Anotācija (ex-ante)

1. Sociālā mentora pakalpojuma ieviešana.

SPSPL grozījumu[1], kas stāsies spēkā no 2026. gada 1. janvāra, izstrādē secināts, – lai mazinātu teritoriālās atšķirības sociālo pakalpojumu pieejamībā, ir jāpanāk, ka pašvaldībās primāri ir vienota izpratne par tās pienākumiem pret pašvaldības iedzīvotājiem sociālo pakalpojumu jomā. Tā kā pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas pašvaldību atšķirības, lai arī samazinās, bet tomēr pastāv, SPSPL ir definēti obligāti nodrošināmie sociālie pakalpojumi (minimālais sociālo pakalpojumu grozs), prioritāri nosakot tādus sociālos pakalpojumus, kas novērš vai mazina veselības vai dzīvības apdraudējuma risku (tie pamatā ir sociālās aprūpes pakalpojumi personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un sociālie pakalpojumi vardarbībā cietušām personām) un kas mazina personas funkcionālo traucējumu ietekmi uz personas patstāvīgu un sabiedrības vispārējām normām atbilstošu funkcionēšanu (sociālās rehabilitācijas pakalpojumi personām ar invaliditāti un smagām hroniskām saslimšanām, psihosociālā rehabilitācija, sociālie pakalpojumi vardarbības veicējiem, atbalsts un pakalpojumi ģimenēm ar bērniem, t.sk., kuriem ir uzvedības traucējumi, atkarība no psihoaktīvām vielām vai procesiem u.c.). Proti, SPSPL ir noteikts minimālais sociālo pakalpojumu grozs, t.sk. arī bērniem ar uzvedības problēmām vai augstiem to attīstības riskiem, un tā ietvaros noteiktie sociālie pakalpojumi, tostarp sociālā mentora pakalpojums, ir nodrošināmi visās pašvaldībās.  
Jau šobrīd trūkst kvalificētu sociālās jomas speciālistu, t.sk. bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām, nepieciešamā atbalsta nodrošināšanai, kā rezultātā arvien pieaug šīs mērķa grupas personu skaits. Pēc Valsts kontroles revīzijā veiktajām aplēsēm 2020. gadā Latvijā bija vismaz 10 000 bērnu, kuri jau bija izdarījuši dažādus likumpārkāpumus, klaiņoja, ubagoja, lietoja apreibinošas vielas vai arī ilgstoši un bez attaisnojoša iemesla neapmeklēja izglītības iestādi. Bet vairāk nekā 36 000 bērnu pastāv uzvedības problēmu iestāšanās risks – šie bērni ir cietuši no vardarbības vai noziedzīga nodarījuma, atrodas ārpusģimenes aprūpē vai dzīvo ģimenē, kurā ir riski nepietiekamai bērna aprūpei u.c. Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem plānā 2025.–2027. gadam apkopotie dati liecina, ka pēdējos gados bērnu izdarīto pārkāpumu skaita dinamika nav būtiski mainījusies un ir jāturpina darbs pie pakalpojumu izveides un ieviešanas, lai nodrošinātu, ka bērniem, kas nonākuši riska situācijās, t.sk. apreibinošo vielu ietekmē, tiktu sniegta bērna labākajām interesēm atbilstoša palīdzība. Ņemot vērā minēto, var secināt, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojumi varētu būt nepieciešami indikatīvi 46 000 bērniem Latvijā. Tāpat secināts, ka šai mērķa grupai, prioritāri būtu nepieciešams sociālais mentors, kas nodrošina atbalstu sociālo funkcionēšanas spēju uzlabošanai, uzvedības traucējumu un atkarību risku mazināšanai, kā arī organizē pilnvērtīgu brīvā laika pavadīšanu, tādējādi veicinot bērnu sociālo integrāciju. Bērniem, kuri nonākuši grūtībās vai nesaņem atbalstu ģimenē, ir svarīgi, lai būtu kāds, kas viņos ieklausītos, sniegtu draudzīgu atbalstu, un, kopīgi pavadot laiku, iepazīstinātu ar ikdienas dzīvē nepieciešamajām zināšanām un prasmēm.
Attiecīgi 4.3.6.5. pasākumā (MK noteikumu Nr. 676 25.4. apakšpunktā), atbalstot sociālā mentora pakalpojuma ieviešanas uzsākšanu pašvaldībās, ir paredzēts, ka Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā piesaistīts pakalpojuma sniedzējs izstrādā mentora pakalpojuma aprakstu, mentoru kompetences pilnveides programmu, organizē mentoru mācības un nodrošina mentora pakalpojumu bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku, lai gan atbilstoši SPSPL noteiktajam, sociālā mentora pakalpojuma sniegšana ir deleģēta pašvaldībām. Kā arī, lai kvalitatīvi attīstītu un nodrošinātu sociālā mentora pakalpojumu minētajai mērķa grupai, sociālā mentora pakalpojumu nepieciešams aprobēt izmēģinājumprojekta veidā, lai praktiskā darbā to pārbaudītu, novērtētu un nepieciešamības gadījumā pilnveidotu pakalpojuma aprakstu un kompetences pilnveides programmu, kas šobrīd MK noteikumos Nr. 676 nav paredzēts.
Tā kā pašvaldībām sociālās rehabilitācijas pakalpojuma dzīvesvietā ietvaros no 2027. gada 1. janvāra jāuzsāk nodrošināt sociālā mentora pakalpojums bērniem ar uzvedības problēmām vai augstiem to attīstības riskiem, minētā pakalpojuma aprobācijas periodā pakalpojuma sniedzējam nepieciešams sadarboties ar pašvaldību sociālajiem dienestiem, tostarp mērķa grupas personu piesaistes nolūkā. Šobrīd MK noteikumi Nr. 676 neparedz iespēju pakalpojuma sniedzējam sadarboties ar pašvaldībām sociālā mentora pakalpojuma nodrošināšanā.
Patlaban pastāv arī nesakritība starp SPSPL un MK noteikumos Nr. 676 lietoto terminoloģiju attiecībā uz vienu un to pašu pakalpojumu. SPSPL tiek izmantots termins “sociālais mentors”, savukārt MK noteikumos Nr. 676 šis pats pakalpojums tiek apzīmēts ar terminu “mentors”. Šāda terminoloģijas nesakritība rada juridisko nenoteiktību un var apgrūtināt tiesību normu interpretāciju un piemērošanu, pakalpojuma saņēmēju izpratni par pieejamajiem pakalpojumiem, kā arī radīt grūtības pakalpojumu administrēšanā.

2. Citi 4.3.6.5. pasākuma ieviešanas nosacījumi.

1) Šobrīd MK noteikumu Nr. 676 nosacījumi paredz mērķa grupai pašvaldībās pieejamā atbalsta pakalpojumu groza izstrādei un, ja nepieciešams, aktualizēšanai piesaistīt pakalpojuma sniedzēju. Bērnu aizsardzības centrs (turpmāk – BAC) kā centrālā bērnu aizsardzības institūcija, ņemot vērā tās pieredzi un izpratni par mērķa grupas vajadzībām, un atbilstoši Bērnu aizsardzības centra nolikuma[2] 4.7. apakšpunktā noteiktajam uzdevumam sniegt ministrijām priekšlikumus politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu izstrādē, ieviešanā un aktualizēšanā, kā arī pakalpojumu un citu nepieciešamo pasākumu īstenošanā situācijas uzlabošanai bērnu aizsardzības jomā, ir ierosinājusi pārskatīt 4.3.6.5. pasākumā paredzētā pašvaldībās pieejamā pakalpojumu groza izstrādes modeli. BAC speciālisti ikdienā strādā ar mērķa grupu un spēj valstiskā līmenī novērtēt esošo atbalsta pakalpojumu efektivitāti, identificēt trūkumus un nepieciešamās izmaiņas, kas ir būtiski kvalitatīva pašvaldībās pieejamā atbalsta pakalpojumu groza izstrādei un aktualizēšanai, kā arī vienotas un efektīvas atbalsta sistēmas izveidei. Ņemot vērā SPSPL noteiktās minimālās prasības sociālo pakalpojumu nodrošināšanai un MK noteikumu Nr. 676 22.1. apakšpunktā minētā izvērtējuma rezultātus un identificētās mērķa grupas vajadzības, BAC kā pasākuma finansējuma saņēmējs pašvaldībās pieejamā atbalsta pakalpojumu groza izstrādi un aktualizēšanu var veikt patstāvīgi un kvalitatīvi ar tā rīcībā esošajiem resursiem, t.i. nepiesaistot pakalpojuma sniedzēju. Taču šādu iespēju šobrīd neparedz MK noteikumi Nr. 676. 


2) Šobrīd MK noteikumu Nr. 676:
- 25.1. apakšpunktā noteikts vispārīgs pakalpojuma sniedzēja pienākums īstenot izglītojošus un informatīvus pasākumus psihoemocionālā atbalsta nodrošināšanai bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku un viņu ģimenēm, t.sk. audžuģimenēm un aizbildņiem. Faktiski minētā īstenošanai paredzēts izstrādāt un īstenot izglītojošu un informatīvu pasākumu plānu bērnu uzvedības vai atkarību problēmu vai to attīstības risku novēršanai vai mazināšanai. Tā īstenošanā plānots organizēt dažāda veida mērķa grupas iesaistes aktivitātes, sniedzot mērķa grupai psihoemocionālo atbalstu iespējami agrīnai bērnu uzvedības vai atkarību problēmu vai to attīstības risku novēršanai vai mazināšanai bērniem draudzīgā veidā (piemēram, sports, mūzika, tikšanās un sarunas ar iedvesmojošām sporta, mūzikas un mākslas personībām u.c.). Attiecīgi secināts, ka esošā 25.1. apakšpunkta redakcija ir pārāk vispārīga un potenciāli apgrūtina pareizu nosacījuma izpildi un nošķiršanu no MK noteikumu Nr. 676 31. punktā pakalpojuma sniedzējam noteiktā pienākuma izstrādāt un īstenot sabiedrības un mērķa grupu informēšanas komunikācijas stratēģiju par bērnu uzvedības vai atkarību problēmu attīstības riskiem, to atpazīšanu, kā arī par prevences un atbalsta pasākumiem bērniem, to likumiskajiem pārstāvjiem un audžuģimenēm (izpratnes veicināšanas pasākumi);
- neskatoties uz to, ka MK noteikumu Nr. 676 25.2. apakšpunktā paredzētais pakalpojuma sniedzēja pienākums izstrādāt mācību programmu speciālistiem vecāku, audžuģimeņu, aizbildņu un jauniešu jeb līdzinieku sagatavošanai konsultēšanas darbam un organizēt šo speciālistu mācības ir tieši saistīts ar tālāku psihoemocionālā atbalsta sniegšanu MK noteikumu Nr. 676 3.3. un 3.4. apakšpunktā paredzētajai mērķa grupai, faktiski tas ir kvalificējams kā speciālistu kompetences pilnveide. Proti, minētais pienākums atbilst 14.2.4. apakšpunktā noteiktajai atbalstāmajai darbībai, kurā paredzēti kompetences pilnveides un atbalsta pasākumi speciālistiem;

3) MK noteikumu Nr. 676 14.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības “multidisciplināra atbalsta pakalpojuma izstrāde un ieviešana šo noteikumu 3.3. un 3.4. apakšpunktā minētajai mērķa grupai” īstenošanai saskaņā ar MK noteikumu Nr. 676 27. punktu plānots izstrādāt gan minētā multidisciplināra atbalsta pakalpojuma aprakstu, gan vadlīnijas šī pakalpojuma nodrošināšanai, gan mācību programmu pakalpojuma (individuālās intervences programmā) īstenošanā iesaistīto atbalsta personu sagatavošanai un arī apmācīt tos. Vienlaikus plānots apmācīt arī multidisciplinārā atbalsta pakalpojuma īstenošanā iesaistītos speciālistus, paredzot, ka mācības tiks balstītas uz izstrādāto pakalpojuma aprakstu un vadlīnijām. Tomēr praktiski speciālistu sagatavošanai nepieciešams izstrādāt arī mācību programmu, kas šobrīd MK noteikumos Nr. 676 nav paredzēts;

4) FM, aktualizējot vadlīnijas Nr. 1.4. “Vadlīnijas Ministru kabineta noteikumu par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu izstrādei Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas periodā”[3], ir pārskatījusi MK noteikumos par specifisko atbalsta mērķu īstenošanu iekļaujamos nosacījumus attiecībā uz finansējuma saņēmēja pienākumu pārliecināties par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību projekta īstenošanā. T.sk. norādot, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādātā redakcija) 61. panta prasības ir tieši piemērojamas tādiem projektiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu atbalsta saņemšanu un vienlaikus kuros atbilstoši specifiskā atbalsta mērķim finansējuma saņēmējs atlases kārtībā ES fondu dalībniekiem, gala saņēmējiem vai sadarbības partneriem sniedz finansiālu atbalstu, t.i., daudzpakāpju projektiem. Tā kā 4.3.6.5. pasākuma projekts Nr. 4.3.6.5/1/24/I/001 “Atbalsta pasākumi bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām un to ģimenēm” (turpmāk – 4.3.6.5. pasākuma projekts) (īstenošanas periods no 2023. gada 1. septembra līdz 2029. gada 31. decembrim) nav daudzpakāpju projekts, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 676 nosacījumus interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku novēršanai.
Vienlaikus prasība ievērot konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumus nav attiecināma arī uz iepirkumu līgumu izpildītājiem (proti, tā saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā nav saistoša).
Līdz ar to ir saglabājams vispārīgs nosacījums par minimālo interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas pasākumu ievērošanu vien 4.3.6.5. pasākuma projekta vadībā un īstenošanā iesaistītajam finansējuma saņēmēja personālam.


[1] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/357815-grozijumi-socialo-pakalpojumu-un-socialas-palidzibas-likuma

[2] MK 2023. gada 19. decembra noteikumi Nr. 784 “Bērnu aizsardzības centra nolikums”; pieejams: https://likumi.lv/ta/id/348479-bernu-aizsardzibas-centra-nolikums

[3] Pieejams: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2021-2027-planosanas-periods/nr-1-4-vadlinijas-ministru-kabineta-noteikumu-par-specifiska-atbalsta-merka-istenosanu-izstradei-eiropas-savienibas-fondu-2021-2027-gada-planosanas-perioda
 

Ņemot vērā minēto, MK noteikumos Nr. 676 veikti šādi grozījumi:

1. Sociālā mentora pakalpojuma ieviešanai precizēts MK noteikumu Nr. 676 25.4. apakšpunkts, paredzot, ka pakalpojuma sniedzējs:
- sociālā mentora pakalpojumu aprobē izmēģinājumprojektā, izvērtējot arī tā rezultātus un, ja nepieciešams, pilnveidojot pakalpojuma aprakstu un sociālo mentoru kompetences pilnveides programmu;
- var sadarboties ar pašvaldību sociālajiem dienestiem sociālā mentora pakalpojuma bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku aprobācijas laikā (izmēģinājumprojekta laikā).
Minētais risinājums nodrošinās sociālā mentora pakalpojuma aprobāciju saskaņā ar SPSPL 11. panta pirmās daļas 3. punktā noteikto, atbilstoši kuram sociālais dienests novērtē bērna vajadzības un nosaka sociālā mentora pakalpojuma nepieciešamību un piemērotību. Paredzēts, ka izmēģinājumprojektā tiks iesaistīti sociālie dienesti vairākās pašvaldībās katrā Latvijas plānošanas reģionā (izmēģinājumprojektā kopā plānots iesaistīt indikatīvi 12 pašvaldību sociālos dienestus). BAC organizēs tikšanās ar sociālajiem dienestiem visos plānošanas reģionos, lai informētu par plānoto izmēģinājumprojektu un iespēju tajā iesaistīties, piesakot sociālā mentora pakalpojumam savā teritorijā esošas mērķa grupas personas. Sociālā mentora pakalpojuma sniedzējs, iesaistei izmēģinājumprojektā slēgs trīspusēju sadarbības līgumu ar katru mērķa grupas personu un attiecīgo sociālo dienestu, kurš noteicis minētajai mērķa grupas personai sociālā mentora pakalpojuma nepieciešamību. Pašvaldību sociālie dienesti izmēģinājumprojekta laikā iegūs praktisku pieredzi šī pakalpojuma piešķiršanas procesā, kā arī, uzsākot sociālā mentora pakalpojumu sniegšanu atbilstoši SPSPL 21. panta trešās daļas 1. punktā noteiktajam, tiem jau būs pieejams kvalitatīvi izstrādāts un praksē aprobēts pakalpojuma apraksts.
Papildus, lai nodrošinātu tiesību normu hierarhisko atbilstību (zemākā juridiska spēka normatīvajiem aktiem ir jāatbilst augstākā juridiska spēka normatīvajiem aktiem), precizēts MK noteikumu Nr. 676 25.4., 30.2. un 33.9.2. apakšpunktā lietotais termins “mentors”, aizstājot to ar SPSPL 21. panta trešās daļas 1. punktā lietoto terminu “sociālais mentors” attiecīgajā locījumā. Turklāt termins “sociālais mentors” precīzāk atspoguļo mentora pakalpojuma būtību un jomu, kurā tas tiek sniegts, tādējādi veicinot tiesību normu skaidrību un saprotamību. Terminoloģijas vienveidošana uzlabos tiesību normu kvalitāti un atvieglos to praktisko piemērošanu.
Vienlaikus atbilstoši minētajam grozījumam:
- pārskatīts MK noteikumu Nr. 676 4.2.2. apakšpunktā noteiktais nacionālais rādītājs “prevencei un atbalsta pakalpojumu ieviešanai īstenoto izmēģinājumprojektu skaits”, tajā ieskaitot arī izmēģinājumprojektu sociālā mentora pakalpojuma aprobācijai (nacionālā rādītāja sasniedzamā vērtība – 3);
- tehniski precizēta atsauce MK noteikumu Nr. 676 29. punktā attiecībā uz pakalpojuma sniedzēja pienākumiem mērķa grupas personu datu apstrādei.
Minētie grozījumi MK noteikumos Nr. 676 nepieciešami, lai tos redakcionāli saskaņotu ar SPSPL.

2. Citi 4.3.6.5. pasākuma īstenošanas nosacījumu grozījumi:

1) paredzot, ka mērķa grupai pašvaldībās pieejamā atbalsta pakalpojumu grozu izstrādā un, ja nepieciešams, aktualizē finansējuma saņēmējs (precizēts MK noteikumu Nr. 676 14.1., 22.1. apakšpunkts, pievienots jauns 22.¹ punkts un tehniski precizēta atsauce 21.1. apakšpunktā).
Pašvaldībās pieejamā atbalsta pakalpojumu groza izstrādes un, ja nepieciešams, aktualizēšanas nodošana finansējuma saņēmējam ļaus nodrošināt lietderīgu projekta īstenošanai pieejamā finansējuma un personāla resursu izmantošanu, kā arī projektā veikto darbību īstenošanā izdarīto secinājumu integrēšanu pašvaldībās pieejamā atbalsta pakalpojuma groza saturā un apjomā. Finansējuma saņēmējs nepārtraukti turpina uzkrāt padziļinātas zināšanas un izpratni par mērķa grupas vajadzībām, pieejamo atbalsta un pakalpojumu sistēmu Latvijā un ārvalstīs, pakalpojumu efektivitāti un ieguvumiem, ko bērniem ikdienā spēj sniegt dažādi pakalpojumi. Šīs zināšanas finansējuma saņēmējam ļaus gan izveidot pašvaldībās pieejamā atbalsta pakalpojumu grozu, gan operatīvi reaģēt uz mainīgajām mērķa grupas vajadzībām un apstākļiem, aktualizējot atbalsta pakalpojumu grozu bez papildu laika patēriņa, kas nepieciešams pakalpojuma sniedzēja piesaistīšanai. Tas ļaus arī ātrāk iestrādāt atbalsta pakalpojumu grozā jaunas pieejas un inovatīvus risinājumus, kas iegūtas finansējuma saņēmēja praktiskajā darbībā un starptautiskās pieredzes izpētē.
BAC projekta personālam, patstāvīgi izstrādājot un, ja nepieciešams, aktualizējot pašvaldībās pieejamā atbalsta pakalpojumu grozu, prognozējams finanšu ietaupījums (precīzas aplēses tiks veiktas 4.3.6.5. pasākuma projekta grozījumu izstrādes laikā), kuru, izvērtējot projektā plānoto pasākumu pieprasījumu un sasniegtos rezultātus, iespējams novirzīt citu projektā plānoto mērķa grupas atbalsta pasākumu un pakalpojumu ieviešanas tvēruma paplašināšanai, piemēram, psihoemocionālā atbalsta pasākumiem.
Vienlaikus tehniski precizēts MK noteikumu Nr. 676 14.1. apakšpunkts, paredzot, ka izvērtējuma par bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku un viņu ģimenēm, t.sk. aizbildņiem un audžuģimenēm, pieejamo atbalsta sistēmu un pakalpojumiem veikšanas gaitā tiek sniegti priekšlikumi arī to attīstībai (t.i. faktiski nepieciešamā atbalsta sistēmai un pakalpojumiem);

2) precizējot MK noteikumu Nr. 676 25. punktā mērķa grupām plānotā psihoemocionālā atbalsta īstenošanas nosacījumus, t.sk.:
- 25.1. apakšpunktā papildus paredzot, ka mērķa grupu psihoemocionālajam atbalstam jāizstrādā un jāīsteno izglītojošu un informatīvu pasākumu plāns bērnu uzvedības vai atkarību problēmu vai to attīstības risku novēršanai vai mazināšanai. Tādējādi tiks precizētas minētā nosacījuma izpildei veicamās darbības un akcentēta minēto pasākumu tematiskā nošķirtība no 31. punktā plānotās sabiedrības un mērķa grupu informēšanas komunikācijas stratēģijas par bērnu uzvedības vai atkarību problēmu attīstības riskiem, to atpazīšanu, kā arī par prevences un atbalsta pasākumiem bērniem, to likumiskajiem pārstāvjiem un audžuģimenēm;
- svītrojot 25.2. apakšpunktu, vienlaikus pārceļot tajā ietverto nosacījumu par speciālistu kompetences pilnveidi vecāku, audžuģimeņu, aizbildņu un jauniešu (t.i. līdzinieku) sagatavošanai konsultēšanas darbam ar mērķa grupu uz jaunizveidoto 26.3. apakšpunktu.
Vienlaikus atbilstoši minētajam grozījumam tehniski precizēta atsauce MK noteikumu Nr. 676 28. punktā attiecībā uz pakalpojuma sniedzēja pienākumiem mērķa grupas personu datu apstrādei.

3) svītrojot MK noteikumu Nr. 676 27.4. apakšpunktu un precizējot 27.5. apakšpunkta nosacījumus, paredzot, ka tiks izstrādāta mācību programma gan multidisciplinārā atbalsta pakalpojuma īstenošanā iesaistītajiem speciālistiem, gan atbalsta personām (jeb audzinātājiem)[1], nodrošinot arī to mācības. Praksē tiks izstrādāta vienota mācību programma speciālistu un atbalsta personu sagatavošanai, lai nodrošinātu to vienotu izpratni, saskaņotu pieeju un profesionālu rīcību rūpējoties par bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām, kuri uz laiku ir ievietoti audzinātāja ģimenē, tostarp speciālistiem ikdienā sniedzot atbalstu audzinātājiem. Vienota mācību programma stiprinās vienotu izpratni par metodēm un pieejām darbā ar bērniem. Darbojoties pēc vienotiem principiem, tiks panākta efektīvāka atbalsta plānošana un īstenošana visām iesaistītajām pusēm. Kopīgas mācības veicinās, gan savstarpēju atbalstu, gan pieredzes apmaiņu starp atbalsta personām un speciālistiem, kas ir izšķiroši, lai veidotu uzticībā balstītas attiecības ar multidisciplinārā atbalsta pakalpojumā iesaistītājiem bērniem.

4) precizējot MK noteikumu Nr. 676 33.2. apakšpunktā finansējuma saņēmējam noteiktos pienākumus interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanai, kā arī svītrot prasību šos nosacījumus ievērot iepirkumu līgumu izpildītājiem.


[1] Atbalsta persona jeb audzinātājs, kas ikdienā rūpējas par bērnu ar uzvedības vai atkarību problēmām, kas uz laiku ir ievietots audzinātāja ģimenē.