Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
Nākamā kārtējā Valsts sekretāru sanāksme plānota š.g. 7.martā.
23-TA-928: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma "Grenču noliktava", Usmas pagastā, Ventspils novadā pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustama īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt tā atsavināšanu.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu “Grenču noliktava”, Usmas pagastā, Ventspils novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Izstrādātais rīkojuma projekts „Par valsts nekustamā īpašuma “Grenču noliktava”, Usmas pagastā, Ventspils novadā, pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamo  īpašumu “Grenču noliktava” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9874 002 0097) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 9874 002 0074) 1,9800 ha platībā  un būvi (būves kadastra apzīmējums 9874 002 0040 001) –  Usmas pagastā, Ventspils novadā (turpmāk – nekustamais īpašums) kopā ar uz minētās zemes vienības esošo būvi (būves kadastra apzīmējums 9874 002 0040 002).
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā ierakstītas Kurzemes rajona tiesas Usmas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000636748, lēmuma datums: 2022.gada 4.oktobrī. Minētajā datumā nodalījumam Nr. 100000636748 tika pievienots Usmas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000616997 reģistrēts nekustams īpašums visā tā sastāvā, proti, būve (būves kadastra apzīmējums 98740020040001), attiecīgi slēdzot nodalījumu Nr. 100000616997. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021.gada 11.marta spriedumu lietā Nr. C30779920 nekustamais īpašums, tai skaitā,  būve ar kadastra apzīmējumu 9874 002 0040 002 atzīts par bezīpašnieka mantu, kas piekrīt valstij Finanšu ministrijas personā. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2021.gada 1.aprīlī. Nekustamais īpašums 2021.gada 15.jūnijā pārņemts no Valsts ieņēmumu dienesta ar aktu Nr.002028 un ņemts  Finanšu ministrijas grāmatvedības uzskaitē.
     

Kurzemes rajona tiesas Usmas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000636748 nekustamam īpašumam nav reģistrēti apgrūtinājumi.
 Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamajam  īpašumam  ir reģistrēti apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar dzelzceļu lauku apvidos  - 0,5200 ha;
- mākslīga ūdensobjekta, kura platība ir lielāka par 0,1 hektāru, vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija - 0,2400 ha.
          Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķis – “Noliktavu apbūve” - 1,9800 ha. Zemes lietošanas veidi: zeme zem ūdeņiem - 0,3400 ha; zeme zem ēkām - 0,0500 ha; pārējās zemes – 1,5900 ha.
          Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 2023.gada 1.janvāri ir 7250 EUR, ko veido zemes vienības, kadastra apzīmējums 9874 002 0074, kadastrālā vērtība 7250 EUR un  būves, kadastra apzīmējums 9874 002 0040 001, kadastrālā vērtība 0 EUR.
          Būve (būves kadastra apzīmējums 9874 002 0040 001) saskaņā ar NĪVKIS datiem ir angārveida noliktavas pamati ar kopējo platību 465,0 m2, Usmas pagastā, Ventspils novadā. Būves (būves kadastra apzīmējums 9874 002 0040 001)  galvenais lietošanas veids ir “Lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas” (kods 1271). Būves tips ir “Lauksaimniecības produkcijas noliktavas un apstrādes ēkas”  (kods 12710101).
          Uz nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 9874 002 0074) vēl atrodas būve -  sūkņu māja (būves kadastra apzīmējums 9874 002 0040 002)  .
          Būve (būves kadastra apzīmējums 9874 002 0040 002) nav kadastrāli uzmērīta, nav noteikta kopējā platība un tai nav noteikts galvenais lietošanas veids.  Atbilstoši NĪVKIS datiem nav informācijas par būvei (būves kadastra apzīmējums 9874 002 0040 002) noteikto kadastrālo vērtību. Saskaņā ar NĪVKIS datiem būvei (būves kadastra apzīmējums 9874 002 0040 002) nav noteiktas īpašumtiesības.


          Ventspils novada pašvaldība ar 2021.gada 6.augusta vēstuli Nr.1.11./IZ1869 informē, ka Sūkņu māja atrodas uz zemesgabala, kurš pēc situācijas dabā ir izstrādāts derīgo izrakteņu (māla) karjers, applūdušajā daļā zem ūdens līmeņa. Piekļuve būvei iespējama tikai no peldlīdzekļa, no būves virs ūdens redzams tikai neliels mūra fragments. Līdz ar to būves galveno lietošanas veidu nav iespējams noteikt. Tāpat ir neiespējami veikt šīs būves kadastrālo uzmērīšanu, tas būtu iespējams tikai ar nirēju vai ūdenslīdēju palīdzību. Būve esošajā stāvoklī turpmākai lietošanai nav izmantojama un aicina apsvērt iespēju novākt būves atliekas no zemesgabala un dzēst tās no NĪVKIS.
Pēc VNĪ būvinženiera veiktajiem aprēķiniem būves (būves kadastra apzīmējums 9874 002 0040 002) demontāžas izmaksas ir 35 000 EUR, jo ir jāpielieto ūdens atsūknēšanas tehnoloģijas, vairogu sistēmas un citi hidrobūvju demontāžas mehānismi.
VNĪ 2021.gada 9.augustā vērsās Valsts zemes dienestā ar  iesniegumu, lūdzot reģistrēt NĪVKIS Finanšu ministriju kā būvju ar kadastra apzīmējumiem 98740020040001 un 98740020040002, kuras atrodas “Grenču noliktava”, Usmas pagastā, Ventspils novadā, tiesisko valdītāju.
Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālā nodaļa 2021.gada 27.augustā pieņēma lēmumu Nr.9-01-V/1159 “Par kadastra datu reģistrācijas atteikumu daļā” -atteikt būves ar kadastra apzīmējumu 98740020040002 kadastra datu reģistrāciju.
          Pamatojoties uz Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas 2021.gada 27.augusta lēmumu Nr.9-01-V/1159 “Par kadastra datu reģistrācijas atteikumu daļā”, kā arī  ņemot vērā Sūkņu mājas slikto tehnisko stāvokli, lietderības apsvērumu dēļ nav veikta tās tiesiskā reģistrācija NĪVKIS un Zemesgrāmatā.
Latvijas Republikas Civillikuma 853.pants nosaka, ka visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās blakus lietām, kādēļ, atsavinot galveno lietu, pie tās piederīga blakus lieta šaubu gadījumā atzīstama par atsavinātu kopā ar to, ja vien nav tieši noteikts pretējais.
Atsavinot nekustamo īpašumu ir atsavināma arī valstij piekritīgā, NĪVKIS un zemesgrāmatā nereģistrētā būve (būves kadastra apzīmējums 9874 002 0040 002).

          Ventspils novada pašvaldība ar 26.10.2022.gada 26.oktobra vēstuli Nr.1.12./IZ2904  informē, ka atbilstoši Ventspils novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem (apstiprināti ar Ventspils novada domes 17.03.2016. lēmumu (ārkārtas sēdes protokols Nr.69, 1.§) „Par Ventspils novada teritorijas plānojuma grafiskās daļas un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”. Ventspils novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi izdoti kā pašvaldības saistošie noteikumi Nr.5) (turpmāk - TIAN) zemes vienība atrodas zonējumā Lauksaimniecības teritorija (L).
          Saskaņā ar TIAN lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visu veidu lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem.
TIAN kā lauksaimniecības teritorijas galvenie izmantošanas veidi noteikti:
Viensētu apbūve;
Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve;
Lauksaimnieciska izmantošana;
Labiekārtota publiskā ārtelpa;
Publiskā ārtelpa bez labiekārtojuma;
Ūdens telpas publiskā izmantošana.
Atbilstoši TIAN lauksaimniecības teritorijas papildizmantošanas veidi ir:
Vasarnīcu apbūve;
Dārza māju apbūve;
Tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektu apbūve;
Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve;
Kultūras iestāžu apbūve;
Sporta ēku un būvju apbūve;
Veselības aizsardzības iestāžu apbūve;
Sociālās aprūpes iestāžu apbūve;
Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve;
Reliģisko organizāciju ēku apbūve;
Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve;
Derīgo izrakteņu ieguve;
Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve;
Inženiertehniskā infrastruktūra;
Transporta lineārā infrastruktūra;
Transporta apkalpojošā infrastruktūra;
Noliktavu apbūve;
Lidostu un ostu apbūve;
Energoapgādes uzņēmumu apbūve;
Mežsaimnieciska izmantošana, ievērojot TIAN 450.punkta prasības.

          Ventspils novada pašvaldība 2022.gada 26.oktobra vēstulē Nr.1.12./IZ2904 informē, ka:
- uz zemes vienības atsavināšanu ir attiecināmi likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29.panta otrajā daļā minētie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem, jo zemes vienība atbilstoši TIAN atrodas zonējumā “Lauksaimniecības teritorija”;
-  zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
- zemes vienībai ir nodrošināta piekļūšana. No valsts galvenā autoceļa A10 ”Rīga - Ventspils” zemes vienībai piekļuve caur zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem  9874 002 0079 (pašvaldības ceļš Nr.4 “Rīgas šoseja – Grenču karjers”), 9874 002 0077 (pieder Satiksmes ministrijai) un 9874 002 0061 (pieder Zemkopības ministrijai) pa dabā esošu ceļu.
          Nekustamais īpašums nav iznomāts.
          Ņemot vērā minēto un, lai nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu, atsavināšanas izsoles noteikumos tiks iekļauta Ventspils novada pašvaldības 2022.gada 26.oktobra vēstulē Nr. 1.12./IZ2904 sniegtā informācija par zemes vienībai noteiktajiem atļautajiem izmantošanas veidiem atbilstoši spēkā esošajam pašvaldības teritorijas plānojumam, zemes vienībai noteiktajiem  apgrūtinājumiem. Vienlaikus atsavināšanas izsoles noteikumos tiks iekļauta arī informācija, ka, atsavinot nekustamo īpašumu, ir jāievēro likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29.panta otrajā daļā minētie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem. Papildus tiks sniegta pilna informācija par būvju tehnisko stāvokli.

 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. 
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā  rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets.
Attiecīgi sagatavots rīkojuma projekts, kas paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamo īpašumu.
Atsavinot nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Nekustamā īpašuma ieguvējiem, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9.panta pirmā daļā noteiktajam, nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.

Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam  – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
 
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija


Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
 
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija

Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja valsts nekustamais īpašums tiks atsavināts 2023.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar  likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 58.panta pirmo daļu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2023. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2023. gada 31. decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā. 
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt valsts nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, jo valsts nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no valsts nekustamo īpašumu tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
 

6.4. Cita informācija


Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija


Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija un valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi".
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi