Anotācija (ex-ante)

Noteikumi Nr.416 nenosaka, kāda veida valsts pārbaudes darbi var tikt īstenoti vidējās izglītības posmā. Ieviešot pilnveidotā mācību satura pieeju, tiks nodrošināti dažādu veidu valsts pārbaudes darbi – eksāmeni, centralizētie eksāmeni un monitoringa darbi.

Monitoringa darbi tiek izstrādāti vienā vai kombinēti vairākos mācību kursos izglītības kvalitātes pārvaldības nolūkiem, to iegūtos rezultātus izmanto, lai vērtētu mācību satura ieviešanas kvalitāti, nepieciešamos uzlabojumus mācību saturā un procesā, pedagogu profesionālās pilnveides attīstības vajadzības. Vienlaikus monitoringa darba ietvaros iegūtais rezultāts mācību procesa ietvaros, atbilstoši izglītības iestādes iepriekš izstrādātai kārtībai var tikt izmantots izglītojamā snieguma vērtēšanai kursa noslēgumā, izmantojot to kā papildu informatīvu instrumentu par izglītojamā sasniedzamo rezultātu augstāku sniegumu.

Projekts paredz noteikt dažādus valsts pārbaudes darba veidus, kas ļaus paplašināt iespēju  iegūt daudzveidīgākus datus par izglītojamo sniegumu dažādās mācību jomās. Pārbaudes darba veidu un laiku ikgadēji ierosina noteikt Valsts izglītības satura centrs, līdz katra mācību gada noslēgumam sagatavojot Ministru kabineta noteikumus par nākamā gada valsts pārbaudes darbu norises laikiem.

Noteikumi Nr. 416, nosakot valsts pārbaudes darbus matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā, kā arī atbilstoši izglītojamā izvēlei vēl vismaz divos mācību kursos augstākajā līmenī, ja tie nav iepriekš minētie, rada situāciju, ka salīdzinoši maz izglītojamo izvēlas apgūt augstākajā mācību satura līmenī dabaszinātņu jomas mācību priekšmetus, līdz ar to var iegūt vidējo izglītību nepievēršot uzmanību šiem mācību priekšmetiem, kā rezultātā Latvijā trūkst dabaszinātņu jomas speciālistu. Atbilstoši augstskolu sniegtajai informācijai augsts priekšlaicīgi pametušo studentu skaits pirmajos studiju gados ir saistīts ar nepietiekamām STEM (Science, Technology, Engineering, Math) zināšanām. Lai nodrošinātu skolēnu mērķtiecīgāku sagatavošanu dabaszinātņu apguvei, kā arī ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences, kas nosaka darba tirgus prasības nākotnes nodarbinātajiem, ieviešot valsts pārbaudes darbu dabaszinībās vispārīgajā līmenī, fizikā, ķīmijā vai bioloģijā optimālajā līmenī, tiek: 1) nodrošināts, ka visi vispārējās vidējās izglītības izglītojamie iegūst savstarpēji salīdzināmu snieguma rezultātu kādā no šiem mācību kursiem, 2) uzkrāta vispārēja informācija ar mērķi pilnveidot mācību saturu, pedagogu profesionālo pilnveidi un mācību procesu dabaszinātņu mācību priekšmetu kursos, lai veicinātu vidējās izglītības sasaisti ar darba tirgus attīstības tendencēm.
Nosakot obligātus valsts pārbaudes darbus dabaszinātņu mācību priekšmetu kursos, ir nepieciešams sagatavošanās process, kas ietver gan nepieciešamā pārbaudes darba satura izstrādi, tā aprobāciju, vērtēšanas kritēriju izstrādi, gan izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mācību resursiem – pieeju digitālajiem mācību līdzekļiem un investīcijas STEM aprīkojuma pieejamībai mācību procesā. Tāpat, aktualizējot jautājumu par pedagogu pieejamību un profesionālo sagatavotību pilnveidotās mācību pieejas ieviešanai, nepieciešams mērķtiecīgi veidot metodiskā atbalsta un profesionālās pilnveides iespējas STEM mācību priekšmetu pedagogiem. Šo pasākumu īstenošanas procesā iespējams radīt vienlīdzīgus izglītības satura pieejamības nosacījumus izglītojamajiem jebkurā vidējās izglītības iestādē, tāpēc valsts pārbaudes darbs 2023./2024.m.g., 2024./2025.m.g. tiks īstenots monitoringa darba formā un no 2025./2026.m.g. centralizētā eksāmena formā.
Valsts pārbaudījumu norises ieviešanai nepieciešams arī nodrošināt resursus, lai visiem izglītojamajiem būtu vienlīdzīgas iespējas mācību satura apguvē. STEM mācību priekšmeti ikgadēji ļoti strauji attīstās un to nosaka ne tikai tehnoloģiju attīstība, bet kopumā zināšanu attīstība STEM un tā saturā, līdz ar to kvalitatīvai mācību satura apguvei nepieciešami aktuālākie mācību resursi. Atšķirībā no poligrāfiskajiem izdevumiem, kurus lieto vairāku gadu ietvaros, digitālie mācību resursi tiek papildināti to izstrādes brīdī, ir pieejami tiešsaistē izglītojamajam un pedagogam. Ņemot vērā, ka mācību satura apguve bez mācību līdzekļu pieejamības nav iespējama, ir nepieciešama ikgadēja valsts budžeta līdzekļu dotācija, lai nodrošinātu izglītojamajiem to pieejamību STEM satura apguvē. Šī brīža budžeta līdzekļu pieprasījums ir balstīts uz 2021./2022.m.g. izglītojamo skaitu, līdz ar to ikgadējā valsts budžeta līdzekļu pieprasījumā nepieciešams aktualizēt faktiski pieprasāmo līdzekļu apjomu atbilstoši konkrētā m.g. izglītojamo skaitam. 
Šī brīža aprēķins balstīts uz minimālo (vienas mācīšanās platformas) līdzekļu nodrošinājumu izglītojamajam. Monitoringa darba ieviešanas procesā nepieciešams izvērtēt nepieciešamību virzīt papildu resursu optimālam mācību resursa nodrošinājumam (2022.gada aprēķins - 16,75 euro), īpaši attiecībā uz 7.-12.klašu vecumposmu, kurā ir daudzveidīgs STEM mācību priekšmetu skaits. 
 

Noteikumu projekts paredz noteikt dažādus valsts pārbaudes darbu veidus vidējās izglītības posmā – eksāmenus, centralizētos eksāmenus un monitoringa darbus. Valsts pārbaudes darba mērķis ir novērtēt skolēnu sniegumu mācību priekšmetā atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumiem Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” (turpmāk – standarts) un šo grozījumu ietvaros - standarta 5. pielikumam “Plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti dabaszinātņu mācību jomā” -  optimālajā un augstākajā mācību satura apguves līmenī, identificēt un izvērtēt, cik lielā mērā ir apgūti plānotie sasniedzamie rezultāti. Pārbaudes darba veidu un laiku ikgadēji ierosina noteikt Valsts izglītības satura centrs, līdz katra mācību gada noslēguma sagatavojot Ministru kabineta noteikumus par nākamā gada valsts pārbaudes darbu norises laikiem.
Eksāmens ir atbilstoši īpašai metodikai izstrādāts valsts pārbaudes darbs, kura saturu un norises kārtību izstrādā un nosaka Valsts izglītības satura centrs, savukārt tā vērtēšana tiek veikta izglītības iestādē. Eksāmena kārtošana notiek izglītības pakāpes vai mācību priekšmeta kursa apguves noslēgumā.  
Centralizēts eksāmens ir atbilstoši īpašai metodikai izstrādāts valsts pārbaudes darbs, kura saturu un norises kārtību izstrādā un nosaka Valsts izglītības satura centrs, tā vērtēšanas procesu vada Valsts izglītības satura centrs. Centralizētā eksāmena kārtošana notiek izglītības pakāpes vai mācību priekšmeta kursa apguves noslēgumā.  
Monitoringa darbs ir valsts pārbaudes darbs, kura saturu un norises kārtību izstrādā un nosaka Valsts izglītības satura centrs, tā mērķis ir iegūt objektīvus datus par mācību satura apguves kvalitāti. Monitoringa darba rezultāts neietekmē izglītojamo mācību sasnieguma rezultātu.
Noteikumu projekts paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem", nosakot papildu vēl vienu valsts pārbaudes darbu vispārējās vidējās izglītības posmā - valsts pārbaudes darbs dabaszinībās vispārīgajā līmenī vai fizikā, ķīmijā vai bioloģijā vismaz optimālajā līmenī.
Noteikumos iekļautais valsts pārbaudes darbs ir attiecināms uz vispārējās vidējās izglītības programmu izglītojamiem, izņemot  izglītojamos, kuri apgūst profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu.