Anotācija

Tā kā Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammā 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai" valsts atbalstam subsīdiju veidā 2025. gadam paredzētais finansējums ir 7 717 986 euro, nepieciešams to sadalīt pa atbalsta pasākumiem. Finansējums šiem atbalsta pasākumiem, salīdzinot ar 2024. gadu, ir samazināts par 1 002 504 euro:
- atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 13. septembra rīkojuma Nr. 743 "Par Lauksaimniecības datu centra likvidāciju" anotācijā noteiktajam, 2025. gadā un turpmākajos gados valsts budžeta apakšprogrammas 21.01.00 finansējums 603 784 euro apmērā novirzīts uz valsts budžeta apakšprogrammu 21.02.00 "Sabiedriskā finansējuma administrēšana un valsts uzraudzība lauksaimniecībā";
- atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 27. augusta sēdē lemtajam (MK 27.08.2024. protokola Nr. 33 52§ 4.punkts) un atbilstoši Zemkopības ministrijas 2024. gada 2. septembra rīkojumam 115 "Par finansējuma samazinājumu Zemkopības ministrijai un tās padotības iestādēm 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam", finansējums valsts budžeta apakšprogrammā 21.01.00 samazināts par 398 720 euro. 
Noteikuma projektam paredzētā finansējuma samazinājums neietekmēs atbalsta pasākumus, jo saistībā ar Lauksaimniecības datu centra likvidāciju no 2025. gada  finansējums no šī noteikumu projekta līdzekļiem nebūs jāpiešķir Lauksaimniecības datu centra veiktajām darbībām - pārraudzības un snieguma pārbaudes rezultātu apstrādei, kā arī dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistra uzturēšanai, par ko turpmāk būs atbildīgs Lauku atbalsta dienests.   

1. Saskaņā ar noteikumu projekta 2. punktu pieejamais finansējums 2025. gadā novirzīts šādiem pasākumiem:
1) lopkopības attīstībai – 4 968 597 euro;
2) augkopības attīstībai – 578 533 euro;
3) starptautiskai un savstarpējai sadarbībai – 752 800  euro;
4) tirgus veicināšanai – 696 216 euro;
5) pārtikas kvalitātes shēmām – 125 000 euro;
6) lauksaimniecības nozares profesionālo izglītības programmu pilnveidošanai – 45 000 euro;
7) iepriekšējā gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansēšanai – 551 840 euro.
2025. gadā uz atbalsta saņemšanu var pretendēt fiziska vai juridiska persona.
2. Salīdzinājumā ar 2024. gadu finansējums par 999 433 euro samazināts atbalsta pasākumam "Lopkopības attīstībai", tomēr samazinājums skar tikai apakšpasākumu
atbalsts "Ciltsdarba pasākumiem piensaimniecības nozarē". Apakšpasākumā finansējums samazināts par 662 750 euro, jo ir ieviesta piena pārraudzības sistēma CILDA un turpmāk no valsts atbalsta vairs nebūs nepieciešams finansējums pārraudzības un snieguma pārbaudes rezultātu apstrādei. Neskatoties uz kopējā finansējuma samazinājumu apakšpasākumā, citām plānotajām atbalstāmajām darbībām pašlaik finansējums ir pietiekams.
Divos apakšpasākumos finansējums nedaudz palielināts:
1) "Ciltsdarba pasākumiem cūkkopības nozarē" finansējums palielināts par 20 000 euro, jo darbību ir atsākušas divas saimniecības, kurās bija Āfrikas cūku mēra uzliesmojums;
2) "Lauksaimniecības dzīvnieku gēnu bankas darbības nodrošināšanai" finansējums palielināts par 10 000 euro, lai spētu nodrošināt gēnu bankas pilnas darbības ciklu, kas ietver arī līgumā ar attiecīgajām ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijām noteiktās saistības par bioprodukta uzglabāšanu un atjaunošanu.
3. Salīdzinājumā ar 2024. gadu finansējums par 89 520 euro palielināts atbalsta pasākumam "Augkopības attīstībai" un palielinājums skar šādus apakšpasākumus:
1) "Kultūraugu genofonda un izolātu kolekcijas saglabāšanai, standartšķirnes novērtēšanai, šķirnes identitātes pārbaudei un labību šķirņu izturības pret slimībām novērtēšanai" finansējums par 11 euro palielināts sēklu paraugu pavairošanai nodošanai Svalbāras sēklu glabātavā, par 5000 euro palielināts Latvijas bišu populācijas saglabāšanai (attiecīgi, salīdzinot ar 2024. gadu, precizēts 13. pielikuma XII sadaļa, kā arī nedaudz palielinātas izmaksas VIII 73. punktā);
2) "Kvalitatīvas sēklas sagatavošanai un izmantošanai" finansējums palielināts par 84 509 euro. Sēklu sertifikācijas izdevumi  ir   maksas pakalpojums, kas noteikts Valsts augu aizsardzības dienesta (turpmāk - dienests) maksas pakalpojumu cenrādī. Lai sēklaudzētājiem par sēklu sertifikāciju nebūtu jāmaksā pilnā apmērā saskaņā ar dienesta cenrādī noteiktajiem izcenojumiem, noteikumu projektā ir  paredzēts atbalsts kvalitatīvas sēklas sagatavošanai un izmantošanai (sertifikācijai), kas tiek izmaksāts dienestam un dienests attiecīgi sniedz sēklaudzētājiem maksas pakalpojumu cenrādī norādītos pakalpojumus. 
Dienesta maksas pakalpojumu cenrādis nav mainīts vairāk kā 10 gadus. Lai segtu visu resursu cenu pieaugumu, dienests ir sagatavojis grozījumu projektu izmaiņām maksas pakalpojumu cenrādī, paredzot paaugstināt izcenojumus par:
- vidējā sēklu parauga noņemšanu, sēklu kvalitatīvo īpašību novērtēšanu sertifikācijai paredzētajām labības, eļļas augu, šķiedraugu un lopbarības augu sēklu partijām;
- oficiālo etiķešu vai augu pasu drukāšanu un izsniegšanu sertificētajām labības, eļļas augu, šķiedraugu, kartupeļu un lopbarības augu sēklu partijām;
- vidējā sēklu parauga noņemšanu, sēklu kvalitatīvo īpašību novērtēšanu sertifikācijai paredzētajām kartupeļu sēklu partijām.
Ņemot vērā, ka plānots palielināt dienesta maksas pakalpojumu izcenojumus, attiecīgi ir nepieciešams palielināt valsts atbalstu dienestam. Kopējais finansējums par šo pasākumu dienstam pašlaik ir plānots 234 509 euro apmērā. 
4. Salīdzinājumā ar 2024. gadu finansējums par 27 814 euro palielināts atbalsta pasākumam "Starptautiskai un savstarpējai sadarbībai":
1) par 6 600 euro finansējums palielināts apakšpasākumā "Lauku un lauksaimnieku biedrību un nodibinājumu savstarpējās sadarbības veicināšanai un dalībai starptautiskajās organizācijās". 2024. gada nogalē finansējums šim apakšpasākumam tika samazināts par 6 600 euro (jo viens atbalsta pretendents neizpildīja kritērijus, lai finansējumu varētu piešķirt pilnā apmērā), tāpēc finansējums pašlaik noteikts 2024. gada sākumā plānotajā apmērā;
2) par 21 214 euro finansējums palielināts apakšpasākumā "Tehniskajam atbalstam lauksaimniecības nozarē", lai būtu pietiekams finansējums specifiskiem pasākumiem, kas neiekļaujas pārējo atbalsta pasākumu tvērumā.
5. Salīdzinājumā ar 2024. gadu finansējums par 2 500 euro palielināts atbalsta pasākumā "Pārtikas kvalitātes shēmām", un šis atbalsta palielinājums skar apakšpasākumu "Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai garantētu tradicionālo īpatnību produkta reģistrācijai". 2024. gada nogalē finansējums šim apakšpasākumam tika samazināts par 5 000 euro (jo nepieteicās plānotais pretendentu skaits). Tomēr 2025. gadā nepieciešams paredzēt finansējumu vismaz dieviem pretendentiem, tāpēc kopējais finansējums šajā apakšpasākumā noteikts 5000 euro apmērā;
2) par 21 214 euro finansējums palielināts apakšpasākumā "Tehniskajam atbalstam lauksaimniecības nozarē", lai būtu pietiekams finansējums specifiskiem pasākumiem, kas neiekļaujas pārējo atbalsta pasākumu tvērumā.
6. Salīdzinājumā ar 2024. gadu finansējums par 122 905 euro samazināts atbalsta pasākumā "2024. gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansējumam". Kaut gan 2024. gada nogalē šajā apakšpasākumā bija nepieciešams finansējuma palielinājums, 2025. gadā nav prognozējams, ka būs nepieciešama tik liela summa, tāpēc kopējais finansējums noteikts 2024. gada sākumā noteiktajā apmērā.

Noteikumu projektā bez finansējuma sadalījuma ir jāiekļauj vispārīgie nosacījumi, kas attiecas gan uz Eiropas Savienības regulu prasībām, gan citām vispārīgām prasībām. 

Vispārīgajos nosacījumos iekļauti:
1. būtiskākās to Eiropas Savienības regulu prasības, saskaņā ar kurām piešķir atbalstu vairākos atbalsta pasākumos:
- Komisijas 2022. gada 14. decembra Regulas (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu  (turpmāk – regula  2022/2472) prasības;
- Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulas (ES)  2023/2831  par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam  (turpmāk – regula 2023/2831) prasības;
- Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulai (EK) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē  (turpmāk – regula Nr. 1408/2013) prasības.
2. citi vispārīgie nosacījumi attiecībā uz pretendentu un administrējošo iestādi - Lauku atbalsta dienestu, tai skaitā par lēmuma pieņemšanu un datu glabāšanu.
Pašlaik Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte ir saistīta ar divus ganāmpulku uzturēšanu - Mācību un pētījumu saimniecības "Vecauce" piena govju ganāmpulka un zirgu ganāmpulka uzturēšanu zirgkopības mācību centrā "Mušķi". Tā kā minētā universitāte pilda valsts noteiktus uzdevumus - veic studentu apmācību un zinātnisko pētniecību, izvērtējot universitātes atbilstību valsts atbalsta prasībām, nebūtu jāvērtē, vai tā ir mazais vai vidējais uzņēmums un, vai tā nav nonākusi grūtībās. Tāpēc noteikumu projektā iekļauts 9. punkts, kas paredz atvieglotus nosacījumus labuma guvējiem, kas veic valsts noteiktus uzdevumus attiecībā uz studentu apmācību un zinātniskās pētniecības darbu. Visi pārējie atbalsta nosacījumi attiecībā uz šo atbalsta pretendentu administrējošai iestādei ir jāvērtē.

Tā kā paredzēts finansējums lopkopības attīstībai, noteikumu projekta 2. nodaļā jāiekļauj atbalsta piešķiršanas nosacījumi attiecībā uz atbalstu dažādām nozarēm un atbalsta pasākumiem.

1. Noteikumu projekta 2.1. apakšnodaļā noteiktas vispārīgās atbalsta prasības attiecībā uz atbalstu lopkopības attīstībai. Tā kā vairumā atbalsta pasākumu atbalstu piešķir atbilstoši regulai 2022/2472, noteiktas atbalsta intensitātes saskaņā ar minēto regulu. Tāpat noteikts pretendentu loks, kas lopkopības nozarē var saņemt atbalstu.
2. Noteikumu projekta 2.2. - 2.8. apakšnodaļās noteikti atbalsta pasākumi dažādās lopkopības nozarēs. Atbalsta pretendenti šajos pasākumos ir atzīta šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrība vai atzīta krustojuma cūku audzētāju organizācija (turpmāk - organizācija), vaislinieku spermas apritē iesaistīts un atzīts komersants, kā arī akreditēta piena laboratorija.
Atbalsts nozarēs paredzēts par sertificētiem pakalpojumiem, ko sniedz minētie atbalsta pretendenti. Atbalsts saskaņā ar regulu 2022/2472 paredzēts ciltsgrāmatas uzturēšanai un dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes un produktivitātes noteikšanas testiem. Noteikumu projektā noteiktas atbalsta likmes par dažādiem atbalsta pasākumiem atbilstoši šo pasākumu izmaksām vai kopējais atbalsta apmērs par noteiktu pasākumu. Likmes par atbalsta pasākumiem (sniegtajiem pakalpojumiem) nav noteiktas zirgkopības un aitkopības nozarēs, jo šajās nozarēs organizācijas pašas plāno piešķirtā finansējuma izlietojumu, plānojot gan  atbalstāmo dzīvnieku skaitu, gan nosakot atbalsta likmes. Daļu no piešķirtā atbalsta organizācijas drīkst izmantot arī savu administratīvo izmaksu segšanai, lai varētu nodrošināt organizāciju darbību. 
Lai pieteiktos atbalstam, organizācija, komersants un laboratorija iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu atbilstoši 1., 3., 5. un 7. pielikumam, pievienojot izdevumu tāmes par atbalsta pasākumiem, ja tas noteikts noteikumu projektā un attiecīgajā pielikumā. Lauku atbalsta dienests, atbilstoši noteikumu projektā noteiktajam, izmaksā priekšapmaksu vai norēķinās ar pretendentu, kad no tā saņemti attiecīgie pārskati un samaksu apliecinošu dokumentu kopijas. Zirgkopības un aitkopības nozarēs paredzēts, ka atbalstu izmaksā 100 procentu apmērā no plānotās atbalsta summas, jo šajās nozarēs pašas organizācijas plāno atbalsta izlietojumu. Pārskatu un samaksu apliecinošu dokumentu kopiju iesniegšanas datumi noteikti ņemot vērā katras nozares darbības specifiku un attiecīgā pakalpojuma sniegšanas periodu gadā.
Piensaimniecības nozarē no 2025. gada paredzēts lielāks atbalsta maksājums komersantam par Latvijas vietējo šķirņu (Latvijas brūnās vecā tipa šķirnes vai Latvijas zilās šķirnes) augstvērtīgu šķirnes vaislas buļļu ģenētiskās kvalitātes noteikšanu un novērtēšanu pēc pēcnācēju kvalitātes - 60 euro mēnesī. Līdz šīm visu šķirņu buļļiem, tostarp vietējo šķirņu buļļiem, paredzētais atbalsts bija 38,50 euro mēnesī. Tā kā komersants vietējo šķirņu buļļus iegādājas no dažāda veida saimniecībām, kurās ir atšķirīgi izaudzēšanas un turēšanas apstākļi, tad bieži vien buļļu apmācībām ir nepieciešams ieguldīt vairāk resursu un izmaksas par šādiem buļļiem ir lielākas, t.i. papildus laboratoriskās analīzes, ēdināšana, apmācība utt. Vienlaicīgi arī šāda bioprodukta vienas devas tirgus vērtība ir stipri zemāka kā ievestajiem buļļiem, un nenosedz šāda bioprodukta ieguves izmaksas izmaksas.
2025. gadā par 0,02 euro palielināts atbalsts laboratorijām par piena pārraudzības snieguma pārbaudes analīzi - no 0,67 līdz 0,69 euro.
3. Noteikumu projekta 2.9. apakšnodaļā noteiktas prasības atbalsta saņemšanai par dzīvnieku darbspēju un ģenētiskās kvalitātes popularizēšanas pasākumiem, lai tīršķirnes dzīvnieku audzētājiem būtu iespēja demonstrēt plašam interesentu lokam sasniegumus selekcijas un ciltsdarba jomā, tā rodot tirgu vaislas jaundzīvnieku pārdošanai gan Latvijā, gan ārpus Latvijas. Lai minētie pasākumi būtu organizēti labā līmenī, Lauku atbalsta dienests atbalsta pretendentu atbilstību vērtēs pēc kritērijiem dzīvnieku darbspēju un ģenētiskās kvalitātes popularizēšanas pasākumu organizēšanai. Paredzēts, ka organizācija var saņemt atbalstu līdz 21 090 euro apmērā. Ja kāda no pasākuma izmaksu pozīcijām ir lielāka par 1000 euro, pretendents izvēlas zemākās cenas piedāvājumu, lai pieejamais finansējums netiktu izmantots nelietderīgi.
4. Lai nepieļautu cilvēku un dzīvnieku inficēšanos vai saindēšanos, kā arī patogēno mikroorganismu nokļūšanu un izplatīšanos vidē, noteikumu projekta 2.10.apakšnodaļā ir paredzēts atbalsts par dzīvnieku līķu savākšanu, transportēšanu, pārstrādi un likvidēšanu. To piešķir pretendentam, kas nodrošina pakalpojuma īstenošanu atbilstoši Eiropas Savienībā noteiktajām prasībām, valsts pilnvarota veterinārārsta pakalpojumus, kā arī dzīvnieku līķu savākšanu un transportēšanu noteikumu projektā noteiktajā laikā. 
5. Noteikumu projekta 2.11. apakšnodaļā paredzēts atbalsts dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanai, transportēšanai un pārstrādei vai likvidēšanai. Šis atbalsts sekmē dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādi un likvidēšanu atbilstošā veidā, tādējādi mazinot gadījumus, kad uzņēmumi no minētajiem blakusproduktiem atbrīvojas, izmetot tos dabā vai kādā citā neatbilstošā vietā. Šo atbalstu piešķir kā de minimis atbalstu saskaņā ar regulu 2023/2831. Tāpēc pretendentam ir jāsagatavo un jāapstiprina uzskaites veidlapa par saņemto de minimis atbalstu.
6. Noteikumu projekta 2.12. apakšnodaļā paredzēts atbalsts veterinārās ekspertīzes izmaksu daļējai segšanai, lai nodrošinātu pārtikā izmantojamo dzīvnieku izcelsmes produktu nekaitīgumu. Atbalsts paredzēts ekspertiem par sniegtajiem pakalpojumiem.
7. Noteikumu projekta 2.13. apakšnodaļā noteiktas prasības attiecībā uz lauksaimniecības dzīvnieku gēnu bankas darbības nodrošināšanu. Noteikts, kādiem pasākumiem atbalsts paredzēts (atbilstoši tam, kādi uzdevumi gēnu bankai noteikti normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku un vietējo šķirņu mājas (istabas) dzīvnieku gēnu bankas uzturēšanas kārtību). Svarīgi ir, lai bioloģiskais materiāls tiktu ne vien uzglabāts, bet arī lai tas tiktu reģistrēts un aprakstīts. Tāpat svarīgi ir uzturēt datubāzi, lai par visiem paraugiem un to donordzīvniekiem būtu zināma visa pieejamā informācija. Būtiska ir arī informācijas ievietošana internetā, lai nozares speciālistiem un interesentiem būtu pieejami kontakti un cita aktuālā informācija attiecībā uz gēnu banku.
Darba procesā ir jāsadarbojas ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijām, kas vislabāk pārzina Latvijā audzēto dzīvnieku populāciju, un sadarbojas ar attiecīgo šķirņu audzētājiem. Tāpat, kā jau minēts, svarīga ir arī sadarbība starptautiskā līmenī, jo ir svarīgi gūt citu valstu pieredzi par to, kādā veidā tiek organizēts gēnu banku darbs, jo tas ietver daudzus dažādus risināmus jautājumus - sākot no paraugu savākšanas, pieņemšanas, analizēšanas un uzglabāšanas, kā arī jautājumu par uzglabāto paraugu tālākas izmantošanas  pieejamību pētniekiem. Tādēļ noteikumu projektā paredzēts atbalsts sadarbībai ar dažādām institūcijām. Atbalsts paredzēts par pamata izmaksām, bez kurām gēnu bankas uzturēšana nav iespējama. Pretendents veicamos pasākumus un izdevumu tāmi saskaņo ar Zemkopības ministriju, jo gēnu banku joma ir specifiska, un tādēļ nepieciešama atbilstošu ekspertu iesaiste. Pašlaik tieši Zemkopības ministrijas eksperti ir kā nacionālie koordinatori par ģenētiskajiem resursiem, tostarp arī par gēnu banku, gan pasaules, gan Eiropas līmenī (iesaistoties Eiropas reģionālā ģenētisko resursu koordinācijas centra (ERFP) darbību). 

Tā kā paredzēts finansējums augkopības attīstībai, noteikumu projekta 3. nodaļā jāiekļauj atbalsta piešķiršanas nosacījumi attiecībā uz atbalstu dažādiem atbalsta pasākumiem.

1. Noteikumu projekta 3.1. apakšnodaļā noteiktas atbalsta prasības  augu gēnu bankas, centrālās datubāzes un molekulārās pasportizācijas laboratorijas darbības nodrošināšanai. Tā kā minēto darbību nodrošināšanai nepieciešamas specifiskas zināšanas un aprīkojums, atbalstu piešķir zinātniskajam institūtam, kas var šīs prasības nodrošināt. Papildus šī pasākuma uzraudzību nodrošina Zemkopības ministrijas izveidota Ģenētisko resursu padome, apstiprinot gan iesniedzamo tāmi un veicamos pasākumus, gan arī starppārskatu un gala pārskatu.
2. Noteikumu projekta 3.2. apakšnodaļā noteiktas atbalsta prasības  kultūraugu genofonda un izolātu saglabāšanai, standartšķirnes novērtēšanai, šķirnes identitātes pārbaudei un labības šķirņu izturības pret slimībām novērtēšanai. Šī apakšnodaļa apvieno vairākus atbalsta pasākumus, kurus īsteno dažādi atbalsta pretendenti. Izmaksas pretendenti plāno attiecīgi vai nu atbilstoši 13. pielikumā noteiktajiem izcenojumiem, vai sagatavo tāmi (attiecībā uz patogēno sēņu un baktēriju izolātu kolekciju un labības šķirņu izturības pret slimībām novērtēšanu), nepārsniedzot noteikumu projektā noteikto izmaksu apmēru.
Attiecībā uz standartšķirnes novērtēšanu un labību šķirnes izturības pret slimībām novērtēšanu, 2025. gadam ir precizēti dokumentu iesniegšanas datumi (pārceļot dokumentu iesniegšanu uz nedaudz vēlāku laiku), lai tos salāgotu ar saskaņā ar normatīvajos aktos par augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanu noteikto, un paredzot arī laiku sējumu plānu sastādīšanai.
3. Noteikumu projekta 3.3. apakšnodaļā noteiktas atbalsta prasības  augsnes minerālā slāpekļa un oglekļa monitoringa īstenošanai. Šis atbalsts ir ļoti svarīgs, ņemot vērā nepieciešamību lauksaimnieciskās ražošanas un vides vajadzības. Paredzēts, ka no 2025. gada augsnes paraugu ņemšana jāveic divos dziļumos. Līdz šim, veicot augsnes minerālā slāpekļa monitoringu, Valsts augu aizsardzības dienests  ņēma augsnes paraugus 48 punktos pavasarī, augu veģetācijai uzsākoties, un rudenī, augu veģetācijai beidzoties. Katrā punktā paraugi tika ņemti trīs dziļumos – 0-30, 30-60 un 60-90 cm dziļumā, kopā gada laikā paņemot 288 paraugus. Veicot monitoringu, konstatēts, ka 60-90 cm slāņa amonija un nitrāta slāpekļa rezultāti ilgtermiņā būtiski nemainās un neietekmē dienesta sagatavotās rekomendācijas un ziņojumus, bet tikai minerālā slāpekļa rezultāti paši par sevi pilnībā nevar izskaidrot to izmaiņas, bez papildus datiem un analīzēm. Pašreizējais 48 monitoringu punktu skaits ir pārāk mazs, lai  statistiski pilnvērtīgi izmantotu iegūtos datus. Lai iegūtu pilnīgāku informāciju un uzlabotu rekomendācijas, nepieciešams pilnveidot monitoringa tīklu un metodiku, tai skaitā paplašināt monitoringa punktos nosakāmo rādītāju skaitu ar papildu rādītājiem, kas varētu izskaidrot minerālā slāpekļa saturu, piemēram, augsnes reakciju, granulometrisko sastāvu, organisko vielu saturu. Augsnes minerālā slāpekļa analīzēm un pārējām analīzēm atšķiras paraugu ņemšanas un apstrādes metodika, tāpēc katra parauga vietā nepieciešams ņemt divus paraugus. Lielāku paraugu un plašāku analīžu skaitu var nodrošināt esošā finansējuma ietvaros, neņemot 60–90 cm slāņa paraugu, jo tā ņemšana prasa lielāku darba apjomu. Uzlabojot monitoringa datu apjomu un kvalitāti, tos varēs pilnvērtīgāk apstrādāt. Tas ļaus izmantot datus sagatavoto rekomendāciju pilnveidei, izmantojot ģeostatistikas pieeju un modelēšanu. Šāda pieeja ļaus pilnvērtīgāk izmantot esošo monitoringa tīklu, nepalielinot punktu skaitu.
4. Noteikumu projekta 3.4. apakšnodaļā noteiktas atbalsta prasības kvalitatīvas sēklas sagatavošanai un izmantošanai. Lai gan atbalstu piešķir institūcijai, gala labuma guvējs ir lauksaimnieks, tāpēc atbalstu piešķir atbilstoši regulai Nr. 1408/2013 un lauksaimniekam ir jāaizpilda de minimis atbalsta uzskaites veidlapa. Par atbalsta apmēru!

Noteikumu projektā paredzēts finansējums nevalstiskajām organizācijām (turpmāk - NVO) starptautiskai un savstarpējai sadarbībai, kā arī finansējums tehniskajam atbalstam lauksaimniecības nozarē, tāpēc jānosaka atbalsta piešķiršanas kritēriji. NVO aktīva darbība ir ļoti būtiska, lai uzlabotu lauksaimnieku iesaisti būtisku lēmumu pieņemšanā un tādējādi arī veicinātu lauksaimniecības attīstību.

1. Noteikumu projekta 4.1. apakšnodaļā noteiktas atbalsta piešķiršanas prasības lauku un lauksaimnieku biedrību savstarpējās sadarbības veicināšanai un dalībai starptautiskajās organizācijās, ietverot četrus atbalsta veidus:
- daudznozaru NVO var saņem atbalstu līdz 25 000 euro apmērā, ja tā izpilda noteikumu projektā un 16. pielikumā noteiktos kritērijus. Atbalsta attiecināmās izmaksas ir visas izmaksas, kas saistās ar NVO tiešo darbību (gan biroja, gan darbinieku izmaksas), dažādiem informācijas izplatīšanas pasākumiem un sadarbību ar citām NVO. Lai pieteiktos atbalstam, NVO iesniedz Lauku atbalsta dienestā izdevumu tāmi, projektu un  informāciju par nevalstiskās organizācijas darbību atbilstoši 15. pielikumam. Lauku atbalsta dienests izvērtē iesniegtos dokumentus un piešķir atbalstu atbilstoši NVO saņemtajam punktu skaitam. Ja NVO pieprasītais finansējums pārniedz kopējo šim atbalsta pasākumam plānoto finansējumu, Lauku atbalsta dienests proporcionāli samazina atbalsta summu katrai daudznozaru NVO;
- ja NVO apvieno vismaz 40 lauksaimniecības nozari pārstāvošas NVO, tad attiecīgā NVo var saņem atbalstu līdz 241 700 euro atbalstu. No šīs atbalsta summas šī NVO sedz arī dalības maksu starptautiskajā organizācijā Copa Cocega un citās starptautiskās organizācijās (līdz 60 000 euro), kā arī paredz finansējumu tās sastāvā esošām NVO un reģionālajām lauksaimnieku apvienībām - līdz 40 000 euro. Lai saņemtu atbalstu, NVO iesniedz Lauku atbalsta dienestā ar Zemkopības ministriju saskaņotu izdevumu tāmi un projektu, kā arī informāciju par NVO darbību;
- 40 000 euro atbalsts paredzēts NVO, kas apvieno pārtikas pārstrādes nozares NVO un pārtikas pārstrādes uzņēmumus. Arī šī NVO, lai saņemtu atbalstu, iesniedz Lauku atbalsta dienestā ar Zemkopības ministriju saskaņotu izdevumu tāmi un projektu;
- 4500 euro paredzēti zinātnes jomas NVO, lai veicinātu zinātnisko darbību un sadarbību lauksaimniecības nozarē. Lai saņemtu atbalstu, NVO iesniedz Lauku atbalsta dienestā ar Zemkopības ministriju saskaņotu izdevumu tāmi un darba uzdevumu.
Lai NVO varētu veiksmīgi plānot savu darbību, Lauku atbalsta dienests izmaksā NVO priekšapmaksu 70 procentu apmērā no atbalsta, bet zinātnes jomas NVO - 100 procentu apmērā no atbalsta. Visām NVO, kas savus dokumentus saskaņo ar Zemkopības ministriju, ir jāsaskaņo ar Zemkopības ministriju ar tādus grozījumus izdevumu tāmē, kas kādā no tāmes izdevumu pozīcijām pārsniedz 10 procentus. Grozījumi jāsaskaņo vismaz 10 darbdienas pirms plānoto darbību uzsākšanas, lai nerastos situācija, ka finansējums bez saskaņošanas izlietots darbībām, kas nav atbalstāmas.
Atbalstu NVO piešķir atbilstoši regulai 2022/2472.
2. Noteikumu projekta 4.2. apakšnodaļā noteiktas atbalsta piešķiršanas prasības tehniskajam atbalstam lauksaimniecības nozarē. Šajā atbalsta pasākumā pretendenti var saņem atbalstu par tādām darbībām, kas nav paredzētas citos atbalsta pasākumos. Atbalstu piešķir vai nu atbilstoši regulai 2022/2472, vai atbilstoši de minimis regulām 2023/2831 un Nr. 1408/2013, ja plānotās darbības nav iekļautas regulas 2022/2472 tvērumā. Tā kā nav noteikti specifiski kritēriji atbalsta saņemšanai, par atbalsta piešķiršanu lemj Zemkopības ministrijas izveidota komisija. Ja minētā komisija ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu, Lauku atbalsta dienests piešķir atbalstu. Ja atbalstu piešķir kā de minimis atbalstu, Lauku atbalsta dienests pārliecinās, vai pretendentam nav pārsniegti de minimis atbalsta griesti.

Noteikumu projektā paredzēts finansējums tirgus veicināšanas pasākumiem, tādēļ 5. nodaļā jāiekļauj atbalsta pišķiršanas nosacījumi.

1. Lai nodrošinātu Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozares pārstāvniecības kopstendu organizēšanu starptautiskajās izstādēs, tostarp izstādē "Internationale Grüne Woche Berlin", noteikumu projekta 5.1. apakšnodaļā ir paredzēts, ka kopstendus organizē Valsts agrārās ekonomikas institūts (turpmāk – institūts) un noteikta kārtība, kādā institūts to dara. Institūts plānotās darbības saskaņo ar Zemkopības ministriju. Institūtam ir paredzēts avansa maksājums 95 procentu apmērā no kopējās atbalsta summas un pēc pārskata iesniegšanas (nākamā gada 20. aprīlī) Lauku atbalsta dienests izmaksā institūtam atlikušo piecus procentus. Papildus ar kopstenda organizēšanu un darbības nodrošināšanu saistītajām izmaksām noteikumu projektā paredzēti arī administratīvie izdevumi ne vairāk kā 15 procentu apmērā no kopējās izdevumu tāmes summas. Lai potenciālie izstāžu dalībnieki būtu informēti par plānotajām izstādēm, institūts ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību sniedz informāciju par plānotajām izstādēm un pieteikšanās nosacījumiem.
Kopējā atbalsta summa noteikta noteikumu projekta 142.1. apakšpunktā (732 858 euro ir 100 procentu, bet noteikumu projekta 2.4. apakšpunktā noteiktie 696 216 euro ir 95 procenti). 696 216 euro institūtam tiek izmaksāti no atbalsta pasākuma "Tirgus veicināšanai" līdzekļiem, bet pārējā daļa – no līdzekļiem, kas paredzēti iepriekšējā gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansējumam.
Institūts, plānojot kopstendus, ievēro piešķirtā finansējuma apmēru.
2. Noteikumu projekta 5.2. apakšnodaļā noteikti nosacījumi, kā pretendenti piesakās dalībai institūta organizētajās izstādēs. Atbalstu var saņemt saskaņā ar valsts atbalsta regulu 2022/2472 vai ar de minimis atbalsta regulām (visi tie lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotāji un tirgotāji, kas neatbilst regulas 2022/2472 ietvaram, atbalstu saņem atbilstoši de minimis nosacījumiem).
Tā kā dalībai kopstendā var pieteikties liels dalībnieku skaits, noteikumu projektā paredzēts, ka institūts jau iepriekš nosaka plānoto dalībnieku skaitu katrā kopstendā. Institūts atlasa dalībniekus, izvērtējot to eksporta potenciālu un priekšroku dodot dalībniekiem, kuriem apgrozījumā ir lielāks eksporta īpatsvars. Tādējādi atbalstam ir lielāka atdeve, jo uzņēmumiem, kam ir lielāka eksporta pieredze, ir arī lielākas iespējas izveidot jaunus biznesa kontaktus un atrast jaunus noieta tirgus. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņem institūta izveidota komisija. Ja ir pieņemt pretendentam labvēlīgs lēmums un pretendents piedalījies kopstendā, pretendentam ir pienākums iesniegt institūtā pārskatu.

Lai veicinātu nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas, bioloģiskās lauksaimniecības shēmas, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmas izmantošanu, kā arī attiecīgo produktu atpazīstamību, ir jāpiešķir atbalsts par minētajām darbībām un jānosaka atbalsta kritēriji.

Noteikumu projekta 6.1. apakšnodaļā paredzēto atbalstu piešķir atbilstoši regulai 2022/2472. Uz atbalstu var pieteikties pretendenti, kas izpilda noteiktos kritērijus un tādējādi ir spējīgi efektīvi veicināt pārtikas kvalitātes shēmu izmantošanu un atpazīstamību. Tā kā nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā un bioloģiskās lauksaimniecības shēmā ir salīdzinoši liels dalībnieku skaits, ir paredzēts arī lielāks finansējums darbam ar šo shēmu popularizēšanu - katrai 50 000 euro. Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmā objektīvi ir mazāks dalībnieku skaits (jo ir nepieciešama produktu reģistrācija Eiropas Komisijā), paredzēts arī mazāks finansējums produktu atpazīstamībai.
2025. gadā, atšķirībā no 2024. gada, šajā pasākumā paredzēti tikai divi atbalsta pretendenti, lai šo veicināšanu padarītu efektīvāku un atbalsts sasniegtu mērķi. Turpmāk atbalstu par nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas atpazīstamības veicināšanu, tāpat kā par aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmas, kā arī attiecīgo produktu atpazīstamības  veicināšanu, varēs saņemt pretendents, kas pilda kopējās lauksaimniecības politikas valsts tīkla sekretariāta funkcijas. Atbalstu par bioloģiskās lauksaimniecības shēmas atpazīstamības veicināšanu, tāpat kā līdz šim, saņems pretendents, kas apvieno biedrus, kas darbojas bioloģiskās lauksaimniecības sistēmā.
Noteikumu projekta 6.2. apakšnodaļā paredzēto finansējumu 2500 euro apmērā piešķir organizācijai, lai kompensētu tai izdevumus par produkta reģistrāciju kādā no aizsargāto produktu shēmām. Atbalstu piešķir kā de minimis atbalstu atbilstoši regulai 2023/2831. Pretendents atbalstam piesakās tikai tad, kad ir saņēmis Pārtikas un veterinārā dienesta lēmumu par reģistrācijas pieteikuma atbilstību atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regulai (ES)  2024/1143 par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vīnam, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un lauksaimniecības produktiem, kā arī garantētu tradicionālo īpatnību produktiem un lauksaimniecības produktu fakultatīviem kvalitātes apzīmējumiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, (ES) 2019/787 un (ES) 2019/1753 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām. Tā kā noteikumu projekts nepārņem nevienu minētās regulas normu, regula nav minēta anotācijas 5. sadaļā. Lauku atbalsta dienests par pretendenta pieteikuma atbilstību minētajai regulai pārliecinās, sadarbojoties ar Pārtikas un veterināro dienestu. 

Lai lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares profesionālās izglītības pedagogi būtu informēti par nozares aktualitātēm (tostarp par dažādu pētījumu un demonstrējumu rezultātiem), ieviestu vienotus izglītības standartus, izmantotu savā darbā jaunākās datorprogrammas, kā arī prastu sagatavot un sagatavotu mācību un metodisko literatūru, nepieciešams atbalsts lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares profesionālās izglītības programmu pilnveidošanai.

Noteikumu projekta 7. nodaļā iekļauti atbalsta kritēriji lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares profesionālās izglītības programmu pilnveidošanai. Tā kā šāds atbalsts paaugstina minēto nozaru profesionālo izglītības programmu pedagogu kompetenci, ieguvēji ir lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares profesionālo izglītības programmu skolēni un lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares kopumā. Atbalstu piešķir pretendentam, kas pilda kopējās lauksaimniecības politikas valsts tīkla sekretariāta un valsts zivsaimniecības sadarbības tīkla pienākumus, un visā Latvijas teritorijā sniedz konsultācijas lauku attīstības, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē. Šāda prasība ir būtiska, lai nodrošinātu, ka atbalstu saņem pretendents, kas ir spējīgs kvalitatīvi organizēt nepieciešamos pasākumus.