tā manta, kas nav reģistrēta kā individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības manta, var tikt izmantota uzņēmuma (saimniecības) kreditoru prasījumu apmierināšanai. Ņemot vērā jau minēto, kā arī, tā kā individuālais uzņēmums, zemnieka un zvejnieka saimniecība valda, lieto savu mantu un rīkojas ar to saskaņā ar šo likumu, Civillikumu un uzņēmuma statūtiem (Uzņēmumu un saimniecību likuma 10. pants), tad secināms, ka Civillikuma izpratnē individuālā uzņēmuma, zemnieka un zvejnieka saimniecības manta nav atsevišķs mantas kopums, kas pastāvētu neatkarīgi no īpašnieka, un nav divu nodalāmu mantu – “uzņēmuma mantas” un “īpašnieka mantas”. Būtībā viss, kas tiek izmantots uzņēmuma darbībā, juridiski pieder pašam īpašniekam, uzņēmuma saistības ir īpašnieka personīgās saistības, īpašnieks atbild ar visu savu mantu, nevis tikai ar “uzņēmuma mantu”. Līdz ar to izslēgšana no uzņēmumu reģistra nevar ietekmēt (“atņemt”) īpašumu, tiesības un saistības. Proti, šādas tiesiskās konstrukcijas dēļ izslēgšana no uzņēmumu reģistra nevar radīt negatīvas sekas attiecībā uz īpašnieka īpašumtiesībām. Izslēgšana neietekmē mantas piederību, neierobežo īpašnieka rīcībspēju un neizbeidz tiesības vai pienākumus, jo uzņēmuma manta un saistības jebkurā gadījumā paliek tieši attiecināmas uz fizisko personu. Līdz ar to izslēgšana ir administratīva reģistra aktualizēšana, nevis īpašumtiesību vai atbildības par tiesībām un saistībām izmaiņu pamats.

Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, aktualizējot uzņēmumu reģistrā iekļauto informāciju, tostarp izslēdzot individuālos uzņēmumus, lauku amatnieku uzņēmumus, zemnieka un zvejnieka saimniecības no tā, vienlaikus tiek noteikts, ka šāda izslēgšana neietekmē individuālā uzņēmuma, lauku amatnieka uzņēmuma, zemnieka un zvejnieka saimniecības īpašnieka vai tiesību pārņēmēja īpašumtiesības uz attiecīgo mantu, un neierobežo īpašnieka vai tiesību pārņēmēja atbildību par uzņēmuma tiesību un saistību izpildi. Līdz ar to tiek noteikts, ka izslēgšana no uzņēmumu reģistra ir administratīva darbība, kas neizraisa tiesību izbeigšanos, neatņem mantu un nemaina īpašnieka tiesisko stāvokli attiecībā uz uzņēmuma mantu, tiesībām un saistībām.

Vairāku īpašnieku (līdzīpašnieku) uzņēmumi un ģimenes uzņēmumi
No Uzņēmumu un saimniecību likuma 7. panta pirmās daļas izriet, ka individuālo uzņēmumu var dibināt uz ģimenes kopīpašuma bāzes. Arī spēku zaudējušais likums “Par uzņēmējdarbību” noteica, ka zemnieka saimniecība var būt vienas fiziskas personas īpašums vai ģimenes kopīpašums, tādējādi paredzot iespēju, ka arī zemnieku saimniecību dibina vairākas fiziskas personas, kuras sevi uzskata par ģimeni. Ja uzņēmums vai saimniecība dibināta kā ģimenes kopīpašums bez dibināšanas līguma, nav noteikta īpaša mantas sadalījuma kārtība, tad piemērojams Civillikuma 1069. pants par kopīpašnieku tiesībām un pienākumiem proporcionāli un samērīgi katra daļai. Līdz ar to praksē ir reģistrēti gan ģimenes uzņēmumi, gan nereti individuālajiem uzņēmumiem, zemnieka un zvejnieka saimniecībām reģistrēti vairāki līdzīpašnieki. Minētais veido situācijas, kad  vienam īpašniekam uzņēmumu reģistrā ir norādīts personas kods vai citi identifikācijas dati, bet otram – nav, tāpat iespējams, ka viens īpašnieks ir miris, bet cits – dzīvs un turpina uzņēmuma darbību. Tādējādi, ja automātiskās izslēgšanas mehānisms tiktu piemērots bez izņēmumiem, tiesību subjekts varētu tikt nepamatoti izslēgts no uzņēmumu reģistra, lai gan vismaz viens īpašnieks ir identificējams un dzīvs un uzņēmuma darbība faktiski turpinās. Tas radītu tiesisko nenoteiktību un neatbilstu faktiskajai situācijai un Likumprojekta mērķim, kā arī varētu nepamatoti negatīvi ietekmēt īpašnieku tiesības.

Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un novērstu nepamatotu aktīvu subjektu izslēgšanu no uzņēmumu reģistra, tiek precizēts, ka tiesību subjektu no uzņēmumu reģistra līdz 2027. gada 1. martam neizslēdz gadījumos, kad individuālajam (ģimenes) uzņēmumam, lauku amatnieka uzņēmumam, zemnieka un zvejnieka saimniecībai ir vairāki īpašnieki un ar nosacījumu, ka vismaz par vienu no tiem uzņēmumu reģistrā ir pieejami aktuāli tā identifikācijas dati un nav saņemta informācija par šīs personas miršanas faktu. Šāds regulējums nodrošina, ka automātiskā izslēgšana tiek piemērota tikai tad, ja nav iespējams identificēt nevienu īpašnieku vai visi īpašnieki ir miruši.
Tādējādi tiek novērstas situācijas, kad subjekts tiktu izslēgts tikai tādēļ, ka vienam no īpašniekiem trūkst personas koda vai citu identifikācijas datu, vai arī tādēļ, ka viens no īpašniekiem ir miris, lai gan cits īpašnieks ir dzīvs un turpina uzņēmuma darbību. Šis risinājums nodrošina reģistra datu precizitāti, aizsargā aktīvo īpašnieku tiesības un novērš nepamatotu administratīvu seku iestāšanos.