24-TA-2970: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 2. marta noteikumos Nr. 215 "Noteikumi par valsts atbalsta piešķiršanu zivsaimniecības attīstībai no Zivju fonda finanšu līdzekļiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Pēc Zemkopības ministrijas iniciatīvas ir sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 2. marta noteikumos Nr. 215 "Noteikumi par valsts atbalsta piešķiršanu zivsaimniecības attīstībai no Zivju fonda finanšu līdzekļiem"" (turpmāk – noteikumu projekts), lai precizētu tiesisko regulējumu, mazinātu atsevišķu noteikumu prasību izpildes un uzraudzības administratīvo slogu un efektīvāk izmantotu elektroniskās dokumentu aprites dotās iespējas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir precizēt pieteikšanās kārtību Zivju fonda atbalsta (turpmāk – atbalsts) saņemšanai un šī atbalsta izmaksas nosacījumus, ņemot vērā projekta iesnieguma un īstenošanas dokumentu iesniegšanu un informācijas apmaiņu ar atbalsta saņēmējiem Lauku atbalsta dienesta (turpmāk – dienests) elektroniskās pieteikšanās sistēmā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Lai pieteiktos atbalsta saņemšanai, atbalsta pretendenti jau vairākus gadus projekta iesnieguma iesniegšanai izmanto dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmu. Šajā sistēmā notiek arī informācijas apmaiņa ar atbalsta saņēmējiem. Ievērojot pastāvošo praksi, dienests kā Zivju fonda līdzekļu administrētājs ierosināja vairākus priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta 2010. gada 2. marta noteikumos Nr. 215 "Noteikumi par valsts atbalsta piešķiršanu zivsaimniecības attīstībai no Zivju fonda finanšu līdzekļiem" (turpmāk – noteikumi Nr. 215).
Tāpat, lai samazinātu administratīvo slogu Zivju fonda atbalsta saņēmējiem, kas īsteno projektus Zivju fonda zivju resursu pavairošanai, un dienestam atvieglotu projektu administrēšanu, ir svarīgi, lai dienestam saistībā ar pasākumiem zivju resursu pavairošanai un atražošanai publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā, kā arī privātajās upēs, kurās ir atļauta makšķerēšana, vēžošana vai zemūdens medības, (turpmāk – zivju atražošanas pasākums) īstenotajos projektos būtu jāpārbauda tikai zivju mazuļu ielaišanas akti, kas apliecinātu konkrētās pasākuma izsludināšanas sludinājumā norādītās zivju mazuļu grupas ielaišanas faktu, un jāizmaksā atbalsts, kas nepārsniedz Zivju fonda atbalsta nosacījumos noteikto maksimālo attiecīgās zivju mazuļu grupas iegādes cenu.
Lai samazinātu birokrātiskās procedūras, dienestam, kas administrē Zivju fonda finansējumu, jādod tiesības izmaksāt avansu Zivju fonda atbalsta saņēmējam, nevis Zivju fonda padomei jāturpina pieņemt lēmumus par projektu avansa izmaksas apstiprināšanu, kā tas ir noteikts pašlaik. Turklāt, ja avansa apmērs tiktu palielināts līdz 90 procentiem no kopējā projektam piešķirtā finansējuma, vairs nebūtu nepieciešamības izmaksāt starpmaksājumu pēc atsevišķa projekta posma pabeigšanas. Dienesta kontroles un uzraudzības sistēma dod iespēju efektīvi uzraudzīt apstiprināto Zivju fonda projektu īstenošanu, un tas nerada risku piešķirt avansu par projektiem, lai tos sekmīgi īstenotu.
Tāpat, lai samazinātu administratīvo slogu Zivju fonda atbalsta saņēmējiem, kas īsteno projektus Zivju fonda zivju resursu pavairošanai, un dienestam atvieglotu projektu administrēšanu, ir svarīgi, lai dienestam saistībā ar pasākumiem zivju resursu pavairošanai un atražošanai publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā, kā arī privātajās upēs, kurās ir atļauta makšķerēšana, vēžošana vai zemūdens medības, (turpmāk – zivju atražošanas pasākums) īstenotajos projektos būtu jāpārbauda tikai zivju mazuļu ielaišanas akti, kas apliecinātu konkrētās pasākuma izsludināšanas sludinājumā norādītās zivju mazuļu grupas ielaišanas faktu, un jāizmaksā atbalsts, kas nepārsniedz Zivju fonda atbalsta nosacījumos noteikto maksimālo attiecīgās zivju mazuļu grupas iegādes cenu.
Lai samazinātu birokrātiskās procedūras, dienestam, kas administrē Zivju fonda finansējumu, jādod tiesības izmaksāt avansu Zivju fonda atbalsta saņēmējam, nevis Zivju fonda padomei jāturpina pieņemt lēmumus par projektu avansa izmaksas apstiprināšanu, kā tas ir noteikts pašlaik. Turklāt, ja avansa apmērs tiktu palielināts līdz 90 procentiem no kopējā projektam piešķirtā finansējuma, vairs nebūtu nepieciešamības izmaksāt starpmaksājumu pēc atsevišķa projekta posma pabeigšanas. Dienesta kontroles un uzraudzības sistēma dod iespēju efektīvi uzraudzīt apstiprināto Zivju fonda projektu īstenošanu, un tas nerada risku piešķirt avansu par projektiem, lai tos sekmīgi īstenotu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Tā kā noteikumu projektā atkārtojas teksts par sludinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", šis teksts vieglākas uztveres labad saīsināms, izmantojot tikai vārdu "sludinājums".
Risinājuma apraksts
1. Noteikumu Nr. 215 4. punktu papildināt ar norādi, ka turpmāk noteikumu tekstā vārdi "sludinājums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"" attiecīgajā locījumā tiek aizstāts ar vārdu "sludinājums". Aizstāt vārdus "sludinājums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"" ar vārdu "sludinājums" attiecīgā locījumā noteikumu 8.1.1. apakšpunktā.
Problēmas apraksts
2. Lai samazinātu administratīvo slogu Zivju fonda atbalstu saņēmējiem, kas īsteno projektus zivju resursu pavairošanai, un dienestam atvieglotu projektu administrēšanu, jānosaka, ka situācijā, kad projektu iesniegumu iesniegšanas kārta tiek izsludināta par pasākumu zivju resursu pavairošanai un atražošanai, sludinājumā ir jānorāda no Zivju fonda līdzekļiem atbalstāmās zivju mazuļu maksimālās iepirkumu cenas pa to grupām. Šādā gadījumā, ja projektā zivju mazuļi tiktu iegādāti par cenu, kas ir vienāda ar sludinājumā norādīto attiecīgās grupas zivju mazuļu iepirkuma cenu vai lielāka par to, atbalsta saņēmējs maksājuma pieprasījumā norādītu zivju mazuļu cenu, kas nepārsniedz sludinājumā noteikto iepirkuma cenu, bet, ja projektā zivju mazuļi tiktu iegādāti par cenu, kas nepārsniedz sludinājumā norādīto attiecīgās grupas zivju mazuļu iepirkuma cenu, atbalsta saņēmējs maksājuma pieprasījumā norādītu faktisko zivju mazuļu iegādes cenu. Tādējādi dienestam zivju resursu pavairošanas pasākumā īstenotajos projektos būtu jāpārbauda tikai zivju mazuļu ielaišanas akti, kas apliecina zivju mazuļu ielaišanas faktu, un jāizmaksā atbalsts.
Risinājuma apraksts
2. Noteikumu Nr. 215 4. punktu papildināt ar palīgteikumu, Zivju fonda padomei dodot iespēju noteikt no Zivju fonda sniedzamā atbalsta maksimālo apmēru atsevišķām viena veida izmaksu pozīcijām projektā, tostarp zivju mazuļu maksimālās iegādes cenas pa zivju mazuļu grupām, bet 5. punktu papildināt ar teikumu, paredzot, ka tad, ja projektu iesniegumu iesniegšanas kārta tiek izsludināta par zivju atražošanas pasākumu, sludinājumā norādāmas Zivju fonda padomes noteiktās no Zivju fonda līdzekļiem atbalstāmās zivju mazuļu maksimālās iegādes cenas pa zivju mazuļu grupām. Papildināt noteikumus Nr. 215 ar 35.1 punktu, nosakot, ka zivju resursu pavairošanai un atražošanas pasākumā īstenotajos projektos situācijā, kad projektā zivju mazuļi iegādāti par cenu, kas ir vienāda ar sludinājumā norādīto attiecīgās zivju mazuļu grupas iegādes cenu vai lielāka par to, atbalsta saņēmējs maksājuma pieprasījumā norāda zivju mazuļu cenu, kas nepārsniedz sludinājumā noteikto attiecīgās zivju mazuļu grupas iegādes cenu (zivju mazuļu iegādes cenas pārsniegtā daļa ir sedzama no projekta iesniedzēja līdzfinansējuma, kas var būt lielāka par projekta iesniegumā apstiprināto), bet, ja projektā zivju mazuļi iegādāti par cenu, kas nepārsniedz sludinājumā norādīto attiecīgās zivju mazuļu grupas iegādes cenu, atbalsta saņēmējs maksājuma pieprasījumā norāda faktisko zivju mazuļu iegādes cenu.
Problēmas apraksts
3. Jāprecizē dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā iesniedzamās informācijas kopums, lai dienests varētu pilnvērtīgāk administrēt projektus. Zivju fonda atbalsta pretendenti jau vairākus gadus projekta iesnieguma iesniegšanai izmanto dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmu. Ar Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumiem Nr. 773 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 2. marta noteikumos Nr. 215 "Noteikumi par valsts atbalsta piešķiršanu zivsaimniecības attīstībai no Zivju fonda finanšu līdzekļiem" no noteikumiem Nr. 215 jau tika svītrots tā 1. pielikums (projekta iesniegums valsts atbalsta saņemšanai zivsaimniecības attīstībai no Zivju fonda finanšu līdzekļiem).
Risinājuma apraksts
3. Papildināt noteikumu Nr. 215 6.1. apakšpunktu ar 6.1.1.–6.1.8. apakšpunktu, nosakot, ka projekta iesniegumā norādāma
a) vispārīga informācija par projekta iesniedzēju – valsts atbalsta pretendenta adrese un kontaktinformācija;
b) informācija par projektu – nosaukums un mērķis, īstenošanas laiks, projekta apraksts un tajā paveicamie uzdevumi, tostarp izvērsts apraksts par darbībām, kuras plānots īstenot, to īstenošanas kārtība, katra darba izpildītāja pienākumi un darba uzdevumi, sasniedzamie rezultatīvie rādītāji un risinājumi to sasniegšanai, kā arī informācija par to, vai projekta īstenošanai ir nepieciešams avanss;
c) izpētes projektiem – informācija par projekta gaitā izveidotās infrastruktūras uzturēšanu pēc projekta pabeigšanas un par projekta īstenošanā izmantojamo pētniecības metodiku;
d) informācija par projekta īstenošanā iesaistītajiem partneriem un to ieguldījumu projekta īstenošanā;
e) attīstības projektiem – informācija par sabiedrības daļu, kas gūst labumu no projekta īstenošanas;
f) projekta izmaksas, skaidri norādot to dalījumu pa projekta izmaksu pozīcijām, un, ja attiecas, projekta iesniedzēja līdzfinansējuma daļas lielums;
g) projektā plānoto komandējumu apraksts;
h) projekta vadītāja un izpildītāju nozīmīgākie iepriekšējo triju gadu rezultāti ar projektu saistītā jomā.
a) vispārīga informācija par projekta iesniedzēju – valsts atbalsta pretendenta adrese un kontaktinformācija;
b) informācija par projektu – nosaukums un mērķis, īstenošanas laiks, projekta apraksts un tajā paveicamie uzdevumi, tostarp izvērsts apraksts par darbībām, kuras plānots īstenot, to īstenošanas kārtība, katra darba izpildītāja pienākumi un darba uzdevumi, sasniedzamie rezultatīvie rādītāji un risinājumi to sasniegšanai, kā arī informācija par to, vai projekta īstenošanai ir nepieciešams avanss;
c) izpētes projektiem – informācija par projekta gaitā izveidotās infrastruktūras uzturēšanu pēc projekta pabeigšanas un par projekta īstenošanā izmantojamo pētniecības metodiku;
d) informācija par projekta īstenošanā iesaistītajiem partneriem un to ieguldījumu projekta īstenošanā;
e) attīstības projektiem – informācija par sabiedrības daļu, kas gūst labumu no projekta īstenošanas;
f) projekta izmaksas, skaidri norādot to dalījumu pa projekta izmaksu pozīcijām, un, ja attiecas, projekta iesniedzēja līdzfinansējuma daļas lielums;
g) projektā plānoto komandējumu apraksts;
h) projekta vadītāja un izpildītāju nozīmīgākie iepriekšējo triju gadu rezultāti ar projektu saistītā jomā.
Problēmas apraksts
4. Ņemot vērā Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumu Nr. 113 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējā kārtība lauku un zivsaimniecības attīstībai" (turpmāk – noteikumi Nr. 113) 7.5. apakšpunkta ievaddaļas formulējumu, arī noteikumu Nr. 215 6.5. apakšpunkta ievaddaļa būtu jāizsaka tādā pašā redakcijā.
Tāpat no noteikumu Nr. 215 6.5.1. apakšpunkta jāsvītro vārdi "vispārējās izmaksas", kas uz Zivju fonda pasākumiem neattiecas.
Spēkā esošo noteikumu Nr. 215 6.5.2. apakšpunkta redakcija noteic, ka noteikumu 6.5.1. apakšpunktā minēto prasību par nepieciešamo piedāvājumu skaitu atbalsta pretendentam nepiemēro, ja atbalsta pretendents ir Publisko iepirkumu likuma 1. panta 19. punktā minētais pasūtītājs, turklāt, ja ir saņemts viens piedāvājums, atbalsta pretendents dienestā iesniedz dokumentus, kas pierāda preču, pakalpojumu vai būvniecības līgumcenas pamatotību un atbilstību tirgus cenai. Tomēr pašreizējā 6.5.2. apakšpunkta redakcija, kas paredz dokumentu iesniegšanu, lai pierādītu līgumcenas pamatotību, pieļauj vairākas interpretācijas, turklāt, ievērojot praktisko pieredzi, šāds regulējums nebūtu piemērojams, ja atbalsta pretendents ir Publisko iepirkumu likumā minētais pasūtītājs. Tādējādi no noteikumiem Nr. 215 ir jāsvītro 6.5.2. apakšpunkts.
Tāpat no noteikumu Nr. 215 6.5.1. apakšpunkta jāsvītro vārdi "vispārējās izmaksas", kas uz Zivju fonda pasākumiem neattiecas.
Spēkā esošo noteikumu Nr. 215 6.5.2. apakšpunkta redakcija noteic, ka noteikumu 6.5.1. apakšpunktā minēto prasību par nepieciešamo piedāvājumu skaitu atbalsta pretendentam nepiemēro, ja atbalsta pretendents ir Publisko iepirkumu likuma 1. panta 19. punktā minētais pasūtītājs, turklāt, ja ir saņemts viens piedāvājums, atbalsta pretendents dienestā iesniedz dokumentus, kas pierāda preču, pakalpojumu vai būvniecības līgumcenas pamatotību un atbilstību tirgus cenai. Tomēr pašreizējā 6.5.2. apakšpunkta redakcija, kas paredz dokumentu iesniegšanu, lai pierādītu līgumcenas pamatotību, pieļauj vairākas interpretācijas, turklāt, ievērojot praktisko pieredzi, šāds regulējums nebūtu piemērojams, ja atbalsta pretendents ir Publisko iepirkumu likumā minētais pasūtītājs. Tādējādi no noteikumiem Nr. 215 ir jāsvītro 6.5.2. apakšpunkts.
Risinājuma apraksts
4. Izteikt noteikumu Nr. 215 6.5. apakšpunkta ievaddaļu jaunā redakcijā, nosakot, ka projektam paredzēto piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu iepirkumu īsteno atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā, ievērojot normatīvos aktus iepirkuma jomā ar zemāk izklāstītajiem nosacījumiem. No 6.5.1. apakšpunkta svītrot vārdus "kā arī vispārējām izmaksām", bet 6.5.2. apakšpunktu svītrot pilnībā.
Problēmas apraksts
5. Noteikumu Nr. 215 6.5.1. apakšpunktā paredzētais pašreizējais 1001 eiro slieksnis rada apgrūtinājumu atbalsta pretendentiem, jo, pat ja iepirkums ir neliels, ir jāsalīdzina vismaz divi piedāvājumi. Šis process prasa laiku un resursus gan piedāvājumu saņemšanai, gan dokumentācijas sagatavošanai, un tie bieži nav samērīgi ar šāda apjoma iepirkumu izmaksām, turklāt šāda pieeja ierobežo elastību. Zemais slieksnis ne vienmēr nodrošina būtisku ieguvumu, jo mazvērtīgos iepirkumos cenas atšķirība starp piedāvājumiem mēdz būt minimāla, toties laika un resursu izdevumi, lai piedāvājumus salīdzinātu, var pārsniegt iespējamo ietaupījumu. Ievērojot praksi, ir lietderīgi šo slieksni paaugstināt, kā arī, ņemot vērā citus nosacījumus, visur noteikt vienādu slieksni, lai tas neradītu papildu apjukumu vai nekonkrētību.
Risinājuma apraksts
5. Lai veicinātu atbalsta pretendentiem atbilstošu iepirkumu procedūru, kurā nepieciešams salīdzināt vismaz divus piedāvājumus, ar noteikumu projektu tiek paaugstināts minimālais slieksnis līdz 2001 eiro, noteikumu Nr. 215 6.5.1. apakšpunktā paredzot vienotu regulējumu salīdzinājumā ar citiem noteikumiem un administratīvā sloga samazināšanu atbalsta pretendentiem.
Problēmas apraksts
6. Noteikumu Nr. 215 6.5.3. apakšpunkts noteic, ka situācijā, kad atbalsta pretendents ir publiska persona vai tās iestāde, iepirkuma dokumenti, kas saistīti ar preces iegādi vai pakalpojumu, iesniedzami kopā ar projekta iesniegumu vai projekta iesniegumam pievienojama informācija par tirgus cenu izpēti un iepirkuma dokumenti iesniedzami sešu mēnešu laikā pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc iepirkuma procedūras pabeigšanas. Normu par iepirkuma dokumentu iesniegšanu ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc iepirkuma procedūras pabeigšanas nav lietderīgi saglabāt, jo praksē tā nedarbojas.
Risinājuma apraksts
6. No noteikumu Nr. 215 6.5.3. apakšpunkta svītrot vārdus "bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc iepirkuma procedūras pabeigšanas". Tā kā viss noteikumu Nr. 215 6.5. apakšpunkts ir izteikts jaunā redakcijā, svītrojot arī 6.5.2. apakšpunktu, līdzšinējo 6.5.3. apakšpunkta numerāciju mainīt uz 6.5.2.
Problēmas apraksts
7. Noteikumu Nr. 215 8.3.3. apakšpunktā noteikts, ka projekta tāme ir aritmētiski pareiza un saskan ar projekta iesnieguma sadaļā "Projekta izmaksas" norādīto izmaksu kopsummu, tomēr, tā kā projekta iesnieguma aizpildīšana notiek dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā, projekta tāmes pozīcijas summējas automātiski un nav iespējams, ka atsevišķu izmaksu summa nesaskanētu ar projekta tāmes kopsummu.
Risinājuma apraksts
7. Noteikumu Nr. 215 8.3.3. apakšpunktā svītrot vārdus "un saskan ar projekta iesnieguma sadaļā "Projekta izmaksas" norādīto izmaksu kopsummu".
Problēmas apraksts
8. Noteikumu Nr. 215 8.5. apakšpunkts noteic, ka pēc tam, kad pieņemts Zivju fonda padomes lēmums par atbalsta piešķiršanu atbalsta pretendentam, dienests izvērtē atbalsta pretendenta iesniegtos iepirkuma dokumentus un iepirkuma procedūru atbilstoši normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, ievērojot šo noteikumu 6.5. apakšpunkta nosacījumus un 26. punktā noteikto termiņu, taču publiskais iepirkums attiecas uz publiskām iestādēm. Savukārt, piemēram, attiecībā uz biedrībām, kas arī var būt Zivju fonda atbalsta saņēmējas, ir citi iepirkumu nosacījumi, tāpēc pareizi būtu atsaukties uz normatīvajiem aktiem iepirkumu jomā. Turklāt, tā kā noteikumu Nr. 215 8.5. apakšpunkta prasības neattieksies uz projektiem, kuros īstenota zivju mazuļu ielaišana ūdenstilpē saistībā ar zivju atražošanas pasākumu, šis apakšpunkts būtu jāpapildina ar attiecīgu nosacījumu, jo, ja Zivju fonda padome noteiks no Zivju fonda līdzekļiem atbalstāmo zivju mazuļu maksimālo iegādes cenu, dienests atbalstu izmaksās pēc notikušā fakta un vairs nebūs jāpārliecinās par to, vai zivju mazuļu izmaksas atbilst to vidējai tirgus cenai.
Risinājuma apraksts
8. Noteikumu Nr. 215 8.5. apakšpunktā svītrot vārdu "publisko" un šo apakšpunktu papildināt ar šādu teikumu: "Šis nosacījums neattiecas uz projektiem, kuros zivju mazuļi ielaisti ūdenstilpē saistībā ar pasākumu zivju resursu pavairošanai un atražošanai publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā, kā arī privātajās upēs, kurās ir atļauta makšķerēšana, vēžošana vai zemūdens medības, ja saskaņā ar šo noteikumu 5. punktu Zivju fonda padome ir noteikusi no Zivju fonda līdzekļiem atbalstāmo zivju mazuļu maksimālo iegādes cenu pa zivju mazuļu grupām."
Problēmas apraksts
9. Spēkā esošo noteikumu Nr. 215 8. punktā minētajos administratīvajos kritērijos nav paredzēts, ka atbalsta pretendents ir izslēgts no valsts atbalsta saņēmēju loka atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai. Noteikumi Nr. 113, kas regulē to, kad atbalsta pretendents ir izslēgts no valsts atbalsta saņēmēju loka pasākumos, kuros tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku attīstībai 2023.–2027. gada plānošanas periodā projektu iesniegumu veidā un zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā, neattiecas uz valsts atbalsta pasākumiem, ne arī Zivju fonda pasākumiem. Tādējādi var veidoties situācijas, kad atbalsta pretendents ir izslēgts no atbalsta saņēmēju loka atbilstoši noteikumiem Nr. 113, bet iesniedz projekta iesniegumu kādā no Zivju fonda pasākumiem un saņem atbalstu. Lai izvairītos no situācijām, kad no valsts atbalsta saņēmēju loka izslēgtās personas var pretendēt Zivju fonda atbalsta saņemšanai, ir jāpapildina noteikumu Nr. 215 8. punktā minēto administratīvo kritēriju saraksts.
Risinājuma apraksts
9. Papildināt noteikumu Nr. 215 8. punktā minēto administratīvo kritēriju sarakstu ar jaunu kritēriju, kas noteic, ka atbalsta pretendents nav izslēgts no valsts atbalsta saņēmēju loka atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai.
Problēmas apraksts
10. Tā kā atbalsta saņēmējiem bieži vien pietrūkst līdzekļu projekta īstenošanas izdevumu segšanai pirms Zivju fonda finansējuma saņemšanas, ir jāpalielina atbalsta saņēmējam izmaksājamā avansa apmērs līdz 90 procentiem no kopējā projektam piešķirtā finansējuma līdzšinējo 50 procentu vietā. Arī pašlaik pirms projekta gala maksājuma saņemšanas atbalsta saņēmējiem ir tiesības saņemt 90 procentu no kopējā projektam piešķirtā finansējuma, kas sadalīts divās daļās – 50 procentu maksimālais avanss un 40 procentu maksimālais starpmaksājums. Tomēr atbalsta saņēmējiem pirms starpmaksājuma saņemšanas dienestā ir jāsniedz pārskats, bet tas veido papildu administratīvo slogu, turklāt ir jāņem vērā, ka projekta īstenošanas laiks ir īsāks par vienu gadu, tāpēc nav lietderīgi dalīt maksājumus avansā un starpmaksājumā. Dienests 90 procentu avansu no projektam piešķirtā finansējuma jau pašlaik izmaksā vairākos citos pasākumos un, ja avansā samaksātais finansējums netiek izlietots, pieprasa šos līdzekļus atmaksāt. Turklāt, lai samazinātu birokrātiskās procedūras, samaksa par projektu avansā būtu jāapstiprina nevis Zivju fonda padomei, bet gan dienestam, kas administrē Zivju fonda finansējumu, jādod tiesības izmaksāt avansu. Ja avansa apmērs tiktu palielināts līdz 90 procentiem no kopējā projektam piešķirtā finansējuma, vairs nebūtu nepieciešamības pēc starpmaksājuma.
Risinājuma apraksts
10. Svītrot noteikumu Nr. 215 14. un 32. punktu. Izteikt 33. punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka dienests ir tiesīgs atbalsta saņēmējam izmaksāt avansu ne vairāk kā 90 procentu apmērā no kopējā projektam piešķirtā finansējuma, ja atbalsta saņēmējs projekta iesniegumā ir norādījis, ka projekta īstenošanai ir nepieciešams avanss, un informējis par pieprasāmā avansa apmēru. No 37.22. apakšpunkta svītrot vārdus "ja Zivju fonda padome ir apstiprinājusi projektā pieprasīto avansa vai starpmaksājuma summu" un vārdus "vai starpmaksājumu Zivju fonda padomes noteiktajā apmērā". 37.3 punktā svītrot atsauci uz 14. punktu.
Problēmas apraksts
11. Noteikumos Nr. 215 gan 23., gan 24. punktā ir runa par atsevišķu dokumentu iesniegšanu dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā pēc Zivju fonda atbalstītā projekta vai tā daļas īstenošanas, tāpēc 23. punkts ir jāsvītro un visi dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedzamie dokumenti jāmin 24. punktā. Turklāt ir jāprecizē dažu iesniedzamo dokumentu statuss.
Risinājuma apraksts
11. Svītrot noteikumu Nr. 215 23. punktu, bet 24. punktu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka pēc Zivju fonda atbalstītā projekta vai tā daļas īstenošanas atbalsta saņēmējs elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedz maksājuma pieprasījumu, Zivju fonda atbalsta saņēmēja apliecinājumu (noteikumu Nr. 215 3. pielikums) un šādus pavaddokumentus:
a) pārskatu par projekta īstenošanu (noteikumu Nr. 215 5. pielikums);
b) konta pārskatu par Zivju fonda atbalstītā projekta darījumiem, tostarp par izmantoto projekta iesniedzēja līdzfinansējumu;
c) iepirkuma dokumentus, ja tie nav iesniegti kopā ar projekta pieteikumu;
d) dokumentus, kas apliecina projektā īstenotās darbības.
a) pārskatu par projekta īstenošanu (noteikumu Nr. 215 5. pielikums);
b) konta pārskatu par Zivju fonda atbalstītā projekta darījumiem, tostarp par izmantoto projekta iesniedzēja līdzfinansējumu;
c) iepirkuma dokumentus, ja tie nav iesniegti kopā ar projekta pieteikumu;
d) dokumentus, kas apliecina projektā īstenotās darbības.
Problēmas apraksts
12. Zivju fonda valsts budžeta dotācija ir jāizlieto tajā gadā, uz kuru tā piešķirta, tāpēc noteikumos Nr. 215 jānorāda vēlākais termiņš 24. punktā minēto dokumentu iesniegšanai, kā arī jānosaka projekta darījuma dokumenti, kurus dienests izlases kārtībā būtu tiesīgs pieprasīt atbalsta saņēmējam. Dokumenti bieži vien tiek iesniegti pēc 30. novembra, un dienests praksē nespēj izpildīt pašreizējo noteikumu Nr. 215 26. punkta nosacījumu par dokumentu izskatīšanu 10 darbdienu laikā pēc to saņemšanas, tāpēc šis nosacījums ir svītrojams.
Risinājuma apraksts
12. Izteikt noteikumu Nr. 215 26. punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka šo noteikumu 24. punktā minētos dokumentus dienests izskata viena mēneša laikā pēc to saņemšanas, izņemot tos iepirkuma dokumentus, maksājuma pieprasījumu un šo noteikumu 24. punktā minētos dokumentus, kas tiek iesniegti pēc attiecīgā gada 30. novembra un izskatīti ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 30. decembrim. Dienests var pieprasīt uzrādīt attiecīgos dokumentus vai arī iesniegt to kopijas.
Problēmas apraksts
13. Tā kā ir paredzēts svītrot noteikumu Nr. 215 23. punktu un maksājumu pieprasījuma iesniegšanas prasību pārcelt uz 24. punktu, no 27. punkta ir jāsvītro vārdi "maksājuma pieprasījumu un".
Risinājuma apraksts
13. No noteikumu Nr. 215 27. punkta svītroti vārdi "maksājuma pieprasījumu un".
Problēmas apraksts
14. Dažreiz atbalsta saņēmēji nepievērš pienācīgu uzmanību darījuma detaļu (izmaksas pamatojošo dokumentu datumu, numuru, izmaksu summu un informācijas par darījumu) norādīšanai maksājuma pieprasījumā, un tas sarežģī dienesta darbu, tam izvērtējot attiecīgos darījumus.
Risinājuma apraksts
14. Noteikumu Nr. 215 29. punktā vārdi "darījumu un samaksu apliecinošus dokumentus" aizstāti ar vārdiem "maksājuma pieprasījumu", kā arī punkts papildināts ar atsevišķu teikumu, nosakot, ka darījumi maksājuma pieprasījumā jānorāda detalizēti ar projekta izmaksas pamatojošo dokumentu datumiem, numuriem, izmaksu summām un informāciju par darījumu.
Problēmas apraksts
15. Nav nepieciešams noteikt, ka dienests izlases kārtībā veic pārbaudes vismaz pieciem procentiem no īstenotajiem projektiem un par pārbaužu rezultātiem informē Zivju fonda padomi, jo tas uzliek dienestam nevajadzīgu administratīvo slogu.
Risinājuma apraksts
15. Noteikumu Nr. 215 38. punktu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka dienests ir tiesīgs izlases veidā veikt pārbaudes projektu īstenošanas vietā un uzraudzības pārbaudes pēc projektu īstenošanas.
Problēmas apraksts
16. Ir jāprecizē noteikumu Nr. 215 43. punkta ievaddaļas redakcija, jo projekta iesniegums tiek aizpildīts un iesniegts dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā un tam ir jāpievieno pavaddokumenti. Grozījumi nepieciešami tādēļ, ka noteikumu Nr. 215 pašreizējā redakcijā ir norādīts, ka atbalsta pretendentam ir jāiesniedz noteikti dokumenti un kā viens no tiem ir minēts elektroniski aizpildīts iesniegums. Šāda norma mulsina atbalsta pretendentus un viņi papildus elektroniskajā pieteikšanās sistēmā aizpildītajai veidlapai vēl atsevišķi iesniedz Excel formātā aizpildītu projekta iesniegumu. Turklāt 43.4.2. apakšpunktā vārds "pieteikuma" ir jāaizstāj ar vārdiem "projekta iesnieguma", jo šāds termins lietots citviet noteikumu tekstā, bet vārdi "ūdenstilpju un" ir jāsvītro gan no 43.4.2. apakšpunkta, gan no 6.7. apakšpunkta, jo ir mainīts attiecīgo Ministru kabineta noteikumu nosaukums (Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumi Nr. 918 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību").
Risinājuma apraksts
16. Noteikumu Nr. 215 43. punkts izteikts jaunā redakcijā, tā ievaddaļā nosakot, ka noteikumu 40. punktā minētais atbalsta pretendents elektroniskajā pieteikšanās sistēmā aizpilda projekta iesniegumu un tam pievieno konkrētus dokumentus. Jaunizveidotajā 43.2. apakšpunktā (pašlaik noteikumu Nr. 215 43.4.2. apakšpunkts) vārds "pieteikuma" aizstāts ar vārdiem "projekta iesnieguma", kā arī 43.2. un 6.7. apakšpunktā svītroti vārdi "ūdenstilpju un".
Problēmas apraksts
17. Noteikumu Nr. 215 3. pielikumā esošās "Maksājuma pieprasījuma no Zivju fonda finansējamam projektam" tabulas vairāk nebūs nepieciešamas, jo vajadzīgie dati tiks ievadīti dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā saskaņā ar noteikumu 24. punktu, bet ir nepieciešams saglabāt Zivju fonda atbalsta saņēmēja apliecinājumu zem tabulām.
Risinājuma apraksts
17. Noteikumu Nr. 215 līdzšinējā 3. pielikumā atstāt tikai apliecinājuma tekstu zem tabulām un pārdēvēt 3. pielikuma nosaukumu par Zivju fonda atbalsta saņēmēja apliecinājumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Lauku atbalsta dienests
Ietekmes apraksts
Dienestam tiks atvieglota zivju pavairošanas projektu administrēšana. Ja projektā zivju mazuļi tiks iegādāti par cenu, kas ir vienāda ar sludinājumā norādīto maksimālo attiecīgās grupas zivju mazuļu iepirkuma cenu vai lielāka par to, atbalsta saņēmējs maksājuma pieprasījumā norādīs zivju mazuļu cenu, kas nepārsniedz sludinājumā noteikto iepirkuma cenu, bet, ja projektā zivju mazuļi tiks iegādāti par cenu, kas nepārsniedz sludinājumā norādīto maksimālo attiecīgās grupas zivju mazuļu iepirkuma cenu, atbalsta saņēmējs maksājuma pieprasījumā norādīs faktisko zivju mazuļu iegādes cenu. Tādējādi dienestam zivju resursu pavairošanas pasākumā īstenotajos projektos būs jāpārbauda tikai zivju mazuļu ielaišanas akti, kas apliecina zivju mazuļu ielaišanas faktu, un jāizmaksā atbalsts, bet atbalsta saņēmēja iesniegtos dokumentus par zivju mazuļu iegādi vajadzēs pārbaudīt tikai strīdīgos gadījumos.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Lauku atbalsta dienests, Zemkopības ministrijaNevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/e680de7c-a218-4787-9c6c-f591938c0f28
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Tiesību akta projekts bija pieejams publiskai apspriešanai no 2025. gada 3. līdz 17. februārim. Sabiedrības līdzdalības procesā netika saņemti ne priekšlikumi, ne iebildumi. Noteikumu projekts 2025. gada 3. februārī tika nosūtīts Zivju fonda padomes locekļiem, un iebildumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Lauku atbalsta dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Lauku atbalsta dienests
samazinās
Vērtības nozīme:
11,57
Referenta vidējā stundas tarifa likme, EUR (2024. gada novembra dati)
0,25
vidējais laiks divu pavadzīmju izskatīšanai
40
Vidēji gadā ar Zivju fonda atbalstu īstenoto zivju pavairošanas projektu skaits
1
par katru projektu tiek iesniegtas vidēji divas pavadzīmes, kas tiek izskatītas reizi gadā
-115,70
Dienests neizskatīs atbalsta saņēmēju iesniegtās pavadzīmes par zivju mazuļu iegādi, izņemot strīdīgos gadījumus.
Kopā
-115,70
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Dienestam zivju resursu pavairošanas pasākumā īstenotajos projektos būs jāpārbauda tikai zivju mazuļu ielaišanas akti, kas apliecina zivju mazuļu ielaišanas faktu, un jāizmaksā atbalsts, bet atbalsta saņēmēja iesniegtos dokumentus par zivju mazuļu iegādi vajadzēs pārbaudīt tikai strīdīgos gadījumos.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi