Anotācija

Saskaņā ar Izglītības likuma 59.panta ceturtās daļas 2.punktu izglītības iestādes var saņemt papildu finanšu līdzekļus, sniedzot maksas pakalpojumus iestādes nolikumā  noteiktajos gadījumos.
Pašreiz Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošās profesionālās izglītības iestādes, tai skaitā koledžas (turpmāk – izglītības iestādes) sniedz maksas pakalpojumus, piemērojot noteikumus Nr. 131 un noteikumus Nr. 171. Kopš noteikumu Nr. 131 un noteikumu Nr. 171 spēkā stāšanās, izglītības iestādēm ir mainījies gan sniegto maksas pakalpojumu klāsts, gan arī palielinājusies sniegto maksas pakalpojumu pašizmaksa, līdz ar to noteikumos Nr. 131 un noteikumos Nr. 171 norādītā cena vairs nenosedz faktiskās maksas pakalpojuma izmaksas. Līdz ar to nepieciešams aktualizēt iestāžu sniegto maksas pakalpojumu klāstu un cenas. Turklāt, piemērojot MK noteikumus Nr.131 un 171, konstatēts, ka atsevišķiem pakalpojumiem nepieciešams aktualizēt pakalpojumu saņēmēju grupas, kurām tiek noteiktas atšķirīgas pakalpojumu cenas.
Papildus minētajam ņemams vērā, ka atbilstoši 2022. gada 15. septembra likumam "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā" (likuma 16.¹ pants) koledža arī ir profesionālās izglītības iestāde,  tādējādi Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo koledžu cenrāži iekļaujami vienos noteikumos ar pārējo Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo profesionālo izglītības iestāžu cenrāžiem.

Noteikumu projektā atšķirībā no līdzšinējā regulējuma apvienoti visu Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo profesionālo izglītības iestāžu cenrāži.
Noteikumu projekts paredz aktualizēt izglītības iestāžu maksas pakalpojumu cenas atbilstoši to faktiskajām izmaksām un precizēt maksas pakalpojumu veidus, svītrojot pakalpojumus, kas vairs netiek sniegti un papildinot ar jauniem pakalpojumiem.
Ievērojot minēto, noteikumu projekts noteic izglītības iestāžu sniegto maksas pakalpojumu veidus un to izcenojumus. Noteikumu projektā ir noteikts izcenojums maksas pakalpojumiem, kas nosaukti noteikumu projekta pielikumos. Lai būtu vieglāk pārraudzīt katras izglītības iestādes sniegtos maksas pakalpojumus, katras izglītības iestādes maksas pakalpojumu cenrādis tiek izteikts atsevišķā pielikumā, turklāt, maksas pakalpojumu izmaksu aprēķins sniegts atbilstošā anotācijas pielikumā.

Veicot maksas pakalpojumu izcenojuma aprēķinu, ir ievērots Likuma par budžetu un finanšu vadību 5. panta 12.1 daļā noteiktais – nosakot maksas pakalpojuma izcenojumu, ievēro nosacījumu, ka samaksa par pakalpojumu nedrīkst pārsniegt ar pakalpojuma sniegšanu saistītās izmaksas, kā arī Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumos Nr. 333 “Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība”  (turpmāk – noteikumi Nr. 333) paredzētais. Ņemot vērā, ka atbilstoši noteikumu Nr. 333 1.pielikumā noteiktajam aprēķinam, prognozētie ieņēmumi gadā tiek aprēķināti prognozēto maksas pakalpojumu skaitu gadā reizinot ar maksas pakalpojumu izcenojumu, prognozētie ieņēmumi gadā norādīti atbilstoši noteikumu Nr. 333. 1.pielikumā noteiktajam aprēķinam.

Izvērtējot noteikumos Nr. 131 un noteikumos Nr. 171 norādīto maksas pakalpojumu klāstu, no noteikumu projekta tika izslēgti tie maksas pakalpojumi, pēc kuriem ir mazs pieprasījums vai arī ir zaudējuši aktualitāti, piemēram, pārskatīts dienesta viesnīcas pakalpojumu piedāvājums, lietvedības pakalpojumu klāsts, izglītības pakalpojumu atbilstība izglītības iestādes īstenotajām izglītības programmām. Ņemot vērā izglītības iestāžu veiktos ieguldījumus infrastruktūras attīstībā un modernizēšanā, ir pieaudzis arī izglītības iestāžu piedāvājums telpu un aprīkojuma nomai. Lai nodrošinātu mūsdienīgu, kvalitatīvu un uz darba tirgū augsti novērtētu prasmju attīstīšanu orientētu izglītības piedāvājumu, izglītības iestādes ir aktualizējušas piedāvāto izglītības pakalpojumu klāstu.

Dažādās iestādēs tiek piedāvāts dažāds maksas pakalpojumu klāsts, kas atkarīgs gan no iestādē īstenoto profesionālās izglītības programmu specifikas, gan no iestādes rīcībā esošajā aprīkojuma, tehnikas un telpām.
Izglītības iestādēs pakalpojumu izmaksas var atšķirties, jo tās ietekmē komunālo pakalpojumu cenas, sniegto pakalpojumu biežums un citi faktori. Cenrādis dod iespēju katrai izglītības iestādei sniegt pakalpojumus, pamatojot to izmaksas. Lai palielinātu izglītības iestāžu darbinieku pieprasījumu pēc izglītības pakalpojumiem, vairākas izglītības iestādes savas izglītības iestādes darbiniekiem maksas pakalpojumu cenrāžos ir iekļāvušas arī atlaides izglītības pakalpojuma maksai.

Noteikumu projektā izglītojamiem par dienesta viesnīcas pakalpojumiem ir noteikta diferencēta maksa, jo pakalpojuma izcenojuma aprēķinā izglītojamiem, kas mācās vai studē budžeta grupā, tiek ņemts vērā piešķirtais finansējums dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo uzturēšanas izmaksu segšanai atbilstoši 2007.gada 2.oktobra noteikumos Nr.655 “Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo” noteiktajam.

Arvien vairāk izglītības iestādes sniedz izglītības pakalpojumus arī pieaugušajiem, kā arī piedāvā apgūt atsevišķus profesionālās izglītības programmas moduļus. Ņemot vērā, ka katrai izglītības iestādei atšķiras gan sniegto izglītības pakalpojumu klāsts, gan arī izglītības iestādēm ir atšķirīga materiāli tehniskā bāze, kā arī citi ar izglītības pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, arī cena par izglītības pakalpojumiem katrai izglītība iestādei var atšķirties. Izglītības iestādes, plānojot izglītības pakalpojumu piedāvājumu, ņem vērā attīstības iespējas atbilstoši apzinātā tirgus prasībām un izglītības iestādes kapacitāti kvalitatīva pakalpojuma nodrošināšanai. Gadījumos, kad piedāvāto izglītības pakalpojumu piedāvājums īstermiņā var mainīties, kā arī, lai nodrošinātu elastīgu izglītības pakalpojumu piedāvājumu atbilstoši izglītības pakalpojumu pieprasījumam, tiek norādīts, ka šim pakalpojumam tiek piemērota tāme. Lai nodrošinātu vienotu pieeju visu maksas pakalpojumu cenu aprēķinā, arī gadījumos, kad pakalpojumam tiks piemērota tāme, sastādot izmaksu tāmi izglītības iestādes izmantos noteikumos Nr.333 noteiktos principus, aizpildot un apstiprinot katram pakalpojumam maksas pakalpojuma izcenojuma aprēķinu atbilstoši noteikumu Nr.333 1.pielikumam, kurā tiks iekļautas konkrētā maksas pakalpojuma tiešās un netiešās izmaksas un cena noteikta, paredzot plānoto pakalpojumu vienību skaitu.

Noteikumu projektā pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtība netiek mainīta. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.panta pirmās daļas 12.punktu, ar pievienotās vērtības nodokli neapliek valsts atzītu izglītības iestāžu pakalpojumus vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, augstākās izglītības un interešu izglītības jomā, kā arī ar šiem izglītības pakalpojumiem cieši saistītu pakalpojumu sniegšanu un preču piegādi, ko veic minētās izglītības iestādes. Noteikumu projektā ar pievienotās vērtības nodokli netiek apliktas profesionālās izglītības programmas, pēc kuru apguves tiek izsniegts valsts atzīts izglītības dokuments un piešķirta profesionālā kvalifikācija, kā arī profesionālās pilnveides programmas, kuru apjoms ir vismaz 160 stundas (ja citi apmācību reglamentējošie ārējie normatīvie akti nenosaka mazāku apjomu) un pēc kuru apguves tiek izsniegts valsts atzīts izglītības dokuments. Noteikumu projektā pakalpojumiem par dienesta viesnīcas dzīvojamo telpu īri izglītojamiem un izglītības iestādes darbiniekiem pievienotās vērtības nodokli nepiemēro, saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.panta pirmās daļas 25.punkta “a” apakšpunktu, savukārt citām personām tiek piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme 12 procentu apmērā, saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42.panta desmito daļu. Pievienotās vērtības nodoklis netiek piemērots izglītības iestādei, kas nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59.panta pirmo daļu.

Noteikumu projektā mērvienību “viena stunda” un “viena akadēmiskā stunda” lietojums netiek mainīts, proti, ar mērvienību “viena stunda” tiek noteikta maksa par astronomiskajām stundām, savukārt, ar mērvienību “viena akadēmiskā stunda” – maksa par akadēmiskajām stundām.

Attiecībā uz objektiem, kuros veikti Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumi, izglītības iestāde ievēro Eiropas Savienības struktūrfondu normatīvajā regulējumā paredzētos modernizētās infrastruktūras izmantošanas nosacījumus, tai skaitā ievēro, ka par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem modernizētajā infrastruktūrā ir pieļaujams veikt tikai ar saimniecisko darbību nesaistītas darbības un papildinošu saimniecisku darbību 20 % apmērā no infrastruktūras gada jaudas, un tai skaitā nodrošina, ka netiek radītas būtiskas pārmaiņas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra regulas (ES) Nr.1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1083/2006, 71.panta izpratnē un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 2021/1060 (2021.gada 24.jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 65.panta izpratnē.

Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra rīkojums Nr. 898 "Par Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu statusa noteikšanu un to nosaukumiem" (turpmāk - rīkojums Nr.898) noteic, ka ar 2023. gada 1. janvāri divām ministrijas padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm mainīti nosaukumi: Profesionālās izglītības kompetences centram "Liepājas Valsts tehnikums" nosaukums – Liepājas Valsts tehnikums, Profesionālās izglītības kompetences centram "Rīgas Valsts tehnikums" nosaukums – Rīgas Valsts tehnikums.
Ministru kabineta 2023. gada 9. augusta rīkojums Nr. 481 "Par Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošās Rīgas 3. arodskolas profesionālās izglītības statusu un nosaukumu" (turpmāk - rīkojums Nr. 481) noteic, ka ar 2023. gada 1. septembri Rīgas 3. arodskolas nosaukums ir "Rīgas Metālapstrādes profesionālā vidusskola".
Ministru kabineta 2023. gada 14. februāra rīkojums Nr. 75 "Par koledžas "Profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Tehniskā koledža"" nosaukumu" noteic, ka ar 2023. gada 1. maiju koledžas "Profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Tehniskā koledža"" (turpmāk – rīkojums Nr. 75) nosaukums ir Rīgas Tehniskā koledža.
Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra rīkojums Nr. 777 "Par Jēkabpils Agrobiznesa koledžas profesionālās izglītības iestādes statusa un nosaukuma maiņu" (turpmāk – rīkojums Nr. 777) noteic, ka ar 2024. gada 1. janvāri profesionālās izglītības iestādei "Jēkabpils Agrobiznesa koledža" ir profesionālās izglītības iestādes statuss – tehnikums, un nosaukums ir "Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikums".
Ministru kabineta 2024.gada 14. maija rīkojums Nr.362 “Par koledžas “Rīgas Celtniecības koledža” nosaukumu” (turpmāk – rīkojums Nr. 362) noteic, ka ar 2024. gada 1. jūliju koledžas "Rīgas Celtniecības koledža" nosaukums ir Rīgas Būvniecības koledža.

Ņemot vērā iepriekš minēto, noteikumos Nr. 131 un noteikumos Nr. 171 nepieciešams aktualizēt profesionālās izglītības iestāžu un koledžu nosaukumus.

Ievērojot rīkojumā Nr.898 un rīkojumā Nr. 481 noteikto, noteikumu projekts paredz aizstāt noteikumu Nr. 131 pielikuma vārdus "Profesionālās izglītības kompetences centrs "Liepājas Valsts tehnikums"" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "Liepājas Valsts tehnikums" (attiecīgajā locījumā), vārdus "Profesionālās izglītības kompetences centram "Rīgas Valsts tehnikums"" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "Rīgas Valsts tehnikums" (attiecīgajā locījumā) un vārdus "Rīgas 3. arodskola" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "Rīgas Metālapstrādes profesionālā vidusskola" (attiecīgajā locījumā).

Ievērojot rīkojumā Nr. 75 noteikto, noteikumu projekts paredz aizstāt noteikumu Nr. 171 pielikuma vārdus "Profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Tehniskā koledža"" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "Rīgas Tehniskā koledža (attiecīgajā locījumā).

Ievērojot rīkojumā Nr. 777 noteikto, noteikumu projekts paredz aizstāt noteikumu Nr. 171 vārdus "Jēkabpils Agrobiznesa koledža" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikums" (attiecīgajā locījumā).

Ievērojot rīkojumā Nr. 362 noteikto, noteikumu projekts paredz aizstāt noteikumu Nr. 171 vārdus "Rīgas Celtniecības koledža" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem “Rīgas Būvniecības koledža” (attiecīgajā locījumā).

Ņemot vērā, ka jāveic izmaiņas vairāk nekā pusē no normatīvā akta apjoma, atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 140.punktam, ir sagatavots jauns noteikumu projekts. Turklāt, lai izvairītos no vienu jomu regulējošā tiesiskā regulējuma sadrumstalotības, vienā noteikumu projektā tiek apvienoti atsevišķie Ministru kabineta noteikumi, kas noteic ministrijas padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu maksas pakalpojumu cenrāžus un koledžu maksas pakalpojumu cenrāžus. Līdz ar to, noteikumu projekta 5.punkts paredz atzīt par spēku zaudējušiem MK noteikumus Nr.131 un MK noteikumus Nr.171.