26-TA-1359: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts, lai pilnveidotu un precizētu atsevišķas Revīzijas pakalpojumu likuma (turpmāk – Likums) normas attiecībā uz zvērinātu revidentu profesionālo darbību, kura izpaužas kā revīzijas pakalpojumu un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu sniegšana, tās uzraudzību, un noteiktu pārejas periodu un atvieglotas prasības trešo valstu revidentiem un revīzijas uzņēmumiem ilgtspējas pakalpojumu sniegšanai un zvērinātu revidentu komercsabiedrību darbībai ilgtspējas apliecinājuma jomā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Precizēt un papildināt Likuma normas, lai novērstu praksē konstatētās problēmas zvērinātu revidentu profesionālajā darbībā un tās uzraudzībā. Vienlaikus Likumā paredzēts pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes 24.02.2026. Direktīvas (ES) 2026/470 prasības par korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanu un pienācīgas rūpības pienākumiem, kā arī precizēt jau pārņemtās Direktīvas (ES) 2023/2864 prasības saistībā ar Eiropas vienoto piekļuves punktu (turpmāk - ESAP direktīva).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ir nepieciešams pilnveidot un precizēt atsevišķas Likuma normas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2026. gada 24. februāra direktīvas (ES) 2026/470, ar ko groza Direktīvas 2006/43/EK, 2013/34/ES, (ES) 2022/2464 un (ES) 2024/1760 attiecībā uz konkrētām korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas prasībām un konkrētām korporatīvās ilgtspējas pienācīgas rūpības prasībām (turpmāk- Omnibus I direktīva) grozītās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/43/EK (2006. gada 17.maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (turpmāk – Revīzijas direktīva) 24.b panta 1. punkta otrā atkāpe paredz precizētas prasības galvenajam ilgtspējas partnerim, kuru revīzijas uzņēmums ieceļ ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanai. Minētās prasības paredz, ka šim galvenajam ilgtspējas partnerim jābūt tiesībām sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu. Šobrīd Likumā ietvertā galvenā ilgtspējas revidenta definīcija šādu prasību neparedz. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt Likumā ietverto galvenā ilgtspējas revidenta definīciju.
Risinājuma apraksts
Tiek precizēta Likumā ietvertā galvenā ilgtspējas revidenta definīcija, to papildinot ar nosacījumu, ka galvenajam ilgtspējas partnerim jābūt tiesībām sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus.
Problēmas apraksts
Likuma 8. panta pirmās daļas 5. punkts pašlaik paredz, ka zvērināta revidenta pretendentam jābūt personai ar nevainojamu reputāciju, skaidrojot, ka uz šo personu nedrīkst attiekties neviens no likuma 9. pantā minētajiem apstākļiem. Vienlaikus likuma 9. panta pirmajā daļā ir noteikti apstākļi, kas liedz personai būt par zvērinātu revidentu, bet šā panta otrajā daļā ir paredzēti izņēmumi, atbilstoši kuriem Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (turpmāk - LZRA) pēc individuāla izvērtējuma var atļaut personai būt par zvērinātu revidentu arī atsevišķos gadījumos, kad uz to attiecas 9. panta pirmās daļas 3. vai 4. punktā noteiktais ierobežojums.
Turklāt likuma 9. panta pirmās daļas 3. un 4. punktā jau ir ietvertas tiešas atsauces uz 9. panta otrajā daļā paredzētajiem izņēmumiem. Tādējādi 8. panta pirmās daļas 5. punktā ietvertā vispārīgā atsauce uz visu 9. pantu nepietiekami skaidri atspoguļo nevainojamas reputācijas prasības saturu un 9. panta abu daļu savstarpējo piemērošanu. Pašreizējais formulējums var radīt neskaidrību par to, vai personu, attiecībā uz kuru piemērojams kāds no 9. panta otrajā daļā paredzētajiem izņēmumiem, var uzskatīt par personu ar nevainojamu reputāciju.
Turklāt likuma 9. panta pirmās daļas 3. un 4. punktā jau ir ietvertas tiešas atsauces uz 9. panta otrajā daļā paredzētajiem izņēmumiem. Tādējādi 8. panta pirmās daļas 5. punktā ietvertā vispārīgā atsauce uz visu 9. pantu nepietiekami skaidri atspoguļo nevainojamas reputācijas prasības saturu un 9. panta abu daļu savstarpējo piemērošanu. Pašreizējais formulējums var radīt neskaidrību par to, vai personu, attiecībā uz kuru piemērojams kāds no 9. panta otrajā daļā paredzētajiem izņēmumiem, var uzskatīt par personu ar nevainojamu reputāciju.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts precizē Likuma 8. panta pirmās daļas 5. punktu, skaidri nosakot, ka par personu ar nevainojamu reputāciju uzskatāma persona, uz kuru neattiecas neviens no likuma 9. panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, vai persona, attiecībā uz kuru piemērojams kāds no Likuma 9. panta otrajā daļā minētajiem izņēmumiem.
Ar grozījumu tiek nodrošināta nepārprotama sasaiste starp nevainojamas reputācijas prasību, 9. panta pirmajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem un 9. panta otrajā daļā paredzētajiem izņēmumiem. Precizējums novērš interpretācijas iespējas un skaidri parāda, ka 9. panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos personas atbilstība nevainojamas reputācijas prasībai ir konstatējama pēc LZRA veiktā individuālā izvērtējuma. Grozījums nemaina 9. pantā noteikto ierobežojumu vai izņēmumu saturu un nepaplašina to personu loku, kuras var būt par zvērinātiem revidentiem, bet precizē spēkā esošā regulējuma savstarpējo sasaisti un piemērošanu.
Ar grozījumu tiek nodrošināta nepārprotama sasaiste starp nevainojamas reputācijas prasību, 9. panta pirmajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem un 9. panta otrajā daļā paredzētajiem izņēmumiem. Precizējums novērš interpretācijas iespējas un skaidri parāda, ka 9. panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos personas atbilstība nevainojamas reputācijas prasībai ir konstatējama pēc LZRA veiktā individuālā izvērtējuma. Grozījums nemaina 9. pantā noteikto ierobežojumu vai izņēmumu saturu un nepaplašina to personu loku, kuras var būt par zvērinātiem revidentiem, bet precizē spēkā esošā regulējuma savstarpējo sasaisti un piemērošanu.
Problēmas apraksts
Likuma 10. panta pirmās daļas pirmais teikums pašlaik paredz, ka zvērināta revidenta pretendents iesniegumā apliecina gan atbilstību šā likuma 8. panta prasībām, gan to, ka uz viņu neattiecas neviens no šā likuma 9. pantā minētajiem apstākļiem.
Ar likumprojektā paredzēto grozījumu likuma 8. panta pirmās daļas 5. punktā nevainojamas reputācijas prasība tiek formulēta, ietverot tajā gan atsauci uz 9. panta pirmajā daļā noteiktajiem apstākļiem, gan atsauci uz 9. panta otrajā daļā paredzētajiem izņēmumiem. Tādējādi pretendenta atbilstība 8. panta prasībām jau ietver arī izvērtējumu par to, vai uz personu attiecas kāds no 9. panta pirmajā daļā minētajiem ierobežojumiem un vai konkrētajā gadījumā ir piemērojams kāds no 9. panta otrajā daļā noteiktajiem izņēmumiem.
Saglabājot 10. panta pirmās daļas pirmajā teikumā atsevišķu prasību apliecināt, ka uz pretendentu neattiecas neviens no 9. pantā minētajiem apstākļiem, veidotos prasību dublēšanās. Turklāt šāds formulējums nepietiekami ņemtu vērā 9. panta otrajā daļā paredzēto iespēju LZRA, veicot individuālu izvērtējumu, atļaut personai būt par zvērinātu revidentu atsevišķos gadījumos, kad uz personu attiecas 9. panta pirmās daļas 3. vai 4. punktā noteiktais ierobežojums.
Tādējādi pēc 8. panta pirmās daļas 5. punkta precizēšanas 10. panta pirmās daļas pirmajā teikumā ietvertā prasība apliecināt, ka uz pretendentu neattiecas neviens no 9. pantā minētajiem apstākļiem, nebūtu saskaņota ar 9. panta otrajā daļā paredzētajiem izņēmumiem. Proti, arī tad, ja uz personu attiecas 9. panta pirmās daļas 3. vai 4. punktā minētais apstāklis, persona pēc LZRA individuāla izvērtējuma var atbilst nevainojamas reputācijas prasībai, ja tai ir piemērojams kāds no 9. panta otrajā daļā paredzētajiem izņēmumiem.
Ar likumprojektā paredzēto grozījumu likuma 8. panta pirmās daļas 5. punktā nevainojamas reputācijas prasība tiek formulēta, ietverot tajā gan atsauci uz 9. panta pirmajā daļā noteiktajiem apstākļiem, gan atsauci uz 9. panta otrajā daļā paredzētajiem izņēmumiem. Tādējādi pretendenta atbilstība 8. panta prasībām jau ietver arī izvērtējumu par to, vai uz personu attiecas kāds no 9. panta pirmajā daļā minētajiem ierobežojumiem un vai konkrētajā gadījumā ir piemērojams kāds no 9. panta otrajā daļā noteiktajiem izņēmumiem.
Saglabājot 10. panta pirmās daļas pirmajā teikumā atsevišķu prasību apliecināt, ka uz pretendentu neattiecas neviens no 9. pantā minētajiem apstākļiem, veidotos prasību dublēšanās. Turklāt šāds formulējums nepietiekami ņemtu vērā 9. panta otrajā daļā paredzēto iespēju LZRA, veicot individuālu izvērtējumu, atļaut personai būt par zvērinātu revidentu atsevišķos gadījumos, kad uz personu attiecas 9. panta pirmās daļas 3. vai 4. punktā noteiktais ierobežojums.
Tādējādi pēc 8. panta pirmās daļas 5. punkta precizēšanas 10. panta pirmās daļas pirmajā teikumā ietvertā prasība apliecināt, ka uz pretendentu neattiecas neviens no 9. pantā minētajiem apstākļiem, nebūtu saskaņota ar 9. panta otrajā daļā paredzētajiem izņēmumiem. Proti, arī tad, ja uz personu attiecas 9. panta pirmās daļas 3. vai 4. punktā minētais apstāklis, persona pēc LZRA individuāla izvērtējuma var atbilst nevainojamas reputācijas prasībai, ja tai ir piemērojams kāds no 9. panta otrajā daļā paredzētajiem izņēmumiem.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz no likuma 10. panta pirmās daļas pirmā teikuma izslēgt vārdus "un uz viņu neattiecas neviens no šā likuma 9. pantā minētajiem apstākļiem".
Pēc grozījuma pretendentam iesniegumā būs jāapliecina atbilstība likuma 8. panta prasībām, tostarp 8. panta pirmās daļas 5. punktā noteiktajai nevainojamas reputācijas prasībai. Savukārt pretendenta atbilstība nevainojamas reputācijas prasībai tiks vērtēta, ņemot vērā gan 9. panta pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus, gan 9. panta otrajā daļā paredzētos izņēmumus.
Grozījums novērsīs prasību dublēšanos un nodrošinās 10. panta pirmās daļas saskaņotību ar precizēto 8. panta pirmās daļas 5. punktu. Vienlaikus tas nemainīs pretendentam izvirzītās prasības pēc būtības un neierobežos LZRA pienākumu pārbaudīt pretendenta atbilstību Likumā noteiktajiem zvērināta revidenta profesionālās darbības priekšnoteikumiem.
Pēc grozījuma pretendentam iesniegumā būs jāapliecina atbilstība likuma 8. panta prasībām, tostarp 8. panta pirmās daļas 5. punktā noteiktajai nevainojamas reputācijas prasībai. Savukārt pretendenta atbilstība nevainojamas reputācijas prasībai tiks vērtēta, ņemot vērā gan 9. panta pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus, gan 9. panta otrajā daļā paredzētos izņēmumus.
Grozījums novērsīs prasību dublēšanos un nodrošinās 10. panta pirmās daļas saskaņotību ar precizēto 8. panta pirmās daļas 5. punktu. Vienlaikus tas nemainīs pretendentam izvirzītās prasības pēc būtības un neierobežos LZRA pienākumu pārbaudīt pretendenta atbilstību Likumā noteiktajiem zvērināta revidenta profesionālās darbības priekšnoteikumiem.
Problēmas apraksts
Likuma 17. panta sestā daļa pašlaik noteic, ka zvērināts revidents, lai atjaunotu apturēta sertifikāta darbību, iesniedz LZRA iesniegumu kopā ar apliecinājumu, ka viņš atbilst Likuma 8. panta pirmās daļas 5. punkta prasībām un ka uz viņu neattiecas neviens no Likuma 9. pantā minētajiem apstākļiem.
Ar likumprojektā paredzēto grozījumu 8. panta pirmās daļas 5. punktā personas nevainojama reputācija tiek sasaistīta ar 9. panta pirmajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem un 9. panta otrajā daļā paredzētajiem izņēmumiem. Līdz ar to apliecinājums par atbilstību 8. panta pirmās daļas 5. punkta prasībām jau aptver jautājumu par 9. pantā noteikto apstākļu esību un 9. panta otrajā daļā paredzēto izņēmumu piemērojamību.
Atsevišķas prasības saglabāšana 17. panta sestajā daļā apliecināt, ka uz zvērinātu revidentu neattiecas neviens no 9. pantā minētajiem apstākļiem, radītu regulējuma dublēšanos. Tā varētu arī radīt neskaidrību par iespēju atjaunot sertifikāta darbību personai, uz kuru formāli attiecas 9. panta pirmās daļas 3. vai 4. punktā noteiktais apstāklis, bet kurai pēc LZRA individuāla izvērtējuma ir piemērojams kāds no 9. panta otrajā daļā paredzētajiem izņēmumiem.
Ar likumprojektā paredzēto grozījumu 8. panta pirmās daļas 5. punktā personas nevainojama reputācija tiek sasaistīta ar 9. panta pirmajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem un 9. panta otrajā daļā paredzētajiem izņēmumiem. Līdz ar to apliecinājums par atbilstību 8. panta pirmās daļas 5. punkta prasībām jau aptver jautājumu par 9. pantā noteikto apstākļu esību un 9. panta otrajā daļā paredzēto izņēmumu piemērojamību.
Atsevišķas prasības saglabāšana 17. panta sestajā daļā apliecināt, ka uz zvērinātu revidentu neattiecas neviens no 9. pantā minētajiem apstākļiem, radītu regulējuma dublēšanos. Tā varētu arī radīt neskaidrību par iespēju atjaunot sertifikāta darbību personai, uz kuru formāli attiecas 9. panta pirmās daļas 3. vai 4. punktā noteiktais apstāklis, bet kurai pēc LZRA individuāla izvērtējuma ir piemērojams kāds no 9. panta otrajā daļā paredzētajiem izņēmumiem.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz no Likuma 17. panta sestās daļas izslēgt vārdus "un uz viņu neattiecas neviens no šā likuma 9. pantā minētajiem apstākļiem".
Pēc grozījuma zvērinātam revidentam, iesniedzot iesniegumu apturēta sertifikāta darbības atjaunošanai, būs jāapliecina atbilstība Likuma 8. panta pirmās daļas 5. punkta prasībām. Šā apliecinājuma ietvaros tiks vērtēta gan 9. panta pirmajā daļā noteikto apstākļu esība, gan 9. panta otrajā daļā paredzēto izņēmumu piemērojamība.
Grozījums nodrošinās 17. panta sestās daļas saskaņotību ar precizēto nevainojamas reputācijas regulējumu, novērsīs savstarpēji pārklājošos apliecinājumus un skaidri parādīs, ka personas atbilstība nevainojamas reputācijas prasībai vērtējama atbilstoši 8. panta pirmās daļas 5. punktam kopsakarā ar 9. panta abām daļām.
Grozījums nemainīs sertifikāta darbības atjaunošanas materiālos priekšnoteikumus un neatbrīvos zvērinātu revidentu no pienākuma sniegt informāciju, kas nepieciešama viņa atbilstības izvērtēšanai.
Pēc grozījuma zvērinātam revidentam, iesniedzot iesniegumu apturēta sertifikāta darbības atjaunošanai, būs jāapliecina atbilstība Likuma 8. panta pirmās daļas 5. punkta prasībām. Šā apliecinājuma ietvaros tiks vērtēta gan 9. panta pirmajā daļā noteikto apstākļu esība, gan 9. panta otrajā daļā paredzēto izņēmumu piemērojamība.
Grozījums nodrošinās 17. panta sestās daļas saskaņotību ar precizēto nevainojamas reputācijas regulējumu, novērsīs savstarpēji pārklājošos apliecinājumus un skaidri parādīs, ka personas atbilstība nevainojamas reputācijas prasībai vērtējama atbilstoši 8. panta pirmās daļas 5. punktam kopsakarā ar 9. panta abām daļām.
Grozījums nemainīs sertifikāta darbības atjaunošanas materiālos priekšnoteikumus un neatbrīvos zvērinātu revidentu no pienākuma sniegt informāciju, kas nepieciešama viņa atbilstības izvērtēšanai.
Problēmas apraksts
Likuma 18. panta pirmās daļas 1. punkts pašlaik paredz zvērināta revidenta sertifikāta anulēšanu, ja pēc tā izsniegšanas atklājas, ka uz sertifikāta saņēmēju attiecas kāds no likuma 9. panta 1., 3., 4. un 5. punktā minētajiem apstākļiem, ka zvērināts revidents nav ievērojis 8. pantā minētās prasības vai ir sniedzis nepatiesas ziņas par 9. pantā minētajiem apstākļiem. Tomēr Likuma 9. panta pirmās daļas 5. punkts spēkā esošajā Likuma redakcijā ir izslēgts.
Likuma 9. panta pirmās daļas 3. un 4. punktā noteiktajiem ierobežojumiem nav absolūta rakstura, jo 9. panta otrajā daļā ir paredzēti konkrēti izņēmumi. LZRA, veicot individuālu izvērtējumu, var atļaut būt par zvērinātu revidentu personai, kura tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepilngadīga, ja ir izpildīti attiecīgajā izņēmumā noteiktie nosacījumi.
Spēkā esošais Likuma 18. panta pirmās daļas 1. punkta formulējums tieši neparedz, ka sertifikāta anulēšanas pamats nav piemērojams gadījumā, kad attiecībā uz 9. panta pirmās daļas 3. vai 4. punktā minēto apstākli ir piemērojams 9. panta otrajā daļā noteiktais izņēmums. Tas var radīt neskaidrību un formālu pretrunu starp 9. panta otro daļu, kas noteiktos gadījumos pieļauj personai būt par zvērinātu revidentu, un 18. panta pirmās daļas 1. punktu, kas paredz sertifikāta anulēšanu, konstatējot 9. panta pirmās daļas 3. vai 4. punktā minēto apstākli.
Papildus nepieciešams aktualizēt Likuma 18. panta pirmās daļas 1. punktā ietverto atsauci, svītrojot atsauci uz 9. panta pirmās daļas 5. punktu, jo šis punkts no Likuma ir izslēgts.
Likuma 9. panta pirmās daļas 3. un 4. punktā noteiktajiem ierobežojumiem nav absolūta rakstura, jo 9. panta otrajā daļā ir paredzēti konkrēti izņēmumi. LZRA, veicot individuālu izvērtējumu, var atļaut būt par zvērinātu revidentu personai, kura tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepilngadīga, ja ir izpildīti attiecīgajā izņēmumā noteiktie nosacījumi.
Spēkā esošais Likuma 18. panta pirmās daļas 1. punkta formulējums tieši neparedz, ka sertifikāta anulēšanas pamats nav piemērojams gadījumā, kad attiecībā uz 9. panta pirmās daļas 3. vai 4. punktā minēto apstākli ir piemērojams 9. panta otrajā daļā noteiktais izņēmums. Tas var radīt neskaidrību un formālu pretrunu starp 9. panta otro daļu, kas noteiktos gadījumos pieļauj personai būt par zvērinātu revidentu, un 18. panta pirmās daļas 1. punktu, kas paredz sertifikāta anulēšanu, konstatējot 9. panta pirmās daļas 3. vai 4. punktā minēto apstākli.
Papildus nepieciešams aktualizēt Likuma 18. panta pirmās daļas 1. punktā ietverto atsauci, svītrojot atsauci uz 9. panta pirmās daļas 5. punktu, jo šis punkts no Likuma ir izslēgts.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz izteikt Likuma 18. panta pirmās daļas 1. punktu jaunā redakcijā, precīzi nosakot, ka zvērināta revidenta sertifikāts anulējams, ja pēc tā izsniegšanas atklājas, ka uz sertifikāta saņēmēju attiecas kāds no Likuma 9. panta pirmās daļas 1., 3. vai 4. punktā minētajiem apstākļiem, izņemot gadījumu, kad uz personu attiecas kāds no 9. panta otrajā daļā paredzētajiem izņēmumiem, vai ja zvērināts revidents nav ievērojis Likuma 8. pantā minētās prasības.
Ar grozījumu sertifikāta anulēšanas regulējumā tiek nepārprotami ietverta 9. panta otrajā daļā noteikto izņēmumu piemērošana. Tādējādi apstāklis, kas atbilst 9. panta pirmās daļas 3. vai 4. punktam, pats par sevi nebūs pamats sertifikāta anulēšanai, ja LZRA individuāla izvērtējuma rezultātā būs konstatējusi, ka konkrētajai personai ir piemērojams 9. panta otrajā daļā noteiktais izņēmums.
Grozījums vienlaikus aktualizēs normā ietvertās atsauces, izslēdzot atsauci uz spēku zaudējušo 9. panta pirmās daļas 5. punktu, un nodrošinās 18. panta pirmās daļas 1. punkta saskaņotību ar precizēto 8. panta pirmās daļas 5. punktu un 9. panta struktūru.
Grozījums nepaplašinās to personu loku, kuras var būt par zvērinātiem revidentiem, un neradīs jaunus izņēmumus no sertifikāta anulēšanas. Tas precizēs jau Likuma 9. panta otrajā daļā paredzēto izņēmumu piemērošanu sertifikāta anulēšanas procesā un novērsīs situāciju, kurā sertifikāts tiktu anulēts, neraugoties uz Likumā paredzēta izņēmuma piemērojamību.
Ar grozījumu sertifikāta anulēšanas regulējumā tiek nepārprotami ietverta 9. panta otrajā daļā noteikto izņēmumu piemērošana. Tādējādi apstāklis, kas atbilst 9. panta pirmās daļas 3. vai 4. punktam, pats par sevi nebūs pamats sertifikāta anulēšanai, ja LZRA individuāla izvērtējuma rezultātā būs konstatējusi, ka konkrētajai personai ir piemērojams 9. panta otrajā daļā noteiktais izņēmums.
Grozījums vienlaikus aktualizēs normā ietvertās atsauces, izslēdzot atsauci uz spēku zaudējušo 9. panta pirmās daļas 5. punktu, un nodrošinās 18. panta pirmās daļas 1. punkta saskaņotību ar precizēto 8. panta pirmās daļas 5. punktu un 9. panta struktūru.
Grozījums nepaplašinās to personu loku, kuras var būt par zvērinātiem revidentiem, un neradīs jaunus izņēmumus no sertifikāta anulēšanas. Tas precizēs jau Likuma 9. panta otrajā daļā paredzēto izņēmumu piemērošanu sertifikāta anulēšanas procesā un novērsīs situāciju, kurā sertifikāts tiktu anulēts, neraugoties uz Likumā paredzēta izņēmuma piemērojamību.
Problēmas apraksts
Likuma 18.1 pants nosaka informācijas aprites kārtību gadījumos, kad zvērinātam revidentam, kurš vienlaikus ir reģistrēts arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā, tiek apturēta sertifikāta darbība vai sertifikāts tiek anulēts. LZRA piecu darbdienu laikā rakstveidā informē Finanšu ministriju par faktu, ka sertifikāta darbība ir apturēta vai tas ir anulēts, norādot attiecīgos iemeslus un apturēšanas gadījumā - termiņu. Savukārt Finanšu ministrija piecu darbdienu laikā nosūta šo informāciju attiecīgās dalībvalsts kompetentajai institūcijai.
Esošais regulējums paredz termiņus abiem iesaistītajiem subjektiem (LZRA un Finanšu ministrijai), taču minētā panta pirmajā daļā nav precīzi noteikts sākuma brīdis piecu darbdienu termiņa skaitīšanai un otrajā daļā nav skaidri noteikts, ka termiņš tiek skaitīts no informācijas saņemšanas brīža Finanšu ministrijā.
Līdz ar to ir nepieciešams precizēt Likuma 18.1 panta regulējumu, lai nodrošinātu tiesisko skaidrību un viennozīmīgu interpretāciju par termiņa skaitīšanas sākuma brīdi un informācijas saņemšanas Finanšu ministrijā dienu. Tā kā regulējums attiecas uz pārrobežu uzraudzību revīzijas jomā, būtiski ir, lai informācija kompetentajām institūcijām tiktu nodota bez nepamatotas kavēšanās. Precīzi definēti termiņi veicina operativitāti.
Esošais regulējums paredz termiņus abiem iesaistītajiem subjektiem (LZRA un Finanšu ministrijai), taču minētā panta pirmajā daļā nav precīzi noteikts sākuma brīdis piecu darbdienu termiņa skaitīšanai un otrajā daļā nav skaidri noteikts, ka termiņš tiek skaitīts no informācijas saņemšanas brīža Finanšu ministrijā.
Līdz ar to ir nepieciešams precizēt Likuma 18.1 panta regulējumu, lai nodrošinātu tiesisko skaidrību un viennozīmīgu interpretāciju par termiņa skaitīšanas sākuma brīdi un informācijas saņemšanas Finanšu ministrijā dienu. Tā kā regulējums attiecas uz pārrobežu uzraudzību revīzijas jomā, būtiski ir, lai informācija kompetentajām institūcijām tiktu nodota bez nepamatotas kavēšanās. Precīzi definēti termiņi veicina operativitāti.
Risinājuma apraksts
Ar grozījumiem paredzēts precizēt 18.1 panta regulējumu:
Pirmajā daļā tiek konkretizēts termiņa sākuma punkts, nosakot, ka LZRA informē Finanšu ministriju piecu darbdienu laikā no sertifikāta darbības apturēšanas vai anulēšanas dienas, nevis vispārīgi "par attiecīgo faktu".
Otrā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka Finanšu ministrija nosūta informāciju attiecīgās dalībvalsts kompetentajai institūcijai piecu darbdienu laikā no informācijas saņemšanas dienas.
Grozījumi pēc būtības nemaina informēšanas pienākuma saturu vai iesaistīto institūciju kompetenci, bet precizē termiņu skaitīšanu un informācijas aprites mehānismu. Tādējādi tiek nodrošināta skaidrāka, efektīvāka un vienveidīgāka regulējuma piemērošana praksē, īpaši pārrobežu sadarbības kontekstā.
Ar sertifikāta darbības apturēšanas vai anulēšanas dienu saprotama diena, no kuras attiecīgais lēmums ir stājies spēkā un rada tiesiskas sekas. Ja normatīvajos aktos vai pašā lēmumā nav noteikts citādi, piemērojami Administratīvā procesa likuma noteikumi par administratīvā akta spēkā stāšanos.
Pirmajā daļā tiek konkretizēts termiņa sākuma punkts, nosakot, ka LZRA informē Finanšu ministriju piecu darbdienu laikā no sertifikāta darbības apturēšanas vai anulēšanas dienas, nevis vispārīgi "par attiecīgo faktu".
Otrā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka Finanšu ministrija nosūta informāciju attiecīgās dalībvalsts kompetentajai institūcijai piecu darbdienu laikā no informācijas saņemšanas dienas.
Grozījumi pēc būtības nemaina informēšanas pienākuma saturu vai iesaistīto institūciju kompetenci, bet precizē termiņu skaitīšanu un informācijas aprites mehānismu. Tādējādi tiek nodrošināta skaidrāka, efektīvāka un vienveidīgāka regulējuma piemērošana praksē, īpaši pārrobežu sadarbības kontekstā.
Ar sertifikāta darbības apturēšanas vai anulēšanas dienu saprotama diena, no kuras attiecīgais lēmums ir stājies spēkā un rada tiesiskas sekas. Ja normatīvajos aktos vai pašā lēmumā nav noteikts citādi, piemērojami Administratīvā procesa likuma noteikumi par administratīvā akta spēkā stāšanos.
Problēmas apraksts
Likuma 19. panta otrās daļas 4. punkts paredz, ka Zvērinātu revidentu reģistra publiskojamajā daļā tiek norādīts sertifikāta izsniegšanas, darbības apturēšanas un atjaunošanas laiks, kā arī attiecīgo darbību pamats.
Vienlaikus normas formulējums nav pietiekami precīzs un rada vairākas praktiskas un loģiskas neskaidrības.
Pirmkārt, jēdziens "laiks" ir interpretējams plaši un var ietvert ne tikai datumu, bet arī konkrētu pulksteņa laiku, kas var radīt nevienveidīgu pieeju informācijas atspoguļošanā un nevajadzīgu administratīvo slogu.
Otrkārt, normas formulējums, kas sasaista "pamatu" arī ar sertifikāta izsniegšanu, nav loģisks. Sertifikāts zvērinātam revidentam tiek izsniegts, ja persona ir izpildījusi likumā noteiktās prasības, proti, nokārtojusi nepieciešamos profesionālos eksāmenus un devusi zvērestu. Līdz ar to sertifikāta izsniegšanai nav nepieciešams īpašs pamatojums tādā nozīmē, kāds tas ir piemērojams ierobežojošiem vai izņēmuma gadījumiem.
Savukārt darbības apturēšanai un atjaunošanai pamata norādīšana ir būtiska, jo šīs darbības var balstīties uz dažādiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, piemēram:
paša zvērināta revidenta iesniegumu ar lūgumu apturēt darbību vai kompetentās iestādes piemērotu sankciju.
Lai gan praksē informācija par darbības atjaunošanas pamatu reģistrā ne vienmēr tiek detalizēti norādīta, tās saglabāšana normā ir pamatota, nodrošinot iespēju šādu informāciju atspoguļot.
Tādējādi esošais regulējums nav pietiekami skaidrs un loģiski strukturēts un Likuma 19. panta otrās daļas 4. punkts ir jāprecizē.
Vienlaikus normas formulējums nav pietiekami precīzs un rada vairākas praktiskas un loģiskas neskaidrības.
Pirmkārt, jēdziens "laiks" ir interpretējams plaši un var ietvert ne tikai datumu, bet arī konkrētu pulksteņa laiku, kas var radīt nevienveidīgu pieeju informācijas atspoguļošanā un nevajadzīgu administratīvo slogu.
Otrkārt, normas formulējums, kas sasaista "pamatu" arī ar sertifikāta izsniegšanu, nav loģisks. Sertifikāts zvērinātam revidentam tiek izsniegts, ja persona ir izpildījusi likumā noteiktās prasības, proti, nokārtojusi nepieciešamos profesionālos eksāmenus un devusi zvērestu. Līdz ar to sertifikāta izsniegšanai nav nepieciešams īpašs pamatojums tādā nozīmē, kāds tas ir piemērojams ierobežojošiem vai izņēmuma gadījumiem.
Savukārt darbības apturēšanai un atjaunošanai pamata norādīšana ir būtiska, jo šīs darbības var balstīties uz dažādiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, piemēram:
paša zvērināta revidenta iesniegumu ar lūgumu apturēt darbību vai kompetentās iestādes piemērotu sankciju.
Lai gan praksē informācija par darbības atjaunošanas pamatu reģistrā ne vienmēr tiek detalizēti norādīta, tās saglabāšana normā ir pamatota, nodrošinot iespēju šādu informāciju atspoguļot.
Tādējādi esošais regulējums nav pietiekami skaidrs un loģiski strukturēts un Likuma 19. panta otrās daļas 4. punkts ir jāprecizē.
Risinājuma apraksts
Ar grozījumiem paredzēts precizēt likuma 19. panta otrās daļas 4. punktu, aizstājot jēdzienu "laiks" ar jēdzienu "datums", kā arī pēc būtības precizējot normas piemērošanu.
Tiek noteikts, ka publiskojamajā reģistra daļā norādāms:
- sertifikāta izsniegšanas datums;
- sertifikāta darbības apturēšanas un atjaunošanas datums;
- darbības apturēšanas un atjaunošanas pamats.
Grozījumu mērķis ir:
- nodrošināt viennozīmīgu un precīzu tiesību normas interpretāciju, skaidri nosakot, ka publicējams ir datums, nevis precīzs laiks;
- novērst nelietderīgu datu apstrādi, ievērojot datu minimizācijas principu;
- loģiski nošķirt gadījumus, kuros pamata norādīšana ir nepieciešama.
Proti, sertifikāta izsniegšana ir standartizēts administratīvs process, kas notiek pēc konkrētu likumā noteiktu priekšnoteikumu izpildes, un tādēļ tai nav nepieciešama īpaša pamata norādīšana. Savukārt darbības apturēšana un atjaunošana var būt balstīta uz dažādiem individuāliem apstākļiem, tādēļ informācija par pamatu šajos gadījumos ir saglabājama.
Vienlaikus norma saglabā atsauci uz darbības atjaunošanas pamatu, nodrošinot regulējuma pilnīgumu un iespēju šādu informāciju publicēt, ja tas nepieciešams.
Grozījumi ir tehniska un precizējoša rakstura, kas uzlabo normas skaidrību un piemērojamību praksē, nemainot regulējuma būtību.
Ar sertifikāta darbības apturēšanas un atjaunošanas datumu saprotams datums, no kura attiecīgais lēmums rada tiesiskas sekas un attiecīgais statuss tiek atspoguļots reģistrā. Ja normatīvajos aktos vai pašā lēmumā nav noteikts citādi, piemērojami Administratīvā procesa likuma noteikumi par administratīvā akta spēkā stāšanos.
Tiek noteikts, ka publiskojamajā reģistra daļā norādāms:
- sertifikāta izsniegšanas datums;
- sertifikāta darbības apturēšanas un atjaunošanas datums;
- darbības apturēšanas un atjaunošanas pamats.
Grozījumu mērķis ir:
- nodrošināt viennozīmīgu un precīzu tiesību normas interpretāciju, skaidri nosakot, ka publicējams ir datums, nevis precīzs laiks;
- novērst nelietderīgu datu apstrādi, ievērojot datu minimizācijas principu;
- loģiski nošķirt gadījumus, kuros pamata norādīšana ir nepieciešama.
Proti, sertifikāta izsniegšana ir standartizēts administratīvs process, kas notiek pēc konkrētu likumā noteiktu priekšnoteikumu izpildes, un tādēļ tai nav nepieciešama īpaša pamata norādīšana. Savukārt darbības apturēšana un atjaunošana var būt balstīta uz dažādiem individuāliem apstākļiem, tādēļ informācija par pamatu šajos gadījumos ir saglabājama.
Vienlaikus norma saglabā atsauci uz darbības atjaunošanas pamatu, nodrošinot regulējuma pilnīgumu un iespēju šādu informāciju publicēt, ja tas nepieciešams.
Grozījumi ir tehniska un precizējoša rakstura, kas uzlabo normas skaidrību un piemērojamību praksē, nemainot regulējuma būtību.
Ar sertifikāta darbības apturēšanas un atjaunošanas datumu saprotams datums, no kura attiecīgais lēmums rada tiesiskas sekas un attiecīgais statuss tiek atspoguļots reģistrā. Ja normatīvajos aktos vai pašā lēmumā nav noteikts citādi, piemērojami Administratīvā procesa likuma noteikumi par administratīvā akta spēkā stāšanos.
Problēmas apraksts
Ar Omnibus I direktīvu Revīzijas direktīvas jaunā redakcijā izteiktā 3. panta 4. punkta "d" apakšpunkts paredz, ka Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes par revīzijas uzņēmumiem drīkst apstiprināt vienīgi uzņēmumus, kuri atbilst labas reputācijas prasībām.
Tomēr, definējot šīs prasības saturu, nepieciešams ievērot tādu pašu pieeju un terminoloģiju, kāda tiek ietverta ar šo likumprojektu precizētajā Likuma 8. panta pirmās daļas 5. punktā. Pretējā gadījumā Likumā līdzvērtīga reputācijas kritērija apzīmēšanai un izvērtēšanai tiktu izmantoti atšķirīgi formulējumi, kas varētu radīt nevienveidīgu tiesību normu interpretāciju un piemērošanu.
Tā kā Likuma 9. panta otrā daļa paredz iespēju pēc individuāla izvērtējuma piemērot izņēmumus no atsevišķiem 9. panta pirmajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem, nepieciešams skaidri norādīt abu 9. panta daļu savstarpējo sasaisti.
Līdz ar to ir nepieciešams attiecīgi papildināt Likumu, iekļaujot tajā minētās prasības.
Tomēr, definējot šīs prasības saturu, nepieciešams ievērot tādu pašu pieeju un terminoloģiju, kāda tiek ietverta ar šo likumprojektu precizētajā Likuma 8. panta pirmās daļas 5. punktā. Pretējā gadījumā Likumā līdzvērtīga reputācijas kritērija apzīmēšanai un izvērtēšanai tiktu izmantoti atšķirīgi formulējumi, kas varētu radīt nevienveidīgu tiesību normu interpretāciju un piemērošanu.
Tā kā Likuma 9. panta otrā daļa paredz iespēju pēc individuāla izvērtējuma piemērot izņēmumus no atsevišķiem 9. panta pirmajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem, nepieciešams skaidri norādīt abu 9. panta daļu savstarpējo sasaisti.
Līdz ar to ir nepieciešams attiecīgi papildināt Likumu, iekļaujot tajā minētās prasības.
Risinājuma apraksts
Likuma 21. pants, kas nosaka prasības, kādām jāatbilst komercsabiedrībai, lai saņemtu zvērinātu revidentu komercsabiedrības licenci, tiek papildināts ar 4.1 daļu, paredzot, ka zvērinātu revidentu komercsabiedrībā strādājošie zvērināti revidenti, kuri sniedz revīzijas pakalpojumus šīs zvērinātu revidentu komercsabiedrības vārdā, ir ar nevainojamu reputāciju, tas ir, uz viņiem neattiecas neviens no šā likuma 9. panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem vai tie ir personas attiecībā uz kurām ir piemērojams kāds no 9. panta otrajā daļā minētajiem izņēmumiem. Šāds regulējums nodrošina, ka nevainojamas reputācijas prasība attiecībā uz zvērinātiem revidentiem tiek formulēta un piemērota vienveidīgi. Vienlaikus tiek skaidri noteikts, ka reputācijas prasības izpildes izvērtējumā ir ņemami vērā ne tikai 9. panta pirmajā daļā paredzētie ierobežojumi, bet arī 9. panta otrajā daļā paredzētie izņēmuma gadījumi. Grozījums nodrošina tiesisko skaidrību un terminoloģisku saskaņotību Likuma ietvaros.
Problēmas apraksts
Likuma 23. panta 5.1 daļa nosaka informācijas aprites kārtību gadījumos, kad zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, kas vienlaikus reģistrēta arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā, tiek apturēta, atjaunota, pārreģistrēta vai anulēta licence. Norma paredz LZRA pienākumu piecu darbdienu laikā informēt Finanšu ministriju par attiecīgo faktu.
Esošajā redakcijā termiņa sākuma brīdis nav skaidri noteikts, jo formulējums "par attiecīgo faktu piecu darbdienu laikā" neļauj viennozīmīgi secināt, no kura brīža termiņš ir skaitāms. Tas var radīt atšķirīgu normas interpretāciju un piemērošanu praksē.
Tā kā regulējums attiecas uz informācijas apmaiņu ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām institūcijām, ir būtiski nodrošināt skaidru un vienveidīgu termiņa skaitīšanas kārtību, lai informācija tiktu nodota savlaicīgi un bez nepamatotas kavēšanās.
Esošajā redakcijā termiņa sākuma brīdis nav skaidri noteikts, jo formulējums "par attiecīgo faktu piecu darbdienu laikā" neļauj viennozīmīgi secināt, no kura brīža termiņš ir skaitāms. Tas var radīt atšķirīgu normas interpretāciju un piemērošanu praksē.
Tā kā regulējums attiecas uz informācijas apmaiņu ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām institūcijām, ir būtiski nodrošināt skaidru un vienveidīgu termiņa skaitīšanas kārtību, lai informācija tiktu nodota savlaicīgi un bez nepamatotas kavēšanās.
Risinājuma apraksts
Ar grozījumu paredzēts precizēt 23. panta 5.1 daļā noteikto informēšanas pienākumu, nosakot, ka LZRA informē Finanšu ministriju piecu darbdienu laikā no licences darbības apturēšanas, atjaunošanas, pārreģistrēšanas vai anulēšanas dienas.
Grozījums nemaina informēšanas pienākuma saturu vai iesaistīto institūciju kompetenci, bet precizē termiņa skaitīšanas sākuma punktu, tādējādi nodrošinot lielāku tiesisko skaidrību un vienveidīgu normas piemērošanu praksē.
Ar licences darbības apturēšanas, atjaunošanas, pārreģistrēšanas vai anulēšanas dienu saprotama diena, no kuras attiecīgais lēmums rada tiesiskas sekas. Ja normatīvajos aktos vai pašā lēmumā nav noteikts citādi, piemērojami Administratīvā procesa likuma noteikumi par administratīvā akta spēkā stāšanos.
Grozījums nemaina informēšanas pienākuma saturu vai iesaistīto institūciju kompetenci, bet precizē termiņa skaitīšanas sākuma punktu, tādējādi nodrošinot lielāku tiesisko skaidrību un vienveidīgu normas piemērošanu praksē.
Ar licences darbības apturēšanas, atjaunošanas, pārreģistrēšanas vai anulēšanas dienu saprotama diena, no kuras attiecīgais lēmums rada tiesiskas sekas. Ja normatīvajos aktos vai pašā lēmumā nav noteikts citādi, piemērojami Administratīvā procesa likuma noteikumi par administratīvā akta spēkā stāšanos.
Problēmas apraksts
Ar Omnibus I direktīvu Revīzijas direktīvas 45. pants ir papildināts ar 5.b punktu, kas paredz pārejas periodu, kura laikā trešo valstu revidentiem un revīzijas uzņēmumiem tiek piemērotas atvieglotas prasības reģistrācijai attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī, lai sniegtu ilgtspējas ziņojumu apliecinājuma pakalpojumus regulētajā tirgū kotētiem uzņēmumiem. Līdz ar to ir nepieciešams attiecīgi papildināt Likumu, iekļaujot tajā minētās prasības.
Risinājuma apraksts
Likuma 24.2 pants tiek papildināts ar 1.3 un 1.4 daļu. Tiek paredzēta kārtība, kādā Finanšu ministrija atzīst trešo valstu revidentus un trešo valstu revidentu komercsabiedrības ierakstīšanai Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistrā, ja tie sniedz ilgtspējas ziņojumu un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu apliecinājuma pakalpojumus attiecībā uz finanšu gadiem laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim.
Noteikts, ka, atkāpjoties no Likuma attiecīgajām vispārējām prasībām, Finanšu ministrija var atzīt šādus trešās valsts revidentus un komercsabiedrības, ja tie ir iesnieguši Finanšu ministrijai noteiktu Likuma 24.2 panta 1.3 daļā norādīto informāciju, tas ir, trešo valstu revidenta vai trešo valstu revidentu komercsabiedrības identificēšanai jānorāda vārds, uzvārds vai nosaukums, juridiskā adrese un informācija par juridisko struktūru, kā arī jāiekļauj deklarācija par revidenta, kurš paraksta apliecinājuma ziņojumu, zināšanām ilgtspējas ziņojumu sagatavošanas un to apliecināšanas jomā, precizējot šo zināšanu līmeni; papildus jāsniedz informācija par piederību tīklam (ja tāda pastāv), tajā skaitā attiecīgā tīkla apraksts, norādes par piemērojamajiem ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma standartiem un neatkarības prasībām, trešās valsts revidentu komercsabiedrības iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas apraksts attiecībā uz ilgtspējas apliecinājuma uzdevumiem, kā arī informācija par kvalitātes pārbaudēm šajos uzdevumos, tostarp to veikšanas fakts, laiks un rezultāti.
Likuma 24.2 panta 1.4 daļā tiek noteikts, ka šādos gadījumos reģistrā norādāms reģistrācijas termiņš. Tāpat paredzēts, ka trešās valsts revidents vai trešās valsts revidentu komercsabiedrība netiek ierakstīta reģistrā, ja Finanšu ministrijai nav iesniegta visa minētā informācija.
Līdz ar to minētās normas paredz īpašas informācijas sniegšanas un reģistrācijas prasības trešo valstu revidentiem un to komercsabiedrībām, kas nodrošina ilgtspējas ziņojumu apliecinājuma pakalpojumus noteiktajā pārejas periodā.
Noteikts, ka, atkāpjoties no Likuma attiecīgajām vispārējām prasībām, Finanšu ministrija var atzīt šādus trešās valsts revidentus un komercsabiedrības, ja tie ir iesnieguši Finanšu ministrijai noteiktu Likuma 24.2 panta 1.3 daļā norādīto informāciju, tas ir, trešo valstu revidenta vai trešo valstu revidentu komercsabiedrības identificēšanai jānorāda vārds, uzvārds vai nosaukums, juridiskā adrese un informācija par juridisko struktūru, kā arī jāiekļauj deklarācija par revidenta, kurš paraksta apliecinājuma ziņojumu, zināšanām ilgtspējas ziņojumu sagatavošanas un to apliecināšanas jomā, precizējot šo zināšanu līmeni; papildus jāsniedz informācija par piederību tīklam (ja tāda pastāv), tajā skaitā attiecīgā tīkla apraksts, norādes par piemērojamajiem ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma standartiem un neatkarības prasībām, trešās valsts revidentu komercsabiedrības iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas apraksts attiecībā uz ilgtspējas apliecinājuma uzdevumiem, kā arī informācija par kvalitātes pārbaudēm šajos uzdevumos, tostarp to veikšanas fakts, laiks un rezultāti.
Likuma 24.2 panta 1.4 daļā tiek noteikts, ka šādos gadījumos reģistrā norādāms reģistrācijas termiņš. Tāpat paredzēts, ka trešās valsts revidents vai trešās valsts revidentu komercsabiedrība netiek ierakstīta reģistrā, ja Finanšu ministrijai nav iesniegta visa minētā informācija.
Līdz ar to minētās normas paredz īpašas informācijas sniegšanas un reģistrācijas prasības trešo valstu revidentiem un to komercsabiedrībām, kas nodrošina ilgtspējas ziņojumu apliecinājuma pakalpojumus noteiktajā pārejas periodā.
Problēmas apraksts
Likuma 31.2 panta pirmās daļas 8. punkts paredz, ka zvērināta revidenta ziņojumā jāiekļauj informācija par to, vai klients (noteiktu kategoriju kapitālsabiedrības) ir sagatavojis nefinanšu paziņojumu (vai konsolidēto nefinanšu paziņojumu) un kādā veidā tas ir iekļauts gada pārskata struktūrā (vadības ziņojumā, kā atsevišķa sastāvdaļa vai mātes sabiedrības konsolidētajā nefinanšu paziņojumā). Zvērināts revidents šajā gadījumā neveic nefinanšu paziņojuma pārbaudi, bet gan sniedz informatīvu norādi par tā esību un izvietojumu.
Šobrīd nefinanšu paziņojuma sagatavošanas prasība ir aizstāta ar jaunu regulējumu ilgtspējas informācijas atklāšanas jomā. Atbilstoši Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma 4. pantam likuma subjektiem ir pienākums vadības ziņojumā iekļaut ilgtspējas informāciju, kas ir skaidri identificējama un iekļauta atsevišķā sadaļā.
Nefinanšu paziņojuma gadījumā revidents tikai norādīja uz šāda paziņojuma esību, savukārt ilgtspējas ziņojums (ilgtspējas informācija) ir pakļauts pārbaudei (assurance). Tādēļ nav iespējams vienkārši aizstāt terminu "nefinanšu paziņojums" ar "ilgtspējas ziņojums", jo būtiski mainīts revidenta iesaistes apjoms un būtība.
Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums jau nosaka gan pienākumu sagatavot ilgtspējas informāciju, gan tās saturu un iekļaušanas vietu. Papildu informatīvas norādes iekļaušana zvērināta revidenta ziņojumā par šīs informācijas esību vairs nav nepieciešama.
Likuma 31.2 panta pirmās daļas 8. punkts ir esoša norma, kas attiecas uz institūtu (nefinanšu paziņojums), kas vairs netiek piemērots. Tās saglabāšana radītu terminoloģisku un normatīvu neskaidrību.
Līdz ar to ir nepieciešams izslēgt Likuma 31.2 panta pirmās daļas 8. punktu.
Šobrīd nefinanšu paziņojuma sagatavošanas prasība ir aizstāta ar jaunu regulējumu ilgtspējas informācijas atklāšanas jomā. Atbilstoši Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma 4. pantam likuma subjektiem ir pienākums vadības ziņojumā iekļaut ilgtspējas informāciju, kas ir skaidri identificējama un iekļauta atsevišķā sadaļā.
Nefinanšu paziņojuma gadījumā revidents tikai norādīja uz šāda paziņojuma esību, savukārt ilgtspējas ziņojums (ilgtspējas informācija) ir pakļauts pārbaudei (assurance). Tādēļ nav iespējams vienkārši aizstāt terminu "nefinanšu paziņojums" ar "ilgtspējas ziņojums", jo būtiski mainīts revidenta iesaistes apjoms un būtība.
Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums jau nosaka gan pienākumu sagatavot ilgtspējas informāciju, gan tās saturu un iekļaušanas vietu. Papildu informatīvas norādes iekļaušana zvērināta revidenta ziņojumā par šīs informācijas esību vairs nav nepieciešama.
Likuma 31.2 panta pirmās daļas 8. punkts ir esoša norma, kas attiecas uz institūtu (nefinanšu paziņojums), kas vairs netiek piemērots. Tās saglabāšana radītu terminoloģisku un normatīvu neskaidrību.
Līdz ar to ir nepieciešams izslēgt Likuma 31.2 panta pirmās daļas 8. punktu.
Risinājuma apraksts
Tiek izslēgts Likuma 31.2 panta pirmās daļas 8. punkts. Rezultātā tiek nodrošināta normatīvā regulējuma skaidrība un vienkāršošana – tiek izslēgta novecojusi un vairs nepiemērojama norma. Regulējums tiek saskaņots ar jauno ilgtspējas ziņošanas regulējumu – tiesiskais regulējums atbilst aktuālajai pieejai attiecībā uz ilgtspējas informācijas atklāšanu un pārbaudi. Tāpat arī tiek novērsta situācija, kur zvērināta revidenta ziņojumā būtu jāsniedz tikai informatīva atsauce uz institūtu, kas vairs nepastāv, fokusējot revidenta darbu uz faktisko ilgtspējas informācijas pārbaudi, kā arī tiek izslēgta lieka prasība revidenta ziņojuma saturā.
Līdz ar to Likuma 31.2 panta pirmās daļas 8. punkta svītrošana ir pamatota, jo tas attiecas uz regulējumu, kas ir aizstāts ar jaunu pieeju ilgtspējas informācijas atklāšanā, un tā saglabāšana vairs nav nepieciešama ne no uzraudzības, ne informācijas sniegšanas viedokļa.
Līdz ar to Likuma 31.2 panta pirmās daļas 8. punkta svītrošana ir pamatota, jo tas attiecas uz regulējumu, kas ir aizstāts ar jaunu pieeju ilgtspējas informācijas atklāšanā, un tā saglabāšana vairs nav nepieciešama ne no uzraudzības, ne informācijas sniegšanas viedokļa.
Problēmas apraksts
Likuma 36.3 pants noteic informācijas iesniegšanas prasības Eiropas vienotajā piekļuves punktā (turpmāk - ESAP). Finanšu ministrija ir kompetentā iestāde, kas nodrošina tās tīmekļvietnē publicētās informācijas par zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām piemērotajām sankcijām, administratīvajiem pasākumiem un atklātības ziņojumiem iesniegšanu ESAP. Savukārt, LZRA nodrošina informācijas no Zvērinātu revidentu reģistra un Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistra publiskojamās daļas par zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām iesniegšanu ESAP.
Tomēr saskaņā ar Revīzijas direktīvas 20.a panta "Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā" 2. punktu ESAP ir jānodrošina arī šīs direktīvas 15. pantā minētās informācijas pieejamība. Revīzijas direktīvas 15. pants paredz publiska reģistra uzturēšanu obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem un tieši atsaucas uz direktīvas 16. un 17. pantu, kuros noteikts publiskajā reģistrā iekļaujamās informācijas saturs. Proti, Revīzijas direktīvas 16. pants nosaka publiskojamo informāciju par obligātajiem revidentiem, tostarp arī par trešo valstu revidentiem, kas reģistrēti saskaņā ar Revīzijas direktīvas 45. pantu, savukārt Revīzijas direktīvas 17. pants nosaka publiskojamo informāciju par revīzijas uzņēmumiem, tostarp par trešo valstu revīzijas struktūrām (trešo valstu revidentu komercsabiedrībām), kas reģistrētas saskaņā ar Revīzijas direktīvas 45. pantu. Līdz ar to ESAP ir jānodrošina piekļuve arī Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistra publiskojamajā daļā ietvertajai informācijai par trešo valstu revidentiem un trešo valstu revidentu komercsabiedrībām. Tādēļ likumu nepieciešams papildināt ar atbilstošu prasību, kas nodrošina minētās informācijas pieejamību ESAP.
Tomēr saskaņā ar Revīzijas direktīvas 20.a panta "Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā" 2. punktu ESAP ir jānodrošina arī šīs direktīvas 15. pantā minētās informācijas pieejamība. Revīzijas direktīvas 15. pants paredz publiska reģistra uzturēšanu obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem un tieši atsaucas uz direktīvas 16. un 17. pantu, kuros noteikts publiskajā reģistrā iekļaujamās informācijas saturs. Proti, Revīzijas direktīvas 16. pants nosaka publiskojamo informāciju par obligātajiem revidentiem, tostarp arī par trešo valstu revidentiem, kas reģistrēti saskaņā ar Revīzijas direktīvas 45. pantu, savukārt Revīzijas direktīvas 17. pants nosaka publiskojamo informāciju par revīzijas uzņēmumiem, tostarp par trešo valstu revīzijas struktūrām (trešo valstu revidentu komercsabiedrībām), kas reģistrētas saskaņā ar Revīzijas direktīvas 45. pantu. Līdz ar to ESAP ir jānodrošina piekļuve arī Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistra publiskojamajā daļā ietvertajai informācijai par trešo valstu revidentiem un trešo valstu revidentu komercsabiedrībām. Tādēļ likumu nepieciešams papildināt ar atbilstošu prasību, kas nodrošina minētās informācijas pieejamību ESAP.
Risinājuma apraksts
Tiek papildināts Likuma 36.3 panta pirmās daļas 2. punkts, papildinot LZRA pienākumus - līdztekus jau esošajai informācijai par zvērinātiem revidentiem un to komercsabiedrībām, LZRA jānodrošina arī informācijas iesniegšana no Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistra publiskojamās daļas iesniegšana ESAP.
Līdz ar to ar grozījumiem paplašinās ESAP iesniedzamās informācijas tvērums, iekļaujot arī datus par trešo valstu revidentiem un trešo valstu revidentu komercsabiedrībām, un tiek norādīta institucionālā atbildība par šo datu nodošanu.
Līdz ar to ar grozījumiem paplašinās ESAP iesniedzamās informācijas tvērums, iekļaujot arī datus par trešo valstu revidentiem un trešo valstu revidentu komercsabiedrībām, un tiek norādīta institucionālā atbildība par šo datu nodošanu.
Problēmas apraksts
Valsts sekretāru 2026. gada 5. marta sanāksmes protokola Nr. 6, 3. §, Darba kārtības jautājumā 2.1. "Par priekšlikumiem birokrātijas mazināšanai normatīvā regulējuma jomā" ir norādīts ministrijām turpināt uzsākto pilotprojekta īstenošanu, nepieciešamības gadījumā sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgus grozījumus tiesību aktos.
Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju sanāksmju vietnē iekļautajā Tieslietu ministrijas prezentācijā par normatīvās birokrātijas mazināšanu valsts pārvaldē ir norādīts, ka būtu jāatsakās no tādiem Ministru kabineta noteikumiem, kur regulējums skar tikai konkrētā resora iekšējās procedūras vai noteiktu personu loku (šādā gadījumā jautājumu var risināt ar iestādes vadītāja pieņemtu vispārīgo administratīvo aktu), vai jautājums neskar privātpersonu tiesības un pienākumus, bet tikai valsts pārvaldes iekšējos procesus, konkrētu iestādi un amatpersonas vai tehnoloģiska rakstura jautājumus (šādā gadījumā situāciju var risināt izdodot iestādes iekšējo normatīvo aktu). Minētais ir attiecināms arī uz konsultatīvajām padomēm.
Šobrīd Likuma 37.2 panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Revīzijas konsultatīvā padome ir konsultatīva institūcija, kuru izveido un kuras personālsastāvu apstiprina finanšu ministrs. Tomēr attiecībā uz šīs padomes darbību reglamentējošo dokumentu minētā panta trešajā daļā ir noteikts, ka Revīzijas konsultatīvā padome darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt šo normu.
Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju sanāksmju vietnē iekļautajā Tieslietu ministrijas prezentācijā par normatīvās birokrātijas mazināšanu valsts pārvaldē ir norādīts, ka būtu jāatsakās no tādiem Ministru kabineta noteikumiem, kur regulējums skar tikai konkrētā resora iekšējās procedūras vai noteiktu personu loku (šādā gadījumā jautājumu var risināt ar iestādes vadītāja pieņemtu vispārīgo administratīvo aktu), vai jautājums neskar privātpersonu tiesības un pienākumus, bet tikai valsts pārvaldes iekšējos procesus, konkrētu iestādi un amatpersonas vai tehnoloģiska rakstura jautājumus (šādā gadījumā situāciju var risināt izdodot iestādes iekšējo normatīvo aktu). Minētais ir attiecināms arī uz konsultatīvajām padomēm.
Šobrīd Likuma 37.2 panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Revīzijas konsultatīvā padome ir konsultatīva institūcija, kuru izveido un kuras personālsastāvu apstiprina finanšu ministrs. Tomēr attiecībā uz šīs padomes darbību reglamentējošo dokumentu minētā panta trešajā daļā ir noteikts, ka Revīzijas konsultatīvā padome darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt šo normu.
Risinājuma apraksts
Likuma 37.2 panta trešajā daļā tiek precizēts deleģējums Ministru kabinetam apstiprināt Revīzijas konsultatīvās padomes nolikumu un noteikts, ka turpmāk šo nolikumu apstiprinās finanšu ministrs.
Likuma Pārejas noteikumi tiek papildināti, nosakot, ka Finanšu ministrija četru mēnešu laikā pēc grozījumu Likuma 37.2 panta trešajā daļā spēkā stāšanās izstrādā un finanšu ministrs apstiprina 37.2 panta trešajā daļā minēto Revīzijas konsultatīvās padomes nolikumu.
Likumprojekta Pārejas noteikumos paredzēts četru mēnešu termiņš Revīzijas konsultatīvās padomes nolikuma izstrādei un apstiprināšanai, lai nodrošinātu kvalitatīvu un visaptverošu jaunā regulējuma sagatavošanu pēc grozījumu Revīzijas pakalpojumu likuma 37.2 panta trešajā daļā spēkā stāšanās.
Minētais termiņš ir nepieciešams, jo pašlaik spēkā esošais Revīzijas konsultatīvās padomes nolikums ir izstrādāts 2008. gadā un kopš tā pieņemšanas nav pārskatīts. Līdz ar to, izstrādājot jauno nolikumu, nepieciešams ne vien tehniski pielāgot tā saturu jaunajam tiesiskajam regulējumam, bet arī pēc būtības izvērtēt un aktualizēt vairākus nolikuma aspektus, ņemot vērā revīzijas pakalpojumu jomas attīstību, institucionālās izmaiņas, spēkā esošo normatīvo regulējumu un Revīzijas konsultatīvās padomes līdzšinējo darbības praksi. Vienlaikus nepieciešams izvērtēt, kuras līdzšinējā nolikuma normas saglabājamas un kuras pārskatāmas vai izstrādājamas no jauna, kā arī precizēt Revīzijas konsultatīvās padomes darbības organizatoriskos jautājumus, tostarp kompetenci, darba organizāciju, lēmumu pieņemšanas kārtību un citus tās darbībai būtiskus aspektus.
Tāpat jāņem vērā, ka, lai gan turpmāk nolikums būs finanšu ministra apstiprināts iekšējais normatīvais akts, tā izstrādes procesā ir būtiski nodrošināt Revīzijas konsultatīvās padomes locekļu iesaisti un viedokļu uzklausīšanu par plānoto regulējumu. Nolikuma projekta saskaņošana ar Revīzijas konsultatīvās padomes locekļiem un tām iesaistītajām institūcijām, kuru pārstāvji darbojas Revīzijas konsultatīvās padomē, ir nepieciešama, lai veicinātu nolikuma kvalitāti, praktisku piemērojamību un Revīzijas konsultatīvās padomes efektīvu darbību. Šādu konsultāciju un saskaņošanas procesu īstenošanai ir nepieciešams saprātīgs laika periods.
Turklāt četru mēnešu termiņš ļauj nodrošināt pārdomātu un kvalitatīvu regulējuma izstrādi, vienlaikus saglabājot Revīzijas konsultatīvās padomes darbības nepārtrauktību pārejas periodā. Ņemot vērā minēto, četru mēnešu termiņš ir samērīgs un nepieciešams, lai sagatavotu aktualizētu, kvalitatīvu un ar iesaistītajām pusēm saskaņotu Revīzijas konsultatīvās padomes nolikumu.
Likuma Pārejas noteikumi tiek papildināti, nosakot, ka Finanšu ministrija četru mēnešu laikā pēc grozījumu Likuma 37.2 panta trešajā daļā spēkā stāšanās izstrādā un finanšu ministrs apstiprina 37.2 panta trešajā daļā minēto Revīzijas konsultatīvās padomes nolikumu.
Likumprojekta Pārejas noteikumos paredzēts četru mēnešu termiņš Revīzijas konsultatīvās padomes nolikuma izstrādei un apstiprināšanai, lai nodrošinātu kvalitatīvu un visaptverošu jaunā regulējuma sagatavošanu pēc grozījumu Revīzijas pakalpojumu likuma 37.2 panta trešajā daļā spēkā stāšanās.
Minētais termiņš ir nepieciešams, jo pašlaik spēkā esošais Revīzijas konsultatīvās padomes nolikums ir izstrādāts 2008. gadā un kopš tā pieņemšanas nav pārskatīts. Līdz ar to, izstrādājot jauno nolikumu, nepieciešams ne vien tehniski pielāgot tā saturu jaunajam tiesiskajam regulējumam, bet arī pēc būtības izvērtēt un aktualizēt vairākus nolikuma aspektus, ņemot vērā revīzijas pakalpojumu jomas attīstību, institucionālās izmaiņas, spēkā esošo normatīvo regulējumu un Revīzijas konsultatīvās padomes līdzšinējo darbības praksi. Vienlaikus nepieciešams izvērtēt, kuras līdzšinējā nolikuma normas saglabājamas un kuras pārskatāmas vai izstrādājamas no jauna, kā arī precizēt Revīzijas konsultatīvās padomes darbības organizatoriskos jautājumus, tostarp kompetenci, darba organizāciju, lēmumu pieņemšanas kārtību un citus tās darbībai būtiskus aspektus.
Tāpat jāņem vērā, ka, lai gan turpmāk nolikums būs finanšu ministra apstiprināts iekšējais normatīvais akts, tā izstrādes procesā ir būtiski nodrošināt Revīzijas konsultatīvās padomes locekļu iesaisti un viedokļu uzklausīšanu par plānoto regulējumu. Nolikuma projekta saskaņošana ar Revīzijas konsultatīvās padomes locekļiem un tām iesaistītajām institūcijām, kuru pārstāvji darbojas Revīzijas konsultatīvās padomē, ir nepieciešama, lai veicinātu nolikuma kvalitāti, praktisku piemērojamību un Revīzijas konsultatīvās padomes efektīvu darbību. Šādu konsultāciju un saskaņošanas procesu īstenošanai ir nepieciešams saprātīgs laika periods.
Turklāt četru mēnešu termiņš ļauj nodrošināt pārdomātu un kvalitatīvu regulējuma izstrādi, vienlaikus saglabājot Revīzijas konsultatīvās padomes darbības nepārtrauktību pārejas periodā. Ņemot vērā minēto, četru mēnešu termiņš ir samērīgs un nepieciešams, lai sagatavotu aktualizētu, kvalitatīvu un ar iesaistītajām pusēm saskaņotu Revīzijas konsultatīvās padomes nolikumu.
Problēmas apraksts
Likuma 38.8 pants nosaka kritērijus, kurus Finanšu ministrija ņem vērā, pieņemot lēmumus par Likumā paredzēto tiesiskās ietekmes līdzekļu piemērošanu zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām. Minētais pants paredz, ka, izvērtējot konkrēto gadījumu, Finanšu ministrijai jānodrošina pieņemto lēmumu samērīgums, efektivitāte un atturošais raksturs.
Tāpat norma uzskaita konkrētus izvērtēšanas kritērijus, tostarp pārkāpuma smagumu un ilgumu, personas atbildības pakāpi, pārkāpuma rezultātā gūtos ienākumus, zaudējumu atlīdzināšanu, sadarbību ar Finanšu ministriju, personas finansiālo stāvokli, kā arī iepriekš izdarītos pārkāpumus profesionālajā jomā.
Saskaņā ar Likuma 38.2 pantu Finanšu ministrija piemēro gan sankcijas, gan administratīvos pasākumus. Vienlaikus spēkā esošajā 38.8 panta pirmās daļas redakcijā minētie izvērtēšanas kritēriji ir saistīti ar lēmuma pieņemšanu par administratīvo pasākumu piemērošanu un par naudas soda apmēru. Tā kā naudas sods ir viens no sankciju veidiem, spēkā esošais normas formulējums pilnībā neatspoguļo to, ka minētie kritēriji ir piemērojami visos gadījumos, kad Finanšu ministrija lemj par sankcijas vai administratīvā pasākuma piemērošanu.
Līdz ar to nepieciešams precizēt normas formulējumu, skaidri attiecinot tajā ietvertos izvērtēšanas kritērijus uz sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu.
Tāpat norma uzskaita konkrētus izvērtēšanas kritērijus, tostarp pārkāpuma smagumu un ilgumu, personas atbildības pakāpi, pārkāpuma rezultātā gūtos ienākumus, zaudējumu atlīdzināšanu, sadarbību ar Finanšu ministriju, personas finansiālo stāvokli, kā arī iepriekš izdarītos pārkāpumus profesionālajā jomā.
Saskaņā ar Likuma 38.2 pantu Finanšu ministrija piemēro gan sankcijas, gan administratīvos pasākumus. Vienlaikus spēkā esošajā 38.8 panta pirmās daļas redakcijā minētie izvērtēšanas kritēriji ir saistīti ar lēmuma pieņemšanu par administratīvo pasākumu piemērošanu un par naudas soda apmēru. Tā kā naudas sods ir viens no sankciju veidiem, spēkā esošais normas formulējums pilnībā neatspoguļo to, ka minētie kritēriji ir piemērojami visos gadījumos, kad Finanšu ministrija lemj par sankcijas vai administratīvā pasākuma piemērošanu.
Līdz ar to nepieciešams precizēt normas formulējumu, skaidri attiecinot tajā ietvertos izvērtēšanas kritērijus uz sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu.
Risinājuma apraksts
Likuma 38.8 panta pirmās daļas ievaddaļa tiek izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka, piemērojot sankciju vai administratīvo pasākumu, Finanšu ministrija izvērtē to samērīgumu, efektivitāti un atturošo raksturu, kā arī ņem vērā likumā noteiktos apstākļus.
Grozījums nodrošina, ka normas tvērums nepārprotami attiecas gan uz sankcijām, gan administratīvajiem pasākumiem. Vienlaikus tiek novērsta liekvārdība, jo naudas sods ir viens no sankciju veidiem, un tiek izmantots vienkāršāks un precīzāks formulējums.
Grozījums nemaina minētā panta pirmajā daļā ietverto izvērtēšanas kritēriju saturu vai piemērošanas kārtību pēc būtības. Tā mērķis ir precizēt normas formulējumu, uzlabot tās skaidrību un nodrošināt konsekventu terminoloģijas lietojumu.
Grozījums nodrošina, ka normas tvērums nepārprotami attiecas gan uz sankcijām, gan administratīvajiem pasākumiem. Vienlaikus tiek novērsta liekvārdība, jo naudas sods ir viens no sankciju veidiem, un tiek izmantots vienkāršāks un precīzāks formulējums.
Grozījums nemaina minētā panta pirmajā daļā ietverto izvērtēšanas kritēriju saturu vai piemērošanas kārtību pēc būtības. Tā mērķis ir precizēt normas formulējumu, uzlabot tās skaidrību un nodrošināt konsekventu terminoloģijas lietojumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Dalībvalstīm jānodrošina, ka tiesību akti, kas vajadzīgi, lai pārņemtu Omnibus I direktīvas prasības stājas spēkā līdz 2027. gada 19. martam.
Atbilstoši Valdības rīcības plāna Deklarācijai par Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanu minētais likumprojekts ir jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 2026. gada 30. septembrim.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Personas, kuras vēlas kļūt par zvērinātiem revidentiem (pretendenti)
- Zvērināti revidenti
- Trešo valstu revidenti
Ietekmes apraksts
Administratīvais slogs fiziskām personām.
Kopumā administratīvais slogs fiziskajām personām ir vērtējams kā ierobežots un galvenokārt precizējošs, tomēr atsevišķos gadījumos tas rada papildu informācijas sniegšanas pienākumus.
1) Ietekme uz zvērinātu revidentu kandidātiem.
Precizējums attiecībā uz nevainojamas reputācijas prasību skaidri sasaistot Likuma 8. panta pirmās daļas 5. punktu ar Likuma 9. panta pirmajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem un 9. panta otrajā daļā paredzētajiem izņēmumiem, samazina interpretācijas neskaidrību un uzlabo tiesisko skaidrību zvērinātu revidentu pretendentiem.
Likuma 10. panta pirmās daļas precizējums, izslēdzot dublējošu prasību pretendentam atsevišķi apliecināt, ka uz viņu neattiecas neviens no Likuma 9. pantā minētajiem apstākļiem, nerada jaunu administratīvo slogu. Gluži pretēji, tas vienkāršo iesniegumā sniedzamā apliecinājuma saturu, jo pretendenta atbilstība nevainojamas reputācijas prasībai jau tiek vērtēta Likuma 8. panta pirmās daļas 5. punkta ietvaros, ņemot vērā gan Likuma 9. panta pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus, gan otrajā daļā paredzētos izņēmumus.
Administratīvais slogs:
- nemaina esošo dokumentu iesniegšanas apjomu;
- var samazināt nepieciešamību sniegt papildu paskaidrojumus reputācijas izvērtēšanas procesā;
- samazina risku atkārtotām procedūrām vai strīdiem ar LZRA.
Līdz ar to ir secināms, ka administratīvais slogs nemainās vai pat nedaudz samazinās, jo regulējums kļūst skaidrāks un vieglāk piemērojams.
2) Ietekme uz zvērinātiem revidentiem.
Precizējot galvenā ilgtspējas revidenta definīciju, tiek noteikts, ka personai jābūt tiesībām sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus.
Administratīvais slogs izpaužas kā:
- nepieciešamība nodrošināt atbilstību profesionālās kvalifikācijas prasībām;
- iespējama papildu dokumentu vai kvalifikāciju apliecinošas informācijas iesniegšana darba devējam vai uzraugošajai institūcijai;
- nepieciešamība sekot līdzi normatīvo aktu izmaiņām profesionālajā darbībā.
Līdz ar to ir secināms, ka administratīvais slogs ir neliels, jo tas galvenokārt precizē jau esošās prasības un neparedz jaunu regulāru ziņošanas vai reģistrācijas pienākumu.
Plānotais grozījums, izslēdzot Likuma 31.2 panta 8. punktu, samazina administratīvo slogu zvērinātiem revidentiem un vienlaikus uzlabo normatīvā regulējuma skaidrību, jo:
- tiek atcelta prasība revidenta ziņojumā iekļaut informatīvu norādi par nefinanšu paziņojuma esamību un izvietojumu;
- samazinās nepieciešamība izvērtēt normā iekļauto prasību, kas vairs neatbilst faktiskajam regulējumam, tādējādi mazinot interpretācijas risku un ar to saistīto laika patēriņu.
Papildu finanšu vai būtisku organizatorisku izmaksu pieaugums nav sagaidāms.
Likuma 17. panta sestās daļas grozījums, izslēdzot dublējošu prasību zvērinātam revidentam apliecināt, ka uz viņu neattiecas neviens no Likuma 9. pantā minētajiem apstākļiem, nerada jaunu administratīvo slogu. Pēc grozījuma zvērinātam revidentam, iesniedzot iesniegumu apturēta sertifikāta darbības atjaunošanai, būs jāapliecina atbilstība Likuma 8. panta pirmās daļas 5. punkta prasībām, kas jau aptver nevainojamas reputācijas izvērtējumu kopsakarā ar Likuma 9. panta pirmo un otro daļu.
Likuma 18. panta pirmās daļas 1. punkta precizējums attiecībā uz sertifikāta anulēšanas pamatiem nerada jaunu informācijas sniegšanas vai dokumentu iesniegšanas pienākumu zvērinātiem revidentiem. Grozījums ir vērsts uz tiesisko skaidrību, jo precizē, ka Likuma 9. panta otrajā daļā paredzētie izņēmumi ir ņemami vērā arī sertifikāta anulēšanas kontekstā. Tādējādi administratīvais slogs fiziskām personām nepalielinās, bet samazinās interpretācijas risks un ar to saistīta iespējamā papildu saziņa ar LZRA.
3) Ietekme uz trešo valstu revidentiem.
Būtiskākais administratīvais slogs izriet no jaunajām prasībām attiecībā uz reģistrāciju pārejas periodā (2025. gads –2030. gads).
Administratīvās prasības ietver:
- iesniegt Finanšu ministrijai identificējošu informāciju (vārds/uzvārds vai nosaukums, juridiskā adrese, juridiskā struktūra);
- sagatavot deklarāciju par zināšanām ilgtspējas ziņojumu sagatavošanā un apliecināšanā;
- sniegt informāciju par piederību tīklam un tā darbību;
- aprakstīt piemērojamos standartus un neatkarības prasības;
- sagatavot iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas aprakstu;
- sniegt informāciju par veikto kvalitātes pārbaužu rezultātiem.
Papildu aspekti:
- jāievēro termiņš un pilnīguma prasība (nepilnīgas informācijas gadījumā reģistrācija netiek veikta);
- iespējama administratīvā komunikācija ar Finanšu ministriju.
Līdz ar to ir secināms, ka sākotnējais administratīvais slogs ir vidējs, jo nepieciešama strukturētas un detalizētas informācijas sagatavošana. Turpmāk slogs ir ierobežots, jo tas galvenokārt saistīts ar vienreizēju reģistrācijas procesu vai periodisku informācijas aktualizēšanu.
Laika un izmaksu novērtējums.
Laika izmaksas:
- zvērinātiem revidentiem – minimālas (normu precizēšana);
- pretendentiem – nemainīgas vai samazinātas;
- trešo valstu revidentiem – vairākas stundas līdz vairākas darba dienas sākotnējai dokumentācijas sagatavošanai.
Finansiālās izmaksas:
Iespējamas izmaksas par dokumentu sagatavošanu un profesionālām konsultācijām (īpaši trešo valstu revidentiem). Tomēr nav zināms, cik katrā konkrētajā trešajā valstī tas varētu izmaksāt;
Būtisks finansiālais slogs fiziskajām personām kopumā netiek radīts.
Administratīvā sloga samērīgums.
Administratīvais slogs ir samērīgs ar regulējuma mērķi, jo:
- tiek nodrošināta atbilstība Eiropas Savienības tiesību aktiem;
- tiek uzlabota normu skaidrība un piemērojamība;
- tiek stiprināta ilgtspējas ziņojumu apliecināšanas kvalitāte un uzticamība.
Kopumā secināms, ka:
- lielākajai daļai fizisko personu administratīvais slogs ir nemainīgs vai atsevišķos gadījumos samazināts, jo vairāki grozījumi novērš dublējošus apliecinājumus un precizē nevainojamas reputācijas prasības piemērošanu;
- nozīmīgākais slogs skar trešo valstu revidentus, taču tas ir pamatots un ierobežots laikā;
- kopējā ietekme ir vērtējama kā samērīga un atbilstoša regulējuma mērķiem.
Kopumā administratīvais slogs fiziskajām personām ir vērtējams kā ierobežots un galvenokārt precizējošs, tomēr atsevišķos gadījumos tas rada papildu informācijas sniegšanas pienākumus.
1) Ietekme uz zvērinātu revidentu kandidātiem.
Precizējums attiecībā uz nevainojamas reputācijas prasību skaidri sasaistot Likuma 8. panta pirmās daļas 5. punktu ar Likuma 9. panta pirmajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem un 9. panta otrajā daļā paredzētajiem izņēmumiem, samazina interpretācijas neskaidrību un uzlabo tiesisko skaidrību zvērinātu revidentu pretendentiem.
Likuma 10. panta pirmās daļas precizējums, izslēdzot dublējošu prasību pretendentam atsevišķi apliecināt, ka uz viņu neattiecas neviens no Likuma 9. pantā minētajiem apstākļiem, nerada jaunu administratīvo slogu. Gluži pretēji, tas vienkāršo iesniegumā sniedzamā apliecinājuma saturu, jo pretendenta atbilstība nevainojamas reputācijas prasībai jau tiek vērtēta Likuma 8. panta pirmās daļas 5. punkta ietvaros, ņemot vērā gan Likuma 9. panta pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus, gan otrajā daļā paredzētos izņēmumus.
Administratīvais slogs:
- nemaina esošo dokumentu iesniegšanas apjomu;
- var samazināt nepieciešamību sniegt papildu paskaidrojumus reputācijas izvērtēšanas procesā;
- samazina risku atkārtotām procedūrām vai strīdiem ar LZRA.
Līdz ar to ir secināms, ka administratīvais slogs nemainās vai pat nedaudz samazinās, jo regulējums kļūst skaidrāks un vieglāk piemērojams.
2) Ietekme uz zvērinātiem revidentiem.
Precizējot galvenā ilgtspējas revidenta definīciju, tiek noteikts, ka personai jābūt tiesībām sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus.
Administratīvais slogs izpaužas kā:
- nepieciešamība nodrošināt atbilstību profesionālās kvalifikācijas prasībām;
- iespējama papildu dokumentu vai kvalifikāciju apliecinošas informācijas iesniegšana darba devējam vai uzraugošajai institūcijai;
- nepieciešamība sekot līdzi normatīvo aktu izmaiņām profesionālajā darbībā.
Līdz ar to ir secināms, ka administratīvais slogs ir neliels, jo tas galvenokārt precizē jau esošās prasības un neparedz jaunu regulāru ziņošanas vai reģistrācijas pienākumu.
Plānotais grozījums, izslēdzot Likuma 31.2 panta 8. punktu, samazina administratīvo slogu zvērinātiem revidentiem un vienlaikus uzlabo normatīvā regulējuma skaidrību, jo:
- tiek atcelta prasība revidenta ziņojumā iekļaut informatīvu norādi par nefinanšu paziņojuma esamību un izvietojumu;
- samazinās nepieciešamība izvērtēt normā iekļauto prasību, kas vairs neatbilst faktiskajam regulējumam, tādējādi mazinot interpretācijas risku un ar to saistīto laika patēriņu.
Papildu finanšu vai būtisku organizatorisku izmaksu pieaugums nav sagaidāms.
Likuma 17. panta sestās daļas grozījums, izslēdzot dublējošu prasību zvērinātam revidentam apliecināt, ka uz viņu neattiecas neviens no Likuma 9. pantā minētajiem apstākļiem, nerada jaunu administratīvo slogu. Pēc grozījuma zvērinātam revidentam, iesniedzot iesniegumu apturēta sertifikāta darbības atjaunošanai, būs jāapliecina atbilstība Likuma 8. panta pirmās daļas 5. punkta prasībām, kas jau aptver nevainojamas reputācijas izvērtējumu kopsakarā ar Likuma 9. panta pirmo un otro daļu.
Likuma 18. panta pirmās daļas 1. punkta precizējums attiecībā uz sertifikāta anulēšanas pamatiem nerada jaunu informācijas sniegšanas vai dokumentu iesniegšanas pienākumu zvērinātiem revidentiem. Grozījums ir vērsts uz tiesisko skaidrību, jo precizē, ka Likuma 9. panta otrajā daļā paredzētie izņēmumi ir ņemami vērā arī sertifikāta anulēšanas kontekstā. Tādējādi administratīvais slogs fiziskām personām nepalielinās, bet samazinās interpretācijas risks un ar to saistīta iespējamā papildu saziņa ar LZRA.
3) Ietekme uz trešo valstu revidentiem.
Būtiskākais administratīvais slogs izriet no jaunajām prasībām attiecībā uz reģistrāciju pārejas periodā (2025. gads –2030. gads).
Administratīvās prasības ietver:
- iesniegt Finanšu ministrijai identificējošu informāciju (vārds/uzvārds vai nosaukums, juridiskā adrese, juridiskā struktūra);
- sagatavot deklarāciju par zināšanām ilgtspējas ziņojumu sagatavošanā un apliecināšanā;
- sniegt informāciju par piederību tīklam un tā darbību;
- aprakstīt piemērojamos standartus un neatkarības prasības;
- sagatavot iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas aprakstu;
- sniegt informāciju par veikto kvalitātes pārbaužu rezultātiem.
Papildu aspekti:
- jāievēro termiņš un pilnīguma prasība (nepilnīgas informācijas gadījumā reģistrācija netiek veikta);
- iespējama administratīvā komunikācija ar Finanšu ministriju.
Līdz ar to ir secināms, ka sākotnējais administratīvais slogs ir vidējs, jo nepieciešama strukturētas un detalizētas informācijas sagatavošana. Turpmāk slogs ir ierobežots, jo tas galvenokārt saistīts ar vienreizēju reģistrācijas procesu vai periodisku informācijas aktualizēšanu.
Laika un izmaksu novērtējums.
Laika izmaksas:
- zvērinātiem revidentiem – minimālas (normu precizēšana);
- pretendentiem – nemainīgas vai samazinātas;
- trešo valstu revidentiem – vairākas stundas līdz vairākas darba dienas sākotnējai dokumentācijas sagatavošanai.
Finansiālās izmaksas:
Iespējamas izmaksas par dokumentu sagatavošanu un profesionālām konsultācijām (īpaši trešo valstu revidentiem). Tomēr nav zināms, cik katrā konkrētajā trešajā valstī tas varētu izmaksāt;
Būtisks finansiālais slogs fiziskajām personām kopumā netiek radīts.
Administratīvā sloga samērīgums.
Administratīvais slogs ir samērīgs ar regulējuma mērķi, jo:
- tiek nodrošināta atbilstība Eiropas Savienības tiesību aktiem;
- tiek uzlabota normu skaidrība un piemērojamība;
- tiek stiprināta ilgtspējas ziņojumu apliecināšanas kvalitāte un uzticamība.
Kopumā secināms, ka:
- lielākajai daļai fizisko personu administratīvais slogs ir nemainīgs vai atsevišķos gadījumos samazināts, jo vairāki grozījumi novērš dublējošus apliecinājumus un precizē nevainojamas reputācijas prasības piemērošanu;
- nozīmīgākais slogs skar trešo valstu revidentus, taču tas ir pamatots un ierobežots laikā;
- kopējā ietekme ir vērtējama kā samērīga un atbilstoša regulējuma mērķiem.
Juridiskās personas
- Finanšu ministrija
- LZRA
- Zvērinātu revidentu komercsabiedrības
- Trešo valstu revidentu komercsabiedrības
Ietekmes apraksts
Administratīvais slogs juridiskām personām.
Grozījumi Likuma vairākos pantos kopumā ir precizējoši un tehniski, un to galvenais mērķis ir uzlabot regulējuma skaidrību, nevis palielināt administratīvo slogu.
1) Ietekme uz Finanšu ministriju.
Ietekme uz administratīvo slogu: neliela, neitrāla vai samazinoša.
Precizējot Likuma 18.1 pantu (termiņu skaitīšanas sākumpunktus), tiek nodrošināta skaidrāka informācijas aprite un samazināti interpretācijas riski. Noteiktais termiņš "no informācijas saņemšanas dienas" veicina efektīvāku procesu organizāciju un samazina iespējamās kļūdas termiņu aprēķinā.
Likuma 24.2 panta papildinājums ievieš papildu pienākumus attiecībā uz trešo valstu revidentu izvērtēšanu pārejas periodā, kas:
- nedaudz palielinās administratīvo slodzi (iesniegumu izvērtēšana, informācijas pārbaude);
- tomēr šis pieaugums ir ierobežots laikā (2025. gads – 2030. gads) un mērķēts uz specifisku subjektu loku.
Likuma 37.2 panta grozījumi (Revīzijas konsultatīvās padomes nolikuma apstiprināšana finanšu ministra līmenī) var radīt vienreizēju administratīvo slodzi nolikuma izstrādē, bet ilgtermiņā samazina normatīvo aktu izstrādes sarežģītību (nav nepieciešami Ministru kabineta noteikumi).
Līdz ar to ir secināms, ka administratīvais slogs ir tikai īstermiņā – neliels administratīvā sloga pieaugums (trešo valstu revidentu izvērtēšana, nolikuma izstrāde), ilgtermiņā – neitrāla vai pat samazinoša ietekme, pateicoties skaidrākam regulējumam.
2) Ietekme uz LZRA.
Ietekme uz administratīvo slogu: neitrāla vai samazinoša.
Likuma 18.¹ panta (kurš paredz informācijas aprites kārtību gadījumos, kad zvērinātam revidentam, kurš vienlaikus ir reģistrēts arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā, tiek apturēta sertifikāta darbība vai sertifikāts tiek anulēts) precizējumi neparedz jaunus pienākumus, bet:
- skaidri nosaka termiņa sākumu;
- samazina interpretācijas risku un iespējamo administratīvo strīdu apjomu.
Likuma 19. panta grozījumi rada kvantitatīvi nelielu, administratīvā sloga samazinājumu, īpaši LZRA reģistra uzturēšanas un datu pārvaldības procesos.
Likuma 23. panta 5.1 daļas precizējums, nosakot, ka LZRA informē Finanšu ministriju piecu darbdienu laikā no licences darbības apturēšanas, atjaunošanas, pārreģistrēšanas vai anulēšanas dienas, neparedz jaunu informēšanas pienākumu. Tas precizē tikai termiņa skaitīšanas sākuma brīdi, tādēļ administratīvais slogs LZRA pēc būtības nepalielinās. Vienlaikus grozījums samazina interpretācijas risku un var uzlabot informācijas aprites organizāciju pārrobežu uzraudzības gadījumos.
Ar Likuma 8., 10., 17. un 18. panta grozījumiem LZRA piemērojamais regulējums kļūst skaidrāks, jo tiek novērsta dublējošu apliecinājumu prasība un precizēta nevainojamas reputācijas prasības piemērošana kopsakarā ar Likuma 9. panta pirmajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem un otrajā daļā paredzētajiem izņēmumiem. Minētie grozījumi nerada jaunu funkciju vai būtisku papildu administratīvo slogu LZRA, bet var nedaudz samazināt administratīvo darbu, kas saistīts ar neskaidru normu interpretāciju, papildu paskaidrojumu pieprasīšanu vai strīdu riska novēršanu.
Likuma 36.3 panta grozījumi paredz LZRA papildu pienākumu iesniegt ESAP arī trešo valstu revidentu reģistra publiskos datus. Tomēr šī informācija jau tiek uzturēta reģistrā, līdz ar to sloga pieaugums ir minimāls un tehnisks.
Līdz ar to var secināt, ka kopumā ietekme uz administratīvo slogu ir neitrāla vai nedaudz samazinoša, neliels tehnisks pieaugums ESAP datu nodošanā.
3) Ietekme uz zvērinātu revidentu komercsabiedrībām.
Ietekme uz administratīvo slogu: zema līdz mērena.
Izmaiņas Likuma 21. pantā (labas reputācijas prasības attiecināšana uz zvērinātu revidentu komercsabiedrībā strādājošajiem zvērinātajiem revidentiem) rada zemu līdz mērenu papildu administratīvo slogu, jo būtībā paplašina jau esošu reputācijas prasību piemērošanu, nevis ievieš pilnīgi jaunu regulējumu. Jau šobrīd Likums nosaka nevainojamas reputācijas prasību individuāliem zvērinātiem revidentiem (piemēram, Likuma 9. pantā). Grozījumi paredz šo pašu prasību tieši attiecināt uz revidentiem, kas darbojas komercsabiedrības vārdā, kā arī radīt skaidru saikni starp uzņēmuma licencēšanu un tajā nodarbināto revidentu reputāciju.
Vienlaikus jāņem vērā, ka 21. panta papildinājums reputācijas prasību formulē saskaņoti ar Likuma 8. panta pirmās daļas 5. punktu, proti, reputācijas prasības izvērtējumā ņemami vērā gan 9. panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi, gan 9. panta otrajā daļā paredzētie izņēmumi. Tādēļ zvērinātu revidentu komercsabiedrībām var būt nepieciešams precizēt iekšējās pārbaudes vai apliecinājumu kārtību, lai tā aptvertu arī gadījumus, kad personai piemērojams Likuma 9. panta otrajā daļā paredzētais izņēmums.
Komercsabiedrībām būs jānodrošina regulāra darbinieku reputācijas izvērtēšana, apliecinājumi vai dokumenti par atbilstību un iekšējās kontroles procedūras. Ietekme var būt uz darbinieku pieņemšanu darbā (papildu pārbaudes) un līgumos iekļaujamiem nosacījumiem (piemēram, par reputācijas uzturēšanu).
Šis pienākums nerada būtisku jaunu administratīvo slogu, jo reputācijas un profesionālās atbilstības pārbaudes attiecībā uz zvērinātiem revidentiem jau ir saistītas ar licencēšanas un profesionālās uzraudzības sistēmu. Iespējamais slogs galvenokārt ir vienreizējs un saistīts ar iekšējo procedūru vai apliecinājumu formu precizēšanu.
Sloga līmenis: zems, jo šādas pārbaudes praksē jau tiek veiktas (profesionālās kvalifikācijas un reputācijas dēļ), un informācija lielākoties jau tiek apkopota licencēšanas un profesionālās uzraudzības ietvaros un netiek prasīti pilnīgi jauni datu avoti.
Komercsabiedrībām jānodrošina mehānismi situācijām, kad reputācija tiek zaudēta, iespējams, iekšējie ziņošanas un izvērtēšanas procesi. Sloga līmenis: mērens (vienreizējs ieviešanas posmā), pēc tam – zems.
Izmaiņas Likumā nerada būtisku jaunu administratīvo slogu, jo lielā mērā formalizē esošu praksi, rada nelielu papildu pienākumu dokumentēšanas un kontroles jomā, ir samērīgas attiecībā pret mērķi (revīzijas tirgus uzticamība).
4) Ietekme uz trešo valstu revidentu komercsabiedrībām.
Ietekme uz administratīvo slogu: samazinoša salīdzinājumā ar vispārējo reģistrācijas režīmu.
Likuma 24.2 panta jaunās daļas paredz:
- pienākumu iesniegt detalizētu informāciju reģistrācijai;
- prasību sniegt papildu datus par kvalitātes kontroles sistēmām, standartiem un neatkarību.
Tomēr, vienlaikus:
- šīs prasības ir vienkāršotas (atkāpes no vispārējām prasībām);
- tās ieviešamas pārejas periodā, lai atvieglotu piekļuvi Eiropas Savienības tirgum.
Tādējādi slogs:
- salīdzinājumā ar vispārējo reģistrācijas režīmu ir mazāks;
- ir ierobežots laikā, jo attiecas uz pārejas periodu;
- galvenokārt saistīts ar tādas informācijas apkopošanu un iesniegšanu, kas parasti jau ir trešo valstu revidentu komercsabiedrības rīcībā.
Informācijas iesniegšana Finanšu ministrijai ir bez maksas.
Iespējamas izmaksas par dokumentu sagatavošanu un profesionālām konsultācijām (īpaši trešo valstu revidentiem). Laika izmaksas trešo valstu revidentiem – vairākas stundas līdz vairākas darba dienas sākotnējai dokumentācijas sagatavošanai. Tomēr nav zināms, cik katrā konkrētajā trešajā valstī tas varētu izmaksāt.
Precīzu regulējuma kopējo ietekmi nav iespējams noteikt, jo Finanšu ministrijas rīcībā nav informācijas par trešo valstu revidentu komercsabiedrību skaitu, kas nākotnē vēlēsies reģistrēties Latvijā saskaņā ar Likuma 24.² panta 1.³ daļā paredzēto kārtību. Tāpat nav pieejami dati par attiecīgajās trešajās valstīs piemērojamām dokumentu sagatavošanas izmaksām. Tādēļ atbilstoši ietekmes novērtēšanas metodikai administratīvo izmaksu samazinājums 2.3. punktā ir aprēķināts vienam tiesību subjektam (n=1), ņemot vērā informācijas sagatavošanu un iesniegšanu.
Secināms, ka pārejas periodā paredzētais Finanšu ministrijai iesniedzamais informācijas apjoms ir mazāks nekā vispārējā reģistrācijas režīmā noteiktais. Līdz ar to salīdzinājumā ar vispārējo režīmu administratīvais slogs trešo valstu revidentu komercsabiedrībām samazinās.
Kopumā Likuma grozījumi ir vērtējami kā administratīvi efektivizējoši un netiek prognozēta būtiska negatīva ietekme uz iesaistītajām juridiskajām personām.
Atsevišķi grozījumi, īpaši 8., 10., 17., 18. un 23. pantā, ir vērsti uz normu piemērošanas skaidrību, dublējošu prasību novēršanu un termiņu skaitīšanas precizēšanu, tādēļ tie kopumā nerada papildu administratīvo slogu vai rada tikai nebūtisku, tehnisku ietekmi uz procesu organizāciju.
Grozījumi Likuma vairākos pantos kopumā ir precizējoši un tehniski, un to galvenais mērķis ir uzlabot regulējuma skaidrību, nevis palielināt administratīvo slogu.
1) Ietekme uz Finanšu ministriju.
Ietekme uz administratīvo slogu: neliela, neitrāla vai samazinoša.
Precizējot Likuma 18.1 pantu (termiņu skaitīšanas sākumpunktus), tiek nodrošināta skaidrāka informācijas aprite un samazināti interpretācijas riski. Noteiktais termiņš "no informācijas saņemšanas dienas" veicina efektīvāku procesu organizāciju un samazina iespējamās kļūdas termiņu aprēķinā.
Likuma 24.2 panta papildinājums ievieš papildu pienākumus attiecībā uz trešo valstu revidentu izvērtēšanu pārejas periodā, kas:
- nedaudz palielinās administratīvo slodzi (iesniegumu izvērtēšana, informācijas pārbaude);
- tomēr šis pieaugums ir ierobežots laikā (2025. gads – 2030. gads) un mērķēts uz specifisku subjektu loku.
Likuma 37.2 panta grozījumi (Revīzijas konsultatīvās padomes nolikuma apstiprināšana finanšu ministra līmenī) var radīt vienreizēju administratīvo slodzi nolikuma izstrādē, bet ilgtermiņā samazina normatīvo aktu izstrādes sarežģītību (nav nepieciešami Ministru kabineta noteikumi).
Līdz ar to ir secināms, ka administratīvais slogs ir tikai īstermiņā – neliels administratīvā sloga pieaugums (trešo valstu revidentu izvērtēšana, nolikuma izstrāde), ilgtermiņā – neitrāla vai pat samazinoša ietekme, pateicoties skaidrākam regulējumam.
2) Ietekme uz LZRA.
Ietekme uz administratīvo slogu: neitrāla vai samazinoša.
Likuma 18.¹ panta (kurš paredz informācijas aprites kārtību gadījumos, kad zvērinātam revidentam, kurš vienlaikus ir reģistrēts arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā, tiek apturēta sertifikāta darbība vai sertifikāts tiek anulēts) precizējumi neparedz jaunus pienākumus, bet:
- skaidri nosaka termiņa sākumu;
- samazina interpretācijas risku un iespējamo administratīvo strīdu apjomu.
Likuma 19. panta grozījumi rada kvantitatīvi nelielu, administratīvā sloga samazinājumu, īpaši LZRA reģistra uzturēšanas un datu pārvaldības procesos.
Likuma 23. panta 5.1 daļas precizējums, nosakot, ka LZRA informē Finanšu ministriju piecu darbdienu laikā no licences darbības apturēšanas, atjaunošanas, pārreģistrēšanas vai anulēšanas dienas, neparedz jaunu informēšanas pienākumu. Tas precizē tikai termiņa skaitīšanas sākuma brīdi, tādēļ administratīvais slogs LZRA pēc būtības nepalielinās. Vienlaikus grozījums samazina interpretācijas risku un var uzlabot informācijas aprites organizāciju pārrobežu uzraudzības gadījumos.
Ar Likuma 8., 10., 17. un 18. panta grozījumiem LZRA piemērojamais regulējums kļūst skaidrāks, jo tiek novērsta dublējošu apliecinājumu prasība un precizēta nevainojamas reputācijas prasības piemērošana kopsakarā ar Likuma 9. panta pirmajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem un otrajā daļā paredzētajiem izņēmumiem. Minētie grozījumi nerada jaunu funkciju vai būtisku papildu administratīvo slogu LZRA, bet var nedaudz samazināt administratīvo darbu, kas saistīts ar neskaidru normu interpretāciju, papildu paskaidrojumu pieprasīšanu vai strīdu riska novēršanu.
Likuma 36.3 panta grozījumi paredz LZRA papildu pienākumu iesniegt ESAP arī trešo valstu revidentu reģistra publiskos datus. Tomēr šī informācija jau tiek uzturēta reģistrā, līdz ar to sloga pieaugums ir minimāls un tehnisks.
Līdz ar to var secināt, ka kopumā ietekme uz administratīvo slogu ir neitrāla vai nedaudz samazinoša, neliels tehnisks pieaugums ESAP datu nodošanā.
3) Ietekme uz zvērinātu revidentu komercsabiedrībām.
Ietekme uz administratīvo slogu: zema līdz mērena.
Izmaiņas Likuma 21. pantā (labas reputācijas prasības attiecināšana uz zvērinātu revidentu komercsabiedrībā strādājošajiem zvērinātajiem revidentiem) rada zemu līdz mērenu papildu administratīvo slogu, jo būtībā paplašina jau esošu reputācijas prasību piemērošanu, nevis ievieš pilnīgi jaunu regulējumu. Jau šobrīd Likums nosaka nevainojamas reputācijas prasību individuāliem zvērinātiem revidentiem (piemēram, Likuma 9. pantā). Grozījumi paredz šo pašu prasību tieši attiecināt uz revidentiem, kas darbojas komercsabiedrības vārdā, kā arī radīt skaidru saikni starp uzņēmuma licencēšanu un tajā nodarbināto revidentu reputāciju.
Vienlaikus jāņem vērā, ka 21. panta papildinājums reputācijas prasību formulē saskaņoti ar Likuma 8. panta pirmās daļas 5. punktu, proti, reputācijas prasības izvērtējumā ņemami vērā gan 9. panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi, gan 9. panta otrajā daļā paredzētie izņēmumi. Tādēļ zvērinātu revidentu komercsabiedrībām var būt nepieciešams precizēt iekšējās pārbaudes vai apliecinājumu kārtību, lai tā aptvertu arī gadījumus, kad personai piemērojams Likuma 9. panta otrajā daļā paredzētais izņēmums.
Komercsabiedrībām būs jānodrošina regulāra darbinieku reputācijas izvērtēšana, apliecinājumi vai dokumenti par atbilstību un iekšējās kontroles procedūras. Ietekme var būt uz darbinieku pieņemšanu darbā (papildu pārbaudes) un līgumos iekļaujamiem nosacījumiem (piemēram, par reputācijas uzturēšanu).
Šis pienākums nerada būtisku jaunu administratīvo slogu, jo reputācijas un profesionālās atbilstības pārbaudes attiecībā uz zvērinātiem revidentiem jau ir saistītas ar licencēšanas un profesionālās uzraudzības sistēmu. Iespējamais slogs galvenokārt ir vienreizējs un saistīts ar iekšējo procedūru vai apliecinājumu formu precizēšanu.
Sloga līmenis: zems, jo šādas pārbaudes praksē jau tiek veiktas (profesionālās kvalifikācijas un reputācijas dēļ), un informācija lielākoties jau tiek apkopota licencēšanas un profesionālās uzraudzības ietvaros un netiek prasīti pilnīgi jauni datu avoti.
Komercsabiedrībām jānodrošina mehānismi situācijām, kad reputācija tiek zaudēta, iespējams, iekšējie ziņošanas un izvērtēšanas procesi. Sloga līmenis: mērens (vienreizējs ieviešanas posmā), pēc tam – zems.
Izmaiņas Likumā nerada būtisku jaunu administratīvo slogu, jo lielā mērā formalizē esošu praksi, rada nelielu papildu pienākumu dokumentēšanas un kontroles jomā, ir samērīgas attiecībā pret mērķi (revīzijas tirgus uzticamība).
4) Ietekme uz trešo valstu revidentu komercsabiedrībām.
Ietekme uz administratīvo slogu: samazinoša salīdzinājumā ar vispārējo reģistrācijas režīmu.
Likuma 24.2 panta jaunās daļas paredz:
- pienākumu iesniegt detalizētu informāciju reģistrācijai;
- prasību sniegt papildu datus par kvalitātes kontroles sistēmām, standartiem un neatkarību.
Tomēr, vienlaikus:
- šīs prasības ir vienkāršotas (atkāpes no vispārējām prasībām);
- tās ieviešamas pārejas periodā, lai atvieglotu piekļuvi Eiropas Savienības tirgum.
Tādējādi slogs:
- salīdzinājumā ar vispārējo reģistrācijas režīmu ir mazāks;
- ir ierobežots laikā, jo attiecas uz pārejas periodu;
- galvenokārt saistīts ar tādas informācijas apkopošanu un iesniegšanu, kas parasti jau ir trešo valstu revidentu komercsabiedrības rīcībā.
Informācijas iesniegšana Finanšu ministrijai ir bez maksas.
Iespējamas izmaksas par dokumentu sagatavošanu un profesionālām konsultācijām (īpaši trešo valstu revidentiem). Laika izmaksas trešo valstu revidentiem – vairākas stundas līdz vairākas darba dienas sākotnējai dokumentācijas sagatavošanai. Tomēr nav zināms, cik katrā konkrētajā trešajā valstī tas varētu izmaksāt.
Precīzu regulējuma kopējo ietekmi nav iespējams noteikt, jo Finanšu ministrijas rīcībā nav informācijas par trešo valstu revidentu komercsabiedrību skaitu, kas nākotnē vēlēsies reģistrēties Latvijā saskaņā ar Likuma 24.² panta 1.³ daļā paredzēto kārtību. Tāpat nav pieejami dati par attiecīgajās trešajās valstīs piemērojamām dokumentu sagatavošanas izmaksām. Tādēļ atbilstoši ietekmes novērtēšanas metodikai administratīvo izmaksu samazinājums 2.3. punktā ir aprēķināts vienam tiesību subjektam (n=1), ņemot vērā informācijas sagatavošanu un iesniegšanu.
Secināms, ka pārejas periodā paredzētais Finanšu ministrijai iesniedzamais informācijas apjoms ir mazāks nekā vispārējā reģistrācijas režīmā noteiktais. Līdz ar to salīdzinājumā ar vispārējo režīmu administratīvais slogs trešo valstu revidentu komercsabiedrībām samazinās.
Kopumā Likuma grozījumi ir vērtējami kā administratīvi efektivizējoši un netiek prognozēta būtiska negatīva ietekme uz iesaistītajām juridiskajām personām.
Atsevišķi grozījumi, īpaši 8., 10., 17., 18. un 23. pantā, ir vērsti uz normu piemērošanas skaidrību, dublējošu prasību novēršanu un termiņu skaitīšanas precizēšanu, tādēļ tie kopumā nerada papildu administratīvo slogu vai rada tikai nebūtisku, tehnisku ietekmi uz procesu organizāciju.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Finanšu ministrija
neietekmē
LZRA
neietekmē
Zvērinātu revidentu komercsabiedrības
neietekmē
Trešo valstu revidentu komercsabiedrības
samazinās
Vērtības nozīme:
12,27
12,27
5,00
5
1
1
1,0
1
-61,35
Likuma 24.² panta 1.³ daļā prasītā informācija lielākoties nav jārada no jauna, bet tā jau parasti ir trešās valsts revidentu komercsabiedrības rīcībā: informācija par juridisko struktūru, tīklu, piemērotajiem standartiem, kvalitātes kontroles sistēmu un kvalitātes pārbaudēm. Faktiski administratīvais slogs rodas galvenokārt no informācijas apkopošanas, pārskatīšanas un iesniegšanas.
Aprēķins: 12,27× 5× 1 x1 = 61,35 euro
Skaidrojums: Aprēķins veikts vienam tiesību subjekta gadījumam (n=1), jo nav iespējams prognozēt trešo valstu revidentu komercsabiedrību skaitu, kas izmantos Revīzijas pakalpojumu likuma 24.² panta 1.³ daļā paredzēto reģistrācijas kārtību.
Aprēķinā izmantota Centrālās statistikas pārvaldes publicētā vidējā darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2025. gadā 12,27 euro apmērā.
Aprēķins balstīts uz pieņēmumu, ka šā likuma 24.² panta 1.³ daļā minētās informācijas apkopošana, pārbaude, sagatavošana un iesniegšana Finanšu ministrijai aizņem aptuveni 5 stundas. Laika patēriņš ietver informācijas par trešās valsts revidentu vai trešās valsts revidentu komercsabiedrību apkopošanu, apliecinājumu un aprakstu sagatavošanu, kā arī iesnieguma noformēšanu un iesniegšanu Finanšu ministrijai.
Administratīvās izmaksas samazinās salīdzinājumā ar vispārējā reģistrācijas režīmā paredzētajām izmaksām, jo pārejas periodā trešo valstu revidentu komercsabiedrībām būs jāsniedz ievērojami mazāks informācijas apjoms nekā aizpildot vispārējā režīmā paredzēto speciālo anketu.
Kopā
-61,35
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumu projekts "Par Ministru kabineta 2008. gada 25. novembra noteikumu Nr. 967 "Revīzijas konsultatīvās padomes nolikums" atzīšanu par pēku zaudējušiem"
Pamatojums un apraksts
Līdz ar Finanšu ministrijas nolikuma par Revīzijas konsultatīvo padomi apstiprināšanu ir jāatzīst par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008. gada 25. novembra noteikumi Nr. 967 "Revīzijas konsultatīvās padomes nolikums".
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32026L0470
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2026. gada 24. februāra direktīvas (ES) 2026/470, ar ko groza Direktīvas 2006/43/EK, 2013/34/ES, (ES) 2022/2464 un (ES) 2024/1760 attiecībā uz konkrētām korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas prasībām un konkrētām korporatīvās ilgtspējas pienācīgas rūpības prasībām (Omnibus I direktīva)
Apraksts
Omnibus I direktīva būtiski pārskata Eiropas Savienības regulējumu par uzņēmumu ilgtspējas ziņošanu un pienācīgas rūpības prasībām, vienkāršojot to un samazinot administratīvo slogu, īpaši sašaurinot obligātās ziņošanas tvērumu uz lielākajiem uzņēmumiem (virs 450 milj. euro apgrozījuma un 1000 darbinieku), ieviešot atvieglojumus mazākiem uzņēmumiem un pārskatot ziņošanas standartus. Vienlaikus attiecībā uz revīzijas jomu Omnibus I groza Revīzijas direktīvu, paredzot samērīgākas prasības ilgtspējas ziņojumu apliecināšanai, t.sk. vienkāršojot revidentu/apliecinājuma sniedzēju apstiprināšanas un kvalifikācijas prasības un saglabājot tikai ierobežotas pārliecības (limited assurance) pieeju, lai samazinātu izmaksas un slogu, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo ticamības līmeni.
ES tiesību akta CELEX numurs
32023L2864
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktiva (ES) 2023/2864 (2023. gada 13. decembris), ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas (ESAP direktīva)
Apraksts
ESAP direktīva groza vairākas ES finanšu, kapitāla tirgu un ilgtspējas jomas direktīvas, lai izveidotu un nodrošinātu Eiropas vienotā piekļuves punkta (ESAP) darbību. ESAP būs centralizēta platforma, kur vienuviet būs pieejama publiski atklājamā uzņēmumu finanšu, ilgtspējas un cita ar investīcijām saistīta informācija. Tās mērķis ir uzlabot informācijas pieejamību investoriem, uzņēmumiem un sabiedrībai, veicinot kapitāla tirgu attīstību un pārredzamību.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2026. gada 24. februāra direktīvas (ES) 2026/470, ar ko groza Direktīvas 2006/43/EK, 2013/34/ES, (ES) 2022/2464 un (ES) 2024/1760 attiecībā uz konkrētām korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas prasībām un konkrētām korporatīvās ilgtspējas pienācīgas rūpības prasībām (Omnibus I direktīva)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Ar Omnibus I direktīvas 1. panta 1. punktu grozītās Revīzijas direktīvas 3. panta 4. punkta a) apakšpunkts
Prasības jau ir pārņemtas Revīzijas pakalpojumu likuma 21. panta otrajā daļā. Ar šo likumprojektu attiecībā uz minēto Omnibus I direktīvas prasību grozījumi netiek veikti.
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Omnibus I direktīvas 1. panta 1. punktu grozītās Revīzijas direktīvas 3. panta 4. punkta b) apakšpunkta pirmais teikums
Prasības jau ir pārņemtas Revīzijas pakalpojumu likuma 21. panta trešajā daļā. Ar šo likumprojektu attiecībā uz minēto Omnibus I direktīvas prasību grozījumi netiek veikti.
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Omnibus I direktīvas 1. panta 1. punktu grozītās Revīzijas direktīvas 3. panta 4. punkta c) apakšpunkts
Prasības jau ir pārņemtas Revīzijas pakalpojumu likuma 21. panta ceturtajā daļā. Ar šo likumprojektu attiecībā uz minēto Omnibus I direktīvas prasību grozījumi netiek veikti.
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Omnibus I direktīvas 1. panta 1. punktu grozītās Revīzijas direktīvas 3. panta 4. punkta d) apakšpunkts
Likumprojekta 7. pantā iekļautā Revīzijas pakalpojumu likuma 21. panta 4.1 daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Omnibus I direktīvas 1. panta 2. punktu grozītās Revīzijas direktīvas 24.b panta 1. punkta otrā atkāpe
Likumprojekta 1. pantā iekļautā Revīzijas pakalpojumu likuma 1. panta pirmās daļas 24. punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Omnibus I direktīvas 1. panta 4. punktu grozītās Revīzijas direktīvas 45. panta 5. punkta otrās daļas a) apakšpunkts
Prasības jau ir pārņemtas Revīzijas pakalpojumu likuma 24.2 panta pirmās daļas 2. punktā. Ar šo likumprojektu attiecībā uz minēto Omnibus I direktīvas prasību grozījumi netiek veikti.
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Omnibus I direktīvas 1. panta 4. punktu grozītās Revīzijas direktīvas 45. panta 5.b punkta ievaddaļa
Likumprojekta 9. pantā iekļautā Revīzijas pakalpojumu likuma 24.2 panta 1.3 daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Omnibus I direktīvas 1. panta 4. punktu grozītās Revīzijas direktīvas 45. panta 5.b punkta a) apakšpunkts
Likumprojekta 9. pantā iekļautā Revīzijas pakalpojumu likuma 24.2 panta 1.3 daļas 1. punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Omnibus I direktīvas 1. panta 4. punktu grozītās Revīzijas direktīvas 45. panta 5.b punkta b) apakšpunkts
Likumprojekta 9. pantā iekļautā Revīzijas pakalpojumu likuma 24.2 panta 1.3 daļas 2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Omnibus I direktīvas 1. panta 4. punktu grozītās Revīzijas direktīvas 45. panta 5.b punkta c) apakšpunkts
Likumprojekta 9. pantā iekļautā Revīzijas pakalpojumu likuma 24.2 panta 1.3 daļas 3. punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Omnibus I direktīvas 1. panta 4. punktu grozītās Revīzijas direktīvas 45. panta 5.b punkta d) apakšpunkts
Likumprojekta 9. pantā iekļautā Revīzijas pakalpojumu likuma 24.2 panta 1.3 daļas 4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Omnibus I direktīvas 1. panta 4. punktu grozītās Revīzijas direktīvas 45. panta 5.b punkta e) apakšpunkts
Likumprojekta 9. pantā iekļautā Revīzijas pakalpojumu likuma 24.2 panta 1.3 daļas 5. punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Omnibus I direktīvas 1. panta 4. punktu grozītās Revīzijas direktīvas 45. panta 5.b punkta f) apakšpunkts
Likumprojekta 9. pantā iekļautā Revīzijas pakalpojumu likuma 24.2 panta 1.3 daļas 6. punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Omnibus I direktīvas 1. panta 4. punktu grozītās Revīzijas direktīvas 45. panta 5.b punkta pēdējā rindkopa
Likumprojekta 9. pantā iekļautā Revīzijas pakalpojumu likuma 24.2 panta 1.4 daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Ar Omnibus I direktīvas 1. panta 1. punktu grozītās Revīzijas direktīvas 3. panta 4. punkta b) apakšpunkta pirmais teikums noteic, ka dalībvalstu kompetentās iestādes par revīzijas uzņēmumiem drīkst apstiprināt vienīgi uzņēmumus, kuros balsstiesību vairākumam jāpieder kādā dalībvalstī apstiprinātiem revīzijas uzņēmumiem vai fiziskām personām, kas atbilst vismaz obligātās revīzijas nosacījumiem, kas paredzēti šajā direktīvā attiecībā uz obligātā revidenta profesijai nepieciešamajām prasībām: reputāciju, izglītību, eksāmenu, teorētiskajām zināšanām, praktisko apmācību, atbrīvojumiem no eksāmeniem un alternatīviem kvalifikācijas iegūšanas veidiem. Revīzijas direktīvas 3. panta 4. punkta b) apakšpunkta otrais un trešais teikums paredz dalībvalstīm iespēju noteikt, ka attiecīgajām personām jābūt apstiprinātām arī citā dalībvalstī, kā arī paredzēt īpašus balsstiesību noteikumus kooperatīvu, krājbanku un līdzīgu struktūru obligātajai revīzijai. Latvija šo izvēles iespēju neizmanto, jo nav konstatēta nepieciešamība noteikt papildu prasības.
Ar Omnibus I direktīvas 1. panta 1. punktu grozītās Revīzijas direktīvas 3. panta 4. punkta c) apakšpunkta pirmais un trešais teikums noteic, ka dalībvalstu kompetentās iestādes par revīzijas uzņēmumiem drīkst apstiprināt vienīgi uzņēmumus, kuros uzņēmuma administratīvās vai pārvaldības struktūras locekļu vairākumam, nepārsniedzot 75 %, ir jābūt kādā dalībvalstī apstiprinātiem revīzijas uzņēmumiem vai fiziskām personām, kas atbilst vismaz obligātās revīzijas nosacījumiem, kas paredzēti šajā direktīvā attiecībā uz obligātā revidenta profesijai nepieciešamajām prasībām: reputāciju, izglītību, eksāmenu, teorētiskajām zināšanām, praktisko apmācību, atbrīvojumiem no eksāmeniem un alternatīviem kvalifikācijas iegūšanas veidiem. Tāpat noteikts, ka, ja administratīvajā vai pārvaldības struktūrā nav vairāk par diviem locekļiem, vismaz vienam no tiem ir jāatbilst minētajām prasībām. Revīzijas direktīvas 3. panta 4. punkta c) apakšpunkta otrais teikums paredz dalībvalstīm iespēju noteikt, ka attiecīgajām fiziskajām personām jābūt apstiprinātām arī citā dalībvalstī. Latvija šo izvēles iespēju ir izmantojusi, Revīzijas pakalpojumu likuma 21. panta ceturtajā daļā nosakot, ka zvērinātu revidentu kapitālsabiedrībā ne mazāk par 75 % valdes locekļu ir zvērināti revidenti vai dalībvalstu revidenti.
Ar Omnibus I direktīvas 1. panta 1. punktu grozītās Revīzijas direktīvas 3. panta 4. punkta pēdējā daļa paredz, ka dalībvalstis attiecībā uz šā punkta c) apakšpunktā noteiktajām prasībām var paredzēt papildu nosacījumus, ja tie ir samērīgi ar sasniedzamo mērķi un attiecas vienīgi uz noteikti nepieciešamajiem nosacījumiem. Latvija šo izvēles iespēju neizmanto, jo nav konstatēta nepieciešamība noteikt papildu prasības.
Ar Omnibus I direktīvas 1. panta 1. punktu grozītās Revīzijas direktīvas 3. panta 4. punkta c) apakšpunkta pirmais un trešais teikums noteic, ka dalībvalstu kompetentās iestādes par revīzijas uzņēmumiem drīkst apstiprināt vienīgi uzņēmumus, kuros uzņēmuma administratīvās vai pārvaldības struktūras locekļu vairākumam, nepārsniedzot 75 %, ir jābūt kādā dalībvalstī apstiprinātiem revīzijas uzņēmumiem vai fiziskām personām, kas atbilst vismaz obligātās revīzijas nosacījumiem, kas paredzēti šajā direktīvā attiecībā uz obligātā revidenta profesijai nepieciešamajām prasībām: reputāciju, izglītību, eksāmenu, teorētiskajām zināšanām, praktisko apmācību, atbrīvojumiem no eksāmeniem un alternatīviem kvalifikācijas iegūšanas veidiem. Tāpat noteikts, ka, ja administratīvajā vai pārvaldības struktūrā nav vairāk par diviem locekļiem, vismaz vienam no tiem ir jāatbilst minētajām prasībām. Revīzijas direktīvas 3. panta 4. punkta c) apakšpunkta otrais teikums paredz dalībvalstīm iespēju noteikt, ka attiecīgajām fiziskajām personām jābūt apstiprinātām arī citā dalībvalstī. Latvija šo izvēles iespēju ir izmantojusi, Revīzijas pakalpojumu likuma 21. panta ceturtajā daļā nosakot, ka zvērinātu revidentu kapitālsabiedrībā ne mazāk par 75 % valdes locekļu ir zvērināti revidenti vai dalībvalstu revidenti.
Ar Omnibus I direktīvas 1. panta 1. punktu grozītās Revīzijas direktīvas 3. panta 4. punkta pēdējā daļa paredz, ka dalībvalstis attiecībā uz šā punkta c) apakšpunktā noteiktajām prasībām var paredzēt papildu nosacījumus, ja tie ir samērīgi ar sasniedzamo mērķi un attiecas vienīgi uz noteikti nepieciešamajiem nosacījumiem. Latvija šo izvēles iespēju neizmanto, jo nav konstatēta nepieciešamība noteikt papildu prasības.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Nav
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktiva (ES) 2023/2864 (2023. gada 13. decembris), ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas (ESAP direktīva)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Ar ESAP direktīvas 4. pantu grozītās Revīzijas direktīvas jaunā 20a panta 2. punkts
Likumprojekta 11. pantā iekļautā Revīzijas pakalpojumu likuma 36.3 panta pirmās daļas 2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Nav
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/078856cf-591e-42c6-bf5f-b1cdcf23e11c
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Viedokļi nav saņemti.
6.4. Cita informācija
Likumprojekts tiks nosūtīts atzinuma sniegšanai LZRA.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija
- Finanšu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Nav.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Nav.
Pielikumi