26-TA-896: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2026. gada 24. februāra direktīvas (ES) 2026/470, ar ko groza Direktīvas 2006/43/EK, 2013/34/ES, (ES) 2022/2464 un (ES) 2024/1760 attiecībā uz konkrētām korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas prasībām un konkrētām korporatīvās ilgtspējas pienācīgas rūpības prasībām (turpmāk – Direktīva (ES) 2026/470).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Direktīvas (ES) 2026/470 prasību pārņemšanu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (turpmāk - GPKGPL) tādā apjomā, kādā tās attiecas uz šā likuma regulējuma tvērumu. Ilgtspējas informācijas atklāšanas jomas pamattiesiskais regulējums ir noteikts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā, savukārt ar šo likumprojektu GPKGPL tiek veikti tikai tie grozījumi, kas nepieciešami abu likumu savstarpējai saskaņotībai un vienotai Direktīvas (ES) 2026/470 prasību piemērošanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva (ES) 2022/2464, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza regulu (ES) Nr. 537/2014, direktīvu 2004/109/EK, direktīvu 2006/43/EK un direktīvu 2013/34/ES (turpmāk - Ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīva) Latvijā ir pilnībā pārņemta, pieņemot jaunu Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu (pieņemts 2024. gada 26. septembrī) un grozījumus 10 citos saistītajos likumos, t.sk. arī GPKGPL.
Normatīvais regulējums GPKGPL, kas stājās spēkā 2024. gada 17. oktobrī, paredz lielām sabiedrībām un lielas grupas mātessabiedrībām, kā arī vidējām un mazām sabiedrībām (izņemot mikrosabiedrības), ja šo sabiedrību pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, pienākumu sagatavot ilgtspējas ziņojumu kā daļu no uzņēmuma gada pārskata, kas jāiekļauj vadības ziņojumā, atbilstoši Eiropas Savienības ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem un noteiktā formātā.
Tātad, GPKGPL nosaka, ka lielai sabiedrībai, kā arī vidējai un mazai sabiedrībai, izņemot mikrosabiedrības, ja šo sabiedrību pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, vadības ziņojuma atsevišķā sadaļā jāiekļauj skaidri identificējamu ilgtspējas ziņojumu par sabiedrības darbības ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, kā arī ilgtspējas jautājumu ietekmi uz sabiedrības attīstību, darbības rezultātiem un stāvokli saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu.
Ilgtspējas ziņošanas prasību piemērošana tika paredzēta pakāpeniski, nosakot atšķirīgus piemērošanas termiņus atkarībā no uzņēmuma veida un lieluma. Saskaņā ar sākotnēji Ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvā noteikto pieeju un ar grozījumiem Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā, kas stājās spēkā 2025. gada 24. oktobrī:
1. posms – lieliem uzņēmumiem un lielu grupu mātesuzņēmumiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem, ilgtspējas ziņošanas prasības bija piemērojamas pārskata gadiem, kas sākās 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk, līdz ar to pirmais ilgtspējas ziņojums bija sagatavojams 2025. gadā;
2. posms – pārējiem lieliem uzņēmumiem un lielu grupu mātesuzņēmumiem prasības sākotnēji bija paredzēts piemērot pārskata gadiem, kas sākās 2027. gada 1. janvārī vai vēlāk;
3. posms – maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, izņemot mikrouzņēmumus, mazās un nesarežģītās iestādes, kaptīvos apdrošināšanas uzņēmumus un kaptīvos pārapdrošināšanas uzņēmumus, prasības sākotnēji bija paredzēts piemērot pārskata gadiem, kas sākās 2028. gada 1. janvārī vai vēlāk.
Pašlaik GPKGPL paredz atsevišķas prasības attiecībā uz ilgtspējas informācijas atklāšanu vadības ziņojumā un konsolidētajā vadības ziņojumā, tostarp nosakot pienākumu noteiktām sabiedrībām iekļaut ilgtspējas ziņojumu saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu. Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums ir pamatlikums ilgtspējas informācijas atklāšanas jomā un nosaka ilgtspējas ziņu sagatavošanas, satura, pārbaudes un publicēšanas prasības, savukārt GPKGPL ietver tikai atsevišķas ar gada pārskatu un vadības ziņojumu saistītas normas. Šobrīd GPKGPL nosaka, ka liela sabiedrība, kā arī vidēja un maza sabiedrība, izņemot mikrosabiedrības, ja šo sabiedrību pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, vadības ziņojumā sniedz informāciju arī par būtiskiem nemateriālajiem resursiem un paskaidro, kā sabiedrības darbības modelis ir pamatā atkarīgs no šādiem resursiem un kā šie resursi rada vērtību sabiedrībai.
Saskaņā ar GPKGPL būtiski nemateriālie resursi ir resursi bez materiāla satura, no kuriem ir pamatā atkarīgs likuma subjekta darbības modelis un kuri ir likuma subjekta vērtības radīšanas avots.
Tāpat Ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvā ir skaidrots, ka, lai ieguldītāji varētu labāk izprast daudzās ekonomikas nozarēs pieaugošo atšķirību starp daudzu uzņēmumu grāmatvedības uzskaites vērtību un to tirgus vērtību, jāprasa atbilstoši ziņot par nemateriāliem aktīviem. Tomēr noteikta informācija par nemateriāliem resursiem ir cieši saistīta ar ilgtspējas jautājumiem, un tāpēc tā jāiekļauj ilgtspējas ziņu sniegšanā. Piemēram, informācija par darbinieku prasmēm, kompetenci, pieredzi, lojalitāti uzņēmumam un motivāciju uzlabot procesus, preces un pakalpojumus, ir ilgtspējas informācija par sociāliem jautājumiem, kuru varētu uzskatīt arī par informāciju par nemateriāliem resursiem. Tāpat arī informācija par attiecību kvalitāti starp uzņēmumu un tā ieinteresētajām personām, tostarp klientiem, piegādātājiem un kopienām, kuras ietekmē uzņēmuma darbība, ir ilgtspējas informācija, kas attiecas uz sociāliem vai pārvaldības jautājumiem un ko varētu uzskatīt arī par informāciju par nemateriāliem resursiem. Šādi piemēri rāda, kā dažos gadījumos informāciju par nemateriāliem resursiem nav iespējams nošķirt no informācijas par ilgtspējas jautājumiem.
Normatīvais regulējums GPKGPL, kas stājās spēkā 2024. gada 17. oktobrī, paredz lielām sabiedrībām un lielas grupas mātessabiedrībām, kā arī vidējām un mazām sabiedrībām (izņemot mikrosabiedrības), ja šo sabiedrību pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, pienākumu sagatavot ilgtspējas ziņojumu kā daļu no uzņēmuma gada pārskata, kas jāiekļauj vadības ziņojumā, atbilstoši Eiropas Savienības ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem un noteiktā formātā.
Tātad, GPKGPL nosaka, ka lielai sabiedrībai, kā arī vidējai un mazai sabiedrībai, izņemot mikrosabiedrības, ja šo sabiedrību pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, vadības ziņojuma atsevišķā sadaļā jāiekļauj skaidri identificējamu ilgtspējas ziņojumu par sabiedrības darbības ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, kā arī ilgtspējas jautājumu ietekmi uz sabiedrības attīstību, darbības rezultātiem un stāvokli saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu.
Ilgtspējas ziņošanas prasību piemērošana tika paredzēta pakāpeniski, nosakot atšķirīgus piemērošanas termiņus atkarībā no uzņēmuma veida un lieluma. Saskaņā ar sākotnēji Ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvā noteikto pieeju un ar grozījumiem Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā, kas stājās spēkā 2025. gada 24. oktobrī:
1. posms – lieliem uzņēmumiem un lielu grupu mātesuzņēmumiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem, ilgtspējas ziņošanas prasības bija piemērojamas pārskata gadiem, kas sākās 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk, līdz ar to pirmais ilgtspējas ziņojums bija sagatavojams 2025. gadā;
2. posms – pārējiem lieliem uzņēmumiem un lielu grupu mātesuzņēmumiem prasības sākotnēji bija paredzēts piemērot pārskata gadiem, kas sākās 2027. gada 1. janvārī vai vēlāk;
3. posms – maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, izņemot mikrouzņēmumus, mazās un nesarežģītās iestādes, kaptīvos apdrošināšanas uzņēmumus un kaptīvos pārapdrošināšanas uzņēmumus, prasības sākotnēji bija paredzēts piemērot pārskata gadiem, kas sākās 2028. gada 1. janvārī vai vēlāk.
Pašlaik GPKGPL paredz atsevišķas prasības attiecībā uz ilgtspējas informācijas atklāšanu vadības ziņojumā un konsolidētajā vadības ziņojumā, tostarp nosakot pienākumu noteiktām sabiedrībām iekļaut ilgtspējas ziņojumu saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu. Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums ir pamatlikums ilgtspējas informācijas atklāšanas jomā un nosaka ilgtspējas ziņu sagatavošanas, satura, pārbaudes un publicēšanas prasības, savukārt GPKGPL ietver tikai atsevišķas ar gada pārskatu un vadības ziņojumu saistītas normas. Šobrīd GPKGPL nosaka, ka liela sabiedrība, kā arī vidēja un maza sabiedrība, izņemot mikrosabiedrības, ja šo sabiedrību pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, vadības ziņojumā sniedz informāciju arī par būtiskiem nemateriālajiem resursiem un paskaidro, kā sabiedrības darbības modelis ir pamatā atkarīgs no šādiem resursiem un kā šie resursi rada vērtību sabiedrībai.
Saskaņā ar GPKGPL būtiski nemateriālie resursi ir resursi bez materiāla satura, no kuriem ir pamatā atkarīgs likuma subjekta darbības modelis un kuri ir likuma subjekta vērtības radīšanas avots.
Tāpat Ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvā ir skaidrots, ka, lai ieguldītāji varētu labāk izprast daudzās ekonomikas nozarēs pieaugošo atšķirību starp daudzu uzņēmumu grāmatvedības uzskaites vērtību un to tirgus vērtību, jāprasa atbilstoši ziņot par nemateriāliem aktīviem. Tomēr noteikta informācija par nemateriāliem resursiem ir cieši saistīta ar ilgtspējas jautājumiem, un tāpēc tā jāiekļauj ilgtspējas ziņu sniegšanā. Piemēram, informācija par darbinieku prasmēm, kompetenci, pieredzi, lojalitāti uzņēmumam un motivāciju uzlabot procesus, preces un pakalpojumus, ir ilgtspējas informācija par sociāliem jautājumiem, kuru varētu uzskatīt arī par informāciju par nemateriāliem resursiem. Tāpat arī informācija par attiecību kvalitāti starp uzņēmumu un tā ieinteresētajām personām, tostarp klientiem, piegādātājiem un kopienām, kuras ietekmē uzņēmuma darbība, ir ilgtspējas informācija, kas attiecas uz sociāliem vai pārvaldības jautājumiem un ko varētu uzskatīt arī par informāciju par nemateriāliem resursiem. Šādi piemēri rāda, kā dažos gadījumos informāciju par nemateriāliem resursiem nav iespējams nošķirt no informācijas par ilgtspējas jautājumiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2026. gada 18. martā stājās spēkā Direktīva (ES) 2026/470, kas paredz vienkāršot ilgtspējas ziņu sniegšanas regulējumu, tostarp paaugstinot sliekšņus, no kuriem sabiedrībām un koncernu mātes sabiedrībām rodas pienākums sniegt ilgtspējas ziņas.
Spēkā esošās GPKGPL normas neatbilst Direktīvas (ES) 2026/470 prasībām, jo tajās ir noteikti citi kritēriji ilgtspējas ziņojuma sagatavošanas pienākuma piemērošanai. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt GPKGPL normas, nodrošinot to atbilstību Direktīvas (ES) 2026/470 prasībām un savstarpēju saskaņotību ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu, kas ir pamatlikums ilgtspējas informācijas atklāšanas jomā.
Spēkā esošās GPKGPL normas neatbilst Direktīvas (ES) 2026/470 prasībām, jo tajās ir noteikti citi kritēriji ilgtspējas ziņojuma sagatavošanas pienākuma piemērošanai. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt GPKGPL normas, nodrošinot to atbilstību Direktīvas (ES) 2026/470 prasībām un savstarpēju saskaņotību ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu, kas ir pamatlikums ilgtspējas informācijas atklāšanas jomā.
Risinājuma apraksts
Par GPKGPL 55. panta piektās un sestās daļas un 89. panta trešās daļas precizēšanu
Likumprojekts paredz precizēt GPKGPL normas, kas attiecas uz ilgtspējas ziņojuma iekļaušanu vadības ziņojumā un konsolidētajā vadības ziņojumā, lai tās atbilstu Direktīvas (ES) 2026/470 prasībām.
Ar Direktīvu (ES) 2026/470 ir samazināts to sabiedrību loks, kurām ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu. Atbilstoši grozītajam Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktam ilgtspējas ziņošanas pienākums attiecas uz sabiedrībām, kuras bilances datumā pārsniedz 450 000 000 euro neto apgrozījumu un kurām pārskata gadā vidēji ir vairāk nekā 1 000 darbinieku. Līdzvērtīgs slieksnis noteikts arī koncerna mātes sabiedrībām Direktīvas 2013/34/ES 29.a panta 1. punktā. Tāpat atbilstoši grozījumiem Direktīvas 2013/34/ES 19. panta 1. punkta ceturtajā daļā, uzņēmumi, kuros bilances datumā neto apgrozījums pārsniedz 450 000 000 euro un vidējais darbinieku skaits pārsniedz 1 000 finanšu gada laikā, sniedz informāciju par būtiskajiem nemateriālajiem resursiem un paskaidro, kā uzņēmuma darījumdarbības modelis ir pamatā atkarīgs no šādiem resursiem un kā šie resursi uzņēmumam rada vērtību.
Likumprojekts paredz pārskatīt ilgtspējas ziņojuma sagatavošanas pienākuma tvērumu, nosakot, ka pienākums sniegt informāciju par būtiskiem nemateriālajiem resursiem un sagatavot ilgtspējas ziņojumu attieksies uz sabiedrībām, kuru neto apgrozījums bilances datumā pārsniedz 450 000 000 euro un kuru vidējais darbinieku skaits pārskata gadā pārsniedz 1000. Līdz ar to pienākuma noteikšanā vairs netiks piemēroti GPKGPL noteiktie mazas, vidējas un lielas sabiedrības lieluma kritēriji. Tāds pats regulējums tiks attiecināts arī uz koncerna mātes sabiedrībām, kuru neto apgrozījums bilances datumā pārsniedz 450 000 000 euro un kuru vidējais darbinieku skaits pārskata gadā pārsniedz 1000.
Likumprojekts nemaina Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteikto ilgtspējas informācijas atklāšanas regulējumu. Tas nodrošina GPKGPL normu saskaņošanu ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu un Direktīvas (ES) 2026/470 prasībām tādā apjomā, kādā tās attiecas uz GPKGPL regulējuma tvērumu.
Par GPKGPL 55. panta papildināšanu ar septīto daļu
Vienlaikus Direktīvas (ES) 2026/470 8. punkts Direktīvu 2013/34/ES papildina ar 29.ca pantu, kas paredz Komisijas pilnvarojumu noteikt ilgtspējas ziņošanas standartus brīvprātīgai lietošanai. Šo standartu mērķis ir atvieglot ilgtspējas informācijas brīvprātīgu sniegšanu uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas obligātās ilgtspējas ziņošanas prasības, un nodrošināt samērīgu un standartizētu pieeju šādas informācijas sagatavošanai.
Līdz ar to sabiedrībai, kurai saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu nav pienākuma sagatavot ilgtspējas ziņojumu, netiek liegta iespēja ilgtspējas informāciju sagatavot brīvprātīgi, piemērojot Eiropas Komisijas noteiktos brīvprātīgās lietošanas standartus. Šāda brīvprātīga ziņošana nav uzskatāma par obligātās ilgtspējas ziņošanas prasības paplašināšanu, bet gan par Direktīvas 2013/34/ES 29.ca pantā paredzētās iespējas izmantošanu. Komisija ir arī norādījusi, ka brīvprātīgais standarts ir paredzēts uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas obligātās korporatīvās ilgtspējas ziņošanas prasības.
GPKGPL 55. panta septītās daļas mērķis ir nodrošināt, ka gadījumā, ja sabiedrība, kurai nav pienākuma sagatavot ilgtspējas ziņojumu, ir izvēlējusies brīvprātīgi sagatavot ilgtspējas informāciju, šis fakts ir identificējams arī tās gada pārskatā. Tādēļ paredzēts, ka vadības ziņojumā sabiedrība norāda, ka ilgtspējas informācija ir sagatavota, piemērojot Eiropas Komisijas noteiktos brīvprātīgās ilgtspējas ziņošanas standartus.
Minētā prasība nerada sabiedrībai pienākumu sagatavot ilgtspējas informāciju un nepaplašina to sabiedrību loku, kurām ir obligāts ilgtspējas ziņošanas pienākums. Tā nosaka tikai papildu informācijas atklāšanas prasību gadījumā, ja sabiedrība pati ir izvēlējusies izmantot Direktīvas 2013/34/ES 29.ca pantā paredzēto brīvprātīgās ilgtspējas ziņošanas iespēju.
Šāda pieeja nodrošina arī iespēju identificēt sabiedrības, ja tas nepieciešams, kuras Latvijā brīvprātīgi izmanto Eiropas Komisijas noteiktos ilgtspējas ziņošanas standartus. Tas ir būtiski arī Eiropas Savienības līmenī, jo Ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvas 6. panta 1. punkta b) apakšpunkts paredz Komisijai veikt arī to uzņēmumu skaita novērtējumu, kuri brīvprātīgi izmanto Direktīvas 2013/34/ES 29.ca pantā minētos ilgtspējas ziņošanas standartus.
Tādējādi GPKGPL 55. panta septītās daļas regulējums ir vērsts uz brīvprātīgas ilgtspējas ziņošanas caurskatāmību un tās izmantošanas apzināšanu, vienlaikus saglabājot Direktīvas 2013/34/ES 29.ca pantā noteikto brīvprātīgās ziņošanas raksturu.
2026. gada 3. jūlijā Eiropas Komisija pieņēma pārskatītos Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartus (ESRS) un brīvprātīgu ziņošanas standartu mazākiem uzņēmumiem (https://finance.ec.europa.eu/news/commission-adopts-revised-sustainability-reporting-standards-reduce-administrative-burdens-eu-2026-07-03_en).
Likumprojekts paredz precizēt GPKGPL normas, kas attiecas uz ilgtspējas ziņojuma iekļaušanu vadības ziņojumā un konsolidētajā vadības ziņojumā, lai tās atbilstu Direktīvas (ES) 2026/470 prasībām.
Ar Direktīvu (ES) 2026/470 ir samazināts to sabiedrību loks, kurām ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu. Atbilstoši grozītajam Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktam ilgtspējas ziņošanas pienākums attiecas uz sabiedrībām, kuras bilances datumā pārsniedz 450 000 000 euro neto apgrozījumu un kurām pārskata gadā vidēji ir vairāk nekā 1 000 darbinieku. Līdzvērtīgs slieksnis noteikts arī koncerna mātes sabiedrībām Direktīvas 2013/34/ES 29.a panta 1. punktā. Tāpat atbilstoši grozījumiem Direktīvas 2013/34/ES 19. panta 1. punkta ceturtajā daļā, uzņēmumi, kuros bilances datumā neto apgrozījums pārsniedz 450 000 000 euro un vidējais darbinieku skaits pārsniedz 1 000 finanšu gada laikā, sniedz informāciju par būtiskajiem nemateriālajiem resursiem un paskaidro, kā uzņēmuma darījumdarbības modelis ir pamatā atkarīgs no šādiem resursiem un kā šie resursi uzņēmumam rada vērtību.
Likumprojekts paredz pārskatīt ilgtspējas ziņojuma sagatavošanas pienākuma tvērumu, nosakot, ka pienākums sniegt informāciju par būtiskiem nemateriālajiem resursiem un sagatavot ilgtspējas ziņojumu attieksies uz sabiedrībām, kuru neto apgrozījums bilances datumā pārsniedz 450 000 000 euro un kuru vidējais darbinieku skaits pārskata gadā pārsniedz 1000. Līdz ar to pienākuma noteikšanā vairs netiks piemēroti GPKGPL noteiktie mazas, vidējas un lielas sabiedrības lieluma kritēriji. Tāds pats regulējums tiks attiecināts arī uz koncerna mātes sabiedrībām, kuru neto apgrozījums bilances datumā pārsniedz 450 000 000 euro un kuru vidējais darbinieku skaits pārskata gadā pārsniedz 1000.
Likumprojekts nemaina Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteikto ilgtspējas informācijas atklāšanas regulējumu. Tas nodrošina GPKGPL normu saskaņošanu ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu un Direktīvas (ES) 2026/470 prasībām tādā apjomā, kādā tās attiecas uz GPKGPL regulējuma tvērumu.
Par GPKGPL 55. panta papildināšanu ar septīto daļu
Vienlaikus Direktīvas (ES) 2026/470 8. punkts Direktīvu 2013/34/ES papildina ar 29.ca pantu, kas paredz Komisijas pilnvarojumu noteikt ilgtspējas ziņošanas standartus brīvprātīgai lietošanai. Šo standartu mērķis ir atvieglot ilgtspējas informācijas brīvprātīgu sniegšanu uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas obligātās ilgtspējas ziņošanas prasības, un nodrošināt samērīgu un standartizētu pieeju šādas informācijas sagatavošanai.
Līdz ar to sabiedrībai, kurai saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu nav pienākuma sagatavot ilgtspējas ziņojumu, netiek liegta iespēja ilgtspējas informāciju sagatavot brīvprātīgi, piemērojot Eiropas Komisijas noteiktos brīvprātīgās lietošanas standartus. Šāda brīvprātīga ziņošana nav uzskatāma par obligātās ilgtspējas ziņošanas prasības paplašināšanu, bet gan par Direktīvas 2013/34/ES 29.ca pantā paredzētās iespējas izmantošanu. Komisija ir arī norādījusi, ka brīvprātīgais standarts ir paredzēts uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas obligātās korporatīvās ilgtspējas ziņošanas prasības.
GPKGPL 55. panta septītās daļas mērķis ir nodrošināt, ka gadījumā, ja sabiedrība, kurai nav pienākuma sagatavot ilgtspējas ziņojumu, ir izvēlējusies brīvprātīgi sagatavot ilgtspējas informāciju, šis fakts ir identificējams arī tās gada pārskatā. Tādēļ paredzēts, ka vadības ziņojumā sabiedrība norāda, ka ilgtspējas informācija ir sagatavota, piemērojot Eiropas Komisijas noteiktos brīvprātīgās ilgtspējas ziņošanas standartus.
Minētā prasība nerada sabiedrībai pienākumu sagatavot ilgtspējas informāciju un nepaplašina to sabiedrību loku, kurām ir obligāts ilgtspējas ziņošanas pienākums. Tā nosaka tikai papildu informācijas atklāšanas prasību gadījumā, ja sabiedrība pati ir izvēlējusies izmantot Direktīvas 2013/34/ES 29.ca pantā paredzēto brīvprātīgās ilgtspējas ziņošanas iespēju.
Šāda pieeja nodrošina arī iespēju identificēt sabiedrības, ja tas nepieciešams, kuras Latvijā brīvprātīgi izmanto Eiropas Komisijas noteiktos ilgtspējas ziņošanas standartus. Tas ir būtiski arī Eiropas Savienības līmenī, jo Ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvas 6. panta 1. punkta b) apakšpunkts paredz Komisijai veikt arī to uzņēmumu skaita novērtējumu, kuri brīvprātīgi izmanto Direktīvas 2013/34/ES 29.ca pantā minētos ilgtspējas ziņošanas standartus.
Tādējādi GPKGPL 55. panta septītās daļas regulējums ir vērsts uz brīvprātīgas ilgtspējas ziņošanas caurskatāmību un tās izmantošanas apzināšanu, vienlaikus saglabājot Direktīvas 2013/34/ES 29.ca pantā noteikto brīvprātīgās ziņošanas raksturu.
2026. gada 3. jūlijā Eiropas Komisija pieņēma pārskatītos Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartus (ESRS) un brīvprātīgu ziņošanas standartu mazākiem uzņēmumiem (https://finance.ec.europa.eu/news/commission-adopts-revised-sustainability-reporting-standards-reduce-administrative-burdens-eu-2026-07-03_en).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- 1. Lielas sabiedrības, kā arī vidējas un mazas sabiedrības, izņemot mikrosabiedrības, ja šo sabiedrību pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū un lielas koncerna mātes sabiedrības. 2. Komercsabiedrības un koncerna mātes sabiedrības, kuru neto apgrozījums bilances datumā pārsniedz 450 000 000 euro un kuru vidējais darbinieku skaits pārskata gadā pārsniedz 1000.
Ietekmes apraksts
Likumprojekts samazinās to sabiedrību un koncernu mātes sabiedrību loku, kurām piemērojams pienākums vadības ziņojumā vai konsolidētajā vadības ziņojumā sniegt ilgtspējas informāciju un iekļaut ilgtspējas ziņojumu, līdz ar to samazināsies administratīvais slogs tām sabiedrībām, kuras vairs neatbildīs ilgtspējas ziņu sniegšanas pienākuma kritērijiem.
Likumprojekts neievieš jaunas prasības sabiedrībām, bet nodrošina spēkā esošā regulējuma pielāgošanu Direktīvas (ES) 2026/470 prasībām un GPKGP normu saskaņošanu ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu.
Likumprojekta īstenošana neradīs papildu finansiālu ietekmi uz valsts budžetu vai pašvaldību budžetiem, kā arī neprasīs jaunu institucionālu vai administratīvu pasākumu ieviešanu.
Administratīvo slogu būtiski mazina Eiropas Komisijas pieņemtā atvieglotā ziņošanas standartu (ESRS) pakotne (kurai šobrīd norit 2 mēnešu Eiropas Parlamenta un Padomes pārbaudes periods) — līdz ar to tiek samazināts pieprasītās informācijas daudzums un attiecīgi arī ziņojuma sagatavošanai patērētais laiks un resursi.
Ievērojot minēto, pārskatīto standartu nodrošinātais pieprasāmās informācijas un patērētā laika samazinājums ir vērtējams kā kvalitatīvs administratīvā sloga atvieglojums, kura tiešu monetāro ietekmi unifikācijas neiespējamības dēļ nav iespējams precīzi aprēķināt.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju par 2024. un 2025. pārskatu gadu, pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu pēc jaunajiem kritērijiem (neto apgrozījums pārsniedz 450 000 000 euro un vidējais darbinieku skaits pārskata gadā pārsniedz 1000) atbilst aptuveni 10 sabiedrībām.
Likumprojekts neievieš jaunas prasības sabiedrībām, bet nodrošina spēkā esošā regulējuma pielāgošanu Direktīvas (ES) 2026/470 prasībām un GPKGP normu saskaņošanu ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu.
Likumprojekta īstenošana neradīs papildu finansiālu ietekmi uz valsts budžetu vai pašvaldību budžetiem, kā arī neprasīs jaunu institucionālu vai administratīvu pasākumu ieviešanu.
Administratīvo slogu būtiski mazina Eiropas Komisijas pieņemtā atvieglotā ziņošanas standartu (ESRS) pakotne (kurai šobrīd norit 2 mēnešu Eiropas Parlamenta un Padomes pārbaudes periods) — līdz ar to tiek samazināts pieprasītās informācijas daudzums un attiecīgi arī ziņojuma sagatavošanai patērētais laiks un resursi.
Ievērojot minēto, pārskatīto standartu nodrošinātais pieprasāmās informācijas un patērētā laika samazinājums ir vērtējams kā kvalitatīvs administratīvā sloga atvieglojums, kura tiešu monetāro ietekmi unifikācijas neiespējamības dēļ nav iespējams precīzi aprēķināt.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju par 2024. un 2025. pārskatu gadu, pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu pēc jaunajiem kritērijiem (neto apgrozījums pārsniedz 450 000 000 euro un vidējais darbinieku skaits pārskata gadā pārsniedz 1000) atbilst aptuveni 10 sabiedrībām.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, samazinot normatīvo prasību izpildes izmaksas un administratīvo slogu tām sabiedrībām, uz kurām pēc Direktīvas (ES) 2026/470 vairs neattieksies ilgtspējas ziņu sniegšanas pienākums.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32026L0470
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2026. gada 24. februāra Direktīva (ES) 2026/470, ar ko groza Direktīvas 2006/43/EK, 2013/34/ES, (ES) 2022/2464 un (ES) 2024/1760 attiecībā uz konkrētām korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas prasībām un konkrētām korporatīvās ilgtspējas pienācīgas rūpības prasībām [publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" 26.02.2026.].
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2026. gada 24. februāra Direktīva (ES) 2026/470, ar ko groza Direktīvas 2006/43/EK, 2013/34/ES, (ES) 2022/2464 un (ES) 2024/1760 attiecībā uz konkrētām korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas prasībām un konkrētām korporatīvās ilgtspējas pienācīgas rūpības prasībām [publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" 26.02.2026.].
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Ar Direktīvas 2026/470 (ES) 2. panta 3. punktu grozītās Grāmatvedības direktīvas 19. panta 1. punkta ceturtā daļa
Likumprojekta 1. pantā iekļautā GPKGPL 55. panta piektā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Direktīvas 2026/470 (ES) 2. panta 11. punktā grozītais Grāmatvedības direktīvas 33. panta 1. punkts - atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, dalībvalstis var paredzēt, ka uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem, kas darbojas atbilstīgi pilnvarām, kas tiem piešķirtas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, nav kolektīvas atbildības nodrošināt, ka vadības ziņojums vai attiecīgā gadījumā konsolidētais vadības ziņojums tiek sagatavots saskaņā ar 29. d pantu. Latvija šo iespēju neizmanto, jo GPKGPL 100. pantā jau ir noteikta uzņēmuma vadības atbildība par gada pārskata un tā sastāvdaļu sagatavošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Līdz ar to nav nepieciešams paredzēt atsevišķu izņēmumu attiecībā uz vadības ziņojuma sagatavošanu atbilstoši Direktīvas 29.d pantā noteiktajām prasībām.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Likumprojekts tika ievietots Tiesību aktu projektu publiskajā portālā sabiedrības līdzdalībai (https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/bf3c6169-ae27-4809-8ac7-2edf5a855d5c)
6.4. Cita informācija
Publiskās apspriešanas laikā, kas notika no 2026. gada 31. augusta līdz 2026. gada 14. septembrim, viedokļi netika saņemti.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi