Anotācija (ex-ante)

Uzsākot jauno sezonu, lauksaimnieki ir informējuši par dažu prasību īstenošanas grūtībām atsevišķu ekoshēmu pirmajā īstenošanas gadā, kā arī par to, ka noteikumu Nr. 198/2023 141.5. un 143.2. apakšpunktā, 256. un 391. punktā un 1. un 5. pielikumā vairākas prasības būtu precizējamas. Ievērojot šo informāciju, izdarāmi noteikumu grozījumi, galvenokārt tehniska rakstura.

Noteikumu projektā ietverti šādi noteikumu Nr. 198/2023 grozījumi, precizējot šādus nosacījumus:

1) 18.punktā veikts tehnisks labojumus, mainot teikuma uzbūvi, lai precizētu, ka nokaltušie koki vai krūmi nedrīkst būt ilggadīgo stādījumu platībās nevis rindstarpās;
 

2) Tiešo maksājumu atbalsta pretendentiem ir jāizpilda aktīva lauksaimnieka nosacījums, ko var pierādīt ar vienu no septiņiem kritērijiem, kuri minēti 36. punktā. Viens no kritērijiem ir par nodarbinātajiem, t.i., saimniecībā ir algots darbinieks lauksaimnieciskajā darbībā, vai ir ne mazāk kā viena lauksaimniecības darbaspēka vienība uz katriem kārtējā gadā tiešajiem maksājumiem noteiktajiem 100 hektāriem. Šī kritērija piemērošanai tiek ierosināts noteikt, ka pašnodarbināto, kas veic darbību savā saimniecībā un gūst lauksaimnieciskās darbības ieņēmumus, var uzskatīt par lauksaimniecības darbaspēka vienību.  40. punkts papildināts, paredzot, ka par lauksaimniecības darbaspēka vienību uzskatāms arī pašnodarbinātais, kura ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības veido vismaz 50 procentu no kopējiem ieņēmumiem. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 5. punktu dalībvalstīm ir jānosaka aktīva lauksaimnieka kritēriji, kas neizslēdz tādus lauksaimniekus, kas ir vismaz minimālā līmenī iesaistītas lauksaimnieciskā darbībā vai nepilna darba laika lauksaimniekiem, kuri papildus lauksaimniecībai veic arī nelauksaimnieciskas darbības. Ņemot vērā, ka pēc pieejamās informācijas, ko pašnodarbinātie jau tagad sniedz valsts iestādēm, nav iespējams noteikt, vai to saimnieciskā darbība ir tostarp arī savā lauku saimniecībā, un lai nepalielinātu administratīvo slogu, pieprasot iesniegt papildus informāciju šiem atbalsta pretendentiem, kas ir pašnodarbinātie, tiek rosināts vērtēt, vai vismaz puse no ienākumiem, balstoties uz to veikto saimniecisko darbību, ir saistāma ar lauksaimniecību. 50 procentu īpatsvars liecina par lauksaimnieciskās darbības ieņēmumu nozīmīgumu kopējā darbībā;

3) 67., 137. un 181. punkts noteic, kā piemērojama prasība par augsnes pārklājuma nodrošināšanas prasību, ja saimniecības aramzemes un ilggadīgo stādījumu platība atrodas vairākās teritorijās ar dažādām augsnes pārklājuma nodrošināšanas prasības robežvērtībām. Minētie punkti precizēti, nosakot, ka saimniecībai kopumā aprēķināma un piemērojama  augstākā no noteikumu Nr. 198/2023 66. punktā vai 133.3. vai 176.2. apakšpunktā noteiktās prasības par augsnes pārklājuma robežvērtību situācijās, kad saimniecības platība atrodas dažādās teritorijās. Tādējādi lauksaimniekam ir dota iespēja plānot saimniecības darbību un augu maiņu saimniecībā, ļaujot lauksaimniekam izvēlēties platību, uz kuras tiek nodrošināts augsnes pārklājums, ja saimniecības lauki atrodas teritorijās ar atšķirīgām prasību robežvērtībām. Taču, gadījumos, ja lauksaimnieka apsaimniekotās platības atrodas īpaši jūtīgajās teritorijās, viņam ir jānodrošina normatīvajos aktos par prasībām ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma noteiktās prasības attiecībā uz zaļās platības nodrošināšanu rudens un ziemas periodā. Ja saimniecībā kopumā tiek nodrošināta augstākā augsnes pārklājuma robežvērtība, kas noteikta kādai no teritorijām, kurā atrodas saimniecības aramzemes platības, tad uzskatāms, ka attiecīgā prasība ir izpildīta, ciktāl tas neietekmē šo noteikumu 8.pielikuma 2.2.apakšpunkta izpildi;

4) 141.5. apakšpunkts papildināts ar termiņu, līdz kuram saglabājams zālāju pasējs (līdz 31. oktobrim), lai lauksaimniekam būtu zināms konkrēts termiņš, līdz kuram ir jāsaglabā zālāju pasējs, un platību uzskatītu par atbalsttiesīgu ekoshēmas par ekoloģiski nozīmīgu platību atbalsta saņemšanai. Norādītais datums noteikts, ņemot vērā lauksaimniecības sezonas noslēgumu rudenī. Līdzīgs datums noteikts arī attiecībā uz starpkultūrām;

5) 143.2. apakšpunktā noteikts, ka ir aizliegts lietot augu aizsardzības līdzekļus zaļmēslojuma augu papuvēs, līdz brīdim, kad augsnē tiek iestrādāts zaļmēslojums. Lai netiktu ierobežota iespēja izmantot citas alternatīvas nozarē izmantotas videi un klimatam draudzīgākas lauksaimniecības prakses augsnes apstrādei, grozījumu projekts paredz, ne tikai iestrādāt zaļmēslojumu papuvē, bet arī pievelt, ja tiek izmantota tiešās sējas vai joslu apstrādes tehnoloģijas; 

6) 195. punktā veikts tehnisks kļūdas labojums, aizstājot atsauci uz slaucamām govīm ar liellopiem, jo minētais punkts attiecas uz saistīto ienākumu atbalstu par liellopiem;

7) 375. punkts papildināts ar atsauci uz 40. punktu, kurā precizēts nosacījums par pašnodarbinātām personām, tā nodrošinot noteikto nosacījumu izpildes konstatēšanai nepieciešamo informācijas apmaiņu par atbalsta pretendentiem;

8) 390. punktā noteikts, ka mēslošanas plānu un prasīto informāciju lauksaimnieks iesniedz LIZ pārvaldības sistēmā līdz 30. jūnijam. 2023. gads ir pirmais gads, kad tiek ieviestas ekoshēmas, kuru atbalsta saņemšanas prasības ietver informācijas iesniegšanu par mēslošanas plānu, tāpēc ir vajadzīga pakāpeniska pielāgošanās nosacījumiem, kā arī paredzēts līdz jūnija beigām izveidot LIZ pārvaldības sistēmas sasaisti ar līdzvērtīgām privātās augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu izmantošanas uzskaites sistēmām, kas nodrošinātu datu pārnesi un mazinātu administratīvo slogu. Ievērojot minēto un lai nodrošinātu elastīgu pieeju un veicinātu pakāpenisku pielāgošanos pirmajā gadā, 2023.gadā mainīt informācijas iesniegšanas termiņu no 30.jūnija uz 5.novembri, kā citām līdzīgām prasībām par informācijas iesniegšanu LIZ pārvaldības sistēmā;

9) 391. punktā noteikts, ka 2023. gadā lauksaimnieks, lai saņemtu atbalstu par precīzo minerālmēslu izkliedi vai precīzo augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšanu, par īstenotajām darbībām GPS datu vietā var iesniegt ģeomarķētus fotoattēlus, izmantojot Lauku atbalsta dienesta mobilo lietotni. Gan ZM, gan LAD ir saņēmušas informāciju no lauksaimniekiem par slogu un grūtībām iesniegt attiecīgos datus vai fotoattēlus pirmajā ekoshēmas ieviešanas gadā. Lai mazinātu administratīvo slogu gan lauksaimniekiem, gan atbalsta administrējošām iestādēm pirmajā ekoshēmas ieviešanas gadā, ir nepieciešams precizēt nosacījumu, paredzot, ka GPS dati vai ģeomarķētie fotoattēli iesniedzami par vismaz 10 procentiem no atbalstam pieteikto lauku skaita vai vismaz par vienu lauku, ja atbalstam deklarēti mazāk nekā 10 lauku. Minimālais iesniedzamais pierādījumu īpatsvars noteikts, ņemot vērā nozares pārstāvju ierosinājumus, lai varētu pārliecināties, ka tiek izmantotas attiecīgās prasītās tehnikas;

10) īstenojot ekoshēmu par ekoloģiski nozīmīgu platību atbalstu, ekoshēmu par saudzējošu lauksaimniecības praksi un ekoshēmu par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošu lauksaimniecības praksi, lauksaimniekiem ir noteikts pienākums iesniegt noteiktu informāciju konkrētos termiņos LIZ pārvaldības sistēmā. Ja lauksaimnieks kavē informācijas iesniegšanas termiņus, noteikumu 198/2023 256. punkts paredz atbalsta samazinājuma piemērošanu. Tā kā 2023. gads ir pirmais gads, kad tiek ieviestas minētās ekoshēmas, ir vajadzīga pakāpeniska pielāgošanās nosacījumiem, kā arī paredzēts līdz jūnija beigām izveidot LIZ pārvaldības sistēmas sasaisti ar līdzvērtīgām privātās augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu izmantošanas uzskaites sistēmām, kas nodrošinātu datu pārnesi un mazinātu administratīvo slogu. Ievērojot minēto un lai nodrošinātu elastīgu pieeju un veicinātu pakāpenisku pielāgošanos pirmajā gadā, tad nepiemērotu atbalsta samazinājumu par kavētu informācijas iesniegšanu 2023.gadā, ja vien tas nav vēlāk par 5. novembri, kas ir pēdējais noteiktais informācijas iesniegšanas termiņš;

11) izlabota kļūda 1. pielikumā, to papildinot ar trūkstošajām atzīmēm par to, ka platības, kurās tiek audzēti zirņi ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju (kods 421), pupas ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju (kods 411) un soja ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju (kods 444), var tikt pieteiktas atbalstam LA10.4. "Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām", un ka platības ar lavandām (kods 885) var pieteikt uz ehoshēmas atbalstu par ekoloģiski nozīmīgu platību;

12) izlabota arī kļūda 5. pielikumā, svītrojot dzīvnieku kategoriju "Pārējās govis", "Aitas" un "Kazas", jo tās jau ir ietvertas citās vairāk izvērstās dzīvnieku apakškategoriju pozīcijās, un papildinot ar trūkstošu apakškategoriju "Liellopi vecumā no 6 līdz 12 mēnešiem", kā arī precizēti kategoriju nosaukumi liellopiem, visur izmantojot to vecumu mēnešos, nevis gados.