Anotācija (ex-ante)

23-TA-2098: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nozares ministrijas noteikšanu Valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari""" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 10.panta otrā daļa
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekts paredz Labklājības ministriju noteikt  par nozares ministriju Valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”” (turpmāk – VSIA NRC  “Vaivari”), lai sadarbībā ar Veselības ministriju, kura šobrīd ir VSIA  NRC  “Vaivari” nozares ministrija, noteiktu VSIA NRC  “Vaivari” attīstības stratēģiskos mērkus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Veselības ministrija šobrīd ir valsts kapitāla daļu turētāja (valsts līdzdalības apmērs - 100%) VSIA NRC “Vaivari”. Saskaņā ar 2004.gada 22.septembra rīkojumu Nr.679 „Par bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmuma "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" reorganizāciju un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" izveidi” un atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam Veselības ministrijai ir ietekme VSIA NRC  “Vaivari” mērķu, pakalpojumu un citu tai noteikto uzdevumu veidošanā un attīstīšanā.
Saskaņā ar  Valsts pārvaldes iekārtas likuma 18.panta pirmo daļu ministrija ir attiecīgās valsts pārvaldes nozares vadošā (augstākā) iestāde un organizē un koordinē likumu un citu normatīvo aktu īstenošanu, tā piedalās nozares politikas izstrādāšanā. Nozares ministrija veic nozares politikas veidošanu un attīstības plānošanu, kā arī nozares darbības koordināciju.
Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (turpmāk – likums) noteikto valsts atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem nodrošina tehnisko palīglīdzekļu (turpmāk – TPL) pakalpojumus. Labklājības ministrija valstī veido politiku TPL nodrošināšanā un ir deleģējusi VSIA NRC “Vaivari” valsts pārvaldes uzdevumu - TPL pakalpojuma sniegšanu. Likuma 13.panta 22.daļā noteikts, TPL pakalpojuma sniegšanu nodrošina VSIA NRC “Vaivari””, ja nepieciešams, iesaistot kapitālsabiedrības, kurās tā ir dalībnieks (akcionārs). Ja nepieciešams, VSIA NRC "Vaivari”” izvēlas arī citus pakalpojumu sniedzējus publiskos iepirkumus regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Likuma 23 daļā paredzēts, ka, īstenojot tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumu, VSIA NRC “Vaivari”” atrodas Labklājības ministrijas funkcionālā pārraudzībā, nodrošina piešķirto valsts budžeta līdzekļu racionālu izlietojumu un kontroli, administrēšanas izdevumiem izlietojot ne vairāk kā 10 procentus no šo pakalpojumu nodrošināšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Šo pienākumu izpildes nodrošināšanai VSIA NRC "Vaivari" ir tiesīgas izdot administratīvos aktus. Saskaņā ar Likuma 13.panta 2.4 daļu Ministru kabinets nosaka VSIA NRC "Vaivari " pienākumu izpildes nosacījumus un kārtību. Kārtību, kādā par valsts budžeta līdzekļiem tiek nodrošināti TPL, kā arī valsts finansējamo TPL veidus nosaka Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 878 “Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi”). Starp Labklājības ministriju un VSIA NRC “Vaivari” noslēgts TPL pakalpojuma nodrošināšanas deleģējuma līgums.
Vienlaicīgi Labklājības ministrija ir atbildīga par veselības un darbspējas zaudējumu novērtēšanas politiku, ko primāri veido personu funkcionēšanas ierobežojuma līmeņa noteikšana un attiecīgi nepieciešamā atbalsta nodrošināšana no publiskajiem resursiem personām, gadījumā, ja minētais ierobežojuma līmenis ir mēreni izteikts, smags vai ļoti smags. Minētais jautājums ir cieši saistīts ar nepieciešamības izvērtēšanu valsts finansēto TPL un rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai.  
Saskaņā ar likumu TPL ir aprīkojums vai dažādas tehniskās sistēmas, kas novērš, kompensē, atvieglo vai neitralizē funkcijas pazeminājumu vai invaliditāti.
TPL pakalpojums ir pieejams personām ar invaliditāti, personām, kurām TPL ir nepieciešams funkcionālās mazspējas novēršanai, personām ar prognozējamu invaliditāti (ja TPL nepieciešamība noteikta individuālajā sociālās rehabilitācijas plānā), personām ar anatomiskiem defektiem (tiesības saņemt tādus TPL kā protēzes un ortopēdiskos apavus).
Lai veidotu pierādījumos balstītu personas funkcionēšanas līmeņa novērtēšanu TPL pakalpojuma nodrošināšanai, Labklājības ministrija 2014. – 2020.gada plānošanas periodā ES struktūrfondu projektu ietvaros VSIA NRC “Vaivari” uzsāka veidot mūsdienīgu funkcionēšanas novērtēšanas sistēmu, izstrādājot funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas aprakstu un to aprobējot funkcionēšanas novērtēšanas laboratorijā (turpmāk – FNL). Kopējās sistēmas izveides un aprobēšanas izmaksas ir projektu izmaksas ir 3 632 807 euro, t.sk. 1 146 716 euro ESF finansējums un 2 486 091 euro ERAF finansējums.
Tā kā VSIA NRC  “Vaivari”  nodrošina lielāko TPL klāstu, un Labklājības ministrijas ieskatā TPL nodrošināšanas sistēma ir cieši saistīta ar ārstniecības un rehabilitācijas procesu,  racionālāk un ilgtspējīgāk būtu veidot sistēmu, kurā nacionāla līmeņa rehabilitācijas centrs darbotos gan ar Labklājības, gan ar Veselības ministrijas iesaisti. Tas ļautu klientu veselības aprūpes un rehabilitācijas procesu plānot daudz mērķētāk un izmaksas efektīvāk, jo rehabilitācija pēc būtības ir multidisciplināra nozare, ko Labklājības ministrija 1991. gadā izveidoja kā Republikas rehabilitācijas centru bērnam ar māti “Vaivari”, no 1995. gada reģistrējot Uzņēmumu reģistrā kā medicīniskās rehabilitācijas, veselības un sociālās aprūpes, izglītības un zinātnes valsts nozīmes uzņēmumu. Šobrīd VSIA NRC ‘’Vaivari’’ ir  Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas mācību bāze. Tā struktūrvienības ir VSIA NRC "Vaivari" Ortozēšanas un protezēšanas centrs, VSIA NRC "Vaivari" Tehnisko palīglīdzekļu centrs ar filiālēm Kuldīgā un Rēzeknē. Jau šobrīd Veselības un Labklājības ministriju aktivitātes ir kopīgas kontekstā ar personu veselības stāvokļa mērktiecīgu uzlabošanu un darbspēju atjaunošanu.
Pilnveidojot TPL pakalpojumu, Labklājības ministrija, TPL pakalpojuma sniedzēji un TPL pakalpojuma pilnveidošanas procesā iesaistītie eksperti ir norādījuši, ka klientu nodrošināšana ar moderniem un kvalitatīviem TPL pietiekamā apjomā prasa būtisku finansējuma apjoma palielināšanu. Līdz ar to Labklājības ministrija regulāri vērtē finansējuma piesaistes iespējas, tostarp veicot finansējuma pārdali starp pakalpojumiem, lai nodrošinātu pēc iespējas lielākam personu skaitam saņemt nepieciešamos TPL. Lai risinātu jautājumu par TPL pakalpojumam pieejamā finansējuma palielināšanu un nepieļautu rindas pēc TPL pieaugumu, Labklājības ministrija  likumprojekta “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem virzīja prioritāro pasākumu TPL pakalpojuma nodrošināšanai (rindu mazināšanai). Minētā prioritārā pasākuma ietvaros atbalstīts papildu finansējums ministrijai 2023. gadam 4 400 000 euro apmērā, 2024.gadā un turpmāk ik gadu 5 000 000 euro apmērā TPL. Līdz ar to 2023.gadā Labklājības ministrijas finansējums TPL pakalpojuma nodrošināšanai VSIA NRC  “Vaivari” ir būtiski pieaudzis.
VSIA NRC  “Vaivari”   TPL nodrošināšanai 2023.gadā kopā  paredzēti 12 687 580.33 euro, t.sk. TPL nodrošināšanai 11 052 242.72 euro, administrēšanas izmaksām 632 855.28 euro un pakalpojuma nodrošināšanas izmaksām 1 002 482.33 euro.
Vienlaikus Labklājības ministrija sadarbībā ar  TPL pakalpojuma sniedzējiem, personu ar invaliditāti tiesības pārstāvošo un profesionālo organizāciju ekspertiem strādā pie TPL pakalpojuma pilnveidošanas. Tā kā TPL pakalpojuma informācijas aprites uzskaites sistēma šobrīd nenodrošina kvalitatīvas un pilnvērtīgas informācijas apriti starp pakalpojuma sniegšanā iesaistītajām institūcijām, pakalpojumu sniedzējiem un klientu, uzsākta jaunas, modernas datu bāzes izstrāde TPL pakalpojuma uzskaites nodrošināšanai. Labklājības ministrija 2020.gada 1.jūlijā noslēdza ar CFLA vienošanos Nr.2.2.1.1/I/2019/008 par ERAF projekta “Deinstitucionalizācijas procesu atbalsta informācijas sistēma (2.kārta)” īstenošanu, kur viena no galvenajām aktivitātēm ir jauna TPL pakalpojuma administrēšanas moduļa izstrāde. Projekta ietvaros tiks atvieglota dokumentu aprite starp klientu, TPL pakalpojuma administrētāju un TPL pakalpojuma sniedzēju. Jaunā TPL administrēšanas moduļa darbība uzsāksies 2023.gada beigās, t.sk. paredzēts saslēgums ar “e-veselību”.
Pēc VSIA NRC “Vaivari” īstenotā ES struktūrfondu projekta beigām, balstoties uz projektu rezultātiem, tiks pilnveidota valsts finansēto TPL piešķiršanas kārtība, ieviešot aprobēto funkcionēšanas novērtēšanas sistēmu vispārējā praksē, attiecīgi sakārtojot TPL piešķiršanas procesu - padarot to mērķtiecīgāku, pieņemot lēmumu par TPL piešķiršanu, t.sk. atbilstoši personas dzīves aktivitātei, kā arī, risinot strīdus situācijas par piešķirtā TPL funkcionalitāti. Jāatzīmē, ka funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas aprakstu izstrādāja Rīgas Stradiņa universitātes vadošie pētnieki asoc.prof. dr.med. Signes Tomsones vadībā.
Vienlaikus regulāri notiek TPL klāsta modernizācija – arī šobrīd tiek apkopoti personu ar invaliditāti tiesības pārstāvošo un profesionālo organizāciju (priekšlikumi normatīvā regulējuma izmaiņām, kas paredz arī TPL klāsta papildināšanu).
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Likumā noteiktā Labklājības ministrijas kompetence neļauj pilnvērtīgi piedalīties VSIA NRC "Vaivari" stratēģisko mērķu noteikšanā. Pēdējā laikā identificēti vairāki jauni TPL pakalpojuma sniegšanas riski, kas var būtiski apdraudēt TPL pakalpojuma nodrošināšanas kvalitāti un skar abas nozares, līdz ar to, nosakot VSIA NRC “Vaivari”” stratēģisko attīstību, būtu nepieciešams veidot vienotu redzējumu šo risku novēršanā. Kopīgi sadarbojoties, šos riskus varētu sekmīgāk minimizēt. Labklājības ministrija saskaras ar šādām problēmām:
- identificētas problēmas kvalificēta personāla piesaistē, īpaši tas attiecināms uz ārstniecības personām, kas iesaistītas vairākās būtiskās pakalpojuma sniegšanas komponentēs (TPL izsniegšanā, FNL darbā, tās ilgtspējas nodrošināšanā),
- trūkst kvalitatīvu individuāli izgatavojamo TPL sniedzēju (apavu, sarežģītu ortožu izgatavošanā), ko iespējams risināt nosakot nepieciešamās prioritātes NRC stratēģiskajās prioritātēs;
- Veselības un Labklājības ministrijas atšķirīgās prioritātes savu atbildības jomu attīstības redzējumā;
-  Labklājības ministrija juridisko instrumentu vājums salīdzinot ar nozares ministrijas kompetenci neļauj Labklājības ministrijai piedalīties NRC ‘’Vaivari’’ stratēģisko lēmumu pieņemšanā un investīciju politikas veidošanā;
Labklājības ministrijas ieskatā nepieciešams samazināt problēmas, kādas rodas starpresoru sadarbībā TPL piešķiršanā, ņemot vērā to, ka TPL nepieciešamību identificē un to lietošanu monitorē veselības sektorā.
Risinājuma apraksts
Ministrija iesaistās vidēja termiņa stratēģijas izstrādes procesā, sniedzot vērtējumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem nefinanšu mērķiem un to atbilstību nozares politikas mērķiem, kā arī ikgadējā kapitālsabiedrības darbības novērtēšanas procesa ietvaros  sagatavo vērtējumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto nefinanšu mērķu sasniegšanu iepriekšējā gadā, kā arī priekšlikumus turpmākajai rīcībai. Lai novērstu iepriekš minētos riskus un veicinātu  VSIA NRC  “Vaivari”  stratēģisko attīstību, Labklājības ministrijai būtu nepieciešams kļūt par nozares ministriju un kopā ar Veselības ministriju piedalīties VSIA NRC  “Vaivari”  plānošanas dokumentu veidošanā, piemēram, vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādāšanā un izvērtēšanā.
Tādējādi Labklājības ministrija varētu ietekmēt nozares politikas veidošanu jautājumos, kas svarīgi arī Labklājības ministrijai, nodrošinot attīstības plānošanu ciešā sadarbībā ar Veselības ministriju, t.i., nodrošinot veselības aprūpes un  sociālās nodrošināšanas koordināciju jautājumos, kur abu nozaru attīstības plāni saskaras. Nosakot  VSIA NRC  “Vaivari” stratēģiskos mērķus arī TPL pakalpojuma attīstības jomā, Labklājības ministrija spēs virzīt jautājumus un panākt vienošanos procesu virzībā, kur  Veselības un Labklājības ministrijas prioritātes atšķiras. Īpaši svarīgi tas ir tāpēc, ka TPL pakalpojuma saturs sadarbībā ar veselības aprūpes jomu pārsniedz likumā iekļauto deleģējumu.
Vienlaikus Labklājības ministrija arī turpmāk paredz attīstīt TPL pakalpojumu un turpmākas investīcijas VSIA NRC "Vaivari" infrastruktūrā, līdz ar to Labklājības ministrijai jāiegūst pārliecība, ka sakrīt Labklājības ministrijas un VSIA NRC "Vaivari" plāni TPL pakalpojuma nodrošināšanā.
Savukārt, lai nodrošinātu likuma deleģējuma kvalitatīvu izpildi, nozares ministrijas statuss dos lielākas iespējas Labklājības ministrijai piedalīties NRC ‘’Vaivari’’ stratēģisko lēmumu pieņemšanā, ņemot vērā to, ka nozares ministrija iesaistās vidēja termiņa stratēģijas izstrādes procesā, sniedzot vērtējumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem nefinanšu mērķiem un to atbilstību nozares politikas mērķiem, kā arī ikgadējā kapitālsabiedrības darbības novērtēšanas procesa ietvaros  sagatavo vērtējumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto nefinanšu mērķu sasniegšanu iepriekšējā gadā, kā arī priekšlikumus turpmākajai rīcība. Vienlaikus nozares ministrija tiek iesaistīta gaidu vēstules sagatavošanas procesā un ir tiesīga to aktualizēt.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
 

6.4. Cita informācija

Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi