Anotācija

Līdz šim atbalsts mērogojamu projektu īstenošanai ir īstenots saskaņā ar Noteikumiem Nr.503 (pirmajā, slēgtajā, trešajā atlases kārtā). Pēc Noteikumu Nr. 503 trešās atlases kārtas, kas noslēdzās 2024. gada 2. aprīlī, nav tikusi izsludināta pieteikšanās jaunai atlases kārtai. Līdz ar to nepastāv neviens cits atbalsta pasākums, kas nodrošinātu atbalstu lielu mērogojamu investīciju projektu īstenošanai, kaut arī pastāv liels pieprasījums pēc šāda atbalsta, kas vienlaicīgi veicina arī Latvijas ekonomisko attīstību. Atbalsts šādu investīciju projektu attīstībai nepieciešams dažādās nozarēs, tai skaitā primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozarē un, jo īpaši, aizsardzības nozarei, ievērojot pašreizējo ģeopolitisko situāciju.

2023. gads lauksaimniecības un pārtikas nozarē raksturojās ar vairāku apstākļu kopumu (ražošanai svarīgo resursu un izejvielu cenu ievērojamu kāpumu vienlaikus ar produktu – piena, liellopu gaļas un graudaugu – iepirkuma cenu samazināšanos, 2023. gada pavasara sausuma un salnu ietekmē prognozēto ražas samazinājumu), kas ir radījis nelabvēlīgus apstākļus un ietekmējis lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošanas nozares uzņēmumu ekonomisko dzīvotspēju.

Līdz šim Zemkopības ministrija ir sagatavojusi vairākus informatīvos ziņojumus, lai informētu valdību par situāciju lauksaimniecības nozarēs. Kā viens no pēdējiem informatīvajiem ziņojumiem par visvairāk ietekmētajām lauksaimniecības nozarēm Latvijā “Par kritisko situāciju lauksaimniecības nozarēs, kura ietekmē lauksaimniecības produktu ražotāju ekonomisko dzīvotspēju, un iespējamajiem risinājumiem negatīvās ietekmes mazināšanai” tika skatīts Ministru kabineta 2023. gada 12. septembra sēdē. Informatīvajā ziņojumā ir izklāstītas problēmas un analizēts ekonomisko un klimatisko apstākļu kopums, kas ir negatīvi ietekmējis lauksaimniecības nozares.

Situāciju Latvijas lauksaimniecības nozarē joprojām var raksturot kā nestabilu un smagu, un veiktā analīze liecina, ka 2023. gadā Latvijas lauksaimniecības nozaru saražotais apjoms vai izlaides vērtība faktiskajās cenās ir samazinājusies par 10% (no 2 135 milj. euro 2022. gadā uz 1 929 milj. euro 2023. gadā). Lielākajai daļai no lauksaimniecības nozarēm ir bijis izlaides vērtības samazinājums: augkopības nozarēs vidēji par 14% (piemēram, graudaugiem – par 16%; lopbarības kultūrām – par 30%; dārzeņiem – par 8%; augļiem un ogām – par 33%) un lopkopības nozarēs vidēji par 2% (piemēram, cūkkopības nozarē – par 10%; olu ražošanas nozarē – par 3%, piena ražošanas nozarē – par 1%).

Galvenie iemesli saražotā apjoma kritumam ir nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi, augstās ražošanas un audzēšanas izmaksas, nesamērīga konkurence ar citu valstu produkciju.
Atbilstoši statistikas datiem 2022. gadā, secināms, ka lauksaimniecības, mežsaimniecības nozarē nodarbināto skaits ir 62 tūkst., kas ir 7,10% no visas tautsaimniecības un vidējā bruto darba samaksa ir 1,307 tūkst. euro, apgrozījums 5,075 milj. euro, kas ir 6,88% no visas tautsaimniecības, savukārt investīciju līmenis pret pievienoto vērtību ir 29%.

Nozaru griezumā kopējā pievienotā vērtība 2023.gada 1.pusgadā, salīdzinot ar 2022.gada atbilstošo periodu, pieauga par 0,03%. Apjomu samazinājums bija vērojams ražojošajās nozarēs, kas lielā mērā ir saistīts ar eksporta iespēju pasliktināšanos. Apstrādes rūpniecība saruka par 6,3%. Savukārt lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē fiksēts kritums par 5,8%, ko lielā mērā ietekmēja samazinājums augkopības nozarē saistībā ar nelabvēlīgajiem laikapstākļiem.

Nodarbināto skaita samazinājums varētu būt vērojams lauksaimniecības un mežizstrādes nozarēs, kas lielā mērā saistāms ar nozaru efektivizācijas turpināšanos. Periodā no 2025.-2030. gadam sagaidāms, ka lauksaimniecības un mežizstrādes nozarē nodarbināto skaits varētu samazināties par 2,7 tūkst.

2023. gadā Latvijas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksporta vērtība, salīdzinājumā ar 2022. gadu, ir palielinājusies par 196,1 miljoniem euro. Meža nozares produktu eksports 2023. gadā saruka par 984,4 miljoniem euro jeb 22,7 %.

2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu ir palielinājies gan lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksports, gan to imports. Tomēr lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu importa vērtība palielinājās straujāk nekā eksporta vērtība: eksporta pieaugums bija par 4,1 %, savukārt importa pieaugums bija par 11,9 % (jeb 544,0 milj. euro). Pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksporta vērtība 2023. gadā veidoja 23,7% no kopējās Latvijas eksporta vērtības.

Kopumā Latvija 2023. gadā lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktus eksportēja uz 145 valstīm (salīdzinājumā ar 2022. gadu tas ir samazinājums no 153 valstīm).

Diemžēl 2024. gads nesniedza Latvijas lauksaimniecības nozarei tik nepieciešamo atgūšanos un situācijas uzlabošanos, jo arī 2024. gadā tika piedzīvota virkne nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu. 2024. gada nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi radīja zaudējumus vairākās lauksaimniecības nozarēs Latvijā.

Šo nelabvēlīgo apstākļu iespaidā Latvijā ir pasliktinājušās graudu, rapša, kā arī dārzeņu, kartupeļu, augļu un ogu ražas prognozes, tā ka ražotājus gaida nopietnas rentabilitātes problēmas, jo tie neiegūs ievērojamu ieņēmumu daļu. Apsverot nākamo sezonu, kurai gatavošanās darbi tiek uzsākti jau patlaban, var prognozēt, ka lauksaimniekiem tā varētu būt grūta, jo šī gada ražas apjoms un cenas ir zemākas, bet tas savukārt ietekmē finansiālo situāciju un iespējas investēt nākamajā gadā.

Lauksaimniecība atšķiras no lielākās daļas citu nozaru, jo neraugoties uz pārtikas ražošanas nozīmi, lauksaimnieku ienākumi ir zemāki nekā citās nozarēs un lauksaimniecība vairāk nekā daudzas citas nozares ir atkarīga no laikapstākļiem un klimata.

2017. gada 19. decembrī MK apstiprināja informatīvo ziņojumu “Latvijas Bioekonomikas stratēģija 2030” (LIBRA).  Ar LIBRA tiek plānota to mērķu sasniegšana, kas izvirzīti stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvās “Inovācijas savienība” un “Resursu ziņā efektīva Eiropa” (Eiropa 2020), kā arī Eiropas Bioekonomikas stratēģijā un tās Rīcības plānā noteiktajās prioritātēs.
Bioekonomikas stratēģijas mērķa sasniegšanai līdz 2030. gadam ir nepieciešamas ap 20 mljrd. euro lielas investīcijas gan inovācijās, gan jaunu produktu izstrādē, ražošanas gan paplašināšanā un modernizācijā, jaunu uzņēmumu veidošanā, gan infrastruktūras attīstībā, gan zīmolu un mārketinga pasākumos.
Kontekstā ar iepriekšminētajiem izaicinājumiem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem kopējā bioekonomikas investīciju pieprasījuma apmierināšana ir priekšnosacījums LIBRA mērķu sasniegšanai. It īpaši tūlītēji risinājumi investīciju piesaistīšanai nepieciešami resursietilpīgās lauksaimniecības nozarēs, kuru darbības turpināšanai nepieciešama ražošanas tehnoloģiju nomaiņa vai komercdarbības pārstrukturēšana (piemēram, kažokzvēru un mājputnu nozares).

Iespējas piešķirt līdzfinansējumu pasākuma „Ieguldījumi materiālajos aktīvos” ietvaros ierobežo limitēts finansējums (750 000 euro vienam saņēmējam periodā līdz 2027. gadam)

Ņemot vērā minēto, nepieciešams nodrošināt atbalstu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanai, veicinot arī primārās lauksaimniecības komersantu attīstību, konkurētspēju, apgrozījuma apjoma palielināšanu, un nodrošinot finansējumu tādu investīciju projektu īstenošanai, kuri ir vērsti uz jaunu iekārtu, tehnoloģisko procesu un jaunu produktu ieviešanu.

Lai nodrošinātu atlases nākamās kārtas, ir secināts, ka Noteikumu Nr. 503 turpmāka grozīšana padarītu normatīvo aktu grūtāk uztveramu un sarežģītāk piemērojamu, tādējādi nav lietderīgi izsludināt jaunas atlases kārtas šo Noteikumu Nr. 503 ietvaros. Līdz ar to Noteikumu projekts paredz turpmāku atbalsta programmas īstenošanu ceturtajai un turpmākajām kārtām, kas tiks īstenotas ar šī Noteikumu projekta atbalsta saņemšanas nosacījumiem.

Lai nodrošinātu atbalsta pieejamību mērogojamu investīciju projektu atbalstam, ar Noteikumu projektu paredzēts sniegt atbalstu ar līdzīgiem nosacījumiem un kārtību kā Noteikumos Nr. 503 attiecībā uz trešo atlases kārtu, nodrošinot vienveidīgus nosacījumus visām turpmāk izsludināmajām atlases kārtām, ko izsludina LIAA. Vienlaikus Noteikumu projekts paredz plašāku atbalsta loku, nodrošinot iespēju atbalstu dažādu nozaru lieliem investīciju projektiem, tai skaitā primāro lauksaimniecisko ražošanu saistītām investīcijām un militārās jomas investīciju projektiem, kā arī precizējot kapitāla atlaides piemērošanas rādītājus.

Kopsavilkums:
Atbalsta pretendentam ir jāiesniedz divi pieteikumi (viens - LIAA un viens sabiedrībā “Altum”) izsludinātās investīciju projektu atlases kārtas ietvaros, pirmatnējo atbalsta pieteikuma atbilstību Noteikumu projekta ietvaros paredzētajā kārtībā izvērtē LIAA, pēc apstiprināšanas investīciju projektu  tālākai izvērtēšanai virza sabiedrībai "Altum". Atbalstu sniedz akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk – sabiedrība "Altum")  aizdevumu ar kapitāla atlaidi veidā (turpmāk – atbalsta programma), kur kapitāla atlaide ir sabiedrības "Altum" izsniegtā aizdevuma pamatsummas pilnīgs vai daļējs samazinājums, kas tiek piemērots, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi vai kritēriju kopa. Atbalstam var pieteikties komersanti ar investīciju projektiem no 10 milj. euro, paredzot aizdevumu ar kapitāla atlaidi līdz 30 % no investīciju projekta attiecināmo izmaksu apmēra, bet ne vairāk kā 10 milj. euro.

Iesniedzot LIAA pieteikuma veidlapu, jānorāda sasniedzamie rādītāji pēc investīciju projekta pabeigšanas saskaņā ar Noteikumu projekta 25. punktu, par ko LIAA piešķir punktus un pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa noslēguma ranžē pieteikumus dilstošā secībā. Pēc pieteikumu izvērtēšanas LIAA nodod tos pieteiktos investīciju projektus turpmākai izvērtēšanai sabiedrībai “Altum”, kas ranžēšanā ir pirmie pieejamā finansējuma ietvaros. Pēc sabiedrības “Altum” izvērtējuma un sabiedrības “Altum” lēmuma par atbalsta piešķiršanu, sabiedrība “Altum” noslēdz civiltiesisku līgumu ar komersantu par aizdevuma ar kapitāla atlaidi piešķiršanu. Pēc investīciju projekta pabeigšanas, komersantam jāīsteno pēcuzraudzības periods trīs secīgus gadus, uz kā pamata tiek piemērota kapitāla atlaide, samazinot aizdevuma summu par vienu trešdaļu pēc katra pēcuzraudzības gada sasniegto rādītāju novērtējuma, ko veic LIAA. Ņemot vērā, ka aizsardzības nozarē ir nepieciešama nekavējoša rīcība, militāriem investīciju projektiem, kas finansējumu saņem saskaņā ar noteikumu 15. punktu,  pēcuzraudzības periods ir trīs gadi, bet, ja Noteikumu projekta 25. punktā noteiktie rādītāji tiek sasniegti jau pēc pirmā pēcuzraudzības gada, tad pēcuzraudzības periods beidzas pēc pirmā pēcuzraudzības gada un kapitāla atlaidi piemēro visa sabiedrības “Altum” izsniegtā aizdevuma apmērā. Attiecīgi, militāriem investīciju projektiem, kas finansējumu saņēmuši saskaņā ar noteikumu 15. punktu, būtībā pēcuzraudzības periods var būt viens gads, pēc kā beidzas pēcuzraudzība un piemēro visu kapitāla atlaidi. Savukārt, ja pēcuzraudzības pirmajā gadā nav sasniegti visi pēcuzraudzības rādītāji, tad ir iespēja tos sasniegt otrajā vai trešajā pēcuzraudzības gadā. Atšķirībā no vispārējās kārtības, militāriem investīciju projektiem, kas finansējumu saņēmuši saskaņā ar 15. punktu, kapitāla atlaidi piemēro vienā daļā (viss aizdevuma pamatsummas apmērs).

Aizdevums ar kapitāla atlaidi pieejams trīs veidos. Proti, kā reģionālais atbalsts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014 14. pantu, kā finansējums militāriem investīciju projektiem, kas nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, un atbalsts investīcijām, kas saistītas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu. Uz militāru investīciju projektu īstenošanu, kam piešķir finansējumu saskaņā ar Noteikumu projekta 15. punktu, attiecas Noteikumu projekta 5.1., 5.3., 5.4., 5.5. apakšpunkts, 6., 12. punkts, 17.9., 18.2. apakšpunkts, 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 39. punkts, 58.4. apakšpunkts, 59. 60., 61. punkts., 62.1., 62.2., 62.3., 62.4., 62.5., 62.8. apakšpunkts., 63., 64., 65., 66., 67., 68., 69., 70., 71. ,72., 73., 75. punktu, 77.6. apakšpunktu, 80., 81. un 82. punktu.
Militārās jomas projekti bez Aizsardzības ministrijas atzinuma par militārā projekta atbilstību būtiskām drošības interesēm, kas saistītas ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu, var piedalīties atlasē vispārējā kārtībā bez prioritātes uz projektu ranžēšanu, kā arī ievērojot visus komercdarbības atbalsta nosacījumus un atbalstam piemēro šajā noteikumu projektā ietvertos Komisijas regulas  Nr. 651/2014 nosacījumus.

Programmas mērķis ir veicināt Latvijas uzņēmējdarbības attīstību, attīstot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajā tirgū, lai uzlabotu Latvijas ekonomisko stāvokli un nodrošinātu ātrāku un caurskatāmāku atbalsta pieņemšanas lēmuma procedūru. Līdz ar to Noteikumu projekta 5.3. apakšpunkts paredz, ka atbalstam var pieteikties tikai komersants, kas reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā saskaņā ar Komerclikuma 8. pantu.

Noteikumu projektā atbalsts tiek piešķirts ar līdzīgiem nosacījumiem kā Noteikumu Nr. 503 trešajā atlases kārtā. Ņemot vērā, ka atbalsts pēc būtības ir ar līdzīgiem nosacījumiem kā Noteikumos Nr. 503 attiecībā uz trešo atlases kārtu, tomēr Noteikumu projekts paredz šādus atšķirīgus nosacījumus:

1. paplašināts atbalsta saņēmēju loks
Ar Noteikumu projektu tiek paredzēts atbalsts arī primārās lauksaimnieciskās ražošanas saistītām investīcijām.
Atbalsts primārās lauksaimnieciskās ražošanas saistītām investīcijām tiks piešķirts saskaņā ar Komisijas Paziņojumu "Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos", ko ir pienākums saskaņot ar Eiropas Komisiju, lai nodrošinātu atbalsta saderību ar iekšējo tirgu. Eiropas Komisija ir pieņēmusi 2022. gada 14. decembra Regulu (ES) Nr. 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2022/2472), kurā ir definēti nosacījumi, ar kādiem dažu kategoriju atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, un paplašināt grupu atbrīvojumu darbības jomu, vienlaikus joprojām nodrošinot atbalsta pārredzamību un samērīgumu (Komisijas regulas Nr. 2022/2472 preambulas 6. punkts). Ņemot vērā, ka Noteikumu projektā paredzētais atbalsts ir ārpus Komisijas regulas 2022/2472 1. panta 1. punkta tvēruma, jo atbalstu piešķir vidējiem un lieliem komersantiem, un tas izvērtēšanai paziņojams Eiropas Komisijai saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu, tad, ievērojot iepriekš minēto atbalsta pamatu, atsauces uz Komisijas regulu Nr. 2022/2472 vai citām regulām Noteikumu projektā tiek iekļautas tikai tādā gadījumā, ja Komisijas Paziņojumā “Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos” tādas ir paredzētas. Līdz ar to Noteikumu projektā netiek pārkāpts regulu vispārpiemērojamības princips.
 
Noteikumu projektā atbalsta nosacījumiem, kas piemērojami primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozarei, ir iekļauta atsauce uz Noteikumu projekta III. nodaļu, kas paredz speciālus nosacījumus primārās lauksaimnieciskās ražošanas investīciju projektu atbalstam. Tādējādi tiesību normās, kurās nav iepriekš norādītā atsauce vai ir atsauce uz Komisijas regulu 651/2014, ir attiecināms atbalsts saskaņā ar Noteikumu projekta 15. un 16. punktu.

Noteikumu projekta 5.2. apakšpunkts paredz komersanta lieluma noteikšanas kritēriju, ja atbalsts tiek piešķirts primārās lauksaimnieciskās ražošanas investīciju projektam, nosakot, ka lielais komersants atbilst Komisijas regulas Nr. 2022/2472 2. panta 34. punktā noteiktajai definīcijai, vai vidējais komersants, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 2022/2472 I pielikuma 2. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem un pārsniedz Komisijas regulas Nr. 2022/2472 I pielikuma 2. panta 2. punktā noteiktos kritērijus

Komersantiem, kā statuss kvalificēts pēc Komisijas regulas 651/2014, vērtēšanu par grūtībās nonākuša uzņēmumu saskaņā ar Noteikumu projekta 5.7. apakšpunktu veic, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktu. Komersantiem, kā statuss kvalificēts pēc Komisijas regulas 2022/2472, tiek vērtēts atbilstoši Noteikumu projektā noteiktajam 5.8. apakšpunkta kritējiem. Proti, Komisijas Paziņojuma “Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos” 23. un 33. punkta 63. apakšpunkts nosaka, ka grūtībās nonākuša uzņēmumu novērtē saskaņā ar Komisijas Paziņojumu “Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai”. Komisijas Paziņojumu “Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai” 20. punkts paredz vienādas prasības kā noteiktas Komisijas regulas 651/2014 2. panta 18. punktā, izņemot Komisijas regulas 651/2014 2. panta 18. punkta d) apakšpunktu. Savukārt Komisijas regulas 651/2014 2. panta 18. punkta d) apakšpunktā esošie nosacījumi ir līdzvērtīgi noteikti Komisijas Paziņojuma “Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai” 55. punktā. Tāpat uzņēmums tiek vērtēts saistīto uzņēmumu grupas līmenī, kā tas izriet no Komisijas Paziņojuma “Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai” 2.2. iedaļas, līdz ar to visi komersanta vērtēšanas nosacījumi ir vienādi, kā vērtē komersantu, kurš piesakās atbalstam pēc Komisijas regulas 651/2014 14. panta. Komisijas regula 651/2014 neparedz detalizētu grūtībās nonākušu uzņēmumu pazīmju izvērtējumu, kas izriet no Eiropas Savienības tiesu prakses un arī eState aid WIKI sistēmā sniegtajiem skaidrojumiem. Līdz ar to, lai grūtībās nonākušu uzņēmumu pazīmes izvērtēšanas nosacījumi un kārtība būtu skaidra atbalsta pretendentam Noteikumu projektā ir noteikts, ka sabiedrība "Altum" kā atbalsta sniedzējs izstrādā metodiku grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmju vērtēšanai un publicē to savā mājas lapā, tādējādi nodrošinot skaidrus un visiem atbalsta pretendentiem pieejamus grūtībās nonākušu uzņēmumu vērtēšanas soļus.

Lai nodrošinātu gala saņēmēju atbilstību Regulas 2024/2509 212.pantā norādītajiem principiem un nosacījumiem, sabiedrība "Altum" veic pārbaudes, vadoties pēc konservatīvas pieejas, neuzņemoties saistības ar klientiem, par kuriem ir šaubas, ka tie var radīt ES līdzekļu neattiecināmības riskus. Sabiedrība "Altum" atsaka atbalstu gala saņēmējiem, ja ir konstatēts kaut viens no šiem gadījumiem:
1) ir pasludināta maksātnespējas process;
2) komersants atbilst juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm;
3) tiek ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta;
4) tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process;
5) saimnieciskā darbība ir izbeigta.

Noteikumu projektā paredzēto izslēgšanas kritēriju nepieciešamība attiecībā uz maksātnespējas procesa ierosināšanu un, tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu vai tiesiskā aizsardzības procesa īstenošanu, kā arī projekta iesniedzēja saimnieciskās darbības apturēšanu vai likvidāciju, ir jāpamato. Jāpievērš īpaša uzmanība tam, ka ierobežojumi, kas saistīti ar tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesa, ir izvērtējami un pamatoti arī gadījumos, kad tie jau ir noteikti Eiropas Savienības vai starptautiskajos tiesību aktos. Tas nodrošina, ka Latvijas prasības nepārkāpj Eiropas Savienības regulējumu.

Izslēgšanas kritēriju pamatojums attiecībā uz noteikumu projekta 5.7.3., 62.6. un 62.7. apakšpunktiem
Izslēgšanas kritēriji, proti, komersantam ir pasludināta maksātnespējas process vai tas atbilst juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm, tiek ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta, ir nepieciešami tādēļ, ka tas nodrošina, lai atbalsta pasākumos nepiedalās komersanti, kuri nespēj izpildīt savas saistības vai kuru darbība nav ilgtspējīga.
Saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktu, uzņēmums, kuram ir pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process vai tas atbilst Latvijas tiesību aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procesu,  vai ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, tiek uzskatīts par grūtībās nonākušu komersantu. Šāds gala saņēmējs nevar tikt uzskatīts par dzīvotspējīgu kandidātu, lai saņemtu atbalstu, jo tā finansiālā situācija var traucēt projekta veiksmīgai īstenošanai. Tādēļ izslēgšanas kritērija iekļaušana ir nepieciešama, lai garantētu, ka atbalsts tiek piešķirts tikai tādiem projekta iesniedzējiem, kuriem nav būtisku finansiālu grūtību un kuri spēs izpildīt projekta mērķus. Gadījumā, ja netiktu noteikti izslēgšanas kritēriji, tad šāda rīcība būtu pretrunā ES tiesību aktiem.

Noteikumu projekta 6. punkts paredz komersanta un saistīto uzņēmumu grupas vērtēšanas nosacījumus gan vispārīgam atbalstam, gan primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozarei. Saistīto uzņēmumu vērtēšanas nosacījumi pēc Komisijas regulas Nr. 2022/2472 I pielikuma 3. panta 3. punkta un Komisijas regulas 651/2014 I pielikuma 3. panta 3. punkta ir vienādi.

Saskaņā ar Noteikumu projekta 5.10. apakšpunktu,  investīciju projekta īstenošana veicina komersanta darbību saskaņā ar Eiropas Savienības mērķiem un Latvijas saistībām, kas attiecas uz zaļo un digitālo transformāciju, tostarp Eiropas Savienības mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Minētie mērķi nosakāmi saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. jūlija rīkojumu Nr. 490 "Par Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam" un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 2021/1119, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”), kur iekļauts mērķis Eiropas Savienībai līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti.

Noteikumu projekta 45.4. apakšpunkts paredz, ka atbalstu nedrīkst piešķirt investīcijām, kuru mērķis ir panākt atbilstību spēkā esošiem un saistošiem valsts vai Eiropas Savienības standartiem. Minētie standarti ir obligāti piemērojami standarti Standartizācijas likuma 13. panta otrās daļas izpratnē.

Noteikumu projekts paredz, ka nav atbalstāmi tādi investīciju projekti, kā mērķis ir panākt atbilstību standartiem, kas noteikti:
- Ministru kabineta 2009. gada 7. jūlija noteikumos Nr. 744 “Noteikumi par dējējvistu labturības prasībām un dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācijas kārtību”, kuros iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1999. gada 19. jūlija Direktīvas 1999/74/EK, ar ko paredz minimālos standartus dējējvistu aizsardzībai, Komisijas 2007.gada 23.maija Regulā (EK) Nr. 557/2007, ar ko ievieš sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1028/2006 par olu tirdzniecības standartiem, Padomes 2007.gada 28.jūnija Regulā (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu
- Ministru kabineta 2009. gada 7. jūlija noteikumos Nr. 743 “Cūku labturības prasības”, kuros iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2008. gada 18. decembra Direktīvas 2008/120/EK, ar kuru nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai;
- Ministru kabineta 2010. gada 2. februāra noteikumos Nr. 98 “Labturības prasības cāļu turēšanai un izmantošanai gaļas ražošanai”, kuros iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2007.gada 28.jūnija Direktīvas 2007/43/EK, ar ko nosaka obligātos noteikumus gaļas ražošanai audzētu cāļu aizsardzībai.
Ņemot vērā, ka Komisijas Paziņojumā “Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos” nav definēts, uz kura brīža spēkā esošiem valsts vai Eiropas Savienības standartiem ir mērķis panākt atbilstību, t.i., nākotnē vai pagātnē esošiem, tiek piemērota Komisijas regulas Nr. 2022/2472 2. panta 33. punkta definīcija. Saskaņa ar Komisijas regulas Nr. 2022/2472 2. panta 33. punktu investīcijas, kuru mērķis ir atbilstību Savienības standartam ir investīcijas, kas veiktas ar mērķi panākt atbilstību Savienības standartam pēc Savienības tiesību aktos noteiktā pārejas perioda beigām. Proti, nav atbalstāmi investīciju projekti, kā mērķis panākt atbilstību standartiem, kas ir jānodrošina brīdī, kad tiek iesniegts investīciju projekta pieteikums. Ja komersants šobrīd neatbilst spēkā esošiem standartiem, kas bija jānodrošina pirms investīciju projekta iesniegšanas dienas, tad šāds investīciju projekta nav atbalstāms. Lai pieteiktos atbalstam, komersantam saskaņā ar Noteikumu projekta 59.3.1. apakšpunktu ir jāsaņem un jāiesniedz LIAA Pārtikas un veterinārā dienesta izziņa, kurā apliecināts, ka tas atbilst spēkā esošajiem standartiem, kam jābūt nodrošinātiem uz pieteikuma iesniegšanas brīdi.

Tāpat Noteikumu projekts paredz, ka atbalstam var pieteikties komersanti ar militāriem investīciju projektiem, kam ir prioritāra nozīme pret citiem investīciju projektiem, lai nodrošinātu Ministru prezidentes E. Siliņas 2025. gada 5. marta rīkojuma Nr. 2025/1.2.1.-77 izpildi, kas paredz izstrādāt plānu efektīvai aizsardzības un drošības finansējuma palielināšanai. Tādējādi investīciju projekti, ko plānots īstenot militārā jomā ar atbilstošu Aizsardzības ministrijas atzinumu par attiecīgā projekta atbilstību būtiskām drošības interesēm, kas saistītas ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu, neatkarīgi no saņemto punktu skaita, ir prioritāri apstiprināmi, ja tie atbilst Noteikumu projekta nosacījumiem. Ja atlasē saņemti vairāki šādi pieteikumi, to savstarpējo prioritāro secību nosaka pēc iegūto punktu skaita.

Saskaņā ar noteikumu projekta 59.2. apakšpunktu, komersants, kura investīciju projekts attiecas uz militāro nozari, pirms pieteikšanās LIAA, saņem Aizsardzības ministrijas atzinumu par investīciju projekta atbilstību militārai jomai, ko kopā ar pieteikuma veidlapu iesniedz LIAA. Šāda prasība attiecas tikai uz tiem investīciju projektiem, kas pēc savas būtības ir saistīti ar militāra pielietojuma tehnoloģiju, produktu vai pakalpojumu ieviešanu vai ražošanu.

Ņemot vērā, ka pasākumiem, kas saistīti tikai ar aizsardzības mērķi, komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumus nav jāpiemēro, jo gadījumā, ja publiskā finansējuma piešķiršana (jebkādā formā) saimnieciskās darbības veicējiem ir paredzēta to īstenotajām darbībām vienīgi militārajā jomā (atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 346.panta 1. punkta (b) apakšpunktā noteiktajam), attiecīgi “īstenojot valsts varu” un nodrošinot valsts drošības intereses, šāda publiskā finansējuma piešķiršana (jebkādā formā) nekvalificējas kā atbalsts tā saimnieciskajai darbībai un tādējādi nav jāpiemēro komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumi (skat. Komisijas paziņojuma par Līguma ar Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 17.punktu). Līdz ar to Noteikumu projekta 15. punkts paredz, ka finansējumu izsniedz kā atbalstu, kurš ir brīvs no komercdarbības atbalsta, ja aizsardzības jomā īsteno militāro investīciju projektu, kas saistīts ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu.. Proti, tāds projekts ir uzskatāms ar komercdarbības atbalstu nesaistīts militārs projekts, ja ir saņemts Aizsardzības ministrijas atzinums par atbilstību būtiskām drošības interesēm atbilstoši Noteikumu projekta 15. punktam.

Piesakoties atbalstam militāro projektu īstenošanai īstenošanai saskaņā ar Noteikumu projekta 15. punktu, būs nepieciešams saņemt atzinumu no Aizsardzības ministrijas par attiecīgā projekta atbilstību drošības interesēm, kas saistītas ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu. Ņemot vērā, ka informācija par Noteikumu projektā paredzētās atlases izsludināšanu tiks publicēta pirms faktiskās atlases uzsākšanas, lai LIAA jau pieteikuma iesniegšanas brīdī zinātu, pēc kurām Noteikumu projekta normām izvērtēt projektu (projektiem, kam piešķir atbalstu saskaņā ar Noteikumu projekta 15. punktu, ir mazāk vērtēšanas kritēriji) un komersants pieteikuma iesniegšanas brīdī varētu apliecināt, ka tas īstenos projektu militārā jomā, paredzēts, ka komersantam būs jāvēršas Aizsardzības ministrijā ar iesniegumu atzinuma par attiecīgā projekta atbilstību būtiskām drošības interesēm, kas saistītas ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu saņemšanai. Lai saņemtu atzinumu, komersantam saskaņā ar Noteikumu projekta 63. punktu jāvēršas Aizsardzības ministrijā ar iesniegumu, kuram pievienots apraksts par militārā projekta atbilstību drošības interesēm, kas saistītas ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu (turpmāk – apraksts). Aprakstā tiek norādīta sekojoša informācija:

1)Informācija par militārā projekta būtību (kādi produkti tiks ražoti, kāds ir plānotais ražošanas apjoms, jaudas un jebkura cita informācija, kas palīdz izvērtēt produkta pielietojumu, unikalitāti un citus aspektus)
2) Komersanta līdzšinējā pieredze tāda paša vai līdzīga militārā projekta īstenošanā, tai skaitā –
2.1) Saikne ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstību (ja attiecināms, norādot informāciju, balstoties uz, piemēram, Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības 2025 –2036 kopsavilkumu, Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju 2025 – 2036, Vadlīnijām aizsardzības un drošības industrijas iesaistei aizsardzības spēju stiprināšanā)
2.2) Sadarbība ar Latvijas un NATO/ES valstu bruņotajiem spēkiem (norādot visas līdzšinējās sadarbības, noslēgtos līgumus, dalību iepirkumos, tirgus izpētēs, testos, mācībās u.c. sadarbības formātos)
3) Plānotais noieta tirgus (potenciālie klienti, tirgus segmenti, ģeogrāfiskās teritorijas)
4) Projekta partneri (norādīt visus projekta īstenošanā iesaistītos partnerus – gan tos, ar kuriem jau ir līgumiskas vienošanās, gan tos, ar kuriem vēl notiek sarunas, gan tos, kurus vēl plānots uzrunāt)
5) Projekta finansētāji, investori (norādīt gan tos, ar kuriem jau ir uzņemtas saistības (hard commitment), gan tos, kuri ir pauduši atbalstu iesaistīties pie noteiktiem apstākļiem (soft commitment).

Aizsardzības ministrija izvērtēs aprakstā iekļauto informāciju un, ja nepieciešams, lūgs papildu informāciju, lai sniegtu atzinumu, vai komersanta pieteiktais militārais projekts ir vai nav uzskatāms par atbilstošu būtiskām drošības interesēm, kas saistītas ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu. Aizsardzības ministrija pēc atzinuma izsniegšanas turpmākā projekta izvērtēšanā nepiedalās. Vienlaikus  sabiedrība “Altum” var lūgt Aizsardzības ministrijai sniegt papildu informāciju saskaņā ar Noteikumu projekta 62.4. apakšpunktu par projekta militāro specifiku, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai.

Atbilstoši Noteikumu projekta 7. punktam sabiedrība “Altum” pārbauda grūtībās nonākuša uzņēmuma (turpmāk – GNU) pazīmes atbilstoši tās izstrādātai metodikai.
Kā skaidrots Ministru kabineta 2024. gada 5. jūnija noteikumu Nr.  405 “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr. 503 "Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi investīciju projektiem komersantiem konkurētspējas veicināšanai"” anotācijas 1.3. sadaļas “Risinājuma apraksts” 2. punktā, Eiropas Komisija e-State Aid Wiki platformā 2024. gada 2. aprīlī ir publicējusi atbildi uz 2024. gada 2. janvāra iesniegto jautājumu par Komisijas regulas Nr.  651/2014 2. panta 18. punktā minēto nosacījumu par GNU pazīmju piemērošanu lielajam komersantam ar mainīgu grupas struktūru, ļaujot piemērot vairākus pazīmju noteikšanas variantus. Ņemot vērā Komisijas sniegto skaidrojumu e-State Aid Wiki platformā 2024.gada 2.aprīlī, Noteikumu projekta 7. punktā paredzēta atsauce uz metodiku, ko sagatavo sabiedrība “Altum, vienlaikus saskaņojot to ar Ekonomikas ministriju. Metodika ir publicēta sabiedrības “Altum”  mājaslapā, lai pieteikumu iesniedzējiem sniegtu detalizētu un visiem pieejamu informāciju par to, kā sabiedrība “Altum” vērtē grūtības nonākuša uzņēmuma pazīmes. GNU noteikšanas metodika ir informatīvs palīgmateriāls, kas izstrādāts atbilstoši Komisijas regulas Nr.  651/2014 2. panta 18. punktam un Eiropas Komisijas sniegtajiem skaidrojumiem. Atbilstību GNU kritērijam Sabiedrība “Altum” vērtē uz atbalsta piešķiršanas brīdi – pamatojoties uz informāciju, kuru atbalsta pretendents ir iesniedzis, kā arī uz datiem, kas Sabiedrībai “Altum” pieejami lēmuma pieņemšanas dienā. GNU pazīmes Sabiedrība “Altum” vērtē ne tikai par komersantu, bet arī par tā saistīto uzņēmumu grupu, ja tāda pastāv. Iepazīstoties ar jaunākajiem Eiropas Komisijas skaidrojumiem, t.sk., e-State Aid Wiki vai citu būtisku informāciju, arī grūtības nonākuša uzņēmuma metodika tiks atbilstoši papildināta un precizēta. Metodika neatbrīvo no pienākuma iepazīties ar normatīvo regulējumu par GNU statusa noteikšanu. Vienlaikus komersantus, kam piešķir finansējumu saskaņā ar Noteikumu projekta 15. punktu, nevērtē atbilstoši grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm, jo tā ir no komercdarbības atbalsta tiesiskā regulējuma izrietoša prasība. Ņemot vērā, ka militāriem projektiem nepiemēro komercdarbības atbalsta nosacījums, grūtībās nonākuša uzņēmuma prasības arī nav attiecināmas.


2. precizēts atlases kārtu mehānisms un finansējuma apmērs
Lai nodrošinātu nekavējošu atlases uzsaukumu veidošanu, Noteikumu projektā paredzēts, ka konkrēta summa, par kuru notiek atlase, tiek publicēta LIAA uzsaukumā, nenostiprinot atlases kārtai pieejamo finansējumu atsevišķā punktā.

Ņemot vērā, ka saskaņā ar šobrīd pieņemtajiem lēmumiem LIAA un sabiedrībā "Altum" par pirmajām trim kārtām Noteikumu Nr. 503 ietvaros, ir izveidojies brīvs publiskais finansējums 57 542 025 euro, kas tiek pārdalīts uz Noteikumu projektu. Savukārt atbilstoši sabiedrības “Altum” pieejamai informācijai par Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija noteikumu Nr. 349 “Noteikumi par aizdevumu programmu pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas radīto ekonomisko seku mazināšanai” (turpmāk - Noteikumi Nr. 349) finansējumu, atbalsta pasākuma ietvaros ir pieejams atmaksātais publiskais finansējums 9 500 000 euro (1 910 540 euro publiskais finansējums rezerves kapitālā un 7 589 460 euro atmaksātais publiskais finansējums rezerves kapitālā). Proti, publiskais finansējums 57 542 025 euro apmērā no Noteikumiem Nr. 503 un atmaksātais publiskais finansējums 9 500 000 euro apmērā no Noteikumiem Nr. 349 tiek novirzīts Noteikumu projekta aizdevumu programmas īstenošanai.

Tādējādi kopējais publiskā finansējuma apmērs atbilstoši Noteikumu projekta 9. punktam ir 67 042 025 euro apmērā. Finansējumu izmanto sabiedrības "Altum" sagaidāmo zaudējumu segšanai un kapitāla atlaides segšanai (kas iekļauj arī uzkrājumu veidošanas izdevumus un izdevumus, kas izriet no aizdevumu ar kapitāla atlaidi uzskaites aspektiem atbilstoši Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām, t.sk.,  izsniegto aizdevumu ar kapitāla atlaidi, kā arī finansējuma patiesās vērtības izmaiņas, līdz kapitāla atlaides piemērošanai).

3. noteikti papildu nosacījumi atbalstam ar primāro lauksaimniecisko ražošanu saistītām investīcijām atbilstoši Komisijas Paziņojumā “Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos” noteiktajam
Noteikumi projekta III. nodaļa noteic papildu nosacījumus atbilstoši Komisijas Paziņojumā “Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos” noteiktajam, kas jāievēro, ja atbalstam piesakās komersants, kurš darbojas primārās lauksaimniecības nozarē. Lai komersants varētu pieteikties atbalstam, investīciju projekta sākotnējam ieguldījumam jābūt saistītam ar primāro lauksaimniecisko ražošanu un jāsasniedz Noteikumu projekta 42. punktā minētais mērķis, kā arī pēc investīciju projekta pabeigšanas jāsasniedz Noteikumu projekta 26. punktā noteiktie kapitāla atlaides piemērošanas rādītāji (skat. anotācijas nākamo punktu). Turpmākā projekta pieteikuma izskatīšana notiek Noteikumu projekta IV. un turpmāko nodaļu kārtībā.

Atbalstam primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozarē var pieteikties pretendents, kuram nepieciešams sākotnējais ieguldījums, kas pārsniedz 30 % no šī komersanta (nosacījumu neskata grupas līmenī) iepriekšējo piecu gadu vidējā apgrozījuma. Ar atbalstu investīciju projektā tiek segtas izmaksas par ēku būvniecību, kā arī izmaksas par jaunu iekārtu iegādi. Atbalsta intensitāte ir atkarīga no investīciju projekta reģiona un komersanta statusa, ievērojot Noteikumu projekta 17.7. un 74. punktu, kas ir stingrāka prasība nekā noteikts Komisijas Paziņojumā “Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos” 159. punktā. Atbalstāmi ir tādi investīciju projektu sākotnējie ieguldījumi, kas atbilst Noteikumu projekta 23.1., 23.3, 23.4., 23.5., 23.6., 23.7. punktiem un Noteikumu projekta ietvertajam 45. un 47. punktam.

Īstenojot investīciju projektu primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozarē, jāievēro princips "nenodari būtisku kaitējumu". Lai nodrošinātu investīciju projekta atbilstību "nenodari būtisku kaitējumu" principam un tā rezultātā nenodarītu būtisku kaitējumu videi, komersants investīciju projekta pieteikumā norāda, kādas darbības plānots veikt un attiecīgi, kādas atļaujas un pārbaudes tiks nodrošinātas. Lai nodrošinātu prasības ievērošanu, atbilstoši Noteikumu projekta 55. punktam sabiedrība “Altum” pirms atbalsta piešķiršanas pārbauda Valsts vides dienesta tīmekļvietnē informāciju par A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauju vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrāciju, ja projekts paredz būvniecības un stacionāru iekārtu uzstādīšanu lopkopības saimniecībās. Atkarībā no tā, kāda atļaujas saņemšanas norādīta projekta pieteikumā. Attiecīgi “nenodarīt būtisku kaitējumu” prasība tiek nodrošināta, kad komersants ir saņēmis atļauju vai reģistrējis plānoto darbību Valsts vides dienestam, kas arī izvērtē plānotās darbības potenciālo kaitējumu videi. Ja komersants nav saņēmis Valsts vides dienesta atļauju vai nav reģistrējis piesārņojošo darbību, tad sabiedrība “Altum” neapstiprina investīciju projektu.

Lai saņemtu finansējumu, komersantam jāievēro Noteikumu projekta 18.1., 18.2., 18.3. un 18.4. apakšpunktu nosacījumi. Ja atbalsta projekts tiek līdzfinansēts ar citu finansētāju, tad atbalsta pretendentam jāievēro vispārējā kārtība atbilstoši Noteikumu projekta 21. un 37. punktam, kā arī papildu Noteikumu projekta 46. punkts.

Lai nodrošinātu atbalsta stimulējošo ietekmi atbilstoši Komisijas Paziņojuma “Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos” 3.1.2. iedaļas 53. punktam, lielajiem komersantiem, kas plāno īstenot investīciju projektu primārajā lauksaimnieciskajā ražošanā, atbilstoši Noteikumu projekta 46.2. apakšpunktam ir prasība iesniegt hipotētisko scenāriju ar pamatojošiem dokumentiem, kas pierāda, ka atbalstam ir stimulējoša ietekme uz komersanta rīcību tā, ka tas iesaistās nozares attīstību veicinošās papildu darbībās, kuras bez šāda atbalsta nevarētu īstenot vai īstenotu ierobežotā vai atšķirīgā veidā, kā arī atbalsts nesubsidē darbības izmaksas, kas komersantam rastos jebkurā gadījumā, un tas nekompensē parastu darījumdarbības risku. Hipotētisko scenāriju pamato ar dažādiem komersanta pievienotiem pamatojošiem dokumentiem (piemēram, cita finansētāja (piemēram, bankas) izsniegtu lēmumu, konceptuālu lēmumu vai izziņu par a) atteikumu finansēt  investīciju projektu vai b) gatavību finansēt investīciju projektu daļēji vai ar nosacījumu, ka investīciju projekta finansēšana tiktu izskatīta tikai, ja tiek piesaistīts arī papildu atbalsta finansējums), biznesa plānu, kā arī ar finanšu datiem (iepriekšējā gada pārskats, operatīvā finanšu informācija, naudas plūsma, bilance, peļņa, zaudējumi u.c.), ko komersants uzskata par nepieciešamu, lai pamatotu Noteikumu projekta 46.2. apakšpunktā noteikto.

Sabiedrība “Altum”  atbalstu piešķir, pamatojoties, t.sk.,  uz atbalsta sniedzēja iesniegto  hipotētisko scenāriju. Komisijas Paziņojums “Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos” nenosaka hipotētiskā scenārija izvērtēšanas nosacījumus, taču nosaka, ka lielajiem komersantiem, kas plāno īstenot investīciju projektu primārajā lauksaimnieciskajā ražošanā jābūt hipotētiskajam scenārijam, kas pierāda, ka atbalstam ir stimulējoša ietekme uz komersanta rīcību. Līdz ar to, lai nodrošinātu komersantu izpratni un vienotu pieeju par hipotētiskā scenārija pamatošanu paredzēts izstrādāt Vadlīnijas lielajiem komersantiem, kas pretendē uz atbalstu primārai lauksaimnieciskai ražošanai, investīciju projekta  hipotētiskā scenārija pamatojuma sagatavošanai, kas vienlaicīgi ar atlases kārtas izsludināšanu tiks publicētas LIAA un sabiedrības “Altum” tīmekļvietnē.
Piešķirot atbalstu primārās lauksaimnieciskās ražošanas saistītām investīcijām, atbalsta summa nepārsniedz minimumu, ko komersants ir pamatojis hipotētiskā scenārijā, aprakstot darbības, ko paredzēts īstenot ar atbalstu. Atbalsta maksimālā intensitāte ir Noteikumu projektā noteiktā maksimālā atbalsta intensitāte. Līdz ar to Noteikumu projekta 49. punktā ir paredzēts, ka piešķiramās maksimālās kapitāla atlaides apmēru nosaka, ievērojot arī Noteikumu projekta 46.2. apakšpunkta nosacījumus. Attiecīgi, sabiedrība “Altum”, izvērtējot komersanta iesniegtos dokumentus un skaidrojumus par hipotētisko scenāriju, nosaka, kāda ir maksimālā atbalsta summa projektam, ņemot vērā komersanta pamatojumu par darbībām, kas tiks īstenotas tikai ar atbalstu. Ievērojot Noteikumu projekta 46.2.3. apakšpunktu, komersants nepieciešamo atbalsta apmēru saskaņā ar Komisijas Paziņojuma “Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos” 99.-101. punktu var pamatottrīs alternatīvos veidos:
Atbalsts nedrīkst palielināt projekta IRR[1] virs parastajiem atdeves koeficientiem, ko attiecīgais komersants piemērojis citos līdzīgos investīciju projektos [2];
Atbalsts nedrīkst palielināt projekta IRR virs uzņēmuma kopējām kapitāla izmaksām;
Atbalsts nedrīkst palielināt projekta IRR virs atdeves koeficientiem, ko parasti novēro attiecīgajā nozarē.
Atkarībā no komersanta pieteiktā investīciju projekta specifikas, komersants pats var izvēlēties, kuru no veidiem izvēlēties, lai pamatotu atbalsta nepieciešamību un konstatētu atbalsta apmēru, bez kā projekts netiktu īstenots pilnībā vai daļēji.  Atbalsta apmērs nedrīkst pārsniegt minimumu, kas nepieciešams, lai īstenotu projektu atbilstoši scenārija aprakstam ar atbalstu, un projekts nerada lielāku ienesīgumu nekā tas ir bijis iepriekš citos projektos, esošajās komersanta kapitāla izmaksās vai projekta īstenošanas nozarē.

4. precizēti kapitāla atlaides piemērošanas rādītāji
Noteikumu projekta 25. punkts paredz, ka pēc investīciju projekta pilnīgas pabeigšanas katra pēcuzraudzības gada beigās ir plānots izpildīt visus šajā apakšpunktā minētos investīciju projekta rādītājus vismaz šādā apmērā:
- mēneša vidējā bruto darba samaksa darbiniekiem, kas pieņemti darbā investīciju projekta īstenošanas rezultātā, nav mazāka par mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru iepriekšējā gadā tajā statistiskajā reģionā, kurā īstenots investīciju projekts, kam piemērots koeficients 1,3. Ja netiek izveidotas jaunas darba vietas un projekta īstenošanas rezultātā tiek saglabātas esošās darba vietas, mēneša vidējā bruto darba samaksa darbiniekiem, kam saglabātas darba vietas, nav mazāka par mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru iepriekšējā gadā tajā statiskajā reģionā, kurā īstenots investīciju projekts, kam piemērots koeficients 1,3, papildus nodrošinot vidējās bruto darba samaksas pieaugumu vismaz 30 % apmērā;
- investīciju projekta īstenošanas rezultātā uzņēmuma apgrozījuma apmērs pret iepriekšējo gadu pirms investīciju projekta uzsākšanas ir pieaudzis tādā apmērā, kā investīciju projekta pieteiktās kapitāla atlaides apmērs, kam piemērots koeficients 2;
- investīciju projekta īstenošanas rezultātā uz katriem kopējās pieejamās kapitāla atlaides 250 000 euro ir radīta viena jauna darba vieta ar pilnu darba slodzi vai saglabāta esoša darba vieta ar pilnu darba slodzi ar darba samaksas pieaugumu, un kopā ir radītas jaunas vai saglabātas esošas ar darba samaksas pieaugumu vismaz 12 darba vietas ar pilnu darba slodzi, un tās ir saglabātas visā attiecīgajā pēcuzraudzības periodā. Personas, kuras plānots nodarbināt jaunradītajās darba vietās, divu gadu laikā pirms finansējuma pieteikuma iesniegšanas dienas nevar tikt nodarbinātas investīciju projekta iesniedzēja vai tā saistīto personu grupā atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtajai informācijai;
- investīciju projekta īstenošanas rezultātā komersanta ieguldījumu apjoms pētniecībā un attīstībā Latvijā komersanta līmenī un attiecīgi šo noteikumu 23.2. apakšpunktā minētajā investīciju projekta pieteiktajā nozarē vai primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozarē ir vismaz 250 000 euro gadā.

Noteikumu projekts paredz, ka varēs kvalificēt tādus investīciju projektus, kas paredz ne tikai jaunu darba vietu izveidi, bet arī tādu, kas nodrošina esošu darba vietu nodrošināšanu, vienlaikus paredzot, ka šādā gadījumā papildus ir jānodrošina vismaz 30% darba samaksas pieaugums pret vidējo darba samaksu reģionā iepriekšējā gadā tajā statiskajā reģionā, kur īstenots investīciju projekts, kam piemērots koeficients 1,3. Minētais papildinājums ir būtisks priekšnosacījums komersantiem, kas plāno paplašināt saimniecisko darbību, un kam ir nepieciešamas investīcijas, kas paredz tehnoloģisko risinājumu ieguldījumus bez jaunu darba vietu izveides. Darba vietas saglabāšanu var īstenot, piemēram, pārkvalificējot esošus darbiniekus citā amatā. Ņemot vērā, ka no šādām investīcijām ir sagaidāma lielāka atdeve, Noteikumu projektā paredzēts, ka atbalsts ir pieejams, ja komersants pēc investīciju projekta pabeigšanas nodrošina atalgojuma pieaugumu esošajām darba vietām, kas saistītas ar investīciju projekta realizāciju. Līdz ar Noteikumu projektu noteikts, ka šādos gadījumos darba algas pieaugumam (bruto) ir jābūt vismaz 30% apmērā no vidējās darba samaksas reģionā, kam piemēro koeficientu 1,3. Darba samaksas rādītājs tiek aprēķināts pēc faktiskā iepriekšējā gada darba samaksas, līdz ar to katru pēcuzraudzības gadu faktiskā darba samaksa darbiniekiem var atšķirties.

Ja investīciju projekts tiek īstenots Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales NUTS 3 2021. gada datu reģionā, par Projekta īstenošanas rezultātā radīto un nodrošināto darba vietu skaita kritēriju iegūtais punktu skaits tiek reizināts ar Reģiona koeficientu, ko aprēķina: K(Reģionā) = K(Rīgā) + ((IKP uz 1 iedzīvotāju Rīgā - IKP uz 1 iedzīvotāju Reģionā) / IKP uz 1 iedzīvotāju Rīgā), kur K(Rīgā) = 1. 

Lai veicinātu teritoriālo attīstību, atbilstoši šo noteikumu 58.3.2 apakšpunktam, ja vismaz diviem pieteikumiem atlases ietvaros ir piešķirts vienāds punktu skaits, tie tiek ranžēti, priekšroku dodot tam pieteikumam, atbilstoši kuram iepriekšējā gadā tajā statistiskajā reģionā, kurā tiks īstenots investīciju projekts, ir zemāks iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju.

5. veikti citi precizējumi
Noteikumu projekta 81. punktā ir paredzētas neatbalstāmās nozares un darbības, kas attiecas uz visu Noteikumu projektu. Neatbalstāmās nozares un darbības ir līdzīgas kā Noteikumu 503. 41. punktā, precizējot NACE atsauces, pamatojoties uz Komisijas 2022. gada 10. oktobra Deleģēto regulu (ES) 2023/137, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, jo no 2025. gada 1. janvāra oficiālajā statistikā tiks izmantota NACE 2.1. redakcija. Noteikumu projektā paredzēts atbalstīt nozari, kas veic darbības ar nekustamo īpašumu.

Ņemot vērā, ka investīciju projektu gatavības līmeņi ir atšķirīgi, nepieciešama lielāka elastība investīciju projekta finansēšanas struktūrā, vienlaikus saglabājot sākotnējo 27. punkta mērķi, veicināt investīciju projektu raitu ieviešanu, līdz ar to Noteikumu projekta 27. punkts paredz ar alternatīvu scenāriju, kas paredz, ka gada laikā pēc tam, kad parakstīti līgumi starp sabiedrību "Altum", komersantu un, ja attiecināms, citu finansētāju, darījuma finansēšanas struktūra var paredzēt, ka ir apmaksāti vismaz 30 % no investīciju projekta attiecināmo izmaksu summas (apmaksu var veikt jebkurā kombinācijā ar klienta līdzmaksājumu, cita finansētāja finansējumu, vai no piešķirtā aizdevuma summas (t.i., sabiedrības ‘Altum’ aizdevuma)).

Kā arī atbilstoši Noteikumu projekta 67. punktam, ja sabiedrībā "Altum" saņemts komersanta iesniegums par pieteikuma atsaukšanu, sabiedrība "Altum" par to informē aģentūru un Ekonomikas ministriju, norādot komersanta firmu un reģistrācijas numuru, kā arī atsaukuma iemeslu, ja komersants tādu norādījis. Šādā gadījumā uzskatāms, ka iesniegums par atsaukumu ir saņemts arī LIAA. Savukārt, ja aģentūrā saņemts komersanta iesniegums par pieteikuma atsaukšanu, aģentūra par to informē sabiedrību "Altum" un Ekonomikas ministriju, norādot komersanta firmu un reģistrācijas numuru. Šādā gadījumā uzskatāms, ka iesniegums par atsaukumu ir saņemts arī sabiedrībā "Altum".

Nolūkā veicināt mērogojamu projektu attīstību, Noteikumu projektā paredzēts, ka komersantam, veicot kompleksā investīciju projektā sākotnējo ieguldījumu būvniecībā vai nekustamā īpašuma iegādē, nav piemērojama prasība ievērot attiecināmo investīciju proporciju būvniecībai un nekustamā īpašuma iegādei.

Noteikumu projekts attiecībā uz atbalstu primārās lauksaimniecības ražošanas nozari stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts paziņojums par to, ka Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par ietvertā atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu primārās lauksaimniecības ražošanas nozares komersantiem var pieņemt līdz 2026. gada 31. decembrim.

Lai nodrošinātu, ka militāriem projektiem, kam piešķirts finansējums ar Noteikumu projekta 15. punktu, piešķirtais finansējums nekļūst par tādu atbalstu, kas  būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, Noteikumu projekta 80. un 81. punktā ir paredzēta militāriem projektiem darbības vai izmaksu nošķiršana, kas tiek veikta visā amortizācijas periodā atbilstoši normatīvajiem aktiem grāmatvedības jomā, lai izskaustu situācijas, kurās projekts īstenots ar nodomu nepamatoti gūt labumu no komercdarbības atbalsta vai tieši pretēji, izvairīties no  komercdarbības atbalsta regulējuma t.i., tiek novērsts īstermiņa peļņas gūšanas stimuls, kā arī netiek radīta pārmērīga uzņēmējdarbības priekšrocība, ņemot vērā ātro tehnoloģisko risinājumu izmaiņu ātrumu, lai nodrošinātu, ka ražojumi atbilst aktuālajām nozares pieprasījumu raksturojošām specifikācijām.

Ekonomikas ministrija 20 darba dienu laikā pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās, nosūtīs kopsavilkuma informāciju Eiropas Komisijai, izmantojot SANI 2 sistēmu, ņemot vērā, ka šis noteikumu projekts kvalificējas kā jauna komercdarbības atbalsta programma, ko ievieš ar Komisijas regulu Nr.651/2014 14.panta mērķi. 

Paralēli Noteikumu projekta saskaņošanai Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Zemkopības ministriju ir sagatavojusi un iesniegusi saskaņošanas dokumentāciju Eiropas Komisijas SANI2 sistēmā.

[1] IRR nebalstās uz grāmatvedības peļņu konkrētā gadā, bet tajā ir ņemtas vērā nākotnes naudas plūsmas, ko investors cer saņemt visā investīcijas termiņā. To definē kā diskonta likmi, kurai naudas plūsmas NPV ir vienāda ar nulli. Projekta NPV ir starpība starp pozitīvajām un negatīvajām naudas plūsmām visā investīcijas darbības laikā, diskontēta līdz to pašreizējai vērtībai (parasti izmantojot kapitāla izmaksas).
[2] Ar līdzīgu projektu tiek saprasta tāda pati vai līdzīga darbība (t.i., ietilpst tajā pašā NACE 2.1. red. (iepriekš NACE 2. red.) saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas klasē (četrciparu kods) (NACE 2.1. red.))