Anotācija (ex-ante)

22-TA-2091: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts

Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”” (turpmāk - projekts) pēc savas iniciatīvas saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 19. punktu un Vispārējās izglītības likuma 4. panta 11. un 11.1 punktu.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Tiesību akta projekta mērķis ir precizēt valsts pārbaudes darba veidus un noteikt, ka ar 2023./2024. mācību gadu izglītojamiem jākārto arī valsts pārbaudes darbs dabaszinībās vispārīgajā līmenī vai fizikā, ķīmijā, vai bioloģijā vismaz optimālajā līmenī.
 

Spēkā stāšanās termiņš
01.10.2022.
Pamatojums

Noteikumi stājas spēkā 2022. gada 1. oktorbrī.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Pašlaik Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.416) 21.punkts paredz, ka valsts noteiktie pārbaudes darbi vispārējās vidējās izglītības posmā ir šādi:
21.1. valsts pārbaudes darbs latviešu valodā vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī;
21.2. valsts pārbaudes darbs svešvalodā (angļu, vācu vai franču) vismaz optimālajā (B2) mācību satura apguves līmenī;
21.3. valsts pārbaudes darbs matemātikā vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī;
21.4 ne mazāk kā divi valsts pārbaudes darbi padziļinātājos kursos augstākajā mācību satura apguves līmenī, tajā skaitā arī šo noteikumu 21.1., 21.2. un 21.3. apakšpunktā minētie pārbaudes darbi.
 

Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts

Noteikumi Nr.416 nenosaka, kāda veida valsts pārbaudes darbi var tikt īstenoti vidējās izglītības posmā. Ieviešot pilnveidotā mācību satura pieeju, tiks nodrošināti dažādu veidu valsts pārbaudes darbi – eksāmeni, centralizētie eksāmeni un monitoringa darbi.

Monitoringa darbi tiek izstrādāti vienā vai kombinēti vairākos mācību kursos izglītības kvalitātes pārvaldības nolūkiem, to iegūtos rezultātus izmanto, lai vērtētu mācību satura ieviešanas kvalitāti, nepieciešamos uzlabojumus mācību saturā un procesā, pedagogu profesionālās pilnveides attīstības vajadzības. Vienlaikus monitoringa darba ietvaros iegūtais rezultāts mācību procesa ietvaros, atbilstoši izglītības iestādes iepriekš izstrādātai kārtībai var tikt izmantots izglītojamā snieguma vērtēšanai kursa noslēgumā, izmantojot to kā papildu informatīvu instrumentu par izglītojamā sasniedzamo rezultātu augstāku sniegumu.

Projekts paredz noteikt dažādus valsts pārbaudes darba veidus, kas ļaus paplašināt iespēju  iegūt daudzveidīgākus datus par izglītojamo sniegumu dažādās mācību jomās. Pārbaudes darba veidu un laiku ikgadēji ierosina noteikt Valsts izglītības satura centrs, līdz katra mācību gada noslēgumam sagatavojot Ministru kabineta noteikumus par nākamā gada valsts pārbaudes darbu norises laikiem.

Noteikumi Nr. 416, nosakot valsts pārbaudes darbus matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā, kā arī atbilstoši izglītojamā izvēlei vēl vismaz divos mācību kursos augstākajā līmenī, ja tie nav iepriekš minētie, rada situāciju, ka salīdzinoši maz izglītojamo izvēlas apgūt augstākajā mācību satura līmenī dabaszinātņu jomas mācību priekšmetus, līdz ar to var iegūt vidējo izglītību nepievēršot uzmanību šiem mācību priekšmetiem, kā rezultātā Latvijā trūkst dabaszinātņu jomas speciālistu. Atbilstoši augstskolu sniegtajai informācijai augsts priekšlaicīgi pametušo studentu skaits pirmajos studiju gados ir saistīts ar nepietiekamām STEM (Science, Technology, Engineering, Math) zināšanām. Lai nodrošinātu skolēnu mērķtiecīgāku sagatavošanu dabaszinātņu apguvei, kā arī ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences, kas nosaka darba tirgus prasības nākotnes nodarbinātajiem, ieviešot valsts pārbaudes darbu dabaszinībās vispārīgajā līmenī, fizikā, ķīmijā vai bioloģijā optimālajā līmenī, tiek: 1) nodrošināts, ka visi vispārējās vidējās izglītības izglītojamie iegūst savstarpēji salīdzināmu snieguma rezultātu kādā no šiem mācību kursiem, 2) uzkrāta vispārēja informācija ar mērķi pilnveidot mācību saturu, pedagogu profesionālo pilnveidi un mācību procesu dabaszinātņu mācību priekšmetu kursos, lai veicinātu vidējās izglītības sasaisti ar darba tirgus attīstības tendencēm.
Nosakot obligātus valsts pārbaudes darbus dabaszinātņu mācību priekšmetu kursos, ir nepieciešams sagatavošanās process, kas ietver gan nepieciešamā pārbaudes darba satura izstrādi, tā aprobāciju, vērtēšanas kritēriju izstrādi, gan izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mācību resursiem – pieeju digitālajiem mācību līdzekļiem un investīcijas STEM aprīkojuma pieejamībai mācību procesā. Tāpat, aktualizējot jautājumu par pedagogu pieejamību un profesionālo sagatavotību pilnveidotās mācību pieejas ieviešanai, nepieciešams mērķtiecīgi veidot metodiskā atbalsta un profesionālās pilnveides iespējas STEM mācību priekšmetu pedagogiem. Šo pasākumu īstenošanas procesā iespējams radīt vienlīdzīgus izglītības satura pieejamības nosacījumus izglītojamajiem jebkurā vidējās izglītības iestādē, tāpēc valsts pārbaudes darbs 2023./2024.m.g., 2024./2025.m.g. tiks īstenots monitoringa darba formā un no 2025./2026.m.g. centralizētā eksāmena formā.
Valsts pārbaudījumu norises ieviešanai nepieciešams arī nodrošināt resursus, lai visiem izglītojamajiem būtu vienlīdzīgas iespējas mācību satura apguvē. STEM mācību priekšmeti ikgadēji ļoti strauji attīstās un to nosaka ne tikai tehnoloģiju attīstība, bet kopumā zināšanu attīstība STEM un tā saturā, līdz ar to kvalitatīvai mācību satura apguvei nepieciešami aktuālākie mācību resursi. Atšķirībā no poligrāfiskajiem izdevumiem, kurus lieto vairāku gadu ietvaros, digitālie mācību resursi tiek papildināti to izstrādes brīdī, ir pieejami tiešsaistē izglītojamajam un pedagogam. Ņemot vērā, ka mācību satura apguve bez mācību līdzekļu pieejamības nav iespējama, ir nepieciešama ikgadēja valsts budžeta līdzekļu dotācija, lai nodrošinātu izglītojamajiem to pieejamību STEM satura apguvē. Šī brīža budžeta līdzekļu pieprasījums ir balstīts uz 2021./2022.m.g. izglītojamo skaitu, līdz ar to ikgadējā valsts budžeta līdzekļu pieprasījumā nepieciešams aktualizēt faktiski pieprasāmo līdzekļu apjomu atbilstoši konkrētā m.g. izglītojamo skaitam. 
Šī brīža aprēķins balstīts uz minimālo (vienas mācīšanās platformas) līdzekļu nodrošinājumu izglītojamajam. Monitoringa darba ieviešanas procesā nepieciešams izvērtēt nepieciešamību virzīt papildu resursu optimālam mācību resursa nodrošinājumam (2022.gada aprēķins - 16,75 euro), īpaši attiecībā uz 7.-12.klašu vecumposmu, kurā ir daudzveidīgs STEM mācību priekšmetu skaits. 
 

Risinājuma apraksts

Noteikumu projekts paredz noteikt dažādus valsts pārbaudes darbu veidus vidējās izglītības posmā – eksāmenus, centralizētos eksāmenus un monitoringa darbus. Valsts pārbaudes darba mērķis ir novērtēt skolēnu sniegumu mācību priekšmetā atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumiem Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” (turpmāk – standarts) un šo grozījumu ietvaros - standarta 5. pielikumam “Plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti dabaszinātņu mācību jomā” -  optimālajā un augstākajā mācību satura apguves līmenī, identificēt un izvērtēt, cik lielā mērā ir apgūti plānotie sasniedzamie rezultāti. Pārbaudes darba veidu un laiku ikgadēji ierosina noteikt Valsts izglītības satura centrs, līdz katra mācību gada noslēguma sagatavojot Ministru kabineta noteikumus par nākamā gada valsts pārbaudes darbu norises laikiem.
Eksāmens ir atbilstoši īpašai metodikai izstrādāts valsts pārbaudes darbs, kura saturu un norises kārtību izstrādā un nosaka Valsts izglītības satura centrs, savukārt tā vērtēšana tiek veikta izglītības iestādē. Eksāmena kārtošana notiek izglītības pakāpes vai mācību priekšmeta kursa apguves noslēgumā.  
Centralizēts eksāmens ir atbilstoši īpašai metodikai izstrādāts valsts pārbaudes darbs, kura saturu un norises kārtību izstrādā un nosaka Valsts izglītības satura centrs, tā vērtēšanas procesu vada Valsts izglītības satura centrs. Centralizētā eksāmena kārtošana notiek izglītības pakāpes vai mācību priekšmeta kursa apguves noslēgumā.  
Monitoringa darbs ir valsts pārbaudes darbs, kura saturu un norises kārtību izstrādā un nosaka Valsts izglītības satura centrs, tā mērķis ir iegūt objektīvus datus par mācību satura apguves kvalitāti. Monitoringa darba rezultāts neietekmē izglītojamo mācību sasnieguma rezultātu.
Noteikumu projekts paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem", nosakot papildu vēl vienu valsts pārbaudes darbu vispārējās vidējās izglītības posmā - valsts pārbaudes darbs dabaszinībās vispārīgajā līmenī vai fizikā, ķīmijā vai bioloģijā vismaz optimālajā līmenī.
Noteikumos iekļautais valsts pārbaudes darbs ir attiecināms uz vispārējās vidējās izglītības programmu izglītojamiem, izņemot  izglītojamos, kuri apgūst profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu.

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • izglītojamie
  • izglītības speciālisti, pedagogi
  • Valsts izglītības satura centra darbinieki
Ietekmes apraksts
Izglītojamie, kas kārto eksāmenus par vispārējās vidējās izglītības ieguvi (katru gadu aptuveni 10 000 izglītojamo kārto eksāmenus par vispārējās vidējās izglītības ieguvi). Izglītības speciālisti, pedagogi,  Valsts izglītības satura centra darbinieki, kas iesaistīti valsts pārbaudes darbu nodrošināšanā.
Juridiskās personas
  • Izglītības iestādes
Ietekmes apraksts
Izglītības iestādes, kas īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
1 169 000
0
1 414 000
1 414 000
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
1 169 000
0
1 414 000
1 414 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-1 169 000
0
-1 414 000
-1 414 000
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-1 169 000
0
-1 414 000
-1 414 000
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-1 169 000
-1 414 000
-1 414 000
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Budžeta izdevumus veido 2023. gadā – 1 169 000 euro, tai skaitā:

1) ikgadēja valsts budžeta līdzekļu piešķiršana digitālo mācību resursu izmaksu segšanai pašvaldībām un privātajām izglītības iestādēm no 2023.gada 1.janvāra 1 094 000 euro apmērā (Izglītojamo skaits uz 01.09.2021. - 256 795 * 4,26020756 euro);

2) ikgadējas apropriācijas piešķiršana valsts pārbaudes darba izstrādei, aprobācijai un vērtēšanai dabaszinātņu jomā Valsts izglītības satura centram -  75 000 euro, no tiem:
Monitoringa darbu programmas izveidei, lai ieviestu obligātos valsts pārbaudes darbus (fizika, ķīmija, bioloģija, dabaszinības) optimālajā mācību satura apguves līmenī – 14 000 euro  = 4 priekšmeti * 3 500 euro;
Monitoringa darbi - satura izstrāde, ekspertēšana, ilustrēšana, maketēšana, rediģēšana -32 000 euro = 4 priekšmeti * 8 000 euro;
Darbu vērtēšanai - katru pārbaudes darbu aprobēs un centralizēti vērtēs apmēram 1 000 darbu (piemēros izlases principu pret visu izglītojamo kopu) -  28 000 euro = 4 * 1 000 * 7 euro;
Darbu organizēšanai nepieciešams IT atbalsts, infrastruktūras uzturēšanai – 1 000 euro.

Budžeta izdevumus 2024. gadā un turpmāk ik gadu– 1 414 000 euro, tai skaitā:

1) ikgadēja valsts budžeta līdzekļu piešķiršana digitālo mācību resursu izmaksu segšanai pašvaldībām un privātajām izglītības iestādēm -  1 094 000 euro apmērā, ikgadējā valsts budžeta līdzekļu kopsumma ir aktualizējama atbilstoši iepriekšējā mācību gada izglītojamo skaitam, veicot  konkrētā gada finansējuma aktualizāciju. 

2) ikgadējas apropriācijas piešķiršana valsts pārbaudes darba izstrādei, aprobācijai un vērtēšanai dabaszinātņu jomā Valsts izglītības satura centram – 320 000 euro, no tiem:
Pārbaudes darbu programmu pilnveidei un pārbaudes darba parauga izstrādei 24 000 euro = 4 priekšmeti *6 000 euro;
Pārbaudes darbu satura izstrāde, ekspertēšana, ilustrēšana, maketēšana, rediģēšana – 36 000 euro = 4 priekšmeti * 9 000 euro;
darbu vērtēšana - katru izpildīto pārbaudes darbu  centralizēti vērtēs – 160 000 euro (apmēram 16 000 darbu *10 euro);
Pārbaudes darbu sagatavošana vērtēšanai - standartizācija un vērtētāju konsultēšana -  12 000 euro = 4 priekšmeti *3 000 euro;
Pārbaudes darbu analīzei un metodisko ieteikumu izstrādei 20000 euro = 4 priekšmeti *5 000 euro;
Profesionālās pilnveides kursiem pedagogiem 32 000 euro = 16 grupas * 2 000 euro
Darba samaksai ekspertam, kurš koordinētu eksāmenu ieviešanu – 24 426 euro;
Citi izdevumi darbu organizēšanai - IT atbalsta nodrošināšanai, infrastruktūras uzturēšanai, biroja tehnikas nodrošinājumam, ārējiem pakalpojumiem  - 11 574 euro.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Jautājums par papildu finansējumu nepieciešamību projekta ieviešanai iekļauts IZM prioritārā pasākuma “Valsts pārbaudes darbu ieviešana STEM dabaszinātņu jomas mācību priekšmetos un digitālo mācību līdzekļu iegāde” 15_05_P ietvaros un iesniegts Finanšu ministrijai un  Pārresoru koordinācijas centram 08.07.2022.

Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu noteikumu projekta īstenošanai skatāms Ministru kabinetā, sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam" un likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025 gadam" kopā ar visu ministriju iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas.

4.1.1. Ministru Kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumi Nr. 1510 “Valsts pārbaudījumu norises kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 1510)
 

Pamatojums un apraksts
Noteikumi Nr. 1510 šobrīd nosaka valsts pārbaudījumu darbu veidus – eksāmenu un diagnosticējošo darbu. Pārejot uz pilnveidoto mācību saturu un pieeju, kā arī attīstot monitoringa darbu pielietojumu izglītības kvalitātes pārraudzībai, nepieciešams veikt grozījumus, precizējot valsts pārbaudes darbu veidus, kas ļaus paplašināt iespēju  iegūt daudzveidīgākus datus par izglītojamo sniegumu dažādās mācību jomās.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts izglītības satura centrs
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Papildu dokumenti (mk.gov.lv)

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Ja līdz sabiedrības līdzdalības procesa beigām tiks saņemti sabiedrības pārstāvju viedokļi, tad attiecīgi tie tiks vērtēti noteikumu projekta saskaņošanas procesā un attiecīgi tiks precizēts noteikumu projekts un tā anotācija pirms noteikumu projekta iesniegšanas izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

6.4. Cita informācija

Sabiedrības līdzdalības ietvaros viedokli sniegusi Latvijas Ģeogrāfijas biedrība (11.07.2022.), viedoklis pievienots tiesību akta sadaļā "Papildu dokumenti".
Latvijas Ģeogrāfijas biedrība iebilst valsts pārbaudes darba (eksāmena) ieviešanai dabaszinībās vispārīgajā līmenī vai fizikā, ķīmijā un bioloģijā optimālajā līmenī, minot kā galvenos iebildumus to ieviešanai nepieciešamo resursu apjomu; iepriekšējo pieredzi ar matemātikas eksāmena ieviešanu, kas nav pierādījusi eksāmena tiešu ietekmi uz snieguma izaugsmi; skolotāju darba organizāciju uz sagatavošanu eksāmenam, nevis daudzveidīgu mācīšanos atbilstoši pilnveidotās mācību pieejas principiem; nepietiekamus pedagogu resursus vienlīdzīgai izglītības pieejamībai. 
Attiecībā uz norādītajiem argumentiem norādāms, ka neviena valsts pārbaudes darba ieviešanai nav tiešas ietekmes uz rezultātu (snieguma) pozitīvu dinamiku. Valsts pārbaudes darba ieviešana šobrīd risina nepieciešamību izvērtēt kopējo izglītojamo zināšanu un prasmju apjomu, lai attiecīgi veidotu mērķtiecīgus pasākumus noteiktu mācību priekšmetu apguves attīstībai (t.sk., izvērtējot nepieciešamību veidot profesionālās kompetences pasākumu kopumu pedagogiem, kas nodrošina šo mācību priekšmetu apguves procesa organizēšanu), kā arī izvērtējot snieguma līmeni pret 2019.gadā noteikto vidējās izglītības standartu un tā definētajiem sasniedzamajiem rādītājiem. Līdz ar to valsts pārbaudes darba ieviešana šobrīd ir instruments mērķtiecīga atbalsta veidošanai, lai stiprinātu dabas zinātņu mācību priekšmetu apguvi, ko nosaka Latvijas tautsaimniecības un attīstības mērķi.
Vienlaikus Latvijas Ģeogrāfijas biedrība iebilst, ka, nosakot konkrētus mācību priekšmetus, kuros organizējami valsts pārbaudes darbi, netiek piedāvāta izvēle optimālajā apguves līmenī kārtot valsts pārbaudes darbu ģeogrāfijā, kas arī ir dabas zinātņu jomas mācību priekšmets. 
Šobrīd konkrēto mācību priekšmetu izvēle ir balstīta uz darba devēju (Latvijas Darba devēju konfederācija sadarbībā ar nozaru asociācijām) pieprasījumu, prognozējot darba tirgus attīstības tendences, nevis tikai mācību satura jomās iekļautajiem mācību priekšmetiem. Joprojām tiek saglabāta izglītojamajiem iespēja kārtot ģeogrāfijā valsts pārbaudes darbu augstākajā līmenī. 
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Izglītības iestādes, kuras īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas vai profesionālās vidējās izglītības programmas.

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk