Anotācija

Ievērojot to, ka iepriekš sociālajiem uzņēmumiem nebija atļauts sadalīt peļņu, MK noteikumu Nr. 173 5.2. apakšpunktā noteikts, ka iesniegumam sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai ir jāpievieno dalībnieku sapulces lēmumu, ar kuru nolemts peļņu sadalīt tikai saimnieciskās darbības nodrošināšanai un sociālā mērķa sasniegšanai. Savukārt, gada darbības pārskatā sociālajiem uzņēmumiem nebija jāsniedz informāciju par dividendēs sadalīto summu.
 
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 173 24. punktu Labklājības ministrijai visu sociālo uzņēmumu darbības pārskatus un 21. punktā minēto informāciju jānosūta Komisijai atzinuma sniegšanai par sociālā uzņēmuma darbības atbilstību likumā noteiktajiem kritērijiem un uzņēmuma darbības rādītājiem. Taču, ņemot vērā grozījumus Likumā, ir nepieciešams noteikt, ka Labklājības ministrija pieprasa Komisijas atzinumu par sociālā uzņēmuma darbības atbilstību likumā noteiktajiem kritērijiem un uzņēmuma darbības rādītājiem tikai gadījumā, ja konstatēta pirmšķietama neatbilstība sociālā uzņēmuma statusam.

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 173 18.punktā noteiktajam sociālais uzņēmums katru gadu, sākot ar nākamo gadu pēc sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, iesniedz Labklājības ministrijā darbības pārskatu (papīra formā un elektroniski), iekļaujot informāciju arī par organizēto brīvprātīgo darbu.
Pašreiz MK noteikumu Nr.173 19.2.5. apakšpunkts paredz, ka darbības pārskatā jānorāda brīvprātīgā darba veicēju skaits un viņu darba pienākumi.

Ņemot vērā grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, noteikumu projekts paredz svītrot MK noteikumu Nr. 173 3.11. un 5.2. apakšpunktu un papildināt noteikumus ar 19.3.8. apakšpunktu.
Jāatzīst, ka atļauja sadalīt peļņu var radīt gan priekšrocības, gan arī riskus. Atļaujot vismaz daļēju peļņas sadali, sociālie uzņēmumi var piesaistīt privāto investoru finansējumu, kas ir nepieciešams, lai veicinātu uzņēmuma attīstību un paplašināšanos, kā arī, lai nodrošinātu finansiālu ilgtspēju. Turklāt atļauja sadalīt peļņu var motivēt gan sociālos uzņēmējus, gan investorus strādāt produktīvāk, palielinot gan uzņēmuma ieņēmumus, gan arī radīto sociālo ietekmi. Tomēr ir svarīgi saglabāt līdzsvaru starp dividenžu izmaksu un sociālā mērķa sasniegšanu. Atļaujot peļņas sadali sociālajiem uzņēmumiem, jānodrošina pietiekama uzraudzība, lai izslēgtu situācijas, kad uzņēmums koncentrējas uz peļņas gūšanu, nevis sociālā mērķa sasniegšanu. Lai novērstu situācijas, kad uzņēmuma peļņas avots ir saņemtais grants no publiskajiem resursiem, nevis saimnieciskās darbības ieņēmumi, peļņas sadale būtu atļauta tikai tad, ja pēdējo triju gadu laikā, par kuriem ir iesniegti gada pārskati, uzņēmums nav saņēmis sociāliem uzņēmumiem paredzētu finanšu atbalstu granta veidā no publiskiem avotiem, un tikai par pārskata gadu (nebūs atļauts sadalīt iepriekšējo pārskatu gadu peļņu, kas nav sadalīta dividendēs, jeb nesadalīto peļņu). Attiecīgi triju gadu periods tiks skaitīts no brīža, kad tika pieņemts lēmums par de minimis atbalsta (granta) piešķiršanu.

Vienlaikus noteikumu projekts paredz precizēt 24. punktu, ņemot vērā Komisijas darbības optimizāciju. Labklājības ministrija pārbauda uzņēmuma atbilstību Likuma 5. un 9. panta prasībām un uzņēmuma atbilstību MK noteikumu Nr. 173 22. punktā noteikto darbības rādītāju izpildi. Ja visas iepriekšminētās prasības ir izpildītas, tad uzņēmuma darbība tiek uzskatīta par atbilstošu Likuma prasībām un Komisijas atzinums nav nepieciešams. Šie darbības pārskati ir pieejami Komisijai, kas pēc savas izvēles (piemēram, ja Komisijas locekļi ir konstatējuši iespējamu neatbilstību) var izvērtēt attiecīgo gada darbības pārskatu un sniegt atzinumu par uzņēmuma darbības atbilstību. Ja Labklājības ministrija konstatē neatbilstību kādai no prasībām vai iespējamu neatbilstību (piemēram, uzņēmums ir mainījis darbības jomu un Komisija nav sniegusi atzinumu par labvēlīgas un nozīmīgas sociālās ietekmes esamību uzņēmuma jaunajā darbības jomā), šo darbības pārskatu nodod Komisijai izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai.

Lai nodrošinātu atbilstību Brīvprātīgā darba likumā noteiktajam un iegūtu vienveidīgu informāciju par sociālo uzņēmumu organizēto brīvprātīgo darbu, nepieciešams veikt  grozījumus MK noteikumu Nr. 173 19.2.5. apakšpunktā, precizējot sociālo uzņēmumu sniedzamās informācijas par brīvprātīgo darbu apjomu.

No 2025. gada 1. janvāra ir spēkā jaunā Eiropas Komisijas izstrādātā NACE 2.1. redakcija, līdz ar to noteikumu projekts paredz MK noteikumu Nr. 173 3.6. punktā un 13.1.7. apakšpunktā aizstāt "NACE 2" ar "NACE 2.1."

ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā atbalsts sociālajiem uzņēmumiem sniegts Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai un sociālās ekonomikas attīstībai" (turpmāk – 4.3.3.3. pasākums) ietvaros. 
Ņemot vērā minēto, noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr. 173 13.5. apakšpunktu, norādot, ka Sociālo uzņēmumu reģistrā iekļauj informāciju par dalību 4.3.3.3. pasākumā, nevis darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" 9.1.1.3. pasākumā "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai", kā arī precizēt 32. punktu.
Ņemot vērā, ka grozījumi Likumā, kas paredz atļaut sociālajiem uzņēmumiem daļēju peļņas sadali, stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī, noteikumu projekta 24. punktā ir paredzēts, ka grozījums par MK noteikumu Nr. 173 3.11. apakšpunkta svītrošanu, kā arī grozījums, ar kuru noteikumi tiek papildināti ar 19.3.8. apakšpunktu, stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.

Vienlaikus noteikumu projekts paredz veikt citus precizējumus, tai skaitā tehniskos, lai pilnveidotu sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas un uzraudzības kārtību.