22-TA-2548: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
AS "Pasažieru vilciens" un Satiksmes ministrijas iniciatīva.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai” (turpmāk – Rīkojuma projekts) izstrādāts, lai atbilstoši šā brīža situācijai precizētu elektrovilcienu projekta īstenošanas izmaksu sadalījumu un finansējuma avotus atbilstoši laika grafikam efektīvāka un lietderīgāka rezultāta sasniegšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijas Nacionālajā attīstības plānā noteiktā enerģijas taupīšana un ilgtspējīga resursu izmantošana ir atbildīga sabiedrības rīcība ilgtspējīgas dzīves vides veidošanā un aprites ekonomikas nodrošināšanā. Tāpēc turpmāk, pieņemot lēmumus par politikām un investīcijām infrastruktūrā, būtu prioritāri vērtējams princips “energoefektivitāte pirmajā vietā”. Nozīmīgs enerģijas ietaupījums arī ir sasniedzams, pārejot uz mazemisiju vai nulles emisiju dzelzceļa transportu.
Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 87.1. uzdevumā noteikts, ka tiks veikta sabiedriskā transporta maršrutu tīkla pārplānošana, veidojot integrētu transporta sistēmu un nosakot prioritāti dzelzceļam un savienotajiem reisiem.
Latvijas Nacionālajā attīstības plānā ir paredzēts, ka līdz 2027. gadam pasažieru skaits, kas tiek pārvadāts pa dzelzceļu, palielinās par 60 % un atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars transporta sektorā palielinās par 120 %.
Pašreizējā transporta sistēma valstī nav uzskatāma par ilgtspējīgu. ES transporta politikas Baltajā grāmatā “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” ir ietverti vairāki mērķi konkurētspējīgas un resursefektīvas transporta sistēmas izveidei – kritēriji, lai sasniegtu mērķi par 60 % samazināt SEG emisijas. 2019. gada 11. decembrī tika publicēts Eiropas Komisijas paziņojums “Eiropas zaļais kurss”, kur viens no mērķiem ir ieviest tīrākus, lētākus un veselīgākus privātā un sabiedriskā transporta veidus.
Viens no līdzekļiem, kā sasniegt mērķus, kas izvirzīti iepriekš minētajos politikas plānošanas dokumentos, ir izveidot mūsdienu prasībām atbilstošu, ērtu un ātru pasažieru pārvadājumu piedāvājumu pa dzelzceļu - panākot to, ka pasažieri izmanto ērtu sabiedrisko transportu un samazinās cita autotransporta izmantošanas rezultātā pieaugošo SEG emisiju apjoms.
AS “Pasažieru vilciens” (turpmāk - PV) ritošais sastāvs.
Šobrīd pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai ikdienā tiek izmantoti 23 elektrovilcienu sastāvi un 18-19 dīzeļvilcienu sastāvi, papildus plānveida vai neplāna remontos atrodas 2 elektrovilcieni un 3 dīzeļvilcieni. Lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumus neelektrificētajās līnijās esošajā apjomā, vienlaikus maršrutos atrodas 19 dīzeļvilcieni.
2019. gada 30. jūlijā iepirkuma procedūras rezultātā tika noslēgts līgums ar Čehijas uzņēmumu ŠKODA VAGONKA A.S. (turpmāk – Škoda) par 32 jaunu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi un personāla apmācību (turpmāk – Līgums), lai no 2023. gada Pierīgā vilcienu elektrificētājā zonā (Rīga – Tukums, Rīga – Jelgava, Rīga – Aizkraukle un Rīga – Skulte) nodrošinātu augstu komforta līmeni pasažieriem, intervāla grafiku un brīvas pārvietošanās iespēju personām ar kustību traucējumiem.
PV sniegtais pakalpojums ir vispārējās tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums, kas tiek sniegts, pamatojoties uz starp valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” (turpmāk – ATD) un PV 2008.gada 19.decembrī noslēgto līgumu Nr. ATD / ST-2008/04 / PV262-08 par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālos starppilsētu dzelzceļa maršrutos pa dzelzceļu (turpmāk – Pārvadājumu pasūtījuma līgums). Pārvadājumu pasūtījuma līgums noslēgts ar ATD, jo, atbilstoši Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā noteiktajai kompetencei, ATD valsts vārdā organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus, tai skaitā arī dzelzceļa maršrutos.
Pārvadājuma pasūtījuma līgums ir noslēgts saskaņā ar 2007. gada 23. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes regulu (EEK) Nr. 1107/70 (turpmāk – Regula Nr. 1370/2007) 5.panta 2.punktā minētajiem nosacījumiem, jo Satiksmes ministrija ir gan ATD, gan PV 100% daļu īpašniece.
Līdz ar to visas kompensācijas Pārvadājumu pasūtījuma līguma ietvaros, tai skaitā finansējums jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai, tiek aprēķinātas, ievērojot Regulas Nr.1370/2007 nosacījumus.
Savukārt saskaņā ar Regulas Nr.1370/2007 9.panta 1.daļu finansējums, kas tiek piešķirts PV plānotajiem ieguldījumiem, lai nodrošinātu Pārvadājumu pasūtījuma līguma izpildi, ir saderīgs ar Eiropas Savienības kopējo tirgu un ir atbrīvots no paziņojuma sniegšanas Eiropas Komisijai. Sagatavojot projekta iesniegumu KF līdzfinansējuma saņemšanai, tika saņemts JASPERS (Kopējā palīdzība projektu sagatavošanai Eiropas reģionos) 2021.gada 21.jūnija ziņojums Nr. PJ-JASPERS/2021 – 217/AL/JW/ap, kurā arī sniegts viedoklis, ka KF un valsts budžeta finansējuma piešķiršana PV ir uzskatāma par saderīga ar tirgu un atbrīvota no paziņošanas Eiropas Komisijai.
Tā kā Pārvadājumu pasūtījuma līgums ir spēkā līdz 2024.gada 31.decembrim, tad pēc līguma termiņa beigām par publiskiem līdzekļiem iegādātos pamatlīdzekļus PV nodos ATD, ja Pārvadājumu pasūtījuma līgums netiks pagarināts saskaņā ar Regulas Nr.1370/2007 4.panta 4.punktu vai PV netiks no jauna piešķirtas tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos pa dzelzceļu atbilstoši Regulas Nr. 1370/2007 5. pantā minētajiem nosacījumiem.
ATD sadarbībā ar atbildīgo iestādi (Satiksmes ministriju) un vadošo iestādi (Finanšu ministriju) sagatavoja rīcības plānu, kas nosaka veicamās darbības, lai noteiktu dzelzceļa pārvadājumu sabiedrisko pakalpojumu operatoru pēc 2024. gada 31. decembra, atbilstoši Regulas Nr.1370/2007 un 2016. gada 14. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr.2016/2338 ar ko Regulu (EK) Nr. 1370/2007 groza attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu nosacījumiem. Lai pārliecinātos par sagatavotā rīcības plāna atbilstību iepriekš minētajām regulām, Finanšu ministrija saņēma pozitīvu viedokli no Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta un Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta.
Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 87.1. uzdevumā noteikts, ka tiks veikta sabiedriskā transporta maršrutu tīkla pārplānošana, veidojot integrētu transporta sistēmu un nosakot prioritāti dzelzceļam un savienotajiem reisiem.
Latvijas Nacionālajā attīstības plānā ir paredzēts, ka līdz 2027. gadam pasažieru skaits, kas tiek pārvadāts pa dzelzceļu, palielinās par 60 % un atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars transporta sektorā palielinās par 120 %.
Pašreizējā transporta sistēma valstī nav uzskatāma par ilgtspējīgu. ES transporta politikas Baltajā grāmatā “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” ir ietverti vairāki mērķi konkurētspējīgas un resursefektīvas transporta sistēmas izveidei – kritēriji, lai sasniegtu mērķi par 60 % samazināt SEG emisijas. 2019. gada 11. decembrī tika publicēts Eiropas Komisijas paziņojums “Eiropas zaļais kurss”, kur viens no mērķiem ir ieviest tīrākus, lētākus un veselīgākus privātā un sabiedriskā transporta veidus.
Viens no līdzekļiem, kā sasniegt mērķus, kas izvirzīti iepriekš minētajos politikas plānošanas dokumentos, ir izveidot mūsdienu prasībām atbilstošu, ērtu un ātru pasažieru pārvadājumu piedāvājumu pa dzelzceļu - panākot to, ka pasažieri izmanto ērtu sabiedrisko transportu un samazinās cita autotransporta izmantošanas rezultātā pieaugošo SEG emisiju apjoms.
AS “Pasažieru vilciens” (turpmāk - PV) ritošais sastāvs.
Šobrīd pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai ikdienā tiek izmantoti 23 elektrovilcienu sastāvi un 18-19 dīzeļvilcienu sastāvi, papildus plānveida vai neplāna remontos atrodas 2 elektrovilcieni un 3 dīzeļvilcieni. Lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumus neelektrificētajās līnijās esošajā apjomā, vienlaikus maršrutos atrodas 19 dīzeļvilcieni.
2019. gada 30. jūlijā iepirkuma procedūras rezultātā tika noslēgts līgums ar Čehijas uzņēmumu ŠKODA VAGONKA A.S. (turpmāk – Škoda) par 32 jaunu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi un personāla apmācību (turpmāk – Līgums), lai no 2023. gada Pierīgā vilcienu elektrificētājā zonā (Rīga – Tukums, Rīga – Jelgava, Rīga – Aizkraukle un Rīga – Skulte) nodrošinātu augstu komforta līmeni pasažieriem, intervāla grafiku un brīvas pārvietošanās iespēju personām ar kustību traucējumiem.
PV sniegtais pakalpojums ir vispārējās tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums, kas tiek sniegts, pamatojoties uz starp valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” (turpmāk – ATD) un PV 2008.gada 19.decembrī noslēgto līgumu Nr. ATD / ST-2008/04 / PV262-08 par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālos starppilsētu dzelzceļa maršrutos pa dzelzceļu (turpmāk – Pārvadājumu pasūtījuma līgums). Pārvadājumu pasūtījuma līgums noslēgts ar ATD, jo, atbilstoši Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā noteiktajai kompetencei, ATD valsts vārdā organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus, tai skaitā arī dzelzceļa maršrutos.
Pārvadājuma pasūtījuma līgums ir noslēgts saskaņā ar 2007. gada 23. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes regulu (EEK) Nr. 1107/70 (turpmāk – Regula Nr. 1370/2007) 5.panta 2.punktā minētajiem nosacījumiem, jo Satiksmes ministrija ir gan ATD, gan PV 100% daļu īpašniece.
Līdz ar to visas kompensācijas Pārvadājumu pasūtījuma līguma ietvaros, tai skaitā finansējums jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai, tiek aprēķinātas, ievērojot Regulas Nr.1370/2007 nosacījumus.
Savukārt saskaņā ar Regulas Nr.1370/2007 9.panta 1.daļu finansējums, kas tiek piešķirts PV plānotajiem ieguldījumiem, lai nodrošinātu Pārvadājumu pasūtījuma līguma izpildi, ir saderīgs ar Eiropas Savienības kopējo tirgu un ir atbrīvots no paziņojuma sniegšanas Eiropas Komisijai. Sagatavojot projekta iesniegumu KF līdzfinansējuma saņemšanai, tika saņemts JASPERS (Kopējā palīdzība projektu sagatavošanai Eiropas reģionos) 2021.gada 21.jūnija ziņojums Nr. PJ-JASPERS/2021 – 217/AL/JW/ap, kurā arī sniegts viedoklis, ka KF un valsts budžeta finansējuma piešķiršana PV ir uzskatāma par saderīga ar tirgu un atbrīvota no paziņošanas Eiropas Komisijai.
Tā kā Pārvadājumu pasūtījuma līgums ir spēkā līdz 2024.gada 31.decembrim, tad pēc līguma termiņa beigām par publiskiem līdzekļiem iegādātos pamatlīdzekļus PV nodos ATD, ja Pārvadājumu pasūtījuma līgums netiks pagarināts saskaņā ar Regulas Nr.1370/2007 4.panta 4.punktu vai PV netiks no jauna piešķirtas tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos pa dzelzceļu atbilstoši Regulas Nr. 1370/2007 5. pantā minētajiem nosacījumiem.
ATD sadarbībā ar atbildīgo iestādi (Satiksmes ministriju) un vadošo iestādi (Finanšu ministriju) sagatavoja rīcības plānu, kas nosaka veicamās darbības, lai noteiktu dzelzceļa pārvadājumu sabiedrisko pakalpojumu operatoru pēc 2024. gada 31. decembra, atbilstoši Regulas Nr.1370/2007 un 2016. gada 14. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr.2016/2338 ar ko Regulu (EK) Nr. 1370/2007 groza attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu nosacījumiem. Lai pārliecinātos par sagatavotā rīcības plāna atbilstību iepriekš minētajām regulām, Finanšu ministrija saņēma pozitīvu viedokli no Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta un Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ministru kabineta 2019. gada 23. jūlija rīkojums Nr. 385 “Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai” (turpmāk – Rīkojums Nr. 385) izstrādāts, pamatojoties uz informatīvo ziņojumu “Par jauno elektrovilcienu projektu” un Ministru kabineta 2021. gada 25. janvāra rīkojumā Nr. 48 grozījumiem.
Saskaņā ar Rīkojumu Nr.385 PV tika piešķirts finansējums 14 miljonu euro apmērā remontu centra izbūvei, kā arī ar 2021. gada 25. janvāra Rīkojuma Nr.385 grozījumiem tika piešķirts finansējums 2 miljonu euro apmērā jauno elektrovilcienu ražošanas uzraudzības ārpakalpojuma iepirkumam.
Šobrīd notikušas izmaiņas elektrovilcienu projektā gan attiecībā uz projekta īstenošanas laika grafiku, gan finansējuma avotiem, līdz ar to nepieciešams precizēt projekta ilgtermiņa saistības.
2020. gada 11. martā Pasaules Veselības organizācija paziņoja, ka Covid-19 infekcija (turpmāk – Covid-19) ir sasniegusi pandēmijas apmērus, tādēļ viscaur pasaulē valdības iestādes noteica ierobežojumus un aizliegumus, lai aizsargātu cilvēkus un palēninātu infekcijas izplatību. Covid-19 uzliesmojums būtiski pasliktināja vispārējo finanšu situāciju pasaulē un negatīvi ietekmēja uzņēmumu ikdienas darbu, radot pēkšņas un straujas izmaiņas, kuras neviens iepriekš nevarēja plānot vai paredzēt.
2020. gada 19. martā no Škoda tika saņemts iepriekšējais paziņojums par nepārvaramas varas notikumiem un šķēršļiem Līguma izpildē – pandēmijas, karantīnas un citu krīzes pasākumu ietekme, ar kuru Škoda informēja, ka saistībā ar Covid-19 izplatību arī Čehijas valsts iestādes un Čehijas valdība ir pieņēmušas preventīvus pasākumus ar mērķi samazināt Covid-19 izplatību. Škoda norādīja, ka, lai gan dara visu iespējamo, lai mazinātu Covid-19 un tās ierobežošanas pasākumu nelabvēlīgās sekas, ietekme uz Līguma izpildi var rasties.
Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, Čehijas valdība pirmreizēji izsludināja ārkārtas stāvokli valstī 2020. gada 12. martā. Covid-19 uzliesmojumi notika viļņveidīgi. Pirmais vilnis, kura laikā Čehijā bija izsludināts ārkārtas stāvoklis, bija laika posmā no 2020.gada 12.marta līdz 2020.gada 17.maijam, otrais vilnis – no 2020.gada 30.septembra līdz 2021.gada 11.aprīlim. 2021.gada 25.novembrī Čehijas valdība izsludināja jaunu ārkārtas stāvokli no 2021.gada 26.novembra līdz 2021.gada 26.decembrim.
Škoda, sākot ar 2020.gada marta mēnesi, ir informējusi PV par apstākļiem, kas būtiski apgrūtina Līguma izpildi un kas ir saistīti ar Covid-19 izplatību Čehijas Republikā un citur pasaulē, kā arī informējusi PV par negatīvo ietekmi mazinošajiem pasākumiem, informāciju sniedzot gan abu pušu kopīgās sanāksmēs, gan formālā sarakstē. Škoda norāda, ka apstākļi, kurus izraisīja Covid-19 un kuri negatīvi ietekmēja Škoda saistību izpildi Līguma ietvaros ir: Čehijas Republikā izdotie normatīvie akti saistībā ar Covid-19 izplatību; Šveicē, Itālijā un Francijā izdotie normatīvie akti saistībā ar Covid-19 izplatību; Covid-19 uzliesmojums Morāvijas - Silēzijas apgabalā, kur atrodas Škoda galvenā mītne; Covid-19 uzliesmojums Škoda uzņēmumā un cehos; darbs attālinātā režīmā; Škoda apakšuzņēmēju saistību izpildes nokavējumi ar Covid-19 izraisītu apstākļu dēļ.
PV ir izvērtējusi Škoda iesniegto informāciju, tostarp neatkarīgā eksperta Deloitte Advisory s.r.o. 2022. gada 11. februāra atzinumu (“Analysis of the impact of the COVID-19 pandemic on the delay in the project 16Ev – Delivery of the 32 Electric Commuter Trains by SKODA VAGONKA a.s. for AS Pasažieru vilciens, Latvia”) (turpmāk – Deloitte Advisory Atzinums), kurā izvērtēta Covid-19 pandēmijas ietekme uz visiem elektrovilcienu ražošanas posmiem (projektēšana un inženiertehniskie darbi, apakšpiegādātāju atlase un izejmateriālu un sastāvdaļu pasūtīšana, ražošana un montāža, testēšana) un piegādes termiņiem. Deloitte Advisory Atzinumā ir izvērtēta publiski pieejamā informācija, Škoda iesniegtie dokumenti un informācija, kā arī aprakstīti Škoda veiktie pasākumi negatīvo seku samazināšanai.
Deloitte Advisory Atzinumā eksperti norāda, ka tie ir izvērtējuši galvenokārt un Covid-19 pandēmijas ietekmi uz pirmā elektrovilciena piegādi, vienlaikus norādot, ka izvērtētie apstākļi ir ietekmējušo arī pārējo elektrovilcienu piegādes. Deloitte Advisory Atzinumā norādīts, ka eksperti nav veikuši detalizētu analīzi katram elektrovilcienam, tomēr, balsoties uz izvērtējuma ietvaros pielietotajām metodēm, eksperti nesaskata nekādas neatbilstības starp atzinumā izdarītajiem secinājumiem un Škoda Vagonka a.s. iesniegtajiem piegādes termiņiem visiem 32 elektrovilcieniem (kas atbilst Līguma grozījumu projektā iekļautajam). Secinājumi atbilst ārējā tehniskā konsultanta doc. Ing. Petrs Hellers CSc. viedoklim, kurš arī ir secinājis, ka kavējuma apmērs atbilst atsevišķu Covid-19 pandēmijas izraisīto notikumu ietekmei.
Ņemot vērā, ka Deloitte Advisory Atzinumu ir sniegusi neatkarīga trešā puse, nav pamats domāt, ka secinājumi, kuri ir izdarīti šajā atzinumā, tai skaitā arī par nokavējuma laiku, tā pamatojumu un piedāvātiem jauniem piegādes termiņiem, būtu uzskatāmi par nepamatotiem. Jo īpaši ņemot vērā, ka atzinumā ir sniegts apliecinājums, ka tas ir veikts un secinājumi izdarīti uz Škoda iesniegtajiem dokumentiem, informācijas, kas iegūta intervijās, kā arī informācijas, kas iegūtas no citiem avotiem, kā arī ņemot vērā apliecinājumu, ka Deloitte Advisory Atzinuma sniedzējs ir neatkarīgs.
Škoda ieskatā visi tās norādītie Covid-19 pandēmijas izraisītie apstākļi, kas ietekmēja Līguma izpildi, uzskatāmi par nepārvaramas varas (force majeure) apstākļiem.
PV ir saņēmusi neatkarīga eksperta SIA “ZAB Deloitte Legal” 2021.gada 30.decembra atzinumu par Covid-19 ietekmi uz Līguma izpildi un iespējamajiem Līguma grozījumiem (“Līgumslēdzējpuses norādītu notikumu atbilstība nepārvaramas varas kritērijiem un līguma grozīšana”), kurā ir izvērtēta Škoda norādīto notikumu atbilstība nepārvaramai varai (force majeure) un secināts, ka apstākļi, ar kuriem Škoda Vagonka ir saskārusies Līguma izpildes procesā, nav uzskatāmi par nepārvaramas varas (force majeure) notikumiem, izņemot Škoda Vagonka apakšuzņēmēju saistību izpildes nokavējumi Covid-19 pandēmijas izraisītu apstākļu dēļ, vienlaikus norādot, ka Škoda Vagonka nav iesniegusi kompetentās iestādes apstiprinājumu par nepārvaramas varas gadījuma esamību, kurā tiek raksturots nepārvaramas varas gadījums un, ja iespējams, noteikts tā ilgums (šādu izziņu paredz Līguma 14.1.punkts). Tomēr ir secināts, ka visi minētie apstākļi ir uzskatāmi par Līguma saistību izpildi apgrūtinošiem apstākļiem, kurus puses nevarēja paredzēt.
Lai saņemtu viedokli par iespējamajiem grozījumiem Līgumā, PV konsultējās ar Iepirkumu uzraudzības biroju (turpmāk – IUB) un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (turpmāk – CFLA).
Ievērojot iepriekš minēto, tostarp Škoda sniegto informāciju, neatkarīga eksperta Deloitte Advisory Atzinumu, SIA “ZAB Deloitte Legal” 2021. gada 30. decembra atzinumu un 2022. gada 26. aprīļa vēstuli, ir apkopota pietiekama informācija un dokumentācija, kas ir par pamatu 2022. gada 2. maija Līguma grozījumiem ar Škoda, kas paredz grozīt vilcienu piegādes grafiku, taču nemainot pēdējo (32. vilciena) piegādi.
Saskaņā ar Rīkojumu Nr.385 PV tika piešķirts finansējums 14 miljonu euro apmērā remontu centra izbūvei, kā arī ar 2021. gada 25. janvāra Rīkojuma Nr.385 grozījumiem tika piešķirts finansējums 2 miljonu euro apmērā jauno elektrovilcienu ražošanas uzraudzības ārpakalpojuma iepirkumam.
Šobrīd notikušas izmaiņas elektrovilcienu projektā gan attiecībā uz projekta īstenošanas laika grafiku, gan finansējuma avotiem, līdz ar to nepieciešams precizēt projekta ilgtermiņa saistības.
2020. gada 11. martā Pasaules Veselības organizācija paziņoja, ka Covid-19 infekcija (turpmāk – Covid-19) ir sasniegusi pandēmijas apmērus, tādēļ viscaur pasaulē valdības iestādes noteica ierobežojumus un aizliegumus, lai aizsargātu cilvēkus un palēninātu infekcijas izplatību. Covid-19 uzliesmojums būtiski pasliktināja vispārējo finanšu situāciju pasaulē un negatīvi ietekmēja uzņēmumu ikdienas darbu, radot pēkšņas un straujas izmaiņas, kuras neviens iepriekš nevarēja plānot vai paredzēt.
2020. gada 19. martā no Škoda tika saņemts iepriekšējais paziņojums par nepārvaramas varas notikumiem un šķēršļiem Līguma izpildē – pandēmijas, karantīnas un citu krīzes pasākumu ietekme, ar kuru Škoda informēja, ka saistībā ar Covid-19 izplatību arī Čehijas valsts iestādes un Čehijas valdība ir pieņēmušas preventīvus pasākumus ar mērķi samazināt Covid-19 izplatību. Škoda norādīja, ka, lai gan dara visu iespējamo, lai mazinātu Covid-19 un tās ierobežošanas pasākumu nelabvēlīgās sekas, ietekme uz Līguma izpildi var rasties.
Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, Čehijas valdība pirmreizēji izsludināja ārkārtas stāvokli valstī 2020. gada 12. martā. Covid-19 uzliesmojumi notika viļņveidīgi. Pirmais vilnis, kura laikā Čehijā bija izsludināts ārkārtas stāvoklis, bija laika posmā no 2020.gada 12.marta līdz 2020.gada 17.maijam, otrais vilnis – no 2020.gada 30.septembra līdz 2021.gada 11.aprīlim. 2021.gada 25.novembrī Čehijas valdība izsludināja jaunu ārkārtas stāvokli no 2021.gada 26.novembra līdz 2021.gada 26.decembrim.
Škoda, sākot ar 2020.gada marta mēnesi, ir informējusi PV par apstākļiem, kas būtiski apgrūtina Līguma izpildi un kas ir saistīti ar Covid-19 izplatību Čehijas Republikā un citur pasaulē, kā arī informējusi PV par negatīvo ietekmi mazinošajiem pasākumiem, informāciju sniedzot gan abu pušu kopīgās sanāksmēs, gan formālā sarakstē. Škoda norāda, ka apstākļi, kurus izraisīja Covid-19 un kuri negatīvi ietekmēja Škoda saistību izpildi Līguma ietvaros ir: Čehijas Republikā izdotie normatīvie akti saistībā ar Covid-19 izplatību; Šveicē, Itālijā un Francijā izdotie normatīvie akti saistībā ar Covid-19 izplatību; Covid-19 uzliesmojums Morāvijas - Silēzijas apgabalā, kur atrodas Škoda galvenā mītne; Covid-19 uzliesmojums Škoda uzņēmumā un cehos; darbs attālinātā režīmā; Škoda apakšuzņēmēju saistību izpildes nokavējumi ar Covid-19 izraisītu apstākļu dēļ.
PV ir izvērtējusi Škoda iesniegto informāciju, tostarp neatkarīgā eksperta Deloitte Advisory s.r.o. 2022. gada 11. februāra atzinumu (“Analysis of the impact of the COVID-19 pandemic on the delay in the project 16Ev – Delivery of the 32 Electric Commuter Trains by SKODA VAGONKA a.s. for AS Pasažieru vilciens, Latvia”) (turpmāk – Deloitte Advisory Atzinums), kurā izvērtēta Covid-19 pandēmijas ietekme uz visiem elektrovilcienu ražošanas posmiem (projektēšana un inženiertehniskie darbi, apakšpiegādātāju atlase un izejmateriālu un sastāvdaļu pasūtīšana, ražošana un montāža, testēšana) un piegādes termiņiem. Deloitte Advisory Atzinumā ir izvērtēta publiski pieejamā informācija, Škoda iesniegtie dokumenti un informācija, kā arī aprakstīti Škoda veiktie pasākumi negatīvo seku samazināšanai.
Deloitte Advisory Atzinumā eksperti norāda, ka tie ir izvērtējuši galvenokārt un Covid-19 pandēmijas ietekmi uz pirmā elektrovilciena piegādi, vienlaikus norādot, ka izvērtētie apstākļi ir ietekmējušo arī pārējo elektrovilcienu piegādes. Deloitte Advisory Atzinumā norādīts, ka eksperti nav veikuši detalizētu analīzi katram elektrovilcienam, tomēr, balsoties uz izvērtējuma ietvaros pielietotajām metodēm, eksperti nesaskata nekādas neatbilstības starp atzinumā izdarītajiem secinājumiem un Škoda Vagonka a.s. iesniegtajiem piegādes termiņiem visiem 32 elektrovilcieniem (kas atbilst Līguma grozījumu projektā iekļautajam). Secinājumi atbilst ārējā tehniskā konsultanta doc. Ing. Petrs Hellers CSc. viedoklim, kurš arī ir secinājis, ka kavējuma apmērs atbilst atsevišķu Covid-19 pandēmijas izraisīto notikumu ietekmei.
Ņemot vērā, ka Deloitte Advisory Atzinumu ir sniegusi neatkarīga trešā puse, nav pamats domāt, ka secinājumi, kuri ir izdarīti šajā atzinumā, tai skaitā arī par nokavējuma laiku, tā pamatojumu un piedāvātiem jauniem piegādes termiņiem, būtu uzskatāmi par nepamatotiem. Jo īpaši ņemot vērā, ka atzinumā ir sniegts apliecinājums, ka tas ir veikts un secinājumi izdarīti uz Škoda iesniegtajiem dokumentiem, informācijas, kas iegūta intervijās, kā arī informācijas, kas iegūtas no citiem avotiem, kā arī ņemot vērā apliecinājumu, ka Deloitte Advisory Atzinuma sniedzējs ir neatkarīgs.
Škoda ieskatā visi tās norādītie Covid-19 pandēmijas izraisītie apstākļi, kas ietekmēja Līguma izpildi, uzskatāmi par nepārvaramas varas (force majeure) apstākļiem.
PV ir saņēmusi neatkarīga eksperta SIA “ZAB Deloitte Legal” 2021.gada 30.decembra atzinumu par Covid-19 ietekmi uz Līguma izpildi un iespējamajiem Līguma grozījumiem (“Līgumslēdzējpuses norādītu notikumu atbilstība nepārvaramas varas kritērijiem un līguma grozīšana”), kurā ir izvērtēta Škoda norādīto notikumu atbilstība nepārvaramai varai (force majeure) un secināts, ka apstākļi, ar kuriem Škoda Vagonka ir saskārusies Līguma izpildes procesā, nav uzskatāmi par nepārvaramas varas (force majeure) notikumiem, izņemot Škoda Vagonka apakšuzņēmēju saistību izpildes nokavējumi Covid-19 pandēmijas izraisītu apstākļu dēļ, vienlaikus norādot, ka Škoda Vagonka nav iesniegusi kompetentās iestādes apstiprinājumu par nepārvaramas varas gadījuma esamību, kurā tiek raksturots nepārvaramas varas gadījums un, ja iespējams, noteikts tā ilgums (šādu izziņu paredz Līguma 14.1.punkts). Tomēr ir secināts, ka visi minētie apstākļi ir uzskatāmi par Līguma saistību izpildi apgrūtinošiem apstākļiem, kurus puses nevarēja paredzēt.
Lai saņemtu viedokli par iespējamajiem grozījumiem Līgumā, PV konsultējās ar Iepirkumu uzraudzības biroju (turpmāk – IUB) un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (turpmāk – CFLA).
Ievērojot iepriekš minēto, tostarp Škoda sniegto informāciju, neatkarīga eksperta Deloitte Advisory Atzinumu, SIA “ZAB Deloitte Legal” 2021. gada 30. decembra atzinumu un 2022. gada 26. aprīļa vēstuli, ir apkopota pietiekama informācija un dokumentācija, kas ir par pamatu 2022. gada 2. maija Līguma grozījumiem ar Škoda, kas paredz grozīt vilcienu piegādes grafiku, taču nemainot pēdējo (32. vilciena) piegādi.
Risinājuma apraksts
Rīkojums Nr.385 paredz atļaut Satiksmes ministrijai (PV) uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības laikposmā no 2019. līdz 2025. gadam, lai nodrošinātu PV finansējumu, kas nepārsniedz 257 888 753 euro, 32 jaunu elektrovilcienu, rezerves daļu fonda pieciem gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādei (noslēdzot līgumu ar ŠKODA VAGONKA A.S.), elektrovilcienu ražošanas uzraudzībai, kā arī vilcienu remonta centra izbūvei, tika sastādīts balstoties uz 2019. gada 29. augustā noslēgtā Škoda līguma projekta (Škoda līgums stājās spēkā pēc Rīkojuma Nr.385) nosacījumiem, kas paredz detalizētu jauno elektrovilcienu ražošanas, sertificēšanas, piegādes un citu līgumā paredzēto aktivitāšu darbu plānu (turpmāk – Darbu plāns), kā arī Škoda līguma samaksas noteikumiem atbilstoši Darbu plānam.
Ņemot vērā, ka Līgumā paredzētais piegādes grafiks ar 2022. gada 2. maija Līguma grozījumiem tika precizēts, atbilstoši precizējumi no Škoda puses ir veikti arī Darbu plānā, tādēļ nepieciešams precizēt ar Rīkojumu Nr. 385 piešķirtā finansējuma sadalījumu pa periodiem, galvenokārt 2021. un 2022. gada plānoto finansējumu pārvirzot uz 2023. gadu.
Ministru kabineta 2021. gada 25. janvāra rīkojums Nr. 48 “Grozījums Ministru kabineta 2019. gada 23. jūlija rīkojumā Nr. 385 "Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai"” (turpmāk – Grozījumi) paredzēja izdarīt Rīkojumā Nr. 385 (Latvijas Vēstnesis, 2019, 150. nr.) grozījumu, piešķirot papildu finansējumu elektrovilcienu ražošanas uzraudzības ārpakalpojuma nodrošināšanai 2 000 000 euro apmērā.
2021. gada 4. novembrī iepirkuma procedūras rezultātā tika noslēgts līgums ar Nīderlandes uzņēmumu Ricardo Nederland B.V. par elektrovilcienu ražošanas tehnisko uzraudzību. Iepirkuma procedūras rezultātā iepriekš minētā līguma maksimālā atlīdzība par pakalpojumiem ir 1 822 250 euro, kas ir par 177 750 euro mazāk nekā sākotnēji plānots un paredzēts Rīkojumā Nr. 385.
2021. gada 29. aprīlī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/782 (2021. gada 29. aprīlis) par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (turpmāk – Regula (ES) Nr.2021/782), kuras 6. pants “Velosipēdi” cita starpā noteic, ka, uzsākot iepirkuma procedūras jauna ritošā sastāva iegādei vai veicot ievērojamu esošā ritošā sastāva modernizāciju, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums nodrošina, ka vilciena sastāvi, kuros minēto ritošos sastāvu izmanto, ir aprīkoti ar pienācīgu skaitu velosipēdiem paredzētu vietu. PV mērķis ir iegādāties mūsdienīgus un ērtus elektrovilcienus, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu, videi draudzīgu sabiedriskā transporta izmantošanu, savukārt Regulas (ES) Nr.2021/782 preambulas 16. punktā noteikts, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, cik vien iespējams, būtu jāatvieglo velobraukšanas apvienošana ar braucieniem vilcienā. Jo īpaši – iegādājoties jaunu ritošo sastāvu. Elektrovilcienus paredzēts ekspluatēt vismaz 35 gadus, līdz ar to nepieciešams nodrošināt, lai tie būtu atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, un pasažieriem būtu iespēja pilnvērtīgi izmantot savas tiesības attiecībā uz velosipēdu pārvadāšanu Elektrovilcienos. Elektrovilcienu aprīkošana ar velosipēdu vietām ir nepieciešama, lai nodrošinātu sekmīgāku un ekonomiski pamatotāku Līguma izpildi, kā rezultātā tiks nodrošināti efektīvāki sabiedriskā transporta pakalpojumi, uzlabotas pārvietošanās iespējas sabiedriskajā transportā, paaugstinot kvalitātes standartus un cilvēku, kas pārvietojas ar velosipēdiem, mobilitātes iespējas.
Ņemot vērā iepriekš minēto, atbilstoši PV lūgumam Škoda ir sagatavojusi piedāvājumu aprīkot jaunos elektrovilcienus atbilstoši Regulas (ES) Nr.2021/782 noteiktajām prasībām. Līguma grozījumu projekts ir izstrādes stadijā un tas paredz precizēt kopējo līgumcenu provizoriski 110 000 euro apmērā (izmaksas tiks precizētas, kad no Škoda tiks saņemts precizēts piedāvājums velosipēdu vietu izveidei, kas atbilst PV prasībām). Līguma grozījumus paredzēts saskaņot un parakstīt 2022. gada 3. ceturkšņa laikā.
Elektrovilcienu aprīkošana ar velosipēdu vietām nemaina Līguma vispārējo raksturu, kā arī Līguma grozījumu vērtība nepārsniedz Sabiedrisko pakalpojuma sniedzēju iepirkumu likuma 66.panta piektajā daļā noteiktās robežas.
PV ilgtermiņa saistības (naudas plūsma)
Jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai (Rīkojums Nr. 385 ar Grozījumiem) tika piešķirtas valsts budžeta ilgtermiņa saistības 257 888 753 euro apmērā. Ja tiek apstiprinātas izmaiņas attiecībā uz piešķirtā finansējuma sadalījumu pa gadiem atbilstoši (1) izmaiņām Škoda Līgumā saistībā ar Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, (2) precizējumu nepieciešamajam finansējumam elektrovilcienu ražošanas uzraudzības pakalpojuma nodrošināšanai un (3) izmaiņām Škoda Līgumā saistībā ar velosipēdu novietošanai paredzētajām vietām, kopējās septiņu gadu (no 2019. gada līdz 2025. gadam) valsts budžeta ilgtermiņa saistības samazināsies par 67 750 euro salīdzinājumā ar iepriekš noteiktajām valsts budžeta ilgtermiņa saistībām jeb pēc izmaiņām kopējās septiņu gadu valsts budžeta ilgtermiņa saistības būs 257 821 003 euro apmērā.
Izmaiņu detalizētāks atspoguļojums pa gadiem apkopots tabulās zemāk:
Vienlaikus Rīkojuma projektā ir veiktas izmaiņas arī attiecībā uz izmaiņām finansējuma avotos, jo PV un CFLA 2022.gada 27.maijā noslēdza līgumu Nr.4.5.1.1/21/I/001 par projekta īstenošanu ar Kohēzijas fonda līdzfinansējuma nodrošināšanu 23 elektrovilcienu iegādei. Projekta kopējās izmaksas 161 209 300 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda līdzfinansējums 114 211 073 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 46 998 227 euro.
PV ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulai Nr. 549/2013 (ES) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (turpmāk – EKS) PV ir iekļauta vispārējās valdības sektorā, un, gatavojot vispārējās valdības sektora budžeta prognozes, PV plānotā saimnieciskās darbības ietekme tiek iekļauta aprēķinos atbilstoši vienotajai EKS metodoloģijai. Atbilstoši šai metodoloģijai aktīvu vērtības pieaugumam (jauna elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde, remontu centra būvniecība, un vilcienu ražošanas uzraudzība) ir tieša ietekme uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci.
32 jaunu elektrovilcienu, rezerves daļu fonda 5 gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādes, kā arī vilcienu remontu centra izbūvei ilgtermiņa saistības tika apstiprinātas ar Rīkojumu Nr.385, un ietekme uz vispārējās valdības budžetu tika saskaņota Ministru kabineta sēdes protokollēmumā (prot.Nr.33, 84.§) Informatīvais ziņojums “Par jauno elektrovilcienu projektu” (TA-1342), savukārt Grozījumu ietekme uz vispārējās valdības budžetu tika saskaņota Ministru kabineta 2021. gada 21. janvāra sēdes protokollēmumā (prot.Nr.8, 16.§) Rīkojuma projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2019.gada 23.jūlija rīkojumā Nr.385 "Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai"" (TA-1773).
Vienlaicīgi ar valsts budžeta ilgtermiņa saistību uzņemšanos ir nepieciešams apstiprināt izmaiņas ietekmei uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci (fiskālo telpu) elektrovilcienu projektā.
Zemāk tabulās atspoguļotas izmaiņa, kas saistītas ar elektrovilcienu ražošanas piegādes grafika izmaiņām, precizējumiem elektrovilcienu ražošanas uzraudzībai nepieciešamajā finansējumā un izmaiņām elektrovilcienu iepirkuma līgumā saistībā ar velosipēdu novietnēm un kas veido izmaiņas uz vispārējās valdības budžetu. Tabulās atspoguļota konkrēto projektu (32 elektrovilcienu, rezerves daļu fonda 5 gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādes, ražošanas uzraudzības izmaksas un vilcienu remontu centra izbūve) ietekme uz vispārējās valdības budžetu, paredzot pieejamo ES Fondu finansējumu 2022. un 2023. gadā.
PV ietekme uz vispārējās valdības budžetu (attiecīgā gada fiskālo telpu)
Realizējot elektrovilcienu projektu (32 elektrovilcienu (EV), rezerves daļu fonda 5 gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādes, ražošanas uzraudzības izmaksas, kā arī vilcienu remontu centra izbūve), rodas sekojoša ietekme uz vispārējo valdības budžetu:
*Izmaiņas bez mīnuss zīmes apzīmē negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu.
** Ietekmes aprēķins tiek veikts tikai no elektrovilcienu projekta (32 elektrovilcienu, rezerves daļu fonda 5 gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādes, elektrovilcienu ražošanas uzraudzības, kā arī vilcienu remontu centra izbūve).
*** PV un CFLA 2022.gada 27.maijā noslēdza līgumu Nr.4.5.1.1/21/I/001 par Kohēzijas fonda līdzfinansējuma nodrošināšanu 23 elektrovilcienu iegādei.[DH2]
Anotācijas pielikumā iekļauta informācija PV ietekme uz vispārējās valdības budžetu, PV ilgtermiņa saistības, PV PROJEKTU ietekme uz valsts budžetu, PV elektrovilcienu iegādes projekta naudas plūsmas detalizācija.
Ņemot vērā, ka Līgumā paredzētais piegādes grafiks ar 2022. gada 2. maija Līguma grozījumiem tika precizēts, atbilstoši precizējumi no Škoda puses ir veikti arī Darbu plānā, tādēļ nepieciešams precizēt ar Rīkojumu Nr. 385 piešķirtā finansējuma sadalījumu pa periodiem, galvenokārt 2021. un 2022. gada plānoto finansējumu pārvirzot uz 2023. gadu.
Ministru kabineta 2021. gada 25. janvāra rīkojums Nr. 48 “Grozījums Ministru kabineta 2019. gada 23. jūlija rīkojumā Nr. 385 "Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai"” (turpmāk – Grozījumi) paredzēja izdarīt Rīkojumā Nr. 385 (Latvijas Vēstnesis, 2019, 150. nr.) grozījumu, piešķirot papildu finansējumu elektrovilcienu ražošanas uzraudzības ārpakalpojuma nodrošināšanai 2 000 000 euro apmērā.
2021. gada 4. novembrī iepirkuma procedūras rezultātā tika noslēgts līgums ar Nīderlandes uzņēmumu Ricardo Nederland B.V. par elektrovilcienu ražošanas tehnisko uzraudzību. Iepirkuma procedūras rezultātā iepriekš minētā līguma maksimālā atlīdzība par pakalpojumiem ir 1 822 250 euro, kas ir par 177 750 euro mazāk nekā sākotnēji plānots un paredzēts Rīkojumā Nr. 385.
2021. gada 29. aprīlī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/782 (2021. gada 29. aprīlis) par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (turpmāk – Regula (ES) Nr.2021/782), kuras 6. pants “Velosipēdi” cita starpā noteic, ka, uzsākot iepirkuma procedūras jauna ritošā sastāva iegādei vai veicot ievērojamu esošā ritošā sastāva modernizāciju, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums nodrošina, ka vilciena sastāvi, kuros minēto ritošos sastāvu izmanto, ir aprīkoti ar pienācīgu skaitu velosipēdiem paredzētu vietu. PV mērķis ir iegādāties mūsdienīgus un ērtus elektrovilcienus, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu, videi draudzīgu sabiedriskā transporta izmantošanu, savukārt Regulas (ES) Nr.2021/782 preambulas 16. punktā noteikts, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, cik vien iespējams, būtu jāatvieglo velobraukšanas apvienošana ar braucieniem vilcienā. Jo īpaši – iegādājoties jaunu ritošo sastāvu. Elektrovilcienus paredzēts ekspluatēt vismaz 35 gadus, līdz ar to nepieciešams nodrošināt, lai tie būtu atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, un pasažieriem būtu iespēja pilnvērtīgi izmantot savas tiesības attiecībā uz velosipēdu pārvadāšanu Elektrovilcienos. Elektrovilcienu aprīkošana ar velosipēdu vietām ir nepieciešama, lai nodrošinātu sekmīgāku un ekonomiski pamatotāku Līguma izpildi, kā rezultātā tiks nodrošināti efektīvāki sabiedriskā transporta pakalpojumi, uzlabotas pārvietošanās iespējas sabiedriskajā transportā, paaugstinot kvalitātes standartus un cilvēku, kas pārvietojas ar velosipēdiem, mobilitātes iespējas.
Ņemot vērā iepriekš minēto, atbilstoši PV lūgumam Škoda ir sagatavojusi piedāvājumu aprīkot jaunos elektrovilcienus atbilstoši Regulas (ES) Nr.2021/782 noteiktajām prasībām. Līguma grozījumu projekts ir izstrādes stadijā un tas paredz precizēt kopējo līgumcenu provizoriski 110 000 euro apmērā (izmaksas tiks precizētas, kad no Škoda tiks saņemts precizēts piedāvājums velosipēdu vietu izveidei, kas atbilst PV prasībām). Līguma grozījumus paredzēts saskaņot un parakstīt 2022. gada 3. ceturkšņa laikā.
Elektrovilcienu aprīkošana ar velosipēdu vietām nemaina Līguma vispārējo raksturu, kā arī Līguma grozījumu vērtība nepārsniedz Sabiedrisko pakalpojuma sniedzēju iepirkumu likuma 66.panta piektajā daļā noteiktās robežas.
PV ilgtermiņa saistības (naudas plūsma)
Jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai (Rīkojums Nr. 385 ar Grozījumiem) tika piešķirtas valsts budžeta ilgtermiņa saistības 257 888 753 euro apmērā. Ja tiek apstiprinātas izmaiņas attiecībā uz piešķirtā finansējuma sadalījumu pa gadiem atbilstoši (1) izmaiņām Škoda Līgumā saistībā ar Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, (2) precizējumu nepieciešamajam finansējumam elektrovilcienu ražošanas uzraudzības pakalpojuma nodrošināšanai un (3) izmaiņām Škoda Līgumā saistībā ar velosipēdu novietošanai paredzētajām vietām, kopējās septiņu gadu (no 2019. gada līdz 2025. gadam) valsts budžeta ilgtermiņa saistības samazināsies par 67 750 euro salīdzinājumā ar iepriekš noteiktajām valsts budžeta ilgtermiņa saistībām jeb pēc izmaiņām kopējās septiņu gadu valsts budžeta ilgtermiņa saistības būs 257 821 003 euro apmērā.
Izmaiņu detalizētāks atspoguļojums pa gadiem apkopots tabulās zemāk:
| 2019.gads | 2020.gads | 2021.gads | 2022.gads | |
| Rīkojums Nr.385 | 36 432 313 | - | 7 902 400 | 125 923 040 |
| Pēc izmaiņām Rīkojumā Nr.385 | 36 432 313 | - | - | 38283 507 |
| 4 | - | - | -7 902 400 | - 87 639 533 |
| 2023.gads | 2024.gads | 2025.gads | KOPĀ | |
| Rīkojums Nr.385 | 44 268 000 | 40 688 689 | 2 674 311 | 257 888 753 |
| Pēc izmaiņām Rīkojumā Nr.385 | 139 742 183 | 40 688 689 | 2 674 311 | 257 821 003 |
| 4 | 95 474 183 | - | - | -67 750 |
Vienlaikus Rīkojuma projektā ir veiktas izmaiņas arī attiecībā uz izmaiņām finansējuma avotos, jo PV un CFLA 2022.gada 27.maijā noslēdza līgumu Nr.4.5.1.1/21/I/001 par projekta īstenošanu ar Kohēzijas fonda līdzfinansējuma nodrošināšanu 23 elektrovilcienu iegādei. Projekta kopējās izmaksas 161 209 300 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda līdzfinansējums 114 211 073 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 46 998 227 euro.
PV ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulai Nr. 549/2013 (ES) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (turpmāk – EKS) PV ir iekļauta vispārējās valdības sektorā, un, gatavojot vispārējās valdības sektora budžeta prognozes, PV plānotā saimnieciskās darbības ietekme tiek iekļauta aprēķinos atbilstoši vienotajai EKS metodoloģijai. Atbilstoši šai metodoloģijai aktīvu vērtības pieaugumam (jauna elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde, remontu centra būvniecība, un vilcienu ražošanas uzraudzība) ir tieša ietekme uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci.
32 jaunu elektrovilcienu, rezerves daļu fonda 5 gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādes, kā arī vilcienu remontu centra izbūvei ilgtermiņa saistības tika apstiprinātas ar Rīkojumu Nr.385, un ietekme uz vispārējās valdības budžetu tika saskaņota Ministru kabineta sēdes protokollēmumā (prot.Nr.33, 84.§) Informatīvais ziņojums “Par jauno elektrovilcienu projektu” (TA-1342), savukārt Grozījumu ietekme uz vispārējās valdības budžetu tika saskaņota Ministru kabineta 2021. gada 21. janvāra sēdes protokollēmumā (prot.Nr.8, 16.§) Rīkojuma projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2019.gada 23.jūlija rīkojumā Nr.385 "Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai"" (TA-1773).
Vienlaicīgi ar valsts budžeta ilgtermiņa saistību uzņemšanos ir nepieciešams apstiprināt izmaiņas ietekmei uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci (fiskālo telpu) elektrovilcienu projektā.
Zemāk tabulās atspoguļotas izmaiņa, kas saistītas ar elektrovilcienu ražošanas piegādes grafika izmaiņām, precizējumiem elektrovilcienu ražošanas uzraudzībai nepieciešamajā finansējumā un izmaiņām elektrovilcienu iepirkuma līgumā saistībā ar velosipēdu novietnēm un kas veido izmaiņas uz vispārējās valdības budžetu. Tabulās atspoguļota konkrēto projektu (32 elektrovilcienu, rezerves daļu fonda 5 gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādes, ražošanas uzraudzības izmaksas un vilcienu remontu centra izbūve) ietekme uz vispārējās valdības budžetu, paredzot pieejamo ES Fondu finansējumu 2022. un 2023. gadā.
PV ietekme uz vispārējās valdības budžetu (attiecīgā gada fiskālo telpu)
Realizējot elektrovilcienu projektu (32 elektrovilcienu (EV), rezerves daļu fonda 5 gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādes, ražošanas uzraudzības izmaksas, kā arī vilcienu remontu centra izbūve), rodas sekojoša ietekme uz vispārējo valdības budžetu:
| 2019.gads | 2020.gads | 2021.gads | 2022.gads | |
| EV un Remontu centra ietekme pirms izmaiņām** | 149 000 | - | 59 000 | 63 657 418 |
| EV Projekta izmaiņas | - | - | -59 000 | -172 235 738 |
| ES Fondu līdzfinansējuma piesaiste*** | - | - | - | 114 211 073 |
| Pēc izmaiņām projektā un ES fondu līdzfinansējuma sadalījumā pa gadiem | 149 000 | - | - | 5 632 753 |
| 2023.gads | 2024.gads | 2025.gads | KOPĀ | |
| EV un Remontu centra ietekme pirms izmaiņām** | 71 998 700 | 5 860 172 | 1 953 390 | 143 677 680 |
| EV Projekta izmaiņas | 166 189 550 | 5 316 517 | 720 921 | -67 750 |
| ES Fondu līdzfinansējuma piesaiste*** | - 114 211 073 | - | - | - |
| Pēc izmaiņām projektā un ES fondu līdzfinansējuma sadalījumā pa gadiem | 123 977 177 | 11 176 689 | 2 674 311 | 143 609 930 |
*Izmaiņas bez mīnuss zīmes apzīmē negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu.
** Ietekmes aprēķins tiek veikts tikai no elektrovilcienu projekta (32 elektrovilcienu, rezerves daļu fonda 5 gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādes, elektrovilcienu ražošanas uzraudzības, kā arī vilcienu remontu centra izbūve).
*** PV un CFLA 2022.gada 27.maijā noslēdza līgumu Nr.4.5.1.1/21/I/001 par Kohēzijas fonda līdzfinansējuma nodrošināšanu 23 elektrovilcienu iegādei.[DH2]
Anotācijas pielikumā iekļauta informācija PV ietekme uz vispārējās valdības budžetu, PV ilgtermiņa saistības, PV PROJEKTU ietekme uz valsts budžetu, PV elektrovilcienu iegādes projekta naudas plūsmas detalizācija.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
-
1.6. Cita informācija
Uzskatīt par izpildītu Ministru kabineta 2019.gada 16.jūlija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.33, 84.§) "Informatīvais ziņojums "Par jauno elektrovilcienu projektu" un rīkojuma projekts "Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projektam"" 6.punktu. Minētais uzdevums paredz Satiksmes ministrijai atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 5.novembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.51, 46.§) 9.punktā noteiktajam kompensēšanas algoritmam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus kompensācijas pasākumiem līdz 2021.gada 1.jūnijam, ja šī protokollēmuma 5.punktā veikto darbību rezultātā netiek nodrošināta Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma piesaiste jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai tādā apmērā, kas nebūtu mazāks par kompensēšanas algoritma aprēķināto aktuālo vērtību. Ņemot vērā, ka jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai piesaistīti ES fondu līdzfinansējuma līdzekļi, 2022.gada 18.aprīlī noslēgts līgums ar CFLA par finansējuma piešķiršanu projekta “Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai nepieciešamo elektrovilcienu iegāde” īstenošanai. Rīkojuma projekta 1.1. apakšpunkts paredz Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. Uzdevums uzskatāms par izpildītu. Ministru kabineta protokollēmumā 6.punkts paredz minēto uzdevumu uzskatīt par izpildītu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Personas, kas izmantos pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
125 923 040
0
44 268 000
0
40 688 689
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
125 923 040
0
44 268 000
0
40 688 689
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
125 923 040
-87 639 533
44 268 000
95 474 183
40 688 689
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
125 923 040
-87 639 533
44 268 000
95 474 183
40 688 689
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
87 639 533
0
-95 474 183
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
87 639 533
0
-95 474 183
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
87 639 533
-95 474 183
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
87 639 533
-95 474 183
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Šajā sadaļā tiek sniegta informācija par finansējuma izmaiņām pēc naudas plūsmas.
| 2019.gads | 2020.gads | 2021.gads | 2022.gads | |
| Šobrīd noteiktās saistības (Rīkojums Nr.385) | 36 432 313 | 0 | 7 902 400 | 125 923 040 |
| Aktualizētā naudas plūsma | 36 432 313 | 0 | 0 | 38 283 507 |
| Izmaiņas | 0 | 0 | -7 902 400 | -87 639 533 |
| 2023.gads | 2024.gads | 2025.gads | KOPĀ | |
| Šobrīd noteiktās saistības (Rīkojums Nr.385) | 44 268 000 | 40 688 689 | 2 674 311 | 257 888 753 |
| Aktualizētā naudas plūsma | 139 742 183 | 40 688 689 | 2 674 311 | 257 821 003 |
| Izmaiņas | 95 474 183 | 0 | 0 | -67 750 |
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Vienlaikus daļa no projekta tiek īstenota kā KF līdzfinansēts projekts, attiecīgi projekta izmaksas par finansējuma avotiem plānotas šādā apmērā:
| 2019.gads | 2020.gads | 2021.gads | 2022.gads | |
| KF projekts | 0 | 0 | 0 | 31 356 500 |
| t.sk. KF | 0 | 0 | 0 | 22 214 968 |
| t.sk. VB | 0 | 0 | 0 | 9 141 532 |
| VB projekts | 36 432 313 | 0 | 0 | 6 927 007 |
| t.sk.VB | 36 432 313 | 0 | 0 | 6 927 007 |
| KOPĀ | 36 432 313 | 0 | 0 | 38 283 507 |
| t.sk. KF | 0 | 0 | 0 | 22 214 968 |
| t.sk. VB | 36 432 313 | 0 | 0 | 16 068 539 |
| 2023.gads | 2024.gads | 2025.gads | KOPĀ | |
| KF projekts | 129 852 800 | 0 | 0 | 161 209 300 |
| t.sk. KF | 91 996 105 | 114 211 073 | ||
| t.sk.VB | 37 856 695 | 46 998 227 | ||
| VB projekts | 9 889 383 | 40 688 689 | 2 674 311 | 96 611 703 |
| t.sk.VB | 9 889 383 | 40 688 689 | 2 674 311 | 96 611 703 |
| KOPĀ | 139 742 183 | 40 688 689 | 2 674 311 | 257 821 003 |
| t.sk. KF | 91 996 105 | 0 | 0 | 114 211 073 |
| t.sk. VB | 47 746 078 | 40 688 689 | 2 674 311 | 143 609 930 |
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Šīs daļas tabulā (1. līdz 5. punktam) atspoguļotas iepriekš apstiprinātās (MK Rīkojums Nr.385, Grozījumi) valsts ilgtermiņa saistības un to izmaiņas pēc anotācijā aprakstītajām izmaiņām saistībā ar esošo elektrovilcienu iepirkumu.
Projekta daļas, kas īstenotajam kā KF līdzfinansēts projekts, ilgtermiņa saistības plānojamas Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammā: 61.12.00 ,,Kohēzijas fonda (KF) finansējums jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai (2014 - 2020)” ,savukārt projekta daļas, kas tiek finansēta tikai no valsts budžeta, ilgtermiņa saistības plānojamas Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammā 31.09.00 “Dotācija jauno vilcienu iegādei un remonta centra izbūvei”.
Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta apropriācijas un ilgtermiņa saistību precizēšanai 2022.gadā un priekšlikumus bāzes izdevumu precizēšanai 2023., 2024. un 2025. gadam likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas procesā.
Projekta daļas, kas īstenotajam kā KF līdzfinansēts projekts, ilgtermiņa saistības plānojamas Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammā: 61.12.00 ,,Kohēzijas fonda (KF) finansējums jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai (2014 - 2020)” ,savukārt projekta daļas, kas tiek finansēta tikai no valsts budžeta, ilgtermiņa saistības plānojamas Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammā 31.09.00 “Dotācija jauno vilcienu iegādei un remonta centra izbūvei”.
Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta apropriācijas un ilgtermiņa saistību precizēšanai 2022.gadā un priekšlikumus bāzes izdevumu precizēšanai 2023., 2024. un 2025. gadam likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas procesā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas – Satiksmes ministrija un AS “Pasažieru vilciens”.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas – Satiksmes ministrija un AS “Pasažieru vilciens”.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- AS "Pasažieru vilciens"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi