Anotācija (ex-ante)

23-TA-2857: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma Jelgavas ielā 61, Jaunjelgavā, Aizkraukles novadā, pārņemšanu valsts īpašumā sabiedrības ar ierobežotu atbildību  "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" valdījumā un pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā un otrā daļa, 5.panta pirmā daļa, 42.panta pirmā daļa un 43.pants.
Pašvaldību likuma 10.panta pirmās daļas 16.punkts.
Ministru kabineta 2019.gada 20.februāra rīkojuma Nr.61 “Par valstij piekrītošo nekustamo īpašumu nodošanu pašvaldību īpašumā” 2.punkts.
Aizkraukles novada domes 2023.gada 17.augusta lēmums Nr.556 “Par nekustamā īpašuma Jelgavas ielā 61, Jaunjelgavā, Aizkraukles novadā, nodošanu atpakaļ valstij” (protokols Nr.9, 41.punkts).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts paredz pārņemt bez atlīdzības atpakaļ valsts īpašumā nekustamo īpašumu Jelgavas ielā 61, Jaunjelgavā, Aizkraukles novadā, kadastra Nr.32070020476 (turpmāk – Nekustamais īpašums), nodot to SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor) valdījumā, jo tas vairs netiek izmantots Ministru kabineta 2019.gada 20.februāra rīkojumā Nr.61 “Par valstij piekrītošo nekustamo īpašumu nodošanu pašvaldību īpašumā” minētās pašvaldības funkcijas īstenošanai. Atļaut Possessor to pārdot izsolē saskaņā ar Atsavināšanas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2019.gada 20.februāra rīkojumu Nr.61 “Par valstij piekrītošo nekustamo īpašumu nodošanu pašvaldību īpašumā” (turpmāk - Rīkojums Nr.61), Jaunjelgavas novada pašvaldība no Possessor pārņēma savā īpašumā bez atlīdzības valstij piekrītošo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 3207 002 0476), kas sastāv no dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 3207 002 0476 001), šķūņa (būves kadastra apzīmējums 3207 002 0476 002), siltumnīcas (būves kadastra apzīmējums 3207 002 0476 003), pagraba (būves kadastra apzīmējums 3207 002 0476 005) un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 3207 002 0476) - Jelgavas ielā 61, Jaunjelgavā, Aizkraukles novadā (bijušajā Jaunjelgavas novadā), lai nodrošinātu likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 9.punktā noteiktās funkcijas īstenošanai - palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā (tagad Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 10.punkts).
Pēc administratīvi teritoriālās reformas Jaunjelgavas pilsēta iekļauta Aizkraukles novada pašvaldības teritorijā un saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 6.punktu Jaunjelgavas novada pašvaldības mantas, tiesību un saistību pārņēmēja ir Aizkraukles novada pašvaldība.
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem nekustamais īpašums Jelgavas ielā 61, Jaunjelgavā, Aizkraukles novadā sastāv no zemes vienības 0,1674 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 3207 002 0476) un četrām būvēm:
būve - dzīvojamā māja (būves kadastra apzīmējums 3207 002 0476 001) 73,2 m2 platībā, ar adresi Jelgavas ielā 61, Jaunjelgavā, Aizkraukles novadā;
būve - šķūnis (būves kadastra apzīmējums 3207 002 0476 002) 18,7 m2 platībā, ar adresi Jelgavas ielā 61, Jaunjelgavā, Aizkraukles novadā;
būve - siltumnīca (būves kadastra apzīmējums 3207 002 0476 003) 21,6 m2 platībā, ar adresi Jelgavas ielā 61, Jaunjelgavā, Aizkraukles novadā;
būve - pagrabs (būves kadastra apzīmējums 3207 002 0476 005) 7,5 m2 platībā, ar adresi Jelgavas ielā 61, Jaunjelgavā, Aizkraukles novadā.
Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 7402 euro (zeme - 2078 euro, būves - 5324 euro).
Zemes vienībai noteiktais lietošanas mērķis:
0601 - individuālo dzīvojamo māju apbūve - 0,1674 ha.
Īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu pašvaldībai nostiprinātas 2019.gada 30.maijā Jaunjelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000205278.
Zemesgrāmatā Aizkraukles novada pašvaldībai īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu nostiprinātas ar piemetinājumu  - uz laiku, kamēr pašvaldība nodrošina autonomās funkcijas īstenošanu – palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000205278 II daļas 2.iedaļā ierakstīta atzīme - noteikts aizliegums nekustamo īpašumu atsavināt un apgrūtināt ar hipotēku, izņemot, ja nekustamais īpašums tiek ieķīlāts par labu valstij (Valsts kases personā), lai saņemtu Eiropas Savienības fondu atbalstu.
Rīkojuma Nr.61 2.punktā, atbilstoši Atsavināšanas likuma 42. panta pirmajā daļā noteiktajam, noteikts pienākums Aizkraukles novada pašvaldībai Nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodot valstij, ja tas vairs netiek izmantots Rīkojuma Nr.61 1.punktā minētās pašvaldības funkcijas īstenošanai.
Aizkraukles novada pašvaldība 2023.gada 12.septembrī informējusi Possessor par Aizkraukles novada domes 2023.gada 17.augustā pieņemto lēmumu Nr.556 “Par nekustamā īpašuma Jelgavas ielā 61, Jaunjelgavā, Aizkraukles novadā, nodošanu atpakaļ valstij”, kurā nolemts Nekustamo īpašumu nodot valstij Possessor personā, jo tas nav nepieciešams Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 10.punktā norādītās pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai.
Ievērojot to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, līdz ar to optimālākais risinājums pēc nekustamā īpašuma pārņemšanas valsts īpašumā, ir tā virzīšana atsavināšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets
Risinājuma apraksts
Rīkojuma projekta 2.punkts paredz pienākumu Possessor pārņemt no Aizkraukles novada pašvaldības Nekustamo īpašumu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz valsts vārda Possessor personā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Ievērojot minēto, rīkojuma projekts paredz, ka pēc īpašuma tiesību uz Nekustamo īpašumu nostiprināšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda Possessor personā, tas tiek virzīts pārdošanai izsolē.
Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 11.2.apakšpunktā noteikts, ka valsts īpašuma privatizāciju veicošā institūcija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts nekustamā īpašuma nodošanu atsavināšanai.
Rīkojuma projekts paredz pēc Nekustamā īpašuma ierakstīšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda Possessor personā un Nekustamā īpašuma pārdošanas nekustamā īpašuma valdītājam  – Possessor uzdevumu nodot pircējam valsts Nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot  Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
-
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāsies Nekustamo īpašumu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta.
Izsoles notiks saskaņā ar Atsavināšanas likuma II nodaļas „Pārdošana izsolē” nosacījumiem. Nekustamo īpašumu atsavināšanas procesa organizatoriskā nodrošinājuma izmaksas, tai skaitā arī izmaksas nekustamā īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā, tiks segtas no Possessor līdzekļiem.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašuma pārdošanas vērtību, jo tā atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 36.2.apakšpunktu valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas izdevumi procentos no realizācijas cenas ir 50 procentu, bet ne mazāk kā 2130 EUR no realizācijas cenas.
Noteikumu Nr.109 37.punktā noteikts, ka ministrijas, tās padotībā esošās iestādes vai kapitālsabiedrības valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus, no kuriem atskaitīti šo noteikumu 36.punktā minētie izdevumi, ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu Rīkojuma projektā paredzētie publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu segšanas tiks ieskaitīti valsts budžetā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrija, Possessor
Nevalstiskās organizācijas
-
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Aizkraukles novada pašvaldība,Ekonomikas ministrija un Possessor.

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
-

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
-
8. Cita informācija
-
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi