Anotācija (ex-ante)

Mainot ziņojuma izstrādes termiņu no reizi divos gados uz reizi septiņos gados, samazināt administratīvo slogu valsts institūcijām, kā arī pieskaņot informatīvā ziņojuma sagatavošanas termiņu Reģionālās politikas pamatnostādņu izstrādes ciklam, kas ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments (septiņiem gadiem).

Vispārējā kārtība

Likumprojekts paredz izteikt pārejas noteikumu 15. punktu šādā redakcijā:
15) Ministru kabinets reizi septiņos gados sagatavo un iesniedz Saeimai informatīvu ziņojumu par šā likuma 25. panta otrās daļas un 26. panta īstenošanu. Likuma pārejas noteikumu 15. punkts noteic, ka MK reizi divos gados sagatavo un iesniedz Latvijas Republikas Saeimai informatīvo ziņojumu par Likuma 25. panta otrās daļas un 26. panta īstenošanu. Izpildot šo uzdevumu, VARAM sagatavoja informatīvo ziņojumu par Likuma 25. panta otrās daļas un 26. panta izpildes organizēšanu 2020.–2021. gadā, kurš pieņemts MK 2022. gada 17. maijā. Tā II nodaļā izklāstīta esošā situācija par Likuma 25. panta otrās daļas izpildi – tiešās pārvaldes iestāžu kompetences nodošanu plānošanas reģioniem (turpmāk – PR). Informatīvā ziņojuma III nodaļā raksturota Likuma 26. panta izpilde – tiešās valsts pārvaldes iestāžu teritoriālo struktūrvienību atbilstība PR robežām. Informatīvo ziņojumu noslēdz secinājumi par esošo situāciju, kā arī priekšlikums turpmākai rīcībai. Ziņojumā secināts:
1.       kopš 2010. gada pastāvīgi veicot izvērtējumu par PR nododamo kompetenci, nav sniegti priekšlikumi par valsts tiešās pārvaldes kompetences nodošanu plānošanas reģioniem, izņemot ierosinājumus par atsevišķiem no funkcijām izrietošiem uzdevumiem, neparedzot to izpildei nepieciešamo finansējumu;
2.       no 50 tiešās pārvaldes iestādēm, kurām ir teritoriālās struktūras, izteikti lielākā daļa jeb 48 iestādēs to teritoriālās struktūras joprojām nedarbojas PR teritoriālajā ietvarā un tās nav plānots salāgot ar PR teritorijām, kā arī, ņemot vērā iestāžu sniegto informāciju par teritoriālā strukturējuma nozīmi saskarē ar iedzīvotājiem, jāsecina, ka tas nav aktuāls;
3.       pildot Likuma pārejas noteikumu 15. punkta nosacījumus par Likuma 25. panta otrās daļas un 26. panta izpildi, kopš 2010. gada informācija regulāri tiek apkopota un iesniegta MK.  Kā liecina situācija 2022. gadā, šie ziņojumi nav ietekmējuši lēmumu pieņemšanu – pēc to sniegšanas nav notikušas izmaiņas teritoriālo struktūru robežās vai PR nododamajās funkcijās. Lai arī VARAM ir iespēja informēt MK par esošo stāvokli, tādējādi rosinot uz diskusiju par iespējamām izmaiņām, praksē tas nav īstenojies, iestādēm paužot viedokli par iestādes darba specifiku savu teritoriālo struktūrvienību izvēlei.  Tāpat VARAM  nav tiešas ietekmes uz  iestāžu izvēli teritoriālo struktūrvienību izveidei – VARAM nekontrolē un nesaskaņo iestāžu pieņemtos lēmumus par teritoriālo struktūru izveidi – lēmumu pieņemšana par teritoriālo strukturējumu un vai tos pielāgot PR teritorijām ir katras institūcijas kompetencē.
Tāpat būtisks ir institūciju viedoklis par teritoriālo struktūrvienību robežām kā tādām - šobrīd teritoriālais iedalījums praktiski neietekmē pakalpojumu saņemšanas iespējas iedzīvotājiem un tiek izmantots galveno kārt institūciju iekšējo resursu plānošanai. Saskarei ar iedzīvotājiem tiek izmantots un plānots paplašināt Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centru (turpmāk – VPVKAC) tīkla un e-pakalpojumu attīstību.

Nē

Likumprojekts šo jomu neskar.