23-TA-2691: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 17. decembra noteikumos Nr. 681 "Noteikumi par kārtību, kādā aprēķina un veic maksājumus par Pārtikas un veterinārā dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām, un maksas pakalpojumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regula (ES) 2019/6 par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK (turpmāk – regula 2019/6)
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Farmācijas likums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nodrošināt, lai maksa par Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – dienests) īstenotajām valsts uzraudzības un kontroles darbībām atbilstu to faktiskajām izmaksām un lai veterināro zāļu apritē sniegto maksas pakalpojumu nosaukums (apraksts) atbilstu regulā 2019/6 lietotajiem terminiem un noteiktajām īstenojamajām darbībām.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2025.
Pamatojums
No 2025. gada 1. janvāra dienesta grāmatvedība būs Valsts kases Vienotā pakalpojumu centra pārziņā un jānodrošina pakalpojumu aprakstu un cenu ievadīšana vienotajā sistēmā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2019. gada 17. decembra noteikumu Nr. 681 "Noteikumi par kārtību, kādā aprēķina un veic maksājumus par Pārtikas un veterinārā dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām, un maksas pakalpojumiem" (turpmāk – noteikumi Nr. 681) pielikumos noteikta maksa par normatīvajos aktos pārtikas un dzīvnieku barības aprites, dzīvnieku veselības un aizsardzības jomā, kā arī veterināro zāļu aprites jomā noteiktajām dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām.
1. Noteikumu Nr. 681 1. pielikumā par vairākām dienesta īstenotajām darbībām noteiktā maksa tiek aprēķināta atbilstoši faktiskajam kontroles laikam par darba stundu:
1) par veterinārā (veselības) sertifikāta sagatavošanu un izsniegšanu dzīvniekiem, dzīvnieku un augu izcelsmes dzīvnieku barībai;
2) par novērtēšanu (pārbaudi) pirms atzīšanas, reģistrācijas vai kontroles institūcijas (pārtikas un veterinārajā jomā) apstiprināšanas un atkārtotas novērtēšanas (pārbaudes), ja konstatēta neatbilstība;
3) par uzņēmuma (objekta) vai dokumentu pārbaudi dažādu apliecinājumu saņemšanai vai ierobežojumu atcelšanai, kā arī paraugu ņemšanu (pēc klienta rakstveida pieprasījuma);
4) par bioloģiskās lauksaimniecības kontroles institūcijas darbības izvērtēšanu trešajā valstī;
5) par produktu sertificēšanu pārtikas kvalitātes shēmā, ikgadējo pārbaudi un atkārtotu pārbaudi, ja konstatēta neatbilstība Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī;
6) par iepriekš neplānotu kontroli un pasākumu īstenošanu neatbilstības gadījumā.
2. Savukārt maksa par veterinārā (veselības) sertifikāta sagatavošanu un izsniegšanu pamata darbalaikā dzīvnieku izcelsmes produktiem, reproduktīvajiem produktiem, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, noteikta par sūtījumu.
3. Noteiktus pakalpojumus, kas saistīti ar sertifikātu un citu apliecinājumu izsniegšanu eksporta kravām, iespējams saņemt arī ārpus pamata darbalaika darbdienās un brīvdienās, kā arī nakts stundās, un šajā laikā tiek sniegti aptuveni 10 % no dienesta pakalpojumiem. Pārsvarā šis pakalpojums nepieciešams uzņēmējiem, kas eksportē dzīvu dzīvnieku kravas, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem veterinārais sertifikāts jāizdod kravas uzkraušanas dienā. Lai atbalstītu eksportējošos uzņēmumus, paredzēts, ka šādu pakalpojumu var saņemt arī cita veida kravu eksportētāji, kam nepieciešams saņemt sertifikātu vai cita veida apliecinājumu. Ievērojot normatīvajos aktos noteikto par nepieciešamību izmaksāt piemaksas par darbu ārpus darbalaika, ir noteikta lielāka maksa par pakalpojumu saņemšanu ārpus pamata darbalaika darbdienās un brīvdienās, kā arī nakts stundās.
4. Jāpiebilst, ka attiecībā uz uzņēmējiem, kas eksportē pārtikas produktus (un tam nepieciešami sertifikāti), tiek sniegts atbalsts, no valsts uzraudzībai un kontrolei paredzētajiem budžeta līdzekļiem finansējot produktu laboratorisko izmeklēšanu, lai garantētu produktu atbilstību trešo valstu prasībām. Līdz 2024. gadā līdz 30. oktobrim veikti 902 laboratoriskie izmeklējumi (izlietots finansējums 56 698,47 EUR apmērā), un šāds atbalsts tiks sniegts arī turpmāk.
5. Par citām dienesta darbībām noteikta konkrēta maksa par sūtījumu, sertifikātu apliecinājumu, apliecību, izziņu un citu dokumentu izsniegšanu vai informācijas ievadīšanu datubāzē.
6. Par plānveida pārbaudēm maksa netiek iekasēta, un izmaksas tiek segtas no valsts budžeta. Inspektora vienas darba stundas izmaksas ietver viņa darba samaksu, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, izdevumus par vienreizlietojamiem apģērbiem un autotransporta nomu, kā arī netiešās izmaksas (saziņas līdzekļu izmantošana, kancelejas preces, mērinstrumentu kalibrēšana, transportlīdzekļu uzturēšana, telpu uzturēšanas izdevumi u. tml.). Tā kā inspektoru darbs sastāv gan no plānveida pārbaudēm, gan arī no tādām pārbaudēm, par kurām ir iekasējama samaksa, inspektoram izmaksājamā alga arī tiek segta no diviem avotiem – no valsts budžeta dotācijas un no maksas par sniegtajiem pakalpojumiem.
7. Maksas apmērs par noteikumu Nr. 681 1. pielikumā noteiktajām dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām nav ievērojami grozīts kopš 2018. gada, kad tika apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 8. oktobra noteikumos Nr. 1083 "Kārtība, kādā veicama samaksa par Pārtikas un veterinārā dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām un maksas pakalpojumiem", kas aizstāti ar noteikumiem Nr. 681.
8. Noteikumu Nr. 681 pielikumos nepieciešami grozījumi pakalpojumu aprakstos, lai nodrošinātu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām dienesta kompetencē esošajām uzraudzības un kontroles darbībām, noteiktu jaunus pakalpojumus, un grozītu esošās maksas apmēru par uzraudzības un kontroles darbībām un maksas pakalpojumiem, lai tā atbilstu faktiskajām izmaksām.
9. Noteikumu projektā noteikts, ka maksājumiem par noteikumu Nr. 681 1., 3. un 4. pielikumā noteiktajām darbībām nepiemēro pievienotās vērtības nodokli saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto daļu. Minētajos noteikumu projekta pielikumos iekļautās dienesta veicamās darbības ir uzskatāmas par valsts funkciju ietvaros veiktiem valsts pārvaldes uzdevumiem, un tām nav jāpiemēro pievienotās vērtības nodoklis. Dienests ir tiešās pārvaldes iestāde, un tā kompetence pārtikas, dzīvnieku barības un veterināro zāļu aprites, dzīvnieku veselības un aizsardzības, bioloģiskās lauksaimniecības jomā, funkcijas un valsts pārvaldes uzdevumi noteikti Pārtikas aprites uzraudzības likumā, Veterinārmedicīnas likumā, Dzīvnieku barības aprites likumā, Dzīvnieku aizsardzības likumā, Farmācijas likumā u. c. likumos, kā arī uz to pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos.
Pilnvarojumi likumos, uz kuru pamata sagatavots noteikumu projekts, noteic, ka dienesta cenrādī tiek noteikta maksa par attiecīgajā likumā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regulā (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula), (turpmāk - regula 2017/625) noteiktajām valsts uzraudzības un kontroles darbībām.
Maksai par noteikumu Nr. 681 2. pielikumā noteiktajiem pakalpojumiem piemēro pievienotās vērtības nodokli, jo 1. un 3. punktā minētie pakalpojumi ir brīvi saņemami arī citur, savukārt 2. punktā noteiktā maksas par veterinārās uzraudzības apritē iesaistīto dokumentu veidlapām ir atbilstoša maksai (ar pievienotās vērtības nodokli), par kādu dienests minētās veidlapas iegādājas pēc iepirkuma procedūras pabeigšanas.
1. Noteikumu Nr. 681 1. pielikumā par vairākām dienesta īstenotajām darbībām noteiktā maksa tiek aprēķināta atbilstoši faktiskajam kontroles laikam par darba stundu:
1) par veterinārā (veselības) sertifikāta sagatavošanu un izsniegšanu dzīvniekiem, dzīvnieku un augu izcelsmes dzīvnieku barībai;
2) par novērtēšanu (pārbaudi) pirms atzīšanas, reģistrācijas vai kontroles institūcijas (pārtikas un veterinārajā jomā) apstiprināšanas un atkārtotas novērtēšanas (pārbaudes), ja konstatēta neatbilstība;
3) par uzņēmuma (objekta) vai dokumentu pārbaudi dažādu apliecinājumu saņemšanai vai ierobežojumu atcelšanai, kā arī paraugu ņemšanu (pēc klienta rakstveida pieprasījuma);
4) par bioloģiskās lauksaimniecības kontroles institūcijas darbības izvērtēšanu trešajā valstī;
5) par produktu sertificēšanu pārtikas kvalitātes shēmā, ikgadējo pārbaudi un atkārtotu pārbaudi, ja konstatēta neatbilstība Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī;
6) par iepriekš neplānotu kontroli un pasākumu īstenošanu neatbilstības gadījumā.
2. Savukārt maksa par veterinārā (veselības) sertifikāta sagatavošanu un izsniegšanu pamata darbalaikā dzīvnieku izcelsmes produktiem, reproduktīvajiem produktiem, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, noteikta par sūtījumu.
3. Noteiktus pakalpojumus, kas saistīti ar sertifikātu un citu apliecinājumu izsniegšanu eksporta kravām, iespējams saņemt arī ārpus pamata darbalaika darbdienās un brīvdienās, kā arī nakts stundās, un šajā laikā tiek sniegti aptuveni 10 % no dienesta pakalpojumiem. Pārsvarā šis pakalpojums nepieciešams uzņēmējiem, kas eksportē dzīvu dzīvnieku kravas, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem veterinārais sertifikāts jāizdod kravas uzkraušanas dienā. Lai atbalstītu eksportējošos uzņēmumus, paredzēts, ka šādu pakalpojumu var saņemt arī cita veida kravu eksportētāji, kam nepieciešams saņemt sertifikātu vai cita veida apliecinājumu. Ievērojot normatīvajos aktos noteikto par nepieciešamību izmaksāt piemaksas par darbu ārpus darbalaika, ir noteikta lielāka maksa par pakalpojumu saņemšanu ārpus pamata darbalaika darbdienās un brīvdienās, kā arī nakts stundās.
4. Jāpiebilst, ka attiecībā uz uzņēmējiem, kas eksportē pārtikas produktus (un tam nepieciešami sertifikāti), tiek sniegts atbalsts, no valsts uzraudzībai un kontrolei paredzētajiem budžeta līdzekļiem finansējot produktu laboratorisko izmeklēšanu, lai garantētu produktu atbilstību trešo valstu prasībām. Līdz 2024. gadā līdz 30. oktobrim veikti 902 laboratoriskie izmeklējumi (izlietots finansējums 56 698,47 EUR apmērā), un šāds atbalsts tiks sniegts arī turpmāk.
5. Par citām dienesta darbībām noteikta konkrēta maksa par sūtījumu, sertifikātu apliecinājumu, apliecību, izziņu un citu dokumentu izsniegšanu vai informācijas ievadīšanu datubāzē.
6. Par plānveida pārbaudēm maksa netiek iekasēta, un izmaksas tiek segtas no valsts budžeta. Inspektora vienas darba stundas izmaksas ietver viņa darba samaksu, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, izdevumus par vienreizlietojamiem apģērbiem un autotransporta nomu, kā arī netiešās izmaksas (saziņas līdzekļu izmantošana, kancelejas preces, mērinstrumentu kalibrēšana, transportlīdzekļu uzturēšana, telpu uzturēšanas izdevumi u. tml.). Tā kā inspektoru darbs sastāv gan no plānveida pārbaudēm, gan arī no tādām pārbaudēm, par kurām ir iekasējama samaksa, inspektoram izmaksājamā alga arī tiek segta no diviem avotiem – no valsts budžeta dotācijas un no maksas par sniegtajiem pakalpojumiem.
7. Maksas apmērs par noteikumu Nr. 681 1. pielikumā noteiktajām dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām nav ievērojami grozīts kopš 2018. gada, kad tika apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 8. oktobra noteikumos Nr. 1083 "Kārtība, kādā veicama samaksa par Pārtikas un veterinārā dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām un maksas pakalpojumiem", kas aizstāti ar noteikumiem Nr. 681.
8. Noteikumu Nr. 681 pielikumos nepieciešami grozījumi pakalpojumu aprakstos, lai nodrošinātu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām dienesta kompetencē esošajām uzraudzības un kontroles darbībām, noteiktu jaunus pakalpojumus, un grozītu esošās maksas apmēru par uzraudzības un kontroles darbībām un maksas pakalpojumiem, lai tā atbilstu faktiskajām izmaksām.
9. Noteikumu projektā noteikts, ka maksājumiem par noteikumu Nr. 681 1., 3. un 4. pielikumā noteiktajām darbībām nepiemēro pievienotās vērtības nodokli saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto daļu. Minētajos noteikumu projekta pielikumos iekļautās dienesta veicamās darbības ir uzskatāmas par valsts funkciju ietvaros veiktiem valsts pārvaldes uzdevumiem, un tām nav jāpiemēro pievienotās vērtības nodoklis. Dienests ir tiešās pārvaldes iestāde, un tā kompetence pārtikas, dzīvnieku barības un veterināro zāļu aprites, dzīvnieku veselības un aizsardzības, bioloģiskās lauksaimniecības jomā, funkcijas un valsts pārvaldes uzdevumi noteikti Pārtikas aprites uzraudzības likumā, Veterinārmedicīnas likumā, Dzīvnieku barības aprites likumā, Dzīvnieku aizsardzības likumā, Farmācijas likumā u. c. likumos, kā arī uz to pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos.
Pilnvarojumi likumos, uz kuru pamata sagatavots noteikumu projekts, noteic, ka dienesta cenrādī tiek noteikta maksa par attiecīgajā likumā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regulā (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula), (turpmāk - regula 2017/625) noteiktajām valsts uzraudzības un kontroles darbībām.
Maksai par noteikumu Nr. 681 2. pielikumā noteiktajiem pakalpojumiem piemēro pievienotās vērtības nodokli, jo 1. un 3. punktā minētie pakalpojumi ir brīvi saņemami arī citur, savukārt 2. punktā noteiktā maksas par veterinārās uzraudzības apritē iesaistīto dokumentu veidlapām ir atbilstoša maksai (ar pievienotās vērtības nodokli), par kādu dienests minētās veidlapas iegādājas pēc iepirkuma procedūras pabeigšanas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Noteikumu Nr. 681 10. punktā noteikts, ka par noteikumos minētajām valsts uzraudzības un kontroles darbībām un maksas pakalpojumiem pakalpojuma ņēmējs maksā saskaņā ar dienesta sagatavoto rēķinu.
Īstenojot oficiālo kontroli gan uzraudzībai pakļautajos uzņēmumos, gan robežkontroles punktos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, situācijās, kad ir aizdomas par preču neatbilstību, kā arī īstenojot pastiprinātas robežkontroles pasākumus un pasākumus neatbilstības gadījumā, ņem preču paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem. Paraugu ņemšana un laboratorisko izmeklējumu veikšana ir oficiālās kontroles procesa daļa. Noteikumu Nr. 681 1. un 3. pielikumā ir noteikts, ka maksa par laboratoriskajiem izmeklējumiem situācijās, kad tie ir jāsedz pakalpojuma saņēmējam, atbilst laboratorisko izmeklējumu faktiskajām izmaksām. Pakalpojuma saņēmējs sedz visus pārbaudes izdevumus, tostarp par laboratoriskajiem izmeklējumiem, ja rutīnas pārbaudē (kas notiek par valsts budžeta līdzekļiem) ir konstatēta neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Paraugus, īstenojot oficiālo kontroli, noņem dienesta inspektori. Savukārt visu dienesta oficiālās kontroles laikā noņemto paraugu izmeklēšanu nodrošina valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts BIOR), kas ir apstiprināts kā oficiālās kontroles laboratorija dienesta darbības jomās saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likumā, Veterinārmedicīnas likumā, Dzīvnieku barības aprites likumā un Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā noteikto. Patlaban tiek radīts nepamatots administratīvais slogs, dienestam izrakstot rēķinus par institūta BIOR laboratoriskajiem izmeklējumiem un nodrošinot uzņēmēju samaksāto līdzekļu pārskaitīšanu institūtam BIOR izdevumu segšanai. (Finansējums laboratoriskajiem izmeklējumiem piešķirts institūtam BIOR valsts budžeta apakšprogrammās 20.02.00 un 70.06.00.)
Īstenojot oficiālo kontroli gan uzraudzībai pakļautajos uzņēmumos, gan robežkontroles punktos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, situācijās, kad ir aizdomas par preču neatbilstību, kā arī īstenojot pastiprinātas robežkontroles pasākumus un pasākumus neatbilstības gadījumā, ņem preču paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem. Paraugu ņemšana un laboratorisko izmeklējumu veikšana ir oficiālās kontroles procesa daļa. Noteikumu Nr. 681 1. un 3. pielikumā ir noteikts, ka maksa par laboratoriskajiem izmeklējumiem situācijās, kad tie ir jāsedz pakalpojuma saņēmējam, atbilst laboratorisko izmeklējumu faktiskajām izmaksām. Pakalpojuma saņēmējs sedz visus pārbaudes izdevumus, tostarp par laboratoriskajiem izmeklējumiem, ja rutīnas pārbaudē (kas notiek par valsts budžeta līdzekļiem) ir konstatēta neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Paraugus, īstenojot oficiālo kontroli, noņem dienesta inspektori. Savukārt visu dienesta oficiālās kontroles laikā noņemto paraugu izmeklēšanu nodrošina valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts BIOR), kas ir apstiprināts kā oficiālās kontroles laboratorija dienesta darbības jomās saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likumā, Veterinārmedicīnas likumā, Dzīvnieku barības aprites likumā un Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā noteikto. Patlaban tiek radīts nepamatots administratīvais slogs, dienestam izrakstot rēķinus par institūta BIOR laboratoriskajiem izmeklējumiem un nodrošinot uzņēmēju samaksāto līdzekļu pārskaitīšanu institūtam BIOR izdevumu segšanai. (Finansējums laboratoriskajiem izmeklējumiem piešķirts institūtam BIOR valsts budžeta apakšprogrammās 20.02.00 un 70.06.00.)
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 681 10. punktā nepieciešams noteikt, ka dienests neizraksta rēķinus pakalpojumu saņēmējiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, jo tos sagatavos un izsniegs oficiālās kontroles laboratorija – institūts BIOR. Grozījums minētajā punktā izdarāms, lai dienesta uzraudzībai un kontrolei pakļautajiem uzņēmējiem būtu pieejama informācija par to, ka normatīvajos aktos noteiktos gadījumos tie saņem divus rēķinus – no dienesta par īstenotajām kontroles darbībām un no institūta BIOR par laboratoriskajiem izmeklējumiem.
Problēmas apraksts
2. Noteikumu Nr. 681 1. pielikumā norādītajām dienesta uzraudzības un kontroles darbībām (pakalpojumiem) noteiktā maksa nesedz to faktiskās izmaksas.
Maksa par inspektora (eksperta) darba stundu pamata darbalaikā 17,60 EUR par šīs anotācijas sadaļā "Pašreizējā situācija" minētajām dienesta darbībām, atbilstošā maksa par pakalpojuma saņemšanu ārpus pamata darbalaika darbdienās un brīvdienās, kā arī nakts stundās un cita veida maksa par dažādu dokumentu sagatavošanu un izsniegšanu ir spēkā kopš 2018. gada 18. maija. Šajā laikā ir ievērojami palielinājušies dienesta izdevumi par elektrību, apkuri, degvielu u. c. resursiem. Ar esošajiem ieņēmumiem nav iespējams sniegt nepieciešamos pakalpojumus.
Patlaban par veterināro sertifikātu sagatavošanu un izsniegšanu visiem dzīvniekiem (izņemot mājas (istabas) dzīvniekus) noteikta vienāda maksa, kas tiek aprēķināta atbilstoši faktiskajam kontroles laikam par darba stundu. Jānoteic atšķirīga maksa par veterināro sertifikātu sagatavošanu un izsniegšanu liellopiem, to paredzot par katru dzīvnieku, jo liellopiem nepieciešama individuāla izvērtēšana. Katram liellopam, ko izved no valsts, ir jāsalīdzina pases dati – jāidentificē ar dzīvnieku (identifikācijas numurs, krāsa, dzimums, vecums, izcelšanās dati utt.). Par katru liellopu jāpārbauda, vai tam bijuši obligātie izmeklējumi – gan normatīvajos aktos noteiktie izmeklējumi, gan izmeklējumi, kas nepieciešami saskaņā ar importētājvalsts prasībām. Jāpārbauda arī testēšanas pārskatā norādītā identifikācijas numura sakritība ar izvedamā dzīvnieka un tā pases numuru. Tāpat jānovērtē katra dzīvnieka atbilstība pārvadājumam ar transportu – veselības stāvoklis, grūsnības ilgums, vecums – un jāveic individuāla klīniskā apskate.
Izsniedzot veterināro sertifikātu liellopu eksportam, dienests saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulas (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (Dzīvnieku veselības tiesību akts) 149. pantā noteikto uzņemas pilnu atbildību un liellopu saņēmējvalstij garantē to, ka ir pārliecinājies par dzīvnieku identitāti, veselības stāvokli un piemērotību pārvadājumam. Sertifikācijas process ir optimizēts un pilnveidots, tomēr faktiskie izdevumi vēl aizvien ir lielāki nekā līdz šim par šo pakalpojumu noteiktā samaksa.
Eksportējamo liellopu sertifikācijas procesa faktiskās izmaksas jau ilgstoši ir daudz lielākas nekā pašlaik spēkā esošās. Faktiskās izmaksas ir 5,30 EUR par vienu dzīvnieku, bet, piemēram, šogad novembrī dienests par pārbaudēm un sertifikāta sagatavošanu saņēma 0,39 EUR par dzīvnieku.
No 2025. gada 1. janvāra dienesta grāmatvedība būs Valsts kases Vienotā pakalpojumu centra pārziņā, grāmatvežiem pārejot darbā uz Valsts kasi, bet maksas pakalpojumu administrēšanas funkcijas paliek iestādē, tādēļ nepieciešams optimizēt apstrādājamo dokumentāciju saistībā ar rēķinu izrakstīšanu par sniegtajiem pakalpojumiem. Esošās kārtības administrēšana ir komplicēta: patlaban laika uzskaite sastāv no vairākiem komponentiem un ir sarežģītāk pārvaldāma nekā uzskaite pēc dzīvnieku skaita.
Noteikumu Nr. 681 1. pielikumā ir noteikta maksa par atsevišķām darbībām, kas nav dienesta kompetencē, savukārt nav noteikta maksa par pakalpojumiem dažādas informācijas izsniegšanai pēc uzņēmēju pieprasījuma.
Maksa par inspektora (eksperta) darba stundu pamata darbalaikā 17,60 EUR par šīs anotācijas sadaļā "Pašreizējā situācija" minētajām dienesta darbībām, atbilstošā maksa par pakalpojuma saņemšanu ārpus pamata darbalaika darbdienās un brīvdienās, kā arī nakts stundās un cita veida maksa par dažādu dokumentu sagatavošanu un izsniegšanu ir spēkā kopš 2018. gada 18. maija. Šajā laikā ir ievērojami palielinājušies dienesta izdevumi par elektrību, apkuri, degvielu u. c. resursiem. Ar esošajiem ieņēmumiem nav iespējams sniegt nepieciešamos pakalpojumus.
Patlaban par veterināro sertifikātu sagatavošanu un izsniegšanu visiem dzīvniekiem (izņemot mājas (istabas) dzīvniekus) noteikta vienāda maksa, kas tiek aprēķināta atbilstoši faktiskajam kontroles laikam par darba stundu. Jānoteic atšķirīga maksa par veterināro sertifikātu sagatavošanu un izsniegšanu liellopiem, to paredzot par katru dzīvnieku, jo liellopiem nepieciešama individuāla izvērtēšana. Katram liellopam, ko izved no valsts, ir jāsalīdzina pases dati – jāidentificē ar dzīvnieku (identifikācijas numurs, krāsa, dzimums, vecums, izcelšanās dati utt.). Par katru liellopu jāpārbauda, vai tam bijuši obligātie izmeklējumi – gan normatīvajos aktos noteiktie izmeklējumi, gan izmeklējumi, kas nepieciešami saskaņā ar importētājvalsts prasībām. Jāpārbauda arī testēšanas pārskatā norādītā identifikācijas numura sakritība ar izvedamā dzīvnieka un tā pases numuru. Tāpat jānovērtē katra dzīvnieka atbilstība pārvadājumam ar transportu – veselības stāvoklis, grūsnības ilgums, vecums – un jāveic individuāla klīniskā apskate.
Izsniedzot veterināro sertifikātu liellopu eksportam, dienests saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulas (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (Dzīvnieku veselības tiesību akts) 149. pantā noteikto uzņemas pilnu atbildību un liellopu saņēmējvalstij garantē to, ka ir pārliecinājies par dzīvnieku identitāti, veselības stāvokli un piemērotību pārvadājumam. Sertifikācijas process ir optimizēts un pilnveidots, tomēr faktiskie izdevumi vēl aizvien ir lielāki nekā līdz šim par šo pakalpojumu noteiktā samaksa.
Eksportējamo liellopu sertifikācijas procesa faktiskās izmaksas jau ilgstoši ir daudz lielākas nekā pašlaik spēkā esošās. Faktiskās izmaksas ir 5,30 EUR par vienu dzīvnieku, bet, piemēram, šogad novembrī dienests par pārbaudēm un sertifikāta sagatavošanu saņēma 0,39 EUR par dzīvnieku.
No 2025. gada 1. janvāra dienesta grāmatvedība būs Valsts kases Vienotā pakalpojumu centra pārziņā, grāmatvežiem pārejot darbā uz Valsts kasi, bet maksas pakalpojumu administrēšanas funkcijas paliek iestādē, tādēļ nepieciešams optimizēt apstrādājamo dokumentāciju saistībā ar rēķinu izrakstīšanu par sniegtajiem pakalpojumiem. Esošās kārtības administrēšana ir komplicēta: patlaban laika uzskaite sastāv no vairākiem komponentiem un ir sarežģītāk pārvaldāma nekā uzskaite pēc dzīvnieku skaita.
Noteikumu Nr. 681 1. pielikumā ir noteikta maksa par atsevišķām darbībām, kas nav dienesta kompetencē, savukārt nav noteikta maksa par pakalpojumiem dažādas informācijas izsniegšanai pēc uzņēmēju pieprasījuma.
Risinājuma apraksts
1. Jānosaka faktiskajām izmaksām atbilstoša maksa 26,30 EUR apmērā (patlaban noteiktā maksa ir 17,60 EUR) par dienesta inspektora (eksperta) darba stundu pamata darbalaikā par šādām uzraudzības un kontroles darbībām:
1) veterinārā (veselības) sertifikāta sagatavošanu un izsniegšanu dzīvniekiem (izņemot liellopiem), dzīvnieku un augu izcelsmes dzīvnieku barībai;
2) novērtēšanu (pārbaudi) pirms atzīšanas, reģistrācijas vai kontroles institūcijas (pārtikas un veterinārajā jomā) apstiprināšanas un atkārtotas novērtēšanas (pārbaudes), ja konstatēta neatbilstība;
3) uzņēmuma (objekta) vai dokumentu pārbaudi dažādu apliecinājumu saņemšanai vai ierobežojumu atcelšanai, kā arī paraugu ņemšanu (pēc klienta rakstveida pieprasījuma);
4) bioloģiskās lauksaimniecības kontroles institūcijas darbības izvērtēšanu trešajā valstī;
5) produktu sertificēšanu pārtikas kvalitātes shēmā, ikgadējo pārbaudi un atkārtotu pārbaudi, ja konstatēta neatbilstība Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī;
6) iepriekš neplānotu kontroli un pasākumu īstenošanu neatbilstības gadījumā.
2. Jānosaka maksa par dzīvnieku veterinārā (veselības) sertifikāta sagatavošanu un izsniegšanu, tostarp dzīvnieku pārbaudi pirms karantīnas un karantīnas laikā, liellopiem (par katru dzīvnieku). Lai lauksaimniekiem, kas audzē liellopus eksportam, maksa par sertifikātu saņemšanu tiktu palielināta pakāpeniski, paredzēts, ka laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim noteikumu Nr. 681 1. pielikuma 2. punktā noteiktajai maksai piemēro atlaidi 50% apmērā. Vienlaikus jāparedz, ka maksa par katru sertifikātu nav mazāka kā 1. pielikuma 1. punktā noteiktā maksa par darba stundu attiecīgā laikā (pamata darbalaikā, ārpus darbalaika darbdienās un brīvdienās vai nakts stundās), lai tiktu segtas faktiskās pārbaudes izmaksas, ja sertifikātu nepieciešams sagatavot vienam vai dažiem dzīvniekiem.
3. Atbilstoši inspektoru darba faktiskajām izmaksām jāpalielina maksa par veterinārā (veselības) sertifikāta sagatavošanu un izsniegšanu pamata darbalaikā dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un cilvēku patēriņam neparedzētu atvasinātu produktu sūtījumam.
4. Attiecīgi jāgroza arī maksa par inspektoru darbu ārpus darbalaika darbdienās un brīvdienās, kā arī nakts stundās, lai varētu nodrošināt darba samaksu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.
5. Atbilstoši darba faktiskajām izmaksām jāpalielina maksa par veterinārā (veselības) sertifikāta sagatavošanu un izsniegšanu mājas (istabas) dzīvniekiem, par primārās informācijas ievadīšanu datubāzē (atzīšanas procesā) un par informācijas ievadīšanu datubāzē, ja izdarītas izmaiņas atzīšanas apliecībā, par atzīšanas vai reģistrācijas apliecības noformēšanu un izsniegšanu (nav obligāti nepieciešama papīra formā), dokumentu pārbaudi un ziņojuma sagatavošanu pēc bioloģiskās lauksaimniecības kontroles institūcijas darbības izvērtēšanas trešajā valstī.
6. Atbilstoši darba faktiskajām izmaksām jāpalielina maksa par izmēģinājuma projekta atļaujas izsniegšanu dzīvnieka izmantošanai procedūrā, kā arī, ievērojot lielo darba apjomu projekta izskatīšanai, pielikums jāpapildina ar piezīmi par to, ka noteiktā maksa piemērojama arī tad, ja atļauja tiek atteikta. Jāprecizē arī atsevišķu darbību apraksts, lai tas atbilstu sniegtajam pakalpojumam.
7. Pielikuma V sadaļā "Valsts uzraudzības un kontroles darbības kautuvēs" (jaunā IV sadaļa) noteiktā maksa par nokauto dzīvnieku kontroli jāattiecina arī uz kontrolēm kaušanai paredzēto dzīvnieku novietnēs.
8. Maksu par valsts uzraudzības un kontroles darbībām medījamo dzīvnieku gaļas pārstrādes uzņēmumos dienests pārsvarā iekasē regulas 2017/625 IV pielikuma II nodaļas III daļā noteiktajā apmērā. Tā kā minētā maksa ne vienmēr sedz faktiskās kontroles izmaksas, ir jāpapildina noteikumu Nr. 681 3. punkts un 1. pielikuma esošais 21. punkts (jaunais 14. punkts), paredzot, ka situācijās, kad noteiktā maksa par medījamo dzīvnieku nesedz faktiskās kontroles izmaksas, maksa aprēķināma par eksperta darba stundu.
9. Jāsvītro 1. pielikuma II sadaļa "Atbilstības sertifikāta, kontroles apliecības un pārējo ar uzraudzību un kontroli saistīto apliecinājumu, sertifikātu un izziņu sagatavošana un izsniegšana", kas ietver maksu par neaktuāliem pakalpojumiem, bet jāizveido jauna IX sadaļa, tajā nosakot maksu par citu pielikumā neminētu normatīvajos aktos noteiktu dokumentu sagatavošanu.
Regulu normas attiecībā uz augļu un dārzeņu atbilstības kontroli ir ieviestas ar Ministru kabineta 2015. gada 20. oktobra noteikumiem Nr. 597 "Noteikumi par svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes, klasifikācijas un papildu marķējuma prasībām un kārtība, kādā novērtē svaigu augļu un dārzeņu atbilstību tirdzniecības standartiem" (izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegti grozījumi (TAP portāla Nr. 24-TA-1167)). Noteikumu 8. punktā jau pašlaik noteikts, ka tirgotājs sedz ar produkta atbilstības novērtēšanu saistītās izmaksas saskaņā ar dienesta cenrādi. Spēkā esošo noteikumu Nr. 681 1. pielikuma II nodaļā noteikts komplicēts maksas par atbilstības novērtēšanu sadalījums atkarībā no sūtījuma svara, tāpēc turpmāk tiks piemērota 1. pielikuma IX sadaļas 28. punktā noteiktā maksa, lai būtu saprotamāks un paredzamāks pakalpojuma maksas apmērs.
1) veterinārā (veselības) sertifikāta sagatavošanu un izsniegšanu dzīvniekiem (izņemot liellopiem), dzīvnieku un augu izcelsmes dzīvnieku barībai;
2) novērtēšanu (pārbaudi) pirms atzīšanas, reģistrācijas vai kontroles institūcijas (pārtikas un veterinārajā jomā) apstiprināšanas un atkārtotas novērtēšanas (pārbaudes), ja konstatēta neatbilstība;
3) uzņēmuma (objekta) vai dokumentu pārbaudi dažādu apliecinājumu saņemšanai vai ierobežojumu atcelšanai, kā arī paraugu ņemšanu (pēc klienta rakstveida pieprasījuma);
4) bioloģiskās lauksaimniecības kontroles institūcijas darbības izvērtēšanu trešajā valstī;
5) produktu sertificēšanu pārtikas kvalitātes shēmā, ikgadējo pārbaudi un atkārtotu pārbaudi, ja konstatēta neatbilstība Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī;
6) iepriekš neplānotu kontroli un pasākumu īstenošanu neatbilstības gadījumā.
2. Jānosaka maksa par dzīvnieku veterinārā (veselības) sertifikāta sagatavošanu un izsniegšanu, tostarp dzīvnieku pārbaudi pirms karantīnas un karantīnas laikā, liellopiem (par katru dzīvnieku). Lai lauksaimniekiem, kas audzē liellopus eksportam, maksa par sertifikātu saņemšanu tiktu palielināta pakāpeniski, paredzēts, ka laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim noteikumu Nr. 681 1. pielikuma 2. punktā noteiktajai maksai piemēro atlaidi 50% apmērā. Vienlaikus jāparedz, ka maksa par katru sertifikātu nav mazāka kā 1. pielikuma 1. punktā noteiktā maksa par darba stundu attiecīgā laikā (pamata darbalaikā, ārpus darbalaika darbdienās un brīvdienās vai nakts stundās), lai tiktu segtas faktiskās pārbaudes izmaksas, ja sertifikātu nepieciešams sagatavot vienam vai dažiem dzīvniekiem.
3. Atbilstoši inspektoru darba faktiskajām izmaksām jāpalielina maksa par veterinārā (veselības) sertifikāta sagatavošanu un izsniegšanu pamata darbalaikā dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un cilvēku patēriņam neparedzētu atvasinātu produktu sūtījumam.
4. Attiecīgi jāgroza arī maksa par inspektoru darbu ārpus darbalaika darbdienās un brīvdienās, kā arī nakts stundās, lai varētu nodrošināt darba samaksu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.
5. Atbilstoši darba faktiskajām izmaksām jāpalielina maksa par veterinārā (veselības) sertifikāta sagatavošanu un izsniegšanu mājas (istabas) dzīvniekiem, par primārās informācijas ievadīšanu datubāzē (atzīšanas procesā) un par informācijas ievadīšanu datubāzē, ja izdarītas izmaiņas atzīšanas apliecībā, par atzīšanas vai reģistrācijas apliecības noformēšanu un izsniegšanu (nav obligāti nepieciešama papīra formā), dokumentu pārbaudi un ziņojuma sagatavošanu pēc bioloģiskās lauksaimniecības kontroles institūcijas darbības izvērtēšanas trešajā valstī.
6. Atbilstoši darba faktiskajām izmaksām jāpalielina maksa par izmēģinājuma projekta atļaujas izsniegšanu dzīvnieka izmantošanai procedūrā, kā arī, ievērojot lielo darba apjomu projekta izskatīšanai, pielikums jāpapildina ar piezīmi par to, ka noteiktā maksa piemērojama arī tad, ja atļauja tiek atteikta. Jāprecizē arī atsevišķu darbību apraksts, lai tas atbilstu sniegtajam pakalpojumam.
7. Pielikuma V sadaļā "Valsts uzraudzības un kontroles darbības kautuvēs" (jaunā IV sadaļa) noteiktā maksa par nokauto dzīvnieku kontroli jāattiecina arī uz kontrolēm kaušanai paredzēto dzīvnieku novietnēs.
8. Maksu par valsts uzraudzības un kontroles darbībām medījamo dzīvnieku gaļas pārstrādes uzņēmumos dienests pārsvarā iekasē regulas 2017/625 IV pielikuma II nodaļas III daļā noteiktajā apmērā. Tā kā minētā maksa ne vienmēr sedz faktiskās kontroles izmaksas, ir jāpapildina noteikumu Nr. 681 3. punkts un 1. pielikuma esošais 21. punkts (jaunais 14. punkts), paredzot, ka situācijās, kad noteiktā maksa par medījamo dzīvnieku nesedz faktiskās kontroles izmaksas, maksa aprēķināma par eksperta darba stundu.
9. Jāsvītro 1. pielikuma II sadaļa "Atbilstības sertifikāta, kontroles apliecības un pārējo ar uzraudzību un kontroli saistīto apliecinājumu, sertifikātu un izziņu sagatavošana un izsniegšana", kas ietver maksu par neaktuāliem pakalpojumiem, bet jāizveido jauna IX sadaļa, tajā nosakot maksu par citu pielikumā neminētu normatīvajos aktos noteiktu dokumentu sagatavošanu.
Regulu normas attiecībā uz augļu un dārzeņu atbilstības kontroli ir ieviestas ar Ministru kabineta 2015. gada 20. oktobra noteikumiem Nr. 597 "Noteikumi par svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes, klasifikācijas un papildu marķējuma prasībām un kārtība, kādā novērtē svaigu augļu un dārzeņu atbilstību tirdzniecības standartiem" (izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegti grozījumi (TAP portāla Nr. 24-TA-1167)). Noteikumu 8. punktā jau pašlaik noteikts, ka tirgotājs sedz ar produkta atbilstības novērtēšanu saistītās izmaksas saskaņā ar dienesta cenrādi. Spēkā esošo noteikumu Nr. 681 1. pielikuma II nodaļā noteikts komplicēts maksas par atbilstības novērtēšanu sadalījums atkarībā no sūtījuma svara, tāpēc turpmāk tiks piemērota 1. pielikuma IX sadaļas 28. punktā noteiktā maksa, lai būtu saprotamāks un paredzamāks pakalpojuma maksas apmērs.
Problēmas apraksts
3. Noteikumu Nr. 681 2. pielikumā noteiktas dienesta maksas pakalpojumu cenas. Pakalpojumiem, kas saistīti ar dienesta darbību veterinārās uzraudzības apritē iesaistīto dokumentu veidlapu izplatīšanā, ir noteiktas veidlapu izgatavošanas faktiskajām izmaksām neatbilstošas cenas. Pakalpojuma "Atzinums par mērījumu un testēšanas rezultātiem" sniegšanas izmaksas ir saistītas ar dienesta amatpersonas darba stundas izmaksām, kas patlaban nav noteiktas atbilstošā apmērā. Tāpat vairāki no pielikumā minētajiem pakalpojumiem nav aktuāli.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 681 2. pielikumā jāizdara vairāki grozījumi:
1) pakalpojumam "Atzinums par mērījumu un testēšanas rezultātiem" jānosaka maksa atbilstoši vienas darba stundas izmaksām;
2) jānosaka maksa, kas atbilst mājas (istabas) dzīvnieka pases veidlapas, veterinārās receptes un īpašās veterinārās receptes veidlapu komplektu izgatavošanas izmaksām;
3) kā neaktuāli jāsvītro pakalpojumi, kas attiecas uz dzīvnieku ārstnieciskās barības pieprasījuma izsniegšanu un aprīkojuma, iekārtu un sanāksmju zāles nomu teritoriālajā struktūrvienībā.
1) pakalpojumam "Atzinums par mērījumu un testēšanas rezultātiem" jānosaka maksa atbilstoši vienas darba stundas izmaksām;
2) jānosaka maksa, kas atbilst mājas (istabas) dzīvnieka pases veidlapas, veterinārās receptes un īpašās veterinārās receptes veidlapu komplektu izgatavošanas izmaksām;
3) kā neaktuāli jāsvītro pakalpojumi, kas attiecas uz dzīvnieku ārstnieciskās barības pieprasījuma izsniegšanu un aprīkojuma, iekārtu un sanāksmju zāles nomu teritoriālajā struktūrvienībā.
Problēmas apraksts
4. Noteikumu Nr. 681 3. pielikuma 11. punktā noteikta maksa par prasībām neatbilstoša vai līdz visu kontroles rezultātu saņemšanai aizturēta sūtījuma uzglabāšanu robežkontroles punkta telpās. Patlaban ir noteikta vienāda maksa par katru uzglabāšanas stundu, neņemot vērā to, vai sūtījums (krava) uzglabājams noteiktā temperatūrā (piemēram, – 18 oC) vai ne. Ja nav nepieciešams ievērot noteiktu temperatūras režīmu, uzglabāšanas izmaksas ir mazākas.
Tāpat esošais punkta formulējums dod iespēju uzglabāt tikai neatbilstošas kravas līdz kontroles pabeigšanai.
Tāpat esošais punkta formulējums dod iespēju uzglabāt tikai neatbilstošas kravas līdz kontroles pabeigšanai.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 681 3. pielikuma 11. punktā nepieciešams precizēt, ka kravu pārvadātājiem ir iespēja par maksu robežkontroles punkta telpās uzglabāt arī tādu sūtījumu, kuram pabeigta kontrole un kurš atzīts par prasībām atbilstošu, līdz laikam, kad kravas īpašnieks var izvest sūtījumu. Tāpat jānosaka diferencēta maksa par sūtījumu uzglabāšanu noteiktā temperatūras režīmā vai bez noteiktas temperatūras. Par tāda sūtījuma uzglabāšanu, kuram nav prasību attiecībā uz noteiktu temperatūru, maksa tiks samazināta, no izmaksu kalkulācijas izslēdzot elektroenerģijas izmaksas, kas attiecināmas tikai uz dzesēšanas iekārtu darbības laiku.
Problēmas apraksts
5. Noteikumu Nr. 681 4. pielikumā, kurā noteiktas dienesta maksas pakalpojumu cenas, veterināro zāļu apritē minēto pakalpojumu nosaukumi (apraksti) neatbilst regulā 2019/6 un Farmācijas likuma 2023. gada 5. oktobra grozījumos noteiktajam, kā arī nav ietverti visi dienesta sniedzamie pakalpojumi.
Vairākiem pakalpojumiem noteiktā cena neatbilst faktiskajām izmaksām par to sniegšanu.
Vairākiem pakalpojumiem noteiktā cena neatbilst faktiskajām izmaksām par to sniegšanu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 681 4. pielikumā izdarāmi šādi grozījumi:
1) tā kā regula 2019/6 neparedz pārreģistrācijas procedūru, I sadaļas virsrakstā jāsvītro vārds "pārreģistrācijai", tāpat jāsvītro 1.2., 2.2. un 3.2. apakšpunkts, kas nosaka maksu par iesnieguma un pievienotās dokumentācijas ekspertīzi veterināro zāļu pārreģistrācijai;
2) I sadaļa jāprecizē, nosakot, ka iesnieguma un pievienotās dokumentācijas ekspertīze nacionālajā procedūrā, savstarpējās atzīšanas procedūrā un decentralizētajā procedūrā tiek veikta tirdzniecības atļaujas izsniegšanai;
3) savstarpējās atzīšanas procedūrā un decentralizētajā procedūrā jāpalielina maksa par atsauces (references) valsts uzdevumiem papildus šajās procedūrās veicamajām ekspertīzēm (par katru procedūru);
4) I sadaļa jāpapildina ar jaunu pakalpojumu – iesnieguma un pievienotās dokumentācijas ekspertīzi veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas izsniegšanai vēlākas atzīšanas procedūrā, kā arī par atsauces (references) valsts uzdevumiem papildus šajā procedūrā veicamajām ekspertīzēm (4. punkts). Izmaksas par šiem pakalpojumiem paredzēts noteikt tādā pašā apmērā kā savstarpējās atzīšanas procedūrā un decentralizētajā procedūrā;
5) esošais I sadaļas 4.1. apakšpunkts (jaunais 5.1. apakšpunkts) jāpapildina, lai tā redakcija precīzāk atspoguļotu pakalpojuma būtību, nosakot, ka maksa piemērojama arī par veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas vai reģistrācijas apliecības sagatavošanu, ne tikai izsniegšanu, kā arī to, ka maksa ir vienāda par dokumentu saņemšanu gan papīra, gan elektroniskā formā atkarībā no klienta pieprasījuma. Atļaujas vai apliecības saņemšana papīra vai elektroniskā formā nav obligāta un ir tirdzniecības atļaujas vai reģistrācijas apliecības saņēmēja izvēle;
6) atbilstoši faktiskajām izmaksām jāpalielina I sadaļas 5. punktā noteiktā maksa par pēcreģistrācijas uzraudzību (jaunais 6. punkts), vienlaikus jāsvītro šajā punktā noteiktie pakalpojumi par periodiskā drošības ziņojuma analīzi;
7) 6. punktā (jaunais 7. punkts) jāizdara redakcionāli grozījumi attiecībā uz izmaiņu laika grafikiem, kā arī jāpievieno vairākas piezīmes, t. i.:
a) ja pēc noraidītām izmaiņām, kas nav jānovērtē, piesaka izmaiņas, kas ir jānovērtē, jāmaksā tikai pakalpojumiem noteiktās maksas starpība. Grupētām izmaiņām, kas ir jānovērtē, maksu par katrām veterinārajām zālēm piemēro vienreiz saskaņā ar to pielikuma punktu, kurā noteikta augstākā cena;
b) ja atkārtoti piesaka iepriekš noraidītu izmaiņu, kas nav jānovērtē, par pakalpojumu atkārtoti nav jāmaksā;
8) attiecībā uz izmaiņu izdarīšanu veterināro zāļu reģistrācijas dokumentācijā jānosaka jauni pakalpojumi:
a) izmaiņas, kas jānovērtē (pagarināts (E) laika grafiks), kad nepieciešama padziļināta izvērtēšana: I.I.1 aktīvās vielas (-u) izmaiņas, I.II.1 zāļu stipruma, zāļu formas un ievadīšanas veida izmaiņas, I.III.1 mērķsugu maiņa vai pievienošana);
b) atsauces veterināro zāļu apraksta saskaņošana atbilstoši regulas 2019/6 70. pantā noteiktajam;
9) spēkā esošais 7. punkts (jaunais 8. punkts) attiecībā uz veterināro zāļu izplatīšanu paralēlajā tirdzniecībā jāprecizē, nosakot, ka maksa tiek noteikta par vienu iesniegumu, nevis ekspertīzi;
10) jāsvītro 7.5. apakšpunkts, kurā noteikta maksa par atļaujas izsniegšanu veterināro zāļu izplatīšanai paralēlajā tirdzniecībā Latvijā. Ar Ministru kabineta 2022. gada 30. augusta noteikumiem Nr. 536 "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 31. maija noteikumos Nr. 327 "Veterināro zāļu ievešanas un izvešanas kārtība"" no noteikumiem Nr. 327 svītrotas normas, kas paredzēja dienesta pienākumu izsniegt atļauju veterināro zāļu izplatīšanai paralēlajā tirdzniecībā Latvijā;
11) 8. punktā (jaunais 9. punkts) par valstī nereģistrētu veterināro zāļu izplatīšanu jāizdara grozījumi, nosakot, ka noteiktās cenas mērvienība ir "iesniegums", nevis "ekspertīze vienam produktam". Tāpat jāprecizē, ka ekspertīze ievešanas un izplatīšanas atļauju izsniegšanai, izmaiņu izdarīšana atļaujā u. c. attiecas nevis uz katru produktu, bet gan uz katru zāļu formu un stiprumu;
12) jānosaka jauni pakalpojumi (9.8. un 9.9. apakšpunkts) attiecībā uz iesnieguma un dokumentu ekspertīzi, lai izsniegtu inaktivēto autogēno vakcīnu ievešanas un lietošanas atļauju un izdarītu izmaiņas atļaujā;
13) patlaban pielikuma 13. punktā (jaunais 14. punkts) noteikta pakalpojumu maksa attiecībā uz labas ražošanas prakses dokumentu izvērtēšanu un sertifikātu izsniegšanu, kā arī atbilstības novērtēšanas pārbaudi veterināro zāļu importēšanas (ražošanas) uzņēmumā. Regula 2019/6 noteic, ka gan veterināro zāļu ražotājiem, gan aktīvo vielu ražotājiem un importētājiem ir pienākums nodrošināt ražošanas atbilstību labas ražošanas praksei, savukārt veterināro zāļu un aktīvo vielu izplatītājiem jānodrošina izplatīšanas atbilstība labai izplatīšanas praksei. Tāpat regulas 2019/6 123. pantā noteikts valsts kompetentās iestādes pienākums kontrolēt veterināro zāļu un aktīvo vielu ražotāju, importētāju un izplatītāju atbilstību regulas 2019/6 prasībām. Nodrošinot regulas 2019/6 prasību ieviešanu, Farmācijas likuma 12. panta pirmās daļas 11. un 12. punkts (2023. gada 5. oktobra redakcijā) paredz dienesta kompetenci novērtēt veterināro zāļu un aktīvo vielu ražotāju, importētāju un izplatītāju atbilstību labai ražošanas praksei un labai izplatīšanas praksei un izsniegt atbilstības sertifikātu:
a) punkts jāpapildina ar atsauci uz pakalpojumu sniegšanu labas izplatīšanas prakses atbilstības dokumentu izvērtēšanā;
b) jānoteic, ka atbilstība novērtējama ne tikai veterināro zāļu, bet arī aktīvo vielu importēšanas (ražošanas) uzņēmumā un ka labas ražošanas un labas izplatīšanas prakses dokumentu izvērtēšana un sertifikātu izsniegšana attiecas ne tikai veterinārajām zālēm, bet arī aktīvajām vielām;
c) jāgroza maksas aprēķināšanas princips, nosakot maksu par vienu pārbaudes dienu uzņēmumā un par katru nākamo dienu vienādu maksu, aizstājot patlaban noteikto maksu par divām, trijām utt. dienām, kā arī jānoteic maksa par atkārtotu atbilstības novērtēšanas pārbaudi;
d) jānosaka maksa par aktīvo vielu ražotāja, importētāja vai izplatītāja izvērtēšanu;
e) jānosaka maksa par labas izplatīšanas prakses atbilstības pārbaudi aktīvo vielu izplatīšanas uzņēmumā;
f) jānosaka maksa par labas izplatīšanas prakses atbilstības pārbaudi veterināro zāļu lieltirgotavā;
14) jāpaaugstina maksa par parauga ņemšanu, jo tā saistīta ar izmaksu palielināšanos par vienu dienesta darbinieka darba stundu;
15) jāprecizē pielikuma V sadaļas nosaukums, lai varētu nodrošināt daudzpusīgākas informācijas sagatavošanu, ja tāda ir nepieciešama pakalpojuma ņēmējam, kā arī jāpalielina maksa par informācijas sagatavošanu (par vienu stundu).
1) tā kā regula 2019/6 neparedz pārreģistrācijas procedūru, I sadaļas virsrakstā jāsvītro vārds "pārreģistrācijai", tāpat jāsvītro 1.2., 2.2. un 3.2. apakšpunkts, kas nosaka maksu par iesnieguma un pievienotās dokumentācijas ekspertīzi veterināro zāļu pārreģistrācijai;
2) I sadaļa jāprecizē, nosakot, ka iesnieguma un pievienotās dokumentācijas ekspertīze nacionālajā procedūrā, savstarpējās atzīšanas procedūrā un decentralizētajā procedūrā tiek veikta tirdzniecības atļaujas izsniegšanai;
3) savstarpējās atzīšanas procedūrā un decentralizētajā procedūrā jāpalielina maksa par atsauces (references) valsts uzdevumiem papildus šajās procedūrās veicamajām ekspertīzēm (par katru procedūru);
4) I sadaļa jāpapildina ar jaunu pakalpojumu – iesnieguma un pievienotās dokumentācijas ekspertīzi veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas izsniegšanai vēlākas atzīšanas procedūrā, kā arī par atsauces (references) valsts uzdevumiem papildus šajā procedūrā veicamajām ekspertīzēm (4. punkts). Izmaksas par šiem pakalpojumiem paredzēts noteikt tādā pašā apmērā kā savstarpējās atzīšanas procedūrā un decentralizētajā procedūrā;
5) esošais I sadaļas 4.1. apakšpunkts (jaunais 5.1. apakšpunkts) jāpapildina, lai tā redakcija precīzāk atspoguļotu pakalpojuma būtību, nosakot, ka maksa piemērojama arī par veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas vai reģistrācijas apliecības sagatavošanu, ne tikai izsniegšanu, kā arī to, ka maksa ir vienāda par dokumentu saņemšanu gan papīra, gan elektroniskā formā atkarībā no klienta pieprasījuma. Atļaujas vai apliecības saņemšana papīra vai elektroniskā formā nav obligāta un ir tirdzniecības atļaujas vai reģistrācijas apliecības saņēmēja izvēle;
6) atbilstoši faktiskajām izmaksām jāpalielina I sadaļas 5. punktā noteiktā maksa par pēcreģistrācijas uzraudzību (jaunais 6. punkts), vienlaikus jāsvītro šajā punktā noteiktie pakalpojumi par periodiskā drošības ziņojuma analīzi;
7) 6. punktā (jaunais 7. punkts) jāizdara redakcionāli grozījumi attiecībā uz izmaiņu laika grafikiem, kā arī jāpievieno vairākas piezīmes, t. i.:
a) ja pēc noraidītām izmaiņām, kas nav jānovērtē, piesaka izmaiņas, kas ir jānovērtē, jāmaksā tikai pakalpojumiem noteiktās maksas starpība. Grupētām izmaiņām, kas ir jānovērtē, maksu par katrām veterinārajām zālēm piemēro vienreiz saskaņā ar to pielikuma punktu, kurā noteikta augstākā cena;
b) ja atkārtoti piesaka iepriekš noraidītu izmaiņu, kas nav jānovērtē, par pakalpojumu atkārtoti nav jāmaksā;
8) attiecībā uz izmaiņu izdarīšanu veterināro zāļu reģistrācijas dokumentācijā jānosaka jauni pakalpojumi:
a) izmaiņas, kas jānovērtē (pagarināts (E) laika grafiks), kad nepieciešama padziļināta izvērtēšana: I.I.1 aktīvās vielas (-u) izmaiņas, I.II.1 zāļu stipruma, zāļu formas un ievadīšanas veida izmaiņas, I.III.1 mērķsugu maiņa vai pievienošana);
b) atsauces veterināro zāļu apraksta saskaņošana atbilstoši regulas 2019/6 70. pantā noteiktajam;
9) spēkā esošais 7. punkts (jaunais 8. punkts) attiecībā uz veterināro zāļu izplatīšanu paralēlajā tirdzniecībā jāprecizē, nosakot, ka maksa tiek noteikta par vienu iesniegumu, nevis ekspertīzi;
10) jāsvītro 7.5. apakšpunkts, kurā noteikta maksa par atļaujas izsniegšanu veterināro zāļu izplatīšanai paralēlajā tirdzniecībā Latvijā. Ar Ministru kabineta 2022. gada 30. augusta noteikumiem Nr. 536 "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 31. maija noteikumos Nr. 327 "Veterināro zāļu ievešanas un izvešanas kārtība"" no noteikumiem Nr. 327 svītrotas normas, kas paredzēja dienesta pienākumu izsniegt atļauju veterināro zāļu izplatīšanai paralēlajā tirdzniecībā Latvijā;
11) 8. punktā (jaunais 9. punkts) par valstī nereģistrētu veterināro zāļu izplatīšanu jāizdara grozījumi, nosakot, ka noteiktās cenas mērvienība ir "iesniegums", nevis "ekspertīze vienam produktam". Tāpat jāprecizē, ka ekspertīze ievešanas un izplatīšanas atļauju izsniegšanai, izmaiņu izdarīšana atļaujā u. c. attiecas nevis uz katru produktu, bet gan uz katru zāļu formu un stiprumu;
12) jānosaka jauni pakalpojumi (9.8. un 9.9. apakšpunkts) attiecībā uz iesnieguma un dokumentu ekspertīzi, lai izsniegtu inaktivēto autogēno vakcīnu ievešanas un lietošanas atļauju un izdarītu izmaiņas atļaujā;
13) patlaban pielikuma 13. punktā (jaunais 14. punkts) noteikta pakalpojumu maksa attiecībā uz labas ražošanas prakses dokumentu izvērtēšanu un sertifikātu izsniegšanu, kā arī atbilstības novērtēšanas pārbaudi veterināro zāļu importēšanas (ražošanas) uzņēmumā. Regula 2019/6 noteic, ka gan veterināro zāļu ražotājiem, gan aktīvo vielu ražotājiem un importētājiem ir pienākums nodrošināt ražošanas atbilstību labas ražošanas praksei, savukārt veterināro zāļu un aktīvo vielu izplatītājiem jānodrošina izplatīšanas atbilstība labai izplatīšanas praksei. Tāpat regulas 2019/6 123. pantā noteikts valsts kompetentās iestādes pienākums kontrolēt veterināro zāļu un aktīvo vielu ražotāju, importētāju un izplatītāju atbilstību regulas 2019/6 prasībām. Nodrošinot regulas 2019/6 prasību ieviešanu, Farmācijas likuma 12. panta pirmās daļas 11. un 12. punkts (2023. gada 5. oktobra redakcijā) paredz dienesta kompetenci novērtēt veterināro zāļu un aktīvo vielu ražotāju, importētāju un izplatītāju atbilstību labai ražošanas praksei un labai izplatīšanas praksei un izsniegt atbilstības sertifikātu:
a) punkts jāpapildina ar atsauci uz pakalpojumu sniegšanu labas izplatīšanas prakses atbilstības dokumentu izvērtēšanā;
b) jānoteic, ka atbilstība novērtējama ne tikai veterināro zāļu, bet arī aktīvo vielu importēšanas (ražošanas) uzņēmumā un ka labas ražošanas un labas izplatīšanas prakses dokumentu izvērtēšana un sertifikātu izsniegšana attiecas ne tikai veterinārajām zālēm, bet arī aktīvajām vielām;
c) jāgroza maksas aprēķināšanas princips, nosakot maksu par vienu pārbaudes dienu uzņēmumā un par katru nākamo dienu vienādu maksu, aizstājot patlaban noteikto maksu par divām, trijām utt. dienām, kā arī jānoteic maksa par atkārtotu atbilstības novērtēšanas pārbaudi;
d) jānosaka maksa par aktīvo vielu ražotāja, importētāja vai izplatītāja izvērtēšanu;
e) jānosaka maksa par labas izplatīšanas prakses atbilstības pārbaudi aktīvo vielu izplatīšanas uzņēmumā;
f) jānosaka maksa par labas izplatīšanas prakses atbilstības pārbaudi veterināro zāļu lieltirgotavā;
14) jāpaaugstina maksa par parauga ņemšanu, jo tā saistīta ar izmaksu palielināšanos par vienu dienesta darbinieka darba stundu;
15) jāprecizē pielikuma V sadaļas nosaukums, lai varētu nodrošināt daudzpusīgākas informācijas sagatavošanu, ja tāda ir nepieciešama pakalpojuma ņēmējam, kā arī jāpalielina maksa par informācijas sagatavošanu (par vienu stundu).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Saimnieciskās darbības veicēji dzīvnieku un pārtikas aprites jomā
Ietekmes apraksts
Maksas palielināšana par dienesta uzraudzības un kontroles darbībām skar personas, kas plāno uzsākt uzņēmējdarbību, kurai nepieciešama iepriekšēja uzņēmuma reģistrācija ar pārbaudi vai atzīšana, un kas vēlas sertificēt tādu produktu pārtikas kvalitātes shēmā, par kuru nepieciešams saņemt veterināros sertifikātus vai citus apliecinājumus par produkta vai procesu atbilstību.
Dienesta plānveida uzraudzība notiek par valsts budžeta līdzekļiem, savukārt personām, kuru darbībā konstatētas neatbilstības normatīvo aktu prasībām, jāsedz izdevumi par atkārtotām dienesta pārbaudēm.
Saimnieciskās darbības veicēju mērķgrupas skaitliskais pieaugums ir atkarīgs no ekonomiskās attīstības valstī.
Dienesta plānveida uzraudzība notiek par valsts budžeta līdzekļiem, savukārt personām, kuru darbībā konstatētas neatbilstības normatīvo aktu prasībām, jāsedz izdevumi par atkārtotām dienesta pārbaudēm.
Saimnieciskās darbības veicēju mērķgrupas skaitliskais pieaugums ir atkarīgs no ekonomiskās attīstības valstī.
Juridiskās personas
- Veterināro zāļu apritē iesaistīti uzņēmēji (lieltirgotavas, aptiekas)
- Saimnieciskās darbības veicēji dzīvnieku un pārtikas aprites jomā
Ietekmes apraksts
Ietekme uz saimnieciskās darbības veicējiem dzīvnieku un pārtikas aprites jomā ir tāda pati kā fiziskajām personām.
Veterināro zāļu apritē iesaistītajām personām noteikumu projekts var radīt finansiālu slogu.
Saimnieciskās darbības veicēju mērķgrupas skaitliskais pieaugums ir atkarīgs no ekonomiskās attīstības valstī.
Veterināro zāļu apritē iesaistītajām personām noteikumu projekts var radīt finansiālu slogu.
Saimnieciskās darbības veicēju mērķgrupas skaitliskais pieaugums ir atkarīgs no ekonomiskās attīstības valstī.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
6 444 372
0
6 444 372
470 857
6 444 372
470 857
470 857
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
6 444 372
0
6 444 372
470 857
6 444 372
470 857
470 857
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
6 998 675
0
7 354 372
470 857
6 974 372
470 857
470 857
2.1. valsts pamatbudžets
6 998 675
0
7 354 372
470 857
6 974 372
470 857
470 857
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-554 303
0
-910 000
0
-530 000
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
-554 303
0
-910 000
0
-530 000
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Dienesta sniegto pakalpojumu izcenojuma aprēķinu atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumiem Nr. 333 "Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu aprēķināšanas kārtība" skatīt anotācijas pielikumā.
2024. gadam norādītais ieņēmumu un izdevumu apmērs atbilst Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammas 20.01.00 "Pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku veselības valsts uzraudzība un kontrole" 2024. gada precizētajam plānam, kas apstiprināts līdz 31.07.2024., par maksas pakalpojumu un citiem pašu ieņēmumiem, kā arī izdevumiem, kas sedzami no maksas pakalpojumu un citiem pašu ieņēmumiem un to atlikumiem (neietverot "Twinning" projekta apstiprinātos ieņēmumus 15 795 EUR un to atlikumus 38 828 EUR apmērā).
Izdevumi par stundas likmi pamata darbalaikā aprēķināti, ņemot vērā inspektoru (28.3. saime, IV līmenis, 9. mēnešalgu grupa), kā arī amatpersonu, kuras pilda inspektora pienākumus, – teritoriālo struktūrvienību vadītāju (28.3. saime, VI līmenis, 11. mēnešalgu grupa) un viņu vietnieku (28.3. saime, V līmenis, 10. mēnešalgu grupa), algas likmes, un mēnešalgas aprēķinā izmantots 2025. gadam noteiktās mēnešalgu skalas viduspunkts.
Maksa par inspektoru darbu ārpus pamata darba laika aprēķināta, ievērojot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. pantā noteikto, ka par nakts darbu ir izmaksājamas piemaksas. Tāpat ir ņemts vērā, ka darbs ārpus pamata darbalaika un nakts stundās veido virsstundas attiecīgajam inspektoram un par tām arī izmaksājama piemaksa likumā noteiktajā apmērā. Ievērojot darba apjomu un inspektoru noslodzi, virsstundu darbu gandrīz nav iespējams kompensēt ar atpūtas laiku citā dienā. Pakalpojumus, ko iespējams saņemt ārpus pamata darbalaika, – veterināro sertifikātu sagatavošanu un izsniegšanu un ar uzraudzību un kontroli, tostarp intervences pasākumiem, saistītu apliecinājumu vai sertifikātu sagatavošanu un izsniegšanu, sniedz dienesta teritoriālo struktūrvienību amatpersonas, kas pilda inspektoru pienākumus.
2024. gadam norādītais ieņēmumu un izdevumu apmērs atbilst Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammas 20.01.00 "Pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku veselības valsts uzraudzība un kontrole" 2024. gada precizētajam plānam, kas apstiprināts līdz 31.07.2024., par maksas pakalpojumu un citiem pašu ieņēmumiem, kā arī izdevumiem, kas sedzami no maksas pakalpojumu un citiem pašu ieņēmumiem un to atlikumiem (neietverot "Twinning" projekta apstiprinātos ieņēmumus 15 795 EUR un to atlikumus 38 828 EUR apmērā).
Izdevumi par stundas likmi pamata darbalaikā aprēķināti, ņemot vērā inspektoru (28.3. saime, IV līmenis, 9. mēnešalgu grupa), kā arī amatpersonu, kuras pilda inspektora pienākumus, – teritoriālo struktūrvienību vadītāju (28.3. saime, VI līmenis, 11. mēnešalgu grupa) un viņu vietnieku (28.3. saime, V līmenis, 10. mēnešalgu grupa), algas likmes, un mēnešalgas aprēķinā izmantots 2025. gadam noteiktās mēnešalgu skalas viduspunkts.
Maksa par inspektoru darbu ārpus pamata darba laika aprēķināta, ievērojot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. pantā noteikto, ka par nakts darbu ir izmaksājamas piemaksas. Tāpat ir ņemts vērā, ka darbs ārpus pamata darbalaika un nakts stundās veido virsstundas attiecīgajam inspektoram un par tām arī izmaksājama piemaksa likumā noteiktajā apmērā. Ievērojot darba apjomu un inspektoru noslodzi, virsstundu darbu gandrīz nav iespējams kompensēt ar atpūtas laiku citā dienā. Pakalpojumus, ko iespējams saņemt ārpus pamata darbalaika, – veterināro sertifikātu sagatavošanu un izsniegšanu un ar uzraudzību un kontroli, tostarp intervences pasākumiem, saistītu apliecinājumu vai sertifikātu sagatavošanu un izsniegšanu, sniedz dienesta teritoriālo struktūrvienību amatpersonas, kas pilda inspektoru pienākumus.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
2025. gadā un turpmākajos gados izmaiņas kopā 470 857 EUR, t. sk. EKK1000 – 354 362 EUR, EKK2000 – 116 495 EUR.
Ar plānotajām izmaiņām tiek ievērots Ministru kabineta 27.08.2024. sēdē lemtais (prot. Nr. 33 52.§ 3. punkts), kas paredz noteikt 2025. gadam ierobežojumu atlīdzības fonda pieaugumam ne vairāk kā 2,6 % apmērā pret 2024. gada aktualizēto plānu līdz 31. jūlijam: šīs un citas izmaiņas paredz kopējā bāzes atlīdzības fonda pieaugumu par 1,96 %.
Ar plānotajām izmaiņām tiek ievērots Ministru kabineta 27.08.2024. sēdē lemtais (prot. Nr. 33 52.§ 3. punkts), kas paredz noteikt 2025. gadam ierobežojumu atlīdzības fonda pieaugumam ne vairāk kā 2,6 % apmērā pret 2024. gada aktualizēto plānu līdz 31. jūlijam: šīs un citas izmaiņas paredz kopējā bāzes atlīdzības fonda pieaugumu par 1,96 %.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32017R0625
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula)
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32019R0006
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regula (EK) 2019/6 par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2017/625 79. panta 1. punkts
1. punkts (noteikumu Nr. 681 3. punkts) un 3. punkts (noteikumu Nr. 681 1. pielikuma 14. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības, kā noteikts tiesību aktā.
Regulas 2017/625 IV pielikuma II nodaļas II un III daļa
1. punkts (noteikumu Nr. 681 3. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības, kā noteikts tiesību aktā.
Regulas 2017/625 IV pielikuma II nodaļas III daļa
3. punkts (noteikumu Nr. 681 1. pielikuma 14. punkts)
-
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
1. Ir izmantota regulas 2017/625 79. panta 1. punktā dotā iespēja dalībvalstīm noteikt, vai maksa par oficiālajām kontrolēm, kas veiktas saistībā ar IV pielikuma II nodaļā minētajām darbībām, tiek aprēķināta faktisko izmaksu apmērā vai tādā apmērā, kāds noteikts IV pielikumā. Noteikumu projekts paredz, ka turpmāk par valsts uzraudzības un kontroles darbībām medījamo dzīvnieku gaļas pārstrādes uzņēmumos dienests iekasēs maksu, kas aprēķināta par eksperta darba stundu, situācijās, kad regulas 2017/625 IV pielikuma II nodaļas III daļā noteiktajā maksa nesedz faktiskās kontroles izmaksas.
2. Noteikumu projekts neietekmē jau patlaban izmantoto regulā 2017/625 paredzēto rīcības brīvību attiecībā uz maksas piemērošanu kontroles darbībām robežkontroles punktos:
1) ir izmantota regulas 2017/625 79. panta 1. punktā dotā iespēja dalībvalstīm noteikt, vai maksa par oficiālajām kontrolēm, kas veiktas saistībā ar IV pielikuma II nodaļā minētajām darbībām attiecībā uz dzīvniekiem un precēm robežkontroles punktos, tiek aprēķināta faktisko izmaksu apmērā vai tādā apmērā, kāds noteikts IV pielikumā. Noteikumu Nr. 681 3. pielikumā noteikts, ka par mājas (istabas) dzīvnieku kontroli robežkontroles punktā noteikta atšķirīga maksa no regulas 2017/625 IV pielikuma II nodaļas I daļas "b" punktā noteiktās maksas, ņemot vērā dienesta faktiskās izmaksas, kas pārsniedz regulā noteiktās maksas apmēru. Ievērojot faktiskās izmaksas, noteikta arī maksa par pastiprinātu kontroli, kad ir aizdomas par neatbilstību, un neplānotām valsts uzraudzības un kontroles darbībām konstatētas neatbilstības gadījumā, jo regulā 2017/625 noteikts, ka šīs izmaksas sedz par sūtījumu atbildīgais operators;
2) ir izmantota regulas 2017/625 80. pantā noteiktā rīcības brīvība dalībvalstīm noteikt maksu arī par tādām oficiālās kontroles darbībām, kas nav minētas regulas 2017/625 79. pantā, lai segtu oficiālu kontroļu vai citu oficiālu darbību izmaksas. Ņemot vērā nepietiekamos valsts budžeta līdzekļus kontroles nodrošināšanai un oficiālo darbību īstenošanai, noteikumu Nr. 681 3. pielikumā noteikta maksa par tādas pārtikas, dzīvnieku barības un saskarei ar pārtiku paredzētu materiālu un izstrādājumu un reproduktīvo materiālu robežkontroli, kas nav obligāti jāveic tieši robežkontroles punktā.
2. Noteikumu projekts neietekmē jau patlaban izmantoto regulā 2017/625 paredzēto rīcības brīvību attiecībā uz maksas piemērošanu kontroles darbībām robežkontroles punktos:
1) ir izmantota regulas 2017/625 79. panta 1. punktā dotā iespēja dalībvalstīm noteikt, vai maksa par oficiālajām kontrolēm, kas veiktas saistībā ar IV pielikuma II nodaļā minētajām darbībām attiecībā uz dzīvniekiem un precēm robežkontroles punktos, tiek aprēķināta faktisko izmaksu apmērā vai tādā apmērā, kāds noteikts IV pielikumā. Noteikumu Nr. 681 3. pielikumā noteikts, ka par mājas (istabas) dzīvnieku kontroli robežkontroles punktā noteikta atšķirīga maksa no regulas 2017/625 IV pielikuma II nodaļas I daļas "b" punktā noteiktās maksas, ņemot vērā dienesta faktiskās izmaksas, kas pārsniedz regulā noteiktās maksas apmēru. Ievērojot faktiskās izmaksas, noteikta arī maksa par pastiprinātu kontroli, kad ir aizdomas par neatbilstību, un neplānotām valsts uzraudzības un kontroles darbībām konstatētas neatbilstības gadījumā, jo regulā 2017/625 noteikts, ka šīs izmaksas sedz par sūtījumu atbildīgais operators;
2) ir izmantota regulas 2017/625 80. pantā noteiktā rīcības brīvība dalībvalstīm noteikt maksu arī par tādām oficiālās kontroles darbībām, kas nav minētas regulas 2017/625 79. pantā, lai segtu oficiālu kontroļu vai citu oficiālu darbību izmaksas. Ņemot vērā nepietiekamos valsts budžeta līdzekļus kontroles nodrošināšanai un oficiālo darbību īstenošanai, noteikumu Nr. 681 3. pielikumā noteikta maksa par tādas pārtikas, dzīvnieku barības un saskarei ar pārtiku paredzētu materiālu un izstrādājumu un reproduktīvo materiālu robežkontroli, kas nav obligāti jāveic tieši robežkontroles punktā.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Noteikumos Nr. 681 iepriekš pārņemtās no regulas 2017/625 tiesību normām izrietošās prasības ar noteikumu projektu netiek mainītas un ietekmētas (regulas 2017/625 79. panta 2. punkta "c" apakšpunkts, kas ieviests 1. pielikuma VIII sadaļā un 3. pielikumā attiecībā uz maksu par robežkontrolē veiktajām darbībām ietvertā vispārējā atsauce).
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regula (EK) 2019/6 par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2019/6 62. pants
6. punkts (noteikumu Nr. 681 4. pielikuma 7.4. apakšpunkts un 8. piezīme)
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības, kā noteikts tiesību aktā.
Regulas 2019/6 70. pants
6. punkts (noteikumu Nr. 681 4. pielikuma 7.10. apakšpunkts)
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības, kā noteikts tiesību aktā.
Regulas 2019/6 86. panta 1. punkts
6. punkts (noteikumu Nr. 681 4. pielikuma 1.1. un 1.2. apakšpunkts, 2. un 4. piezīme)
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības, kā noteikts tiesību aktā.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Noteikumi Nr. 681 tieši neievieš regulas 2019/6 normas, bet tikai nosaka maksas apmēru par dienesta īstenotajām darbībām un uzdevumiem veterināro zāļu aprites jomā, kas noteikti Farmācijas likuma 12. panta pirmajā daļā. Regulas 2019/6 normas ieviestas Farmācijas likumā un uz likuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos veterināro zāļu aprites jomā. Regulas 2019/6 2. panta 8. punkts noteic, ka šī regula neskar valsts noteikumus par maksām, izņemot attiecībā uz centralizēto tirdzniecības atļaujas procedūru, kuru veic Eiropas Zāļu aģentūra (regulas 2019/6 43. panta 1. punkts).
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Pārtikas un veterinārais dienestsNevalstiskās organizācijas
biedrība "Latvijas Veterināro zāļu lieltirgotavu asociācija"Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Noteikumu projekts publiskajai apspriešanai nodots laikā no 2024. gada 2. jūlija līdz 16. jūlijam. 2024. gada 2. jūlijā noteikumu projekts elektroniski nosūtīts saskaņošanai biedrībām "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", "Zemnieku saeima", "Latvijas Veterināro zāļu lieltirgotavu asociācija", "Latvijas Veterinārārstu biedrība", "Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija", "Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija" un "Miesnieku un gaļas tirgotāju savstarpējā atbalsta biedrība 2010", kooperatīvo biedrību savienībai "Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība" un kooperatīvajai sabiedrībai "Latvijas Cūku audzētāju asociācija".
Atzinumi par noteikumu projektu saņemti no biedrībām "Latvijas Veterināro zāļu lieltirgotavu asociācija” (turpmāk – LVZLA) un "Latvijas Veterinārārstu biedrība" (turpmāk – LVB).
LVB atzinums sniegts TAP portālā. LVB neatbalsta noteikumu Nr. 681 grozījumus sagatavotajā redakcijā. Grozījumi paredz būtiskas dienesta maksas pakalpojumu cenu izmaiņas, tostarp veterināro zāļu apritē, kā arī maksu par jauniem pakalpojumiem. LVB norāda uz iespējamo risku, ko rada cenu paaugstināšana cenas veterināro zāļu jomā:
1) samazināsies jau tā salīdzinoši trūcīgais Latvijā reģistrēto un veterinārārstiem pieejamo veterināro zāļu klāsts. Jau patlaban Eiropas valstīs, kurās ir mazāks veterināro zāļu tirgus, ir problēmas ar veterināro zāļu pieejamību;
2) palielināsies veterināro zāļu cena, un līdz ar to samazināsies to pieejamība dzīvnieku ārstēšanai. Attiecīgu veterināro zāļu nepieejamības dēļ var rasties drošas veterinārmedicīniskās prakses apdraudējums, un tas veicinās cilvēkiem paredzēto zāļu lietošanu vai pat nelegālu zāļu ievešanu no trešajām valstīm.
LVB norāda, ka ES reģistrēto, bet Latvijā pieejamo veterināro zāļu nosaukumu skaits katru gadu sarūk un ir tādas zāļu grupas, kurās lietošanai veterinārmedicīnā nav pieejams neviens zāļu līdzeklis.
LVZLA atzinums iesniegts 2024. gada 12. jūlija vēstules formā. LVZLA uzskata, ka dienesta pakalpojumu cenu aprēķinā norādītie izdevumi par elektroenerģiju, siltumenerģiju, ūdensapgādi un kanalizāciju, izdevumi iestādes sabiedrisko pasākumu īstenošanai, izdevumi par profesionālās darbības pakalpojumiem, izdevumi par saņemtajiem mācību pakalpojumiem, ēku, būvju un telpu būvdarbi u. c. nevar būt par pamatu dienesta pakalpojumu cenu celšanai. Dienests ir zemkopības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kurai tās uzdevumu izpildei nepieciešamais finansējums jāsaņem no valsts budžeta. Veterināro zāļu lieltirgotavām nav jāsedz tiešās un netiešās izmaksas, kas nepieciešamas dienesta uzdevumu izpildei.
LVZLA vērš uzmanību uz to, ka gada maksa par pēcreģistrācijas uzraudzību ir jāmaksā tikai Latvijā, Igaunijā, Beļģijā, Čehijā, Itālijā, Portugālē, bet pārējās Eiropas Savienības valstīs šāds maksājums lieltirgotavām nav paredzēts. LVZLA ierosina šo gada maksu celt ne vairāk kā par 20 %, vienlaikus aicinot detalizētu izpētīt šādas gada maksas nepieciešamību vispār.
Ja pakalpojumu cenas tiks palielinātās tādā apmērā, kādā tās norādītas noteikumu grozījumos, pastāv risks, ka lieltirgotavas, lai segtu uzturēšanas un darbības izmaksas, būs spiestas celt veterināro zāļu cenas, kā arī pārskatīt veterināro zāļu piegādes cenas. Tāpat pastāv risks, ka vairs nebūs iespējams nodrošināt līdzšinējo veterināro klīniku un aptieku apgādes biežumu.
LVZLA norāda, ka jau tā sarežģītajā situācijā, kāda ir mazajās Eiropas valstīs, radīsies vēl lielāks risks veterināro zāļu pieejamībai. Jau pašlaik mazajās Eiropas valstīs ir problēmas ar veterināro zāļu pieejamību. Veterināro zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieki (turētāji) un veterināro zāļu ražotāji jau patlaban lielā birokrātiskā sloga un veterināro zāļu cenu dēļ izvēlas vispār nereģistrēt vai mazāk reģistrēt veterinārās zāles mazajās Eiropas valstīs. LVZLA norāda uz būtisku risku, ka veterināro zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieki (turētāji) un veterināro zāļu ražotāji var pārstāt Latvijā reģistrēt veterinārās zāles, jo to cena vairs nesegs uzturēšanas izmaksas, un palielināsies tiešie izdevumi ne tikai veterināro zāļu reģistrācijas apliecības īpašniekiem (turētājiem) un veterināro zāļu ražotājiem, bet arī lieltirgotavām.
Šāda situācija var apdraudēt dzīvnieku veselību un dzīvību, jo dzīvnieku īpašnieki, veterinārās klīnikas un veterinārās aptiekas var arī nesaņemt tik ļoti nepieciešamās zāles. Tāpat pastāv liels risks, ka Latvijā varētu tikt ievestas lētākas zāles, kas tiek pirktas no nedrošiem izplatītājiem vai nelegālā veidā. Tas savukārt radīs lielākus izdevumus valstij, kas būs jānovirza kontroles un uzraudzības pasākumiem.
2024. gada 29. augustā notika sanāksme, kurā piedalījās Zemkopības ministrijas, dienesta un LVB pārstāvji. 2024. gada 5. septembrī, 12. septembrī un 18. septembrī notika sanāksmes, kurās piedalījās dienesta, LVZLA un Zemkopības ministrijas pārstāvji.
Sanāksmju laikā dienests informēja, ka būtiskas izmaiņas dažās cenrāža pozīcijās nav notikušas kopš 2010. gada, un pamatoja, ka cenu paaugstināšana ir nepieciešama saskaņā ar regulā 2019/6 noteiktajām prasībām, lai nodrošinātu veterināro zāļu reģistrācijas procesus.
Dienests prezentēja salīdzinājumu par līdzīgu pakalpojumu cenu pozīcijām Zāļu valsts aģentūrā, dienestā un citās Eiropas Savienības (turpmāk – ES) valstīs – Igaunijā, Īrijā, Nīderlandē un Lietuvā.
Dienests arī norādīja: lai gan dotajā cenu salīdzinājumā attiecībā uz atsauces valsts funkcijas pozīciju visaugstākā samaksa par pakalpojumu ir Īrijā un Nīderlandē, veterināro zāļu ražotāji visbiežāk izvēlas tieši šīs abas dalībvalstis ES reģistrāciju procedūru vadīšanai. Tas liecina par to, ka pakalpojumu cena nevarētu būt vienīgais iemesls tam, lai nereģistrētu veterinārās zāles Latvijā. Līdzšinējā cenrāža pozīciju negrozīšana ilgāk nekā 10 gadus nav sekmējusi zāļu pieejamību tirgū.
Regula 2019/6 noteic dalībvalsts pienākumu nodrošināt, lai ir pieejami pietiekami finanšu resursi visām nepieciešamajām darbībām saistībā ar veterināro zāļu apriti. Arī ārējie auditori norāda, ka nav pietiekami nodrošināta personāla apmācība (uzsvars ir uz labas ražošanas prakses ekspertu, kā arī labas izplatīšanas prakses inspektoru apmācību).
Ievērojot LVZLA atzinumā uzdoto jautājumu, dienests skaidroja, ko nozīmē pārbaude pirms un pēc labas izplatīšanas prakses, tostarp atkārtotā pārbaude.
Dienests vērš uzmanību uz to, ka cenas aprēķinātas atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumiem Nr. 333 "Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu aprēķināšanas kārtība". Cenrāža pozīciju aprēķinā iekļauti tikai tie izdevumi, kas attiecas uz konkrēto pakalpojumu, un par veterinārajām zālēm ar apgrozījumu līdz 1000 euro gadā gada maksa nebūs jāmaksā arī turpmāk. Turklāt, lai uzlabotu veterināro zāļu pieejamību Latvijā, dienests jau kopš 2019. gada izsniedz vienreizējās ievešanas atļaujas un paralēlās tirdzniecības atļaujas.
LVB sanāksmē pauda viedokli, ka neviens pašlaik negaida cenu pieaugumu, jo tas var ietekmēt visus – zāļu ražotājus, veterinārārstus, lauksaimniecības dzīvnieku audzētājus. Veterināro zāļu pieejamība Latvijā un arī citās Eiropas Savienības valstīs (īpaši mazajās) pēdējo gadu laikā konstanti pasliktinās. LVB atzinīgi novērtē veterināro zāļu reģistrā pieejamo informāciju un norāda, ka vēl vēlētos redzēt informāciju arī par to, vai konkrētas zāles ir pieejamas Latvijā.
LVZLA sanāksmēs pauda bažas par dienesta cenu izmaiņu ietekmi uz uzņēmējdarbību veterināro zāļu aprites jomā un uzskata, ka uzņēmumiem nav jāmaksā par dienesta veiktajām pārbaudēm, jo ir jāiegulda līdzekļi normatīvo prasību izpildei. Dienestam būtu jāveic pārbaudes tikai pēc sūdzību saņemšanas.
Sanāksmju lakā ar LVZLA papildus cenrāža jautājumiem tika apspriesta arī kaskādes izmantošanas uzraudzība, paralēlais imports, pievienotās vērtības nodokļa likme un normatīvo aktu prasības.
Sarunu procesā panāktas vairākas vienošanās par noteikumu Nr. 681 4. pielikuma projekta grozījumiem, ņemot vērā LVZLA priekšlikumus, piemēram:
1) attiecībā uz labas izplatīšanas prakses atbilstības pārbaudēm, lai nodalītu pārbaudes strādājošos uzņēmumos, kas jau ir dienesta uzraudzībā, un samazinātu maksu par pārbaudēm tajos un jaunos uzņēmumos, pielikums papildināts ar jaunu 14.7. apakšpunktu;
2) lai mazajiem uzņēmumiem, kuros pārbaudes laiks ir līdz četrām stundām, pozīcijā, kas skar pārbaudes maksu par labas ražošanas prakses nodrošināšanu, cena tiktu samazināta par 50 % (pielikuma 14.7.1.1. un 14.7.2.1. apakšpunkts).
Pēc saskaņotā noteikumu projekta iesniegšanas Valsts kancelejā TAP portālā saņemti atzinumi no biedrībām "Zemnieku saeima" (29.11.2024.), "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome" (turpmāk – LOSP) (04.12.2024.) un Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija (02.12.2024.). Zemkopības ministrija saņēma atzinumus arī vēstuļu formā no biedrībām "Gaļas liellopu audzētāju biedrība" (29.11.2024.), "Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija" (01.12.2024.), "Zemnieku saeima" (02.12.2024.) un "Latvijas Zemnieku federācija" (02.12.2024.).
LOSP atzinumā norādīja, ka 2024. gada 2. jūlijā ir izsūtījusi biedru dalīborganizācijām aicinājumu komentēt iesniegtās dienesta cenrāža izmaiņas, bet nav saņēmusi komentārus par šo jautājumu.
Nozares organizācijas iebilda pret grozījumu normu, ar kuru paredzēts noteikt citu maksas aprēķināšanas principu attiecībā uz veterinārā sertifikāta izsniegšanu liellopiem, kas vecāki par trīs mēnešiem (maksas par inspektora darba stundām aizstāšanu ar maksu par katru pārbaudīto dzīvnieku). Iebildumi izteikti gan par to, ka maksa jānosaka vienāda visiem liellopiem neatkarīgi no to vecuma vai vispār visiem individuāli apzīmējamiem lauksaimniecības dzīvniekiem, gan par plānoto pakalpojuma sadārdzinājumu.
Zemkopības ministrija un dienesta pārstāvji 2024. gada 2. decembrī piedalījās LOSP rīkotajā sanāksmē, kurā tika diskutēts par dienesta pakalpojumu maksas veidošanās principiem attiecībā uz lauksaimniecības dzīvnieku sertifikāciju.
Zemkopības ministrija un dienests 2024. gada 9. decembrī rīkoja tikšanos ar lauksaimniecības nozares nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai vienotos par maksas aprēķināšanas principu lauksaimniecības dzīvnieku sertifikācijai. Ievērojot iepriekš izteiktos priekšlikumus, dienests aprēķināja faktiskās izmaksas, ja tiek noteikta vienāda samaksa par dzīvnieku pārbaudi un sertifikāta sagatavošanu visiem liellopiem neatkarīgi no to vecuma, – 5,30 EUR par katru dzīvnieku dienesta pamatdarba laikā. Tāpat tika pārrunāta nepieciešamība noteikt minimālo maksu par dzīvnieku pārbaudi un sertifikāta sagatavošanu, ja vienlaikus pārbaudāmo un sertificējamo dzīvnieku skaits nav liels un aprēķinātā maksa nesedz faktiskās pārbaudes izmaksas.
Nozares pārstāvji palika pie viedokļa, ka maksu par dzīvnieku pārbaudi un sertifikāciju jāturpina aprēķināt par dienesta inspektoru darba stundām, piekrītot, ka stundas likme tiek palielināta un aprēķinā jāietver arī laiks, ko inspektors pavada ceļā uz uzņēmumu un no tā (dzīvnieku pārbaudes vietas).
Ievērojot 2024. gada 17. decembrī notikušo diskusiju ar nozares pārstāvjiem, panākta vienošanās, ka laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim noteikumu Nr. 681 1. pielikuma 2. punktā noteiktajai maksai piemēros atlaidi 50% apmērā, lai lauksaimniekiem, kas audzē liellopus eksportam, maksa par sertifikātu saņemšanu tiktu palielināta pakāpeniski. 2025. gadā tiks turpināts izvērtēt dienesta izmaksas par sertifikācijas faktiskajām izmaksām visu sugu dzīvniekiem.
Atzinumi par noteikumu projektu saņemti no biedrībām "Latvijas Veterināro zāļu lieltirgotavu asociācija” (turpmāk – LVZLA) un "Latvijas Veterinārārstu biedrība" (turpmāk – LVB).
LVB atzinums sniegts TAP portālā. LVB neatbalsta noteikumu Nr. 681 grozījumus sagatavotajā redakcijā. Grozījumi paredz būtiskas dienesta maksas pakalpojumu cenu izmaiņas, tostarp veterināro zāļu apritē, kā arī maksu par jauniem pakalpojumiem. LVB norāda uz iespējamo risku, ko rada cenu paaugstināšana cenas veterināro zāļu jomā:
1) samazināsies jau tā salīdzinoši trūcīgais Latvijā reģistrēto un veterinārārstiem pieejamo veterināro zāļu klāsts. Jau patlaban Eiropas valstīs, kurās ir mazāks veterināro zāļu tirgus, ir problēmas ar veterināro zāļu pieejamību;
2) palielināsies veterināro zāļu cena, un līdz ar to samazināsies to pieejamība dzīvnieku ārstēšanai. Attiecīgu veterināro zāļu nepieejamības dēļ var rasties drošas veterinārmedicīniskās prakses apdraudējums, un tas veicinās cilvēkiem paredzēto zāļu lietošanu vai pat nelegālu zāļu ievešanu no trešajām valstīm.
LVB norāda, ka ES reģistrēto, bet Latvijā pieejamo veterināro zāļu nosaukumu skaits katru gadu sarūk un ir tādas zāļu grupas, kurās lietošanai veterinārmedicīnā nav pieejams neviens zāļu līdzeklis.
LVZLA atzinums iesniegts 2024. gada 12. jūlija vēstules formā. LVZLA uzskata, ka dienesta pakalpojumu cenu aprēķinā norādītie izdevumi par elektroenerģiju, siltumenerģiju, ūdensapgādi un kanalizāciju, izdevumi iestādes sabiedrisko pasākumu īstenošanai, izdevumi par profesionālās darbības pakalpojumiem, izdevumi par saņemtajiem mācību pakalpojumiem, ēku, būvju un telpu būvdarbi u. c. nevar būt par pamatu dienesta pakalpojumu cenu celšanai. Dienests ir zemkopības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kurai tās uzdevumu izpildei nepieciešamais finansējums jāsaņem no valsts budžeta. Veterināro zāļu lieltirgotavām nav jāsedz tiešās un netiešās izmaksas, kas nepieciešamas dienesta uzdevumu izpildei.
LVZLA vērš uzmanību uz to, ka gada maksa par pēcreģistrācijas uzraudzību ir jāmaksā tikai Latvijā, Igaunijā, Beļģijā, Čehijā, Itālijā, Portugālē, bet pārējās Eiropas Savienības valstīs šāds maksājums lieltirgotavām nav paredzēts. LVZLA ierosina šo gada maksu celt ne vairāk kā par 20 %, vienlaikus aicinot detalizētu izpētīt šādas gada maksas nepieciešamību vispār.
Ja pakalpojumu cenas tiks palielinātās tādā apmērā, kādā tās norādītas noteikumu grozījumos, pastāv risks, ka lieltirgotavas, lai segtu uzturēšanas un darbības izmaksas, būs spiestas celt veterināro zāļu cenas, kā arī pārskatīt veterināro zāļu piegādes cenas. Tāpat pastāv risks, ka vairs nebūs iespējams nodrošināt līdzšinējo veterināro klīniku un aptieku apgādes biežumu.
LVZLA norāda, ka jau tā sarežģītajā situācijā, kāda ir mazajās Eiropas valstīs, radīsies vēl lielāks risks veterināro zāļu pieejamībai. Jau pašlaik mazajās Eiropas valstīs ir problēmas ar veterināro zāļu pieejamību. Veterināro zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieki (turētāji) un veterināro zāļu ražotāji jau patlaban lielā birokrātiskā sloga un veterināro zāļu cenu dēļ izvēlas vispār nereģistrēt vai mazāk reģistrēt veterinārās zāles mazajās Eiropas valstīs. LVZLA norāda uz būtisku risku, ka veterināro zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieki (turētāji) un veterināro zāļu ražotāji var pārstāt Latvijā reģistrēt veterinārās zāles, jo to cena vairs nesegs uzturēšanas izmaksas, un palielināsies tiešie izdevumi ne tikai veterināro zāļu reģistrācijas apliecības īpašniekiem (turētājiem) un veterināro zāļu ražotājiem, bet arī lieltirgotavām.
Šāda situācija var apdraudēt dzīvnieku veselību un dzīvību, jo dzīvnieku īpašnieki, veterinārās klīnikas un veterinārās aptiekas var arī nesaņemt tik ļoti nepieciešamās zāles. Tāpat pastāv liels risks, ka Latvijā varētu tikt ievestas lētākas zāles, kas tiek pirktas no nedrošiem izplatītājiem vai nelegālā veidā. Tas savukārt radīs lielākus izdevumus valstij, kas būs jānovirza kontroles un uzraudzības pasākumiem.
2024. gada 29. augustā notika sanāksme, kurā piedalījās Zemkopības ministrijas, dienesta un LVB pārstāvji. 2024. gada 5. septembrī, 12. septembrī un 18. septembrī notika sanāksmes, kurās piedalījās dienesta, LVZLA un Zemkopības ministrijas pārstāvji.
Sanāksmju laikā dienests informēja, ka būtiskas izmaiņas dažās cenrāža pozīcijās nav notikušas kopš 2010. gada, un pamatoja, ka cenu paaugstināšana ir nepieciešama saskaņā ar regulā 2019/6 noteiktajām prasībām, lai nodrošinātu veterināro zāļu reģistrācijas procesus.
Dienests prezentēja salīdzinājumu par līdzīgu pakalpojumu cenu pozīcijām Zāļu valsts aģentūrā, dienestā un citās Eiropas Savienības (turpmāk – ES) valstīs – Igaunijā, Īrijā, Nīderlandē un Lietuvā.
Dienests arī norādīja: lai gan dotajā cenu salīdzinājumā attiecībā uz atsauces valsts funkcijas pozīciju visaugstākā samaksa par pakalpojumu ir Īrijā un Nīderlandē, veterināro zāļu ražotāji visbiežāk izvēlas tieši šīs abas dalībvalstis ES reģistrāciju procedūru vadīšanai. Tas liecina par to, ka pakalpojumu cena nevarētu būt vienīgais iemesls tam, lai nereģistrētu veterinārās zāles Latvijā. Līdzšinējā cenrāža pozīciju negrozīšana ilgāk nekā 10 gadus nav sekmējusi zāļu pieejamību tirgū.
Regula 2019/6 noteic dalībvalsts pienākumu nodrošināt, lai ir pieejami pietiekami finanšu resursi visām nepieciešamajām darbībām saistībā ar veterināro zāļu apriti. Arī ārējie auditori norāda, ka nav pietiekami nodrošināta personāla apmācība (uzsvars ir uz labas ražošanas prakses ekspertu, kā arī labas izplatīšanas prakses inspektoru apmācību).
Ievērojot LVZLA atzinumā uzdoto jautājumu, dienests skaidroja, ko nozīmē pārbaude pirms un pēc labas izplatīšanas prakses, tostarp atkārtotā pārbaude.
Dienests vērš uzmanību uz to, ka cenas aprēķinātas atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumiem Nr. 333 "Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu aprēķināšanas kārtība". Cenrāža pozīciju aprēķinā iekļauti tikai tie izdevumi, kas attiecas uz konkrēto pakalpojumu, un par veterinārajām zālēm ar apgrozījumu līdz 1000 euro gadā gada maksa nebūs jāmaksā arī turpmāk. Turklāt, lai uzlabotu veterināro zāļu pieejamību Latvijā, dienests jau kopš 2019. gada izsniedz vienreizējās ievešanas atļaujas un paralēlās tirdzniecības atļaujas.
LVB sanāksmē pauda viedokli, ka neviens pašlaik negaida cenu pieaugumu, jo tas var ietekmēt visus – zāļu ražotājus, veterinārārstus, lauksaimniecības dzīvnieku audzētājus. Veterināro zāļu pieejamība Latvijā un arī citās Eiropas Savienības valstīs (īpaši mazajās) pēdējo gadu laikā konstanti pasliktinās. LVB atzinīgi novērtē veterināro zāļu reģistrā pieejamo informāciju un norāda, ka vēl vēlētos redzēt informāciju arī par to, vai konkrētas zāles ir pieejamas Latvijā.
LVZLA sanāksmēs pauda bažas par dienesta cenu izmaiņu ietekmi uz uzņēmējdarbību veterināro zāļu aprites jomā un uzskata, ka uzņēmumiem nav jāmaksā par dienesta veiktajām pārbaudēm, jo ir jāiegulda līdzekļi normatīvo prasību izpildei. Dienestam būtu jāveic pārbaudes tikai pēc sūdzību saņemšanas.
Sanāksmju lakā ar LVZLA papildus cenrāža jautājumiem tika apspriesta arī kaskādes izmantošanas uzraudzība, paralēlais imports, pievienotās vērtības nodokļa likme un normatīvo aktu prasības.
Sarunu procesā panāktas vairākas vienošanās par noteikumu Nr. 681 4. pielikuma projekta grozījumiem, ņemot vērā LVZLA priekšlikumus, piemēram:
1) attiecībā uz labas izplatīšanas prakses atbilstības pārbaudēm, lai nodalītu pārbaudes strādājošos uzņēmumos, kas jau ir dienesta uzraudzībā, un samazinātu maksu par pārbaudēm tajos un jaunos uzņēmumos, pielikums papildināts ar jaunu 14.7. apakšpunktu;
2) lai mazajiem uzņēmumiem, kuros pārbaudes laiks ir līdz četrām stundām, pozīcijā, kas skar pārbaudes maksu par labas ražošanas prakses nodrošināšanu, cena tiktu samazināta par 50 % (pielikuma 14.7.1.1. un 14.7.2.1. apakšpunkts).
Pēc saskaņotā noteikumu projekta iesniegšanas Valsts kancelejā TAP portālā saņemti atzinumi no biedrībām "Zemnieku saeima" (29.11.2024.), "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome" (turpmāk – LOSP) (04.12.2024.) un Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija (02.12.2024.). Zemkopības ministrija saņēma atzinumus arī vēstuļu formā no biedrībām "Gaļas liellopu audzētāju biedrība" (29.11.2024.), "Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija" (01.12.2024.), "Zemnieku saeima" (02.12.2024.) un "Latvijas Zemnieku federācija" (02.12.2024.).
LOSP atzinumā norādīja, ka 2024. gada 2. jūlijā ir izsūtījusi biedru dalīborganizācijām aicinājumu komentēt iesniegtās dienesta cenrāža izmaiņas, bet nav saņēmusi komentārus par šo jautājumu.
Nozares organizācijas iebilda pret grozījumu normu, ar kuru paredzēts noteikt citu maksas aprēķināšanas principu attiecībā uz veterinārā sertifikāta izsniegšanu liellopiem, kas vecāki par trīs mēnešiem (maksas par inspektora darba stundām aizstāšanu ar maksu par katru pārbaudīto dzīvnieku). Iebildumi izteikti gan par to, ka maksa jānosaka vienāda visiem liellopiem neatkarīgi no to vecuma vai vispār visiem individuāli apzīmējamiem lauksaimniecības dzīvniekiem, gan par plānoto pakalpojuma sadārdzinājumu.
Zemkopības ministrija un dienesta pārstāvji 2024. gada 2. decembrī piedalījās LOSP rīkotajā sanāksmē, kurā tika diskutēts par dienesta pakalpojumu maksas veidošanās principiem attiecībā uz lauksaimniecības dzīvnieku sertifikāciju.
Zemkopības ministrija un dienests 2024. gada 9. decembrī rīkoja tikšanos ar lauksaimniecības nozares nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai vienotos par maksas aprēķināšanas principu lauksaimniecības dzīvnieku sertifikācijai. Ievērojot iepriekš izteiktos priekšlikumus, dienests aprēķināja faktiskās izmaksas, ja tiek noteikta vienāda samaksa par dzīvnieku pārbaudi un sertifikāta sagatavošanu visiem liellopiem neatkarīgi no to vecuma, – 5,30 EUR par katru dzīvnieku dienesta pamatdarba laikā. Tāpat tika pārrunāta nepieciešamība noteikt minimālo maksu par dzīvnieku pārbaudi un sertifikāta sagatavošanu, ja vienlaikus pārbaudāmo un sertificējamo dzīvnieku skaits nav liels un aprēķinātā maksa nesedz faktiskās pārbaudes izmaksas.
Nozares pārstāvji palika pie viedokļa, ka maksu par dzīvnieku pārbaudi un sertifikāciju jāturpina aprēķināt par dienesta inspektoru darba stundām, piekrītot, ka stundas likme tiek palielināta un aprēķinā jāietver arī laiks, ko inspektors pavada ceļā uz uzņēmumu un no tā (dzīvnieku pārbaudes vietas).
Ievērojot 2024. gada 17. decembrī notikušo diskusiju ar nozares pārstāvjiem, panākta vienošanās, ka laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim noteikumu Nr. 681 1. pielikuma 2. punktā noteiktajai maksai piemēros atlaidi 50% apmērā, lai lauksaimniekiem, kas audzē liellopus eksportam, maksa par sertifikātu saņemšanu tiktu palielināta pakāpeniski. 2025. gadā tiks turpināts izvērtēt dienesta izmaksas par sertifikācijas faktiskajām izmaksām visu sugu dzīvniekiem.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Pārtikas un veterinārais dienests
- Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Darbību un pakalpojumu izcenojuma aprēķins