Anotācija (ex-ante)

Formālajā paziņojumā pārkāpuma procedūras lietā Nr. 2019/2304 norādīts, ka Latvija nav iesniegusi izsmeļošu ierosināto Kopienā nozīmīgo teritoriju (Natura 2000 teritpriju) sarakstu un nav par katru ierosināto teritoriju norādījusi visu vajadzīgo informāciju, secīgi, Natura 2000 tīkls nav pietiekams attiecībā uz septiņiem biotopu veidiem un trīs sugām, tajā skaitā prioritārajam ES nozīmes biotopam Staignāju meži (9080*) un sugām lapkoku praulgrauzis Osmoderma barnabita un Eiropas platausis Barbastella barbastellus. Latvija savā nostājā (apstiprināta Ministru kabinetā  2020. gada 21. janvārī) apņēmās noteikt jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (turpmāk - ĪADT) biotopa Staignāju meži (9080*) un  sugām lapkoku praulgrauzis Osmoderma barnabita un Eiropas platausis Barbastella barbastellus aizsardzībai un iekļaut tās Natura 2000 teritoriju tīklā, veicot grozījumus Likumā.

Latvijas Natura 2000 teritorijas tiek noteiktas atbilstoši Ministru kabineta 2002. gada 28. maija noteikumos Nr. 199 “Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanas kritēriji Latvijā” noteiktajiem kritērijiem, tajā skaitā, tai jābūt noteiktai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par valsts nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vai mikroliegumu. 

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"" (turpmāk - Likumprojekts) paredz papildināt Likuma Pielikumu "Latvijas Natura 2000 — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju saraksts" (turpmāk - Pielikums) ar 94 jaunām Natura 2000 teritorijām. Pielikums tiek papildinātas ar 74 dabas liegumiem, kas izveidoti biotopa Staignāju meži (9080*) aizsardzībai ar Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra noteikumiem Nr. 674 "Noteikumi par dabas liegumiem".   

Lai nodrošinātu Natura 2000 teritoriju tīkla pabeigšanu attiecībā uz sugu lapkoku praulgrauzis Osmoderma barnabita Likuma Pielikums tiek papildināts ar 19 dabas pieminekļiem - 11 aizsargājamām alejām, kas izveidotas ar MK 2023.gada 28.marta noteikumiem Nr.143 "Noteikumi par aizsargājamām alejām", un astoņiem aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem, kas izveidoti ar MK 2023. gada 28. marta noteikumiem Nr.144 "Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem".

Lai nodrošinātu sugas Eiropas platausis Barbastella barbastellus aizsardzību, ar Ministru kabineta 2024. gada 26. novembra noteikumiem Nr. 749 "Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem" ir izveidots aizsargājamo ainavu apvidus "Koknese - Odziena" un tiek iekļauts Likuma Pielikumā. Tāpat sugas Eiropas platausis Barbastella barbastellus aizsardzībai Likuma Pielikumā tiek iekļauts dabas piemineklis - aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi "Kokneses parks".      

Natura 2000 tīklā iekļautajās teritorijās (tāpat kā līdz Natura 2000 statusa noteikšanai) ir spēkā attiecīgajai ĪADT kategorijai MK 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 264) noteiktās  prasības - dabas liegumiem un dabas pieminekļiem noteiktās prasības. Savukārt aizsargājamo ainavu apvidus "Koknese-Odziena" aizsardzības un izmantošanas prasības noteic Ministru kabineta 2024. gada 26. novembra noteikumiem Nr. 750 "Aizsargājamo ainavu apvidus "Koknese-Odziena" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi".
Uz Natura 2000 teritorijām attiecas Likuma 43. un 44.pants.   

Argumentētajā atzinumā pārkāpumu procedūras lietā Nr. 2020/2209 norādīts, ka Latvija nav noteikusi Natura 2000 teritorijām specifiskus saglabāšanas mērķus un nav noteikusi vajadzīgos saglabāšanas pasākumus, kas atbilst katrā teritorijā sastopamo Biotopu direktīvas I pielikuma dabisko dzīvotņu (biotopu) veidu un II pielikuma sugu ekoloģiskajām prasībām. Kā norādīts argumentētatajā atzinumā šāda prasība izriet no Biotopu direktīvas  4. panta 4. punkta interpretācijas, balstoties uz tā formulējumu, kontekstu un ņemot vērā Biotopu direktīvas mērķi. Latvija savā nostājā (apstiprināta Ministru kabinetā  2021. gada 10. augustā) daļēji atzina norādītos pārkāpumus un apņēmās noteikt aizsardzības mērķus visām Natura 2000 teritorijām. 
 

Likumprojekts paredz papildināt Likuma 43. pantu ar 3.¹ daļu, nosakot, ka Dabas aizsardzības pārvalde nosaka katras Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000) aizsardzības mērķus, balstoties uz tās izveidošanas mērķi un ņemot vērā biotopu un sugu ekoloģiskās prasības un Eiropas Savienības nozīmes biotopu un sugu aizsardzības stāvokli. Atbilstoši Likuma  31. panta trešajai daļai Aizsargājamo teritoriju valsts reģistrā (ietverts dabas datu pārvaldības sistēmā) tiek norādīti aizsargājamo teritoriju izveidošanas un aizsardzības mērķi un uzdevumi. Atbilstoši likuma deleģējumam Ministru kabineta 2014. gada 9. jūnijā noteikumu Nr. 293 “Dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtība” (turpmāk noteikumi Nr. 239) 6. punkts noteic, ka sistēmā par aizsargājamām teritorijām, izņemot aizsargājamos kokus un akmeņus, cita starpā uztur šādus datus: izveidošanas un aizsardzības mērķis un uzdevumi. Tādējādi arī Natura 2000 teritorijas izveidošanas un aizsardzības mērķi jāreģistrē dabas datu pārvaldības sistēmā. Lai nepārprotami norādītu, ka Aizsargājamo teritoriju valsts reģistrā tiek reģistrēti Natura 2000 teritoriju izveidošanas un aizsardzības mērķi,  31. pants tiek precizēts. 
Katras Natura 2000 izveidošanas mērķi ir noteikti Likuma Pielikumā, proti ir uzskaitīti tie Biotopu direktīvas I pielikuma dabisko dzīvotņu (biotopu) veidi un II pielikuma sugas, kuru aizsardzībai konkrētā Natura 2000 teritorija ir izveidota.
Lai sasniegtu šo biotopu un sugu labvēlīgu aizsardzības stāvokli valsts mērogā, jānosaka aizsardzības mērķi katrai Natura 2000 teritorijai - katram biotopam un sugai, kuru aizsardzībai šī teritorija ir izveidota. Kā norādīts Argumentētajā atzinumā aizsardzības mērķu funkcija ir norādīt stāvokli, kāds jāsasniedz teritorijās sastopamajām sugām un biotopu veidiem, lai teritorija varētu sekmēt vispārējā mērķa sasniegšanu — labvēlīgu aizsardzības stāvokli šīm sugām un dzīvotņu veidiem. Aizsardzības mērķi nosakāmi balstoties uz zinātniskiem kritērijiem atbilstoši Eiropas Komisijas norādēm par Natura 2000 teritoriju aizsardzības mērķu noteikšanu (turpmāk – Metodika)  (chrome-extension://efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://circabc.europa.eu/sd/a/68834981-033a-4d8e-b306-54dd8b6f48fa/Commission%20note%20on%20setting%20conservation%20objectives.pdf) un īpaši Latvijai izstrādātajai metodikai "Vadlīnijas sistemātiskai sugu un biotopu aizsardzības mērķu noteikšanai" (chrome-extension://efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://latvianature.daba.gov.lv/wp-content/uploads/2022/10/Vadlinijas_sugu_biotopu_aizsardzibas_merkiem_2.0.pdf).
Lai sasniegtu labvēlīgu aizsardzības stāvokli biotopiem un sugām, mērķiem: 
− jābūt teritorijai specifiskiem, t. i., noteiktiem teritorijas līmenī (bet tos var būt nepieciešams papildināt ar plašāku saglabāšanas mērķu kopumu augstākā līmenī, piemēram, valsts, reģionālā vai bioģeogrāfiskā līmenī);
− jābūt visaptverošiem, t. i., noteiktiem attiecībā uz visām nozīmīgajām Biotopu direktīvas sugām un dzīvotņu veidiem, kas plaši pārstāvēti Natura 2000 teritorijā (piemēram, kā norādīts attiecīgajā Natura 2000 datu standartveidlapā);
− jābūt specifiskiem attiecībā uz konkrētu iezīmi, t. i., jāattiecas uz atsevišķiem dzīvotņu veidiem vai sugām teritorijā;
− jābūt specifiskiem attiecībā uz paredzēto stāvokli, t. i., skaidri jānorāda stāvoklis, kādā jāsaglabā teritorijās sastopamie dzīvotņu veidi un sugas; vēlamajam stāvoklim jābūt:
• kvantitatīvam un izmērāmam (kvantitatīvi mērķrādītāji, ko iespējams papildināt ar kvalitatīviem mērķrādītājiem, piemēram, dzīvotnes vai populācijas struktūras laba stāvokļa apraksts), kā arī uzrādāmam (monitorējamam);
• reālistiskam (saprātīgs grafiks un resursu izmantojums), ar konsekventu pieeju (attiecībā uz vienām un tām pašām iezīmēm visās teritorijās izmanto līdzīgu struktūru un parametrus);
• visaptverošam (parametriem un mērķrādītājiem jāaptver interesējošās iezīmes īpašības, kas dod iespēju stāvokli raksturot kā labvēlīgu vai nelabvēlīgu);
• skaidram attiecībā uz to, vai teritorijas attiecīgās iezīmes saglabāšanās stāvoklī paredzēts “atjaunot” vai “saglabāt”;
− jāatbilst šajās teritorijās sastopamo I pielikumā minēto biotopu veidu un II pielikumā minēto sugu ekoloģiskajām prasībām.
Līdz šim Natura 2000 teritoriju aizsardzības mērķi tika izvērtēti un noteikti izstrādājot dabas aizsardzības plānus. Saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 9. oktobra noteikumu Nr. 686 “Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību” (turpmāk – Plānu noteikumi) 9.4. apakšpunktu dabas aizsardzības plānā iekļauj aizsardzības mērķi katram ES nozīmes biotopam un sugai, kuru aizsardzībai šī teritorija ir izveidota. Tā kā visām teritorijām dabas aizsardzības plāni nav nepieciešami un netiek izstrādāti, visām teritorijām nav noteikti konkrēti, izmērāmi aizsardzības mērķi.
Lai nodrošinātu vienotu pieeju aizsardzības mērķu noteikšanā visām Natura 2000 teritorijām atbilstoši Metodikai, ES LIFE programmas projekta “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” ietvaros, piesaistot kvalificētus ekspertus, ir noteikti gan valsts līmeņa aizsardzības mērķi, gan katras Natura 2000 teritorijas aizsardzības mērķi.
Ņemot vērā MK  2009. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 507 "Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums" Dabas aizsardzības pārvaldei noteiktās funkcijas, likumprojekts paredz, ka Natura 2000 teritoriju aizsardzības mērķus apstiprina Dabas aizsardzības pārvalde un saskaņā ar Likuma 31. panta otro daļu un noteikumiem Nr. 239 reģistrē tos dabas datu pārvaldības sistēmā.  
Pēc Natura 2000 aizsardzības mērķu reģistrācijas dabas datu pārvaldības sistēmā, tos plānveidīgi pārvērtē ik pēc 12 gadiem, t.i. ik pēc diviem ziņošanas cikliem par sugu un biotopu stāvokli atbilstoši Biotopu direktīvas 17. panta prasībām.
Papildu plānveidīgai aizsardzības mērķu pārvērtēšanai un to reģistrēšanai dabas datu pārvaldības sistēmā, DAP reģistrē jaunus vai aktualizē esošos aizsardzības mērķus šādos gadījumos:
1) Pēc jauna dabas aizsardzības plāna izstrādes un apstiprināšanas. Plānu noteikumi noteic, ka dabas aizsardzības plānā iekļauj aizsargājamās teritorijas aizsardzības un apsaimniekošanas ilgtermiņa un īstermiņa mērķus, tajā skaitā aizsardzības mērķus katram Eiropas Savienības nozīmes biotopam un sugai, kuru aizsardzībai šī teritorija ir izveidota.  Līdz ar to izstrādājot jaunu dabas aizsardzības plānu, ir jāizvērtē iepriekš noteiktos  aizsardzības mērķus un, ja nepieciešams, tie jāaktualizē.    
2) Ja tiek veikta paredzētā darbība atbilstoši Likuma 43. pantam un atbilstoši likuma 44. pantam tiek piemēroti kompensējošie pasākumi.
3) Ja tiek noteiktas jaunas Natura 2000 teritorijas.  
 
Biotopu direktīvas 6. panta 3. punkts noteic, ka visos plānos vai projektos, kas nav tieši saistīti ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, bet kas atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem varētu būtiski ietekmēt minēto teritoriju, attiecīgi izvērtē ietekmi uz šo teritoriju, ievērojot tās aizsardzības mērķus. Kā norādīts argumentētajā atzinumā tikai specifiski, izmērāmi un uzrādāmi aizsardzības mērķi var būt pamats Biotopu 6. panta 3. punkta piemērošanai plāniem un projektiem, kas varētu Natura 2000 teritorijas būtiski ietekmēt. Līdz ar to, jebkura darbība, kas tiek realizēta Natura 2000 teritorijā ir jāizvērtē, un tā nedrīkst būt pretrunā aizsardzības mērķiem (izņemot atsevišķus gadījumus, kad tiek piemēroti kompensējošie pasākumi). Minētā prasība ir iekļauta Likuma 43. pantā, taču praksē darbības, kurām varētu būt būtiska ietekme uz Natura 2000 teritoriju, galvenokārt tiek vērtētas tikai tajos gadījumos, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem tām nepieciešami Valsts vides dienesta izdoti tehniskie noteikumi vai sākotnējais ietekmes izvērtējums.

Atbilstoši Biotopu direktīvas 6. panta 1. punktā noteiktajam dalībvalstīm, balstoties uz katras Natura 2000 teritorijas aizsardzības mērķiem, jānosaka vajadzīgie aizsardzības (t.sk. apsaimniekošanas) pasākumi, kuri atbilst konkrētajās Natura 2000 teritorijās sastopamo dabisko biotopu veidu un sugu ekoloģiskajām prasībām. Saskaņā ar Plānu noteikumiem, izstrādājot dabas aizsardzības plānu tiek plānoti aizsardzības mērķu sasniegšanai nepieciešamie pasākumi, iesaistot vietējās pašvaldības, kā arī sabiedrību (zemes īpašniekus, nevalstiskās organizācijas u.c. ieinteresētās puses).
Natura 2000 teritoriju aizsardzības mērķiem atbilstošus aizsardzības pasākumus daļēji nodrošina gan vispārējie, gan individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Piemēram, aizliegums bojāt vai iznīcināt atsevišķus zālāju biotopus, ūdensputnu medību aizliegums u.c. Tomēr šie ierobežojumi nav pietiekami, lai varētu sasniegt Natura 2000 teritoriju aizsardzības mērķus, tādējādi nodrošinot arī sugu un biotopu labvēlīgu aizsardzības stāvokli valstī.
Lai nodrošinātu Eiropas Savienības nozīmes biotopu saglabāšanu primāri Natura 2000 teritorijās, Ministru kabineta 21.01.2025. sēdes protokollēmuma (Nr.3 38. §) 4. punktā ir dots uzdevums Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai 2025. gada laikā pakāpeniski izvērtēt, vai esošie aizsardzības un izmantošanas noteikumi nav pretrunā ar Natura 2000 teritorijās esošo biotopu labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanu. Ja tiek konstatēts, ka esošie aizsardzības un izmantošanas noteikumi neatbilst biotopu labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanai, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai izstrādāt priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidošanai atbilstoši likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" noteiktai kārtībai.
Lai nodrošinātu virzību uz Natura 2000 teritoriju izveidošanas un aizsardzības mērķu sasniegšanu, kā arī ES nozīmes biotopu labvēlīgu aizsardzības stāvokli primāri Natura 2000 teritorijās, Likumprojektā iekļauts aizliegums Natura 2000 teritorijās bojāt un iznīcināt ES nozīmes biotopus. Lai nodrošinātu biotopu labvēlīgu aizsardzības stāvokli ierobežojums attiecināms uz visām Natura 2000 teritorijām. Tāpēc, lai neveiktu izmaiņas vispārējos un visos individuālajos aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumos un regulējumu attiecinātu tieši uz Natura 2000 teritorijām, šo regulējumu optimāli ir iekļaut Likumā.
Par biotopu bojāšanu vai iznīcināšanu uzskatāmas darbības, kuru rezultātā pasliktinās biotopa stāvoklis, tiek negatīvi un neatgriezeniski ietekmēti ES nozīmes biotopus raksturojošie nozīmīgie struktūru elementi un raksturojošās sugas.
Ierobežojums tiek noteikts primāri valsts un pašvaldību īpašumā esošā zemē (pēc VARAM aprēķiniem attieksies uz 27007 ha), lai pēc iespējas nepalielinātu slogu uz privātpersonu īpašumiem.

Likuma Pielikumā noteiktie Natura 2000 teritoriju izveidošanas mērķi noteikti atbilstoši aktuālai zinātniskajai informācija par sugām un biotopiem uz 2021. gada 1. augustu. Lai novērstu pārkāpuma procedūrā norādītos pārkāpumus jāaktualizē Natura 2000 teritoriju izveidošanas mērķi atbilstoši jaunākajai zinātniskajai informācijai. 

Dabas aizsardzības pārvalde projekta ES LIFE programmas projekta "Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija" ietvaros ir aktualizējusi Natura 2000 teritoriju izveides mērķus attiecībā uz ES nozīmes biotopiem balstoties uz ES Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta „Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” (Dabas skaitīšanas projekta) iegūtajiem datiem par biotopu izplatību un kvalitāti, kā arī citu jaunāko zinātnisko informāciju. Papildus tam, balstoties uz jaunāko pieejamo zinātnisko informāciju, ir veikta informācijas precizēšana par putnu sugām.   
Likumprojekts paredz aktualizēt Likuma Pielikumā visu iepriekš izveidoto Natura 2000 teritoriju izveides mērķus attiecībā uz ES nozīmes biotopiem, aktualizēt informāciju par sugām, t.sk. putnu sugām, kā arī noteikt izveides mērķus visām no jauna iekļautajām Natura 2000 teritorijām. Papildus tiek precizēts Natura 2000 teritorijas tips, nosakot tipu "C" teritorijām, kuras izveidotas gan biotopu, gan sugu, tajā skaitā putnu sugu aizsardzībai.      

Likuma 34. panta trešā daļā noteic, ka normatīvajos aktos noteiktie īpašuma tiesību aprobežojumi aizsargājamās teritorijās atzīmējami zemes robežu plānos un ierakstāmi zemesgrāmatā bez īpašnieka piekrišanas, pamatojoties uz Dabas aizsardzības pārvaldes nostiprinājuma lūgumu. Īpašuma tiesību aprobežojumi pašvaldību izveidotās aizsargājamās teritorijās ierakstāmi zemesgrāmatā, pamatojoties uz attiecīgās pašvaldības nostiprinājuma lūgumu.

Atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 1. pantam Zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Elektroniskā zemesgrāmata vairs neuztur un neieraksta tos apgrūtinājumus, kas noteikti uz likuma, piemēram, likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" un Aizsargjoslu likuma pamata, bet jau ierakstītos šāda veida apgrūtinājumus pakāpeniski, izskatot secīgi ienākušos nostiprinājuma lūgumus uz konkrēto nekustamo īpašumu, dzēš. 
Līdz ar to Likuma 34. panta trešā daļa tiek svītrota.
Par jaunu aizsargājamo teritoriju veidošanu zemes īpašnieki tiek informēti saskaņā ar Likuma 11. panta otro daļu, savukārt par aizsargājamās teritorijas robežu, zonējuma, kategorijas vai aizsardzības režīma plānoto maiņu atbilstoši Likuma 13. panta ceturtai daļai.  

Likuma 40. panta pirmo daļu aizsargājamās teritorijas statusu var likvidēt tikai tad, ja zudusi aizsargājamās teritorijas vērtība. Pēc ĪADT statusa likvidēšanas uz bijušo teritoriju turpmāk nav attiecināmi tai iepriekš noteiktie ierobežojumi. Tas attiecināms arī uz dabas pieminekļiem - aizsargājamiem kokiem (dižkokiem), kurus atļauts nocirst tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos, kuri noteikti noteikumos Nr.264. Praksē ir konstatēti gadījumi, kad aizsargājams koks ir iznīcināts nelikumīgi, lai atbrīvotos no ĪADT statusa un veiktu darbības, kuras noteikumi Nr.264 nepieļauj aizsargājama koka teritorijā, piemēram, būvniecību.   

Lai preventīvi aizsargātu dabas vērtības no prettiesiskas rīcības, kad aizsargājams koks (dižkoks) tiek apzināti un mērķtiecīgi iznīcināts, likumprojekts paredz papildināt Likuma 40. pantu ar jaunu ceturto daļu, kas noteic, ka gadījumā, ja pārkāpjot aizsargājamā koka aizsardzību un izmantošanu regulējošos normatīvos aktus, aizsargājamais koks ir iznīcināts, aizsargājamam kokam statusa maiņa (iznīcināts) tiek reģistrēta aizsargājamo teritoriju valsts reģistrā, nedzēšot to no aizsargājamo teritoriju valsts reģistra. Par iznīcinātu koku uzskatāms nocirsts koks vai bojāts koks, kas ir zaudējis augtspēju. Teritorijai 15 metru rādiusā ap iznīcinātā koka celmu aizliegta jauna būvniecība, izņemot inženierbūvju būvniecība ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju. Ieraksts saglabājas aizsargājamo koku teritorijai normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi  20 gadus no pārkāpuma konstatēšanas dienas. Ieraksta saglabāšana nodrošinās informāciju institūcijām un sabiedrībai par aizsargājamā koka iznīcināšanu un būvniecības ierobežojumiem.  

Likuma XI nodaļā “Administratīvie pārkāpumi aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā” nav nodalīti pārkāpumi Saeimas vai MK izveidotās aizsargājamās teritorijās un pašvaldību izveidotās aizsargājamās teritorijās.

Likuma 13. panta trešā daļa noteic, ka dabas liegumus, dabas parkus un dabas pieminekļus, kuri ir nozīmīgi dabas vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai attiecīgajā teritorijā, var izveidot pašvaldība, un 13. panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību izveidoto aizsargājamo teritoriju individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus reglamentē attiecīgā pašvaldība. Spēkā esošais kompetenču sadalījums administratīvo pārkāpumu procesā noteic, ka Dabas aizsardzības pārvalde izskata administratīvā pārkāpuma lietu arī par pārkāpumiem pašvaldību izveidotās aizsargājamās teritorijās. Ņemot vērā, ka pašvaldības izveidotās aizsargājamās teritorijās tā nosaka ierobežojums un veic kontroli, un administratīvā pārkāpuma procedūru līdz lietas izskatīšanai veic pašvaldības policija, pašvaldības vides inspekcija vai pašvaldības vides kontroles amatpersona, nav lietderīgi administratīvā pārkāpuma lietu nodot izskatīšanai Dabas aizsardzības pārvaldei. Lai nodrošinātu efektīvāku administratīvā pārkāpuma procesu, vienlaikus saglabājot vienotu administratīvās atbildības regulējumu,  Likuma 45. pants tiek precizēts, nosakot, ka administratīvā pārkāpuma lietu par pārkāpumiem, kas konstatēti Saeimas vai Ministru kabineta izveidotās aizsargājamās teritorijās, izskata Dabas aizsardzības pārvalde, savukārt par pārkāpumiem, kas konstatēti pašvaldību izveidotās aizsargājamās teritorijās izskata pašvaldības policija, pašvaldības vides inspekcija vai pašvaldības vides kontroles amatpersona. 

Ministru kabineta 2024. gada 24. oktobrī pieņēma rīkojumu Nr. 863 “Par valsts zinātniskā institūta – atvasinātas publiskās personas "Nacionālais botāniskais dārzs" – likvidāciju un Latvijas Nacionālā botāniskā dārza izveidošanu”, kas paredz mainīt Nacionālā botāniskā dārza statusu no 2025. gada 1. janvāra. Ar Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra sēdes protokollēmuma 4.punktu (prot. Nr. 45 29. §) Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai uzdots līdz 2025. gada 1. februārim izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt  izskatīšanai  Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"", kurā precizēt valsts zinātniskā institūta – atvasinātas publiskās personas "Nacionālais botāniskais dārzs" – statusu.

2025. gada 1. janvārī stāsies spēkā Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra noteikumi Nr. 655 “Latvijas Nacionālā botāniskā dārza nolikums”. Likumprojektā tiek precizēta 25. panta septītā daļa, nosakot, ka dabas pieminekli "Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs" pārvalda viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde "Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs".
 

Likuma 35. pants noteic valstij pirmpirkuma tiesības uz zemi ĪADT (dabas rezervātos, dabas liegumos un dabas pieminekļos un citu kategoriju stingrā režīma, regulējamā režīma un dabas lieguma zonā), kas praktiski netiek izmantotas. Zemes īpašniekam ir pienākumu informēt Dabas aizsardzības pārvaldi par nodomu pārdot zemi, savukārt Dabas aizsardzības pārvaldei jāizvērtē un jāsniedz atbilde (atteikums).

Likumprojekts paredz svītrot 35. pantu, ņemot vērā nepieciešamību mazināt administratīvo slogu un uzlabot darbības efektivitāti. Zemes īpašniekam, kas vēlas pārdot zemi, nebūs jāvēršas Dabas aizsardzības pārvaldē, tādējādi tiks samazināts darījumu ar nekustamajiem īpašumiem veikšanai nepieciešamais laiks.