1.1. Pamatojums
1. Ministru kabineta 2021.gada 28.septembra sēdes protokola Nr.64 36.§ 3.punktā dotais uzdevums
2. 2021.gada 9.decembrī Saeimā pieņemts likums "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā"
3. 2020.gada 15.oktobrī Saeimā pieņemts likums "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā"
1.2. Mērķis
Regulējuma mērķis ir samazināt administratīvo slogu un izmaksas:
- radot iespēju izmantot digitālo pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) atmaksas sistēmu reģistrētam PVN maksātājam, kuram piešķirta Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) atļauja PVN atmaksāšanai trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskajai personai, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā (turpmāk - ceļotājs), par iekšzemē iegādātām un no Eiropas Savienības teritorijas izvestām precēm;
- vienkāršojot VID lēmumu paziņošanas kārtību un PVN maksātāju saziņu ar VID.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
1.Kārtība, kādā atmaksā ceļotāja iekšzemē samaksāto PVN, ja ceļotājs personīgajā bagāžā izved iekšzemē iegādātās preces no Eiropas Savienības teritorijas
Kārtība, kādā atmaksā ceļotāja iekšzemē samaksāto PVN, ja ceļotājs personīgajā bagāžā izved iekšzemē iegādātās preces no Eiropas Savienības teritorijas, daudzus gadus ir palikusi nemainīga un tās sniegšanā būtiska ir cilvēkresursu piesaiste PVN atmaksas procesa nodrošināšanai. Tādējādi ir nepieciešams modernizēt pašreizējo ilglaicīgi pastāvošo regulējumu, lai samazinātu izmaksas, laiku un cilvēkresursus, kādi ir nepieciešami PVN atmaksas pakalpojuma nodrošināšanai ceļotājam, gan reģistrētam PVN maksātājam (kuram piešķirta VID atļauja PVN atmaksāšanai ceļotājam), gan VID.
Regulējums attiecībā uz to, ka reģistrēts PVN maksātājs nolikumā norāda atmaksājamā PVN apmēru, vēsturiski ir spēkā un paredz, ka atmaksājamā PVN apmērs nedrīkst būt mazāks par 15 procentiem (ja precēm piemērota PVN standartlikme) vai mazāks par sešiem procentiem (ja precēm piemērota PVN samazinātā likme) no iegādāto preču vērtības. Ar grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā ir noteikta iespēja atsevišķām precēm piemērot PVN samazināto likmi 5 procentu apmērā. Tādējādi ir piemērojamas divas PVN samazinātās likmes, proti, 12 un 5 procentu apmērā. Līdz ar to nepieciešams papildināt MK noteikumu regulējumu, paredzot atmaksājamā PVN apmēru, ja precēm piemērota PVN samazinātā likme 5 procentu apmērā un precīzi nosakot, ka PVN apmērs nedrīkst būt mazāks par sešiem procentiem, ja precēm piemērota PVN samazinātā likme 12 procentu apmērā.
Atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 28.septembra sēdes protokola Nr. 64 36.§ 4.punktam Finanšu ministrijai (Valsts ieņēmumu dienestam) uzdots līdz 2022. gada 1. jūnijam izstrādāt un ieviest pasākumus, kas nepieciešami PVN atmaksas pakalpojuma sniedzēja izveidotas digitālās PVN atmaksas sistēmas, kas nav obligāta, B.1.2 apakšmodeļa darbībai.
2.VID lēmumu paziņošanas kārtība un PVN maksātāju saziņu ar VID
2021.gada 6.jūlijā Saeima pieņēma likumu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", saskaņā ar kuru, sākot ar 2022.gada 1.janvāri personas, kas veic saimniecisko darbību (attiecas arī uz PVN maksātājiem), turpmāk nevarēs izvēlēties sev vēlamo dokumentu paziņošanas veidu, proti, lēmumu paziņošana notiks tikai elektroniski, ievietojot šos lēmumus VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk - EDS), vienlaikus par to nosūtot informāciju uz nodokļu maksātāja EDS norādīto e-pasta adresi un oficiālo e-pasta adresi, ja tam ir aktivizēts oficiālās e-pasta adreses konts. Līdz šim nodokļu maksātājs, kurš ir VID EDS lietotājs, varēja izvēlēties un norādīt citu konkrētā dokumenta paziņošanas veidu (turpmāk to varēs darīt tikai fiziska persona, kas neveic saimniecisko darbību). Turklāt tiks veiktas izmaiņas iesniegumu VID iesniegšanas procesā, proti, sākot ar 2022.gada 1.janvāri, nodokļu maksātāji, izņemot fizisko personu, kura neveic saimniecisko darbību, iesniedz VID iesniegumu, vienīgi izmantojot EDS, ja konkrētajā nodokļu jomu reglamentējošā normatīvajā aktā iesniegumam nav noteikta cita iesniegšanas kārtība. Nodokļu maksātāju ērtībai administratīvajam procesam PVN jomā pēc iespējas nebūtu jāatšķiras no likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktā vispārīgā regulējuma. Līdz ar to 2021.gada 9.decembrī Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa", ar kuru Pievienotās vērtības nodokļa likuma regulējums attiecībā uz VID saziņu ar nodokļu maksātājiem ir saskaņots ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".
Arī MK noteikumu projektā ir iekļautas normas, kas regulē PVN maksātāju saziņu ar VID un VID lēmumu paziņošanas veidu.
3. Fiskālā pārstāvja atbrīvojums no apliecinājuma iesniegšanas
MK noteikumu regulējums attiecībā uz iespēju atbrīvot fiskālo pārstāvi no apliecinājuma iespējamā PVN parāda segšanai iesniegšanas nav pilnvērtīgi izmantojams visos ar fiskālā pārstāvja pakalpojumiem saistītajos gadījumos, konkrēti – preču eksporta darījumos, kad regulējumā paredzētais nosacījums – vispārējā galvojuma esamība – netiek piemērots.
4. Kārtības, kādā PVN maksātāju reģistrē ārpussavienības režīma un savienības režīma reģistrā un izslēdz no ārpussavienības režīma un savienības režīma reģistra, un deleģējuma svītrošana
2020.gada 15.oktobrī Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", saskaņā ar kuru no 2021.gada 1.jūlija e-komercijas jomā PVN piemērošanas nolūkā pastāv četri īpašie režīmi: ārpussavienības režīms, savienības režīms, importa režīms un importa režīms PVN maksātājiem, kas uzrāda preces muitas iestādei, un ir paplašināts īpašo režīmu tvērums. Pievienotās vērtības nodokļa likumā iekļauts visaptverošs regulējums konkrētā režīma piemērošanai, nosakot ne tikai personu loku, kuras var reģistrēties konkrētā režīma izmantošanai, PVN maksātāja pienākumus režīma piemērošanas nolūkā, bet arī reģistrācijas kārtību un termiņus, iesniegumā norādāmo informāciju, kā arī izslēgšanas iemeslus.
Ar šo likumu ir izslēgts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 140.1 pants, kura četrpadsmitās daļas 1., 2. un 3.punkts noteica deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā PVN maksātājs īpašo režīmu izmantošanai iesniedz iesniegumu par reģistrāciju VID elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu sniedzēju reģistrā, un iesniegumā norādāmo informāciju; kārtību, kādā VID reģistrē PVN maksātāju kā elektronisko sakaru, apraides vai elektroniski sniegto pakalpojumu sniedzēju Eiropas Savienības teritorijā, un reģistrācijas termiņus; un kārtību, kādā izslēdz PVN maksātāju no VID elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu sniedzēju reģistra, un izslēgšanas termiņu. Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos, svītrojot regulējumu, kas ir zaudējis spēku.
5. Grozījums attiecībā uz priekšnodokļa korekciju preču zudumu gadījumā
Atbilstoši MK noteikumu 163.1 punkta regulējumam reģistrēts PVN maksātājs veic priekšnodokļa korekciju, iesniedzot PVN deklarāciju par kalendāra gada pēdējo taksācijas periodu, ja preču zudumu vērtība pārsniedz saskaņā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa normatīvajiem aktiem plānoto zudumu apjomu. Tomēr praksē ir sastopami gadījumi, kad reģistrēta PVN maksātāja pārskata gads nesakrīt ar kalendāro gadu. Tādējādi nepieciešams precizēt MK noteikumu 163.1 punkta regulējumu.
6. Grozījumi iesnieguma reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā veidlapās
No 2019.gada 1.jūlija elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu sniegšanas vietu var noteikt pēc identifikācijas dalībvalsts jeb pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas dalībvalsts, ja pakalpojumu kopējā vērtība bez PVN iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā nepārsniedz 10 000 euro. Ja sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez PVN sasniedz vai pārsniedz 10 000 euro robežvērtību, citas dalībvalsts PVN maksātājam veidojas pienākums reģistrēties patēriņa dalībvalstī. Pamatojoties uz 2020.gada 15.oktobrī Saeima pieņemto likumu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", sākot ar 2021.gada 1.juliju, minētā robežvērtība ir piemērojama arī preču piegādes vietas noteikšanai tālpārdošanas darījumiem ES teritorijā, tādējādi atbalstot plašu mazu un vidēju uzņēmumu loku e-komercijas jomā. No 2021.gada 1.jūlija citas dalībvalsts PVN maksātājam jāreģistrējas patēriņa dalībvalstī, ja preču tālpārdošanas darījumu kopējā vērtība bez PVN sasniedz vai pārsniedz 10 000 euro robežvērtību, aizstājot līdzšinējo 35 000 euro robežvērtību, ar to ieviešot līdzīgus nosacījumus, kādus piemēro elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu sniedzējiem. Saskaņā ar Eiropas Komisijas paskaidrojumiem situācijās, kad komersants sniedz gan elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumus, gan veic preču tālpārdošanas darījumus ES teritorijā, 10 000 euro robežvērtība ir aprēķināma, skaitot kopā preču tālpārdošanas darījumus un elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtos pakalpojumus visā ES teritorijā, ņemot vērā iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā veikto darījumu kopējo vērtību bez PVN.
Tādējādi nepieciešams precizēt MK noteikumu 3.pielikuma 6.punkta otro un sesto reģistrācijas pamatojumu.
7. Krievijas Federācijas izraisītais bruņotais konflikts Ukrainā
Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu preču eksportam ir piemērojama PVN 0 procentu likme. Atbilstoši MK noteikumu 16.punktam, lai apliecinātu preču izvešanas faktu, muitas iestādei var iesniegt vismaz divu turpmāk minēto dokumentu kombināciju, kas nepārprotami apliecina preču eksporta faktu:
- starptautiskos kravas transporta pavaddokumentus vai to kopijas (tai skaitā CMR, starptautiskā - dzelzceļa transporta pavadzīme, konosaments, gaisa pārvadājuma pavadzīme);
- līgumus, kas noslēgti ar trešo valstu vai trešo teritoriju personām (preču saņēmējiem);
- dokumentus, kas apliecina samaksu par preču eksportu.
Līdz ar to minētais attiecas arī uz preču eksporta fakta pierādīšanu ziedojumu vai humānās palīdzības kravām, kas tiek sūtītas uz Ukrainu.
1.Kārtība, kādā atmaksā ceļotāja iekšzemē samaksāto PVN, ja ceļotājs personīgajā bagāžā izved iekšzemē iegādātās preces no Eiropas Savienības teritorijas
MK noteikumos ir noteikts, ka PVN atmaksas kārtība ceļotajam tiek nodrošināta, izsniedzot ceļotājam papīra formā darījuma apliecinošu dokumentu un fiziski veicot pārbaudi gan no PVN atmaksas pakalpojuma sniedzēja puses, gan no VID muitas puses.
Regulējums paredz, ka reģistrēts PVN maksātājs, kuram ir piešķirta VID atļauja PVN atmaksāšanai ceļotājam, iesniedz MK noteikumos minēto informāciju VID papīra formā, un tas apgrūtina pieprasītās informācijas sagatavošanu statistikas apkopošanai, kā arī iesniegto datu izmantošanu analīzei. Ja analīze nepieciešama par ilgāku laika periodu, datu vākšana ir apgrūtinoša vai pat nav iespējama un prasa papildu izmaksas. Iespēja saņemt pakalpojumu digitālā veidā dažādās jomās aizvien biežāk tiek izmantota mūsdienīgā dzīvē un citās valstīs ir izmantota digitālā sistēma PVN atmaksas nodrošināšanai ceļotājam, bet Latvijā normatīvie akti attiecībā uz PVN atmaksas kārtību ceļotājam nepieļauj šādu iespēju.
Atbilstoši VID norādītajam digitālās PVN atmaksas sistēmas darbība (sākotnēji testa režīmā) varētu tikt uzsākta aptuveni sešu mēnešu laikā no normatīvo aktu izmaiņu, kas ļautu izmantot PVN atmaksas pakalpojuma sniedzēja digitālo PVN atmaksas sistēmu, stāšanās spēkā. Līdz ar to, lai izpildītu Ministru kabineta 2021.gada 28.septembra sēdes protokola Nr.64 36.§ 4.punktā doto uzdevumu, bija nepieciešams papildu laiks jautājuma izvērtēšanai un saskaņošanai. Bez tam izstrādātais regulējums, kas paredz iespēju izmantot PVN atmaksas pakalpojuma sniedzēja digitālo PVN atmaksas sistēmu, tika virzīts kopā ar citiem MK noteikumu grozījumiem, tādejādi neveidojot vairākus atsevišķus grozījumus MK noteikumos. Tādējādi Ministru kabineta 2021.gada 28.septembra sēdes protokola Nr.64 36.§ 4.punktā dotā uzdevuma izpildei - izstrādāt un ieviest pasākumus, kas nepieciešami PVN atmaksas pakalpojuma sniedzēja izveidotas digitālās PVN atmaksas sistēmas, kas nav obligāta, B.1.2 apakšmodeļa darbībai - nepieciešams papildus laiks MK noteikumu grozījumu izstrādes un saskaņošanas procesā.
MK noteikumos nav noteikts atmaksājamā PVN apmērs, ja precēm piemērota PVN samazinātā likme 5 procentu apmērā.
Ar mērķi saglabāt daudzveidību PVN atmaksas pakalpojuma sniegšanas tirgū saglabāta spēkā esošā PVN atmaksas kārtība ceļotājam, vienlaikus ļaujot ieviest digitālu risinājumu šīs atmaksas nodrošināšanā. Ir precizēts MK noteikumu regulējums, paredzot iespēju reģistrētam PVN maksātājam, kuram piešķirta VID atļauja PVN atmaksāšanai (ja ceļotājs izved iekšzemē iegādātās preces no Eiropas Savienības teritorijas), izmantot tā izveidoto digitālo PVN atmaksas sistēmu, kas nav obligāta, ja tā atbilst visiem MK noteikumos minētajiem nosacījumiem. MK noteikumos nav ietverta tehniskā rakstura informācija par prasībām digitālajai PVN atmaksas sistēmai, kā arī kritērijiem, kas tiktu uzskatīti par pietiekamiem efektīvas muitas kontroles nodrošināšanai. Paredzēts, ka šī tehniskā rakstura informācija tiks ietverta VID sagatavotajā informatīvajā materiālā un tas tiks publicēts VID mājas lapā. Tāpat ir precizēts MK noteikumu IV. nodaļas regulējums:
- balstoties uz grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, ar kuriem vārdi "kas nav nodokļa maksātājs" aizstāti ar vārdiem "kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav”;
- papildināti īpaša parauga čekā norādami rekvizīti, paredzot norādīt tajā pirkuma kases čeka numuru. Norādot šādu rekvizītu īpaša parauga čekā, tik pilnveidota iespēja sekot līdzi ceļotāja veiktajiem pirkumiem, mazinot ar pirkuma kases čekiem manipulācijas iespējas, neradot administratīvo slogu reģistrētiem PVN maksātājiem, kuriem piešķirta VID atļauja PVN atmaksāšanai;
- paredzēta iespēja reģistrētam PVN maksātājam, kuram piešķirta VID atļauja PVN atmaksāšanai, atmaksāt ceļotājam PVN par iekšzemē iegādātajām un no Eiropas Savienības teritorijas izvestajām precēm, izmantojot ne tikai bankas pārskaitījumu vai nosūtot bankas čeku, bet arī citu ceļotāja izvēlēto naudas līdzekļu saņemšanas veidu. Šis precizējums veikts, jo nevalstiskais sektors informēja, ka praksē bieži Āzijas valstu pircēji izvēlas citu naudas līdzekļu saņemšanas veidu, piemēram, Alipay mobilo maksājumu sistēmu;
- veikti redakcionāli un tehniskie precizējumi.
Papildināts MK noteikumu regulējums, nosakot atmaksājamo PVN apmēru, ja precēm piemērota PVN samazinātā likme 5 procentu apmērā. Tā kā spēkā esošais regulējums nosaka, ka atmaksājamā PVN apmērs nedrīkst būt mazāks par sešiem procentiem, ja precēm piemērota PVN samazinātā likme, proti, 12 procentu apmērā, tad, MK noteikumi papildināti ar regulējumu, paredzot, ka atmaksājamais PVN apmērs nedrīkst būt mazāks par trim procentiem (ja precēm piemērota PVN samazinātā likme 5 procentu apmērā). No reģistrētiem PVN maksātājiem, kuri sniedz atmaksas pakalpojumus ceļotājiem, netika saņemti iebildumi un priekšlikumi attiecībā uz šādu MK noteikumu regulējumu.
Tāpat MK noteikumi papildināti ar regulējumu, kas paredz iespēju reģistrētam PVN maksātājam iesniegumu par digitālās PVN atmaksas sistēmas ieviešanu iesniegt VID, sākot ar 2022.gada 1.jūliju. Ar šo regulējumu ir paredzēta iespēja VID izvērtēt reģistrētā PVN maksātāja iesniegto iesniegumu un dokumentus, nepieciešamības gadījumā lūdzot tos precizēt, lai reģistrēts PVN maksātājs varētu izmantot digitālo PVN atmaksas sistēmu, sākot ar 2022.gada 1.septembri.
MK noteikumos ietverts regulējums, kas paredz, ka grozījumi attiecībā uz digitālo PVN atmaksas sistēmu ieviešanu stājas spēkā, sākot ar 2022.gada 1.septembri.
2. VID lēmumu paziņošanas kārtība un PVN maksātāju saziņu ar VID
MK noteikumos ir atrunāta VID saziņa ar nodokļu maksātājiem un VID lēmumu paziņošanas kārtība noteiktajos gadījumos, paredzot dažādus veidus VID lēmumu paziņošanai un PVN maksātāju saziņai ar VID, proti, gan papīra, gan arī izmantojot VID EDS. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt regulējumu, lai tas atbilstu Pievienotās vērtības nodokļa likumam un likumam "Par nodokļiem un nodevām".
Ir veicami precizējumi MK noteikumu projektā attiecībā uz PVN maksātāju saziņu ar VID un VID lēmumu paziņošanas kārtību, lai MK noteikumu regulējums atbilstu likumam "Par nodokļiem un nodevām" un Pievienotās vērtības nodokļa likumam. Tādējādi MK noteikumos ir jāprecizē normas, kurās ir noteikti dažādi VID lēmumu paziņošanas veidi, nosakot, ka VID lēmumu paziņošanu veic tikai caur EDS, kā arī PVN maksātāji attiecīgos iesniegumus un nepieciešamo informāciju VID iesniedz tikai, izmantojot EDS. Tāpat ir precizēti MK noteikumu pielikumi attiecībā uz sadaļu, kur PVN maksātājs varēja izvēlēties, kādā veidā tas var saņemt VID lēmumu.
3. Fiskālā pārstāvja atbrīvojums no apliecinājuma iesniegšanas
MK noteikumu regulējums attiecībā uz iespēju atbrīvot fiskālo pārstāvi no apliecinājuma iespējamā PVN parāda segšanai iesniegšanas paredz nosacījumus, kuriem jāizpildās vienlaicīgi, un to nevar ievērot, ja fiskālais pārstāvis iesaistās tikai un vienīgi eksporta procedūru noformēšanā attiecībā uz precēm, par kurām nav maksājami izvedmuitas nodokļu maksājumi.
Ir precizēts regulējums, paredzot iespēju fiskālā pārstāvja preču eksporta darījumiem piemērot nosacījumu, kas nav saistīts ar vispārējā galvojuma izmantošanu. Ir noteikts, ka fiskālo pārstāvi var atbrīvot no apliecinājuma iespējamā PVN parāda segšanai iesniegšanas, ja pēdējo vismaz triju taksācijas gadu laikā tas veic tikai tādu preču eksportu, par kurām nav maksājami izvedmuitas nodokļu maksājumi, un ir saņēmis atzītā komersanta statusu atbilstoši normatīvajos aktos muitas jomā noteiktajām prasībām. Normas saistībā ar atzīto komersantu jeb atzīto uzņēmēju regulē gan Eiropas Savienības regulējums, gan Ministru kabineta 2017.gada 22. augusta noteikumu Nr. 499 “Muitas atļauju noteikumi” V. sadaļas regulējums. Eiropas Savienības regulējums tas ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra Regulas (ES) Nr.952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu 39.pants, Komisijas 2015.gada 24.novembra Īstenošanas regulas (ES) Nr.2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr.952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu 24. līdz 35.pants, Komisijas 2015.gada 28.jūlija Deleģētās regulas (ES) Nr.2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem 23. līdz 30.pants.
4. Kārtības, kādā PVN maksātāju reģistrē ārpussavienības režīma un savienības režīma reģistrā un izslēdz no ārpussavienības režīma un savienības režīma reģistra, un deleģējuma svītrošana
Ar 2021.gada 1.jūliju ir izslēgts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 140.1 pants, kas noteica deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā PVN maksātāju reģistrē ārpussavienības režīma un savienības režīma reģistrā un izslēdz no ārpussavienības režīma un savienības režīma reģistra.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta piekto daļu, ja spēku zaudē normatīvā akta izdošanas tiesiskais pamats (augstāka juridiska spēka tiesību norma, uz kuras pamata izdots cits normatīvais akts), tad spēku zaudē arī uz šā pamata izdotais normatīvais akts vai tā daļa. Lai MK noteikumu saturs atbilstu spēkā esošajam Pievienotās vērtības nodokļa likuma regulējumam, ir nepieciešams svītrot regulējumu, kas tika izstrādāts saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 140.1 panta četrpadsmitās daļas 1., 2. un 3. punktā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam.
MK noteikumu preambulā ir nepieciešams svītrot atsauci uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 140.1 panta četrpadsmitās daļas 1., 2. un 3.punktu, kā arī ir nepieciešams svītrot MK noteikumu 1.30., 1.31., 1.32.apakšpunktu un XI1 nodaļu.
5.Grozījums attiecībā uz priekšnodokļa korekciju preču zudumu gadījumā
Reģistrētam PVN maksātājam nav skaidri noteikts kādā PVN deklarācijā jānorāda priekšnodokļa korekcija, ja preču zudumu vērtība pārsniedz saskaņā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa normatīvajiem aktiem plānoto zudumu apjomu un reģistrēta PVN maksātāja pārskata gads nesakrīt ar kalendāro gadu.
Precizēts noteikumu 163.1 punkts, paredzot, ka reģistrēts PVN maksātājs iesniedz PVN deklarāciju par kalendāra vai pārskata gada pēdējo taksācijas periodu, ja preču zudumu vērtība pārsniedz saskaņā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa normatīvajiem aktiem plānoto zudumu apjomu.
Ņemot vērā grozījumus saistībā ar VID lēmumu paziņošanas kārtību un PVN maksātāju saziņu ar VID, kā arī mainītu terminoloģiju saistībā ar administratīvi teritorialo reformu, ir nepieciešams tehniski precizēt iesnieguma reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā veidlapas.
Ar 2019.gada 1.jūliju ir ieviesta 10 000 euro robežvērtība, kuru sasniedzot vai pārsniedzot, tādu elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu, uz kuru var attiecināt īpašo PVN režīmu, pakalpojuma sniegšanas vieta ir patēriņa dalībvalstī jeb pakalpojumu saņēmēja dalībvalstī. Sākot ar 2021.gada 1.jūliju, šī robežvērtība ir piemērojama arī preču piegādes vietas noteikšanai tālpārdošanas darījumiem ES teritorijā, līdzsvarojot nosacījumus preču piegādes vietas noteikšanai preču tālpārdošanas darījumos ES teritorijā ar nosacījumiem, kādus piemēro elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu sniedzējiem. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt MK noteikumu regulējumu, lai tas atbilstu Pievienotās vērtības nodokļa likumam.
MK noteikumu 3.pielikuma 6.punkta otro un sesto reģistrācijas pamatojumu ir nepieciešams izteikt jaunā redakcijā, aptverot visus gadījumus, kuriem iestājoties, citas dalībvalsts PVN maksātājam veidojas pienākums reģistrēties patēriņa dalībvalstī.
Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu preču eksportam ir piemērojama PVN 0 procentu likme. Atbilstoši MK noteikumu 16.punktam, lai apliecinātu preču izvešanas faktu, muitas iestādei var iesniegt vismaz divu turpmāk minēto dokumentu kombināciju, kas nepārprotami apliecina preču eksporta faktu:
- starptautiskos kravas transporta pavaddokumentus vai to kopijas (tai skaitā CMR, starptautiskā - dzelzceļa transporta pavadzīme, konosaments, gaisa pārvadājuma pavadzīme);
- līgumus, kas noslēgti ar trešo valstu vai trešo teritoriju personām (preču saņēmējiem);
- dokumentus, kas apliecina samaksu par preču eksportu.
Saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā ir nepieciešams atvieglot nodokļu maksātājiem eksporta faktu pierādīšanu ziedojumu vai humānās palīdzības kravām, kas tiek sūtītas uz Ukrainu.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
Ir veikti tehniskie precizējumi MK noteikumu 5.pielikumā.
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
- PVN maksātāji, kas uz laiku ir reģistrējušies VID PVN maksātāju reģistrā
- Ārvalstu ceļotāji, kas personīgajā bagāžā izved iekšzemē iegādātās preces no Eiropas Savienības teritorijas.
MK noteikumi daļā par VID lēmumu paziņošanu kopumā pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi. Ar MK noteikumu projektu tiks vienkāršota VID lēmumu paziņošana PVN maksātājiem, nosakot vienu lēmumu paziņošanas veidu un vienādojot PVN regulējumu ar vispārīgo likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto regulējumu. PVN maksātāju saziņa ar VID notiks VID EDS atbilstoši likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajam regulējumam.
- PVN maksātāji, kas uz laiku ir reģistrējušies VID PVN maksātāju reģistrā
- reģistrēti PVN maksātāji, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā un kuri sniedz pakalpojumus personai, kura nav PVN maksātāja
- reģistrēti PVN maksātāji, kas veic saimniecisku darbību Eiropas Savienībā, bet neveic patēriņa dalībvalstī, un kuri sniedz pakalpojumus personai, kura nav PVN maksātāja
- reģistrēti PVN maksātāji, kuriem piešķirta VID atļauja PVN atmaksāšanai ceļotājiem
- PVN maksātāji, kuri ceļotājiem noformē īpaša parauga čekus par iegādātajām precēm (veikali)
- reģistrēti PVN maksātāji, kas reģistrēti VID PVN reģistrā kā fiskālie pārstāvi
- PVN maksātāji, kas vēlas piemērot īpašo atļauju importa darījumos
- reģistrēti PVN maksātāji, kuriem saimnieciskas darbības ietvaros, preču zudumu vērtība pārsniedz saskaņā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa normatīvajiem aktiem plānoto zudumu apjomu
Veikaliem, kuri izmantos digitālo PVN atmaksas sistēmu ceļotājiem, mazāks laiks būs nepieciešams formalitāšu, tai skaitā starp veikalu un reģistrēto PVN maksātāju, kuram piešķirta VID atļauja PVN atmaksāšanai ceļotājiem, kārtošanai, jo visi dati būs pieejami un glabāti elektroniski.
MK noteikumi daļā par fiskālo pārstāvi, kuru var atbrīvot no apliecinājuma iespējamā PVN parāda segšanai iesniegšanas, pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, jo fiskālajam pārstāvim būs papildu finanšu līdzekļi uzņēmējdarbības veikšanai.
MK noteikumi daļā par priekšnodokļa korekciju, ja preču zudumu vērtība pārsniedz saskaņā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa normatīvajiem aktiem plānoto zudumu apjomu, pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, jo reģistrētiem PVN maksātājiem ir skaidri noteikts, kurā PVN deklarācijā jāveic priekšnodokļa korekcija.
MK noteikumi daļā par VID lēmumu paziņošanu kopumā pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi. Ar MK noteikumiem tiks vienkāršota lēmumu paziņošana PVN maksātājiem, nosakot vienu lēmumu paziņošanas veidu un vienādojot PVN regulējumu ar vispārīgo likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto regulējumu. Tāpat netiks īpaši atrunāta PVN maksātāju iesniegumu iesniegšanas veids VID, tādā veidā visa saziņa notiks VID EDS atbilstoši likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajam regulējumam.
MK noteikumi daļā par tehniskajiem grozījumiem attiecībā uz kārtības, kādā PVN maksātāju reģistrē ārpussavienības režīma un savienības režīma reģistrā un izslēdz no ārpussavienības režīma un savienības režīma reģistra, izslēgšanu pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, jo turpmāk vienuviet, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, ir noteikti visi nosacījumi īpašu režīmu izmantošanai.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
| VID IS nosaukums | Izmaksas cilvēkdienās (c/d) | Vienas c/d cena, EUR | Izmaksas EUR ar PVN |
| Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) | 22 | 490,05 | 10781,10 |
4.2. Cita informācija
5.3. Cita informācija
6.4. Cita informācija
Konsultatīvās padomes muitas politikas jomā locekļi ir informēti, ka ir papildināti nosacījumi, paredzot, ka fiskālo pārstāvi var atbrīvot no apliecinājuma iespējamā PVN parāda segšanai iesniegšanas, ja pēdējo vismaz triju taksācijas gadu laikā tas veic tikai tādu preču eksportu, par kurām nav maksājami izvedmuitas nodokļu maksājumi, un ir saņēmis atzītā komersanta statusu atbilstoši normatīvajos aktos muitas jomā noteiktajām prasībām.