23-TA-858: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 21. marta noteikumos Nr. 158 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. —2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 20. panta 6. un 13. punkts
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir efektivizēt 9.2.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas" (turpmāk – SAM 9.2.5.) īstenošanu, nodrošinot mērķu un rādītāju sasniegšanu, paplašinot pakalpojuma tvērumu un tā saņēmēju loku.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd spēkā esošā Ministru kabineta 2017. gada 21.marta noteikumu Nr.158 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr.158) 8. punkts nosaka SAM 9.2.5. ietvaros pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu – 15 612 862 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums (turpmāk - ESF) – 13 270 932 euro un valsts budžeta finansējums (turpmāk - VB) 2 341 930 euro.
SAM 9.2.5. ietvaros Veselības ministrija īsteno projektu Nr. 9.2.5.0/17/I/001 “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas” (turpmāk – SAM 9.2.5. projekts).
Saskaņā ar 2020.gada 20.maija Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai[1] Covid-19 krīze dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās ir radījusi bezprecedenta spriedzi. Tūlītējās reakcijas pasākumi Covid-19 krīzes pārvarēšanai ietver dažādus veselības aprūpes pasākumus, t.sk. papildu veselības aprūpes darbinieku pieņemšana darbā. Eiropas Komisija norādījusi uz faktu, ka daudzās dalībvalstīs veselības aprūpes darbinieku trūkums ir kļuvis kritisks darba apstākļu dēļ, kas mazina šo profesiju pievilcību. Padomes 2020.gada 20.maija Ieteikumos par Latvijas 2020. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2020. gada stabilitātes programmu[2] noteikts, ka Covid-19 uzliesmojums ir prasījis bezprecedenta pasākumus slimības izplatīšanās un ietekmes ierobežošanai. Covid-19 uzliesmojums ir izgaismojis Latvijas veselības sistēmas strukturālos trūkumus, kas tieši saistīti ar tai pieejamo finanšu resursu un cilvēkresursu ierobežotību. Padome norāda, ka veselības aprūpes darbaspēka trūkums kavē veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Padome rekomendē investīcijas koncentrēt arī veselības aprūpes cilvēkresursiem un nepieciešamās kapacitātes nodrošināšanai, kas ļautu sniegt visus paredzamos regulāros veselības aprūpes pakalpojumus līdztekus Covid-19 pacientu aprūpei.
Valsts kontroles 2019.gada revīzijas ziņojumā “Cilvēkresursi veselības aprūpē”[3] secināts, ka veselības aprūpes nozarē nodarbināto ārstniecības personu skaits arvien turpina samazināties, vērojama būtiska personāla novecošanās un pastāv liela nevienlīdzība ārstniecības personu izvietojumā reģionos un Rīgā. Lai gan ārstu skaits pret iedzīvotāju skaitu Latvijā iekļaujas vidējā līmenī starpvalstu salīdzinājumā, tomēr ir vērojams atsevišķu specialitāšu ārstu trūkums, savukārt reģionos ir vērojams ārstu-speciālistu trūkums gandrīz visās specialitātēs. Latvija saskaras ar darbaspēka trūkumu veselības aprūpes nozarē, ko atspoguļo viens no zemākajiem medmāsu skaita rādītājiem Eiropas Savienības (turpmāk - ES) valstīs (46 uz 10 000 iedzīvotāju, salīdzinot ar 84 ES vidēji) un par ES vidējo rādītāju nedaudz zemāks ārstu skaits (32 uz 10 000 iedzīvotāju, salīdzinot ar 36 ES vidēji). Ārstniecības iestādes norāda, ka ir grūti pieņemt darbā un saglabāt pietiekamu skaitu kvalificētu darbinieku. Revidenti secina, ka kritiski nozarē trūkst medicīnas māsu un vecmāšu - attiecīgi vismaz 3598 medicīnas māsas un 295 vecmātes. Saskaņā ar 2016.gadā veidoto Veselības ministrijas prognozi, veselības aprūpes sektorā 2025.gadā trūks 973 ārstu, 3050 māsu, 314 zobārstu slodzes, 55,1 vecmātes, 312 ārsta palīga un 1708 māsas palīga slodzes[4].
Tāpat revidenti norāda uz ārstniecības personu straujo novecošanos, kas ir būtiska problēma veselības aprūpē. Revīzijā veiktā datu analīze liecina, ka 55% ārstniecības un atbalsta personu ir vecumā virs 50 gadiem. Vairākās ārstu specialitātēs situāciju var saukt par kritisku, jo, piemēram, 65% no valstī praktizējošiem ārstiem ar ķirurga specialitāti ir vecāki par 50 gadiem, tai skaitā 21% speciālistu ir sasnieguši 65 gadus. Lai situāciju uzlabotu, ir jāsagatavo jaunie speciālisti un jāveic pasākumi, lai tie paliktu strādāt veselības aprūpes nozarē. Izteikta paaudžu maiņas problēma vērojamas arī primārajā veselības aprūpē.
Lai apmierinātu iedzīvotāju un veselības aprūpes sistēmu mainīgās vajadzības, ES valstīm ir liels izaicinājums piesaistīt un saglabāt darbā veselības aprūpes darbiniekus nepieciešamajā skaitā, ģeogrāfiskajā izvietojumā un ar atbilstošām prasmēm. Šīs problēmas kļūst arvien neatliekamākas, jo pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem palielinās, turpretī veselības aprūpes darbaspēks samazinās, daudzi darba ņēmēji sasniedz pensionēšanās vecumu, tādējādi Eiropas veselības aprūpes sistēmu ilgtspēja un piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem ir apdraudēta. Uz kopējā ES valstu fona, Latvijā veselības nozares cilvēkresursu nodrošinājuma problēmas ir daudz izteiktākas, jo Latvijā veselības un sociālās aprūpes nozare ir to nozaru vidū, kur lielākais nodarbināto īpatsvars ir vecumā virs 50 gadiem, joprojām vairāk kā pusei no kopējā ārstu skaita pamata darba vieta ir Rīgā. Latvijā māsu nodrošinājums ir kritiski zemā līmenī un būtiski, ka slimnīcās, kur tiek nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība, sekundārā un terciārā līmeņa veselības aprūpe, nodarbināto ārstu skaits Latvijā ir uz pusi mazāks kā vidēji Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības organizācijas, kas plašāk pazīstama pēc tās angliskās abreviatūras OECD (angļu: Organisation for Economic Cooperation and Development), dalībvalstīs. Tieši šo iemeslu dēļ, veselības nozares cilvēkresursi ir pēdējo gadu prioritāte[5].
Taču ar esošo finansējumu SAM 9.2.5. ietvarā nav iespējams segt kompensācijas visiem potenciālajiem pretendentiem, kā arī nozares vajadzību prognozes pārsniedz SAM 9.2.5. esošas kapacitātes. Papildus Veselības ministrija rīko dažnedažādas akcijas Latvijas pilsoņu atgriešanai dzimtenē un strādājot veselības aprūpē, tostarp, māsas un ārstus, attiecīgi SAM 9.2.5. atbalsts būtu kā papildus motivējošais mehānisms.
MK noteikumu Nr.158 7.2. apakšpunktā iznākuma rādītājs ir noteikts 1 568 piesaistītās ārstniecības personas, uz 2023.gada 1.martu ir piesaistītas 1 508 ārstniecības personas, kas ir 96,2 % no kopējā noteiktā SAM 9.2.5. iznākuma rādītāja. No kopējām attiecināmajām projekta izmaksām līdz 2023. gada 1. martam finansējuma izpilde sasniedz 14 475 640,03 euro, kas ir 92,72 % no SAM 9.2.5. projektam pieejamā finansējuma. Ņemot vērā ārstniecības personu lielo interesi par kompensācijām un cilvēkresursu trūkumu reģionos, tika lemts par papildus finansējuma novirzīšanu SAM 9.2.5. īstenošanai.
[1] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52020DC0500&from=EN
[2] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52020DC0514&from=EN
[3] https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/cilvekresursi-veselibas-aprupe
[4] MK 07.08.2017. rīkojums Nr.394 “Par konceptuālo ziņojumu "Par veselības aprūpes sistēmas reformu"
[5] https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/cilvekresursi-veselibas-aprupe
SAM 9.2.5. ietvaros Veselības ministrija īsteno projektu Nr. 9.2.5.0/17/I/001 “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas” (turpmāk – SAM 9.2.5. projekts).
Saskaņā ar 2020.gada 20.maija Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai[1] Covid-19 krīze dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās ir radījusi bezprecedenta spriedzi. Tūlītējās reakcijas pasākumi Covid-19 krīzes pārvarēšanai ietver dažādus veselības aprūpes pasākumus, t.sk. papildu veselības aprūpes darbinieku pieņemšana darbā. Eiropas Komisija norādījusi uz faktu, ka daudzās dalībvalstīs veselības aprūpes darbinieku trūkums ir kļuvis kritisks darba apstākļu dēļ, kas mazina šo profesiju pievilcību. Padomes 2020.gada 20.maija Ieteikumos par Latvijas 2020. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2020. gada stabilitātes programmu[2] noteikts, ka Covid-19 uzliesmojums ir prasījis bezprecedenta pasākumus slimības izplatīšanās un ietekmes ierobežošanai. Covid-19 uzliesmojums ir izgaismojis Latvijas veselības sistēmas strukturālos trūkumus, kas tieši saistīti ar tai pieejamo finanšu resursu un cilvēkresursu ierobežotību. Padome norāda, ka veselības aprūpes darbaspēka trūkums kavē veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Padome rekomendē investīcijas koncentrēt arī veselības aprūpes cilvēkresursiem un nepieciešamās kapacitātes nodrošināšanai, kas ļautu sniegt visus paredzamos regulāros veselības aprūpes pakalpojumus līdztekus Covid-19 pacientu aprūpei.
Valsts kontroles 2019.gada revīzijas ziņojumā “Cilvēkresursi veselības aprūpē”[3] secināts, ka veselības aprūpes nozarē nodarbināto ārstniecības personu skaits arvien turpina samazināties, vērojama būtiska personāla novecošanās un pastāv liela nevienlīdzība ārstniecības personu izvietojumā reģionos un Rīgā. Lai gan ārstu skaits pret iedzīvotāju skaitu Latvijā iekļaujas vidējā līmenī starpvalstu salīdzinājumā, tomēr ir vērojams atsevišķu specialitāšu ārstu trūkums, savukārt reģionos ir vērojams ārstu-speciālistu trūkums gandrīz visās specialitātēs. Latvija saskaras ar darbaspēka trūkumu veselības aprūpes nozarē, ko atspoguļo viens no zemākajiem medmāsu skaita rādītājiem Eiropas Savienības (turpmāk - ES) valstīs (46 uz 10 000 iedzīvotāju, salīdzinot ar 84 ES vidēji) un par ES vidējo rādītāju nedaudz zemāks ārstu skaits (32 uz 10 000 iedzīvotāju, salīdzinot ar 36 ES vidēji). Ārstniecības iestādes norāda, ka ir grūti pieņemt darbā un saglabāt pietiekamu skaitu kvalificētu darbinieku. Revidenti secina, ka kritiski nozarē trūkst medicīnas māsu un vecmāšu - attiecīgi vismaz 3598 medicīnas māsas un 295 vecmātes. Saskaņā ar 2016.gadā veidoto Veselības ministrijas prognozi, veselības aprūpes sektorā 2025.gadā trūks 973 ārstu, 3050 māsu, 314 zobārstu slodzes, 55,1 vecmātes, 312 ārsta palīga un 1708 māsas palīga slodzes[4].
Tāpat revidenti norāda uz ārstniecības personu straujo novecošanos, kas ir būtiska problēma veselības aprūpē. Revīzijā veiktā datu analīze liecina, ka 55% ārstniecības un atbalsta personu ir vecumā virs 50 gadiem. Vairākās ārstu specialitātēs situāciju var saukt par kritisku, jo, piemēram, 65% no valstī praktizējošiem ārstiem ar ķirurga specialitāti ir vecāki par 50 gadiem, tai skaitā 21% speciālistu ir sasnieguši 65 gadus. Lai situāciju uzlabotu, ir jāsagatavo jaunie speciālisti un jāveic pasākumi, lai tie paliktu strādāt veselības aprūpes nozarē. Izteikta paaudžu maiņas problēma vērojamas arī primārajā veselības aprūpē.
Lai apmierinātu iedzīvotāju un veselības aprūpes sistēmu mainīgās vajadzības, ES valstīm ir liels izaicinājums piesaistīt un saglabāt darbā veselības aprūpes darbiniekus nepieciešamajā skaitā, ģeogrāfiskajā izvietojumā un ar atbilstošām prasmēm. Šīs problēmas kļūst arvien neatliekamākas, jo pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem palielinās, turpretī veselības aprūpes darbaspēks samazinās, daudzi darba ņēmēji sasniedz pensionēšanās vecumu, tādējādi Eiropas veselības aprūpes sistēmu ilgtspēja un piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem ir apdraudēta. Uz kopējā ES valstu fona, Latvijā veselības nozares cilvēkresursu nodrošinājuma problēmas ir daudz izteiktākas, jo Latvijā veselības un sociālās aprūpes nozare ir to nozaru vidū, kur lielākais nodarbināto īpatsvars ir vecumā virs 50 gadiem, joprojām vairāk kā pusei no kopējā ārstu skaita pamata darba vieta ir Rīgā. Latvijā māsu nodrošinājums ir kritiski zemā līmenī un būtiski, ka slimnīcās, kur tiek nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība, sekundārā un terciārā līmeņa veselības aprūpe, nodarbināto ārstu skaits Latvijā ir uz pusi mazāks kā vidēji Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības organizācijas, kas plašāk pazīstama pēc tās angliskās abreviatūras OECD (angļu: Organisation for Economic Cooperation and Development), dalībvalstīs. Tieši šo iemeslu dēļ, veselības nozares cilvēkresursi ir pēdējo gadu prioritāte[5].
Taču ar esošo finansējumu SAM 9.2.5. ietvarā nav iespējams segt kompensācijas visiem potenciālajiem pretendentiem, kā arī nozares vajadzību prognozes pārsniedz SAM 9.2.5. esošas kapacitātes. Papildus Veselības ministrija rīko dažnedažādas akcijas Latvijas pilsoņu atgriešanai dzimtenē un strādājot veselības aprūpē, tostarp, māsas un ārstus, attiecīgi SAM 9.2.5. atbalsts būtu kā papildus motivējošais mehānisms.
MK noteikumu Nr.158 7.2. apakšpunktā iznākuma rādītājs ir noteikts 1 568 piesaistītās ārstniecības personas, uz 2023.gada 1.martu ir piesaistītas 1 508 ārstniecības personas, kas ir 96,2 % no kopējā noteiktā SAM 9.2.5. iznākuma rādītāja. No kopējām attiecināmajām projekta izmaksām līdz 2023. gada 1. martam finansējuma izpilde sasniedz 14 475 640,03 euro, kas ir 92,72 % no SAM 9.2.5. projektam pieejamā finansējuma. Ņemot vērā ārstniecības personu lielo interesi par kompensācijām un cilvēkresursu trūkumu reģionos, tika lemts par papildus finansējuma novirzīšanu SAM 9.2.5. īstenošanai.
[1] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52020DC0500&from=EN
[2] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52020DC0514&from=EN
[3] https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/cilvekresursi-veselibas-aprupe
[4] MK 07.08.2017. rīkojums Nr.394 “Par konceptuālo ziņojumu "Par veselības aprūpes sistēmas reformu"
[5] https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/cilvekresursi-veselibas-aprupe
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā Eiropas Komisijas un Padomes rekomendācijas, Valsts kontroles ekspertu un veselības nozares ekspertu norādīto, SAM 9.2.5. kopējā attiecināmā finansējuma apguves progresu un ārstniecības personu izrādīto interesi par dalību SAM 9.2.5. īstenotajā projektā, tika lemts par sabiedrības veselības rīcībpolitikas maiņu un papildus finansējuma novirzīšanu SAM 9.2.5. īstenošanai.
Ņemot vērā minēto, Veselības ministrija ir lēmusi par:
- darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Atbalstīt prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības uzlabošanai" (turpmāk - SAM 9.2.3.) kopējā pieejamā attiecināmā finansējuma 1 108 772 euro apmērā pārdali uz SAM 9.2.5. projektu;
- darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem” (turpmāk - SAM 9.2.4.) kopējā pieejamā attiecināmā finansējuma 255 089 euro apmērā (neatbilstoši veiktie izdevumi) pārdali uz SAM 9.2.5. projektu;
- darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.6. specifiskā atbalsta mērķis "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju" (turpmāk - SAM 9.2.6.) kopējā pieejamā attiecināmā finansējuma 31 641 euro apmērā (neatbilstoši veiktie izdevumi) pārdali uz SAM 9.2.5. projektu.
Kopumā ar noteikumu projektu plānots palielināt SAM 9.2.5. ietvaros pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu par 1 395 502 euro, tai skaitā ESF - 1 186 177 euro un VB 209 325 euro.
Ar papildus piešķirto finansējumu 1 395 502 euro (t.sk. iekļautajām īstenošanas izmaksām - kompensācijām 1 291 534 euro apmērā, un iekļautām 7 % vienotās likmes atlīdzības izdevumiem 90 407 euro apmērā un 15 % netiešo izmaksu likmes izdevumiem 13 561 euro) ir iespējams piesaistīt vidēji 63 ārstniecības personas, ņemot vērā šai atlīdzības grupai plānoto kompensācijas apmēru 2023. gadā un to, ka daļa no papildus finansējuma tiks novirzīta projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanai un projekta netiešo attiecināmo izmaksu segšanai.
Attiecīgi noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr.158 7.2. apakšpunktu, nosakot SAM 9.2.5. iznākuma rādītāja vērtību - reģioniem piesaistīto ārstniecības personu skaits, kuras saņēmušas atbalstu, lai veicinātu to piesaisti darbam teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas, – 1 631, tai skaitā līdz 2020. gada 31. decembrim – 709 personas.
Tuvākajā laikā nacionālajā līmenī tiks veikti attiecīgie grozījumi darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” rādītāju pasēs.
Tāpat noteikumu projekts paredz arī redakcionālus precizējumus MK noteikumu Nr.158:
- 27.1 apakšpunktā, precizējot Finanšu ministrijas kā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadošās iestādes (turpmāk - vadošā iestāde) izstrādātās metodikas nosaukumu vienas vienības izmaksu standarta likmju piemērošanai MK noteikumu Nr.310 13.1.1 apakšpunktā minēto darba braucienu un iekšzemes komandējumu izmaksām[6], vieglā transportlīdzekļa degvielas izdevumiem, reģionālo starppilsētu nozīmes un reģionālo vietējās nozīmes maršrutu sabiedriskā transporta izdevumiem un kompensācijām par darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa izmantošanu darba vajadzībām.
- 27.2 apakšpunktā, precizējot vadošās iestādes izstrādātās metodikas nosaukumu vienas vienības izmaksu standarta likmju piemērošanai MK noteikumu Nr.310 13.1.1 apakšpunktā minēto darba braucienu un iekšzemes komandējumu izmaksām[6], izdevumiem par viesnīcu (naktsmītni) Latvijas teritorijā un dienas naudai par katru iekšzemes komandējuma dienu.
Vienlaikus, projekta īstenošanas laikā ir konstatēti tādi gadījumi, kad ģimenes ārsts, kurš pārņem ģimenes ārsta praksi, kā ārsts - rezidents uzsāk strādāt atbalstāmajā iestādē atbalstāmajā specialitātē pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas un individuālās pieredzes pārņemšana no ģimenes ārsta, kurš nodod ģimenes ārsta praksi, jaunajam speciālistam, kurš pārņem ģimenes ārsta praksi, tiek nodrošināta jau pirms noslēgtā līguma par ģimenes ārsta prakses pārņemšanu. Lai atrisinātu šo problēmu, ar noteikumu projektu plānots precizēt metodoloģiju kompensācijas summas aprēķināšanai ģimenes ārstiem par prakses pārņemšanu, šo noteikumu 21.1. un 21.2. apakšpunktā nosakot, ka kompensācija ģimenes ārstiem par prakses pārņemšanu un nodošanu nav trīs mēnešus ikmēneša kompensācija, bet vienreiz izmaksājamā kompensācija, kas tiek rēķināta atbilstoši sekojošam:
- ģimenes ārstam, kas nodod praksi, trīs mēnešu apmērā no 50% no vidējās iepriekšējo 12 mēnešu periodā izmaksātās un Nacionālā veselības dienesta ģimenes ārsta praksei samaksātās ikmēneša summas atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kuru var izmaksāt, slēdzot kompensācijas līgumu;
- ģimenes ārstam, kas pārņem praksi, trīs mēnešu apmērā no atbilstoši amata kvalifikācijas kategorijai ārstniecības personai noteiktās ārstniecības personas zemākās algas;
Ņemot vērā minēto, noteikumu projekts paredz papildināt noteikumus ar 21.1 apakšpunktu, kurā ir noteikts, ka ģimenes ārsta prakses pārņemšana par specifisko zināšanu, informācijas un pieredzes nodošanu uzskatāma par pabeigtu brīdī, kad ģimenes ārsts, kurš pārņem ģimenes ārsta praksi, ir noslēdzis līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (turpmāk – NVD) par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu. Attiecīgi kompensācija ģimenes ārstiem par prakses pārņemšanu un nodošanu tiks piešķirta pamatojoties uz NVD sniegto informāciju par prakses nodošanas un pārņemšanas procesu un kā procesa beigu termiņš tiks noteikts jaunā ģimenes ārsta noslēgtais līgums ar NVD par jaunās ģimenes ārsta prakses izveidošanu.
Tāpat, ņemot vērā faktu, ka SAM 9.2.5. finansējuma apjoms ir ierobežots un to, ka SAM 9.2.5. projekts ieiet noslēguma fāzē, kā arī to, ka šobrīd viena no galvenajām prioritātēm veselības aprūpes cilvēkresursu jomā ir ģimenes ārstu prakšu nomaiņa un cilvēkresursu piesaiste ģimenes ārstu praksēm valsts reģionos, ar MK noteikumu Nr.158 49. punktu plānots noteikt, ka projekta ieviesējs projekta noslēguma fāzē nodrošinās prioritātes noteikšanu šo noteikumu 16. punktā minētajām kompensācijām atbilstoši veselības aprūpes nozares vajadzībām. Lēmumu par prioritātēm un atbalsta piešķiršanu pieņems ar Veselības ministrijas 2018.gada 10.janvāra rīkojumu Nr.12 “Par Konsultatīvās darba grupas cilvēkresursu piesaistei reģioniem izveidi” izveidotā konsultatīvā darba grupa cilvēkresursu piesaistei reģioniem, attiecīgi darba grupas pieņemto lēmumu atspoguļojot darba grupas sanāksmes protokolā, kā rezultātā tiks nodrošināta Valdības rīcības plāna[7] 273.1.[8] un 273.3.[9] uzdevuma izpilde, atbilstoši kuram Veselības ministrijai tika uzdots nodrošināt papildus darbinieku piesaisti, savstarpēju ģimenes ārstu aizvietošanu slimību vai atvaļinājumu gadījumos, kā arī izveidot primārās veselības aprūpes pakalpojumu grozu, kas būtu pieejams visā Latvijā, ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tādējādi uzlabojot primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
Paralēli šiem MK Noteikumu Nr.158 grozījumiem, tiek veikti grozījumi:
- SAM 9.2.3. īstenošanas noteikumos, proti, Ministru kabineta 2014. gada 28. oktobra noteikumos Nr. 666 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Atbalstīt prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības uzlabošanai" īstenošanas noteikumi"", paredzot SAM 9.2.3. kopējā attiecināmā finansējuma samazinājumu par 1 108 772 euro, tai skaitā ESF - 942 456 euro un VB 166 316 euro;
- SAM 9.2.4. īstenošanas noteikumos, proti, Ministru kabineta 2016. gada 17. maija noteikumos Nr. 310 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem" 9.2.4.1. pasākuma "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" un 9.2.4.2. pasākuma "Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei" īstenošanas noteikumi"", paredzot SAM 9.2.4. kopējā attiecināmā finansējuma samazinājumu par 255 089 euro, tai skaitā ESF - 216 826 euro un VB 38 263 euro;
- SAM 9.2.6. īstenošanas noteikumos, proti, Ministru kabineta 2016. gada 8.novembra noteikumos Nr.718 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.6. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju" īstenošanas noteikumi"" īstenošanas noteikumi", paredzot SAM 9.2.6. kopējā attiecināmā finansējuma samazinājumu par 31 641 euro, tai skaitā ESF - 26 895 euro un VB 4 746 euro.
Kopumā minētie grozījumi ir vērsti uz labāku SAM 9.2.5. īstenošanu, sasniedzot izvirzītos mērķus un uzlabojot projekta īstenošanu. Ņemot vērā faktu, ka grozījumi paredz papildus finansējumu SAM 9.2.5. mērķa īstenošanai, būs nepieciešami grozījumi vienošanās par SAM 9.2.5. projekta īstenošanu ar finansējuma saņēmēju, tie uzskatāmi par būtiskiem, jo paredz atbalsta apjoma izmaiņas, tomēr neietekmē darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” rādītājus un kopējo 9.prioritātes “Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana” atbalsta apjomu.
[6] Minēto vienas vienības izmaksu metodiku nepiemēro piegādēm un pakalpojumiem, kuri iepirkti (noslēgts līgums) saskaņā ar publisko iepirkumu regulējumu.
[7] https://www.mk.gov.lv/lv/darbibu-regulejosie-dokumenti?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.lv%2F
[8] Palielināsim primārās veselības aprūpes lomu uz pacientu orientētas veselības aprūpes nodrošināšanā, uzlabojot tās kvalitāti un sadarbību ar pašvaldību. Lai to panāktu, pārskatīsim un kalibrēsim kvalitātes prasības, pilnveidosim maksājumu sistēmu, palielināsim piemaksas par kvalitāti, stiprināsim ģimenes ārsta komandu kā multidisciplināru komandu, kā arī definēsim pušu pienākumus attiecībās starp ģimenes ārstiem un pašvaldībām.
[9] Palielināsim primārās veselības aprūpes lomu uz pacientu orientētas veselības aprūpes nodrošināšanā, uzlabojot tās kvalitāti un sadarbību ar pašvaldību. Lai to panāktu, pārskatīsim un kalibrēsim kvalitātes prasības, pilnveidosim maksājumu sistēmu, palielināsim piemaksas par kvalitāti, stiprināsim ģimenes ārsta komandu kā multidisciplināru komandu, kā arī definēsim pušu pienākumus attiecībās starp ģimenes ārstiem un pašvaldībām.
Ņemot vērā minēto, Veselības ministrija ir lēmusi par:
- darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Atbalstīt prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības uzlabošanai" (turpmāk - SAM 9.2.3.) kopējā pieejamā attiecināmā finansējuma 1 108 772 euro apmērā pārdali uz SAM 9.2.5. projektu;
- darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem” (turpmāk - SAM 9.2.4.) kopējā pieejamā attiecināmā finansējuma 255 089 euro apmērā (neatbilstoši veiktie izdevumi) pārdali uz SAM 9.2.5. projektu;
- darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.6. specifiskā atbalsta mērķis "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju" (turpmāk - SAM 9.2.6.) kopējā pieejamā attiecināmā finansējuma 31 641 euro apmērā (neatbilstoši veiktie izdevumi) pārdali uz SAM 9.2.5. projektu.
Kopumā ar noteikumu projektu plānots palielināt SAM 9.2.5. ietvaros pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu par 1 395 502 euro, tai skaitā ESF - 1 186 177 euro un VB 209 325 euro.
Ar papildus piešķirto finansējumu 1 395 502 euro (t.sk. iekļautajām īstenošanas izmaksām - kompensācijām 1 291 534 euro apmērā, un iekļautām 7 % vienotās likmes atlīdzības izdevumiem 90 407 euro apmērā un 15 % netiešo izmaksu likmes izdevumiem 13 561 euro) ir iespējams piesaistīt vidēji 63 ārstniecības personas, ņemot vērā šai atlīdzības grupai plānoto kompensācijas apmēru 2023. gadā un to, ka daļa no papildus finansējuma tiks novirzīta projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanai un projekta netiešo attiecināmo izmaksu segšanai.
Attiecīgi noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr.158 7.2. apakšpunktu, nosakot SAM 9.2.5. iznākuma rādītāja vērtību - reģioniem piesaistīto ārstniecības personu skaits, kuras saņēmušas atbalstu, lai veicinātu to piesaisti darbam teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas, – 1 631, tai skaitā līdz 2020. gada 31. decembrim – 709 personas.
Tuvākajā laikā nacionālajā līmenī tiks veikti attiecīgie grozījumi darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” rādītāju pasēs.
Tāpat noteikumu projekts paredz arī redakcionālus precizējumus MK noteikumu Nr.158:
- 27.1 apakšpunktā, precizējot Finanšu ministrijas kā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadošās iestādes (turpmāk - vadošā iestāde) izstrādātās metodikas nosaukumu vienas vienības izmaksu standarta likmju piemērošanai MK noteikumu Nr.310 13.1.1 apakšpunktā minēto darba braucienu un iekšzemes komandējumu izmaksām[6], vieglā transportlīdzekļa degvielas izdevumiem, reģionālo starppilsētu nozīmes un reģionālo vietējās nozīmes maršrutu sabiedriskā transporta izdevumiem un kompensācijām par darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa izmantošanu darba vajadzībām.
- 27.2 apakšpunktā, precizējot vadošās iestādes izstrādātās metodikas nosaukumu vienas vienības izmaksu standarta likmju piemērošanai MK noteikumu Nr.310 13.1.1 apakšpunktā minēto darba braucienu un iekšzemes komandējumu izmaksām[6], izdevumiem par viesnīcu (naktsmītni) Latvijas teritorijā un dienas naudai par katru iekšzemes komandējuma dienu.
Vienlaikus, projekta īstenošanas laikā ir konstatēti tādi gadījumi, kad ģimenes ārsts, kurš pārņem ģimenes ārsta praksi, kā ārsts - rezidents uzsāk strādāt atbalstāmajā iestādē atbalstāmajā specialitātē pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas un individuālās pieredzes pārņemšana no ģimenes ārsta, kurš nodod ģimenes ārsta praksi, jaunajam speciālistam, kurš pārņem ģimenes ārsta praksi, tiek nodrošināta jau pirms noslēgtā līguma par ģimenes ārsta prakses pārņemšanu. Lai atrisinātu šo problēmu, ar noteikumu projektu plānots precizēt metodoloģiju kompensācijas summas aprēķināšanai ģimenes ārstiem par prakses pārņemšanu, šo noteikumu 21.1. un 21.2. apakšpunktā nosakot, ka kompensācija ģimenes ārstiem par prakses pārņemšanu un nodošanu nav trīs mēnešus ikmēneša kompensācija, bet vienreiz izmaksājamā kompensācija, kas tiek rēķināta atbilstoši sekojošam:
- ģimenes ārstam, kas nodod praksi, trīs mēnešu apmērā no 50% no vidējās iepriekšējo 12 mēnešu periodā izmaksātās un Nacionālā veselības dienesta ģimenes ārsta praksei samaksātās ikmēneša summas atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kuru var izmaksāt, slēdzot kompensācijas līgumu;
- ģimenes ārstam, kas pārņem praksi, trīs mēnešu apmērā no atbilstoši amata kvalifikācijas kategorijai ārstniecības personai noteiktās ārstniecības personas zemākās algas;
Ņemot vērā minēto, noteikumu projekts paredz papildināt noteikumus ar 21.1 apakšpunktu, kurā ir noteikts, ka ģimenes ārsta prakses pārņemšana par specifisko zināšanu, informācijas un pieredzes nodošanu uzskatāma par pabeigtu brīdī, kad ģimenes ārsts, kurš pārņem ģimenes ārsta praksi, ir noslēdzis līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (turpmāk – NVD) par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu. Attiecīgi kompensācija ģimenes ārstiem par prakses pārņemšanu un nodošanu tiks piešķirta pamatojoties uz NVD sniegto informāciju par prakses nodošanas un pārņemšanas procesu un kā procesa beigu termiņš tiks noteikts jaunā ģimenes ārsta noslēgtais līgums ar NVD par jaunās ģimenes ārsta prakses izveidošanu.
Tāpat, ņemot vērā faktu, ka SAM 9.2.5. finansējuma apjoms ir ierobežots un to, ka SAM 9.2.5. projekts ieiet noslēguma fāzē, kā arī to, ka šobrīd viena no galvenajām prioritātēm veselības aprūpes cilvēkresursu jomā ir ģimenes ārstu prakšu nomaiņa un cilvēkresursu piesaiste ģimenes ārstu praksēm valsts reģionos, ar MK noteikumu Nr.158 49. punktu plānots noteikt, ka projekta ieviesējs projekta noslēguma fāzē nodrošinās prioritātes noteikšanu šo noteikumu 16. punktā minētajām kompensācijām atbilstoši veselības aprūpes nozares vajadzībām. Lēmumu par prioritātēm un atbalsta piešķiršanu pieņems ar Veselības ministrijas 2018.gada 10.janvāra rīkojumu Nr.12 “Par Konsultatīvās darba grupas cilvēkresursu piesaistei reģioniem izveidi” izveidotā konsultatīvā darba grupa cilvēkresursu piesaistei reģioniem, attiecīgi darba grupas pieņemto lēmumu atspoguļojot darba grupas sanāksmes protokolā, kā rezultātā tiks nodrošināta Valdības rīcības plāna[7] 273.1.[8] un 273.3.[9] uzdevuma izpilde, atbilstoši kuram Veselības ministrijai tika uzdots nodrošināt papildus darbinieku piesaisti, savstarpēju ģimenes ārstu aizvietošanu slimību vai atvaļinājumu gadījumos, kā arī izveidot primārās veselības aprūpes pakalpojumu grozu, kas būtu pieejams visā Latvijā, ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tādējādi uzlabojot primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
Paralēli šiem MK Noteikumu Nr.158 grozījumiem, tiek veikti grozījumi:
- SAM 9.2.3. īstenošanas noteikumos, proti, Ministru kabineta 2014. gada 28. oktobra noteikumos Nr. 666 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Atbalstīt prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības uzlabošanai" īstenošanas noteikumi"", paredzot SAM 9.2.3. kopējā attiecināmā finansējuma samazinājumu par 1 108 772 euro, tai skaitā ESF - 942 456 euro un VB 166 316 euro;
- SAM 9.2.4. īstenošanas noteikumos, proti, Ministru kabineta 2016. gada 17. maija noteikumos Nr. 310 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem" 9.2.4.1. pasākuma "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" un 9.2.4.2. pasākuma "Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei" īstenošanas noteikumi"", paredzot SAM 9.2.4. kopējā attiecināmā finansējuma samazinājumu par 255 089 euro, tai skaitā ESF - 216 826 euro un VB 38 263 euro;
- SAM 9.2.6. īstenošanas noteikumos, proti, Ministru kabineta 2016. gada 8.novembra noteikumos Nr.718 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.6. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju" īstenošanas noteikumi"" īstenošanas noteikumi", paredzot SAM 9.2.6. kopējā attiecināmā finansējuma samazinājumu par 31 641 euro, tai skaitā ESF - 26 895 euro un VB 4 746 euro.
Kopumā minētie grozījumi ir vērsti uz labāku SAM 9.2.5. īstenošanu, sasniedzot izvirzītos mērķus un uzlabojot projekta īstenošanu. Ņemot vērā faktu, ka grozījumi paredz papildus finansējumu SAM 9.2.5. mērķa īstenošanai, būs nepieciešami grozījumi vienošanās par SAM 9.2.5. projekta īstenošanu ar finansējuma saņēmēju, tie uzskatāmi par būtiskiem, jo paredz atbalsta apjoma izmaiņas, tomēr neietekmē darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” rādītājus un kopējo 9.prioritātes “Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana” atbalsta apjomu.
[6] Minēto vienas vienības izmaksu metodiku nepiemēro piegādēm un pakalpojumiem, kuri iepirkti (noslēgts līgums) saskaņā ar publisko iepirkumu regulējumu.
[7] https://www.mk.gov.lv/lv/darbibu-regulejosie-dokumenti?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.lv%2F
[8] Palielināsim primārās veselības aprūpes lomu uz pacientu orientētas veselības aprūpes nodrošināšanā, uzlabojot tās kvalitāti un sadarbību ar pašvaldību. Lai to panāktu, pārskatīsim un kalibrēsim kvalitātes prasības, pilnveidosim maksājumu sistēmu, palielināsim piemaksas par kvalitāti, stiprināsim ģimenes ārsta komandu kā multidisciplināru komandu, kā arī definēsim pušu pienākumus attiecībās starp ģimenes ārstiem un pašvaldībām.
[9] Palielināsim primārās veselības aprūpes lomu uz pacientu orientētas veselības aprūpes nodrošināšanā, uzlabojot tās kvalitāti un sadarbību ar pašvaldību. Lai to panāktu, pārskatīsim un kalibrēsim kvalitātes prasības, pilnveidosim maksājumu sistēmu, palielināsim piemaksas par kvalitāti, stiprināsim ģimenes ārsta komandu kā multidisciplināru komandu, kā arī definēsim pušu pienākumus attiecībās starp ģimenes ārstiem un pašvaldībām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
1 744 390
1 206 062
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
1 744 390
1 206 062
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
2 052 224
1 418 897
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
2 052 224
1 418 897
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-307 834
-212 835
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
-307 834
-212 835
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-212 835
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Šobrīd SAM 9.2.5. kopējais finansējums (kopējās attiecināmās izmaksas) 15 612 862 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda (turpmāk - ESF) finansējums – 13 270 932 euro un valsts budžeta finansējums – 2 341 930 euro.
Ar noteikumu projektu plānots palielināt SAM 9.2.5. ietvaros pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu par 1 395 502 euro, t.sk. ESF līdzfinansējumu 1 186 177 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu 209 325 euro apmērā.
Attiecīgi pēc šiem grozījumiem SAM 9.2.5. ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums būs 17 008 364 euro, t.sk. ESF finansējums – 14 457 109 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 551 255 euro.
Projektu īsteno Veselības ministrija un finansējums tiek plānots Veselības ministrijas valsts budžeta 63.07.00 programmā “Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošana (2014-2020)”.
Kopā līdz 2023. gadam SAM 9.2.5. projekta ietvaros apgūts finansējums 13 537 243,15 euro apmērā:
2017.gadā apgūti 3 150,51 euro (t.sk. ESF finansējums - 2 677,93 euro un valsts budžeta līdzfinansējums - 472,58 euro;
2018.gadā - 1 182 549,17 euro (t.sk. ESF finansējums 1 005 166,79 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 177 382,38 euro);
2019.gadā - 2 521 363,28 euro (t.sk. ESF finansējums 2 143 158,79 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 378 204,49 euro);
2020.gadā - 2 694 448,01 euro (t.sk. ESF finansējums 2 290 280,81 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 404 167,20 euro);
2021.gadā - 3 384 491,03 euro (t.sk. ESF finansējumus 2 876 817,38 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 507 673,65 euro);
2022.gadā - 3 751 241,15 euro (t.sk. ESF finansējumus 3 188 554,98 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 562 686,17 euro).
Atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” Veselības ministrijas pamatbudžetā 2023. gadam projekta īstenošanai SAM 9.2.5. plānotais finansējums sastāda 2 052 224 euro.
Savukārt, ņemot vērā noteikumu projektā paredzēto SAM 9.2.5. kopējā finansējuma palielinājumu par 1 395 502 euro, kā arī ņemot vērā 2022. gada faktisko finansējuma apguvi un projekta finansējuma atlikumu, tad 2023.gadam būs nepieciešams finansējums 3 471 121 euro apmērā.
Paralēli šiem grozījumiem MK noteikumos Nr.158, tiek veikti grozījumi SAM 9.2.3., SAM 9.2.4. un SAM 9.2.6. īstenošanas noteikumos, paredzot SAM 9.2.3., SAM 9.2.4. un SAM 9.2.6. finansējuma samazinājumu.
Ņemot vērā augstāk minēto, Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pēc noteikumu projekta apstiprināšanas veiks līdzekļu pārdali no SAM 9.2.3. projekta uz SAM 9.2.5. projektu 1 108 772 euro apmērā, no SAM 9.2.4.1. projekta uz SAM 9.2.5. projektu 255 089 euro apmērā un no SAM 9.2.6. projekta uz SAM 9.2.5. projektu 31 641 euro apmērā (kopumā SAM 9.2.5. projektam tiks pārdalīts finansējums par 1 395 502 euro) un projekta finansējuma atlikums 23 395 euro apmērā tiks piesaistīts no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai””.
Visus augstāk minētos budžeta ieņēmumus veido ESF finansējums.
Ar noteikumu projektu plānots palielināt SAM 9.2.5. ietvaros pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu par 1 395 502 euro, t.sk. ESF līdzfinansējumu 1 186 177 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu 209 325 euro apmērā.
Attiecīgi pēc šiem grozījumiem SAM 9.2.5. ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums būs 17 008 364 euro, t.sk. ESF finansējums – 14 457 109 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 551 255 euro.
Projektu īsteno Veselības ministrija un finansējums tiek plānots Veselības ministrijas valsts budžeta 63.07.00 programmā “Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošana (2014-2020)”.
Kopā līdz 2023. gadam SAM 9.2.5. projekta ietvaros apgūts finansējums 13 537 243,15 euro apmērā:
2017.gadā apgūti 3 150,51 euro (t.sk. ESF finansējums - 2 677,93 euro un valsts budžeta līdzfinansējums - 472,58 euro;
2018.gadā - 1 182 549,17 euro (t.sk. ESF finansējums 1 005 166,79 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 177 382,38 euro);
2019.gadā - 2 521 363,28 euro (t.sk. ESF finansējums 2 143 158,79 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 378 204,49 euro);
2020.gadā - 2 694 448,01 euro (t.sk. ESF finansējums 2 290 280,81 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 404 167,20 euro);
2021.gadā - 3 384 491,03 euro (t.sk. ESF finansējumus 2 876 817,38 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 507 673,65 euro);
2022.gadā - 3 751 241,15 euro (t.sk. ESF finansējumus 3 188 554,98 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 562 686,17 euro).
Atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” Veselības ministrijas pamatbudžetā 2023. gadam projekta īstenošanai SAM 9.2.5. plānotais finansējums sastāda 2 052 224 euro.
Savukārt, ņemot vērā noteikumu projektā paredzēto SAM 9.2.5. kopējā finansējuma palielinājumu par 1 395 502 euro, kā arī ņemot vērā 2022. gada faktisko finansējuma apguvi un projekta finansējuma atlikumu, tad 2023.gadam būs nepieciešams finansējums 3 471 121 euro apmērā.
Paralēli šiem grozījumiem MK noteikumos Nr.158, tiek veikti grozījumi SAM 9.2.3., SAM 9.2.4. un SAM 9.2.6. īstenošanas noteikumos, paredzot SAM 9.2.3., SAM 9.2.4. un SAM 9.2.6. finansējuma samazinājumu.
Ņemot vērā augstāk minēto, Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pēc noteikumu projekta apstiprināšanas veiks līdzekļu pārdali no SAM 9.2.3. projekta uz SAM 9.2.5. projektu 1 108 772 euro apmērā, no SAM 9.2.4.1. projekta uz SAM 9.2.5. projektu 255 089 euro apmērā un no SAM 9.2.6. projekta uz SAM 9.2.5. projektu 31 641 euro apmērā (kopumā SAM 9.2.5. projektam tiks pārdalīts finansējums par 1 395 502 euro) un projekta finansējuma atlikums 23 395 euro apmērā tiks piesaistīts no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai””.
Visus augstāk minētos budžeta ieņēmumus veido ESF finansējums.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. 1. Ministru kabineta 2014. gada 28. oktobra noteikumi Nr. 666 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Atbalstīt prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības uzlabošanai" īstenošanas noteikumi"";
2. Ministru kabineta 2016. gada 17. maija noteikumi Nr. 310 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem" 9.2.4.1. pasākuma "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" un 9.2.4.2. pasākuma "Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei" īstenošanas noteikumi"";
3. Ministru kabineta 2016. gada 8.novembra noteikumi Nr.718 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.6. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju" īstenošanas noteikumi"".
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka tiek veikta finansējuma pārdale no Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Atbalstīt prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības uzlabošanai", 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem" un 9.2.6. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju", nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 28. oktobra noteikumos Nr. 666 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Atbalstīt prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības uzlabošanai" īstenošanas noteikumi"", Ministru kabineta 2016. gada 17. maija noteikumos Nr. 310 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem" 9.2.4.1. pasākuma "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" un 9.2.4.2. pasākuma "Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei" īstenošanas noteikumi"" un Ministru kabineta 2016. gada 8. novembra noteikumos Nr. 718 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.6. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju" īstenošanas noteikumi".
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
Tiesību akta projekts nodrošina ātrāku un kvalitatīvāku SAM 9.2.5. mērķu sasniegšanu un pakalpojumu pieejamību sabiedrības interesēs un tam nav ietekmes uz sabiedrības interesēm un pienākumiem, līdz ar to nav nepieciešams organizēt sabiedrības informēšanas pasākumus saistībā ar šī projekta izstrādi.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Veselības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Kompensāciju piešķiršana ārstniecības personām nodrošinās papildus cilvēkresursu piesaisti veselības aprūpes nozarei, tādējādi uzlabojot iedzīvotāju pieejamību ārstniecības pakalpojumiem
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi