Anotācija

Saistībā ar nepieciešamību transponēt ETD Direktīvas un Deleģētās direktīvas normas Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos, ir veikti attiecīgi grozījumi Likumā. Tā kā ar grozījumu Likumā spēkā stāšanos 2025. gada 9. decembrī spēku zaudēs Ministru kabineta 2012. gada 27. marta noteikumi Nr. 221 "Noteikumi par atgriešanās apliecību" un Ministru kabineta 2012. gada 27. marta noteikumi Nr. 222 "Noteikumi par pagaidu ceļošanas dokumentu", nepieciešams izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus.
Noteikumu projektā attiecīgi nepieciešams pārņemt ETD Direktīvas 2. pantu, 4. panta 1. - 7. punktu, 6. pantu, 8. panta 1. - 2., 5. - 8. punktu, 10. panta 1. punktu, 15. pantu, 16. panta 1. - 2. punktu, 19. panta 1. punktu un Deleģētās direktīvas 1. pantu un 2. panta 1. punktu. Tāpat Noteikumu projektā tiek pārņemts ETD Direktīvas  8. panta 4. punkts un 14. pants, kuri paredz dalībvalsts izvēles brīvību to pārņemšanā.

Pamatojoties uz Likumā doto deleģējumu, nepieciešams izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus par pagaidu ceļošanas dokumenta paraugu un saturu, izsniegšanas kārtību un nosacījumus, kā arī derīguma termiņus, kuri vienlaicīgi stāsies spēkā ar grozījumiem Likumā, tas ir, 2025. gada 9. decembrī.
Pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšana jau šobrīd ir saistīta ar dažādu darbību veikšanu - dokumentu pieņemšanu, apstrādi, informācijas iegūšanu, pārbaudi, sagatavošanu un nosūtīšanu, kā arī saziņu ar kompetentajām iestādēm Latvijā, ja tas nepieciešams, un citām pagaidu ceļošanas dokumenta pieprasītāja pilsonības valsts kompetentajām iestādēm. Tādējādi, no 2025. gada 9.decembra uzsākot izsniegt jaunā parauga pagaidu ceļošanas dokumentus, nemainīsies veicamās darbības un pienākumi, bet mainīsies tikai izsniedzamais pagaidu ceļošanas dokuments.

Noteikumu projekta 2. punktā iekļautas un skaidrotas ETD Direktīvas 2. pantā norādītās definīcijas - nepārstāvēts pilsonis (Noteikumu projektā - Savienības pilsonis), pieteikuma iesniedzējs, saņēmējs, palīdzību sniedzošā valsts un valstspiederības valsts. Papildus iekļautas trīs definīcijas, skaidrojot Noteikumu projektā lietoto terminu Latvijas valstspiederīgais, kas atbilst Likuma 7. panta trešās daļas 1. punktā norādītajam, veidlapa un uzlīme. Veidlapai un uzlīmei ir noteikts paraugs un abas kopā veido pagaidu ceļošanas dokumentu. Veidlapai un uzlīmei jāatbilst Padomes 2019. gada 18. jūnija direktīvas (ES) 2019/997, ar ko izveido ES pagaidu ceļošanas dokumentu un atceļ lēmumu 96/409/KĀDP I un II pielikumā noteiktajām specifikācijām, 9. panta kārtībā noteiktajām papildu tehniskajām specifikācijām un Komisijas 2024. gada 6. maija deleģētās direktīvas (ES) 2024/1986, ar ko attiecībā uz ES pagaidu ceļošanas dokumenta mašīnlasāmo zonu groza Padomes Direktīvu (ES) 2019/997 1. pantā noteiktajām specifikācijām. Noteikumu projektā lietotais termins "darbdienas" ir lietots Personu apliecinošu dokumentu likumā un ar to saprotamas visas dienas, kas nav valsts svētku dienas vai brīvdienas. Tāpat Personu apliecinošu dokumentu likumā ir lietots termins "veidlapa", kas minētā likuma izpratnē tiek saprasts gan attiecībā uz personu apliecinošu dokumentu, gan uz pagaidu ceļošanas dokumentu. Ievērojot to, ka Noteikumu projektā terminam "veidlapa" ir šaurāka nozīmē, kā arī, lai sabiedrībai būtu izpratne par Noteikumu projektā lietoto terminu "veidlapa", ir sniegts tā skaidrojums, kas ir - noteikta parauga vienota pagaidu ceļošanas dokumenta veidlapa, kura kopā ar vienotu pagaidu ceļošanas dokumenta uzlīmi apliecina, ka saņēmējs ir pieprasījis pagaidu ceļošanas dokumentu, lai nokļūtu galamērķa valstī.
Atbilstoši noteiktajām specifikācijām, veidlapai ir trīsdaļīgs dizains, tās otrajā lappusē ir paredzēta vieta uzlīmes ielīmēšanai, trešajā lappusē 22 ES valodās norādīts uzraksts PAGAIDU CEĻOŠANAS DOKUMENTS un uzraksts angļu valodā "This EU Emergency Travel Document is a travel document issued by a Member State of the European Union for a single journey to the holder’s Member State of nationality or residence or, exceptionally, to another destination. Authorities of non-EU countries are hereby requested to allow the holder to pass freely without hindrance" (un teksta atveidojums franču valodā), ceturtajā lappusē atveidots uzlīmē iekļaujamais teksts (skat. šo noteikumu 11. punktu) 22 ES valodās, bet veidlapas piektajā un sestajā lapā paredzēta vieta vīzām, ja tādas nepieciešamas. Veidlapā tiks iekļauts arī tās numurs.
Uzlīmē norādītas tajā iekļaujamās ziņas (Noteikumu projekta 11. punkts), satur hologrammu, uzrakstu angļu valodā "Europen Union" un "EU ETD" un tā atveidojumus franču valodā, uzlīmes numuru, kā arī mašīnlasāmajā zonā jau tās ražošanas laikā tiek iekļauts drukāts teksts, kas ietver vārdus “Eiropas Savienība” visās Savienības oficiālajās valodās.

Noteikumu projekta 3. punktā norādītas tās iestādes, kurās varēs tikt izsniegts pagaidu ceļošanas dokuments. Norādāms, ka jau šobrīd Noteikumu projekta 3. punktā minētajās iestādēs tiek izsniegtas atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumenti. Latvijas valstspiederīgajam pagaidu ceļošanas dokumentu izsniegs:
1) Latvijas diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība ārvalstī (turpmāk - pārstāvniecība);
2) Latvijas goda konsuls, kurš ir pilnvarots izsniegt pagaidu ceļošanas dokumentu. Šādu pilnvarojumu atbilstoši Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likuma 3. panta trešajai daļai izdod ārlietu ministrs;
3) Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments (turpmāk - Departaments) - ja ārvalstī nav pārstāvniecība, attiecīgā ārvalsts neietilpst pārstāvniecības konsulārajā apgabalā un citos gadījumos, kad pagaidu ceļošanas dokumentu iespējams izsniegt tikai departamentam. Saskaņā ar Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likuma 5. panta pirmo daļu pārstāvniecības konsulārais apgabals tiek noteikts pēc vienošanās ar attiecīgo ārvalsti atbilstoši 1963. gada 24. aprīļa Vīnes konvencijai par konsulārajiem sakariem. Tāpat Departaments izsniegs pagaidu ceļošanas dokumentu tādos gadījumos, kā, piemēram, saņemts Latvijas kompetentās iestādes pieprasījums izsniegt Latvijas valstspiederīgajam pagaidu ceļošanas dokumentu, kas nepieciešams personas konvojēšanai uz Latviju, gadījumos, ja kāda ES dalībvalsts diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība ārvalstī (turpmāk - ES dalībvalsts pārstāvniecība) atteiksies izsniegt pagaidu ceļošanas dokumentu vai attiecīgajā ārvalstī esošā ES dalībvalsts pārstāvniecība nav sasniedzama.
Savienības pilsonim pagaidu ceļošanas dokumentu izsniegs pārstāvniecība ārvalstī, kurā nebūs Savienības pilsoņa valstspiederības valsts diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība.

Noteikumu projekta 7. punktā noteikti tie dokumenti, kuri personai būs jāiesniedz, lai pieprasītu pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu. Šie dokumenti ir:
1) pieteikums (pievienots Noteikumu projekta 1. pielikumā), kurā personai jānorāda personas dati par sevi tās identificēšanai, kontaktinformācija, ar braucienu saistīta informācija, kura iekļaujama pagaidu ceļošanas dokumentā (galamērķa valsts, tranzītvalstis, paredzamais brauciena ilgums), informācija par aizstājamo personu apliecinošo dokumentu, ja personas rīcībā tāda ir;
2) fotogrāfija, atbilstoši Noteikumu projekta 2. pielikumā noteiktajām prasībām, kuras atbilst Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) dokumentā Nr. 9303 “Mašīnlasāmi ceļošanas dokumenti” norādītajām prasībām. Norādāms, ka pārstāvniecībās, Latvijas goda konsulātos un Departamentā jau šobrīd tiek ievērotas šīs prasības, izsniedzot atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumentus. Turklāt, pārstāvniecībās tiek noformēti arī personu apliecinošu dokumentu pieteikumi un šādas prasības fotogrāfijām ir obligāti piemērojamas;
3) paskaidrojumu par personu apliecinoša dokumenta nolaupīšanas, nozaudēšanas vai iznīcināšanas apstākļiem, tādējādi izpildot Personu apliecinošu dokumentu likumā noteikto, ka personai ir pienākums informēt par personu apliecinoša dokumenta zudumu dokumenta izdevējiestādi;
4) lietošanai nederīgo ceļošanas dokumentu vai citu personas identitāti apliecinošu informāciju un dokumentu vai tā kopiju, ja tāds ir personas rīcībā.

Tāpat kā tas ir šobrīd spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos, arī turpmāk, ja pieteikuma iesniedzējs nav sasniedzis 15 gadu vecumu, Noteikumu projekta 7. punktā minētos dokumentus iesniedz tā likumiskais pārstāvis vai likumiskā pārstāvja pilnvarota persona. Šāds regulējums atstāts, ņemot vērā gan Personu apliecinošu dokumentu likuma 9. panta pirmajā daļā un Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi" noteikto, ka personas apliecība, tas ir, personu apliecinošs dokuments, ir obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu un šo personu apliecinošo dokumentu bērns noformē patstāvīgi (bezvalstnieka, bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušas personas ceļošanas dokumentu iegūst līdz ar šāda statusa iegūšanu), gan arī to, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 3. augusta noteikumiem Nr. 721 "Kārtība, kādā bērni šķērso valsts robežu", bērns ir tiesīgs šķērsot Latvijas robežu patstāvīgi, uzrādot normatīvajos aktos noteiktos dokumentus.
Līdz ar to, bērns, kurš būs sasniedzis 15 gadu vecumu, varēs patstāvīgi iesniegt dokumentus un saņemt pagaidu ceļošanas dokumentu, tādējādi veicinot un atvieglojot bērna atgriešanos savā mītnes valstī. 

Noteikumu projekta 10. punktā norādīts, ka pagaidu ceļošanas dokuments sastāv no veidlapas un uzlīmes. 
Par veidlapu un uzlīmju izgatavošanas pasūtījumu ir atbildīga Ārlietu ministrija. Norādāms, ka veidlapu un uzlīmju iepirkuma summa ir zem 10 000 euro, tāpēc šo iepirkuma procedūru neregulē Publisko iepirkumu likums un piemērojams vienkāršots iepirkuma process. Vienu un to pašu izgatavotāju var izraudzīties vairākas vai visas ES dalībvalstis. Tā kā drošības prasības jauno veidlapu un uzlīmju izgatavošanai ir augstas, ne visās valstīs ir atbilstoši sertificētas tipogrāfijas (Latvijā tādu nav). Veidlapu un uzlīmju izgatavošanai jāievēro ETD Direktīvā un Deleģētajā direktīvā noteiktās prasības un  specifikācijas.
Neaizpildītas veidlapas un uzlīmes pārstāvniecībās, Latvijas goda konsulātos un Departamentā tiks glabātas drošā vietā, tas ir, aizslēdzamos seifos, kuru piekļuve ir īpaši ierobežota, lai novērstu nelikumīgu un nepiederošu personu piekļūšanu. 
Lai izpildītu ETD Direktīvas 16. panta 1. un 2. punktā uzlikto pienākumu, Noteikumu projekta 6. punktā noteikts, ka Departaments un pārstāvniecības veic to izsniegto pagaidu ceļošanas dokumentu skaitlisko uzskaiti un uzrauga to atbildībā esošo veidlapu un uzlīmju izlietojumu, šo informāciju iesniedzot Komisijai. Tādējādi tiks veikta ETD Direktīvas piemērošanas pārraudzība.

Noteikumu projekta 11. punkts nosaka uzlīmē iekļaujamās ziņas, kuras nepieciešamas, lai persona varētu veikt braucienu uz savu galamērķa valsti. Uzlīmē jāiekļauj ziņas par personas, kurai tiek izsniegts pagaidu ceļošanas dokuments, galamērķa valsti un visām tranzītvalstīm, kuras personai jāšķērso, lai nokļūtu galamērķa valstī. Šīs ziņas personai jānorāda Noteikumu projekta 7.1. apakšpunktā noteiktajā pieteikumā pagaidu ceļošanas dokumenta saņemšanai. Pagaidu ceļošanas dokumenta derīguma termiņa noteikšanai tiks ņemta vērā gan personas Noteikumu projekta 7.1. apakšpunktā noteiktajā pieteikumā pagaidu ceļošanas dokumenta saņemšanai norādītā informācija, gan personas mutiski sniegtā informācija, gan arī veicamā brauciena attālums, izmantotais transporta līdzeklis, iespējamā reisa atcelšanas, aizkavēšanās vai pārnešanas iespējas. Pagaidu ceļošanas dokumenta derīguma termiņa noteikšana atrunāta Noteikumu projekta 18. punktā, kurš nosaka, ka pagaidu ceļošanas dokumentu izsniedz uz termiņu, kāds personai nepieciešams, lai nokļūtu galamērķa valstī, tam klāt pievienojot vēl divas papilddienas. Lai gan Noteikumu projektā noteikts, ka kopumā pagaidu ceļošanas dokumenta derīguma termiņš nevar pārsniegt 15 kalendārās dienas, ir noteikta atruna, ka šis 15 kalendāro dienu ierobežojums var tikt neievērots tikai izņēmuma gadījumos, kad objektīvu apstākļu dēļ brauciens pārsniegs 15 kalendārās dienas. Datums tiks rakstīts atbilstoši ETD Direktīvas II pielikuma 8. punktā noteiktajam (piemēram, 20 03 2025).
Tāpat viena no iekļautajām ziņām uzlīmē ir saņēmēja sejas attēls, kuram jāatbilst Noteikumu projekta 2. pielikumā noteiktajām prasībām, tas ir, ICAO dokumentā Nr. 9303 noteiktajām prasībām, piemēram, galvas pozīcijai jābūt pretskatā, acīm atvērtām, nenosegtām, sejā nedrīkst būt atspīdumi un aizēnojumi, personas apģērbs neaizsedz seju vai tās daļu u.c. Tāpat uzlīmē ir vieta piezīmēm, kurās nepieciešamības gadījumā varēs norādīt papildu informāciju, kas neatkārto pagaidu ceļošanas dokumentā jau iekļauto informāciju, piemēram, ja pagaidu ceļošanas dokuments tiek izsniegts bērnam, piezīmju daļā var tikt iekļautas ziņas par pilngadīgo personu, ar kuru bērns ceļo kopā, piemēram, mātes vai tēva datus, ar mērķi iespējami atvieglot kopīgo braucienu uz galamērķa valsti, vai arī aizstātā personu apliecinošā dokumenta veidu un numuru.

Uzlīmē un uzlīmes mašīnlasāmajā zonā iekļautās ziņas aizpilda un veido saskaņā ar ICAO dokumentā noteiktajām prasībām, tas ir, izmantojot latīņu alfabēta burtus (no A līdz Z), arābu ciparus u.c.
Uzlīmē iekļautās ziņas tiks aizpildītas angļu vai franču valodā. Uzlīmes mašīnlasāmajā zonā personvārdu norāda, nelietojot diakritiskās zīmes un tās pirmās divas zīmes ir "PU", atbilstoši Deleģētās direktīvas 1. pantā noteiktajam.

Atbilstoši Noteikumu projekta 14. un 15. punktam, visiem ierakstiem uzlīmē jābūt drukātiem, un izdrukātā uzlīmē izmaiņas veikt nedrīkst. Uzlīmi aizpildīt manuāli varēs tikai pamatotos ārkārtas gadījumos, piemēram, tehniski iemesli ir ieilguši un nav iespējams izdot pagaidu ceļošanas dokumentu saprātīgā laikposmā, pagaidu ceļošanas dokumentu krīzes situācijā (dabas katastrofa, vardarbīgi nemieri u.tml) jāizdod ārpus pārstāvniecības telpām, piemēram, lidostā. Šādā gadījumā uzlīmē ziņas tiks iekļautas manuāli un fotogrāfija pievienota, to pielīmējot. Lai novērstu fotogrāfijas maiņu, tā tiks apzīmogota ar izdevējiestādes ģerboņzīmogu, zīmogam vienlaicīgi skarot gan fotogrāfiju, gan uzlīmi, bet tā, lai neaizsegtu saņēmēja seju. Pēc uzlīmes aizpildīšanas un pielīmēšanas veidlapas otrajā lapā, lai novērstu tās noņemšanu, tā tiks apzīmogota ar izdevējiestādes ģerboņzīmogu, zīmogam vienlaicīgi skarot gan uzlīmi, gan veidlapu.
Noteikumu projekta 16. punktā noteikts, ja izdrukātā uzlīmē, kura vēl nav piestiprināta veidlapai, tiks konstatēta kļūda, tā tiks atzīta par nederīgu un iznīcināta, šo kārtību nosakot Ārlietu ministrijas iekšējos normatīvajos aktos. Tāda pati kārtība būs, ja tiks konstatēta kļūda uzlīmē, kura būs jau piestiprināta veidlapai. Šādā gadījumā par nederīgu tiks atzīta arī veidlapa, tādējādi atzīstot par nederīgām gan uzlīmi, gan veidlapu. Pēc tam personai tiks izdots jauns pagaidu ceļošanas dokuments, kurā konstatētā kļūda būs novērsta.

Noteikumu projekta IV. nodaļā noteikta kārtība, kā pagaidu ceļošanas dokuments tiek izdots Latvijas valstspiederīgajam. Latvijas valstspiederīgajam pagaidu ceļošanas dokumentu var izdot:
1) Latvijas iestādes - pārstāvniecība, Latvijas goda konsuls un Departaments;
2) citas ES dalībvalsts pārstāvniecība, kurā nav Latvijas pārstāvniecība.

Ja pieteikums pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanai saņemts Latvijas goda konsulātā, tad Latvijas goda konsulāts nekavējoties nosūta personas iesniegtos dokumentus un sniegto informāciju pārstāvniecībai, kuras konsulārajā apgabalā Latvijas goda konsulāts atrodas, atzinuma sniegšanai, tas ir, personas identificēšanai, tās tiesiskā statusa Latvijā noteikšanai un atzinuma sniegšanai par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu vai neizsniegšanu. Ja Latvijas goda konsulāts neietilpst nevienas pārstāvniecības konsulārajā apgabalā, Latvijas goda konsulāts visus dokumentus un informāciju nosūta Departamentam atzinuma sniegšanai.
Ja pieteikums pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanai saņemts ES dalībvalsts pārstāvniecībā, tad ES dalībvalsts pārstāvniecība nosūta personas iesniegtos dokumentus un sniegto informāciju Departamentam atzinuma sniegšanai.
Pārstāvniecībā vai Departamentā, saņemot dokumentus pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanai, iesniegtā informācija tiks pārbaudīta Fizisko personu reģistrā un Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmā, lai veiktu personas identifikāciju un noteiktu tās tiesisko statusu Latvijā. Ja pārstāvniecībā vai Departamentā persona tiks identificēta un noteikts tās tiesiskais statuss Latvijā, personai  pagaidu ceļošanas dokuments tiks izsniegts iespējami īsā laikā, nepārsniedzot divas darbdienas. Savukārt, ja pārstāvniecībā vai Departamentā nevarēs veikt personas identifikāciju un noteikt tās tiesisko statusu Latvijā, tad saņemtie dokumenti tiks nosūtīti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (turpmāk - Pārvalde) personas identifikācijai un tās tiesiskā statusa noteikšanai. Tādi gadījumi varētu būt, piemēram, kad persona ilgstoši nav noformējusi jaunu personu apliecinošu dokumentu (tas izsniegts bērnībā) un ir mainījies tās izskats un pārstāvniecībā personu nevar identificēt. Šādā gadījumā Pārvalde var sazināties gan ar personu, gan ar tās tuviniekiem, uzrādīt personas fotogrāfiju tuviniekiem personas identificēšanai, kā arī var veikt citas darbības personas identificēšanai. Pārvalde atzinumu sniegts divu darbdienu laikā pēc šāda lūguma saņemšanas. Tikai pēc Pārvaldes atzinuma sniegšanas, kurā atzīts, ka persona ir identificēta un noteikts tās tiesiskais statuss Latvijā, pārstāvniecībā, Departamentā vai Latvijas goda konsulātā (pēc atzinuma no pārstāvniecības vai Departamenta saņemšanas) iespējami īsā laikā, nepārsniedzot divas darbdienas, tiks izsniegts pagaidu ceļošanas dokuments. Ja arī Pārvalde nevarēs veikt personas identifikāciju un tās tiesisko statusu Latvijā, personai pagaidu ceļošanas dokuments netiks izsniegts.
Tādi pati kārtība tiks ievērota, ja Latvijas valstspiederīgais būs vērsies ES dalībvalsts pārstāvniecībā pagaidu ceļošanas dokumenta saņemšanai. Šādā gadījumā ES dalībvalsts pārstāvniecības pieprasījums tiks nosūtīts Departamentam (kā centrālajai iestādei), kurš veiks personas identifikāciju un tās tiesiskā statusa noteikšanu un iespējami īsā laikā, nepārsniedzot trīs darbdienas no pieprasījuma saņemšanas dienas, sniegs atzinumu par personas valstspiederību, identitāti un pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu. Ja Departaments nevarēs veikt personas identifikāciju un tiesiskā statusa Latvijā noteikšanu, tad saņemtie dokumenti tiks nosūtīti Pārvaldei atzinuma sniegšanai. Tikai pēc Pārvaldes atzinuma sniegšanas, kurā atzīts, ka persona ir identificēta un noteikts tās tiesiskais statuss Latvijā, Departaments sniegs atbildi ES dalībvalsts pārstāvniecībai. Ja Departamentam atbildes sniegšanai būs nepieciešams ilgāks laiks par trīs darbdienām, tad Departaments par to informēs ES dalībvalsts pārstāvniecību un norādīs aptuvenu laiku, kad atbilde tiks sniegta. Ja arī Pārvalde nevarēs veikt personas identifikāciju un tās tiesisko statusu Latvijā, tad Departaments attiecīgu informāciju sniegs ES dalībvalsts pārstāvniecībai. Attiecīgi Departaments ES dalībvalsts pārstāvniecību informēs, ka iebilst pret pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu. Tāpat Departaments varēs iebilst pret pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu personai, kura ir identificēta un noteikts tās tiesiskais statuss Latvijā, piemēram, ja ārvalstī ir Latvijas pārstāvniecība, bet tā atrodas ļoti tālu no personas atrašanās vieta un persona būs vērsusies pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanai citā ES pārstāvniecībā un persona, piemēram, būs izsludināta meklēšanā vai veiktas citas kompetento iestāžu atzīmes un nepieciešama personas ierašanās pārstāvniecībā vai saņemti kādi citi kompetento iestāžu norādījumi. Šādā gadījumā Departaments pārņems konsulārās palīdzības sniegšanas lietu un izsniegs pagaidu ceļošanas dokumentu.
Latvijas valstspiederīgajam, saņemot pagaidu ceļošanas dokumentu, būs jāpārbauda tajā norādīto ziņu pareizība un, ja tiks konstatētas kļūdas, par to informēt un lūgt izsniegt jaunu pagaidu ceļošanas dokumentu. Pēc pagaidu ceļošanas dokumenta izdošanas pārstāvniecībā un Departamentā tiks izgatavota viena izdotā pagaidu ceļošanas dokumenta kopija, bet goda konsuls izgatavos divas kopijas. Latvijas goda konsuls vienu izdotā pagaidu ceļošanas dokumenta kopiju glabās goda konsulātā, bet otru nosūtīs pārstāvniecībai vai Departamentam, kurš sniedzis atzinumu par tā izdošanu.

Noteikumu projekta V. nodaļā noteikta kārtība, kā tiek izsniegts pagaidu ceļošanas dokuments Savienības pilsonim. Pārstāvniecībā, saņemot Savienības pilsoņa iesniegtos Noteikumu projekta 7. punktā norādītos dokumentus pagaidu ceļošanas dokumenta saņemšanai, tie iespējami drīz, bet ne vēlāk kā divu darbdienu laikā atzinuma sniegšanai par personas valstspiederību, identitāti un pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu vai neizsniegšanu tiks nosūtīti Savienības pilsoņa valstspiederības valsts kompetentajai iestādei. Pārstāvniecība var pārsniegt šo divu darbdienu termiņu un dokumentus nosūtīt vēlāk tikai pamatotos ārkārtas gadījumos, piemēram, ja pārstāvniecībā jau ilgstoši ir tehniskas problēmas un nav iespējams nosūtīt Savienības pilsoņa iesniegto dokumentu kopijas. Līdzko saņemts Savienības  pilsoņa valstspiederības valsts kompetentās iestādes atzinums par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu, pārstāvniecība iespējami īsā laikā, bet nepārsniedzot divas darbdienas izsniegs personai pagaidu ceļošanas dokumentu.
Gadījumos, ja Savienības pilsoņa valstspiederības valsts kompetentā iestāde iebildīs pret pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu Savienības pilsonim, pārstāvniecība personai pagaidu ceļošanas dokumentu neizsniegs un par to informēs personu. Savukārt gadījumos, ja Savienības pilsoņa valstspiederības valsts kompetentā iestāde uz konsultācijas pieprasījumu nesniegs atzinumu un neinformēs par atzinuma sniegšanas termiņu un būs izsmelti visi pieejamie saziņas līdzekļi ar Savienības pilsoņa valstspiederības valsts kompetento iestādi un būs iestājušies apstākļi, kad personai nekavējoties ir jāizdod pagaidu ceļošanas dokuments, piemēram, gadījumos, kad ir apdraudējums personas veselībai un dzīvībai vai nepieciešama steidzama evakuācija, pārstāvniecība izsniegs personai pagaidu ceļošanas dokumentu un par to nekavējoties paziņos personas valstspiederības valsts kompetentajai iestādei, nosūtot informāciju par pagaidu ceļošanas dokumenta saņēmēja identitāti, pagaidu ceļošanas dokumentā iekļautās ziņas un personai izsniegtā pagaidu ceļošanas dokumenta kopiju. Izsniegtā pagaidu ceļošanas dokumenta kopiju glabās arī pārstāvniecībā.
Tāpat kā Latvijas valstspiederīgajam, arī Savienības pilsonim, saņemot pagaidu ceļošanas dokumentu, būs jāpārbauda tajā norādīto ziņu pareizība un, ja tiks konstatēta kļūda, par to informēt, un lūgt izsniegt jaunu pagaidu ceļošanas dokumentu. 

Atbilstoši ETD Direktīvas 15. panta 4. punktam, Latvijas valstspiederīgā personas dati, kuri iegūti, lai nodrošinātu valsts nodevas iekasēšanu, izdotu pagaidu ceļošanas dokumentu un nepieļautu krāpnieciskas darbības (piemēram, ļaunprātīgu izmantošanu), tiks glabāti nepiederošām personām nepieejamā vietā divus gadus, bet Savienības pilsoņa personas dati, kuri iegūti, lai nodrošinātu valsts nodevas iekasēšanu, izdotu pagaidu ceļošanas dokumentu un nepieļautu krāpnieciskas darbības, tiks glabāti 180 dienas. Pēc attiecīgā glabāšanas termiņa beigām personas dati tiks dzēsti (iznīcināti). Kārtība, kā tiks dzēsti (iznīcināti) personas dati, tiks noteikti Ārlietu ministrijas iekšējos normatīvajos aktos.
Personu dati tiks glabāti attiecīgi divus gadus vai 180 dienas, ievērojot to, ka var būt gadījumi, kad pieteikuma iesniedzējs nevar samaksāt valsts nodevu par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu un šādā gadījumā tiek pieprasīta materiālā palīdzība, kurai noteikts attiecīgs termiņš tā atgriešanai (labprātīgi materiālā palīdzība var tikt atmaksāta trīs vai sešu mēnešu laikā (to nosaka piešķirtās materiālās palīdzības apmērs). Ja Latvijas valstspiederīgais labprātīgi neatmaksā tam piešķirto materiālo palīdzību, tā tiek piedzīta, nosūtot attiecīgu pieteikumu Latvijas zvērinātam tiesu izpildītājam, kas ir laikietilpīgs process. Ja Savienības pilsonis labprātīgi neatmaksā tam piešķirto materiālo palīdzību, tad par materiālās palīdzības izmaksām tiek informēta Savienības pilsoņa valstspiederības kompetentā iestāde un lūgts tai atmaksāt radušos izdevumus). Tāpat personas datu glabāšanas termiņu ietekmē tas, ka pagaidu ceļošanas dokumenta izdevējiestādei ir jādara viss, lai iespējami novērstu krāpniecības gadījumus, kas saistīti ar pagaidu ceļošanas dokumenta izdošanu.

Likuma 13. panta septītā daļa nosaka, ka Latvijas valstspiederīgais pēc atgriešanās Latvijā pagaidu ceļošanas dokumentu nodod Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (persona ierodas noformēt jaunu personu apliecinošu dokumentu), bet, ja Latvijas valstspiederīgais atgriežas savā pastāvīgajā dzīvesvietā ārvalstī, - tuvākajā Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā (persona ierodas noformēt jaunu personu apliecinošu dokumentu vai nosūta, izmantojot pasta pakalpojumus). Savukārt Savienības pilsonis pēc atgriešanās galamērķa valstī pagaidu ceļošanas dokumentu nodod savas pilsonības valsts kompetentajā iestādē vai tuvākajā Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā (ierodoties klātienē vai nosūta, izmantojot pasta pakalpojumus). Vienlaikus Likuma 13. pants nosaka arī citus gadījumus, kad pagaidu ceļošanas dokuments ir jānodod, piemēram, atrasts, persona mirusi. Attiecīgi kompetentā iestāde, kura saņēmusi pagaidu ceļošanas dokumentu, ir atbildīga par to iznīcināšanu, iznīcināšanas kārtību nosakot iestādes iekšējos normatīvajos aktos.

Saistībā ar nepieciešamību transponēt ETD Direktīvas normas Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos, ir veikti attiecīgi grozījumi Likumā. Tā kā ar šo grozījumu spēkā stāšanos 2025. gada 9. decembrī spēku zaudēs Ministru kabineta 2012. gada 27. marta noteikumi Nr. 223 "Noteikumi par valsts nodevu par atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu", nepieciešams izdot jaunus Ministru kabineta noteikumos.
ETD Direktīvas 5. panta "Finanšu noteikumi" 1. un 3. punkts ir obligāti transponējams Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos, bet 5. panta 2. punktu dalībvalstis var izvēlēties - transponēt vai netransponēt Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos. Noteikumu projektā pilnībā tiek pārņemts ETD Direktīvas 5. pants.

Pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšana ir saistīta ar dažādu darbību veikšanu - dokumentu pieņemšanu, apstrādi, informācijas iegūšanu, pārbaudi, sagatavošanu un nosūtīšanu, kā arī saziņu ar kompetentajām iestādēm Latvijā, ja tas nepieciešams, un citām pagaidu ceļošanas dokumenta pieprasītāja pilsonības valsts kompetentajām iestādēm. 
 
 

Pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanai veicamās darbības	Laiks minūtēs
Ienākošā e-pasta satura izvērtēšana. Ja klients ierodas klātienē (vairumā gadījumu), konsulāro funkciju veikšanas laiks var ieilgt	3
Saņemto iesniegumu/paskaidrojuma datu pārbaude	10
Atbildes par tālāk veicamajām darbībām sagatavošana un sniegšana	8
Maksājuma uzdevuma valsts nodevas samaksai sagatavošana	3
Maksājuma uzdevuma veikšana/pārbaude, piesaiste	3
Vēstules sagatavošana un nosūtīšana kompetentajām iestādēm	10
Pagaidu ceļošanas dokumenta datu ievade, foto ieskenēšana/pievienošana, pagaidu ceļošanas dokumenta printēšana	15
Papildu laiks, ja pagaidu ceļošanas dokuments tiek sabojāts (norakstīšanas akts, datu ievade)	4
Pagaidu ceļošanas dokumenta kopēšana, izsniegšana, komunikācija ar klientu	10
Citas papildu darbības, kas ietekmē patērēto laiku, piemēram, ja klients neveic obligātās darbības pagaidu ceļošanas dokumenta izdošanai (nesniedz nepieciešamo papildu informāciju), papildu sarakste ar kompetentajām iestādēm, izceļošanas vīzas noformēšana, papildu komunikācija ar vecākiem (nepilngadīgo izceļošanas jautājumi)	var variēt
Laiks kopā:	66

Izsniegto atgriešanās apliecību un pagaidu ceļošanas dokumentu skaits pēdējos trīs gados joprojām ir augsts - vidēji gadā tiek izsniegti 887 dokumenti. Nereti tieši nevērīgas attieksmes dēļ personu apliecinoši dokumenti tiek nozaudēti.
Ministru kabineta 2012. gada 27. marta noteikumi Nr. 223 "Noteikumi par valsts nodevu par atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu" nosaka, ka valsts nodevas apmērs par atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu no 2025. gada 1. janvāra ir 50 euro. Šādas valsts nodevas apmērs paaugstinās personu attieksmi pret personu apliecinošu dokumentu un motivēs rūpīgāk izturēties par tā drošu uzglabāšanu atrodoties ārvalstīs. Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos ir būtiski stiprināt valsts ārējo drošību, un viens no soļiem kā to darīt ir motivēt iedzīvotājus rūpīgāk izturēties pret personu apliecinošu dokumentu uzglabāšanu. Valsts nodevas apmērs neierobežo personu ceļošanas iespējas, jo atgriešanās apliecība vai pagaidu ceļošanas dokuments tiek izsniegts tikai gadījumos, ja personu apliecinošais dokuments ir zudis, īslaicīgi uzturoties ārvalstīs.
Ievērojot minēto un to, ka mainīsies tikai izsniedzamais dokuments, bet nemainīsies tā izdošanas mērķis un veicamās darbības tā izdošanai, nolemts saglabāt valsts nodevas apmēru par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu esošā apmērā - 50 euro.

Tāpat Noteikumu projekts nosaka, ka valsts nodeva jāsamaksā pirms pakalpojuma sniegšanas. Tas nozīmē, ka personai pagaidu ceļošanas dokuments tiks izsniegts, ja būs veikta valsts nodevas apmaksa. Ja personas rīcībā nebūs nepieciešamie finanšu līdzekļi valsts nodevas apmaksai, tad persona varēs iesniegt iesniegumu materiālās palīdzības piešķiršanai atbilstoši Noteikumu projekta 45. punktam, kurā persona apņemsies atmaksāt tai piešķirto materiālo palīdzību, atgriežoties galamērķa valstī. Savukārt, ja persona tiks atbrīvota no valsts nodevas samaksas Noteikumu projekta 46. punkta kārtībā, personai varēs tikt izsniegts pagaidu ceļošanas dokuments bez valsts nodevas samaksas, par to veicot attiecīgas atzīmes Ārlietu ministrijas Valsts nodevu uzskaites sistēmā. Tādējādi izvairoties no situācijām, kad persona pakalpojumu ir pieprasījusi, tas ir sniegts, bet nav veikusi tā apmaksu vai atsakās no pakalpojuma saņemšanas pirms tā samaksas, kā arī samazinot pārstāvniecības konsulāro amatpersonu administratīvo slogu. Valsts nodevas samaksu par pagaidu ceļošanas dokumenta saņemšanu varēs veikt gan pati persona, kurai pagaidu ceļošanas dokuments nepieciešams, gan arī cita persona vai citas iestādes, piemēram, sociālie dienesti.

Noteikumu projektā tiek noteikts, ka valsts nodevas maksājumu valsts budžetā veic šādos veidos:
1) ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kuram ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē;
2) Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā (turpmāk - pārstāvniecība) ar maksājumu karti maksājumu karšu pieņemšanas terminālī vai citā alternatīvā sistēmā, ja Ārlietu ministrija vai starpniekinstitūcija to tehniski nodrošina;
3) veicot tiešsaistes maksājumu ("Pay by Link"). Tiešsaistes maksājumu pakalpojumu funkcionalitāte dod iespēju pakalpojumu saņēmējam nosūtīt e-pasta paziņojumu par valsts nodevas apmaksu, izmantojot e-pastā iekļauto apmaksas saiti. Tiešsaistes maksājumu pakalpojumu funkcionalitātes izmantošana ļauj izvairīties no nepareizi veiktiem maksājumiem, kā arī ļauj operatīvi identificēt veikto maksājumu.

Noteikumu projekta 43. punktā paredzēts, ka, ja persona valsts nodevas maksājumu veic ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību vai tiešsaistes maksājumu, pārstāvniecība pagaidu ceļošanas dokumentu izsniedz pēc valsts nodevas maksājuma summas ieskaitīšanas attiecīgajā valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā Valsts kasē vai pārstāvniecības kontā. Tas nozīmē, ka konsulārajai amatpersonai, pirms pagaidu ceļošanas dokumenta izdošanas ir jāpārliecinās vai veiktā samaksa par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu ir veikta, izpildot Noteikumu projekta 41. punktā noteikto.

Savukārt, ja persona valsts nodevas samaksu veic pārstāvniecībā ar maksājumu karti maksājumu karšu pieņemšanas terminālī vai citā alternatīvā sistēmā, pārstāvniecība pagaidu ceļošanas dokumentu izsniedz pēc maksājumu karšu darījuma apstiprināšanas, kas nozīmē, ka konsulārā amatpersonai ir jāpārliecinās par darījuma veikšanu par ko tiek saņemts apliecinājums maksājumu karšu pieņemšanas terminālī vai citā alternatīvā sistēmā. Konsulārajai amatpersonai pārliecinoties par valsts nodevas samaksu, tiks izpildīts Noteikumu projekta 41. punktā noteiktais.

Vienlaikus Noteikumu projektā paredzēts, ka persona varēs tikt atbrīvota no valsts nodevas šādos gadījumos:
1) saskaņā ar Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem. Tie ir gadījumi, kad Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi satur tiešu norādi uz atbrīvojumu no valsts nodevas samaksu vai citos gadījumos, kad starptautiskajā līgumā nav tiešas norādes uz atbrīvojumu, bet līguma mērķa īstenošanai atbrīvojums no valsts nodevas samaksas varētu tikt piemērojams;
2) valsts interesēs vai
3) humānu apsvērumu dēļ uz personas argumentēta iesnieguma pamata, piemēram, ja personai ir maznodrošinātā statuss, persona ārvalstīs atrodas bez finanšu līdzekļiem un pastāvīgas dzīvesvietas un nav neviena persona vai iestāde, kura varētu apmaksāt valsts nodevu.
Norādāms, ka šāda kārtība jau veiksmīgi tiek īstenota attiecībā uz atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas par atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu (Ministru kabineta 2012. gada 27. marta noteikumu Nr. 223 "Noteikumi par valsts nodevu par atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu"  9. punkts), publisku dokumentu legalizēšanu (Ministru kabineta 2019. gada 18. jūnija noteikumu Nr. 264 “Publiska dokumenta legalizācijas noteikumi” 8. punkts), kā arī atbrīvošanu no konsulārās atlīdzības samaksas (Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumu Nr. 707 "Ārlietu ministrijas konsulārās atlīdzības cenrādis un kārtība, kādā tiek iekasēta konsulārā atlīdzība un valsts nodevas" 5. punkts).
Šādu lēmumu varēs pieņemt Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktors vai viņa pilnvarota amatpersona. Noteikumu projektam stājoties spēkā Konsulārā departamenta direktors izdos rīkojumu, nosakot to amatpersonu loku, kuras būs pilnvarotas pieņemt lēmumu par personas atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu.
Savukārt gadījumos, ja Latvijas valstspiederīgajam vai Savienības pilsonim nebūs iespējams samaksāt valsts nodevu par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu un nebūs pamats personu atbrīvot no valsts nodevas samaksas, tad, saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 9. oktobra noteikumos Nr. 630 "Materiālās palīdzības piešķiršanas un atmaksāšanas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 630) noteikto kārtību, personai varēs tikt piešķirti finanšu līdzekļi, kuri tai pēc atgriešanās mītnes vai galamērķa valstī būs jāatgriež. Ja būs nepieciešams piešķirt materiālo palīdzību, Latvijas valstspiederīgais vai Savienības pilsonis iesniegs Noteikumos Nr. 630 norādītos dokumentus. Savienības pilsoņa iesniegtie dokumenti, kuros tas apliecina, ka apņemas atlīdzināt valsts nodevas izmaksas, tiks nosūtīti Savienības pilsoņa pilsonības valsts kompetentajai iestādei personas identificēšanai un dokumentu izvērtēšanai. Pārbaudot, iegūstot un saņemot visu nepieciešamo informāciju, pārstāvniecībā vai Departamentā tiks pieņemts lēmums par materiālās palīdzības piešķiršanu, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar valsts nodevas par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu saistītos izdevumus, kas personai, atgriežoties savā mītnes vai galamērķa valstī, būs jāatmaksā.