Anotācija (ex-ante)

Nepieciešams veikt Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā precizējumus attiecībā uz personu, kas vēlas slēgt juridiskās palīdzības līgumu, juridiskās palīdzības sniedzēju līguma darbības laikā izvirzīto kritēriju un nosacījumu pilnveidi, stiprinot nevainojamas reputācijas nozīmi un paaugstinot kvalifikācijas pārbaudes iespējas.

Lai pilnveidotu un precizētu Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma regulējumu, likumprojektā tiek veikti šādi būtiski grozījumi un papildinājumi:
1) nepieciešams Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 29.¹ panta otrās daļas 1., 2., 3., 4. vai 5.punktā minētos apstākļus attiecināt uz visām personām, kas vēlas slēgt juridiskās palīdzības līgumu, tātad arī uz advokātiem, biedrībām, izņemot valsts atzītu augstskolu, nevis tikai uz prasībām atbilstošu fizisko personu (juristiem);
2) nevainojamas reputācijas kritēriju iekļaut Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 30.panta ievaddaļā kā uz visām personām, kas vēlas slēgt juridiskās palīdzības līgumu, attiecināmu;
3) lai būtu iespēja pārbaudīt personas kvalifikāciju, 30.pantā ir noteikts rīcībspējīgas fiziskās personas pienākums iesniegt vismaz divas atsauksmes un informāciju par vestajām lietām, to rezultātu. Minētā informācija ir nepieciešama lai būtu iespēja pārbaudīt personas kvalifikāciju, kas ir par pamatu labvēlīga lēmuma pieņemšanai par juridiskās palīdzības līguma slēgšanu;
4) Tiesu administrācijai ir nosakāmas tiesības pārbaudīt statusu kriminālprocesā visām personām, kas vēlas slēgt juridiskās palīdzības līgumu, tātad arī uz advokātiem, biedrībām, izņemot valsts atzītu augstskolu, kā arī papildināt par ziņām par biedrību administratīvo sodīšanu kā vienu no reputācijas elementiem;
5) nepieciešams veikt precizējumus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 31.pantā papildinot ar jaunu normu, kad Tiesu administrācija var iesniegumu par juridiskās palīdzības līguma slēgšanu atstāt bez izskatīšanas. Proti, ja:
*) persona rakstveidā atsauc iesniegumu par juridiskās palīdzības līguma slēgšanu;
*) persona, kas iesniegusi iesniegumu par juridiskās palīdzības līguma slēgšanu, ir mirusi.
6) nepieciešams papildināt Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 33.panta septītās daļas regulējumu ar atsauci uz likuma 6.pantu. Tas saistīts ar lietām, piemēram, par morālā kaitējuma atlīdzināšanu – ja ir iesniegts iesniegums par juridisko palīdzību, tad Tiesu administrācijai ir tiesības atteikt juridiskās palīdzības sniegšanu, bet, ja sākontēji bija vairāki prasījumi, taču apelācijas tiesvedība tiek ierosināta tikai daļā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu, tad šobrīd likums neparedz skaidru regulējumu un likuma 6.panta piemērošana ir interpretācija pie valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanas pārtraukšanas. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams juridiskās palīdzības sniegšanas pārtraukšanas regulējumu gramatiski sasaistīt ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības 6.panta atteikuma pamatiem.
7) nepieciešams precizēt Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 3.pantā lietoto terminoloģiju ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā lietoto terminoloģiju par to, ka par maznodrošinātu vai trūcīgu atzīst mājsaimniecību.
Lai nodrošinātu 4. punktā noteiktās tiesības Likumprojekta 8. pantā ietvertās Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 31. panta trešās daļas īstenošanai nepieciešamās ziņas tiks saņemtas no Sodu reģistra. No Sodu reģistra tiks iegūtas ziņas par juridiskās palīdzības sniedzēju un ziņas par personām, kuras vēlas sniegt valsts nodrošināto juridisko palīdzību - izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem.
Minētās ziņas tiks saņemtas gan pirms juridiskās palīdzības līguma noslēgšanas, gan līguma darbības laikā, nodrošinot, ka  attiecīgā persona atbilst Likumā noteiktajām prasībām.

Esošais regulējums par valsts nodrošināto juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā ļauj šo palīdzību saņemt tikai pēc lietas ierosināšanas atteikuma, kā rezultātā juridiskās palīdzības pieejamība ir ļoti ierobežota un neatbilst reālajām vajadzībām, īpaši sociāli mazāk aizsargātām personām, kurām nepieciešams atbalsts jau pieteikuma sagatavošanas posmā.

Likumprojekts paredz paplašināt valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības pieejamību, ietverot iespēju to saņemt jau konstitucionālās sūdzības sagatavošanas stadijā.

Juridiskā palīdzība šajā posmā tiks piešķirta tikai tad, ja persona vienlaikus izpilda visus normā paredzētos nosacījumus, tādējādi nodrošinot, ka valsts resursi tiek izmantoti mērķtiecīgi, atbalstot personas ar reālu un juridiski pamatotu tiesību aizskārumu.

Pirmais nosacījums attiecas uz Satversmes tiesas kompetenci, proti – juridiskā palīdzība ir pieļaujama tikai tad, ja persona vēlas apstrīdēt tiesību normu, kuras izvērtēšana ietilpst Satversmes tiesas kompetencē, kā noteikts Satversmes tiesas likuma 16. pantā. Tādējādi tiek novērsta juridiskās palīdzības sniegšana lietās, kas pēc būtības nav izskatāmas Satversmes tiesā.

Otrais nosacījums izriet no Satversmes tiesas likuma 19.² panta, kurā noteikts, ka konstitucionālo sūdzību var iesniegt tikai tad, ja persona vispirms ir izmantojusi visus vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus (piemēram, ir vērsusies ar sūdzību augstākai institūcijai, iesniegusi prasību tiesā utt.), vai arī ja šādi līdzekļi konkrētajā gadījumā nav paredzēti. Tādējādi tiek nodrošināts, ka Satversmes tiesas kontrole tiek izmantota kā pēdējais līdzeklis, nevis paralēls tiesību aizsardzības mehānisms.

Trešais nosacījums paredz, ka, pieprasot juridisko palīdzību, personai jāspēj sniegt saturiski izsvērts un saprotams pamatojums. Proti, iesniegumā jāizklāsta lietas faktiskie apstākļi un jāpamato, ka ir aizskartas konkrētas Satversmē noteiktās pamattiesības – norādot gan šo tiesību tvērumu, gan aizskāruma esību.

Vienlaikus likumprojekts saglabā jau pastāvošo regulējumu attiecībā uz juridiskās palīdzības pieprasīšanas termiņu – proti, iesniegums par juridiskās palīdzības saņemšanu Satversmes tiesas procesā iesniedzams ne vēlāk kā divus mēnešus pirms konstitucionālās sūdzības iesniegšanai noteiktā termiņa beigām. Šis nosacījums nodrošina pietiekamu laika rezervi juridiskās palīdzības izvērtēšanai un kvalitatīvai pieteikuma sagatavošanai. Tādējādi šī norma vienlaikus stiprina piekļuvi tiesai un nodrošina, ka Satversmes tiesas process kļūst pieejamāks tām personām, kurām tas objektīvi ir nepieciešams, nezaudējot šī mehānisma efektivitāti.
Ja netiek izpildīti visi 9.¹ pantā noteiktie juridiskās palīdzības saņemšanas nosacījumi, juridisko palīdzību var atteikt, pamatojoties uz Likuma 6. panta 18. punktu.

Ņemot vērā Satversmes tiesas īpašo statusu kā neatkarīgam konstitucionālam orgānam un tās ekskluzīvo funkciju nodrošināt konstitucionālo uzraudzību, pašreiz nav paredzēts pietiekams finansējums juridiskās palīdzības sniegšanai Satversmes tiesas procesā, tostarp sūdzību sagatavošanas stadijā, kas ierobežo pieejamību un efektivitāti.

Ņemot vērā, ka Likumprojekts paredz paplašināt valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības pieejamību, ietverot iespēju to saņemt jau konstitucionālās sūdzības sagatavošanas stadijā, ir nepieciešams arī nodrošināt papildu finansējumu, lai garantētu kvalitatīvu un pieejamu juridisko atbalstu Satversmes tiesas procesā.