Anotācija

25-TA-57: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra noteikumos Nr. 635 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra rīkojums Nr. 1191 "Par Vides pārraudzības valsts biroja un Būvniecības valsts kontroles biroja reorganizāciju" (turpmāk - Rīkojums Nr. 1191), kā arī lai pilnveidotu procedūru, kā tiek kompensēts publiskā tirgotāja izmaksu pārsniegums pār ieņēmumiem.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Pilnveidot kārtību, kādā tiek kompensēts publiskā tirgotāja izmaksu pārsniegums pār ieņēmumiem, kā arī, ņemot vērā Rīkojumu Nr. 1191, Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra noteikumu Nr. 635 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" (turpmāk – MKN 635) tekstā Būvniecības valsts kontroles biroju aizstāt ar Enerģētikas un vides aģentūru (turpmāk - EVA).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Līdz 2025. gada 31. janvārim par enerģētikas politikas ieviešanas uzraudzību atbildīgs ir Būvniecības valsts kontroles birojs. Savukārt, Rīkojums Nr. 1191 paredz, ka Vides pārraudzības valsts biroja un Būvniecības valsts kontroles biroja reorganizācijas rezultātā ar 2025. gada 1. februāri savu darbību uzsāk EVA, kura citastarpā būs atbildīgā iestāde par enerģētikas politikas ieviešanas uzraudzību.

Elektroenerģijas tirgus likuma (turpmāk - ETL) 33. panta sestajā un septītajā daļā noteikts, ka elektroenerģijas obligātā iepirkuma (turpmāk - OI) izmaksas Ministru kabineta noteiktā kārtībā tiek segtas no valsts budžeta, tādējādi nostiprinot pastāvīgu risinājumu elektroenerģijas OI finansēšanai, kas neparedz turpmākus elektroenerģijas galalietotāju maksājumus par OI.
Lai izpildītu ETL doto deleģējumu, 2023. gada 10. novembrī spēkā stājās MKN 635, paredzot normatīvo regulējumu ETL paredzētā elektroenerģijas OI finansēšanas modeļa īstenošanai.
Tā kā normatīvajā regulējumā tiek saglabāti nosacījumi, ka OI ietvaros saražotās elektroenerģijas iepirkuma un garantētās maksas par koģenerācijas stacijās uzstādīto elektrisko jaudu radītos izdevumus segs publiskais tirgotājs no saviem ieņēmumiem, kas veidojas no darbības elektroenerģijas tirgos, elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu pārdošanas, kā arī valsts dotācijas, var veidoties situācija, ka publiskā tirgotāja ar OI sistēmu saistītās izmaksas pārsniedz tā ieņēmumus, kas veidojas no darbības elektroenerģijas OI sistēmas ietvaros.
Pašreizējā MKN 635 redakcija paredz, ka publiskais tirgotājs reizi ceturksnī par iepriekšējo ceturksni (attiecīgi līdz 31. janvārim, 30. aprīlim, 31. jūlijam un 31. oktobrim) iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijā un Būvniecības valsts kontroles birojā informāciju un aprēķinu par publiskā tirgotāja izmaksām un ieņēmumiem, kā arī rēķinu par publiskā tirgotāja izmaksu un ieņēmumu starpību (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli), ja izmaksas ir pārsniegušas ieņēmumus. Būvniecības valsts kontroles birojam šo informāciju un aprēķinu 10 darbdienu laikā ir jāpārbauda, savukārt Klimata un enerģētikas ministrijai, ja Būvniecības valsts kontroles birojs nav konstatējis kļūdas, piecu darbdienu laikā pēc Būvniecības valsts kontroles biroja izvērtējuma saņemšanas ir jāveic publiskā tirgotāja rēķina apmaksa.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā Rīkojumu Nr. 1191, ar 2025. gada 1. februāri tiek izveidota EVA MKN 635 ir noteikta kārtība, kādā veidā sistēmas operatori, tirgotāji un publiskais tirgotājs var pieteikties dažādām kompensācijām, kā arī pienākumi un procedūras Būvniecības valsts kontroles birojam iepriekš minēto kompensācijas pieteikumu izvērtēšanai, atzinuma sniegšanai un kompensācijas apmaksai, kuru atsevišķos gadījumos veic arī Klimata un enerģētikas ministrija.
Risinājuma apraksts
Lai izpildītu Ministru kabineta pieņemto lēmumu par EVA izveidi, kā arī novērstu interpretācijas iespējas par MKN 635 piemērošanu, Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju ir sagatavojusi priekšlikumu par MKN 635 ietverto Būvniecības valsts kontroles biroja funkciju novirzīšanu EVA, tādējādi sistēmas operatoriem, elektroenerģijas tirgotājiem, publiskajam tirgotājam ir nepārprotami skaidrs, kurai institūcijai nepieciešams iesniegt MKN 635 noteikto attiecībā uz dažādu kompensāciju aprēķiniem.
Problēmas apraksts
Atbilstoši spēkā esošajai MKN 635 redakcijai un faktiskajām publiskā tirgotāja izmaksām un ieņēmumiem publiskajam tirgotājam 2024. gadā būtu bijis jāsaņem elektroenerģijas OI izmaksu kompensācija par nesegtajām elektroenerģijas OI izmaksām 2023. gada beigās un 2024. gada pirmo deviņu mēnešu elektroenerģijas OI izmaksām, kopumā 69 306 949 euro (tai skaitā PVN 12 028 479 euro). Savukārt, Klimata un enerģētikas ministrijas valsts budžeta programmā 03.00.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" 2024. gadam paredzētais finansējums publiskajam tirgotājam tā izmaksu pārsnieguma pār ieņēmumiem segšanai bija 54 206 019 euro apmērā, kas bija par 15 100 930 euro mazāk kā nepieciešamais finansējums.

Elektroenerģijas OI izmaksu pārsnieguma pār ieņēmumiem apmēru ietekmē elektroenerģijas vairumcena Nord Pool biržā, par kuru tiek pārdota no elektroenerģijas ražotājiem elektroenerģijas OI ietvaros iepirktā elektroenerģija. Samazinoties elektroenerģijas cenai biržā, elektroenerģijas OI izmaksu apjoms palielinās. Veidojot nākamā gada valsts budžetu un prognozējot nākamā gada ar elektroenerģijas obligāto iepirkumu un ar garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistīto publiskā tirgotāja izmaksu pārsniegumu pār ieņēmumiem, nav iespējams prognozēt precīzu nepieciešamās valsts budžeta dotācijas apmēru, ko galvenokārt ietekmē starpība starp prognozēto un faktisko nākamā gada Nord Pool biržas elektroenerģijas cenu, par kuru publiskais tirgotājs pārdod no elektroenerģijas ražotājiem obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģiju.

Ņemot vērā iepriekš minēto un attiecīgajā Klimata un enerģētikas ministrijas valsts budžeta programmā piešķirto finansējumu 2024. gadā, radās situācija, kad Klimata un enerģētikas ministrijai nebija iespējams izpildīt MKN 635 prasības un nebija iespējas segt publiskā tirgotāja izrakstītos rēķinus par izdevumu pārsnieguma pār ieņēmumiem kompensāciju saskaņā ar MKN 635 noteikto. Rezultātā veidojas situācija, ka publiskais tirgotājs, ievērojot normatīvo regulējumu, ir izrakstījis rēķinu valsts budžeta dotācijas saņemšanai par tā nesegtajām izmaksām, tajā iekļaujot arī pievienotās vērtības nodokli, kas publiskajam tirgotājam ir jāiemaksā valsts budžetā, bet valsts budžeta dotācija, tai skaitā rēķinā iekļautā pievienotās vērtības nodokļa apmērā attiecīgajā kalendārajā gadā netiek saņemta. Attiecīgi, ņemot vērā, ka publiskais tirgotājs, lai nodrošinātu apgrozāmos līdzekļus obligātā iepirkuma administrēšanas funkciju veikšanai, nepieciešamos finanšu līdzekļus aizņemas no mātes sabiedrības – AS "Latvenergo", pēc rēķina izrakstīšanas arī no pievienotās vērtības nodokļa summas, kas netiek saņemta atpakaļ valsts budžeta dotācijas veidā, publiskajam tirgotājam veidojas papildu finanšu izmaksas no aizņemtajiem finanšu līdzekļiem, kas savukārt palielina nākamajā periodā nepieciešamo valsts budžeta dotāciju.

Tāpat gadījumā, kad elektroenerģijas cena biržā ir bijusi zemāka par prognozēto, var veidoties situācija, ka atbilstoši pašreizējai MKN 635 redakcijai pēc tam, kad publiskais tirgotājs ir iesniedzis rēķinu Klimata un enerģētikas ministrijai par kalendārā gada 3. ceturkšņa (par periodu līdz 30. septembrim) publiskā tirgotāja izmaksu pārsniegumu pār ieņēmumiem un tas ir apmaksāts, valsts budžetā vēl ir atlikuši finanšu līdzekļi, kas ir paredzēti attiecīgajā kalendārā gadā publiskā tirgotāja izmaksu pārsnieguma pār ieņēmumiem segšanai. Šie atlikušie valsts budžetā paredzētie finanšu līdzekļi varētu tikt izmantoti publiskā tirgotāja kalendāra gada 4. ceturkšņa nesegto izmaksu segšanai, kas pēc pašreizējās MKN 635 kārtības tiktu segti tikai nākamā gada pirmajā ceturksnī, taču, pašreizējā MKN 635 kartība neparedz iespēju publiskajam tirgotājam izrakstīt rēķinu par pieejamo finansējuma apjomu un attiecīgi Klimata un enerģētikas ministrijai to apmaksāt. Taču, jo ilgāk no valsts budžeta līdzekļiem netiek kompensēts publiskā tirgotāja izmaksu pārsniegums pār ieņēmumiem, jo vairāk palielinās publiskā tirgotāja aizņēmumu apjoms un no tā izrietošās finanšu izmaksas, kuras pēc tam ir nepieciešams kompensēt no valsts budžeta nākamajos periodos.
Risinājuma apraksts
Pamatojoties uz iepriekš minēto, ar noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra noteikumos Nr. 635 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi"" (turpmāk - noteikumu projekts) 18. punktu tiek paredzēts, ka publiskais tirgotājs izraksta rēķinu Klimata un enerģētikas ministrijai izdevumu kompensēšanai pār ieņēmumiem tikai tādā apjomā, kāds ir pieejamais valsts budžeta finansējums. Savukārt, noteikumu projekta 19. punkts paredz, ka publiskais tirgotājs neizraksta MKN 635 164. punktā minēto rēķinu, ja valsts budžetā vairs nav pieejams finansējums. Attiecīgi noteikumu projekta 18. un 19. punktā neizmaksāto izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem publiskais tirgotājs iekļauj nākamā ceturkšņa izmaksās. 
Savukārt, noteikumu projekta 26. punkts paredz, ka, ja valsts budžetā attiecīgajā kalendārajā gadā vēl ir pieejams finansējums attiecīgajā Klimata un enerģētikas ministrijas valsts budžeta programmā, tad publiskajam tirgotājam ir iespēja iesniegt rēķinu par izmaksu kompensāciju pār ieņēmumiem arī tā paša kalendārā gada 4. ceturksnī, attiecīgi piemērojot MKN 635 166. – 169.1 punktā minēto kārtību.
Procedūras pilnveidošana nākotnē, tai skaitā 2025. gadā, novērsīs situāciju, ka Klimata un enerģētikas ministrijai ierobežotā valsts budžeta finansējuma dēļ nav iespējams izpildīt MKN 635 noteiktās prasības attiecībā uz publiskā tirgotāja rēķinu apmaksu, kā arī pieejamā valsts budžeta finansējuma ietvaros ļaus publiskajam tirgotājam ātrāk segt kalendārā gada pēdējā ceturkšņa izmaksu pārsniegumu pār ieņēmumiem, tādā veidā samazinot publiskā tirgotāja finanšu izmaksas no aizņemtajiem finanšu līdzekļiem, attiecīgi arī samazinot nākamajos periodos nepieciešamo valsts budžeta dotāciju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • enerģijas publiskais tirgotājs
Ietekmes apraksts
Tiek precizētas procedūra starp Klimata un enerģētikas ministriju, EVA un publisko tirgotāju.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Noteikumu projekta izpilde tiks nodrošināta Klimata un enerģētikas ministrijai un Enerģētikas un vides aģentūrai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Noteikumu projekts precizē kārtību starp publisko tirgotāju, Enerģētikas un vides aģentūru un Klimata un enerģētikas ministriju. Sabiedrības intereses tajā netiek skartas. Noteikumu projekta izstrādē Klimata un enerģētikas ministrija aktīvi konsultējās un to skaņoja ar publisko tirgotāju un Būvniecības valsts kontroles biroju ( ar 2025. gada 1. februāri - EVA)

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Klimata un enerģētikas ministrija
  • Enerģētikas un vides aģentūra
  • SIA "Enerģijas publiskais tirgotājs"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Noteikumu projekta rezultātā tiek precizēta kārtība par publiskā tirgotāja izmaksu pārsniegumu pār ieņēmumiem kompensēšanu un sadarbību starp iesaistītajām institūcijām.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

Noteikumu projekts precizē procedūras starp iesaistītajām institūcijām.
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk