22-TA-948: Saeimas lēmumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautiskajā operācijā "United Nations Truce Supervision Organzation" (UNTSO)" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
Apraksts
203.punkts; Deklarācijā dotais uzdevums - Turpināsim līdzdarboties NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā un tās mērķu ieviešanā, kā arī aktīvi piedalīsimies ES ārējās un drošības politikas iniciatīvās, tādējādi nodrošinot adekvātu ieguldījumu Latvijas drošības garanta attīstībā. Turpināsim stiprināt pastāvīgu NATO sabiedroto ilgtermiņa klātbūtni Latvijā, tostarp attīstot daudznacionālas divīzijas štāba izveidi Latvijā, kā arī turpināsim dalību starptautiskajās misijās un operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos. Rīcības plāna pasākums - Nodrošināt Latvijas karavīru dalību ANO, NATO, ES un koalīcijas spēku operācijās, NATO ātrās reaģēšanas spēkos, ES kaujas grupās un Apvienotajos reaģēšanas spēkos.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Saeimas lēmuma projekts sagatavots, lai nodrošinātu tiesisku pamatojumu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīrus dalībai ANO starptautiskajā operācijā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1948. gada 29. maijā Apvieno Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padome rezolūcijā Nr. 50 (1948) aicināja pārtraukt karadarbību Palestīnā un nolēma, ka pamieru jāuzrauga ANO starpniekam ar militāro novērotāju grupas palīdzību. Pirmā militāro novērotāju grupa, kas kļuva pazīstama kā ANO Pamiera uzraudzības organizācija (UNTSO), bija pirmā ANO izveidotā miera uzturēšanas misija. UNTSO militārie novērotāji uzturas Tuvajos Austrumos, lai uzraudzītu pamieru, uzraudzītu pamiera līgumus, novērstu atsevišķu incidentu saasināšanos un palīdzētu citām ANO miera uzturēšanas operācijām reģionā.
Tuvajos Austrumos UNTSO militāro novērotāju grupas šobrīd ir piesaistītas miera uzturēšanas spēkiem šajā apgabalā: ANO Atbrīvošanās novērošanas spēkiem (UNDOF) Golānā un ANO Pagaidu spēkiem Libānā (UNIFIL). Turklāt UNTSO uztur savu štābu Jeruzalemē un sadarbības birojus Beirūtā (Libānā), Kairā (Ēģipte) un Damaskā (Sīrijā). Izraēlas un Jordānijas sadarbības biroji atrodas galvenajā mītnē Jeruzalemē. Sadarbības biroji Beirūtā, Damaskā, Kairā un Ammānā/Telavivā koordinē misijas vadītāja/štāba priekšnieka un vecākā padomnieka reģionālās sadarbības vizītes attiecīgi Libānā, Sīrijā, Ēģiptē, Jordānijā un Izraēlā. Kairas sadarbības birojs veic patruļas arī Sinaja pussalā.
UNTSO sadarbības biroji visā mandātu zonā regulāri sadarbojas ar attiecīgo valstu nacionālajām amatpersonām, lai pārskatītu stabilitātes/drošības tendences un ietekmi, kā arī ar karaspēka ieguldījumu valstīm, starptautiskajiem pārstāvjiem un reģionālajām ANO organizācijām.
Drošības situācija Izraēlā šobrīd vērtējama kā nestabila un situācija var strauji mainīties no relatīvi drošas uz augstu apdraudējuma līmeni. Ņemot vērā saspringto politisko situāciju un saspīlējumu Izraēlas un Palestīnas attiecībās, paaugstināts apdraudējuma līmenis tiek attiecināts uz Jeruzalemi, Gazas sektoru un 40 km rādiusā ap to un Palestīnas Pašpārvaldes teritorijām. Jeruzalemē, kur izvietots misijas štābs pastāv augts demonstrāciju un masu nekārtību risks. Jāatzīmē, ka Izraēlas teritorija ir aizsargāta ar Iron Dome pretraķešu aizsardzības sistēmu, kas spēj efektīvi pasargāt no visa veida raķešu triecieniem. Blakus esošajās valstīs - Libānā, Sīrijā un Ēģiptē drošības situācija arī vērtējama kā nestabila, galvenokārt iespējamu teroraktu dēļ.
Svarīgi norādīt, ka UNTSO misijas laikā ir krituši 52 tās pārstāvji, turklāt tas noticis tikai misijas darbības pirmajās desmitgadēs.
No 2019. gada līdz 2021.gadam Izraēlā bija izveidojusies politiskā krīze, jo Knesetā (parlamentā) ievēlētās politiskās partijas nespēja vienoties par valdība izveidi, kā rezultātā divu gadu laikā tika organizētas četras vēlēšanas, līdz 2021.gada jūnijā izdevās vienoties par koalīcijas izveidi, tādējādi nodrošinot politisko stabilitāti.
Tuvajos Austrumos UNTSO militāro novērotāju grupas šobrīd ir piesaistītas miera uzturēšanas spēkiem šajā apgabalā: ANO Atbrīvošanās novērošanas spēkiem (UNDOF) Golānā un ANO Pagaidu spēkiem Libānā (UNIFIL). Turklāt UNTSO uztur savu štābu Jeruzalemē un sadarbības birojus Beirūtā (Libānā), Kairā (Ēģipte) un Damaskā (Sīrijā). Izraēlas un Jordānijas sadarbības biroji atrodas galvenajā mītnē Jeruzalemē. Sadarbības biroji Beirūtā, Damaskā, Kairā un Ammānā/Telavivā koordinē misijas vadītāja/štāba priekšnieka un vecākā padomnieka reģionālās sadarbības vizītes attiecīgi Libānā, Sīrijā, Ēģiptē, Jordānijā un Izraēlā. Kairas sadarbības birojs veic patruļas arī Sinaja pussalā.
UNTSO sadarbības biroji visā mandātu zonā regulāri sadarbojas ar attiecīgo valstu nacionālajām amatpersonām, lai pārskatītu stabilitātes/drošības tendences un ietekmi, kā arī ar karaspēka ieguldījumu valstīm, starptautiskajiem pārstāvjiem un reģionālajām ANO organizācijām.
Drošības situācija Izraēlā šobrīd vērtējama kā nestabila un situācija var strauji mainīties no relatīvi drošas uz augstu apdraudējuma līmeni. Ņemot vērā saspringto politisko situāciju un saspīlējumu Izraēlas un Palestīnas attiecībās, paaugstināts apdraudējuma līmenis tiek attiecināts uz Jeruzalemi, Gazas sektoru un 40 km rādiusā ap to un Palestīnas Pašpārvaldes teritorijām. Jeruzalemē, kur izvietots misijas štābs pastāv augts demonstrāciju un masu nekārtību risks. Jāatzīmē, ka Izraēlas teritorija ir aizsargāta ar Iron Dome pretraķešu aizsardzības sistēmu, kas spēj efektīvi pasargāt no visa veida raķešu triecieniem. Blakus esošajās valstīs - Libānā, Sīrijā un Ēģiptē drošības situācija arī vērtējama kā nestabila, galvenokārt iespējamu teroraktu dēļ.
Svarīgi norādīt, ka UNTSO misijas laikā ir krituši 52 tās pārstāvji, turklāt tas noticis tikai misijas darbības pirmajās desmitgadēs.
No 2019. gada līdz 2021.gadam Izraēlā bija izveidojusies politiskā krīze, jo Knesetā (parlamentā) ievēlētās politiskās partijas nespēja vienoties par valdība izveidi, kā rezultātā divu gadu laikā tika organizētas četras vēlēšanas, līdz 2021.gada jūnijā izdevās vienoties par koalīcijas izveidi, tādējādi nodrošinot politisko stabilitāti.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2022.gada februārī tika saņemts uz iepriekšējo pozitīvo sadarbības pieredzi balstīts UNTSO misijas komandiera aicinājums Latvijai deleģēt pārstāvi konkrētam amatam misijas štābā Jeruzalemē, sākot ar 2022.gada 1.maiju. Tā kā Latvija ir izvirzījusi savu kandidatūru 2025. gadā paredzētajās vēlēšanās uz ANO Drošības padomes (DP) nepastāvīgā locekļa vietu 2026.-2027. gadam, viens no priekšnoteikumiem un izšķirošs faktors iespējai iegūt nepatstāvīgā locekļa vietu ANO DP, ir ieguldījums ANO miera uzturēšanas misijās. Lai virzītos uz šo kopējo Latvijas mērķi, Aizsardzības ministrija līdz šim ir ļoti nopietni vērtējusi iespējas palielināt iesaisti ANO misijās. Tādēļ Aizsardzības ministrija šo iespēju vērtē ļoti pozitīvi.
Risinājuma apraksts
Aizsardzības ministrija un NBS gatavi iesaistīties ANo operācijā. Šobrīd plānots, ka NBS sākotnējais iesaistes apjoms UNTSO būs ar vienu štāba virsnieku.
Atbilstoši likumam “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”, NBS karavīrus ANO - kā starptautiskās organizācijas, kura vada starptautisko operāciju - pārziņā var nodot saskaņā ar Saeimas lēmumu - starptautiskās operācijas veikšanai uz laiku un ar noteikumiem, ko nosaka Saeimas lēmums.
Lai gan drošības situācija Izraēlā ir mainīga, šobrīd ar Saeimas lēmumu tiek noteikta dalība starptautiskajā miera uzturēšanas operācijā - tās mērķis ir atjaunot un uzturēt starptautisko mieru un drošību, kā arī atturēt no agresijas vai citiem miera pārkāpumiem un tajā iesaistītajam personālam nav tiesību piedalīties karadarbībā, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams pašaizsardzības nolūkā.
Dalība tiek noteikta uz laiku līdz 2024.gada 1.maijam.
Atkarībā no drošības situācijas un operācijas vajadzībām nākotnē Aizsardzības ministrija, ja nepieciešams, var izskatīt iespēju palielināt NBS kontingentu šajā misijā.
ANO nodrošina operācijas dalībniekiem nepieciešamās uzturēšanās atļaujas uzņēmējvalstī.
Atbilstoši likumam “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”, NBS karavīrus ANO - kā starptautiskās organizācijas, kura vada starptautisko operāciju - pārziņā var nodot saskaņā ar Saeimas lēmumu - starptautiskās operācijas veikšanai uz laiku un ar noteikumiem, ko nosaka Saeimas lēmums.
Lai gan drošības situācija Izraēlā ir mainīga, šobrīd ar Saeimas lēmumu tiek noteikta dalība starptautiskajā miera uzturēšanas operācijā - tās mērķis ir atjaunot un uzturēt starptautisko mieru un drošību, kā arī atturēt no agresijas vai citiem miera pārkāpumiem un tajā iesaistītajam personālam nav tiesību piedalīties karadarbībā, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams pašaizsardzības nolūkā.
Dalība tiek noteikta uz laiku līdz 2024.gada 1.maijam.
Atkarībā no drošības situācijas un operācijas vajadzībām nākotnē Aizsardzības ministrija, ja nepieciešams, var izskatīt iespēju palielināt NBS kontingentu šajā misijā.
ANO nodrošina operācijas dalībniekiem nepieciešamās uzturēšanās atļaujas uzņēmējvalstī.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Ieguvumi pret prasībām un izmaksām ir samērīgi.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Aizsardzības ministrija nodrošinās Latvijas saistības atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem budžeta programmas 22.00.00 "Nacionālie bruņotie spēki" ietvaros no starptautiskajām operācijām paredzētajiem līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
ANO Statūti, pieņemti 1945.gada 26.jūnijā, Sanfrancisko.
Apraksts
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
1948. gada 29. maijā Apvieno Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padome rezolūcijā Nr. 50 (1948) aicināja pārtraukt karadarbību Palestīnā un nolēma, ka pamieru jāuzrauga ANO starpniekam ar militāro novērotāju grupas palīdzību. Pirmā militāro novērotāju grupa, kas kļuva pazīstama kā ANO Pamiera uzraudzības organizācija (UNTSO), bija pirmā ANO izveidotā miera uzturēšanas misija.
Rezolūcijā izteikts aicinājums visu ANO dalībvalstu valdībām veikt visus iespējamos pasākumus rezolūcijas īstenošanai.
Saeimai pieņemot lēmumu par Latvijas NBS karavīru nosūtīšanu dalībai UNSO, Latvija atsauksies uz ANO rezolūcijā izteikto aicinājumu sniegt visu iespējamo atbalstu ANO starpniekiem (mediatoriem).
Tiks īstenots Deklarācijā par Artūra Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību un Valdības Rīcības plānā tās īstenošanai noteiktais – nodrošināta Latvijas karavīru dalība ANO operācijās.
Rezolūcijā izteikts aicinājums visu ANO dalībvalstu valdībām veikt visus iespējamos pasākumus rezolūcijas īstenošanai.
Saeimai pieņemot lēmumu par Latvijas NBS karavīru nosūtīšanu dalībai UNSO, Latvija atsauksies uz ANO rezolūcijā izteikto aicinājumu sniegt visu iespējamo atbalstu ANO starpniekiem (mediatoriem).
Tiks īstenots Deklarācijā par Artūra Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību un Valdības Rīcības plānā tās īstenošanai noteiktais – nodrošināta Latvijas karavīru dalība ANO operācijās.
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
ANO Statūti, pieņemti 1945.gada 26.jūnijā, Sanfrancisko.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
ANO Statūtu 1.pants (1. un 2.punkts) un 2.panta 5.punkts:
1. pants
Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķi ir:
1. Uzturēt starptautisko mieru un drošību un šā mērķa labad veikt efektīvus kolektīvus pasākumus miera apdraudējuma nepieļaušanai un novēršanai, agresijas aktu vai citu miera pārkāpšanas gadījumu apspiešanai un mierīgiem līdzekļiem saskaņā ar taisnīguma un starptautisko tiesību principiem noregulēt un atrisināt tādus starptautiskus strīdus un situācijas, kuras var novest pie miera izjaukšanas.
2. Attīstīt draudzīgas attiecības starp nācijām, pamatojoties uz nāciju līdztiesības un pašnoteikšanās principa respektēšanu, kā arī veikt citus attiecīgus pasākumus vispārējā miera nostiprināšanai.
2. pants
Statūtu 1.pantā norādīto mērķu sasniegšanai Organizācija un tās Dalībvalstis rīkojas saskaņā ar šādiem principiem:
5. Visas Dalībvalstis sniedz Organizācijai dažādu palīdzību visās darbībās, ko tā veic saskaņā ar šiem Statūtiem, un atturas no palīdzības sniegšanas jebkurai valstij, pret kuru Apvienoto Nāciju Organizācija veic preventīva vai piespiedu rakstura darbības;
1. pants
Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķi ir:
1. Uzturēt starptautisko mieru un drošību un šā mērķa labad veikt efektīvus kolektīvus pasākumus miera apdraudējuma nepieļaušanai un novēršanai, agresijas aktu vai citu miera pārkāpšanas gadījumu apspiešanai un mierīgiem līdzekļiem saskaņā ar taisnīguma un starptautisko tiesību principiem noregulēt un atrisināt tādus starptautiskus strīdus un situācijas, kuras var novest pie miera izjaukšanas.
2. Attīstīt draudzīgas attiecības starp nācijām, pamatojoties uz nāciju līdztiesības un pašnoteikšanās principa respektēšanu, kā arī veikt citus attiecīgus pasākumus vispārējā miera nostiprināšanai.
2. pants
Statūtu 1.pantā norādīto mērķu sasniegšanai Organizācija un tās Dalībvalstis rīkojas saskaņā ar šādiem principiem:
5. Visas Dalībvalstis sniedz Organizācijai dažādu palīdzību visās darbībās, ko tā veic saskaņā ar šiem Statūtiem, un atturas no palīdzības sniegšanas jebkurai valstij, pret kuru Apvienoto Nāciju Organizācija veic preventīva vai piespiedu rakstura darbības;
Saeimas lēmuma projekts kopumā
Pārņemtas daļēji
Saistības tiek izpildītas daļēji, jo dalība ANO operācijā tikai viena no atbalsta formām ANO.
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Nē.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Projekts neietekmē sabiedrību.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi