Anotācija (ex-ante)

1) Strauji pieaugot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uzglabājamam arhīvam, normatīvajā aktā noteiktais vīzas pieteikuma anketu un tām pievienoto dokumentu uzglabāšanas piecu gadu termiņš rada papildu izmaksas un nepieciešamību īrēt papildu telpas arhīva dokumentu novietošanai. 2022.gadā Ukrainas civiliedzīvotāju vīzu pieteikumu skaita pieaugums ir sevišķi būtisks (2022.gada pirmajos četros mēnešos izsniegti aptuveni 24 000 vīzu). 2009.gada 13.jūlija Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 810/2009/EK, ar ko izveido Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) 37.panta 3.punktā noteikts, ka konsulātiem vai centrālajām iestādēm ir pieteikumu arhīvi papīra un elektroniskā formātā un ka vīzu pieteikumu lietas glabā vismaz vienu gadu no dienas, kad par vīzas pieteikumu pieņemts lēmums.
Izvērtējot lielo vīzu pieteikumu lietu apjomu un salīdzinoši nelielo nepieciešamību izmantot šos arhīvā glabājamos dokumentus, būtu lietderīgi dokumentu glabāšanai noteikt divu gadu termiņu, skaitot no galīgā lēmuma pieņemšanas dienas.
Informācija par vīzas pieteikumu un izsniegto vai pagarināto vīzu nepieciešamības gadījumā ir pieejama nacionālajā vīzu informācijas sistēmā (NVIS), kur dati tiek glabāti piecus gadus.
2) Saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas likuma 32.pantā noteikto uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniegšanas kārtību Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pēc analoģijas bija noteikusi arī vīzu pieteikumu iesniegšanas kārtību, dokumentus atsūtot pa pastu, bet tā kā minētajā normatīvajā aktā noteiktā kārtība ir spēkā līdz 2022.gada 30.jūnijam, būtu nepieciešams šādu kārtību īstenot arī turpmāk, lai samazinātu apmeklējumu skaitu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Papildus pieteikuma iesniegšanai pa pastu paredzēta iespēja dokumentus iesniegt elektroniski, ja personai ir drošs elektroniskais paraksts. Lai personām, kuras vēlētos iesniegt pieteikumu, izmantojot elektronisko adresi, atvieglotu pieteikuma iesniegšanas procedūru, paredzēts izstrādāt elektronisko pieteikuma anketas veidlapu, kas pieejama e-adresē. Sagatavoto lēmumu saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12. panta 1. daļu Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde prioritāri paziņos e-adresē, ja personai tāda būs izveidota;
3) Spēkā esošajā normatīvajā aktā nav noteikts, kādi dokumenti jāiesniedz attālinātā darba veicējiem, kas vēlas pieprasīt vīzu atbilstoši 2022.gada 2.jūnijā pieņemtajā likumā "Grozījumi Imigrācijas likumā" paredzētajam jaunajam ilgtermiņa vīzas pieprasīšanas pamatam - attālināta darba veikšanai pie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrēta darba devēja vai kā šādā valstī reģistrētai pašnodarbinātai personai;
4) Pašreiz spēkā esošais regulējums nosaka gadījumos, kad personai izsniedz ilgtermiņa vīzu, lai viņa ieceļotu Latvijas Republikā un iesniegtu dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, vīzu izsniegt uz 90 dienām, bet, ja ieceļo, lai saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, šo vīzu izsniegt uz 30 dienām. Minētie termiņi ir neelastīgi, kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ierobežotās administratīvās kapacitātes dēļ personai var nebūt iespējams noformēt eID karti tik īsā termiņā;
5) Spēkā esošais normatīvais akts neparedz vīzas uzlīmēs iekļaut piezīmes, kādas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 11.maija Direktīvā 2016/801/ES par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā. 
6) Spēkā esošajā normatīvajā aktā netiek lietots Valsts drošības dienesta un Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas pašreizējais nosaukums;
7) Normatīvā akta 4.pielikumā - veidlapā lēmumam par atteikumu izsniegt ilgtermiņa vīzu vai lēmumam par ilgtermiņa vīzas anulēšanu vai atcelšanu paredzēts norādīt lēmumu pieņēmušās amatpersonas vārdu, uzvārdu un parakstu, kamēr līdzvērtīgā gadījumā - ja lēmums tiek pieņemts par īstermiņa vīzu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija Regulu Nr. 810/2009/EK, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss), šāda informācija nav jānorāda, iekļaujot tikai lēmumu pieņēmušās institūcijas nosaukumu. 

1) Vīzu pieteikumu dokumentu glabāšanai noteikts divu gadu termiņš, skaitot no galīgā lēmuma pieņemšanas dienas.
2) Noteikts, ka vīzu pieteikumus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē iesniedz, dokumentus atsūtot pa pastu vai elektroniski. Lai personām, kuras vēlētos iesniegt pieteikumu, izmantojot elektronisko adresi, atvieglotu pieteikuma iesniegšanas procedūru, paredzēts izstrādāt elektronisko pieteikuma anketas veidlapu, kas pieejama e-adresē. Sagatavoto lēmumu saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12. panta 1. daļu Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde prioritāri paziņos e-adresē, ja personai tāda būs izveidota;  
3) Normatīvajā aktā iekļauta informācija par dokumentiem, kādi ārzemniekam jāiesniedz, ja viņš vēlas pieprasīt ilgtermiņa vīzu attālinātā darba veikšanai Latvijas Republikā, nosakot, ka jāpierāda vismaz sešus mēnešus ilga nodarbinātība pie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrēta darba devēja vai kā pašnodarbinātai personai, apliecinot to ar attiecīgās valsts nodokļu administrācijas vai sociālās apdrošināšanas iestādes izsniegtu izziņu, kā arī jāapliecina iespēja strādāt attālināti (proti, darba pienākumiem jābūt tādiem, ko var veikt attālināti) un tas, ka darba samaksa ārzemniekam atbilst strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai iepriekšējā gadā, piemērojot koeficientu 2,5 (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju), kā tas noteikts likuma "Grozījumi Imigrācijas likumā" anotācijā. Pašnodarbinātām personām jāpierāda attiecīgā apmērā (atbilstoši strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai iepriekšējā gadā, piemērojot koeficientu 2,5 (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju)) gūtie ienākumi pēdējo sešu mēnešu laikā, iesniedzot attiecīgās valsts nodokļu administrācijas vai sociālās apdrošināšanas iestādes izsniegtu izziņu, kā arī jāiesniedz brīvas formas iesniegums, kurā sniegts skaidrojums par veicamā darba jomu un iespējām šo darbu veikt attālināti.
4) Projektā precizēts vīzas izsniegšanas termiņš gadījumā, ja personai jāieceļo Latvijas Republikā, lai saņemtu uzturēšanās atļauju vai, ja persona gatavojas iesniegt uzturēšanās atļaujas pieprasījumu, uzturoties Latvijas Republikā, paredzot, ka vīzu šādos gadījumos izsniedz uz laiku līdz 90 dienām. Neraugoties uz to, ka pašreiz spēkā esošais normatīvais akts nosaka vīzas izsniegšanu uz konkrētu dienu skaitu - 90 dienām, ja persona ieceļo, lai iesniegtu dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, projektā izmantotais formulējums "uz laiku līdz 90 dienām" ir noteikts elastīgāks, lai konsulārās amatpersonas varētu izvērtēt, uz kādu termiņu vīzu izsniegt, to ierobežojot atsevišķos gadījumos, kad vīzas izsniegšanai uz 90 dienām nav pamata. Piemēram, ja  persona vīzas saņemšanai nebūs vērsusies nekavējoties pēc pozitīva lēmuma par uzturēšanās tiesību piešķiršanu pieņemšanas, vīzu uz termiņu, kas pārsniedz lēmuma derīguma termiņu, izsniegt nebūtu lietderīgi, kā arī dažkārt vīzas derīguma termiņš varētu tikt ierobežots citu apsvērumu dēļ (piemēram, personas iegādātā apdrošināšanas polise nesedz nepieciešamo laika periodu). Termiņš "līdz 90 dienām" gadījumos, kad persona ieceļo, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, par kuras piešķiršanu jau pieņemts lēmums, samazinās iespējamu personas nelikumīgu eID kartes (uzturēšanās atļaujas) noformēšanas procedūras laikā, jo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ierobežotās administratīvās kapacitātes dēļ ne vienmēr iespējams nodrošināt personas pieņemšanas laiku biometrijas datu nodošanai tūlīt pēc ierašanās, līdz ar to paaugstinās personas nelikumīgas uzturēšanās risks. Nosakot vīzas termiņu 90 dienu ietvaros, personai tiks nodrošināta iespēja savlaicīgi saņemt eID karti. Par 90 dienām garāku vīzas izsniegšanas termiņu noteikt nav lietderīgi, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumu Nr.564 "Uzturēšanās atļauju noteikumi" punktu lēmums par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu ir derīgs trīs mēnešus. 90 dienu termiņš iekļauts arī noteikumu 24.punktā, kurā norādīts, ka uz laiku līdz 90 dienām ilgtermiņa vīzu izsniedz pārstāvniecība gadījumos, ja persona, uzturoties ārvalstī, pazaudējusi savu uzturēšanās atļaujas karti. Redakcionāli precizējumi veikti arī tiesību akta 19. un 23.punktā, atsauces uz noteikumu precizēto 20.punktu aizstājot ar informāciju par personas ieceļošanas mērķi, bet saturiskas izmaiņas 19.9. apakšpunktā un 23. punktā neveicot.
5) Normatīvais akts paredz vīzas uzlīmēs iekļaut piezīmes, kādas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 11.maija Direktīvā 2016/801/ES par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā, kā arī ievieš piezīmi vīzai, kas tiks izsniegta attālinātā darba veikšanai. 
6) Normatīvajā aktā precizēts Valsts drošības dienesta un Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas pašreizējais nosaukums.
7) No normatīvā akta 4.pielikuma - veidlapas lēmumam par atteikumu izsniegt ilgtermiņa vīzu vai lēmumam par ilgtermiņa vīzas anulēšanu vai atcelšanu paredzēts izslēgt informāciju par lēmumu pieņēmušās amatpersonas vārdu, uzvārdu un parakstu, lai veidlapā tiktu iekļauta tāda pati informācija, kā līdzvērtīgā gadījumā - ja lēmums tiek pieņemts par īstermiņa vīzu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija Regulu Nr. 810/2009/EK, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss). Amatpersonas nenorādīšana samazinās iespējamos draudus amatpersonām, jo īpaši valstīs, kur ir nestabila drošības un ģeopolitiskā situācija, vienlaikus saglabājot ārzemniekiem pilnvērtīgas iespējas apstrīdēt un pārsūdzēt pieņemtos lēmumus, jo veidlapā joprojām tiktu iekļauta gan informācija par lēmumu pieņēmušo organizāciju, gan norādīta precīza lēmuma apstrīdēšanas kārtība. Atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 30.augusta noteikumu "Vīzu noteikumi" 31.¹punktā minētajam veidlapa pati par sevi nav lēmums par vīzas atteikumu, anulēšanu vai atcelšanu, bet tikai informācija par Nacionālajā vīzu informācijas sistēmā pieņemto lēmumu. Informācija par amatpersonu, kas pieņēmusi lēmumu, tiek uzglabāta Nacionālajā vīzu informācijas sistēmā.