Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekta mērķis ir sniegt atbalstu plānošanas reģionu un pašvaldību administratīvās kapacitātes uzlabošanā teritoriālās attīstības plānošanas un īstenošanas jautājumos, sekmējot kvalitatīvu projekta pieteikumu sagatavošanu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) strukturālo un investīciju un fondu (turpmāk – ES fondi) atbalsta piesaistei teritoriju attīstībai, tai skaitā ievērojot labas pārvaldības principus.

Vispārējā kārtība

Viens no būtiskiem priekšnoteikumiem Latvijas teritoriju izaugsmes sekmēšanā, tai skaitā attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, ES fondu projektu veiksmīgā īstenošanā, uzņēmējdarbības veicināšanā, ir plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu kapacitāte.

Eiropas Komisijas 2019. gada ziņojumā par Latviju (pieejams vietnē https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_en.pdf)  pašvaldību plānošanas kapacitāte ir novērtēta kā viens no būtiskiem izaicinājumiem un investīciju vajadzībām pēc 2020. gada,  kad administratīvi teritoriālās reformas rezultātā 119 pašvaldību vietā tika izveidotas 43 jaunas pašvaldības. Par attīstības plānošanas kapacitātes uzlabošanas nepieciešamību norāda arī Valsts kontroles 2015. gada 1. decembra uzdevums Nr.2.4.1-48/2015, kurā norādīts, ka 47 pašvaldībās nav teritorijas attīstības plānošanas speciālista, kam tie būtu pamata pienākumi. Tāpat pašvaldību teritorijas attīstības dokumentu izstrādē atsevišķos gadījumos tiek izmantoti ārpakalpojumi, kas ne vienmēr nodrošina pilnvērtīgu saikni ar iedzīvotājiem teritorijas attīstības plānošanas jautājumos. Līdz ar to būtu jāpilnveido prakse izstrādāt teritorijas attīstības plānošanas dokumentus visu ieinteresēto pušu līdzdarbībā. Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) rīcībā esošiem datiem, pirms administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas 30 pašvaldībās (no 119) nebija speciālista, kas būtu atbildīgs tieši par saimnieciskās darbības sekmēšanu , lai arī tā ir viena no pašvaldības autonomajām funkcijām (Pašvaldību likuma 4. panta 12. punkts). Tāpat vairākiem speciālistiem tie nav vienīgie pienākumi (tikai 50 pašvaldībās (no 119) tas bija pamatuzdevums attiecīgajam speciālistam).

Savukārt Ministru kabineta 2022. gada informatīvajā ziņojumā par izmaiņām pašvaldību sociālekonomiskajā situācijā un administratīvi teritoriālās reformas rezultātiem iekļauta informācija no 2019. gada VARAM izstrādātā informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli”, kurā norādīts, ka trim piektdaļām (72 no 119) pašvaldību to kontaktinformācijā bija norādīts teritorijas plānotājs. 2021. gadā teritorijas attīstības plānotāji ir 41 no 43 pašvaldībām. Kā pamata pienākumu to speciālists veic 34 pašvaldībās. Attiecībā uz saimnieciskās darbības speciālistiem 2018. gadā tika apkopota informācija, ka 119 pašvaldību griezumā 92 pašvaldībās ir saimnieciskās darbības atbalsta speciālists, bet no tiem 60 pašvaldībās saimnieciskās darbības atbalsts ir tiešais amata pienākums.

Novērojamas būtiskas atšķirības pašvaldību administratīvajā kapacitātē attīstības plānošanas un īstenošanas jautājumos izstrādāt un īstenot attīstības plānošanas dokumentus atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem (piemēram, klimata pārmaiņas, digitālā transformācija viedie risinājumi u.c.) sasaistē ar budžetu, nodrošināt kvalitatīvus sociālos un publiskos pakalpojumus, iesaistīt sabiedrību teritorijas attīstībā u.tml.

Lai risinātu augstākminētos izaicinājumus, Valsts kanceleja un Valsts administrācijas skola sadarbībā ar Finanšu ministriju, Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (turpmāk – CFLA) un VARAM ir izstrādājusi administratīvās kapacitātes ceļa karti ES kohēzijas politikas mērķu sasniegšanai 2021. – 2027. gada plānošanas periodā kā galveno vadlīniju, plānu un atskaites punktu virzībā uz mērķi radīt nepieciešamos priekšnosacījumus cilvēkresursu, finansējuma, zināšanu pārneses, rīku un tehnoloģiju ieguldījumu pietiekamībai ES kohēzijas politikas fondu programmu un projektu rezultātu efektīvai un savlaicīgai sasniegšanai.

Atbalsts 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” ietvaros plānots, balstoties uz integrētajām teritoriju attīstības stratēģijām – piecām plānošanas reģionu attīstības programmām un tām pakārtotām vietējo pašvaldību attīstības programmām, kurās apskatīti kopējie teritoriju izaicinājumi, paredzot ieguldījumu no dažādiem avotiem – pašvaldību un valsts budžeta, kā arī ES fondiem un citiem finanšu instrumentiem.

Integrēto teritoriālo attīstības stratēģiju īstenošanas rezultātā tiks mazinātas sociālekonomiskās atšķirības starp reģioniem un risināti ar tām saistītie izaicinājumi, tādējādi attīstot uzņēmējdarbības atbalsta un pašvaldību pakalpojumu atbalsta infrastruktūru atbilstoši teritoriju attīstības plānošanas dokumentos noteiktajai teritorijas specializācijai un aktuālajam vietējo iedzīvotāju un komersantu pieprasījumam.

Noteikumu projekta izpratnē integrēta teritoriju attīstības stratēģija ir plānošanas reģiona attīstības programma, ko saskaņā ar Teritoriju attīstības plānošanas likumu izstrādā atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam un plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, pamatojoties uz attiecīgajā plānošanas reģionā ietilpstošo vietējo pašvaldību attīstības programmām, kā arī ņemot vērā blakus esošo plānošanas reģionu attīstības programmas. Plānošanas reģiona attīstības programmā ietver pašreizējās situācijas analīzi, tendences un prognozes, kā arī informāciju par attīstības programmas izstrādes procesu un nosaka vidēja termiņa prioritātes, to īstenošanai paredzēto pasākumu kopumu un attīstības programmas īstenošanas uzraudzības kārtību.

5.1.1.2. pasākuma „Pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitātes uzlabošana” (turpmāk – pasākums) atbalstāmās darbības ir plānotas saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 26. novembra rīkojumu Nr. 587  “Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam” un sniegs ieguldījumu labas pārvaldības principu piemērošanā, lai nodrošinātu plānošanas reģionu un pašvaldību pārredzamu, līdzdalību veicinošu, veiksmīgu un efektīvu darbību, sniedzot publiskos pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem to teritorijā. Tāpat plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu kapacitātes uzlabošanas pasākumi stiprinās plānošanas reģionu un pašvaldību spēju izstrādāt integrētas teritoriju attīstības stratēģijas (plānošanas reģionu attīstības programmas), tādējādi arī atlasīt, izstrādāt, izvērtēt un īstenot kvalitatīvus ES fondu projektus.

Atbalstāmās darbības un izmaksas

Visas pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 5.1.prioritātes “Reģionu līdzsvarota attīstība” noteiktajam intervences kodam – 169 “Teritoriālās attīstības iniciatīvas, tostarp teritoriālo stratēģiju izstrāde”.

Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Pasākuma projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, kas ir saistītas ar plānošanas reģionu un pašvaldību institucionālo un cilvēkresursu kapacitātes, zināšanu un administratīvo procesu uzlabošanu, lai palielinātu pašvaldību sadarbību un spēju nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti, investīcijām labvēlīgu vidi un augstu pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti un izmaksu efektivitāti. Nepieciešama plānošanas reģionu un pašvaldību kapacitātes uzlabošana šādās jomās:

1) uzņēmējdarbības veicināšana un inovāciju attīstība;

2) viedu risinājumu piemērošana pašvaldību administrācijas darba un pakalpojumu efektivitātes uzlabošanā;

3) integrēta teritorijas attīstības plānošana un īstenošana, pielāgojoties demogrāfiskajām un klimata pārmaiņām, tai skaitā, publiskās ārtelpas attīstība;

4) budžeta plānošana, tai skaitā jauno reģionālās attīstības atbalsta un finanšu instrumentu izmantošana (tai skaitā budžeta plānošanas pakārtošana attīstības programmā noteiktajām prioritātēm un uzdevumiem);

5) sabiedrības līdzdalība  attīstības plānošanā un īstenošanā, tai skaitā pamatzināšanas par pilsonisko sabiedrību kā resursu un tās ieguldījumu teritorijas attīstībā.

Noteikumu projektā noteiktas tiešās attiecināmās izmaksas un netiešās attiecināmās izmaksas. Netiešās attiecināmās izmaksas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta veicamo darbību realizācijai un projekta rezultātu sasniegšanai, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 % apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām (finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla un projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas). Tās ir finansējuma saņēmēja projekta vadības un projekta īstenošanas personāla administratīvās izmaksas, kas paredzētas iestādes ikdienas darbības nodrošināšanai – izmaksas, kuras nepieciešamas, lai organizācija varētu darboties un kuras nav tieši saistītas ar projekta īstenošanu, piemēram, telpu un iekārtu izmantošanas izmaksas, komunālie un sakaru maksājumi, iestādes vadības un atbalsta struktūrvienību izmaksas. Projekta vadības un projekta īstenošanas netiešajās attiecināmajās izmaksās ietilpst: kancelejas preces, biroja piederumi un biroja aprīkojuma īre vai iegāde, telpu noma, komunālie maksājumi un telpu uzturēšanas izmaksas; telekomunikācijas, interneta izmaksas un pasta pakalpojumu izmaksas; informācijas tehnoloģiju uzturēšanas izmaksas (piemēram, nepieciešamās licences un programmatūras atjauninājumi).

Noteikumu projekts nosaka, ka attiecināmas ir arī izmaksas, kas saistītas ar mācību, semināru, pieredzes apmaiņas un citu kapacitāti uzlabojošu pasākumu organizēšanu un īstenošanu, tai skaitā, izmaksas ekspertiem, kas tiek piesaistīti, piemēram, pašvaldību administrācijas darba un pakalpojumu efektivitātes uzlabošanas ideju tālākai attīstībai.

Noteikumu projekta ietvaros ir attiecināmas izdales materiālu izmaksas, kas tiks paredzētas projekta ietvaros, apzinot plānošanas reģionu un pašvaldību vajadzības, vienlaikus izdales materiālu veidi var rasties kapacitāti stiprinošo pasākumu ieviešanas laikā (piemēram, apmācību plānu paraugi, prezentācijas, bukleti un labās prakses piemēru apraksti, vadlīnijas, metodiskie materiāli), kā arī citi.

Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla atlīdzības likme 20% apmērā no Noteikumu projekta 18. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 55. panta 1. punktu. Ņemot vērā Noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus, projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzībai indikatīvi pieejamais finansējums ir  72 175 euro (tai skaitā, atalgojums, atvaļinājuma pabalsts, veselības apdrošināšanas izmaksas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas). Projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanai, t.sk. projekta vadītājam, grāmatvedības organizēšanai, iepirkumu veikšanai, VARAM kā finansējuma saņēmējam būs nepieciešama vismaz viena vecākā eksperta slodze. Ievērojot iepriekš minēto un 2022.gada 4.ceturkšņa atalgojuma līmeni, projektam pieejamā finansējuma ietvaros tā īstenošanas laikā (5 gadu periods) projekta ietvaros būtu iespēja piesaistīt finansējumu projekta vadības un īstenošanas personāla ne vairāk kā 0,5 slodzei.  Ievērojot nepieciešamību nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu un motivāciju projekta īstenošanā iesaistītajam personālam, ievērojot Valsts pārvaldes reformu plānā noteikto, ka ir nepieciešams palielināt valsts pārvaldes darbības efektivitāti un lietderību, lai nodrošinātu kvalitatīvu projekta īstenošanu un pasākumā paredzēto rādītāju sasniegšanu, papildu finansējums projekta vadības un īstenošanas personālam tiks nodrošināts VARAM esošo budžeta resursu ietvaros. 

Noteikumu projekta 18.1. apakšpunktā norādītais projekta vadības un īstenošanas personāls projekta ietvaros nodrošinās projekta administratīvās, organizatoriskās un koordinējošās funkcijas (piemēram, projekta vadītājs, vecākais eksperts, iepirkumu speciālists), savukārt Noteikumu projekta 18.5. un 18.4.1. apakšpunktā minētie speciālisti būs pakalpojumu sniedzēji/izpildītāji – projektā plānoto darbību  īstenotāji, kas tiks piesaistīti, ievērojot Noteikumu projekta 28. punktā noteikto kārtību, kas paredz, ka finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādi veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, un minēto speciālistu pienākumi nepārklājas, nodrošinot izmaksu un finansējuma nodalāmību.

Pasākuma ietvaros pieejamo finansējumu izlieto, ievērojot kārtību valsts budžeta līdzekļu plānošanai ES fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.-2027.gada plānošanas periodā.

Pasākuma ietvaros nav paredzēts elastības finansējums, savukārt, lai prioritātes un fonda līmenī būtu iespējams nodrošināt 5.1.1.speficiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” noteikto elastības finansējuma apjomu, elastības finansējumu ir paredzēts 5.1.1.specifiskā atbalsta mērķa 5.1.1.1. pasākumam “Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam” ietvaros.


Projekta īstenošanas nosacījumi

Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš, informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.

Projekta ietvaros, veicot iepirkuma procedūru, atbalstāma ir  vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos - zaļais publiskais iepirkums. Projekta iesniedzējam vienlaikus nepieciešams ievērot obligātos kritērijus saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” 1. pielikumu "Preču un pakalpojumu grupas, kurām obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums", kur noteiktas zaļā iepirkuma prasības un kritēriji, kurus izmanto to preču un pakalpojumu publiskajā iepirkumā, kam zaļais iepirkums piemērojams obligāti, tai skaitā, ietverot kritērijus biroja papīram un ēdināšanas pakalpojumiem.

Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 47. pantu un 50. pantu, un normatīvajiem aktiem, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

ES kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam 5.1.1.speficiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” ietvaros ir noteikts kopējs iznākuma rādītājs “atbalstītas vismaz  piecas integrētas teritoriālās attīstības stratēģijas”. Informāciju par to, ka iznākuma rādītājs ir sasniegts, sniegs VARAM kā ES fondu atbildīgā iestāde, kad attiecīgajā reģionā tiks pabeigta vismaz viena 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa projekta īstenošana. Pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs ir VARAM, kas sniegs atbalstu plānošanas reģioniem un pašvaldībām kapacitātes uzlabošanā par 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa tvērumu un saturu, līdz ar to pasākuma īstenošanai nav tiešas ietekmes uz attiecīgā iznākuma rādītāja sasniegšanu, bet tā ietvaros paredzēto aktivitāšu īstenošana veicinās 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa noteikto iznākuma rādītāja sasniegšanu plānošanas reģioniem un pašvaldībām.

Citi

VARAM kā finansējuma saņēmējs nodrošina, lai pasākuma ietvaros plānotais atbalsts, tai skaitā atbalstāmo darbību saturs, nepārklātos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem. Pasākums tiks īstenota sinerģijā ar Atveseļošanas fonda plāna investīciju 3.1.1.2.i. “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” īstenošanu un ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1.specifisko atbalsta mērķi “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos”, nodrošinot demarkāciju investīciju /projektu līmenī un ievērojot pasākumu atšķirīgo satura fokusu, regulāri apmainoties ar informāciju starp investīciju un projektu īstenošanā iesaistītajiem darbiniekiem par apmācību saturu, koordinējot tēmas, apmācību norises laika grafiku un rezultātus.
Pasākuma ietvaros atbalstu plānots fokusēt uz 5.1.1.specifiskā atbalsta mērķa ietvaros plānoto tematisko atbalsta pasākumu veiksmīgu īstenošanu pašvaldībās un plānošanas reģionos (t.sk. uzņēmējdarbību atbalstošas infrastruktūras attīstība, viedu risinājumi piemērošana pašvaldību darbā, kvalitatīvas publiskās ārtelpas attīstība, ēku energoefektivitāte), kā arī vispārīgiem attīstības plānošanas jautājumiem, piemēram, integrēta attīstības plānošana, attīstības plānošanas lielāka sasaiste ar budžeta plānošanu, horizontālo jautājumu ievērtēšana attīstības plānošanā un īstenošanā (klimata un digitālie jautājumi), efektīvāka sabiedrības līdzdalība attīstības plānošanā un īstenošanā u.c. Plānotā atbalsta pieeja: apzināt pašvaldību un plānošanas reģionu attīstības plānošanas un projektu speciālistu kapacitātes vajadzības, veicināt zināšanas un izpratni par konkrēto tematu, balstoties uz apzinātajām vajadzībām un piesaistot kvalificētus ekspertus, veicināt kvalitatīvu projektu ideju ģenerēšanu, kā arī kvalitatīvu projektu pieteikumu sagatavošanu caur pasākuma ietvaros organizētiem kapacitāti stiprinošiem pasākumiem (semināri, kampaņas, pieredzes apmaiņas u.c. pasākumi, kuros būs iespēja piedalīties attīstības plānošanas un projektu speciālistiem no visiem Latvijas plānošanas reģioniem un pašvaldībām.
ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1.specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” ietvaros paredzēts uzlabot plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu prasmes un zināšanas darbam ar klimatneitralitātes jautājumiem.
Savukārt, Atveseļošanas fonda plāna investīciju 3.1.1.2.i. “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” iecerēts tematiski fokusēt uz publisko pakalpojumu kvalitātes pilnveidošanu administratīvi teritoriālās reformas kontekstā.

Atbalstu plānots nodrošināt esošu speciālistu zināšanu un prasmju celšanai. Pašvaldības un plānošanas reģioni paši varēs deleģēt savus pārstāvjus dalībai pasākumos atbilstoši jautājumu tvērumam un nepieciešamajai kompetencei par attiecīgo jautājumu, tai skaitā, no pašvaldības iestādēm un kapitālsabiedrībām.
Jaunu speciālistu piesaistei atbalsts nav plānots.

Pasākumā komercdarbības atbalsts nav paredzēts. Plānotais finansējuma saņēmējs ir VARAM, kas ir tiešās valsts pārvaldes iestāde un kas pasākuma ietvaros neveiks saimniecisko darbību, līdz ar to pasākums Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta kontekstā nav jāvērtē.

Atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 40. panta 2. punkta "a" apakšpunktu projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji tiks apstiprināti ES fondu uzraudzības komitejā, vienlaikus sagatavojot arī kritēriju piemērošanas metodiku.

Nē

Pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu kapacitātes uzlabošanas rezultātā tiks uzlabota teritorijas attīstības plānošanas dokumentu kvalitāte, to ciešāka sasaiste ar budžeta plānošanu, nodrošinot efektīvāku dokumentu īstenošanu, tai skaitā iesaistot sabiedrību, gan attīstības plānošanā, gan īstenošanā. Rezultātā var tikt ietekmēta ikviena iedzīvotāja dzīves kvalitāte konkrētajās teritorijās.
Tāpat uzlabotas zināšanas par kvalitatīvāku projektu sagatavošanu tādās jomās, kā uzņēmējdarbības veicināšana un inovācijas attīstība, viedu risinājumu piemērošana pašvaldību un plānošanas reģionu darbā un pakalpojumu sniegšanā, tieši ietekmēs pašvaldību un plānošanas reģionu projektu kvalitāti un to īstenošanas efektivitāti. Rezultātā ieguvēji būs konkrēto teritoriju iedzīvotāji un uzņēmēji, kas varēs izmantot projektu ietvaros sakārtoto vidi, radītos apstākļus tālākai attīstībai.

Īstenojot projektus, ir jāņem vērā Noteikumu projektā noteiktais pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un projektā sasniedzamās rādītāju vērtības.

Kapacitātes uzlabošanas pasākumos, cita starpā, iecerēts uzlabot zināšanas par sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanā un īstenošanā, tai skaitā par pilsonisko sabiedrību kā resursu un tās ieguldījumu teritorijas attīstībā. Rezultātā tiks veicināta plašāka nevalstisko organizāciju un sabiedrības iesaiste attīstības plānošanas un īstenošanas procesos, nodrošinot to interešu īstenošanu. Vienlaikus biedrību un nodibinājumu, nevalstisko organizāciju  iesaiste pasākuma īstenošanā tikt nodrošināta projekta ietvaros veiktajos iepirkumos, kur kā potenciālie pakalpojumu sniedzēji varētu būt tieši nevalstiskās organizācijas (piemēram, ar mācību, semināru, pieredzes apmaiņas un citu kapacitāti uzlabojošu pasākumu  īstenošanā, piesaistot ekspertu pakalpojumus, veicot konsultācijas ar ekspertiem projekta ietvaros atbalstāmo darbību plānošanai un īstenošanai).

Uzlabojot zināšanas par uzņēmējdarbības un inovāciju attīstību, tiks veicināta efektīvāku projektu izstrāde un īstenošana, tieši ietekmējot turpmāku uzņēmējdarbības attīstību pašvaldībās.

Jā

Nē

Nē

Jā

Nē

-