Anotācija

1. Veselības aprūpes nozares darbinieki ir veselības aprūpes sistēmas pamatvērtība, kas caurvij visus veselības nozares darba aspektus, vienlaikus tā līdz šim nav atspoguļota Nolikumā. Veselības jomas cilvēkresursu attīstībā sasniedzamie mērķi, izaicinājumi un veicamie uzdevumi definēti Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam[1]  4.rīcības virzienā “Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide”. Saskaņā ar VM izstrādāto plāna “Veselības darbaspēka attīstības stratēģija līdz 2029.gadam” projektu VM nosaka turpmākos virzienu veselības aprūpes cilvēkresursu attīstībai veselības aprūpes sistēmā.
[1] MK 26.05.2022.rīkojums Nr. 359 "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam". https://likumi.lv/ta/id/332751

Līdz ar to nepieciešams šo būtisko Veselības ministrijas darbības virzienu - plāno nozares cilvēkresursu attīstību - atspoguļot arī Nolikumā, papildinot to ar jaunu 5.2.18.apakšpunktu kā uzdevumu veselības aprūpes jomā "plāno nozares cilvēkresursu attīstību"".

2. Nolikuma 5.3 apakšpunkts nosaka, ka, lai nodrošinātu nolikuma 4.punktā minēto funkciju izpildi, ministrija veic šādu uzdevumu farmācijas jomā (tajā skaitā): 5.3.5. "koordinē zāļu blakusparādību uzraudzības sistēmas izveidošanu". 
Zāļu blakusparādību uzraudzības sistēma (turpmāk - uzraudzības sistēma) ir izveidota un to  nosaka Ministru kabineta 2013.gada 22.janvāra noteikumi Nr.47 "Farmakovigilances kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr.47) (izdoti saskaņā ar Farmācijas likuma 5.panta 24.punktu).
Farmācijas likuma 1.panta 5 2.apakšpunkts nosaka terminu  farmakovigilance — zāļu lietošanas drošuma uzraudzība.
Noteikumi Nr.47 nosaka, ka zāļu blakusparādības ir saistītas ar zāļu lietošanas rezultātā konstatētām blakusparādībām un farmakovigilances sistēma ir sistēma, ko lieto zāļu reģistrācijas īpašnieks un Eiropas Ekonomikas zonas valstu (turpmāk – EEZ valstis) kompetentās institūcijas, lai pildītu noteiktos farmakovigilances uzdevumus un pienākumus, un kas ir izveidota, lai uzraudzītu reģistrēto zāļu drošumu un konstatētu jebkuras riska un guvuma līdzsvara izmaiņas  (3.3. apakšpunkts). Farmakovigilances sistēmu izmanto, lai apkopotu un zinātniski novērtētu informāciju par zāļu blakusparādību izpausmēm, kuras cilvēkiem radušās, lietojot zāles atbilstoši vai neatbilstoši zāļu reģistrācijas dokumentācijai, un lai apsvērtu iespējas, kā samazināt risku, veikt profilaksi un, ja nepieciešams, regulatīvas darbības attiecībā uz zāļu reģistrāciju (5.punkts).
Līdz ar to Nolikuma 5.3.5.apakšpunkts esošajā redakcijā zaudējis aktualitāti.
Farmācijas likuma 10.panta 18.punkts nosaka, ka Zāļu valsts aģentūra veic farmakovigilances funkcijas, tajā skaitā zāļu lietošanas izraisīto blakusparādību uzraudzību, veido un uztur datubāzi saistībā ar zāļu lietošanas drošuma uzraudzību.
Noteikumi Nr.47  64.punkts nosaka,ka ​​​Zāļu valsts aģentūra un Veselības inspekcija atbilstoši kompetencei veic  sadarbojas, lai nodrošinātu noteikumos Nr.47 noteikto prasību izpildi.  Ministru kabineta 2012.gada 31.jūlija noteikumi Nr.537 "Zāļu valsts aģentūras nolikums" nosaka, ka Zāļu valsts aģentūra ir veselības ministra pārraudzībā esoša valsts iestāde. Veselības ministrs aģentūras pārraudzību īsteno ar Veselības ministrijas starpniecību. Ministru kabineta 2019.gada  9.jūlija noteikumi Nr.309 "Veselības inspekcijas nolikums" nosaka, ka Veselības inspekcija ir veselības ministra pakļautībā. 
saskaņā ar Veselības ministrijas nolikuma 4.punktu ministrijas funkcijas ir: 4.1. izstrādāt veselības politiku; 4.2. organizēt un koordinēt veselības politikas īstenošanu. Ņemot vērā minēto, Veselības ministrijas kompetencē, veidojot farmācijas jomas attīstības politiku, ir pārraudzīt, vai ES direktīvā 2001/83  [EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (IX. nodaļa)) noteiktais ir noregulēts likuma un Ministru kabineta līmenī, kā arī izstrādāt nepieciešamos uzlabojumus.
Līdz ar to Nolikuma 5.3.5. appakšpunktu nepieciešams precizēt, nosakot, ka Veselības ministrija veic farmakovigilances sistēmas pārraudzību.

Nolikuma 5.3.5.apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā: "veic farmakovigilances sistēmas pārraudzību".

3.
[1] Nolikuma 4.punkts nosaka Veselības ministrijas funkcijas, tajā skaitā 4.2. app. "organizēt un koordinēt veselības politikas īstenošanu". Minētā funkcija vispārēji ietver arī  veselības politikas sastāvā ietilpstošo kompetenci -īstenot digitālās veselības politiku. Termina "Digitālā veselība" definīcija ietver sevī rīkus un pakalpojumus, kuros izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, lai uzlabotu profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu, uzraudzību un veselības un dzīvesveida pārvaldību. Digitālajai veselībai ir potenciāls ieviest jauninājumus, uzlabot piekļuvi aprūpei, aprūpes kvalitāti un īstenot preventīvus pasākumus, kā arī palielināt veselības nozares vispārējo efektivitāti[1].

Līdz 2024.gada 31.decembrim e-veselības politikas īstenošana ietverta padotības iestādes Nacionālais veselības dienesta tiešā kompetencē. Saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 28.jūlija rīkojumu Nr. 623 "Par Veselības ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes – Nacionālā veselības dienesta – reorganizāciju" (turpmāk - Rīkojums Nr.623) pieņemts Ministru kabineta lēmums reorganizēt NVD un ar 2025.gada 1.janvāri šīs funkcijas realizāciju nodot SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs", kapitālsabiedrībai, kurā Veselības ministrija ir kapitāla daļu turētāja (turpmāk - LDVC).

[2]Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas definīciju e-veselība ir izmaksu efektīva un droša informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana veselības un ar veselību saistītajās jomās, ieskaitot veselības aprūpes pakalpojumus, veselības uzraudzību, veselības literatūru un veselības izglītību, zināšanas un pētniecību. Tādējādi, funkcija "Īstenot e-veselības politiku" ietver ļoti plašu uzdevumu loku un faktiski nozīmē digitālās veselības politikas īstenošanu, veselības nozares digitalizācijas veicināšanu. 

LDVC kompetence īstenot digitālās veselības politiku ir izvērtēta un akceptēta ar  Ministru kabineta 2024.gada 23.aprīļa rīkojumu Nr.321 "Par konceptuālo ziņojumu "Par veselības  nozares Digitālo kompetenču centra izveidi" (turpmāk - Rīkojums Nr.321), kas nosaka, ka, pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4. panta pirmo daļu un 7. pantu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 2. punktu, atbalstīta konceptuālajā ziņojumā "Par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi" ietvertā C1 modeļa turpmāka izstrāde un Veselības ministrija noteikta par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā. Ar Rīkojumu Nr.321 apstiprināts arī LDVC stratēģiskais mērķis - attīstīt un efektīvi pārvaldīt veselības nozares digitalizāciju, veicinot iesaistīto pušu sadarbību un radot sabiedrībai nozīmīgus un nepieciešamus digitālās veselības pakalpojumus, kā arī nodrošināt veselības aprūpes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras pilnveidi un veicināt digitālo tehnoloģiju plašāku izmantošanu veselības nozarē. 

[3] LDVC kā kapitālsabiedrībai netiek nodota kompetence digitālās veselības politikas veidošanā, tādēļ digitālās politikas izstrāde saglabājama Veselības ministrijas kompetencē. Digitālās politikas veidošana ietilpst Veselības ministrijas (nolikuma 4.1.app.) funkcijas "izstrādā veselības politiku"- tvērumā. Vienlaicīgi Veselības ministrija saglabā arī digitālās veselības politikas īstenošanas (jo tā tiek izslēgta no NVD nolikuma) uzraudzību, un tā tiek ietverta Veselības ministrijas nolikumā (6.1.¹.app.) kā ministrijas vispārējā  kompetence - īstenot digitālās veselības politiku. Jāņem vērā, ka digitālā veselība nav atsevišķs veselības nozares atzars, bet gan tā caurvij ikvienu apakšjomu un integrējas arvien plašāk visā veselības politikā kopumā, ņemot vērā digitālo rīku attīstību un arvien plašāku izmantošanu.
LDVC ar deleģēšanas līgumu tiek nodota vienīgi digitālās veselības politikas īstenošanas praktiskā realizācija, ņemot vērā informāciju tehnoloģiju nozarei nepieciešamās specifiskās zināšanas un prasmes informācijas tehnoloģiju nozarē.
Digitālās veselības politikas īstenošana/ digitālā veselība cita starpā ietver lielākās veselības nozares valsts informācijas sistēmas -Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas  (e-veselības sistēma) uzturēšanu un attīstīšanu, jo sākotnēji LDVC Ministru kabineta Rīkojumā Nr. 623 ietverts uzdevums nodrošināt šobrīd NVD pārziņā esošās e-veselības sistēma pārziņa funkcijas, kā arī NVD uzsākto E-veselības sistēmas attīstības projektu īstenošanu.  E-veselības sistēma ir neatņemama sastāvdaļa turpmākai digitālo rīku ieviešanai veselības aprūpē un starptautiskiem standartiem atbilstošai, strukturētai pacientu veselības datu apstrādei.
Digitālās veselības politikas mērķis, sasniedzamie rezultāti, rīcības virzieni, uzdevumi un atbildīgās institūcijas par to īstenošanu noteiktas  Digitālās veselības stratēģijā līdz 2029.gadam (informatīvais ziņojums "Digitālās veselības stratēģija līdz 2029.gadam"), kas pieņemta Ministru kabinetā 2023.gada 15.augustā. Digitālās veselības stratēģija līdz 2029.gadam paredz rīcības šādos virzienos: 1)jaunas (pēc jauna standarta izstrādātas) centrālās nacionāla līmeņa pacienta elektroniskās veselības kartes izveidi e-veselības sistēmā un pacienta veselības datu nodrošināšana tajā, 2) telemedicīnas, moderno pakalpojumu, inovāciju attīstība, 3) Veselības nozares valsts pārvaldes digitālā transformācija, 4) digitālo prasmju attīstība un kultūras maiņa.
LDVC veicamie uzdevumi digitālās veselības politikas īstenošanas funkcijas ietvaros izriet no Digitālās veselības stratēģijā līdz 2029.gadam, konceptuālajā ziņojumā "Par veselības nozares digitālo kompetenču centra izveidi" (apstiprināts ar MK Rīkojumu Nr.321) noteiktā, kā arī LDVC stratēģiskā mērķa - attīstīt un efektīvi pārvaldīt veselības nozares digitalizāciju, veicinot iesaistīto pušu sadarbību un radot sabiedrībai nozīmīgus un nepieciešamus digitālās veselības pakalpojumus, kā arī nodrošināt veselības aprūpes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras pilnveidi un veicināt digitālo tehnoloģiju plašāku izmantošanu veselības aprūpē.  Saskaņā ar Ministru kabineta 11.03. 2014 noteikumiem Nr.134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu " (grozījumi ar  19.11.2024. noteikumiem Nr.722 (24-TA-2014), stājas spēkā ar 01.01.2025.) 2.p. noteikto LDVC ir e-veselības sistēmas pārzinis. LDVC kā e-veselības sistēmas pārzinis ir atbildīgs par Digitālās veselības stratēģijā līdz 2029.gadam noteikto uzdevumu ieviešanu, kas saistīti ar e-veselības sistēmas un pacienta elektroniskās veselības kartes E-veselības sistēmā attīstīšanu, nosacījumu izstrādi drošai pacientu datu apstrādei ārstniecības iestāžu informācijas sistēmās un apmaiņai ar E-veselības sistēmu (tai skaitā datu standartizācija, izmantojamie klasifikatori, to pārvaldība), lai nodrošinātu drošu pacientu veselības datu apstrādi un pieejamību e-veselībā neatkarīgi no pakalpojuma apmaksātāja. Digitālās veselības politikas īstenošanas kompetencē LDVC ietilpst arī pacientu veselības datu pārrobežu apmaiņas uzturēšana un attīstīšana, iekļaujoties Eiropas veselības datu telpā, atbilstoši Eiropas Veselības datu telpas regulā noteiktajam. Digitālās veselības politikas īstenošanas ietvaros LDVC kā kompetences centram digitālās veselības jomā būs pienākums sniegt arī viedokli, konsultatīvu atbalstu, rekomendācijas Veselības ministrijai digitālās veselības jautājumos, piemēram, telemedicīna, mākslīgais intelekts, inovācijas, digitālās prasmes, kā arī jautājumos, kas izriet no citu institūciju, piemēram, VARAM plānotām vai īstenotām aktivitātēm, bet attiecas arī  uz veselības nozari.  Digitālās veselības politikas īstenošanas ietvaros LDVC nodrošinās arī citu VM resora iestāžu pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu tehnisko uzturēšanu un nodrošinās to attīstības pārraudzību. Atbilstoši konceptuālajā ziņojumā "Par veselības nozares digitālo kompetenču centra izveidi" minētajam pakāpeniski līdz 2027.gadam (ieskaitot) plānots reorganizēt visu VM resora pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu un datubāžu iestāžu tehnisko uzturēšanu, VM padotības iestādēm slēdzot pakalpojumu līgumus ar Centru par to pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu un datubāžu tehnisko uzturēšanu un to koordinētas attīstības nodrošināšanu un likvidējot attiecīgās amata vietas VM resorā. 

[4] Attiecībā uz e-veselības sistēmu kā kritisko infrastruktūru, Veselības ministrija ir izvērtējusi e-veselības sistēmas pārziņa funkciju deleģēšanas LDVC atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likumā 41.panta trešās daļas 2.punktā neteiktajam ierobežojumam, ka privātpersonai nevar deleģēt 2) pārvaldes uzdevumus, kas saistīti ar valsts ārējās un iekšējās drošības funkciju izpildi, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā.
Veselības ministrijas tiešā kompetencē un uzraudzībā tiek saglabāts pārvaldes uzdevums "īstenot digitālās veselības politiku", kura sastāvā ietilpst arī ar e-veselības sistēmas darbības nodrošināšanu saistītie jautājumi,  līdz ar to Veselības ministrija saglabā pilnu atbildību par šā uzdevuma "īstenot digitālās veselības politiku" izpildi. Līdz ar to apstāklis, ka LDVC darbojas kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kā arī ņemot vērā, ka LDVC kapitāla daļu turētājs ir Veselības ministrija, nerada kritiskās infrastruktūras drošības risku. Atkārtoti uzsverams, ka LDVC kā specializēta kapitālsabiedrība digitālās veselības jomā tika izveidota tieši ar mērķi, lai attīstītu un efektīvi pārvaldītu veselības nozares digitalizāciju un veselības nozares informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru.
Datu drošības jautājumi izvērtēti, sagatavojot Ministru kabineta 2024.gada 23.aprīļa rīkojumu Nr.321 "Par konceptuālo ziņojumu "Par veselības  nozares Digitālo kompetenču centra izveidi", kas nosaka, ka atbalstīta konceptuālajā ziņojumā "Par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi" ietvertā C1 modeļa turpmāka izstrāde un apstiprināts arī LDVC stratēģiskais mērķis - attīstīt un efektīvi pārvaldīt veselības nozares digitalizāciju, veicinot iesaistīto pušu sadarbību un radot sabiedrībai nozīmīgus un nepieciešamus digitālās veselības pakalpojumus, kā arī nodrošināt veselības aprūpes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras pilnveidi un veicināt digitālo tehnoloģiju plašāku izmantošanu veselības nozarē.  Minētais lēmums pieņemts, pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4. panta pirmo daļu un 7. pantu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 2. punktu, kas nosaka, ka publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no likumā minētajiem nosacījumiem – veselības nozares digitālo kompetenču centra izveides gadījumā – publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts attīstībai vai valsts drošībai:
1) nodrošināt resora IKT pārvaldību, stratēģiju izstrādi un īstenošanu un regulatora funkciju, nosakot standartus un vadlīnijas, kā arī realizējot veselības aprūpē izmantojamo IKT risinājumu savstarpējo sinhronizāciju (savietojamību un atpazīšanu) un to ieviešanu;
2) nodrošināt valsts funkciju realizācijai izstrādāto esošo valsts informācijas sistēmu darbību atbilstoši noteiktajam prasībām un nodrošināt esošo sistēmu attīstību un jaunu izveidi atbilstoši pilnveidoto veselības nozares biznesa procesu attīstības prasībām un Eiropas Veselības datu telpas attīstības mērķiem;
3) īstenot valsts politiku digitālās veselības ieviešanā un nodrošināt veselības un sabiedrības veselības datus pētniecībai un politikas plānošanai.  
Lēmums par LDVC – veselības nozares digitālo kompetenču centra izveidi tika pieņemts, lai nodrošinātu veselības nozares digitālo attīstību, pilnveidotu VM resora vienotu digitālo pārvaldību un pakalpojumus, novērstu identificētās problēmas veselības nozares digitalizācijas jomā, nodrošinātu pietiekamu kapacitāti resora digitālo projektu pārvaldībai un īstenošanai un ilgtermiņā uzkrātu kapacitāti un zināšanas jomas attīstībai. Kā norādīts informatīvajā ziņojumā E-veselības sistēmas attīstība, tai skaitā datu apmaiņa ar pakalpojumu sniedzēju informācijas sistēmām ir būtisks veselības nozares digitālās attīstības elements.
Ņemot vērā, ka  e-veselības sistēma ir iekļauta informācijas tehnoloģiju (IT) kritiskās infrastruktūras sarakstā, datu aizsardzība LDVC darbībā tiks nodrošināta saskaņā ar Nacionālās kiberdrošības likumu un citiem normatīvajiem aktiem, lai aizsargātu pacientu datus saistībā ar Satversmes 96.pantā noteiktajām tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību.  Nacionālās kiberdrošības likums paredz, ka IT kritisko infrastruktūru aizsargā, lai nodrošinātu valstij un sabiedrībai būtisku pamatfunkciju veikšanu, turklāt tiek nodrošināta IT kritiskās infrastruktūras integritāte, pieejamība un konfidencialitāte.

[5] Tika izvērtēta (tajā skaitā) LDVC kā kapitālsabiedrības  iesaiste e-veselības sistēmas darbības nodrošināšanā attiecībā uz  Latvijas Republikas Satversmes 111.pantā noteikto cilvēktiesību "Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu", kā arī plašāku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības iespējamu apdraudējumu, ja LDVC nespētu realizēt nepieciešamās darbības e-veselības sistēmas darbības nodrošināšanai. Piemēram:  e-veselības sistēmas darbības pārtraukums kā iespējams apdraudējums Satversmes 111.pantā noteikto pacientu tiesību nodrošināšanai. Konstatēts, ka apstākļos, ja e-veselības sistēma nedarbojas, tiesības saņemt Satversmē noteiktos veselības aprūpes pakalpojumus nav apdraudētas, jo veselības aprūpes pakalpojumu ir iespējams saņemt neatkarīgi no e-veselības. Saskaņā ar Ministru kabineta 11.03. 2014 noteikumiem 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu " (grozījumi ar  19.11.2024. noteikumiem Nr.722 (24-TA-2014), stājas spēkā ar 01.01.2025.) 2.p. noteikto LDVC ir e-veselības sistēmas pārzinis.

[6] Lai LDVC realizētu kompetenci digitālās veselības politikas īstenošanā un pildītu ar to saistītos uzdevumus, nepieciešams deleģējums ar ārēju normatīvo aktu vai ar deleģēšanas līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41.panta  pirmā daļa nosaka, ka "Publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst šīs publiskās personas vai tās iestādes kompetencē. Deleģējot pārvaldes uzdevumus, par funkcijas izpildi kopumā atbild attiecīgā publiskā persona", t.i. Veselības ministrija.
Lai norādītu, kura valsts pārvaldes institūcija kopumā atbild par funkcijas izpildi un ar ārēju normatīvo aktu piešķirtu tiesības slēgt deleģēšanas līgumu ar SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs", Veselības ministrijas nolikumā ietverama ministrijas kompetence- īstenot digitālās veselības politiku, kā arī Veselības ministrijai piešķiramas tiesības slēgt deleģēšanas līgumu ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs" par digitālās veselības īstenošanu un ar to saistīto uzdevumu deleģēšanu.

[7] Nacionālais veselības dienests ir specializēta valsts pārvaldes iestāde, kas veic norēķinus veselības nozarē par valsts apmaksātu pakalpojumu nodrošināšanu.
Veicot grozījumus Ministru kabineta 2011. gada 1. novembra noteikumos Nr. 850 "Nacionālā veselības dienesta nolikums" (24-TA-1887) paredzēts noteikt NVD funkciju (3.29.app.) - atbilstoši piešķirtam finansējuma apjomam veikt maksājumus no valsts budžeta līdzekļiem par digitālās veselības politikas īstenošanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs", kurai deleģēta tās īstenošana.
Šāds apmaksas modelis izvēlēts kā efektīvākais, jo Veselības ministrijai nav nepieciešamās kapacitātes tādas veida darbību veikšanai, savukārt, NVD kā specializētai iestādei tāda ir, tāpēc tā var efektīvi nodrošināt maksājumu izpildi esošo resursu ietvaros.  
Maksājumu LDVC veikšanai 2025.gadam NVD ir paredzēti budžeta līdzekļi ar Ministru kabineta 2024.gada 23.jūlija sēdes protokollēmuma "Rīkojuma projekts "Par Veselības ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes - Nacionālais veselības dienests - reorganizāciju" (MK prot. Nr.30; 38.paragr.) 3., 4., 5., 6. punktu. 


[8] Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību starp Veselības ministriju, LDVC un NVD  digitālās veselības politikas īstenošanas funkcijas izpildes pārraudzībā, deleģēšanas līgumā, kas tiks noslēgts starp Veselības ministriju, NVD un LDVC, cita starpā tiks noteikta sadarbības kārtība veicamo uzdevumu noteikšanai, izpildes uzraudzībai un samaksas nodrošināšanai atbilstoši darbu faktiskajai izpildei. Veselības ministrija vienosies ar LDVC par veicamajiem uzdevumiem, sasniedzamajiem rezultātiem. LDVC, pārņemot funkcijas izpildi no NVD, sagatavos pārskatu par regulārajām uzturēšanas izmaksām, kas nepieciešamas kritiskās infrastruktūras darbības nodrošināšanai.
Netiks apmaksāti darbi, kuru izpilde nebūs atzīta par izpildītu nepieciešamā apmērā un kvalitātē no konkrēto darbu pasūtītāja (biznesa turētāja puses, kura interesēs darba uzdevums tiek veikts). Veselības ministrijas, NVD un LDVC sadarbības mehānisms funkcijas nodrošināšanai detalizēti tiks aprakstīts deleģēšanas līgumā, kas tiks noslēgts starp Veselības ministriju,  NVD un LDVC.
Šobrīd plānotais Veselības ministrijas,  NVD un LDVC sadarbības mehānisms ietver šādus nepieciešamos posmus: 
1) Deleģēšanas līgumā tiks norādīti visi LDVC pastāvīgi veicamie uzdevumi e-veselības sistēmas  darbības nodrošināšanā, papildus ar līgumu (pielikumu) katram gadam  vai citam atskaites periodam atsevišķi tiks noteikti LDVC veicamie pasākumi (uzdevumi) digitālās veselības politikas īstenošanai, tai skaitā e-veselības sistēmas attīstībai, minētajiem uzdevumiem tiks noteikti izpildes termiņi, u.c. būtiski izpildes nosacījumi. LDVC veicamo uzdevumu sarakstu (attīstības plānu) VM katru gadu pārskatīs, sagatavojot nākošā gada veicamo uzdevumu sarakstu un nosakot sasniedzamos rezultātus un izpildes termiņus, kā arī plānoto indikatīvo finansējumu. VM saskaņos minēto attīstības plānu un tas būs neatņemama deleģēšanas līguma sastāvdaļa.
 
2) Lai Ministrija īstenotu LDVC darbības kontroli, Deleģēšanas līgumā tiks noteikts  LDVC pienākums iesniegt  Ministrijai atskaiti/ pārskatu par pastāvīgi pildāmo uzdevumu izpildi, un par digitālās veselības politikas īstenošanas tai skaitā e-veselības sistēmas attīstības uzdevumu izpildi, risku pārvaldību, tai skaitā pienākums, iesniegt nodevumus un rezultātus, kas apliecinās uzdevuma izpildi, piemēram, pieņemšanas-nodošanas aktus. Ministrija izskatīs iesniegtos pārskatus un citus dokumentus, kas apliecinās uzdevumu izpildi, un rēķinu, pārliecināsies, ka uzdevumi ir veikti atbilstoši deleģēšanas līgumā noteiktajam, un tikai pēc tam iesniegs NVD rēķinus pilnīgai vai daļējai apmaksai.  Darba izpildes, atskaites un rēķina saskaņošanas gadījumā Veselības ministrija iesniegs NVD rēķinu ar lūgumu veikt tā apmaksu. Ja, izvērtējot  paveiktos darbus, atskaiti, pārējo iesniegto informāciju par uzdevumu izpildi un rēķinu, Veselības ministrija secinās, ka uzdevums ir izpildīts, tā pieņems lēmumu par atskaites un rēķina saskaņošanu un rēķina apmaksu,, bet konstatējot nepilnības uzdevumu izpildē un/vai atskaitē lūgs pilnveidot uzdevuma izpildi un /vai atskaiti, kā arī precizēt rēķinu atbilstoši paveikto darbu apjomam.

[9] NVD piešķirtā kompetence veikt LDVC paveikto darbu apmaksu pēc Veselības ministrijas veiktās izpildījuma pārbaudes un apstiprinājuma nerada risku LDVC darbībai un būtiski nepalielinās NVD administratīvo slogu. Līgums neparedz  NVD tiesības ietekmēt, kontrolē LDVC darbību vai dot tam uzdevumus. 
Veselības ministrijai kā LDVC kapitāla daļu turētājam ir tiesības  un nepieciešamības gadījumā piemērot normatīvajos aktos noteikto atbildību. 
Saistībā ar NVD tālāku institucionālās pārveides (par atvasinātu publisku personu) iespējamību, jautājumi, kas saitīti ar tālāku sadarbību ar LDVC tiks vērtēti un atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem. Reorganizētā institūcija darbosies kā NVD funkciju, tiesību un  saistību pārņēmējs. Pēc konkrētu lēmumu pieņemšanas tiks veiktas darbības, lai Veselības ministrijas uzdevumu deleģēšana LDVC un apmaksa par paveikto darbu tiktu nodrošināta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, nepieciešamības gadījumā normatīvajos aktos tiks veikti nepieciešamie grozījumi.
[1] - https://health.ec.europa.eu/ehealth-digital-health-and-care/overview_en
[2] Veselības ministrijas nolikums 4.1.app. "4.1.izstrādāt veselības politiku"
[3] LR Satversme 111. Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.
[4] LR Satversme 96. Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.

Noteikumu projekts papildina Ministrijas kompetenci 6.1.¹. īsteno digitālās veselības politiku; un tai piešķir tiesības (7.4.¹ app.), lai nodrošinātu ar digitālās veselības politikas īstenošanu, ir tiesīga slēgt deleģēšanas līgumu ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs" par digitālās veselības īstenošanu un ar to saistīto uzdevumu deleģēšanu.
Noteikumu projekta  2.punkts nosaka ka 1.3. un 1.4.apakšpunkts stājas spēkā 2025.gada 1.janvārī, jo līdz 2024.gada 31.decembrim e-veselības politikas īstenošana ietverta padotības iestādes Nacionālais veselības dienesta tiešā kompetencē.

4. Nolikuma 25.12. apakšpunkts. nosaka, ka Veselības ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja kapitālsabiedrībā - valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca".
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca" (reģistrācijas Nr.40003453643), izpildot Ministru kabineta 2020.gada 7.janvāra rīkojumu Nr.12 "Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca" un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca" reorganizāciju" un saskaņā ar kapitāla daļu turētāja 2020.gada 12.novembra lēmumu ir reorganizēta, veicot kapitālsabiedrību apvienošanu. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca" (pievienojamā sabiedrība) manta ir nodota valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca" (iegūstošā sabiedrība). Līdz ar to valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca" beidza pastāvēt" kopš 2021. gada 4. janvāra un ir svītrojama no Nolikuma.

Svītrots Nolikuma 25.12.apakšpunkts "valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca".

5. Nolikuma 25.17. apakšpunkts nosaka, ka Veselības ministrija ir kapitāla daļu turētāja kapitālsabiedrībā - valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Straupes narkoloģiskā slimnīca". Minētā kapitālsabiedrība  ar 2018.gada 1.janvāri pārtrauca darbību kā ārstniecības iestāde.
Lai novērstu maldinošu nosaukumu un saistībā ar nekustamā īpašuma adresācijas nepieciešamu precizēšanu,  ar kapitāla daļu turētāja 2019.gada 17.aprīļa lēmumu tika mainīts kapitālsabiedrības nosaukums uz nosaukumu - sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Lielstraupes pils" (reģistrētais nosaukums bija aktuāls no 2019.gada 14.maija līdz 2024.gada 3.jūlijam).
Ar  kapitāla daļu turētāja 2024.gada 3.jūnija lēmumu tika veikta šīs kapitālsabiedrības nosaukuma  maiņa uz - sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs".
Nepieciešams precizēt Nolikuma 25.17.apakšpunktā ietverto nosaukumu.
Nosaukuma maiņas normatīvais pamatojums: Ministru kabineta 2024.gada 23.aprīļa rīkojums Nr.321 "Par konceptuālo ziņojumu "Par veselības  nozares Digitālo kompetenču centra izveidi", ar ko Ministru kabinets atbalstīja konceptuālajā ziņojumā "Par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi" ietvertā C1 modeļa turpmāka izstrādi, Veselības ministriju noteica par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā, kā arī uzdots ne vēlāk kā četru mēnešu laikā veikt kapitālsabiedrības – sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Lielstraupes pils" – nosaukuma un statūtu maiņu.

Nolikuma 25.17.apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā: "25.17.  Latvijas Digitālās veselības centrs".

6. 25.24 valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" mainīts nosaukums uz sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Nacionālais psihiskās veselības centrs"

25.24.apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā: "25.24. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Nacionālais psihiskās veselības centrs".

7. Veselības ministrija ir kapitāla daļu turētāja (57.94648% saskaņā ar Lursoft.lv datiem) sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Ludzas medicīnas centrs" (reģistrācijas numurs 40003258973, juridiskā adrese: Raiņa iela 43, Ludza, Ludzas novads, LV-5701), pārējo kapitāla daļu (42.05352 % saskaņā ar Lursoft.lv datiem) īpašnieks ir Ludzas novada pasvaldība. Kapitālsabiedrība norādāma nolikumā.

Nolikums papildināts ar 25.28.app. "sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Ludzas medicīnas centrs""

8. Valsts kancelejas 2024.gada 5.septembra Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju sanāksmē tika pieņemts lēmums (prot. Nr.2, 3.paragr.) atbalstīt ieteikumus iestāžu nolikumu sagatavošanā, lai atvieglotu izpratni par iestāžu padotības formu un savstarpējo atbildību lēmumu pieņemšanā vai lēmumu atcelšanā, ministriju nolikumos uzskaitīt to pakļautībā esošās, pārraudzībā esošās iestādes.
 

Nolikuma 24.punktā tiek norādītas Veselības ministrijas pakļautības iestādes.
Nolikums tiek papildināts ar 24.¹ punktu, kurā norādītas Veselības ministrijas šādas pārraudzībā esošās iestādes:
1. Latvijas Antidopinga birojs (pārraudzību nosaka Sporta likuma 11.² panta otrā daļa).
2. Nacionālais veselības dienests (pārraudzības statusu nosaka Veselības aprūpes finansēšanas likuma 15.panta pirmās daļa).
3. Rīgas Stradiņa universitāte - stratēģiskajos un finanšu jautājumos. (Augstskolu likuma regulējums par nozares ministrijas pārraudzību stratēģiskajos un finanšu jautājumos ir noteikts Augstskolu likuma 5. panta pirmās daļas otrajā teikumā)
4. Zāļu valsts aģentūra (pārraudzības statusu nosaka Publisko aģentūru likuma 8. panta pirmā daļa).