Anotācija

Kā parāda Starptautiskā Valūtas fonda (turpmāk – SVF) analīze par finanšu institūciju un finanšu tirgus attīstības pakāpi pēc tā attīstības dziļuma, ņemot vērā tirgus apjomu un likviditāti, kā arī pēc finanšu pakalpojumu pieejamības un efektivitātes, ko vērtē pēc pakalpojuma izmaksām, ilgtspējas un aktivitātes finanšu tirgū, Latvija atpaliek no vairuma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) un Eiropas Savienības dalībvalstīm. Atbilstoši SVF finanšu attīstības indeksa mērījumam (Financial Index database, 2020, Financial Development - FD index map - IMF Data), Latvijā ir labāk attīstītas finanšu iestādes – kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības, ieguldījuma fondi un pensiju fondi, bet vājāk – finanšu tirgus (akcijas un obligācijas).
2024. gada OECD Ekonomikas pārskatā par Latviju ir norādīts, ka kapitāla tirgus ir nepietiekami attīstīts, tādēļ uzņēmumiem ir ierobežotas iespējas piesaistīt nebanku finansējumu. Vienlaikus arī tiek norādīts, ka privātā finansējuma piekļuve ir īpaši ierobežota un dārga maziem un vidējiem uzņēmumiem, ja neņem vērā to finansējumu, kuru nodrošina Eiropas Savienības fondu programmas un attīstības finanšu institūcija “Altum”. Latvijā ir nepietiekami attīstīts biržas izaugsmes uzņēmumu tirgus un mezanīna fondu finansējums, un tikai pēdējos gados tirgū ir parādījies alternatīvo ieguldījumu fondu aizdevumu finansējums un kolektīvo finansēšanas platformu finansējums, tomēr joprojām salīdzinoši reti izmantots.
Kā potenciāli finansējuma izmaksas sadārdzinošs un kapitāla tirgu attīstību neveicinošs pasākums tiek norādīts UIN likuma 10. pantā ietvertas regulējums, kas paredz piemērot UIN palielinātiem procentu maksājumiem. Lai arī UIN likumā ir paredzēta atkāpe attiecībā uz publiskās apgrozības vērtspapīriem un aizņēmumiem no kredītiestādēm, tomēr šāda atkāpe nav paredzēta attiecībā uz līdzīgiem vērtspapīriem, kā arī vairākiem nebanku finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kas izsniedz aizdevumus.
Piemēram, esošais regulējums attiecībā uz parāda vērtspapīriem paredz, ka UIN likuma 10. panta pirmās daļas normas nav piemērojamas procentu maksājumiem par Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu publiskās apgrozības parāda vērtspapīriem. Tomēr, ņemot vērā, ka saskaņā ar Finanšu tirgus instrumentu likuma 1. panta pirmās daļas 9. punktu, termins “publiskā apgrozība” ir darījumu slēgšana ar regulētajā tirgū iekļautajiem finanšu instrumentiem, regulētais tirgus aptver tikai daļu no biržas parāda vērtspapīru tirgus. Tādējādi, UIN likuma 10. pantā paredzētā atkāpe nav piemērojama attiecībā uz līdzīgu aizņēmumu parāda vērtspapīriem, kas tiek tirgoti biržas sarakstā “First North obligāciju saraksts” jeb daudzpusējās tirdzniecības sistēmas parāda vērtspapīru sarakstā. Šajā vērtspapīru sarakstā visbiežāk tiek iekļauti mazo un vidējo uzņēmumu parāda vērtspapīri, jo regulējums un informācijas atklāšanas prasības ir elastīgākas. Identiski ar regulētā parāda vērtspapīru sarakstu, arī daudzpusējās tirdzniecības sistēmas parāda vērtspapīri tiek pārdoti plašākam investoru lokam, un neveidojas situācija, kur tos varētu ļaunprātīgi izmantot peļņas samazināšanai. Esošais regulējums sadārdzina parāda vērstpapīru emisiju minētajiem vērtspapīru veidiem, līdz ar to mazina finansējuma piesaistes iespējas, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem.
Līdzīgi arī attiecībā uz aizņēmumiem, kur esošais regulējums paredz, ka UIN likuma 10. panta pirmās daļas normas nav piemērojamas procentu maksājumiem par aizņēmumiem, kas saņemti no kredītiestādes vai tādas finanšu iestādes, kas sniedz kreditēšanas vai finanšu līzinga pakalpojumus un  tās uzraudzību veic attiecīgās valsts kredītiestāžu vai finanšu uzraudzības institūcija. Tādējādi UIN likuma 10. pantā paredzētā atkāpe nav attiecināma attiecībā uz aizņēmumiem, kas piesaistīti ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju starpniecību, lai arī viens no kolektīvās finansēšanas platformu finansēšanas veidiem ir tieši aizdevumu bāzēta finansēšana, kas parasti tiek izsniegta maziem uzņēmējdarbības projektiem, kam savukārt ir ierobežotas finansējuma iespējas. Līdzīga situācija ir arī attiecībā uz finansējumu, kas piesaistīts ar ieguldījumu brokeru sabiedrību starpniecību.

Minētās problemātikas risināšanai, lai sekmētu uzņēmumu piekļuvi alternatīviem finansējuma avotiem un samazinātu finansējuma izmaksas, likumprojekts paredz, ka sākot ar 2028. gada 1. janvāri UIN likuma 10. panta pirmajā daļā noteiktais par nodokļa bāzē iekļaujamiem palielinātiem procentu maksājumiem netiek attiecināts uz mērķsabiedrībām, kuras izveidotas saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu, procentu maksājumiem par Latvijā un citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī emitētajiem vērtspapīriem, kas iekļauti tirdzniecībai tirdzniecības vietā, un vērtspapīrošanas sabiedrības emitētajiem vērtspapīriem, par finansējumu, kas piesaistīts ar Latvijā un citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrēta un darbības atļauju saņēmuša kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja un licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības starpniecību, kā arī par aizņēmumu, kas saņemts no Latvijā un citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrēta un pārvaldīta alternatīvā ieguldījumu fonda.
Attiecībā uz aizņēmumiem, kas piesaistīti ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju starpniecību, kā arī ar ieguldījumu brokeru sabiedrību starpniecību, tiek noteikts, ka šis izņēmums neattiecas uz tādiem aizņēmumiem, kas saņemti no saistītām personām. Minētais nosacījums iekļauts, jo kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji un ieguldījumu brokeru sabiedrības kopumā ir tikai neatkarīgi starpnieki, kuri sniedz savus pakalpojumus izmantojot platformu, bet paši nav aizdevuma sniedzēji.

Latvijā kopš 2018. gada 1. janvāra darbojas jaunā UIN sadalītās peļņas sistēma, kas aizstāja iepriekšējo UIN sistēmu, kas paredzēja ikgadēju UIN maksāšanu. Ņemot vērā, ka iepriekšējais režīms noteica zemāku 15 procentu UIN likmi un 10 procentu IIN likmi dividenžu ienākumam, līdz ar jauno sistēmu UIN likme tika palielināta līdz 20 procentiem, vienlaikus atsakoties no dažādiem nodokļu atvieglojumiem, kā arī atsakoties no IIN piemērošanas dividenžu ienākumam investora – fiziskās personas, līmenī. Šī sistēma, lai arī veicina uzņēmumu peļņas reinvestēšanu, var būt mazāk pievilcīga investoriem, kuru uzņēmumi regulāri sadala peļņu dividendēs. Īpaši neizdevīga tā kļūst ārvalstu investoriem – fiziskām personām, jo to rezidences valstī dividenžu ienākumam var tikt piemērots IIN, pretēji vietējiem investoriem – fiziskām personām, jo Latvijā dividenžu ienākumam IIN netiek piemērots.
Šāda sistēma ir diezgan reti izplatīta, bet tā kopumā nodrošina 20 procentu ienākuma nodokļa samaksu Latvijā neatkarīgi no tiešo investīciju veicēja juridiskās formas un rezidences statusa. Tomēr, Latvijas ienākuma nodokļa sistēma salīdzinot ar citu valstu sistēmām, kuras noteikušas salīdzinoši zemas UIN likmes (piemēram, Lietuva, Īrija, Ungārija, Kipra, Bulgārija, Rumānija), ārvalstu tiešo investīciju veicējiem kapitālsabiedrībās var būt mazāk pievilcīga, jo, nosakot fizisko personu līmenī maksājamo IIN ārvalstīs, var ņemt vērā tikai Latvijā samaksāto IIN, ko Latvijas gadījumā nav bijis jāmaksā. Šādas ienākuma nodokļa sistēmas īpatnība Latvijā var turpmāk neveicināt ārvalstu fizisko personu tiešās investīcijas Latvijas kapitālsabiedrību pamatkapitālos, kas Latvijai šī brīža sociālekonomiskajā un ārpolitiskā situācijā varētu nebūt stratēģiski pareizais virziens.

Minētās problemātikas risināšanai, lai līdzsvarotu nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem – fiziskām personām, kā arī sekmētu ārvalstu fizisko personu tiešās investīcijas Latvijā,  likumprojekts paredz, ka sākot ar 2026. gada 1. janvāri, paralēli jau pastāvošajai UIN sistēmai, tiek ieviesta dalīta UIN un IIN piemērošana sadalītajai peļņai. Šī alternatīvā UIN sistēma paredz nodokļa maksātājam, kura dalībnieki taksācijas periodā ir tikai fiziskās personas, iespēju izvēlēties piemērot alternatīvu 15 procentu UIN likmi dividenžu sadales brīdī (vispārējā likme ir 20 procenti), vienlaikus, nosakot IIN ieturēšanu šādam dividenžu ienākumam 6 procentu apmērā. Likumprojekts paredz, ka nodokļa maksātājs, kurš izdarījis šādu izvēli, to attiecina uz visām taksācijas periodā (mēnesis) aprēķinātajām dividendēm, tādējādi, taksācijas periodā (mēnesī), kurā tiek aprēķinātas dividendes, nebūs pieļaujama abu UIN likmju - gan vispārējas 20 procentu likmes, gan 15 procentu likmes piemērošana attiecībā uz aprēķinātajām dividendēm.
Minētā alternatīvā UIN likme netiek attiecināta uz cita veida peļņas samazinājumu uzņēmumā, t.sk. uz izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību.
Turklāt, alternatīvais regulējums netiek attiecināts uz peļņas daļu, kas uzrādīta UIN deklarācijās kā gūta līdz 2017. gadam un nav sadalīta dividendēs, jo minētā peļņas daļa ir jau aplikta ar UIN. Šajā gadījumā netiek piedāvāts alternatīvais ienākuma nodokļu modelis, jo šis vēsturiskais modelis ir būtiski atšķirīgs no pašreiz spēkā esošajām UIN likuma un likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”  normām.
Atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 4. panta  pirmajai daļai UIN un IIN veido vienotu sistēmu. Līdz ar to, piedāvājot fiziskajām personām – tiešajiem investoriem, alternatīvu, kas paredz samazinātu UIN likmi, vienlaikus jāvērtē IIN daļas palielinājums, lai saglabātu kopējo ienākuma nodokļu sistēmas neitralitāti attiecībā uz Latvijā maksājamajiem ienākuma nodokļiem. Minētais sadalījums balstīts uz to, ka kopējais nodokļu slogs pie UIN likmes 20 procentu (jeb 20/80) apmērā un IIN atbrīvojuma dividendēm kopumā atbilst kopējam nodokļu slogam, ja UIN likme par aprēķinātajām dividendēm tiek noteikta 15 procentu (jeb 15/85) apmērā un IIN likme tiek noteikta 6 procentu apmērā. Turklāt, lai nodrošinātu, ka, vienotās UIN un IIN sistēmas ietvaros, kopējais nodokļu slogs būtiski nemainās un netiek radīts valsts atbalsts, investoru – fizisko un juridisko personu, dividenžu ienākumam, kuru uzņēmumi nevarēs izmantot alternatīvo modeli, joprojām tiks piemērots attiecīgi IIN un UIN atbrīvojums.
Alternatīvais regulējums tiek attiecināts tikai uz tiem nodokļa maksātājiem, kuru dalībnieki ir fiziskās personas, lai nodrošinātu, ka minētajam regulējumam ir neitrāla ietekme uz budžeta ieņēmumiem. Vienlaikus jāatzīmē, ka nodokļa ieturēšanu juridisko personu dividenžu ienākumam ierobežo gan Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktais regulējums, gan divpusēji noslēgtie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu.
Vienlaikus, būtisks faktors ir tas, ka minētais modelis arī rada IIN pārdali tās pašvaldības budžetā, kurā investors – fiziskā persona (rezidents), ir deklarējis savu dzīvesvietu, vai gadījumā, ja investors ir fiziskā persona – nerezidents, tās pašvaldības budžetā, kurā nodokļa maksātājs, kurš sadala peļņu dividendēs, ir reģistrēts.