Anotācija (ex-ante)

21-TA-849: Noteikumu projekts (Jauns)

Anotācijas (ex-ante) nosaukums

Tiesību akta projekta "Vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu vides trokšņa pārvaldībai izstrādes noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)

1.1. Pamatojums

Apraksts

Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra protokollēmuma Nr. 18 38.§ 2. punkts par jaunu Ministru kabineta noteikumu sagatavošanu par trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi, aktualizējot šīs jomas regulējumu.

Izstrādes pamatojums

ES dokuments

Apraksts

Komisijas 2020. gada 4. marta Direktīva (ES) 2020/367, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK III pielikumu groza attiecībā uz vides trokšņa kaitīgo seku vērtēšanas metožu noteikšanu;

Izstrādes pamatojums

ES dokuments

Apraksts

Komisijas 2020. gada 21.decembra Deleģētās direktīvas (ES) 2021/1226 ar ko, pielāgojoties zinātnes un tehnikas attīstībai, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK II pielikumu groza attiecībā uz kopīgām trokšņa novērtēšanas metodēm

Izstrādes pamatojums

ES dokuments

Apraksts

Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regula (ES) 2019/1010 par ziņošanas pienākumu pielāgošanu ar vidi saistītu tiesību aktu jomā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 166/2006 un (ES) Nr. 995/2010, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK, 2004/35/EK, 2007/2/EK, 2009/147/EK un 2010/63/ES, Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 un (EK) Nr. 2173/2005 un Padomes Direktīvu 86/278/EEK

Izstrādes pamatojums

ES dokuments

Apraksts

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīva 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību

Izstrādes pamatojums

ES dokuments

Apraksts

Komisijas 2015. gada 19. maija Direktīva (ES) 2015/996 ar ko nosaka kopīgas trokšņa novērtēšanas metodes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/49/EK

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Noteikumu projekts ir sagatavots, lai Latvijas normatīvajos aktos pārņemtu Eiropas Komisijas direktīvas 2020/367 prasības attiecībā uz vides trokšņa kaitīgo seku vērtēšanas metodēm un Eiropas Komisijas deleģētās direktīvas 2021/1226 tehniski precizētās prasības attiecībā uz kopīgām trokšņa novērtēšanas metodēm. Noteikumu projekts precizē trokšņa stratēģisko karšu un rīcibas plānu izstrādes termiņus saskaņā ar Regulas 2019/1010[1] 2. pantu.
Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra protokollēmuma Nr. 18 38.§ 2. punkta izpilde.

Spēkā stāšanās termiņš

31.12.2021.

Pamatojums

Direktīvas 2020/367 un Direktīvas 2021/1226 ir jāpārņem nacionālajā normatīvajā regulējumā līdz 2021. gada 31. decembrim

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Šobrīd prasības par trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu trokšņa pārvaldībai izstrādi ir noteiktas Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 16). Šajos noteikumos tika pārņemta Direktīva 2002/49/EK, kā arī Komisijas 2015. gada 19. maija Direktīva (ES) 2015/996, ar ko nosaka kopīgas trokšņa novērtēšanas metodes saskaņā ar Direktīvu 2002/49/EK (turpmāk – Direktīva 2015/996).
2021. gada 29. jūlijā stājās spēkā Direktīva 2021/1226, ar kuru tiek tehniski precizēts (grozīts) Direktīvas 2002/49/EK II pielikums par kopīgām trokšņa novērtēšanas metodēm. 2020. gada 25. martā stājās spēkā Direktīva 2020/367, ar kuru atsauce Direktīvas 2002/49/EK III pielikumā par nākotnē piemērojamu devas-iedarbības attiecību izmantošanu trokšņa kaitīgo seku novērtēšanai tiek aizstāta ar noteiktām trokšņa kaitīgo seku novērtēšanas metodēm.
Regulas 2019/1010 par ziņošanas pienākumu pielāgošanu ar vidi saistītu tiesību aktu jomā 2. pantā ir noteiktas precizētās Direktīvas 2002/49/EK ziņošanas prasības trokšņa kartēm un rīcības plāniem. Turpmāk ziņošana notiks elektroniski un dati par vides troksni tiks ietverti Eiropas Vides aģentūras pārvaldītā informācijas sistēmā jeb datu repozitorijā. Regulas 2019/1010 2. pants arī groza ceturtās kārtas termiņu rīcības plānu pārskatīšanai vai pārstrādāšanai no 2023. gada 18. jūlija uz 2024. gada 18. jūliju. Tādējādi pēc trokšņa karšu izstrādes rīcības plānu pārskatīšanai vai pārstrādāšanai būs aptuveni divi gadi, nevis viens gads kā līdz šim. No 2024. gada tiek atjaunots piecu gadu intervāls rīcības plānu pārskatīšanai vai pārstrādāšanai

Problēmas un risinājumi

Problēmas apraksts

Līdz šim Latvijas normatīvajos aktos nav noteiktas devas-iedarbības metodes trokšņa kaitīgo seku novērtēšanai, kā arī šobrīd nav tehniski precizētas kopīgās trokšņa novērtēšanas metodes. Nepieciešams precizēt trokšņa stratēģisko karšu un rīcibas plānu izstrādes termiņus

Risinājuma apraksts

Noteikumu projektā ir iekļautas šobrīd spēkā esošās MK noteikumu Nr. 16 tiesības normas par trokšņa karšu un rīcības plānu izstrādi, kas ir papildinātas ar devas-iedarbības metodēm trokšņa kaitīgo seku novērtēšanai, tehniski precizē kopīgās trokšņa novērtēšanas metodes (papildināti kopīgo trokšņa novērtēšanas metožu aprēķinu paskaidrojošie teksti, papildināti attēlu apraksti u.tml), kā arī pagarina ceturtās kārtas termiņu rīcības plānu pārskatīšanai vai pārstrādāšanai.
Ar noteikumu projekta pieņemšanas brīdi spēku zaudēs MK noteikumos Nr. 16 ietvertās normas par trokšņa karšu un rīcības plānu izstrādi.

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?

Nē

Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

Nē

1.6. Cita informācija

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas

Nē

Juridiskās personas

aglomerācijas teritorijas pašvaldība, kurā iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 000 un iedzīvotāju blīvums pārsniedz 500 iedzīvotāju un kvadrātkilometru (Rīgas pilsēta)
reģionālas, valsts vai starptautiskas nozīmes autoceļu, uz kura satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā transporta infrastruktūras pārvaldītājs (VAS “Latvijas Valsts ceļi” ceļu posmi 288,6 km)
dzelzceļa līniju, uz kuras satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvu gadā transporta infrastruktūras pārvaldītājs (VAS “Latvijas Dzelzceļš” dzelzceļa līniju posmi 72,92 km);
pasažieru lidostu, kurā notiek gaisakuģu pārvietošanās (pacelšanās vai nosēšanās) vairāk nekā 50 000 reižu gadā, izņemot pārvietošanos, ko tikai mācību nolūkā veic vieglās lidmašīnas transporta infrastruktūras pārvaldītājs (VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””)

Ietekmes apraksts

aktualizē esošo regulējumu trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādē

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Cita informācija

Noteikumu projekts neietekmē iesaistīto institūciju funkcijas un uzdevumus.
Jaunas institūcijas nav jāveido. Esošās institūcijas nav jāreorganizē

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

4.1.1. Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”

Pamatojums un apraksts

Ar noteikumu projekta pieņemšanas brīdi spēku zaudēs MK noteikumos Nr. 16 ietvertās normas par trokšņa karšu un rīcības plānu izstrādi (III-VIII nodaļas)

Atbildīgā institūcija

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija

4.2. Cita informācija

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?

Jā

ES tiesību akta CELEX numurs

32002L0049