24-TA-3054: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Baltinavas ielā 13, Rīgā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa un ceturtās daļas 9.punkts, 5.panta pirmā un otrā daļa, 37.pants un 44.panta piektā daļa.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, kā arī, ņemot vērā, ka ir saņemts ierosinājums par valsts nekustamā īpašuma Baltinavas ielā 13, Rīgā, atsavināšanu no personas, kura atbilst Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 9.punktā noteiktajam personu lokam, kas var ierosināt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts konceptuāli atbalstīt nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, kā arī, ņemot vērā, ka ir saņemts ierosinājums par valsts nekustamā īpašuma Baltinavas ielā 13, Rīgā, atsavināšanu no personas, kura atbilst Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 9.punktā noteiktajam personu lokam, kas var ierosināt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts konceptuāli atbalstīt nekustamā īpašuma atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par valsts nekustamā īpašuma Baltinavas ielā 13, Rīgā, pārdošanu (turpmāk – rīkojuma projekts) izstrādāts ar mērķi, lai atļautu VNĪ pārdot par brīvu cenu nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 092 0595) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 092 0595) 0,1480 ha platībā un divas būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 092 2273 004 un 0100 092 2273 005) – Baltinavas ielā 13, Rīgā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 092 0595) - Baltinavas ielā 13, Rīgā (turpmāk - Nekustamais īpašums), sastāvā esošā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 092 0595) 0,1480 ha platībā ierakstīta Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000185329 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums 05.09.2005.
Valsts ieņēmumu dienests ar 22.04.2024. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr.3486R/24, ievērojot Ministru kabineta 26.11.2013. noteikumu Nr.1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3. apakšpunktā noteikto un Rīgas pilsētas tiesas 12.10.2023. spriedumu civillietā Nr. C77879422 un Rīgas pilsētas tiesas 12.12.2023. lēmumu civillietā Nr. C77879422, saskaņā ar kuru konstatēts juridiskais fakts, ka nekustamais īpašums – būves ar kadastra apzīmējumiem 0100 092 2273 003, 0100 092 2273 004 un 0100 092 2273 005, kuras atrodas uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 092 0595) Baltinavas ielā 13, Rīgā, ir bezīpašnieka lieta un piekrīt valstij, nodeva minēto nekustamo īpašumu Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā.
Saskaņā ar 22.04.2024. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akta Nr.3486R/24 pielikumu, veicot Nekustamā īpašuma apsekošanu dabā, konstatēts, ka būvi ((pagrabu) būves kadastra apzīmējums 0100 092 2273 003) dabā nav iespējams konstatēt, būve ((šķūnis) būves kadastra apzīmējums 0100 092 2273 004) faktiski tiek lietota kā ūdens ņemšanas vieta nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 592 0270) Baltinavas ielā 13, Rīgā, sastāvā esošajai dzīvojamai mājai (būves kadastra apzīmējums 0100 092 2273 001), savukārt būve ((garāža) būves kadastra apzīmējums 0100 092 2273 005) ir avārijas stāvoklī.
Ņemot vērā, ka būve (būves kadastra apzīmējums 0100 092 2273 003) dabā neeksistē, tā svītrota no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS).
Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā nostiprinātas īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma sastāvā esošajām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0100 092 2273 004 un 0100 092 2273 005) Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000185329, lēmuma datums 10.07.2024.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un NĪVKIS datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
1) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 092 0595) – Baltinavas ielā 13, Rīgā, 0,1480 ha platībā, zemes vienības lietošanas mērķis: “Individuālo dzīvojamo māju apbūve”, platība 0,1480 ha, zemes lietošanas veids: Pārējās zemes, platība 0,1480 ha, zemes vienības kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 29 482 euro;
2) būve “Šķūnis” (būves kadastra apzīmējums 0100 092 2273 004), būves platība 5,3 m2, būves galvenais lietošanas veids: 1274 - Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas, būves tips 12740203 - Siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkās, būves kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 98 euro;
3) būve ”Garāža” (būves kadastra apzīmējums 0100 092 2273 005), būves platība 37,6 m2, būves galvenais lietošanas veids: 1274 - Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas, būves tips 12740202 - Individuālās garāžas, būves kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 2809 euro.
Uz Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības atrodas ēku (būvju) nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 592 0270) – dzīvojamā māja (būves kadastra apzīmējums 0100 092 2273 001) Baltinavas ielā 13, Rīgā (turpmāk – Būves nekustamais īpašums).
Īpašuma tiesības uz Būves nekustamo īpašumu Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000196909 nostiprinātas fiziskai personai, lēmuma datums 12.12.2005.
Saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38.panta otro daļu būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām, kā arī segt maksāšanas paziņojuma izmaksas.
Ņemot vērā minēto, Būves nekustamā īpašuma īpašniekam fiziskai personai tiek piestādīts maksāšanas paziņojums par zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 092 0595) 671/1047 domājamo daļu, kas atbilst 948,50 m2 platībai, lietošanu.
VNĪ 08.02.2024. saņemta Būves nekustamā īpašuma īpašnieka pilnvarotās personas elektroniskā pasta vēstule par iespējām Nekustamo īpašumu nomāt vai iegūt savā īpašumā.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 9.punktā noteiktajam, atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt publiskai personai piederošu nekustamo īpašumu, kas sastāv no zemesgabala un nedzīvojamās ēkas (būves), un uz šā zemesgabala atrodas arī viņiem piederoša ēka (būve), bet zemesgabala sadale nav pieļaujama atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi vai nav lietderīga.
VNĪ 11.06.2024. vēstulē Nr.2/9-3/4404 lūdza Rīgas valstspilsētas pašvaldības viedokli par zemes vienības reālās sadales iespējām no teritorijas plānojuma viedokļa, izdalot atsevišķus zemesgabalus zem valstij piederošajām būvēm un fiziskai personai piederošās ēkas, vai arī sadale nav lietderīga.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments 11.07.2024. vēstulē Nr.DA-24-18023-nd informē, ka atbilstoši Rīgas teritorijas plānojuma (apstiprināts ar Rīgas domes 15.12.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 103 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”, turpmāk – RTP) grafiskās daļas kartei „Funkcionālais zonējums” Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība visā platībā atrodas jauktas centra apbūves teritorijā (JC2), kur atļautā izmantošana noteikta saskaņā ar RTP Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk – TIAN) 2.1. un 4.5.2. apakšnodaļas prasībām.
Saskaņā ar TIAN 13.1. apakšpunktu zemes vienības sadalīšanas, apvienošanas vai robežu pārkārtošanas rezultātā nedrīkst izveidot zemes vienību, kuras no aprobežojumiem (piemēram, aizsargjoslas) brīvajā daļā nevar racionāli izvietot apbūvi (nevar ievietot kvadrātu ar malas garumu 9 m).
Iesniegumā piedāvātais sadales risinājums, nodalot zem dzīvojamās ēkas zemesgabalu ~400 m2 platībā (pielikumā norādītā), neatbilst TIAN prasībām un tehniskajiem apbūves rādītājiem, kā arī tam nav nodrošināta piekļūšana atbilstoši TIAN 23. punkta prasībām, līdz ar tas ir uzskatāms par zemes starpgabalu.
Vienlaikus minētajā vēstulē ir norādīts, ka TIAN 14.2. apakšpunkts nosaka, ja jaunveidojamā apbūvei paredzētā zemes vienība nav pieslēgta pie centralizētas vai lokālas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, attiecīgās zemes vienības minimālā platība visās funkcionālajās zonās ir 600 m2.
Ievērojot minēto, un to, ka uz Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības atrodas valstij piederošas nedzīvojamās ēkas (būves) un fiziskai personai piederošs Būves nekustamais īpašums, Būves nekustamā īpašuma īpašnieks atbilst Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 9.punktā noteiktajam personu lokam, kas var ierosināt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu un izmantot pirmpirkuma tiesības saskaņā ar šā likuma nosacījumiem.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments ar 28.08.2024. vēstuli Nr. DA-24-22754-nd informē, ka:
1) saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu un Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
2) zemes vienība piegul ielas sarkanajām līnijām, un no teritorijas plānojuma viedokļa, tai ir nodrošināta piekļuve. Zemes vienība robežojas ar pašvaldībai piederošo Baltinavas ielu (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 092 0072).
Ievērojot to, ka Nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma nosacījumiem ir ierosinājis uz zemes vienības esošā Būves nekustamā īpašuma īpašnieks, kā arī Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, Nekustamais īpašums ir virzāms atsavināšanai.
Nekustamā īpašuma atsavināšanā ir jāpiemēro Atsavināšanas likuma 37.panta pirmās daļas 4.punkts (mantas pārdošana par brīvu cenu, kas ir vienāda ar nosacīto cenu, ja nekustamo īpašumu iegūst šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona).
Ņemot vērā minēto, Nekustamais īpašums ir atsavināms pirmpirkuma tiesīgajai personai – uz zemes vienības esošā Būves nekustamā īpašuma īpašniekam Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44.panta piektajā daļā noteikto, ja šā likuma 4.panta ceturtās daļas 9. punktā minētā persona savas pirmpirkuma tiesības uz publiskas personas nedzīvojamo ēku (būvi) un zemesgabalu, uz kura atrodas arī šīs personas īpašumā esoša ēka (būve), nevar izmantot vai neizmanto, tai ir likumiskās zemes lietošanas tiesības un pienākums maksāt likumisko zemes lietošanas maksu par savā īpašumā esošajai ēkai (būvei) funkcionāli piekrītošo zemesgabalu. Minētā publiskas personas nedzīvojamā ēka (būve) un zemesgabals netiek atsavināts citām personām, izņemot gadījumu, kad publiska persona nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodod citai publiskai personai valsts pārvaldes funkciju veikšanai.
Valsts ieņēmumu dienests ar 22.04.2024. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr.3486R/24, ievērojot Ministru kabineta 26.11.2013. noteikumu Nr.1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3. apakšpunktā noteikto un Rīgas pilsētas tiesas 12.10.2023. spriedumu civillietā Nr. C77879422 un Rīgas pilsētas tiesas 12.12.2023. lēmumu civillietā Nr. C77879422, saskaņā ar kuru konstatēts juridiskais fakts, ka nekustamais īpašums – būves ar kadastra apzīmējumiem 0100 092 2273 003, 0100 092 2273 004 un 0100 092 2273 005, kuras atrodas uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 092 0595) Baltinavas ielā 13, Rīgā, ir bezīpašnieka lieta un piekrīt valstij, nodeva minēto nekustamo īpašumu Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā.
Saskaņā ar 22.04.2024. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akta Nr.3486R/24 pielikumu, veicot Nekustamā īpašuma apsekošanu dabā, konstatēts, ka būvi ((pagrabu) būves kadastra apzīmējums 0100 092 2273 003) dabā nav iespējams konstatēt, būve ((šķūnis) būves kadastra apzīmējums 0100 092 2273 004) faktiski tiek lietota kā ūdens ņemšanas vieta nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 592 0270) Baltinavas ielā 13, Rīgā, sastāvā esošajai dzīvojamai mājai (būves kadastra apzīmējums 0100 092 2273 001), savukārt būve ((garāža) būves kadastra apzīmējums 0100 092 2273 005) ir avārijas stāvoklī.
Ņemot vērā, ka būve (būves kadastra apzīmējums 0100 092 2273 003) dabā neeksistē, tā svītrota no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS).
Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā nostiprinātas īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma sastāvā esošajām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0100 092 2273 004 un 0100 092 2273 005) Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000185329, lēmuma datums 10.07.2024.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un NĪVKIS datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
1) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 092 0595) – Baltinavas ielā 13, Rīgā, 0,1480 ha platībā, zemes vienības lietošanas mērķis: “Individuālo dzīvojamo māju apbūve”, platība 0,1480 ha, zemes lietošanas veids: Pārējās zemes, platība 0,1480 ha, zemes vienības kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 29 482 euro;
2) būve “Šķūnis” (būves kadastra apzīmējums 0100 092 2273 004), būves platība 5,3 m2, būves galvenais lietošanas veids: 1274 - Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas, būves tips 12740203 - Siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkās, būves kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 98 euro;
3) būve ”Garāža” (būves kadastra apzīmējums 0100 092 2273 005), būves platība 37,6 m2, būves galvenais lietošanas veids: 1274 - Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas, būves tips 12740202 - Individuālās garāžas, būves kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 2809 euro.
Uz Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības atrodas ēku (būvju) nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 592 0270) – dzīvojamā māja (būves kadastra apzīmējums 0100 092 2273 001) Baltinavas ielā 13, Rīgā (turpmāk – Būves nekustamais īpašums).
Īpašuma tiesības uz Būves nekustamo īpašumu Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000196909 nostiprinātas fiziskai personai, lēmuma datums 12.12.2005.
Saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38.panta otro daļu būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām, kā arī segt maksāšanas paziņojuma izmaksas.
Ņemot vērā minēto, Būves nekustamā īpašuma īpašniekam fiziskai personai tiek piestādīts maksāšanas paziņojums par zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 092 0595) 671/1047 domājamo daļu, kas atbilst 948,50 m2 platībai, lietošanu.
VNĪ 08.02.2024. saņemta Būves nekustamā īpašuma īpašnieka pilnvarotās personas elektroniskā pasta vēstule par iespējām Nekustamo īpašumu nomāt vai iegūt savā īpašumā.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 9.punktā noteiktajam, atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt publiskai personai piederošu nekustamo īpašumu, kas sastāv no zemesgabala un nedzīvojamās ēkas (būves), un uz šā zemesgabala atrodas arī viņiem piederoša ēka (būve), bet zemesgabala sadale nav pieļaujama atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi vai nav lietderīga.
VNĪ 11.06.2024. vēstulē Nr.2/9-3/4404 lūdza Rīgas valstspilsētas pašvaldības viedokli par zemes vienības reālās sadales iespējām no teritorijas plānojuma viedokļa, izdalot atsevišķus zemesgabalus zem valstij piederošajām būvēm un fiziskai personai piederošās ēkas, vai arī sadale nav lietderīga.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments 11.07.2024. vēstulē Nr.DA-24-18023-nd informē, ka atbilstoši Rīgas teritorijas plānojuma (apstiprināts ar Rīgas domes 15.12.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 103 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”, turpmāk – RTP) grafiskās daļas kartei „Funkcionālais zonējums” Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība visā platībā atrodas jauktas centra apbūves teritorijā (JC2), kur atļautā izmantošana noteikta saskaņā ar RTP Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk – TIAN) 2.1. un 4.5.2. apakšnodaļas prasībām.
Saskaņā ar TIAN 13.1. apakšpunktu zemes vienības sadalīšanas, apvienošanas vai robežu pārkārtošanas rezultātā nedrīkst izveidot zemes vienību, kuras no aprobežojumiem (piemēram, aizsargjoslas) brīvajā daļā nevar racionāli izvietot apbūvi (nevar ievietot kvadrātu ar malas garumu 9 m).
Iesniegumā piedāvātais sadales risinājums, nodalot zem dzīvojamās ēkas zemesgabalu ~400 m2 platībā (pielikumā norādītā), neatbilst TIAN prasībām un tehniskajiem apbūves rādītājiem, kā arī tam nav nodrošināta piekļūšana atbilstoši TIAN 23. punkta prasībām, līdz ar tas ir uzskatāms par zemes starpgabalu.
Vienlaikus minētajā vēstulē ir norādīts, ka TIAN 14.2. apakšpunkts nosaka, ja jaunveidojamā apbūvei paredzētā zemes vienība nav pieslēgta pie centralizētas vai lokālas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, attiecīgās zemes vienības minimālā platība visās funkcionālajās zonās ir 600 m2.
Ievērojot minēto, un to, ka uz Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības atrodas valstij piederošas nedzīvojamās ēkas (būves) un fiziskai personai piederošs Būves nekustamais īpašums, Būves nekustamā īpašuma īpašnieks atbilst Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 9.punktā noteiktajam personu lokam, kas var ierosināt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu un izmantot pirmpirkuma tiesības saskaņā ar šā likuma nosacījumiem.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments ar 28.08.2024. vēstuli Nr. DA-24-22754-nd informē, ka:
1) saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu un Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
2) zemes vienība piegul ielas sarkanajām līnijām, un no teritorijas plānojuma viedokļa, tai ir nodrošināta piekļuve. Zemes vienība robežojas ar pašvaldībai piederošo Baltinavas ielu (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 092 0072).
Ievērojot to, ka Nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma nosacījumiem ir ierosinājis uz zemes vienības esošā Būves nekustamā īpašuma īpašnieks, kā arī Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, Nekustamais īpašums ir virzāms atsavināšanai.
Nekustamā īpašuma atsavināšanā ir jāpiemēro Atsavināšanas likuma 37.panta pirmās daļas 4.punkts (mantas pārdošana par brīvu cenu, kas ir vienāda ar nosacīto cenu, ja nekustamo īpašumu iegūst šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona).
Ņemot vērā minēto, Nekustamais īpašums ir atsavināms pirmpirkuma tiesīgajai personai – uz zemes vienības esošā Būves nekustamā īpašuma īpašniekam Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44.panta piektajā daļā noteikto, ja šā likuma 4.panta ceturtās daļas 9. punktā minētā persona savas pirmpirkuma tiesības uz publiskas personas nedzīvojamo ēku (būvi) un zemesgabalu, uz kura atrodas arī šīs personas īpašumā esoša ēka (būve), nevar izmantot vai neizmanto, tai ir likumiskās zemes lietošanas tiesības un pienākums maksāt likumisko zemes lietošanas maksu par savā īpašumā esošajai ēkai (būvei) funkcionāli piekrītošo zemesgabalu. Minētā publiskas personas nedzīvojamā ēka (būve) un zemesgabals netiek atsavināts citām personām, izņemot gadījumu, kad publiska persona nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodod citai publiskai personai valsts pārvaldes funkciju veikšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija"
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā Nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, kā arī, ievērojot to, ka uz zemes vienības atrodas Būves nekustamais īpašums, kura īpašnieks ir ierosinājis Nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma nosacījumiem, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta otrajā daļā noteikto, attiecīgi Ministru kabinets vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija lēmumu atļaut atsavināšanas ierosinājumā minētās publiskās personas mantas atsavināšanu vai pamatotu atteikumu par atsavināšanas ierosinājuma noraidīšanu pieņem sešu mēnešu laikā no atsavināšanas ierosinājuma saņemšanas dienas.
Attiecīgi sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts, kas paredz atļaut VNĪ pārdot Nekustamo īpašumu par brīvu cenu, ievērojot Atsavināšanas likuma 37.pantu un 44.panta piekto daļu.
Atbilstoši Atsavināšanas likumā noteiktajam deleģējumam, Nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Būves nekustamā īpašuma īpašniekam tiks nosūtīts atsavināšanas paziņojums, ievērojot Atsavināšanas likuma 37.panta nosacījumus.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam Nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Atsavinot nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie nosacījumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Lai Nekustamā īpašuma ieguvēju nodrošinātu ar pilnīgu informāciju par Nekustamo īpašumu, Nekustamā īpašuma atsavināšanas paziņojumā tiks norādīta informācija par Nekustamā īpašuma sastāvā esošo būvju tehnisko stāvokli.
Pēc Nekustamā īpašuma pirkuma līguma noslēgšanas un Nekustamā īpašuma nodošanas Būves nekustamā īpašuma īpašniekam, izbeigsies zemes likumiskās lietošanas tiesiskās attiecības.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā Nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, kā arī, ievērojot to, ka uz zemes vienības atrodas Būves nekustamais īpašums, kura īpašnieks ir ierosinājis Nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma nosacījumiem, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta otrajā daļā noteikto, attiecīgi Ministru kabinets vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija lēmumu atļaut atsavināšanas ierosinājumā minētās publiskās personas mantas atsavināšanu vai pamatotu atteikumu par atsavināšanas ierosinājuma noraidīšanu pieņem sešu mēnešu laikā no atsavināšanas ierosinājuma saņemšanas dienas.
Attiecīgi sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts, kas paredz atļaut VNĪ pārdot Nekustamo īpašumu par brīvu cenu, ievērojot Atsavināšanas likuma 37.pantu un 44.panta piekto daļu.
Atbilstoši Atsavināšanas likumā noteiktajam deleģējumam, Nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Būves nekustamā īpašuma īpašniekam tiks nosūtīts atsavināšanas paziņojums, ievērojot Atsavināšanas likuma 37.panta nosacījumus.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam Nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Atsavinot nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie nosacījumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Lai Nekustamā īpašuma ieguvēju nodrošinātu ar pilnīgu informāciju par Nekustamo īpašumu, Nekustamā īpašuma atsavināšanas paziņojumā tiks norādīta informācija par Nekustamā īpašuma sastāvā esošo būvju tehnisko stāvokli.
Pēc Nekustamā īpašuma pirkuma līguma noslēgšanas un Nekustamā īpašuma nodošanas Būves nekustamā īpašuma īpašniekam, izbeigsies zemes likumiskās lietošanas tiesiskās attiecības.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz Nekustamo īpašumu – Būves nekustamā īpašuma īpašnieks – fiziska persona, kas ir ierosinājusi Nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma nosacījumiem.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
-
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmērs tiks noteikts Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot Ministru kabineta rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu, ievērojot pirmpirkuma tiesīgo personu tiesības.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamo īpašumu īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamo īpašumu īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi